PADOMES REGULA (ES) 2021/101 (2021. gada 25. janvāris), ar ko izveido kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā un atceļ Regulu (ES) Nr. 1369/2013

(1)

Saskaņā ar Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā (1) (“Protokols Nr. 4”), kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (2) (“Pievienošanās akts”), Lietuva apņēmās attiecīgi līdz 2004. gada 31. decembrim un 2009. gada 31. decembrim slēgt Ignalinas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam īstenot minēto bloku dezekspluatāciju.

(2)

Atbilstīgi Pievienošanās aktā paredzētajām saistībām un ar Savienības atbalstu Lietuva ir slēgusi abus blokus attiecīgajos termiņos un panākusi būtisku virzību uz to dezekspluatāciju. Ir nepieciešams papildu darbs, lai turpinātu pazemināt radioloģiskā apdraudējuma līmeni. Pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, pēc 2020. gada minētajam nolūkam ir nepieciešami papildu finanšu resursi.

(3)

Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācija būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par kodoldrošumu, proti, Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom (3), un par atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom (4). Ievērojot Direktīvas 2011/70/Euratom 4. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, galīgo atbildību par nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu joprojām uzņemas dalībvalstis.

(4)

Ignalinas kodolelektrostacijas un tās divu no bijušās Padomju Savienības pārņemto 1 500 MW RBMK tipa reaktoru priekšlaicīga slēgšana un tai sekojošā dezekspluatācija bija bezprecedenta pasākums un radīja Lietuvai ārkārtas finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko jaudu. Protokolā Nr. 4 norādīts, ka Savienības finansiāla palīdzība, lai atbalstītu Lietuvas pūliņus saistībā ar Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatāciju un tās slēgšanas un dezekspluatācijas seku novēršanu, ir nepārtraukti turpināms un pagarināms arī laikposmam pēc 2006. gada nākamo finanšu plānu ietvaros.

(5)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Lietuvas Ignalinas kodolelektrostacijas kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmas (“programma”) laikposmam, un tā Eiropas Parlamenta un Padomes ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(6)

Programma būtu jāizveido uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (6).

(7)

Šai programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (7) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(8)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (8), Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (9), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un (ES) 2017/1939 (11) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (12). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(9)

Šī regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(10)

Finansējums, ievērojot šo regulu, būtu jākoncentrē uz pasākumiem, ar kuriem īsteno dezekspluatācijas drošuma mērķus.

(11)

Programmai būtu arī jāietver zināšanu radīšana un pieredzes apmaiņa. Programmas ietvaros gūtās zināšanas, pieredze un atziņas par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu būtu jāizplata Savienībā koordinācijā un sinerģijā ar pārējām attiecīgajām Savienības programmām attiecībā uz dezekspluatācijas pasākumiem Bulgārijā, Slovākijā un Komisijas kodoliekārtām Kopīgā pētniecības centra (JRC) objektos, jo šādi pasākumi nodrošina vislielāko ES pievienoto vērtību un veicina darba ņēmēju un sabiedrības kopumā drošumu, kā arī vides aizsardzību. Sadarbības tvērumam, procedūrai un ekonomiskajiem aspektiem vajadzētu būt sīki izklāstītiem daudzgadu darba programmā, un uz tiem arī varētu attiekties nolīgumi starp dalībvalstīm un/vai ar Komisiju.

(12)

JRC būtu koordinētā veidā jāsekmē zināšanu izplatīšana dažādām Savienības ieinteresētajām personām, piemēram, veicot tirgus analīzi, pārskatot un novērtējot zināšanu vajadzības Savienībā, nosakot iespējamos sadarbības virzienus, ieinteresētās personas un jomas, kurās programmas īstenošanā radītās zināšanas nestu vislielāko pievienoto vērtību, un izstrādājot zināšanu apmaiņas formātus. Radīto zināšanu izplatīšana būtu jāfinansē JRC. Jebkurai dalībvalstij vajadzētu spēt ierosināt saikņu veidošanu un apmaiņas pasākumu attīstīšanu nolūkā izplatīt zināšanas.

(13)

Lai panāktu drošumu un pēc iespējas lielāku efektivitāti, Ignalinas kodolelektrostacijas dezekspluatācija būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā dezekspluatējamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(14)

Lietuvai un Komisijai būtu jānodrošina dezekspluatācijas procesa norises efektīva uzraudzība un kontrole, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko ES pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par dezekspluatāciju arvien ir Lietuvai. Tas ietver progresa un rezultātu efektīvu novērtēšanu, kā arī korektīvu pasākumu piemērošanu vajadzības gadījumā. Minētajā nolūkā būtu jāizveido komiteja ar uzraudzības un informēšanas funkcijām, un tā būtu kopīgi jāvada Komisijas un Lietuvas pārstāvim.

(15)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma (13) 22. un 23. punktu, programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašajām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu programmas ietekmi uz vietas.

(16)

Vajadzētu būt iespējai pārskatīt programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu, pamatojoties uz starpposma izvērtējuma ziņojuma rezultātiem.

(17)

Saskaņā ar šo regulu līdzfinansētās darbības būtu jāapzina tā dezekspluatācijas plāna ietvaros, ko Lietuva iesniegusi saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1369/2013 (14). Minētajā plānā nosaka programmas darbības jomu, kā arī dezekspluatācijas galīgo stāvokli un galīgo termiņu. Tas arī aptver dezekspluatācijas pasākumus, ar tiem saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus. Attiecīgos gadījumos, sagatavojot darba programmas, Lietuvai būtu jāiesniedz Komisijai izskatīšanai dezekspluatācijas plāna atjauninātas versijas.

(18)

Programmas darbības būtu jāīsteno, Savienībai un Lietuvai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. Saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi, kas iedibināta priekštečprogrammu ietvaros, būtu jānosaka Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms. Ņemot vērā salīdzināmu Savienības programmu praksi un Lietuvas ekonomikas nostiprināšanos, no programmas sākuma līdz saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu īstenošanas beigām Savienības līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt 86 % no attiecināmajām izmaksām. Pārējais finansējums būtu jānodrošina Lietuvai un avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, starptautiskām finanšu iestādēm un citiem līdzekļu devējiem.

(19)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1369/2013 būtu jāatceļ.

(20)

Ir pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi”, tās ieteikumi un Komisijas atbilde.

(21)

Ir pieņemta zināšanai Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā (Ignalinas programma) un atceļ Padomes Regulu (ES) Nr. 1369/2013.

(22)

Uz programmu attiecas Lietuvas valsts programma nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanai, kas izveidota, ievērojot Direktīvu 2011/70/Euratom.

(23)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(24)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(25)

Šajā regulā paredzētās īstenošanas metodes un Savienības finansējuma veidi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz šo metožu un veidu spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un nodrošināt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu jāapsver vienreizēji maksājumi, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī ar izmaksām nesaistīts finansējums, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā,