EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

izejvielu atlase un izmantošana;

ražošana;

iepakošana, transports un izplatīšana;

uzstādīšana un uzturēšana;

lietošana; un

ekspluatācijas laika beigas, nozīmējot ražojuma stāvokli, ko tas ir sasniedzis tā pirmās izmantošanas beigās, līdz tā galīgai iznīcināšanai.

paredzētais materiālu, enerģijas un citu resursu, piemēram, svaiga ūdens, patēriņš;

paredzētās emisijas gaisā, ūdenī vai augsnē;

paredzētais piesārņojums ar fizikāliem efektiem, piemēram, troksni, vibrāciju, radiāciju, elektromagnētiskajiem laukiem;

paredzētais atkritumu daudzums; un

materiālu un/vai enerģijas atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerēšanas iespējas, ņemot vērā Direktīvu 2002/96/EK.

ražojuma svars un apjoms;

materiālu izmantošana, kas iegūti pārstrādes rezultātā;

enerģijas, ūdens un citu resursu patēriņš ražojuma aprites cikla laikā;

tādu vielu izmantošana, kas tiek uzskatītas par kaitīgām veselībai un/vai videi saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 25 ) un ņemot vērā tiesību aktus par konkrētu vielu laišanu tirgū un lietošanu, piemēram, Padomes Direktīvu 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem ( 26 ) vai Direktīvu 2002/95/EK;

to patērēto elementu daudzums un būtība, kas nepieciešami atbilstīgajai ražojuma izmantošanai un uzturēšanai;

ērta piekļuve atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kas izteikta ar: izmantoto materiālu un sastāvdaļu skaitu, standarta sastāvdaļu izmantošanu, laiku, kas nepieciešams demontēšanai, nepieciešamajiem instrumentiem, lai veiktu demontāžu, sastāvdaļu un materiālu kodēšanas standartu izmantošanu, lai noteiktu sastāvdaļas un materiālus, kas noderīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei (tostarp plastmasas daļu marķēšanu saskaņā ar ISO standartiem), viegli pārstrādājamu materiālu izmantošanu, ērtu piekļuvi vērtīgiem un citiem pārstrādājamiem materiāliem un sastāvdaļām; ērtu piekļuvi materiāliem un sastāvdaļām, kas satur kaitīgas vielas;

izmantoto sastāvdaļu iestrādāšana;

tādu tehnisko risinājumu neizmantošana, kas traucē sastāvdaļu un iekārtu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi;

ekspluatācijas laika paildzināšana, kas izteikta ar minimālo garantēto ekspluatācijas laikposmu, minimālo laiku rezerves daļu pieejamībai, modularitāti, uzlabošanas iespējām, labošanas iespējām;

radīto atkritumu apjoms un radīto kaitīgo atkritumu apjoms;

emisijas gaisā (siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, skābie aģenti, gaistoši organiski savienojumi, viela, kas noārda ozona slāni, noturīgi organiskie piesārņotāji, smagie metāli, smalku daļiņu un suspendēto daļiņu vielas), neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai, lai tuvinātu dalībvalstu likumus ( 27 );

emisijas ūdenī (smagie metāli, vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē skābekļa līdzsvaru, noturīgi organiskie piesārņotāji); un

emisijas augsnē (jo īpaši bīstamu vielu noplūde un izlīšana ražojumu lietošanas posmā un noplūdes potenciāls atkritumu apglabāšanas procesā).

informāciju no projektētāja saistībā ar ražošanas procesu;

informāciju patērētājiem par ražojuma ievērojamiem vides parametriem un ražojuma ekoloģiskajiem raksturlielumiem; šo informāciju pievieno ražojumam, kad tas tiek laists tirgū, lai ļautu patērētājam salīdzināt šos ražojumu aspektus;

informāciju patērētājiem par to, kā uzstādīt, izmantot un uzturēt ražojumu, lai cik vien iespējams samazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu optimālo ekspluatācijas laikposma ilgumu, kā arī par to, kā atgriezt ražojumu tā ekspluatācijas laika beigās, un vajadzības gadījumā informāciju par rezerves daļu pieejamības laikposmu un ražojumu uzlabošanas iespējām; un

informāciju par apstrādes iekārtām saistībā ar demontāžu, pārstrādi vai apglabāšanu aprites cikla beigās.

tehniskās, vides un ekonomiskās analīzes ietvaros jāizvēlas vairāki attiecīgā ražojuma reprezentatīvie modeļi, kas ir tirgū, un tiks identificētas tehniskās iespējas uzlabot ražojuma ekoloģiskos raksturlielumus, ņemot vērā šo iespēju ekonomisko dzīvotspēju un izvairoties no būtiskiem snieguma zaudējumiem vai nelietderības attiecībā uz patērētājiem.

Tehniskās, vides un ekonomiskās analīzes ietvaros arī jānosaka – attiecībā uz apsvērtajiem vides aspektiem – labākā snieguma ražojumi un tirgū pieejamās tehnoloģijas.

Analizējot un nosakot prasības, jāņem vērā starptautiskajos tirgos pieejamo ražojumu raksturlielumi un standarti, kas noteikti citu valstu tiesību aktos.

Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, kā arī uzlabošanas potenciālu, jāveic konkrēti pasākumi ar mērķi līdz minimumam samazināt ražojumu radīto ietekmi uz vidi.

Attiecībā uz enerģijas patēriņu lietošanas laikā jānosaka enerģijas efektivitātes vai patēriņa līmenis ar mērķi neradīt liekas izmaksas tiešajiem lietotājiem ražojuma lietošanas laikā saistībā ar ražojuma reprezentatīviem modeļiem, ņemot vērā ietekmi uz citiem vides aspektiem. Aprites cikla izmaksu analīzes metodē tiek izmantota reāla atlaides likme, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz Eiropas Centrālā banka, un uz ražojuma reālistisku ekspluatācijas laika ilgumu; tas ir balstīts uz pirkšanas cenas variāciju kopumu (kas radusies no rūpniecības izmaksu variācijām) un darbības izdevumiem, kas radušies no tehniskās uzlabošanas iespēju atšķirīgajiem līmeņiem, samazinot vērtību attiecīgo ražojumu reprezentatīvo modeļu aprites cikla laikā. Darbības izdevumi sedz galvenokārt enerģijas patēriņu un citu resursu papildu izdevumus, piemēram par ūdeni vai mazgāšanas līdzekļiem.

Jāveic jutīguma analīze, kas ietver visus attiecīgos faktorus, piemēram, enerģijas vai cita resursa cenu, izejvielu vai ražošanas izmaksas, atlaižu likmes un, attiecīgos gadījumos, ārējās vides izmaksas, tostarp siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas, no kurām izdevies izvairīties, lai pārbaudītu, vai radušās ievērojamas izmaiņas un vai vispārējie secinājumi ir atbilstīgi. Prasību attiecīgi pielāgo.

Līdzīgu metodoloģiju var piemērot citiem resursiem, piemēram, ūdenim;

lai attīstītu tehnisko, vides un ekonomisko analīzi, var izmantot informāciju, kas pieejama saistībā ar citām Kopienas darbībām.

Tas pats attiecas uz informāciju, kas pieejama no pašreizējām programmām, kas piemērotas citās pasaules valstīs, nosakot tāda ražojuma īpašas ekodizaina prasības, ko tirgo ar Eiropas Savienības ekonomiskajiem partneriem;

nosakot prasības spēkā stāšanās datumu, jāņem vērā ražojuma pārprojektēšanas posms.

ražojuma un tā paredzētās izmantošanas vispārējais apraksts;

to attiecīgo vides novērtēšanas pētījumu rezultāti, ko veicis ražotājs, un/vai atsauces uz vides novērtēšanas literatūru vai precedentu gadījumiem, ko ražotājs izmantojis, izvērtējot, dokumentējot un nosakot ražojuma dizaina risinājumus;

ekoloģiskais profils, ja to pieprasa īstenošanas pasākums;

ražojuma dizaina specifikācijas elementi saistībā ar ražojuma vides dizaina aspektiem;

to atbilstīgo standartu saraksts, kas minēti 10. pantā un ko piemēro pilnībā vai daļēji, un to risinājumu apraksts, kas pieņemti, lai panāktu atbilstību piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām, ja standarti, kas minēti 10. pantā, nav piemēroti vai ja šie standarti neattiecas uz visām piemērojamā īstenošanas pasākuma prasībām;

tās informācijas kopija saistībā ar ražojuma vides dizaina aspektiem, kas ir sniegta saskaņā ar prasībām, kas minētas I pielikuma 2. daļā; un

veikto mērījumu rezultāti par ekodizaina prasībām, tostarp sīki izstrādāta informācija par šo mērījumu atbilstību, salīdzinot ar ekodizaina prasībām, kas noteiktas piemērojamā īstenošanas pasākumā.

ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārds/nosaukums un adrese;

modeļa apraksts, kas pietiekams tā skaidrai un nepārprotamai identifikācijai;

attiecīgos gadījumos atsauces uz izmantotajiem saskaņotajiem standartiem;

attiecīgos gadījumos citi izmantotie tehniskie standarti un specifikācijas;

attiecīgos gadījumos atsauce uz citiem piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem, kas paredz CE marķējuma piestiprināšanu; un

tās personas vārds, uzvārds un paraksts, kas tiesīga uzņemties saistības ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja vārdā.

konkrētā(-o) ražojuma(-u) veida(-u) precīza definīcija;

konkrētā(-o) ražojuma(-u) ekodizaina prasības, īstenošanas datums(-i), etapu vai pārejas pasākumi vai periodi;

ekodizaina parametri, kas minēti I pielikuma 1. daļā, saistībā ar kuriem nav nepieciešama ekodizaina prasība;

ražojuma uzstādīšanas prasības, ja tam ir tieša saistība ar ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

izmantojamie mērīšanas standarti un/vai mērīšanas metodes; ja iespējams, jāizmanto saskaņotie standarti, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

atbilstības novērtēšanas detalizēta informācija saskaņā ar Lēmumu 93/465/EEK:

Ja atšķirīgi moduļi ir noteikti citās CE prasībās vienam un tam pašam ražojumam, modulim, kas noteikts īstenošanas pasākumā, jādod priekšroka attiecībā uz attiecīgo prasību;

prasības attiecībā uz informāciju, kas ražotājiem jāsniedz, jo īpaši par tiem tehniskās dokumentācijas elementiem, kas vajadzīgi, lai būtu vieglāk pārbaudīt ražojuma atbilstību īstenošanas pasākumam;

pārējas perioda ilgums, kurā dalībvalstīm jāļauj tāda ražojuma laišana tirgū un/vai nodošana ekspluatācijā, kas atbilst noteikumiem, kuri ir spēkā to teritorijā īstenošanas pasākuma pieņemšanas dienā;

īstenošanas pasākuma novērtēšanas un iespējamās pārskatīšanas datums, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības ātrumu.