+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ)
---+1. NODAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
------+1. pants Priekšmets un mērķis
---------+Article 1 1.
---------+Article 1 2.
------+2. pants Darbības joma un aizliegums
---------+Article 2 1.
---------+Article 2 2.
---------+Article 2 3.
---------+Article 2 4.
------+3. pants Definīcijas
---+2. NODAĻA UZGLABĀŠANAS VIETU IZVĒLE UN IZPĒTES ATĻAUJAS
------+4. pants Uzglabāšanas vietu izvēle
---------+Article 4 1.
---------+Article 4 2.
---------+Article 4 3.
---------+Article 4 4.
------+5. pants Izpētes atļaujas
---------+Article 5 1.
---------+Article 5 2.
---------+Article 5 3.
---------+Article 5 4.
---+3. NODAĻA UZGLABĀŠANAS ATĻAUJAS
------+6. pants Uzglabāšanas atļaujas
---------+Article 6 1.
---------+Article 6 2.
---------+Article 6 3.
------+7. pants Uzglabāšanas atļaujas iesniegumi
------+8. pants Uzglabāšanas atļaujas izdošanas nosacījumi
------+9. pants Uzglabāšanas atļaujā norādāmā informācija
------+10. pants Sākotnējo uzglabāšanas atļauju pārskatīšana Komisijā
---------+Article 10 1.
---------+Article 10 2.
------+11. pants Uzglabāšanas atļauju satura izmaiņas, pārskatīšana, atjaunināšana un atsaukšana
---------+Article 11 1.
---------+Article 11 2.
---------+Article 11 3.
---------+Article 11 4.
---+4. NODAĻA DARBĪBA, SLĒGŠANA UN PĒCSLĒGŠANAS PIENĀKUMI
------+12. pants CO2plūsmas pieņemšanas kritēriji un procedūra
---------+Article 12 1.
---------+Article 12 2.
---------+Article 12 3.
------+13. pants Monitorings
---------+Article 13 1.
---------+Article 13 2.
------+14. pants Operatora sniegtie pārskati
------+15. pants Inspekcijas
---------+Article 15 1.
---------+Article 15 2.
---------+Article 15 3.
---------+Article 15 4.
---------+Article 15 5.
------+16. pants Pasākumi noplūžu vai nozīmīgu pārkāpumu gadījumā
---------+Article 16 1.
---------+Article 16 2.
---------+Article 16 3.
---------+Article 16 4.
---------+Article 16 5.
------+17. pants Slēgšanas un pēcslēgšanas pienākumi
---------+Article 17 1.
---------+Article 17 2.
---------+Article 17 3.
---------+Article 17 4.
---------+Article 17 5.
------+18. pants Atbildības nodošana
---------+Article 18 1.
---------+Article 18 2.
---------+Article 18 3.
---------+Article 18 4.
---------+Article 18 5.
---------+Article 18 6.
---------+Article 18 7.
---------+Article 18 8.
------+19. pants Finanšu nodrošinājums
---------+Article 19 1.
---------+Article 19 2.
---------+Article 19 3.
------+20. pants Finanšu mehānisms
---------+Article 20 1.
---------+Article 20 2.
---+5. NODAĻA TREŠO PERSONU PIEKĻUVE
------+21. pants Piekļuve transporta tīklam un uzglabāšanas vietām
---------+Article 21 1.
---------+Article 21 2.
---------+Article 21 3.
---------+Article 21 4.
------+22. pants Strīdu izšķiršana
---------+Article 22 1.
---------+Article 22 2.
---+6. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
------+23. pants Kompetentā iestāde
------+24. pants Pārrobežu sadarbība
------+25. pants Reģistri
---------+Article 25 1.
---------+Article 25 2.
------+26. pants Informācija sabiedrībai
------+27. pants Dalībvalstu sniegtie ziņojumi
---------+Article 27 1.
---------+Article 27 2.
------+28. pants Sankcijas
------+29. pants Grozījumi pielikumos
------+Article 29a Exercise of the delegation
---------+Article 29a 1.
---------+Article 29a 2.
---------+Article 29a 3.
---------+Article 29a 4.
---------+Article 29a 5.
---------+Article 29a 6.
------+30. pants Komiteju procedūra
---------+Article 30 1.
---------+Article 30 2.
---+7. NODAĻA GROZĪJUMI
------+32. pants Grozījumi Direktīvā 2000/60/EK
------+33. pants Grozījumi Direktīvā 2001/80/EK
---------+Article 33 1.
---------+Article 33 2.
------+34. pants Grozījumi Direktīvā 2004/35/EK
------+35. pants Grozījumi Direktīvā 2006/12/EK
------+36. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1013/2006
------+37. pants Grozījumi Direktīvā 2008/1/EK
---+8. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
------+38. pants Pārskatīšana
---------+Article 38 2.
---------+Article 38 3.
------+39. pants Transponēšanas un pārejas pasākumi
---------+Article 39 1.
---------+Article 39 2.
---------+Article 39 3.
------+40. pants Stāšanās spēkā
------+41. pants Adresāti
---+I PIELIKUMS 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ POTENCIĀLĀ UZGLABĀŠANAS KOMPLEKSA UN APKĀRTĒJĀ APGABALA RAKSTUROJUMA UN NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI
---+II PIELIKUMS KRITĒRIJI 13. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ MONITORINGA PLĀNA IZVEIDEI UN ATJAUNINĀŠANAI UN PĒCSLĒGŠANAS MONITORINGAM
 English - European Union - Environment -

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/31/EK

(2009. gada 23. aprīlis)

par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Pārskats

,
1. NODAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS 1. NODAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
2. NODAĻA UZGLABĀŠANAS VIETU IZVĒLE UN IZPĒTES ATĻAUJAS 2. NODAĻA UZGLABĀŠANAS VIETU IZVĒLE UN IZPĒTES ATĻAUJAS
3. NODAĻA UZGLABĀŠANAS ATĻAUJAS 3. NODAĻA UZGLABĀŠANAS ATĻAUJAS
4. NODAĻA DARBĪBA, SLĒGŠANA UN PĒCSLĒGŠANAS PIENĀKUMI 4. NODAĻA DARBĪBA, SLĒGŠANA UN PĒCSLĒGŠANAS PIENĀKUMI
5. NODAĻA TREŠO PERSONU PIEKĻUVE 5. NODAĻA TREŠO PERSONU PIEKĻUVE
6. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 6. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
7. NODAĻA GROZĪJUMI 7. NODAĻA GROZĪJUMI
8. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 8. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I PIELIKUMS 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ POTENCIĀLĀ UZGLABĀŠANAS KOMPLEKSA UN APKĀRTĒJĀ APGABALA RAKSTUROJUMA UN NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI

I PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ POTENCIĀLĀ UZGLABĀŠANAS KOMPLEKSA UN APKĀRTĒJĀ APGABALA RAKSTUROJUMA UN NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI

Potenciālā uzglabāšanas kompleksa un apkārtējā apgabala raksturojums un novērtējums, kas minēts 4. panta 3. punktā, jāveic trijos posmos, ņemot vērā novērtējuma laikā pieejamo labo praksi un turpmāk minētos kritērijus. Kompetentā iestāde var atkāpties no viena vai vairākiem kritērijiem, ja operators ir pierādījis, ka tas neapdraud raksturojuma vai novērtējuma atbilstību saskaņā ar 4. pantu.

1. posms.   Datu iegūšana

Apkopo pietiekamu datu daudzumu, lai izveidotu volumetrisku un statisku trīsdimensiju (3D) zemes modeli uzglabāšanas vietai un uzglabāšanas kompleksam, tostarp pārsedzošā ieža slānim un apkārtējai teritorijai ar hidrauliski savienotajiem apgabaliem. Šajos datos iekļauj vismaz šādus būtiskus uzglabāšanas kompleksa raksturlielumus:

a) ģeoloģiskos un ģeofizikālos parametrus;

b) hidroģeoloģiskos parametrus (jo īpaši patēriņam paredzēto pazemes ūdeņu klātbūtni);

c) kolektorslāņa inženieriju (tostarp poru tilpuma CO2 iesūknēšanai un kopīgās uzglabāšanas ietilpības volumetriskos aprēķinus);

d) ģeoķīmiskos parametrus (šķīšanas ātrumu, mineralizācijas ātrumu);

e) ģeomehāniskos parametrus (caurlaidību, lūzumu hidropārrāvuma spiedienu);

f) seismoloģiskos parametrus;

g) tādu dabīgu un mākslīgu izplatīšanās ceļu esamību un stāvokli, kuru dēļ varētu rasties noplūde, tostarp dziļurbumus un pārējos urbumus.

Dokumentē šādus kompleksa apkārtnes raksturlielumus:

h) teritorijas ap uzglabāšanas kompleksu, kuras varētu ietekmēt CO2 uzglabāšana uzglabāšanas vietā;

i) iedzīvotāju sadalījumu reģionā virs uzglabāšanas vietas;

j) attālumu līdz vērtīgiem dabas resursiem (jo īpaši līdz Natura 2000 teritorijām saskaņā ar Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību ( 4 ) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ( 5 ), dzeramajiem pazemes ūdeņiem un ogļūdeņražiem);

k) darbības ap uzglabāšanas kompleksu un iespējamo mijiedarbību ar minētajām darbībām (piemēram, ogļūdeņražu ģeoloģiskai izpētei, ieguvei un uzglabāšanai, ģeotermālai ūdens nesējslāņu izmantošanai un pazemes ūdens krājumu izmantošanai);

l) attālumu līdz potenciālajam CO2 avotam vai avotiem (tostarp aplēses par kopējo potenciālo CO2 masu, kas ekonomiski ir pieejama uzglabāšanai) un adekvātiem transporta tīkliem.

2. posms.   Statiska trīsdimensiju ģeoloģiska zemes modeļa izveide

Izmantojot 1. posmā apkopotos datus, ar kolektorslāņa datorsimulācijas palīdzību izveido potenciālā uzglabāšanas kompleksa trīsdimensionālu statisku ģeoloģisku zemes modeli vai šādu modeļu kopumu, iekļaujot arī sprostslāni un hidrauliski savienotos apgabalus, un šķidrumus. Statiskais ģeoloģiskais zemes modelis vai modeļi raksturo šādas kompleksa īpašības:

a) slazda ģeoloģisko uzbūvi;

b) kolektorslāņa ģeomehāniskās, ģeoķīmiskās un plūsmas īpašības, pārsedzošo slāni (sprostslāni, izolējošo slāni, porainus un caurlaidīgus slāņus) un apkārtējos iežus;

c) plaisu sistēmas parametrus un to, vai ir kādas cilvēku izveidotus noplūdes ceļus;

d) uzglabāšanas kompleksa horizontālo un vertikālo izplatību;

e) poru tilpumu (arī porainības izvietojumu);

f) šķidrumu sākotnējo izvietojumu;

g) visus citus attiecīgos parametrus.

Nenoteiktību, kas saistās ar katru no modeļa izveides parametriem, novērtē, izstrādājot vairākus scenārijus katram parametram un aprēķinot attiecīgās ticamības vērtības. Pārbauda arī jebkuru nenoteiktību, kas ir saistīta ar pašu modeli.

3. posms.   Glabātavas dinamiskās uzvedības parametru noteikšana, jutīguma noteikšana, riska novērtējums

Parametru noteikšanas un novērtējuma pamatā ir dinamiska modelēšana, kas sastāv no dažādām laika posma simulācijām, kurās CO2 tiek iesūknēts uzglabāšanas vietās, izmantojot trīsdimensionālo(-os) statisko(-os) ģeoloģisko(-os) zemes modeli(-ļus) datorizētajā uzglabāšanas kompleksa simulatorā, kas tika izveidots 2. posmā.

3.1. posms. Glabātavas dinamiskās uzvedības raksturošana

Ņem vērā vismaz šādus apstākļus:

a) iespējamus iesūknēšanas ātrumus un CO2 plūsmu īpašības;

b) pāra procesu modelēšanas iedarbību (t. i., veidu, kādā atsevišķi efekti mijiedarbojas simulatorā(-os));

c) reaktīvos procesus (t. i., veidu, kādā iesūknētais CO2 reakcijas modelī reaģē ar in situ iežiem);

d) izmantoto kolektorslāņa simulatoru (lai pārliecinātos par konkrētu novērojumu pareizību, iespējams, ir jāizmanto vairāki modeļi);

e) īstermiņa un ilgtermiņa modeļus (lai noskaidrotu CO2 uzvedības maiņu vairākos desmitos un simtos gadu, arī to, cik ātri un kādā pakāpē CO2 šķīst ūdenī).

Dinamiskā modelēšana sniedz ieskatu par:

f) spiedienu un temperatūru uzglabāšanas struktūrā, ko izsaka kā iesūknēšanas ātruma un iesūknētā kopapjoma funkciju laikā;

g) telpisko un vertikālo CO2 izplatību pret laiku;

h) CO2 plūsmas veidu kolektorslānī, tostarp fāžu uzvedību;

i) CO2 nosprostojuma mehānismiem un ātrumu (tostarp izplūdes vietām un sānu un vertikālajiem pildījumiem);

j) sekundārajām ietvēruma sistēmām vispārējā uzglabāšanas kompleksā;

k) uzglabāšanas ietilpību un spiediena gradientiem uzglabāšanas vietā;

l) uzglabāšanas veidojuma(-u) un sprostslāņa plaisāšanas risku;

m) risku, ka CO2 var iekļūt sprostslānī;

n) noplūdes risku no uzglabāšanas vietas (piemēram, no pamestām vai nepareizi likvidētām akām);

o) migrācijas ātrumu (atvērtos kolektorslāņos);

p) plaisu aizpildīšanas ātrumiem;

q) izmaiņām veidojuma(-u) šķidrumu ķīmijā un izrietošajām reakcijām (piemēram, pH izmaiņām, minerālu formāciju un reaktīvās modelēšanas iekļaušanu, lai novērtētu iedarbību);

r) veidojuma šķīdumu pārvietošanu;

s) palielinātu seismisko aktivitāti un altitūdu.

3.2. posms. Jutīguma raksturojums

Tiek veiktas vairākas simulācijas, lai noteiktu novērtējuma jutīgumu pret pieņēmumiem, kas izdarīti par konkrētiem parametriem. Simulācijas balstās uz mainīgiem parametriem statiskajā(-os) ģeoloģiskajā(-os) zemes modelī(-ļos), kā arī mainīgām ātruma funkcijām un pieņēmumiem dinamiskajā modelēšanā. Jebkāds nozīmīgs jutīgums ir jāņem vērā riska izvērtējumā.

3.3. Posms. Riska novērtējums

Riska novērtējums, inter alia, ietver:

3.3.1.   Bīstamības raksturojums

Bīstamības raksturojums tiek veikts, raksturojot iespējamību noplūdei no uzglabāšanas kompleksa, kā noteikts, izmantojot dinamisko modelēšanu un drošības raksturojumu, kas aprakstīts iepriekš. Tas attiecas, inter alia, uz:

a) iespējamiem noplūdes ceļiem;

b) iespējamo noplūdes gadījumu nopietnību noteiktajiem noplūdes ceļiem (plūsmas ātrumi);

c) kritiskajiem parametriem, kas ietekmē iespējamo noplūdi (piemēram, kolektorslāņa maksimālais spiediens, maksimālais iesūknēšanas ātrums, temperatūra, jutīgums pret dažādiem pieņēmumiem statiskajā ģeoloģiskajā zemes modelī(-ļos) utt.);

d) CO2 uzglabāšanas sekundārajiem efektiem, tostarp pārvietotiem formācijas šķidrumiem un jaunām vielām, kas radušās CO2 uzglabāšanas rezultātā;

e) jebkādiem citiem faktoriem, kas var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi (piemēram, ar projektu saistītas fiziskas struktūras).

Bīstamības raksturojumā iekļauj pilnīgi visus potenciālos darba apstākļus, lai pārbaudītu uzglabāšanas kompleksa drošību.

3.3.2.

Saskares novērtējums – balstīts uz parametriem, kas raksturo vidi un iedzīvotāju atrašanos un darbības virs glabāšanas kompleksa, kā arī uz iespējamu CO2 uzvedību un pārmaiņām, noplūstot pa saskaņā ar 3.3.1. posmu noteiktajiem iespējamiem ceļiem.

3.3.3.

Iedarbības novērtējums – balstīts uz konkrētu sugu, kopienu vai dzīvotņu jutīgumu saistībā ar potenciāliem noplūdes gadījumiem, kas tika noteikti 3.3.1. posmā. Ja nepieciešams, tas iekļauj iedarbības rezultātus pēc saskares ar paaugstinātu CO2 koncentrāciju biosfērā (iekļaujot augsni, jūras nogulumus un dziļūdeņus (smakšana, hiperkapnija) un samazinātu pH šajā vidē noplūduša CO2 dēļ). Iekļauj arī novērtējumu par iedarbības rezultātiem, ko izraisa citas vielas, kas var būt noplūdušā CO2 plūsmās (netīrumi, kas bijuši jau iesūknēšanas plūsmā, vai jaunas vielas, kas izveidojušās CO2 uzglabāšanas laikā). Šie iedarbības rezultāti tiek apskatīti pēc laika un telpas skalas un saistīti ar virkni atšķirīga lieluma noplūdes gadījumu.

3.3.4.

Riska raksturojums – ietver novērtējumu par vietas drošību un integritāti īstermiņā un ilgtermiņā, tostarp noplūdes riska novērtējumu piedāvātajos lietošanas apstākļos un sliktāko iespējamo ietekmi uz vidi un veselību. Riska raksturojumu veido, balstoties uz bīstamības, saskares un iedarbības novērtējumiem. Tajā iekļauj to nenoteiktības avotu novērtējumu, kurus apzināja uzglabāšanas vietas raksturojuma un novērtējuma gaitā, un –vajadzības gadījumā – iespēju aprakstu nenoteiktības mazināšanai.

II PIELIKUMS KRITĒRIJI 13. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ MONITORINGA PLĀNA IZVEIDEI UN ATJAUNINĀŠANAI UN PĒCSLĒGŠANAS MONITORINGAM

II PIELIKUMS

KRITĒRIJI 13. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ MONITORINGA PLĀNA IZVEIDEI UN ATJAUNINĀŠANAI UN PĒCSLĒGŠANAS MONITORINGAM

1.   Monitoringa plāna izveide un atjaunināšana

Direktīvas 13. panta 2. punktā minētais monitoringa plāns tiek izveidots saskaņā ar riska novērtējuma analīzi, ko veic saskaņā ar I pielikuma 3. posmu, un atjaunināts atbilstoši 13. panta 1. punktā noteiktajām monitoringa prasībām, ievērojot šādus kritērijus:

1.1.

Plāna izveide

Monitoringa plāns ietver sīkāku informāciju par monitoringu, kas tiks izmantots projekta galvenajos posmos, tostarp par pamatstandarta, darbības un pēcslēgšanas monitoringu. Katram posmam tiek precizēti šādi faktori:

a) monitoringam pakļautie parametri;

b) izmantotā monitoringa tehnoloģija un tehnoloģijas izvēles pamatojums;

c) monitoringa vietas un paraugu ņemšanas izvietojuma pamatojums;

d) lietošanas biežums un paraugu ņemšanas laika pamatojums.

Parametri, uz ko attiecas monitorings, tiek noteikti tā, lai sasniegtu monitoringa mērķi. Tomēr plāns jebkurā gadījumā ietver nepārtrauktu vai neregulāru monitoringu šādiem faktoriem:

e) CO2 izgaistošajām emisijām iesūknēšanas vietā;

f) CO2 tilpuma plūsmai pie iesūknēšanas urbumu atverēm;

g) CO2 spiedienam un temperatūrai iesūknēšanas urbumu atverēs (lai noteiktu masas plūsmu);

h) iesūknētā materiāla ķīmiskajai analīzei;

i) kolektorslāņa temperatūrai un spiedienam (lai noteiktu CO2 fāzu uzvedību un stāvokli).

Monitoringa tehnoloģijas izvēle balstās uz labāko pieejamo praksi tās izveides brīdī. Tiek izvērtētas un pienācīgi izmantotas šādas iespējas:

j) tehnoloģijas, ar kurām iespējams noteikt CO2 klātbūtni, atrašanās vietu un migrācijas ceļus zem zemes virskārtas un virszemē;

k) tehnoloģijas, ar kurām iespējams iegūt informāciju par saspiesta tilpuma uzvedību un CO2 strūklas telpiskā/vertikālā piesātinājuma izvietojumu, lai precīzāk izstrādātu skaitlisku 3D simulāciju uzglabāšanas formāciju 3D ģeoloģiskajos modeļos, kas izveidoti saskaņā ar 4. pantu un I pielikumu;

l) tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var iegūt plašu telpisko aptvērumu, lai iegūtu informāciju par jebkādiem agrāk neatrastiem potenciāliem noplūdes ceļiem visa uzglabāšanas kompleksa telpiskajās dimensijās un aiz tām, ja tiek konstatētas nozīmīgas novirzes vai CO2 migrācija no uzglabāšanas kompleksa.

1.2.

Plāna atjaunināšana

Monitoringa laikā apkopotie dati tiek salīdzināti un interpretēti. Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar uzvedību, kāda tika prognozēta, dinamiski simulējot 3D spiediena tilpuma un piesātinājuma uzvedību saskaņā ar drošības raksturojumu, kas aprakstīts 4. pantā un I pielikuma 3. posmā.

Ja tiek pamanītas nozīmīgas atšķirības starp novēroto un prognozēto uzvedību, 3D modelis tiek rekalibrēts tā, lai tas atspoguļotu novēroto uzvedību. Veicamā rekalibrācija balstās uz datu novērojumiem, kas iegūti monitoringa plānā, un, ja jānodrošina pārliecība par izmaiņu pieņēmumiem, tiek iegūti papildu dati.

Izmainītais(-ie) 3D modelis(-ļi) tiek izmantots(-i), lai atkārtotu I pielikuma 2. un 3. posmu tā, lai radītu jaunus bīstamības scenārijus un plūsmas ātrumus un lai pārskatītu un atjauninātu riska novērtējumu.

Ja salīdzināšanas vai modeļa izmaiņu rezultātā tiek atrasti jauni CO2 avoti, ceļi un plūsmas ātrumi vai ir novērotas nozīmīgas novirzes no agrākiem novērtējumiem, arī monitoringa plāns tiek attiecīgi atjaunināts.

2.   Pēcslēgšanas monitorings

Pēcslēgšanas monitoringa pamatā ir informācija, kas apkopota un modelēta, īstenojot monitoringa plānu, kurš minēts 13. panta 2. punktā un šā pielikuma 1.2. punktā. Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt informāciju, kas nepieciešama saistībā ar 18. panta 1. punktu.

( 1 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.;

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 4 ) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

( 5 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti