KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2025/420 (2024. gada 16. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2554 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai precizētu kritērijus, ar kuriem nosaka kopīgās pārbaudes grupas sastāvu, nodrošinot EUI un attiecīgo kompetento iestāžu darbinieku līdzsvarotu līdzdalību, viņu iecelšanu, uzdevumus un darba procedūras (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Ar Regulu (ES) 2022/2554 izveidotās pārraudzības sistēmas pamatā vajadzētu būt strukturētai un pastāvīgai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) un kompetento iestāžu sadarbībai, izmantojot Pārraudzības forumu un kopīgās pārbaudes grupas.

(2)

Regulas (ES) 2022/2554 40. panta 2. punktā minētajām iestādēm būtu jānodrošina, ka to darbiniekiem, kuri tiks iecelti par minētās regulas 40. panta 1. punktā noteiktās kopīgās pārbaudes grupas dalībniekiem, ir tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas kopīgajām pārbaudes grupām vajadzīgajos profilos. Galvenais pārraugs uzskata, ka pierādījums par to, ka iestādē nav darbinieku, kam būtu konkrētās tehniskās zināšanas, kuras vajadzīgas kopīgajās pārbaudes grupās, ir pamatojums tam, lai attiecīgajā brīdī atbrīvotu iestādes no pienākuma nominēt darbiniekus kopīgajām pārbaudes grupām. Šādā gadījumā iestādei tomēr būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu šo zināšanu trūkumu, un būtu jācenšas stiprināt savas spējas sniegt ieguldījumu kopīgajās pārbaudes grupās nākamā uzdevuma ietvaros.

(3)

Regulas (ES) 2022/2554 40. panta 2. punktā minēto iestāžu darbiniekiem, kas izraudzīti par minētās regulas 40. panta 1. punktā noteiktās kopīgās pārbaudes grupas dalībniekiem, vajadzētu turpināt darbu kā nominētājiestādes darbiniekiem, un tāpēc tiem būtu jāievēro to darba līgumos noteiktais darba laiks un jāatrodas pastāvīgajā darba vietā.

(4)

Lai nodrošinātu resursu visefektīvāko izmantošanu pārraudzības darbību veikšanā, kopīgo pārbaudes grupu dalībniekiem vajadzētu būt iespējai būt vairāku kopējo pārbaudes grupu sastāvā un pārraudzīt vairākas kritiski svarīgas trešās personas, kas sniedz IKT pakalpojumus. Nosakot, kāds skaits kritiski svarīgo trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, tiks piešķirts konkrētam kopīgās pārbaudes grupas dalībniekam, un kopīgo pārbaudes grupu vispārējās personāla vajadzības, būtu jāņem vērā kritiski svarīgo trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, riska profils un paredzētais pārraudzības darbību intensitātes līmenis. Minētā iespēja pārraudzīt vairākas kritiski svarīgas trešās personas, kas sniedz IKT pakalpojumus, ir ņemta vērā stratēģiskajā daudzgadu pārraudzības plānā, ko galvenie pārraugi katru gadu atjaunina vajadzīgajā apmērā, un atspoguļota individuālajā gada pārraudzības plānā. Lai nodrošinātu, ka nominētājiestāžu plānotā un pastāvīgā apņemšanās nodrošināt personāla resursus kopīgajām pārbaudes grupām ir uzticama, galvenajam pārraugam par stratēģisko daudzgadu pārraudzības plānu būtu jāapspriežas gan ar Kopīgo pārraudzības tīklu, gan ar Pārraudzības forumu.

(5)

Galvenajam pārraugam, nosakot darbinieku skaitu katrā kopīgajā pārbaudes grupā un no tā izrietošo sastāvu, būtu jāpiemēro kritēriju un principu kombinācija. Ņemot vērā, ka tehnoloģiskā un ģeogrāfiskā pēda ir atšķirīga, un to, ka dažādas finanšu vienības izmanto kritiski svarīgas trešās personas, kas sniedz IKT pakalpojumus, minētajos kritērijos un principos būtu jāņem vērā pārraudzības uzdevumu tehniskais raksturs, tas, cik atšķirīgā pakāpē finanšu vienības ir atkarīgas no kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, sniegtajiem pakalpojumiem, to finanšu vienību ģeogrāfiskais sadalījums, lielums un skaits, kuras paļaujas uz minētajiem pakalpojumiem, un, ja iespējams, samērīga starpnozaru pārstāvība. Veicot minēto uzdevumu, galvenajam pārraugam būtu jāpaļaujas uz informāciju, ko kompetentās iestādes sniegušas saistībā ar kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, izraudzīšanos, tostarp informāciju, kas vajadzīga visiem Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2024/1502 (2) noteiktajiem apakškritērijiem, un būtu jāņem vērā kritiski svarīgo trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, kritiskums konkrētu finanšu pakalpojumu sniegšanā gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī.

(6)

Lai nodrošinātu, ka kopīgo pārbaudes grupu struktūra un sastāvs atbilst paredzētajam mērķim, un lai pastāvīgi nodrošinātu pārraudzības sistēmas efektivitāti un lietderību, galvenajam pārraugam un kopīgo pārbaudes grupu dalībniekiem būtu periodiski jānovērtē kopīgo pārbaudes grupu sasniegumi. Galvenajam pārraugam un nominētājiestādēm šie novērtējumi būtu jāizmanto, lai pārbaudītu, vai kopīgo pārbaudes grupu dalībnieki joprojām ir piemēroti savu uzdevumu veikšanai, un attiecīgā gadījumā izdarītu izmaiņas kopīgās pārbaudes grupas sastāvā.

(7)

Lai nodrošinātu, ka kopīgo pārbaudes grupu dalībnieki strādā kā vienota komanda un ka uzraudzības darbības tiek veiktas konsekventi, EUI būtu jāprecizē uzraudzības procedūras, kas kopīgo pārbaudes grupu dalībniekiem un galvenajam pārraugam jāievēro, pildot savus pienākumus.

(8)

Tā kā pārraudzības uzdevumi ietver konfidenciālas informācijas apstrādi, galvenajam pārraugam būtu jāpiešķir kopīgās pārbaudes grupas dalībniekiem piekļuve šādai informācijai un ar to saistītajiem IT resursiem (tostarp rīkiem, lietojumprogrammām un datu kopām) un resursiem, kas nav IT (tostarp rīcībpolitikai, procedūrām un dokumentācijai), pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot to uzdevumu konkrēto tvērumu, ja tas ir nepieciešams kopīgās pārbaudes grupas dalībniekiem, lai palīdzētu galvenajam pārraugam tā tiesību aktos noteikto funkciju vai uzdevumu izpildē. Lai, nosakot procedūras, atbilstīgi kurām galvenais pārraugs un kompetentās iestādes īsteno šo regulu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2024/1505 (3), nodrošinātu pienācīgu finansējumu izmaksām, kas saistītas ar nominētājiestāžu nodrošinātajiem resursiem, galvenajam pārraugam šādu procedūru aprakstā būtu jāiekļauj iedaļa, kurā sīki izklāstīta visu kopīgajās pārbaudes grupās iesaistīto nominētājiestāžu tiešo un netiešo izmaksu atlīdzināšanas procedūra. Turklāt, lai nodrošinātu pārraudzības darbību pārredzamu un uzticamu izpildi, minētajām procedūrām būtu arī jānodrošina, ka kopīgo pārbaudes grupu dalībnieki, pildot savus pienākumus, nav iesaistīti interešu konfliktā.

(9)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(10)

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 54. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (5) 54. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (6) 54. pantā, ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, uz kuriem balstīta šī regula, analizējusi ierosināto standartu potenciālās izmaksas un radītos ieguvumus un lūgusi padomu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 37. pantu, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantu,