+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un kontroli
---+1. pants
------+1. pants 1.
------+1. pants 2.
---+2. pants
---+3. pants
------+3. pants 1.
------+Article 3 1a.
------+Article 3 1b.
------+3. pants 2.
------+3. pants 3.
------+3. pants 4.
------+3. pants 5.
------+3. pants 6.
------+3. pants 7.
---+4. pants
------+4. pants 1.
------+4. pants 2.
------+Article 4 2a.
------+4. pants 3.
------+4. pants 4.
------+4. pants 5.
---+5. pants
------+5. pants 1.
------+5. pants 2.
------+5. pants 3.
------+5. pants 4.
------+5. pants 5.
---+6. pants
------+6. pants 1.
------+6. pants 2.
------+6. pants 3.
------+6. pants 4.
---+6.a pants
------+6.a pants 1.
------+6.a pants 2.
------+6.a pants 3.
------+6.a pants 4.
------+6.a pants 5.
------+6.a pants 6.
------+6.a pants 7.
------+6.a pants 8.
---+7. pants
---+8. pants
------+8. pants 1.
------+8. pants 2.
------+8. pants 3.
------+8. pants 4.
------+8. pants 5.
------+8. pants 6.
------+8. pants 7.
------+8. pants 8.
------+8. pants 9.
------+8. pants 10.
---+8.a pants
------+8.a pants 1.
------+8.a pants 2.
------+8.a pants 3.
------+8.a pants 4.
------+8.a pants 5.
------+8.a pants 6.
---+9. pants
------+9. pants 1.
------+9. pants 2.
---+11. pants
---+12. pants
---+13. pants
---+14. pants
---+I PIELIKUMS GRUNTSŪDEŅU PIESĀRŅOJOŠU VIELU UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJU KVALITĀTES STANDARTI
---+II PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS GRUNTSŪDEŅUS PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJIEM
---+III PIELIKUMS GRUNTSŪDEŅU ĶĪMISKĀS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA
---+IV PIELIKUMS IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU NOTEIKŠANA UN MAIŅA
---+V PIELIKUMS VIELAS, UZ KURĀM ATTIECAS PĀRSKATĪŠANA IESPĒJAMAI IEKĻAUŠANAI I PIELIKUMĀ AR SAVIENĪBAS MĒROGA GRUNTSŪDEŅU KVALITĀTES STANDARTU
|
English -
European Union -
Environment -
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un kontroli
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/118/EK
(2006. gada 12. decembris)
par gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanu un kontroli
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
1. pants
|
|
|
2. pants
|
2. pants
Papildus Direktīvas 2000/60/EK 2. pantā noteiktajām definīcijām šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1)
“gruntsūdeņu kvalitātes standarts” ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts kā atsevišķas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas vai piesārņojuma rādītāja koncentrācija gruntsūdeņos, kuru nevajadzētu pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;
▼M2
2)
“robežvērtība” ir gruntsūdeņu kvalitātes standarts, kas noteikts Savienības līmenī un iekļauts II pielikuma D daļas sarakstā, vai ko nosaka dalībvalstis saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
▼B
3)
“ievērojama un stabila augšupejoša tendence” ir statistiski un no vides viedokļa nozīmīgas piesārņojošas vielas, piesārņojošu vielu grupas vai piesārņojuma rādītāja koncentrācijas pieaugums gruntsūdenī, attiecībā uz kuru konstatēts, ka saskaņā ar 5. pantu nepieciešama tendenču maiņa;
4)
“piesārņojošu vielu ievadīšana gruntsūdeņos” ir cilvēku darbības izraisīta piesārņojošu vielu tieša vai netieša ievadīšana gruntsūdeņos;
5)
“fona līmenis” ir tāda vielas koncentrācija vai rādītāja vērtība gruntsūdens objektā, kas atbilst cilvēka darbības neietekmētiem vai ļoti maz ietekmētiem apstākļiem;
6)
“bāzes līnijas līmenis” ir vidējā vērtība, kas noteikta vismaz 2007. un 2008. atsauces gadā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā īstenotajām monitoringa programmām vai attiecībā uz vielām, kas identificētas pēc šiem atsauces gadiem, – tā pirmā perioda laikā, par kuru ir pieejami attiecīgā perioda monitoringa dati;
▼M2
7)
“piesārņojuma rādītājs” ir parametrs, kuru var monitorēt, lai iegūtu vērtību, kas ir reprezentatīva attiecībā uz piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas līmeni vai koncentrāciju un tādējādi arī attiecībā uz to radīto risku.
▼B
|
|
3. pants
|
|
|
4. pants
|
|
|
5. pants
|
|
|
6. pants
|
|
|
6.a pants
|
|
|
7. pants
|
7. pants
Laikposmā no 2009. gada 16. janvāris līdz 2013. gada 22. decembrim visās jaunās atļaujas piešķiršanas procedūrās, ievērojot Direktīvas 80/68/EEK 4. un 5. pantu, ņem vērā šīs direktīvas 3., 4. un 5. pantā noteiktās prasības.
|
|
8. pants
|
|
|
8.a pants
|
|
|
9. pants
|
|
|
11. pants
|
11. pants
Direktīvas 2000/60/EK 18. panta 1 punktā paredzētajā Komisijas ziņojumā ietver šīs direktīvas darbības izvērtējumu saistībā ar citām attiecīgām direktīvām vides jomā, arī to, kā šī direktīva saskan ar tām.
|
|
12. pants
|
12. pants
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai no 2009. gada 16. janvāris izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievienot to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
|
|
13. pants
|
13. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
|
|
14. pants
|
14. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
|
|
I PIELIKUMS GRUNTSŪDEŅU PIESĀRŅOJOŠU VIELU UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJU KVALITĀTES STANDARTI
|
I PIELIKUMS
GRUNTSŪDEŅU PIESĀRŅOJOŠU VIELU UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJU KVALITĀTES STANDARTI
Ja attiecībā uz konkrētu gruntsūdeņu objektu uzskata, ka gruntsūdeņu kvalitātes standartu dēļ varētu nesasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus ar šo objektu saistītiem virszemes ūdens objektiem vai ka varētu ievērojami pasliktināties šādu objektu ekoloģiskā vai ķīmiskā kvalitāte, vai arī, ka varētu rasties jebkāds ievērojams kaitējums tām sauszemes ekosistēmām, kuras ir tieši atkarīgas no minētā gruntsūdeņu objekta, saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu un II pielikumu nosaka stingrākas robežvērtības. Ja ir pieejama uzticama metodika gruntsūdeņu ekosistēmu klātbūtnes novērtēšanai, stingrākus kvalitātes standartus nosaka arī gruntsūdeņu objektiem, kuros ir šādas ekosistēmas, ja vien nav noteikti gruntsūdeņu kvalitātes standarti ar mērķi aizsargāt cilvēka veselību, kuri jau ir pietiekami stingri, lai aizsargātu minētās ekosistēmas.
|
(1)
|
(2)
|
(3)
|
(4)
|
(5)
|
(6)
|
|
Ieraksta Nr.
|
Vielas nosaukums
|
Vielu kategorija
|
CAS numurs (1)
|
ES numurs (2)
|
Kvalitātes standarts (3) [μg/l, ja nav norādīts citādi]
|
|
1.
|
Nitrāti
|
Barības vielas
|
Nepiemēro
|
Nepiemēro
|
50 mg/l
|
|
2.
|
Aktīvās vielas pesticīdos, arī to attiecīgie metabolīti un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produkti (4)
|
Pesticīdi
|
Nepiemēro
|
Nepiemēro
|
0,1 (atsevišķi)
|
|
0,5 (kopā) (5)
|
|
3.
|
PFAS
|
|
|
|
|
|
3.1.
|
PFAS summa
|
Rūpniecībā lietotas vielas
|
Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.
|
Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.
|
Parametra vērtība, kas definēta Direktīvas (ES) 2020/2184 I pielikuma B daļā (6)
|
|
3.2.
|
Četru PFAS summa (7)
|
Rūpniecībā lietotas vielas
|
Sk. tabulas 7. zemsvītras piezīmi.
|
Sk. tabulas 7. zemsvītras piezīmi.
|
0,0044 (7)
|
|
4.
|
Karbamazepīns
|
Zāles
|
298-46-4
|
Nepiemēro
|
2,5 (12)
|
|
5.
|
Sulfametoksazols
|
Zāles
|
723-46-6
|
Nepiemēro
|
0,1 (12)
|
|
6.
|
Primidons
|
Zāles
|
125-33-7
|
|
2,5 (12)
|
|
7.
|
Maznozīmīgi pesticīdu metabolīti (nrM) (4)
|
Pesticīdi
|
Nepiemēro
|
Nepiemēro
|
1 vai līdz 5 (8) (atsevišķi)
|
|
5 (9) vai 12,5 (10) (kopā) (11)
|
|
8.
|
Trihloretilēns un tetrahloretilēns (abu summa)
|
Rūpniecībā lietotas vielas
|
79-01-6 un 127-18-4
|
201-167-4 un 204-825-9
|
10 (kopā) (13)
|
(1)
CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2)
ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3)
Šis parametrs ir kvalitātes standarts, kas izteikts ar gada vidējo vērtību. Ja nav citu norādījumu, tas attiecas uz visu vielu un izomēru kopējo koncentrāciju.
(4)
“Pesticīdi” ir augu aizsardzības līdzekļi un biocīdi, kas minēti attiecīgi 2. pantā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 un 3. pantā Regulā (ES) Nr. 528/2012.
Attiecībā uz minēto parametru dalībvalstis monitorē aktīvās vielas, kas ir klātesošas to teritorijā pašlaik vai iepriekš izmantotos pesticīdu produktos, un visas tās aktīvās vielas, kuru klātesamība konstatēta pārrobežu piesārņojuma rezultātā, un to attiecīgos un maznozīmīgos metabolītus, noārdīšanās un reakcijas produktus, attiecīgā gadījumā izmantojot sarakstu, kas jāizveido saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 2.a punktu. Dalībvalstis var pārtraukt konkrētu aktīvo vielu un to metabolītu monitoringu, ja tos vairs neizmanto attiecīgo dalībvalstu teritorijā, ar noteikumu, ka iepriekšējā monitoringa rezultāti ir konsekventi parādījuši, ka minētās vielas un metabolīti attiecīgajā gruntsūdens objektā nav sastopami.
Pesticīdu metabolītu uzskata par attiecīgu, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecībā uz toksiskumu mērķa kaitīgajam organismam tam piemīt raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt aktīvajai vielai, no kuras tas radies, vai ka tas pats vai tā transformācijas produkti rada risku patērētāju veselībai vai videi.
(5)
Ar “kopā” saprot visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu (arī to attiecīgo metabolītu un noārdīšanās un ķīmiskās reakcijas produktu) koncentrāciju summu.
(6)
Attiecas uz PFAS, kas uzskaitītas Direktīvas (ES) 2020/2184 III pielikuma B daļas 3. punktā. Parametru un kvalitātes standartu atjaunina saskaņā ar minētās direktīvas grozījumiem.
(7)
Attiecas uz šādiem savienojumiem (norādīts arī to CAS numurs un ES numurs): perfluorheksānsulfoskābe (PFHxS), (CAS numurs 355-46-4, ES numurs 206-587-1); perfluoroktānsulfoskābe (PFOS) (CAS numurs 1763-23-1, ES numurs 217-179-8); perfluoroktānskābe (PFOA) (CAS numurs 335-67-1, ES numurs 206-397-9); perfluornonānskābe (PFNA) (CAS numurs 375-95-1, ES numurs 206-801-3). Attiecībā uz četru PFAS summu – norādītie CAS numuri attiecas tikai uz atsevišķo PFAS protonēto formu, bet summu piemēro izšķīdušo vielu, tostarp protonēto un deprotonēto formu, un to lineāro un sazaroto izomēru kopējai koncentrācijai.
(8)
Dalībvalstis piemēro noklusējuma kvalitātes standartu 1 μg/l, ja vien tās nesniedz ticamus pierādījumus, tostarp iegūtus akūta un hroniska toksiskuma testos attiecībā uz taksonomisko grupu, kuras jutīgums ticami prognozēts kā vislielākais, ka vairāk vai mazāk stingrs standarts ir pamatots, un tādā gadījumā tās piemēro minēto standartu līdz 5 μg/l.
(9)
To nrM kopējā koncentrācija, kuriem piemēro noklusējuma kvalitātes standartu 1 μg/l atsevišķiem nrM vai stingrāku standartu, nepārsniedz 5 μg/l.
(10)
To nrM kopējā koncentrācija, kuriem piemēro standartus virs 1 μg/l un līdz 5 μg/l atsevišķiem nrM, nepārsniedz 12,5 μg/l.
(11)
Ar “kopā” saprot visu atsevišķo nrM summu katrā atsevišķajā kvalitātes standartu kategorijā, kas noteikta un kvantificēta monitoringa procedūrā, kurai būtu jāaptver vismaz tie nrM, kas uzskaitīti saskaņā ar 4. panta 2.a punktu.
(12)
Ja ir pieejama uzticama metodika, dalībvalstis novērtē gruntsūdeņu ekosistēmu klātbūtni gruntsūdeņu objektos, kuru raksturlielumi varētu pamatot to esamību, un, ja šādas ekosistēmas pastāv, saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu šai vielai nosaka stingrāku robežvērtību, kas ir pietiekama minēto ekosistēmu aizsardzībai.
(13)
Ar “kopā” saprot trihloretilēna un tetrahloretilēna koncentrāciju summu.
|
|
|
II PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS GRUNTSŪDEŅUS PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJIEM
|
II PIELIKUMS
ROBEŽVĒRTĪBAS GRUNTSŪDEŅUS PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJIEM
A Daļa
Pamatnostādnes dalībvalstīm robežvērtību noteikšanai saskaņā ar 3. Pantu
Dalībvalstis nosaka robežvērtības visām piesārņojošām vielām un piesārņojuma rādītājus, kuri saskaņā ar novērtēšanas procedūru, kas veikta atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 5. pantam, raksturo gruntsūdeņu objektus vai objektu grupas kā tādas, kas var nesasniegt gruntsūdeņu labu ķīmisko kvalitāti.
▼M2
Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 15. pantu dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes informē Komisiju par piesārņojošo vielu robežvērtībām un piesārņojuma rādītājiem.
▼B
Robežvērtības nosaka tādā veidā, ka – ja monitoringa rezultāti raksturīgās monitoringa vietās pārsniedz robežvērtības – tas norāda risku, ka viens vai vairāki gruntsūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumi, kas minēti 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii), iii) un iv) punktā, nav izpildīti.
Nosakot robežvērtības, dalībvalstis ņem vērā šādas pamatnostādnes:
1)
Robežvērtību noteikšanai būtu jābalstās uz:
a)
mijiedarbības apjomu starp gruntsūdeņiem un ar tiem saistītajiem virszemes ūdeņiem un atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
b)
traucēkļiem esošai vai nākotnē paredzamai gruntsūdeņu funkciju likumīgai izmantošanai;
c)
visām piesārņojošām vielām, kuras gruntsūdeņu objektus raksturo kā riska objektus, ņemot vērā obligātos sarakstus, kas izklāstīti šā pielikuma B daļā;
d)
hidroģeoloģisko raksturojumu, tostarp informāciju par fona līmeņiem un ūdens bilanci.
2)
Nosakot robežvērtības, būtu jāņem vērā arī piesārņojošo vielu izcelsme, to iespējamā sastopamība dabā, to toksiskums un izplatīšanās tendence, to noturība un bioakumulācijas potenciāls.
▼M1
3)
Ja paaugstināti vielu vai jonu vai to rādītāju fona līmeņi rodas dabīgu hidroģeoloģisku iemeslu dēļ, minētos fona līmeņus attiecīgajā gruntsūdens objektā ņem vērā, nosakot robežvērtības. Nosakot fona līmeņus, jāņem vērā šādi principi:
a)
fona līmeņu noteikšanā par pamatu jāņem gruntsūdeņu objektu raksturojums atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK II pielikumam un gruntsūdeņu monitoringa rezultāti atbilstoši minētās direktīvas V pielikumam. Monitoringa stratēģijā un datu interpretācijā jāņem vērā fakts, ka plūsmas apstākļi un gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs atšķiras gan laterāli, gan vertikāli;
b)
ja ir pieejams maz gruntsūdeņu monitoringa datu, jāsavāc vairāk datu, un tikmēr, izmantojot minētos pieejamos monitoringa datus, jānosaka fona līmeņi, attiecīgā gadījumā ar vienkāršotu pieeju, proti, izmantojot tādu paraugu apakškopu, kuru rādītāji neuzrāda nekādu cilvēka darbības ietekmi. Jāņem vērā informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem, ja tāda ir pieejama;
c)
ja gruntsūdeņu monitoringa datu ir maz un informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem ir ļoti nepilnīga, jāsavāc vairāk datu un informācijas, un tikmēr jāaprēķina fona līmeņi, attiecīgā gadījumā par pamatu izmantojot to pašu ūdens nesējslāņu tipu statistiskos atsauces rezultātus citās teritorijās, kur ir pietiekami monitoringa dati.
▼B
4)
Nosakot robežvērtības, būtu jāparedz arī savākto datu kontroles mehānismi, pamatojoties uz datu kvalitātes novērtējumu, analītiskiem apsvērumiem un to vielu, kurām var būt gan dabiska, gan antropogēna izcelsme, fona līmeni.
B Daļa
To piesārņojošo vielu un rādītāju obligātie saraksti, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm saskaņā ar 3. Pantu ir jāapsver iespēja noteikt robežvērtības
1. Ķīmiskās vielas vai joni vai to rādītāji, kam var būt dabiska izcelsme un/vai izcelsme cilvēku darbības rezultātā
Arsēns
Kadmijs
Svins
Dzīvsudrabs
Amonijs
Hlorīdi
Sulfāti
▼M1
Nitrīti
Fosfors (kopējais)/Fosfāti (
12
)
▼M2
2.
Cilvēka radītas sintētiskas vielas (
13
)
Trihloretilēns
Tetrahloretilēns
▼B
3. Parametri, kas norāda uz sālsūdens vai citu vielu intrūziju (
14
)
Elektrovadītspēja
▼M1
C Daļa
▼M2
Informācija, kas dalībvalstīm ir jāsniedz saistībā ar tām piesārņojošajām vielām un piesārņojuma rādītājiem, kurām dalībvalstis ir noteikušas robežvērtības
▼M1
Dalībvalstis upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas jāiesniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, iekļauj informāciju par to, kā ievērota šā pielikuma A daļā izklāstītā procedūra.
Konkrēti, dalībvalstis norāda:
a)
informāciju par visiem gruntsūdeņu objektiem vai gruntsūdeņu objektu grupām, kas raksturoti kā riska objekti vai riska objektu grupas, tostarp šādu:
ii)
visas piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītāji, kas attiecīgos gruntsūdeņu objektus raksturo kā riska objektus;
iii)
vides kvalitātes mērķi, ar kuriem risks saistīts, tostarp attiecīgo gruntsūdeņu objektu faktiskie vai potenciālie lietojuma veidi vai funkcijas un saikne starp attiecīgajiem gruntsūdeņu objektiem un saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
iv)
dabā sastopamu vielu gadījumā – dabīgie fona līmeņi attiecīgajos gruntsūdeņu objektos;
v)
ja ir pārsniegtas robežvērtības – informācija par pārsniegumu;
b)
robežvērtības – neatkarīgi no tā, vai tās piemēro valsts mērogā, upes baseina apgabala mērogā vai starptautiska upes baseina apgabala daļā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, vai gruntsūdeņu objekta vai objektu grupu mērogā;
c)
saikni starp robežvērtībām un visu turpmāk minēto:
i)
dabā sastopamo vielu gadījumā – fona līmeņiem;
ii)
saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
iii)
vides kvalitātes mērķiem un citiem ūdens aizsardzības standartiem, kas ir spēkā valstu, Savienības vai starptautiskajā mērogā;
iv)
jebkādu attiecīgu informāciju par piesārņojošo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendenci;
d)
fona līmeņu noteikšanas metodes, kuru pamatā ir A daļas 3. punktā minētie principi;
e)
iemeslus, kāpēc nevienai no B daļā minētajām piesārņojošajām vielām un rādītājiem nav noteiktas robežvērtības;
f)
gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtējuma galvenos elementus, tostarp monitoringa rezultātu apkopojuma līmeni, metodi un periodu, pārsnieguma pieļaujamā līmeņa definīciju un tā aprēķināšanas metodi atbilstīgi 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktam un III pielikuma 3. punktam.
Ja kādi no a) līdz f) apakšpunktā minētajiem datiem netiek iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos, dalībvalstis minētajos plānos norāda tā iemeslus.
▼M2
D daļa
Valsts, reģionālā vai vietējā mērogā problemātiskas cilvēka radītas sintētiskas vielas (
*1
) gruntsūdeņos: saskaņoto robežvērtību repozitorijs
|
(1)
|
(2)
|
(3)
|
(4)
|
(5)
|
(6)
|
|
Ieraksta Nr.
|
Vielas nosaukums
|
Vielu kategorija
|
CAS numurs (1)
|
ES numurs (2)
|
Robežvērtība
[μg/l, ja nav norādīts citādi]
|
|
|
Atsevišķas farmakoloģiski aktīvās vielas (3)
|
Zāles
|
|
|
2,5 (4)
|
(1)
CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2)
ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3)
Farmakoloģiski aktīvās vielas, kā definēts Direktīvā 2001/83/EK un Regulā (ES) 2019/6.
(4)
Dalībvalstis piemēro šo robežvērtību, ja vien saistībā ar virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem attiecīgajai vielai Savienības vai valsts līmenī nav konkrēti noteikts standarts vai robežvērtība. Ja ir pieejama uzticama metodika, dalībvalstis novērtē gruntsūdeņu ekosistēmu klātbūtni gruntsūdeņu objektos, kuru raksturlielumi varētu pamatot to esamību, un, ja šādas ekosistēmas pastāv, saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu nosaka stingrāku robežvērtību, ja tas ir nepieciešams minēto ekosistēmu aizsardzībai.
|
▼B
|
|
III PIELIKUMS GRUNTSŪDEŅU ĶĪMISKĀS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA
|
III PIELIKUMS
GRUNTSŪDEŅU ĶĪMISKĀS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA
1. Novērtēšanas procedūru, lai noteiktu gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas ķīmisko kvalitāti, veic attiecībā uz visiem gruntsūdeņu objektiem vai objektu grupām, ko raksturo kā riska objektus vai grupas un attiecībā uz katru no piesārņojošām vielām, kuras dēļ gruntsūdeņu objektu vai objektu grupu varētu tā raksturot.
2. Uzsākot jebkādus 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos pētījumus, dalībvalstis ņem vērā:
a)
informāciju, ko apkopo kā daļu no raksturojuma, kas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. pantu un minētās direktīvas II pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3. iedaļu;
b)
gruntsūdeņu monitoringa tīkla rezultātus, kas iegūti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4. iedaļu; un
▼M2
c)
jebkādu citu atbilstošu informāciju, kur ietverts salīdzinājums starp attiecīgo piesārņojošo vielu gada vidējo aritmētisko koncentrāciju monitoringa vietā un I pielikumā noteiktajiem gruntsūdeņu kvalitātes standartiem un 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām.
▼B
3. Lai izpētītu, vai 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) un iv) punktā minētie gruntsūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumi ir izpildīti, dalībvalstis, ja vajadzīgs, balstoties uz atbilstošiem monitoringa rezultātu apkopojumiem, kam vajadzības gadījumā pievieno koncentrācijas novērtējumus, balstoties uz gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas konceptuālo modeli, novērtē gruntsūdeņu objekta apjomu, kur piesārņojošas vielas gada vidējā aritmētiskā koncentrācija pārsniedz gruntsūdeņu kvalitātes standartu vai robežvērtību.
4. Lai izpētītu, vai 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā minētie gruntsūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumi ir izpildīti, dalībvalstis, ja vajadzīgs, balstoties uz atbilstošiem monitoringa rezultātiem un piemērotu gruntsūdeņu objekta konceptuālo modeli, novērtē:
a)
piesārņojošas vielas ietekme uz gruntsūdeņu objektu;
b)
piesārņojošo vielu daudzumu un koncentrāciju, kas nokļūst vai var nokļūt no gruntsūdeņu objekta saistītos virszemes ūdeņos vai tieši atkarīgās sauszemes ekosistēmās;
c)
piesārņojošo vielu daudzuma un koncentrācijas paredzamo ietekmi uz saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
d)
sālsūdens vai citu vielu intrūzijas apjomu virszemes ūdens objektā; un
e)
apdraudējumu no piesārņojošām vielām gruntsūdeņu objektā tā ūdens kvalitātei, ko iegūst vai paredzēts iegūt no gruntsūdeņu objekta lietošanai cilvēku patēriņam.
5. Dalībvalstis arī attēlo gruntsūdeņu objekta vai objektu grupas ķīmisko kvalitāti kartēs saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4.5 un 2.5 iedaļu. Turklāt, ja nepieciešams un iespējams, dalībvalstis šajās kartēs norāda visas monitoringa vietas, kurās gruntsūdeņu kvalitātes standarti un/vai robežvērtības ir pārsniegtas.
|
|
IV PIELIKUMS IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU NOTEIKŠANA UN MAIŅA
|
IV PIELIKUMS
IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU NOTEIKŠANA UN MAIŅA
A daļa
Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšana
Dalībvalstis nosaka ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences visos gruntsūdeņu objektos vai objektu grupās, ko saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK II pielikumu raksturo kā riska objektus vai grupas, ņemot vērā šādas prasības:
1)
saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4. iedaļu monitoringa programmu izstrādā tā, lai var noteikt ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences to piesārņojošo vielu koncentrācijai, kuras noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu;
2)
ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšanas procedūras pamatā ir šāda procedūra:
a)
monitoringa biežumu un monitoringa vietas izvēlas tā, lai ar to būtu pietiekami:
i)
lai sniegtu vajadzīgo informāciju, nodrošinot, ka ar pietiekamu pārliecību un precizitāti šādas augšupejošas tendences varētu atšķirt no dabiskas izcelsmes svārstībām;
ii)
lai dotu iespēju savlaicīgi noteikt šādas augšupejošas tendences, dodot iespēju īstenot pasākumus ar mērķi novērst vai vismaz mazināt, ciktāl tas ir praktiski, videi nozīmīgu gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanos. Šo noteikšanu pirmo reizi veic līdz 2009. gadam, ja iespējams, un, ņemot vērā esošos datus sakarā ar ziņojumu par tendenču noteikšanu pirmajā upes baseina apsaimniekošanas plānā, kas izklāstīts Direktīvas 2000/60/EK 13. pantā, un pēc tam vismaz reizi sešos gados;
iii)
ņem vērā gruntsūdeņu objekta īslaicīgos fiziskos un ķīmiskos raksturojumus, tostarp gruntsūdeņu plūsmas īpatnības un atjaunošanās ātrumu, un izsūkšanās laiku caur augsni vai augsnes apakškārtu;
b)
izmanto tādas monitoringa un analīžu metodes, kuras atbilst starptautiskajiem kvalitātes kontroles principiem, tostarp atbilstošās CEN vai valstu standarta metodes, lai nodrošinātu sniegto datu līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību;
c)
novērtējumam atsevišķās monitoringa vietās laikrindās tendenču analīzei izmanto statistisko metodi, piemēram, regresijas analīzi;
d)
lai izvairītos no novirzēm tendenču noteikšanā, visiem tiem mērījumiem, kas ir zem kvantitatīvās noteikšanas robežas, laikrindās piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot pesticīdiem kopā;
3)
Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšanā attiecībā uz to vielu koncentrāciju, kas rodas gan dabiski, gan cilvēku darbības rezultātā, ņem vērā bāzes līnijas līmeņus un datus, ja tādi ir pieejami, kuri ir apkopoti pirms monitoringa programmas sākuma, lai ziņotu par tendenču noteikšanu saistībā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantā minēto pirmo upes baseina apsaimniekošanas plānu.
B daļa
Tendenču maiņas sākumpunkti
Saskaņā ar 5. pantu dalībvalstis maina noteiktās ievērojamās un stabilās augšupejošās tendences, ņemot vērā šādas prasības:
1)
▼M2
sākumpunkts pasākumu īstenošanai, lai mainītu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, ir brīdis, kad piesārņojošas vielas koncentrācija sasniedz 75 % no gruntsūdeņu kvalitātes standartu parametru vērtībām, kas izklāstītas I pielikumā, un no robežvērtībām, kas minētas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ja vien:
▼B
a)
nav nepieciešams agrāks sākumpunkts, lai dotu iespēju tendences maiņas pasākumiem finansiāli pēc iespējas izdevīgākā veidā novērst vai vismaz mazināt, ciktāl tas ir iespējams, jebkādas nozīmīgas gruntsūdeņu kvalitātes izmaiņas, kas kaitīgas videi;
b)
nav attaisnojams cits sākumpunkts gadījumā, ja konstatējamās robežas nedod iespēju noteikt tendences 75 % vērtību no parametra vērtības; vai
c)
tendences pieauguma un maiņas ātrums nav tāds, ka vēlāks tendences maiņas sākumpunkts joprojām dotu iespēju šādiem pasākumiem finansiāli pēc iespējas izdevīgākā veidā novērst vai vismaz mazināt, ciktāl tas ir iespējams, jebkādas nozīmīgas gruntsūdeņu kvalitātes izmaiņas, kas kaitīgas videi. Šāds vēlāks sākumpunkts nedrīkst nekādā veidā aizkavēt mērķu sasniegšanas termiņus, kas noteikti vides jomā.
Direktīvas 91/676/EEK kompetencē esošām darbībām sākumpunktu pasākumu īstenošanai, lai mainītu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, nosaka saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 2000/60/EK un, jo īpaši, ievērojot vides mērķus ūdens aizsardzībai, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā;
2)
kad gruntsūdeņu objektiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4.4. punktu un atbilstīgi šīs daļas 1. punktam raksturoti kā riska objekti, sākumpunkts ir noteikts, to nemaina upju baseinu apsaimniekošanas plāna sešu gadu cikla laikā, ko nosaka Direktīvas 2000/60/EK 13. pants;
3)
tendenču maiņas demonstrē, ņemot vērā attiecīgos monitoringa nosacījumus, kas iekļauti A daļas 2. punktā.
|
|
V PIELIKUMS VIELAS, UZ KURĀM ATTIECAS PĀRSKATĪŠANA IESPĒJAMAI IEKĻAUŠANAI I PIELIKUMĀ AR SAVIENĪBAS MĒROGA GRUNTSŪDEŅU KVALITĀTES STANDARTU
|
V PIELIKUMS
VIELAS, UZ KURĀM ATTIECAS PĀRSKATĪŠANA IESPĒJAMAI IEKĻAUŠANAI I PIELIKUMĀ AR SAVIENĪBAS MĒROGA GRUNTSŪDEŅU KVALITĀTES STANDARTU
|
(1)
|
(2)
|
(3)
|
(4)
|
(5)
|
(6)
|
|
Ieraksta Nr.
|
Vielas nosaukums
|
Vielu kategorija
|
CAS numurs (1)
|
ES numurs (2)
|
Robežvērtība
[μg/l, ja nav norādīts citādi]
|
|
|
Pēc iedarbības veida izraudzītu zāļu summa(-as)
|
Zāles
|
|
|
|
|
|
Bisfenolu summa
|
Rūpniecībā lietotas vielas
|
|
|
|
(1)
CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].
(2)
ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
|
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|