EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Bioloģiskā daudzveidība tiek saglabāta. Dzīvotņu kvalitāte un sastopamība, kā arī sugu izplatība un skaits atbilst esošajiem fiziogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem.

2. Cilvēku veikta svešzemju sugu introdukcija ir tādos apjomos, kas ekosistēmas neietekmē nelabvēlīgi.

3. Visas komerciāli izmantotās zivju un gliemeņu populācijas ir bioloģiski drošā apjomā, uzrādot tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājumu labu stāvokli.

4. Visi zināmie jūras dzīvo organismu barības ķēžu elementi pastāv normālā daudzumā un daudzveidībā, un tādā līmenī, kas nodrošina sugu ilgtermiņa pārpilnību un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu.

5. Cilvēku radīta eitrofikācija, īpaši tās nelabvēlīgās sekas, ir samazinātas līdz minimumam, piemēram, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ekosistēmas degradācija, kaitīgo aļģu ziedēšana un skābekļa deficīts piedibens ūdeņos.

6. Jūras dibena integritāte ir līmenī, kas nodrošina, ka ekosistēmu struktūras un funkcijas ir nosargātas un jo īpaši bentiskās ekosistēmas nav nelabvēlīgi iespaidotas.

7. Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas nelabvēlīgi neietekmē jūras ekosistēmas.

8. Piesārņotāju koncentrācija ir tādā līmenī, kas neizraisa piesārņojuma efektus.

9. Kaitīgās vielas zivīs un citās jūras veltēs, ko izmanto pārtikā, nepārsniedz līmeņus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos.

10. Jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nekaitē piekrastes un jūras videi.

11. Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņu, ievadīšana ir tādā līmenī, kas nelabvēlīgi neietekmē jūras vidi.

1. Kompetentās iestādes vai iestāžu nosaukums un adrese – izvēlētās kompetentās iestādes vai iestāžu oficiālais nosaukums un adrese.

2. Kompetentās iestādes vai iestāžu juridiskais statuss – īss kompetentās iestādes vai iestāžu juridiskā statusa apraksts.

3. Atbildība – kompetentās iestādes vai iestāžu tiesiskās un administratīvās atbildības īss apraksts un šīs iestādes saistība ar attiecīgajiem jūras ūdeņiem.

4. Dalība – ja kompetentā iestāde vai iestādes darbojas kā koordinējošā struktūra citām kompetentām iestādēm, jāiesniedz šo iestāžu saraksts un koordinācijas nodrošināšanai izveidoto institucionālo attiecību kopsavilkums.

5. Reģionālā vai apakšreģionālā koordinācija – jāiesniedz kopsavilkums par mehānismiem, kas izveidoti koordinācijas nodrošināšanai to dalībvalstu starpā, kuru jūras ūdeņi ietilpst vienā jūras reģionā vai apakšreģionā.

1. piezīme. Šis attiecīgo parametru un raksturīgo iezīmju saraksts sugām, biotopiem/dzīvotnēm un ekosistēmām ir indikatīvs un atspoguļo parametrus, kurus ietekmē šā pielikuma 2. tabulā uzskaitītās slodzes un uz kuriem attiecas saskaņā ar 9. panta 3. punktu noteiktie kritēriji. Konkrētie parametri un raksturīgās iezīmes, kas izmantojamas monitoringā un novērtējumā, jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, tostarp saskaņā ar tās 8.–11. pantu.

2. piezīme. Cipari šajā ailē norāda uz attiecīgajiem I pielikuma punktiem.

3. piezīme. 1. tabulā minēti tikai stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi (1), (3), (4) un (6), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visi pārējie, t. i., slodžu kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti I pielikumā, var attiekties uz jebkuru no tematiem.

4. piezīme. Šīs sugu grupas sīkāk norādītas pielikuma II daļā Komisijas 2017. gada 17. maija Lēmumā (ES) 2017/848, ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 43. lpp.).

5. piezīme. Šie biotopi sīkāk norādīti Lēmuma (ES) 2017/848 pielikuma II daļā.

1. piezīme. Slodzes novērtējumā jāskata slodzes intensitāte jūras vidē un, attiecīgā gadījumā, jūras vidē notiekošās ievades apjomi (no sauszemes vai no gaisa avotiem).

2. piezīme. Cipari šajā ailē norāda uz attiecīgajiem I pielikuma punktiem.

3. piezīme. 2.a tabulā minēti tikai slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2), (3), (5), (6), (7), (8), (9), (10) un (11), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visi pārējie, t. i., stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti I pielikumā, var attiekties uz jebkuru no tematiem.

1. Pienācīgi jāaptver elementi, kas raksturo jūras ūdeņus, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā.

2. Jānosaka: a) mērķi, ar kuriem norāda vēlamos apstākļus, pamatojoties uz laba vides stāvokļa definīciju; b) izmērāmi mērķi un saistīti rādītāji, kas ļauj veikt monitoringu un novērtējumu; un c) darbības mērķi attiecībā uz konkrētiem īstenošanas pasākumiem, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.

3. Jākonkretizē, kāds vides stāvoklis jāsasniedz vai jāsaglabā, un šis stāvoklis jāizsaka ar izmērāmiem lielumiem, kas raksturo jūras ūdeņu elementus, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā.

4. Jānodrošina mērķu kopuma saskanība; jānovērš pretrunas starp tiem.

5. Jāprecizē, kādi resursi vajadzīgi noteikto mērķu sasniegšanai.

6. Mērķi, tostarp iespējamie starpposma mērķi, jāformulē kopā ar to sasniegšanas grafiku.

7. Jāprecizē, kādus rādītājus paredzēts izmantot, lai pārraudzītu panākumus un palīdzētu pieņemt vadības lēmumus mērķu sasniegšanai.

8. Attiecīgā gadījumā jāprecizē atskaites punkti (mērķa atskaites punkti un atskaites robežpunkti).

9. Mērķu noteikšanā pienācīgi jāievēro sociālie un ekonomiskie apsvērumi.

10. Jāpārbauda mērķi vides jomā, ar tiem saistītie rādītāji, kā arī atskaites robežpunkti un mērķa atskaites punkti, ņemot vērā 1. pantā noteiktos vispārīgos vides mērķus, lai šādi novērtētu, vai minēto mērķu sasniegšana nodrošinās atbilstīgu stāvokli jūras ūdeņos, kuri attiecīgajā jūras reģionā ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā.

11. Jānodrošina mērķu saderība ar vispārīgajiem mērķiem, kurus Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem un reģionāliem nolīgumiem, izmantojot tos nolīgumus, kas visvairāk attiecas uz konkrēto jūras reģionu vai apakšreģionu, lai sasniegtu 1. pantā noteiktos vispārīgos vides mērķus.

12. Pēc mērķu un rādītāju kopuma noteikšanas tie kompleksi jāizvērtē, ņemot vērā šīs direktīvas 1. pantā noteiktos vispārīgos vides mērķus, lai šādi novērtētu, vai minēto mērķu sasniegšana nodrošinātu atbilstīgu jūras vides stāvokli.

1. Jāsniedz informācija, lai novērtētu vides stāvokli un apzinātu padarīto un vēl darāmo ceļā uz laba vides stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi III pielikumam un kritērijiem un metodoloģiskajiem standartiem, kas jānosaka atbilstīgi 9. panta 3. punktam.

2. Jānodrošina tādas informācijas uzkrāšana, kas ļauj noteikt piemērotus rādītājus 10. pantā paredzētajiem mērķiem vides jomā.

3. Jānodrošina tādas informācijas uzkrāšana, kas ļauj novērtēt 13. pantā minēto pasākumu iedarbīgumu.

4. Ja konstatētas vides stāvokļa novirzes no vēlamā diapazona, jāaptver arī darbības, ar kurām nosaka pārmaiņu cēloni un – attiecīgi – iespējamie korektīvie pasākumi, kas būtu jāveic, lai atjaunotu labu vides stāvokli.

5. Jāsniedz informācija par ķīmiskajām piesārņotājvielām rūpnieciskās zvejas apgabalos sastopamajās zivīs, ko izmanto pārtikā.

6. Jāaptver arī darbības, ar kurām apstiprina to, ka korektīvie pasākumi izraisa vēlamās pārmaiņas un nerada nevēlamus blakusefektus.

7. Jāapkopo informācija, par pamatu ņemot jūras reģionus vai apakšreģionus saskaņā ar 4. pantu.

8. Jānodrošina novērtējuma pieeju un metožu salīdzināmība jūras reģionos un/vai apakšreģionos un starp tiem.

9. Jāizstrādā tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes Kopienas līmenī veicamam monitoringam, lai iegūtā informācija būtu salīdzināma.

10. Ciktāl iespējams, jānodrošina saderība ar spēkā esošajām reģionālajām un starptautiskajām programmām, lai veicinātu to savstarpēju saskanību un novērstu dublēšanos, izmantojot monitoringa pamatnostādnes, kas visvairāk attiecas uz attiecīgo jūras reģionu vai apakšreģionu.

11. Sākotnējā novērtējumā, kas paredzēts 8. pantā, jāietver arī būtisku vides pārmaiņu novērtējums un – vajadzības gadījumā – jaunas un potenciālas problēmas.

12. Sākotnējā novērtējumā, kas paredzēts 8. pantā, jāietver arī III pielikumā minētie attiecīgie elementi, tostarp to dabiskā dinamika, un jāizvērtē attīstības tendences, tiecoties sasniegt mērķus vides jomā, kas noteikti saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā izmantojot noteiktos rādītājus un tiem atbilstīgos atskaites robežpunktus un mērķa atskaites punktus.

1. Ieguldījumu pārraudzība – pārvaldības pasākumi, ar kuriem ietekmē pieļaujamo cilvēka darbības apmēru.

2. Pasākumu pārraudzība – pārvaldības pasākumi, ar kuriem ietekmē pieļaujamo traucējuma pakāpi kādā ekosistēmas daļā.

3. Kontrolpasākumi attiecībā uz sadalījumu telpā un laikā – pārvaldības pasākumi, ar kuriem nosaka, kur un kad ir pieļaujama noteikta darbība.

4. Koordinējoši pārvaldības pasākumi – līdzekļi, lai nodrošinātu, ka pārvaldība ir saskaņota.

5. Pasākumi, lai precīzāk izsekotu, ja iespējams, jūras vides piesārņojumu.

6. Ekonomiskie stimuli – pārvaldības pasākumi, ar kuriem panāk to, ka jūras ekosistēmu lietotājiem ir ekonomiski izdevīgi rīkoties tādā veidā, kas palīdz sasniegt mērķi – labu vides stāvokli.

7. Riska mazināšanas un atveseļošanas līdzekļi – pārvaldības līdzekļi, ar kuriem cilvēka darbību vada tā, lai atjaunotu bojātās daļas jūras ekosistēmās.

8. Saziņa, ieinteresēto aprindu iesaistīšana un sabiedrības informētības palielināšana.