|
Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 83. un 308. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3], tā kā: (1) Padomes 1989. gada 21. decembra Regulā (EEK) Nr. 4064/89 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju [4] ir izdarīti būtiski grozījumi. Ievērojot to, ka jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā. (2) Lai sasniegtu Līguma mērķus, 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts paredz Kopienas mērķi izveidot sistēmu, kas nodrošina, ka netiek traucēta konkurence iekšējā tirgū. Līguma 4. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstu un Kopienas pasākumi jāīsteno saskaņā principiem, kas raksturīgi atvērtai tirgus ekonomikai ar brīvu konkurenci. Šie principi ir svarīgi turpmākai iekšējā tirgus attīstībai. (3) Iekšējā tirgus un ekonomikas un monetārās savienības izveide, Eiropas Savienības paplašināšanās un starptautisko tirdzniecības un investīciju barjeru samazināšanās turpinās radīt svarīgu uzņēmumu reorganizāciju, jo īpaši koncentrāciju veidā. (4) Šāda reorganizācija ir vēlama tādā mērā, lai tā atbilstu dinamiskas konkurences prasībām un palielinātu Eiropas ražošanas konkurētspēju, uzlabojot attīstības apstākļus un paaugstinot dzīves līmeni Kopienā. (5) Tomēr būtu jānodrošina, ka reorganizācijas process nerada ilgstošu kaitējumu konkurencei, tāpēc Kopienas tiesību aktos jāiekļauj noteikumi, kas reglamentē šo koncentrāciju, kas var nozīmīgi vājināt efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā. (6) Tādēļ ir nepieciešams īpašs juridisks instruments, kas ļautu īstenot visu koncentrāciju efektīvu kontroli attiecībā uz to sekām Kopienas konkurences struktūrā un kas būtu vienīgais instruments, ko piemēro šādām koncentrācijām. Regula (EEK) Nr. 4064/89 ļauj attīstīt Kopienas politiku šajā jomā. Tomēr, ņemot vērā pieredzi, minētā regula tagad jāaizstāj ar tiesību aktiem, kas izstrādāti, lai apmierinātu integrēta tirgus izaicinājumus un paredzamo Eiropas Savienības paplašināšanu. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kā minēts Līguma 5. pantā, šī regula nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka netiek traucēta konkurence kopējā tirgū, saskaņā ar atvērtas tirgus ekonomikas ar brīvu konkurenci principiem. (7) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi 81. un 82. pants, ja tos piemēro, attiecībā uz dažām koncentrācijām nav pietiekošs, lai kontrolētu visas operācijas, kas varētu izrādīties nesavienojamas ar netraucētas konkurences sistēmu, ko paredz Līgums. Tādēļ šī regula jābalsta ne tikai uz 83. pantu, bet, principā, uz Līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Kopiena var piešķirt sev papildu rīcības pilnvaras, kas nepieciešamas tās mērķu sasniegšanai, kā arī rīcības pilnvaras attiecībā uz koncentrāciju lauksaimniecības produktu tirgos, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā. (8) Noteikumi, kurus pieņem ar šo regulu, paredz nozīmīgas strukturālas izmaiņas, kuru sekas tirgū ietekmēs arī tās valstis, kas nav dalībvalstis. Vispārējos gadījumos šādas koncentrācijas jāpārskata tikai Kopienas līmenī, piemērojot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu un saskaņā ar subsidiaritātes principiem. Koncentrācijas, uz kurām neattiecas šī regula, principā nonāk dalībvalstu jurisdikcijā. (9) Šīs regulas piemērošanas joma jādefinē saskaņā ar attiecīgo uzņēmumu ģeogrāfisko darbības reģionu un jāierobežo ar kvantitatīvām robežām, lai ietvertu Kopienas mēroga koncentrācijas. Komisija ziņo Padomei par īstenojamo robežu un kritēriju piemērošanu, lai Padome, rīkojoties saskaņā ar Līguma 202. pantu, varētu tās regulāri pārskatīt, kā arī par noteikumiem attiecībā uz pirmspaziņošanas lietas nodošanu izskatīšanai, ņemot vērā gūto pieredzi; tam nepieciešami statistikas dati, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai, lai tā varētu sagatavot šādus ziņojumus un iespējamos grozījumu ierosinājumus. Komisijas ziņojumi un ierosinājumi jāpamato ar attiecīgo informāciju, ko regulāri nodrošina dalībvalstis. (10) Par Kopienas mēroga koncentrāciju uzskata tādu koncentrāciju, kuras attiecīgo uzņēmumu apgrozījums pārsniedz norādītā robežas; šajā gadījumā neņem vērā to, vai uzņēmumi, kas īsteno koncentrāciju, atrodas Kopienā, vai tur atrodas galvenās uzņēmumu darbības jomas, pie nosacījuma, ka tie īsteno būtiskas darbības Kopienā. (11) Noteikumiem, kas reglamentē koncentrāciju nodošanu no Komisijas dalībvalstīm un no dalībvalstīm Komisijai, jādarbojas kā efektīvam korektīvam mehānismam, ņemot vērā subsidiaritātes principu; šie noteikumi atbilstošā veidā aizsargā dalībvalstu konkurences intereses un pienācīgi ņem vērā juridisko noteiktību un vienas institūcijas apstiprinājuma principu. (12) Ja koncentrāciju apgrozījums ir zemāks par šajā regulā noteiktajām apgrozījuma robežām, koncentrācijām var piemērot pārbaudi pēc vairākām valsts mēroga apvienošanās kontroles sistēmām. Vairākkārtēja paziņošana par vienu darījumu palielina juridisko nenoteiktību, pūles un izmaksas uzņēmumiem un var novest pie pretrunīgiem vērtējumiem. Tādēļ būtu jāturpina attīstīt sistēma, ar ko koncentrācijas nosūta no atbilstošajām dalībvalstīm Komisijai. (13) Komisija cieši un pastāvīgi sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, no kurām tā saņem komentārus un informāciju. (14) Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes kopā veido valsts iestāžu tīklu, īstenojot savas atbilstošās pilnvaras ciešā sadarbībā, izmantojot efektīvus pasākumus informācijas apritei un apspriešanai, ar mērķi nodrošināt, ka lietu izskata atbilstošākā iestāde, ņemot vērā subsidiaritātes principu, un ar mērķi nodrošināt vairākkārtējas paziņošanas par attiecīgo koncentrāciju iespējamības samazināšanu līdz minimumam. Koncentrācijas lietu nodošana no Komisijas dalībvalstīm un no dalībvalstīm Komisijai jāveic efektīvi, iespēju robežās nepieļaujot situācijas, kad koncentrācija ir jānodod gan pirms, gan pēc tās paziņošanas. (15) Komisija var nodot dalībvalstij izziņotas Kopienas mēroga koncentrācijas, kas šajā dalībvalstī būtiski apdraud konkurenci tādā tirgū, kam piemīt atsevišķa tirgus raksturlielumi. Ja koncentrācija ietekmē konkurenci šādā tirgū, kas neveido būtisku kopējā tirgus daļu, Komisijai, pēc pieprasījuma, ir jānodod attiecīgajai dalībvalstij minētā lieta vai tās daļa. Dalībvalsts var nodot izskatīšanai Komisijai tādas koncentrācijas, kas nav Kopienas mēroga koncentrācijas, bet kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un būtiski apdraud konkurenci tās teritorijā. Citām dalībvalstīm, kas arī ir tiesīgas izskatīt koncentrācijas, jānodrošina iespēja pievienoties pieprasījumam. Šādā situācijā, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti un paredzamību, valsts laika termiņu pagarina līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums attiecībā uz lietas nodošanu. Komisijai ir tiesības pārbaudīt un nodarboties ar koncentrāciju prasītājas dalībvalsts vai prasītāju dalībvalstu vārdā. (16) Attiecīgajiem uzņēmumiem jāpiešķir tiesības pieprasīt lietas nodošanu izskatīšanai Komisijai vai dalībvalstīm pirms koncentrācija ir izziņota, lai turpmāk uzlabotu sistēmas efektivitāti koncentrāciju kontrolei Kopienā. Šādos gadījumos Komisija un valsts kompetentās iestādes īsā, skaidri noteiktā termiņā lemj, vai ir jāveic lietas nodošana Komisijai vai dalībvalstij, tādējādi nodrošinot sistēmas efektivitāti. Pēc attiecīgo uzņēmumu pieprasījuma Komisija var nodot izskatīšanai dalībvalstij Kopienas mēroga koncentrāciju, kas būtiski ietekmē konkurenci tādā šīs dalībvalsts tirgū, kam piemīt atsevišķa tirgus raksturlielumi; minētajiem uzņēmumiem tomēr nedrīkst pieprasīt, lai tie pierāda, ka koncentrācijas sekas būs nekaitīgas konkurencei. Komisija nedrīkst nodot izskatīšanai dalībvalstij koncentrāciju, ja dalībvalsts izsaka neapmierinātību ar šādu lietas nodošanu. Pirms paziņošanas valsts iestādēm attiecīgais uzņēmums var pieprasīt arī to, lai koncentrāciju, kas nav Kopienas mēroga koncentrācija, bet kuru var izskatīt saskaņā ar vismaz trīs dalībvalstu konkurences jomas tiesību aktiem, nodod izskatīšanai Komisijai. Šādas pirmspaziņošanas lietas nodošana izskatīšanai Komisijai ir īpaši piemērota situācijās, ja koncentrācija ietekmē konkurenci vairāk kā vienas dalībvalsts teritorijas mērogā. Ja koncentrāciju, kuru var izskatīt saskaņā ar vairāk kā trīs dalībvalstu konkurences jomas tiesību aktiem, nodod izskatīšanai Komisijai pirms jebkādas valsts izziņošanas, un ja neviena dalībvalsts, kura ir tiesīga izskatīt šo lietu neizsaka pretenzijas, Komisija iegūst ekskluzīvas tiesības izskatīt koncentrāciju un uzskata, ka šāda koncentrācija ir Kopienas mēroga koncentrācija. Šādu pirmspaziņošanas lietas nodošanu no dalībvalstīm Komisijai tomēr nedrīkst īstenot, ja kaut viena dalībvalsts, kura ir tiesīga izskatīt šo lietu, izsaka pretenzijas attiecībā uz lietas nodošanu. (17) Komisijai piešķir ekskluzīvas pilnvaras piemērot šo regulu, paredzot, ka to var pārskatīt Eiropas Kopienu Tiesa. (18) Dalībvalstis nav tiesīgas piemērot to konkurences jomas tiesību aktus attiecībā uz Kopienas mēroga koncentrācijām, ja to neparedz šīs regulas noteikumi. Atbilstošās valsts iestāžu pilnvaras jāierobežo gadījumos, ja Kopienas neiejaukšanās dēļ varētu būtiski tikt apdraudēta efektīva konkurence tās dalībvalsts teritorijā, kurā minētās dalībvalsts konkurences intereses nevar pienācīgi aizsargāt citādi, kā tikai ar šo regulu. Attiecīgās dalībvalstis šādos gadījumos nekavējoties rīkojas; valstu tiesību aktu daudzveidības dēļ šī regula nevar noteikt vienotu termiņu galīgo lēmumu pieņemšanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. (19) Turklāt šīs regulas piemērošana tikai attiecībā uz Kopienas mēroga koncentrācijām neskar Līguma 296. pantu un netraucē dalībvalstīm pieņemt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu likumīgās intereses, izņemot tās, ko paredz šī regula, pie nosacījuma, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar citiem Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem un noteikumiem. (20) Ir lietderīgi definēt koncentrācijas koncepciju tādā veidā, lai ietvertu darbības, kas izraisa paliekošas izmaiņas attiecīgo uzņēmumu kontrolē un tādējādi arī tirgus struktūrā. Tādēļ ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut visus kopuzņēmumus, kas ilgstoši darbojas kā neatkarīga ekonomiska vienība. Turklāt ir lietderīgi uzskatīt par vienu koncentrāciju visus darījumus, kas ir cieši saistīti tādējādi, ka pēc stāvokļa ir saistīti vai notiek vairāku vērtspapīru darījumu sēriju veidā saprātīgi īsā laika periodā. (21) Šo regulu piemēro arī tad, ja attiecīgie uzņēmumi pieņem ierobežojumus, kas tieši saistīti ar koncentrāciju un ir nepieciešami koncentrācijas īstenošanai. Komisijas lēmumi, ar ko paziņo par koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu, piemērojot šo regulu automātiski ietver šādus ierobežojumus, nav nepieciešams, lai Komisija individuālos gadījumos novērtē šādus ierobežojumus. Pēc attiecīgo uzņēmumu lūguma, gadījumos, kad lietās rodas patiesa neskaidrība tādēļ, ka tās satur jaunus vai neatrisinātus jautājumus, Komisija tomēr skaidri novērtē, vai visi ierobežojumi ir tieši saistīti ar koncentrāciju un ir nepieciešami koncentrācijas īstenošanai. Lieta satur jaunus vai neatrisinātus jautājumus, kas izraisa patiesu neskaidrību, ja jautājums nav ietverts attiecīgajā Komisijas ziņojumā, kas pašlaik ir spēkā, vai publicētajā Komisijas lēmumā. (22) Pasākumos, kas jāievieš attiecībā uz koncentrāciju kontroli, neskarot Līguma 86. panta 2. punktu, jāievēro principus, kas nepieļauj diskrimināciju starp valsts un privāto sektoru. Tādēļ valsts sektorā attiecīgajā koncentrācijā iesaistītā uzņēmuma apgrozījuma aprēķinā jāņem vērā uzņēmumi, kas veido ekonomisku vienību ar neatkarīgām lēmējtiesībām, neatkarīgi no tā, kā sadalās kapitāls vai kādi ir administratīvās uzraudzības noteikumi. (23) Ir nepieciešams noteikt, vai Kopienas mēroga koncentrācijas ir atbilstošās kopējam tirgum attiecībā uz nepieciešamību uzturēt un attīstīt efektīvu konkurenci kopējā tirgū. To īstenojot, Komisijai jāveic novērtējums vispārējās sistēmas ietvaros pamatmērķu sasniegšanai, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. (24) Lai nodrošinātu netraucētas konkurences sistēmu kopējā tirgū un turpinātu politiku, ko īsteno saskaņā ar atvērtas tirgus ekonomikas ar brīvu konkurenci principiem, ar šo regulu jāatļauj efektīva visu koncentrāciju kontrole, vērtējot to ietekmi uz konkurenci Kopienā. Attiecīgi Regula (EEK) Nr. 4064/89 izstrādā principu, ka Kopienas mēroga koncentrāciju, kas izveido vai pastiprina dominējošu stāvokli, kura ietekmes dēļ kopējā tirgū vai tā nozīmīgā daļā būtiski pasliktinās efektīva konkurence, uzskata par neatbilstošu kopējam tirgum. (25) Ņemot vērā sekas, ko oligopolā tirgus struktūrā var izraisīt koncentrācijas, vēl jo vairāk nepieciešams uzturēt efektīvu konkurenci šādos tirgos. Daudzos oligopolos tirgos vērojams veselīgs konkurences līmenis. Tomēr noteiktos apstākļos koncentrācijas, kas ietver nozīmīgu konkurences ierobežojumu likvidēšanu, ko puses, kuras apvienojas, īstenoja viena pret otru, kā arī konkurences spiediena mazināšanos attiecībā uz pērējiem konkurentiem, pat tad, ja nepastāv iespējama koordinācija starp oligopola locekļiem, var radīt būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei. Tomēr Kopienas tiesas līdz šim brīdim nav skaidri interpretējušas Regulu (EEK) Nr. 4086/89 kā tādu, kas paredz uzskatīt koncentrācijas, kas izraisa šādas neparedzētas sekas, par nesavienojamām ar kopējo tirgu. Tādēļ juridiskas skaidrības nolūkā būtu jāpaskaidro, ka šī regula atļauj efektīvu kontroli attiecībā uz visām šāda veida koncentrācijām, ar nosacījumu, ka visas koncentrācijas, kas būtiski kavē efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā, uzskata par nesavienojamām ar kopējo tirgu. Jēdzienu "būtisks šķērslis efektīvai konkurencei" 2. panta 2. punktā un 3. pantā izskaidro kā jēdzienu, kas ir plašāks nekā dominējošā stāvokļa koncepcija, tikai attiecībā uz pret konkurenci vērstām koncentrācijas sekām, kas izriet no uzņēmumu nekoordinētas uzvedības, kuriem attiecīgajā tirgū nav dominējoša stāvokļa. (26) Būtiskus efektīvas konkurences šķēršļus parasti izraisa dominējoša stāvokļa radīšana vai pastiprināšana. Ar mērķi saglabāt vadlīnijas, kas izriet no iepriekšējiem Eiropas Kopienas Tiesas lēmumiem un Komisijas lēmumiem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 4064/89, vienlaicīgi saglabājot atbilstību konkurences kaitējuma standartiem, ko piemēro Komisija un Kopienas tiesas attiecībā uz koncentrācijas atbilstību kopējam tirgum, šī regula attiecīgi nosaka principu, ka Kopienas mēroga koncentrācija, kas būtiski mazina efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā, jo īpaši dominējoša stāvokļa radīšanas vai stiprināšanas rezultātā, jāuzskata par neatbilstīgu kopējam tirgum. (27) Turklāt Līguma 81. panta 1. un 3. punkts jāpiemēro kopuzņēmumiem, kas ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas tādā mērā, ka to radīšana rezultātā izraisa vērā ņemamus konkurences ierobežojumus starp uzņēmumiem, kas saglabājuši neatkarību. (28) Lai padarītu skaidrāku un izskaidrotu koncentrāciju novērtējumu, ko saskaņā ar šo regulu veic Komisija, ir lietderīgi, ka Komisija publicē vadlīnijas, kas nodrošina pareizu ekonomisku sistēmu koncentrāciju novērtēšanai ar mērķi noteikt, vai tās var uzskatīt par atbilstošām kopējam tirgum. (29) Lai noteiktu koncentrācijas ietekmi uz konkurenci kopējā tirgū, ir lietderīgi ņemt vērā visu pamatoto un iespējamo ražīgumu, ko piedāvā attiecīgie uzņēmumi. Iespējams, ka koncentrācijas radītais produktivitātes pieaugums vājina ietekmi uz konkurenci, un jo īpaši iespējamo kaitējumu patērētājiem, kas pretējā gadījumā varētu rasties, un tā rezultātā koncentrācija būtiski nemazina efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā, jo īpaši dominējoša stāvokļa radīšanas vai stiprināšanas rezultātā. Komisija publicē vadlīnijas attiecībā uz to, kādos apstākļos tā var ņemt vērā produktivitātes pieaugumu novērtējot koncentrāciju. (30) Ja attiecīgie uzņēmumi izmaina izziņotu koncentrāciju, jo īpaši piedāvājot saistības ar mērķi panākt koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu, Komisija varēs paziņot, ka mainītā koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu. Šādām saistībām jābūt proporcionālām konkurences kaitējumam un jānovērš tas. Bez tam ir lietderīgi pieņemt saistības pirms lietas ierosināšanas, ja konkurences problēmas jau ir identificējamas un tās var viegli atrisināt. Skaidri jāparedz, ka Komisija var pievienot savam lēmumam nosacījumus un pienākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais uzņēmums savlaicīgi un efektīvi ievēro savas saistības, lai padarītu koncentrāciju atbilstošu kopējam tirgum. Visā procesa laikā jānodrošina pārredzamība un efektīvas apspriedes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām trešām pusēm. (31) Komisijas rīcībā jābūt atbilstošiem instrumentiem, lai nodrošinātu saistību īstenošanu un risinātu situācijas, ja saistības nav izpildītas. Gadījumos, kad lēmumam, kas paziņo par koncentrācijas atbilstību kopējam tirgum, pievienotie nosacījumi nav izpildīti un apstākļi, kas padara koncentrāciju atbilstošu kopējam tirgum, neīstenojas, šādā veidā īstenoto koncentrāciju Komisija nedrīkst apstiprināt. Tā rezultātā, ja koncentrācija ir īstenota, tai piemēro tādu pašu attieksmi kā pret neizziņotu koncentrāciju, kas īstenota bez apstiprināšanas. Turklāt, ja Komisija jau ir konstatējusi, ka, neievērojot nosacījumus, koncentrācija nav savienojama ar kopējo tirgu, tai ir tiesības tieši pavēlēt sadalīt koncentrāciju, lai atjaunotu situāciju, kāda bija pirms koncentrācijas īstenošanas. Ja lēmumam, kas izziņo par koncentrācijas atbilstību kopējam tirgum, pievienotie nosacījumi nav izpildīti, Komisija ir tiesīga atsaukt savu lēmumu. Turklāt Komisija var piemērot atbilstošas finansiālās sankcijas, ja saistības vai nosacījumi nav izpildīti. (32) Koncentrācijas, kas attiecīgo uzņēmumu ierobežotās tirgus daļas dēļ nevar kaitēt efektīvai konkurencei, var uzskatīt par atbilstošām kopējam tirgum. Neskarot Līguma 81. un 82. pantu, šajā sakarā pastāv norāde, jo īpaši, ja attiecīgā uzņēmuma tirgus daļa nepārsniedz 25 % no kopējā tirgus vai būtiskas tā daļas. (33) Komisijas uzdevums ir pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai izveidotu Kopienas mēroga koncentrāciju, kas ir atbilstoša kopējam tirgum, vai tādus lēmumus, kas paredz atjaunot situāciju, kāda bija pirms tādas koncentrācijas īstenošanas, kas atzīta par nesavienojamu ar kopējo tirgu. (34) Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, uzņēmumiem pēc vienošanās noslēgšanas obligāti jāsniedz iepriekšējs paziņojums par Kopienas mēroga koncentrāciju, paziņojums par publisku piedāvājumu vai kontroles iegūšanu. Paziņojumam jābūt iespējamam arī tad, ja attiecīgais uzņēmums izpilda Komisijas noteikumu noslēgt jaunu vienošanos par ierosināto koncentrāciju un demonstrē Komisijai, ka viņu plāns par ierosināto koncentrāciju ir pietiekoši konkrēts, piemēram, pamatojoties uz principiālu vienošanos vai saprašanās memorandu, nodomu vēstuli, ko parakstījis minētais uzņēmums vai, attiecībā uz publisko piedāvājumu, kur viņi ir publiski paziņojuši savu nodomu izveidot tādu piedāvājumu, pie noteikuma, ka paredzētā vienošanās vai piedāvājums var radīt Kopienas mēroga koncentrāciju. Koncentrāciju īstenošana jāaptur līdz Komisija pieņem galīgo lēmumu. Tomēr, vajadzības gadījumā jābūt iespējai atkāpties no šīs apturēšanas pēc attiecīgo uzņēmumu pieprasījuma. Lai izlemtu, vai piešķirt atkāpi, Komisija ņem vērā visus būtiskos faktorus, piemēram, attiecīgajiem uzņēmumiem vai trešajām pusēm nodarītā kaitējuma veidu un smaguma pakāpi, un konkurences apdraudējumu, kas saistīts ar koncentrāciju. Juridiskās skaidrības labad, darījumu derīguma termiņu tomēr aizsargā tikmēr, kamēr uzskata, ka tas nav nepieciešams. (35) Jānosaka termiņš, kura laikā Komisijai jāierosina lietu attiecībā uz paziņotu koncentrāciju un periodu, kura laikā jāpieņem galīgais lēmums par šīs koncentrācijas atbilstību vai neatbilstību kopējam tirgum. Ja attiecīgie uzņēmumi piedāvā saistības ar mērķi padarīt koncentrāciju atbilstīgu kopējam tirgum, šie termiņi būtu jāpagarina, lai dotu pietiekoši daudz laika tirgus analīzei un testēšanai attiecībā uz šādiem saistību piedāvājumiem un apspriešanai dalībvalstu starpā, kā arī ar ieinteresētajām trešajām pusēm. Ir iespējams arī ierobežots termiņa pagarinājums, kura laikā Komisijai jāpieņem galīgais lēmums, lai dotu pietiekoši daudz laika lietas izmeklēšanai un Komisijai iesniegto faktu un argumentu pārbaudei. (36) Kopiena ievēro pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā [5]. Atbilstīgi, šī regula jāinterpretē un jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus. (37) Attiecīgajiem uzņēmumiem jāpiešķir tiesības paust savu viedokli Komisijai, ja ir ierosināta lieta, kā arī savu viedokli jāatļauj paust arī pārvaldes un pārraudzības iestāžu locekļiem, attiecīgo uzņēmumu atzītajiem darbinieku pārstāvjiem un ieinteresētajām trešajām pusēm. (38) Lai pienācīgi novērtētu koncentrācijas, Komisijai ir tiesības pieprasīt visu nepieciešamo informāciju un īstenot visas vajadzīgās pārbaudes Kopienas teritorijā. Šajā sakarā ir jāizskaidro Komisijas izmeklēšanas tiesības ar mērķi efektīvi aizsargāt konkurenci. Komisijai jo īpaši jāpiešķir tiesības iztaujāt jebkuras personas, kam var būt noderīga informācija, un fiksēt izdarītos paziņojumus. (39) Pārbaudes gaitā Komisijas pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska attiecībā uz izmeklēšanas priekšmetu un mērķi; izmeklēšanas gaitā tām ir tiesības arī veikt apzīmogošanu, jo īpaši gadījumos, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka koncentrācija īstenota bez paziņošanas, Komisijai ir sniegta nepatiesa, nepilnīga vai maldinoša informācija, vai ka attiecīgie uzņēmumi vai personas nav izpildījušas nosacījumus vai pienākumus, ko paredz Komisijas lēmums. Jebkurā gadījumā, apzīmogošanu izmanto tikai ārkārtas gadījumos uz laiku, kas strikti nepieciešams pārbaudei, parasti ne ilgāku kā 48 stundas. (40) Neskarot Eiropas Kopienu Tiesas praksi, ir lietderīgi noteikt arī tās kontroles darbības jomu, ko var veikt valsts tiesu iestāde, ja tā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tajā starpā tiem, kas ir kā drošības pasākums, atļauj palīdzību no tiesībaizsardzības iestādēm, lai pārvarētu iespējamo pretestību pret pārbaudi no uzņēmuma puses, tai skaitā aizzīmogošanu, ko paredz Komisijas lēmums. No tiesu prakses izriet, ka tiesu iestāde jo īpaši var prasīt Komisijai papildu informāciju, kura tai vajadzīga, lai veiktu kontroli, un atteikt pilnvarojumu, ja tādas nav. Tiesu prakse arī apliecina valstu tiesu kompetenci kontrolēt to valstu noteikumu piemērošanu, kas reglamentē piespiedu pasākumu veikšanu. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm aktīvi jāsadarbojas, īstenojot Komisijas izmeklēšanas pilnvaras. (41) Ja Komisijas lēmums ir ievērots, attiecīgos uzņēmumus un personas nevar piespiest atzīt, ka tie izdarījuši pārkāpumu, bet jebkurā gadījumā tiem ir pienākums atbildēt uz jautājumiem par faktiem un sniegt dokumentus, pat ja šo informāciju var izmantot, lai attiecībā pret tiem vai citu uzņēmumu konstatētu pārkāpumu esamību. (42) Caurredzamības labad plaši jāpublicē visi Komisijas lēmumi, kuriem nav tikai lietišķs raksturs. Nodrošinot attiecīgo uzņēmumu aizstāvības tiesības, jo īpaši tiesības piekļūt lietas materiāliem, ir būtiski, lai tiktu aizsargāti uzņēmējdarbības noslēpumi. Līdzīgi ir jānodrošina informācijas, ar kuru apmainās sadarbības ietvaros un starp trešo valstu kompetentajām iestādēm, konfidencialitāte. (43) Atbilstību šai regulai vajadzības gadījumā nodrošina izmantojot naudassodus un periodiskus soda maksājumus. Saskaņā ar Līguma 229. pantu Eiropas Kopienu Tiesai ir neierobežota jurisdikcija šajā sakarā. (44) Jāievēro nosacījumi, ar kādiem trešajās valstīs īsteno koncentrācijas, kurās ietilpst uzņēmumi, kas atrodas Kopienā vai tur atrodas galvenās uzņēmumu darbības jomas, un jāpieņem noteikumi attiecībā uz iespēju, ka Kopiena paredz Komisijai atbilstošu mandātu sarunām, ar mērķi panākt nediskriminējošu attieksmi pret šādiem uzņēmumiem. (45) Šī regula nekādā veidā nemazina darbinieku kopējās tiesības, kas atzītas attiecīgajos uzņēmumos, jo īpaši attiecībā uz pienākumu informēt vai apspriesties ar saviem atzītajiem pārstāvjiem saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem. (46) Komisijai jāpiešķir tiesības noteikt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, ievērojot kārtību Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanai. Šādu īstenošanas noteikumu pieņemšanā Komisijai palīdz Padomdevēju komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, kā minēts 23. pantā, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
|