PADOMES DIREKTĪVA 2011/70/EURATOM (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai

(1)

Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“Euratom līgums”) 2. panta b) punktā paredzēts ieviest vienotus drošības standartus darba ņēmēju un sabiedrības veselības aizsardzībai.

(2)

Euratom līguma 30. pantā paredzēts Kopienā noteikt pamatstandartus darba ņēmēju un sabiedrības veselības aizsardzībai pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums.

(3)

Euratom līguma 37. pantā noteikta prasība dalībvalstīm sniegt Komisijai vispārīgus datus par visiem plāniem attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.

(4)

Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (3) ir noteikti drošības pamatstandarti darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām. Minētā direktīva ir papildināta ar konkrētākiem tiesību aktiem.

(5)

Kā Eiropas Savienības Tiesa atzinusi savā judikatūrā, Euratom līguma 3. nodaļas noteikumi attiecībā uz veselību un drošību ir saskaņots kopums, ar ko Komisijai ir paredzētas ievērojamas pilnvaras, lai aizsargātu sabiedrību un vidi pret kodolpiesārņojuma apdraudējumu (4).

(6)

Padomes Lēmumā 87/600/Euratom (1987. gada 14. decembris) par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos (5) noteikta sistēma ziņošanai un informācijas sniegšanai, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai radiācijas avārijas gadījumā aizsargātu sabiedrību. Padomes Direktīvā 89/618/Euratom (1989. gada 27. novembris) par plašas sabiedrības informēšanu par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un par rīcību radiācijas avārijas gadījumā (6) dalībvalstīm noteikts pienākums informēt sabiedrību radiācijas avārijas gadījumā.

(7)

Padomes Direktīvā 2003/122/EAEK (7) paredzēta slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontrole, arī tādu, kuru lietošana ir izbeigta. Kā noteikts Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencijā (“Kopējā konvencija”) un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) rīcības kodeksā par jonizējošā starojuma avotu drošumu un drošību, kā arī saskaņā ar pašreizējo rūpniecības praksi, lietošanā neesošus slēgtus starojuma avotus var izmantot atkārtoti, pārstrādāt vai apglabāt. Daudzos gadījumos tas nozīmē, ka avots vai aprīkojums, kurš ietver avotu, jāatdod atpakaļ piegādātājam vai ražotājam atjaunošanai vai apstrādei.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (8) noteikta tādu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana, kas var būt radioaktīvi, izņemot tādus radioaktivitātei raksturīgus aspektus, uz kuriem attiecas Euratom līgums.

(9)

Padomes Direktīvā 2006/117/Euratom (9) ir noteikta Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Kopiena”) sistēma radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvadājumu uzraudzībai un kontrolei. Minēto direktīvu papildināja Komisijas Ieteikums 2008/956/Euratom (2008. gada 4. decembris) par kritērijiem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas eksportam uz trešām valstīm (10).

(10)

Padomes Direktīvā 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (11), dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot un uzturēt kodoldrošības valsts sistēmu. Lai gan minētā direktīva galvenokārt attiecas uz kodoliekārtu kodoldrošību, tajā ir noteikts, ka ne mazāk svarīgi ir nodrošināt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, tostarp glabātavās un apglabāšanas iekārtās. Attiecīgi uz minētajām iekārtām, uz kurām attiecas gan Direktīva 2009/71/Euratom, gan šī direktīva, nevajadzētu attiecināt nesamērīgus vai nevajadzīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu.

(11)

Dažiem plāniem un programmām, kuras ir aplūkotas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (12), piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (13).

(12)

Komisijas Ieteikumā 2006/851/Euratom (2006. gada 24. oktobris) par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, izlietotajai kodoldegvielai un radioaktīvajiem atkritumiem paredzēto finanšu resursu vadību (14) pievēršas finansējuma pietiekamībai, tā finansiālajam nodrošinājumam un pārredzamībai, lai nodrošinātu to, ka finanšu resursi tiek izmantoti vienīgi paredzētajiem mērķiem.

(13)

Saskaņā ar īpašajiem noteikumiem saistībā ar Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kad pirms termiņa beigām slēdza dažas kodolelektrostacijas, Kopiena piedalījās finanšu resursu mobilizēšanā, un tā ar dažiem nosacījumiem sniedz finanšu atbalstu dažādiem ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistītiem projektiem, tostarp radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanai.

(14)

SAEA pārraudzībā noslēgtā Kopējā konvencija ir stimulējošs instruments, kura mērķis ir panākt un uzturēt augstu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošības līmeni visā pasaulē, nostiprinot valstu pasākumus un starptautisku sadarbību.

(15)

Dažas dalībvalstis jau ir piedalījušās un gatavojas arī turpmāk piedalīties ASV un Krievijas vadītā programmā, tā dēvētajā “Globālajā draudu samazināšanas ierosmē”, nogādājot pētniecības reaktoru lietoto kodoldegvielu uz Amerikas Savienotajām Valstīm un uz Krievijas Federāciju.

(16)

2006. gadā SAEA atjaunināja standartu kopumu un publiskoja Drošības pamatprincipus, kurus kopīgi atbalstīja Kopiena, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija/Kodolenerģijas aģentūra un citas starptautiskas organizācijas. Drošības pamatprincipu piemērošana atvieglos starptautisku drošības standartu piemērošanu un nodrošinās lielāku saskaņotību starp dažādu valstu pasākumiem.

(17)

Pēc Padomes aicinājuma izveidot augstākā līmeņa grupu ES līmenī, kā minēts tās 2007. gada 8. maija Secinājumos par kodoldrošību un drošu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, ar Komisijas Lēmumu 2007/530/Euratom (2007. gada 17. jūlijs) par Eiropas augstākā līmeņa grupas izveidošanu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos (15) tika izveidota Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG), lai veicinātu Kopienas mērķu sasniegšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. ENSREG secinājumus un ieteikumus ietvēra Padomes 2008. gada 16. decembra Rezolūcijā par lietotas kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un Padomes 2009. gada 10. novembra Secinājumos par Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas ziņojumu.

(18)

Eiropas Parlaments 2007. gada 10. maijā pieņēma rezolūciju “Euratom novērtēšana – Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi”, kurā tas aicināja izstrādāt saskaņotus standartus radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un mudināja Komisiju pārskatīt tiesību aktu priekšlikuma attiecīgos projektus un iesniegt jaunu priekšlikumu direktīvai par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.

(19)

Tā kā katra dalībvalsts var pati noteikt tās energoavotu sadalījumu, radioaktīvos atkritumus rada visās dalībvalstīs – ražojot elektrību vai rūpniecības, lauksaimniecības, medicīnas un pētniecības darbību rezultātā, vai arī pārtraucot kodoliekārtu ekspluatāciju vai sanācijas un intervences situācijās.

(20)

Kodolreaktoru darbības rezultātā rodas lietotā kodoldegviela. Katra dalībvalsts pati var noteikt savu politiku attiecībā uz kodoldegvielas ciklu. Lietoto kodoldegvielu var uzskatīt par vērtīgu resursu, ko var pārstrādāt, vai arī par radioaktīviem atkritumiem, kuri tieši jāapglabā. Jebkurā gadījumā būtu jāapsver iespējas apglabāt augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumus, kuri atdalīti pārstrādes procesā, vai lietoto kodoldegvielu, kuru uzskata par atkritumiem.

(21)

Radioaktīvie atkritumi, tostarp lietotā kodoldegviela, kuru uzskata par atkritumiem, ilgstoši jāglabā noslēgtās iekārtās izolēti no cilvēkiem un dzīvās dabas. To īpašā rakstura, proti, radionuklīdu satura, dēļ jāveic pasākumi cilvēku veselības un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību, tostarp tie jāapglabā piemērotās iekārtās, kuras ir to beidzamais novietošanas punkts. Radioaktīvo atkritumu glabāšana, tostarp ilgtermiņa glabāšana, ir pagaidu risinājums, nevis alternatīva apglabāšanai.

(22)

Radioaktīvo atkritumu valsts klasifikācijas shēmai minētā kārtība būtu jāatbalsta, pilnībā ņemot vērā radioaktīvo atkritumu konkrētos veidus un to īpatnības.

(23)

Zema un vidēja radioaktivitātes līmeņa atkritumus parasti apglabā tuvu zemes virsmai. Tehniskā līmenī ir vispārpieņemts, ka pašreiz visdrošākais un ilgtspējīgākais augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas nobeiguma daļas risinājums ir dziļa ģeoloģiska apglabāšana. Dalībvalstīm, saglabājot atbildību par savu attiecīgo politiku attiecībā uz savas lietotās kodoldegvielas un zema, vidēja un augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu apsaimniekošanu, būtu savā valsts politikā jāiekļauj apglabāšanas iespēju plānošana un īstenošana. Tā kā apglabāšanas iekārtas īstenošana un attīstība notiks vairākus gadu desmitus, daudzās programmās ir atzīts, ka jāsaglabā elastība un spēja pielāgoties, piemēram, lai ņemtu vērā jaunu informāciju par situāciju objektā vai apglabāšanas sistēmas iespējamo attīstību. Pasākumi, ko veic saistībā ar “Radioaktīvo atkritumu ģeoloģiskās apglabāšanas tehnoloģiju ieviešanas platformu” (IGD-TP), varētu atvieglot piekļuvi zināšanām un tehnoloģijām šajā jomā. Tālab tādi darbības un projektēšanas kritēriji kā atgriezeniskums un materiāla izņemšana var tikt izmantoti apglabāšanas sistēmas tehniskā izstrādē. Tomēr minētajiem kritērijiem nevajadzētu aizstāt labi projektētu apglabāšanas iekārtu, kurai ir attaisnojams slēgšanas pamats. Jārod kompromisa risinājumi, jo radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas pamatā ir jaunākie zinātniskie un tehnoloģiskie sasniegumi.

(24)

Visām dalībvalstīm vajadzētu būt ētiskam pienākumam izvairīties no nepamatota sloga uzlikšanas nākamajām paaudzēm saistībā ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, tostarp radioaktīvajiem atkritumiem, kuru rašanās ir sagaidāma, izbeidzot esošo kodoliekārtu ekspluatāciju. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis demonstrēs, ka tās ir veikušas saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu.

(25)

Dalībvalstu pilnīga atbildība par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību ir pamatprincips, kas atkārtoti ir apliecināts Kopējā konvencijā. Ar šo direktīvu būtu jānostiprina minētais valstu atbildības princips, kā arī princips, kas paredz licences turētāja galveno atbildību par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu tā kompetentās regulatīvās iestādes uzraudzībā, un būtu jāpalielina kompetento pārvaldes iestāžu nozīme un neatkarība.

(26)

Pieņem, ka, kompetentai regulatīvajai iestādei izmantojot radioaktīvos avotus regulatīvu pienākumu veikšanas nolūkā, tas neietekmē tās neatkarību.

(27)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai būtu pieejams atbilstīgs finansējums.

(28)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts programmas, lai nodrošinātu politisku lēmumu transponēšanu skaidros noteikumos, lai laikus tiktu īstenoti visi lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmi no to rašanās līdz apglabāšanai. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka šādas valsts programmas varētu būt viens atsauces dokuments vai dokumentu kopums.

(29)

Pieņem, ka valstu pasākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošībai piemēros, izmantojot juridisku, normatīvu vai organizatorisku instrumentu, kura izvēle ir dalībvalstu kompetencē.

(30)

Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmi ir cieši savstarpēji saistīti. Kādā posmā pieņemtajiem lēmumiem var būt ietekme uz nākamajiem posmiem. Tāpēc, izstrādājot valsts programmas, būtu jāņem vērā šāda savstarpēja ietekme.

(31)

Būtisks faktors lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā ir pārredzamība. Pārredzamība būtu jānodrošina, sniedzot efektīvu publisku informāciju un iespējas visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām iestādēm un sabiedrībai, iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, ievērojot valsts un starptautiskas saistības.

(32)

Lēmumu pieņemšanu varētu sekmēt un paātrināt dalībvalstu un starptautiska sadarbība, sniedzot piekļuvi zināšanām un tehnoloģijām.

(33)

Dažas dalībvalstis uzskata, ka lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu, tostarp arī apglabāšanas iekārtu, kopīga izmantošana uz vienošanās pamata starp attiecīgajām dalībvalstīm varētu būt izdevīgs, drošs un rentabls risinājums.

(34)

Lēmumu pieņemšanas procesa dokumentēšanai attiecībā uz drošību vajadzētu būt samērojamai ar risku (diferencēta pieeja), un tai būtu jāpiedāvā pamatojums lēmumiem, kuri saistīti ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Tam būtu jāļauj apzināt nedrošas jomas, kurām būtu jāpievērš uzmanība, veicot drošības novērtējumu. Lēmumi drošības jomā būtu jāpieņem, pamatojoties uz datiem, kas gūti drošības novērtējumā, kā arī uz informāciju par minētā novērtējuma drošumu un ticamību un tajā veiktajiem pieņēmumiem. Tādēļ lēmums būtu jāpamato ar argumentu un pierādījumu kopumu, ar kuru tiecas pierādīt, ka pieprasītais drošības standarts attiecībā uz iekārtu vai darbību, kura saistīta ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, ir izpildīts. Konkrētajā apglabāšanas iekārtas gadījumā dokumentācijai būtu jāuzlabo izpratne par tiem aspektiem, kuri ietekmē apglabāšanas sistēmas drošību, tostarp dabiskiem (ģeoloģiskiem) un inženiertehniskiem ierobežojumiem, un apglabāšanas sistēmas sagaidāmo turpmāko attīstību.

(35)

Dalībvalstij, kurā nav lietotās kodoldegvielas, kurā nav paredzams, ka lietotā kodoldegviela būs tuvākajā nākotnē, un kurā nenotiek un nav ieplānotas darbības saistībā ar lietoto kodoldegvielu, šīs direktīvas noteikumu transponēšana un īstenošana attiecībā uz lietoto kodoldegvielu nozīmētu nesamērīgu un nevajadzīgu pienākumu. Tāpēc šādas dalībvalstis būtu jāatbrīvo no pienākuma transponēt un īstenot šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz lietoto kodoldegvielu, kamēr tās nav pieņēmušas lēmumu izvērst jebkādu darbību saistībā ar kodoldegvielu.

(36)

Slovēnijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumā par statusa un citu tiesisko attiecību reglamentēšanu attiecībā uz investīcijām Krško kodolspēkstacijā, tās izmantošanu un darbības pārtraukšanu, ir reglamentētas kodolspēkstacijas līdzīpašuma tiesības. Minētajā līgumā ir paredzēta dalīta atbildība par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu un apglabāšanu. Tādēļ būtu jānosaka atbrīvojumi no dažiem šīs direktīvas noteikumiem, lai nekavētu minētā divpusējā līguma pilnīgu īstenošanu.

(37)

Lai gan atzīts, ka valsts sistēmā būtu jāņem vērā radioloģiski un ar radioloģiju nesaistīti apdraudējumi saistībā ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, šī direktīva neattiecas uz apdraudējumu, kurš nav radioloģisks un uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību.

(38)

Kompetences un prasmes lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā būtu jāuztur un jāattīsta kā būtisks elements augsta līmeņa drošības panākšanai, mācoties no darbībā gūtās pieredzes.

(39)

Zinātniskā pētniecība un tehnoloģiju attīstība, ko papildina iesaistīto pušu tehniska sadarbība, var atklāt jaunas iespējas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, kā arī sekmēt augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu radioloģiskā piesārņojuma riska samazināšanu.

(40)

Lielisks paņēmiens, kā Eiropas Savienībā nostiprināt pārliecību un radīt uzticēšanos par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, varētu būt salīdzinošs novērtējums, lai uzkrātu un apmainītos ar pieredzi un nodrošinātu augstus standartus,