EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/783 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu ( LIFE ) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Savienības vides, klimata un relevantie enerģētikas tiesību akti un rīcībpolitika ir ievērojami uzlabojuši vides stāvokli. Tomēr joprojām pastāv nozīmīgas vides un klimata problēmas, kas, ja tās netiks atrisinātas, radīs būtiskas negatīvas sekas Savienībai un tās iedzīvotāju labklājībai.

(2)

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE), kas 2014.–2020. gada laikposmam izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (4), ir jaunākā no vairākām Savienības programmām kopš 1992. gada, kas atbalsta vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitisko prioritāšu īstenošanu. Nesenajā vidusposma novērtējumā LIFE izpelnījās pozitīvu vērtējumu, proti, līdz šim panāktais dod pamatu to vērtēt kā lietderīgu, efektīvu un relevantu. Tāpēc 2014.–2020. gada programma LIFE būtu jāturpina, tajā gan ieviešot zināmas izmaiņas, kas ierosinātas vidusposma novērtējumā un vēlākos izvērtējumos. Attiecīgi būtu jāizveido vides un klimata pasākumu programma (LIFE) (“programma LIFE”) septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (5).

(3)

Tiecoties sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus, kas noteikti vides, klimata un relevantajos enerģētikas tiesību aktos, rīcībpolitikās un plānos, jo īpaši Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (“Eiropas zaļais kurss”) izklāstītos mērķus, un starptautiskos saistību instrumentos, programmai LIFE būtu jāveicina taisnīga pāreja uz ilgtspējīgu, aprites, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu ekonomiku, kas palīdzētu aizsargāt, atjaunot un uzlabot vides, tostarp gaisa, ūdens un augsnes kvalitāti, un veselības kvalitāti un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu, un vērst šo tendenci pretējā virzienā, tostarp atbalstot Natura 2000 tīkla īstenošanu un pārvaldību un novēršot ekosistēmu degradāciju, – vai nu ar tiešiem pasākumiem, vai palīdzot minētos mērķus integrēt citās rīcībpolitikās. Programmai LIFE būtu arī jāatbalsta tādu vispārējo rīcības programmu īstenošana, kas pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 3. punktu, piemēram, 7. vides rīcības programma (6) un jebkura turpmākā Savienības vides rīcības programma.

(4)

Savienība ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un fokusā izvirza ciešo sasaisti starp tādu dabas resursu pārvaldību, kas ļauj nodrošināt to ilgtermiņa pieejamību un ekosistēmu pakalpojumiem, un abu saikni ar cilvēka veselību un ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Paturot to prātā, programmai LIFE vajadzētu atspoguļot solidaritātes principus, vienlaikus dodot būtisku ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan sociālajā kohēzijā.

(5)

Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, visu Savienības rīcībpolitiku un pasākumu definēšanā un īstenošanā būtu jāiekļauj vides un klimata aizsardzības prasības. Tāpēc būtu jāveicina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības finansēšanas programmām, tostarp sekmējot tādu darbību finansēšanu, kas papildina stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus un atbalsta programmas LIFE satvarā izstrādāto risinājumu ieviešanu un atkārtošanu. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai projekta finansējuma saņēmējiem nepārklātos administratīvais darbs un netiktu uzlikts administratīvs slogs, kas izriet no dažādos finanšu instrumentos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem.

(6)

Programmai LIFE vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un to mērķu un mērķrādītāju sasniegšanā, kas izvirzīti Savienības vides, klimata un relevantajos enerģētikas tiesību aktos, stratēģijās, plānos un starptautiskajos saistību instrumentos, it īpaši attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (7) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (8) (“Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām”), un, inter alia, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (9) (“Orhūsas konvencija”), ANO/EEK Konvencijā par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, ANO Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ANO Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, un ANO Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

(7)

Savienība piešķir lielu nozīmi programmas LIFE finansēto projektu rezultātu ilgtermiņa ilgtspējai un spējai nodrošināt un noturēt minētos rezultātus pēc projektu īstenošanas, inter alia, ar projektu turpināšanu vai rezultātu atkārtošanu vai pārnesi.

(8)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, Savienībai jākļūst par ilgtspējīgu, aprites, energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību. Lai to panāktu, savukārt ir jāveic darbības, kas sekmēs energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām ilgtermiņa mērķiem īstenot Savienības ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņojumu. Programmā LIFE būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdz īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(9)

Projektiem saskaņā ar jauno programmas LIFE apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju” būtu jākoncentrējas uz spēju veidošanas radīšanu un tādu zināšanu, prasmju, inovatīvu paņēmienu, metožu un risinājumu izplatīšanu, kuri ļauj panākt Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas mērķus attiecībā uz pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un lielāku energoefektivitāti. Šāda spēju veidošana un izplatīšana parasti ir koordinācijas un atbalsta pasākumi, kuriem ir augsta pievienotā vērtība Savienības līmenī un kuru mērķis ir likvidēt tirgus šķēršļus, kas kavē sociāli ekonomisko pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, un galvenokārt iesaista maza un vidēja lieluma subjektus, kā arī vairākus aktorus, tostarp vietējās un reģionālās valsts iestādes, un bezpeļņas organizācijas. Šādas darbības sniedz vairākus papildu ieguvumus, piemēram, novērš enerģētisko nabadzību, uzlabo iekštelpu gaisa kvalitāti, samazina vietējos piesārņotājus, pateicoties energoefektivitātes uzlabojumiem un izkliedēto atjaunojamo energoresursu palielināšanai, kā arī veicina labvēlīgu ietekmi uz vietējo ekonomiku un sociāli iekļaujošāku izaugsmi.

(10)

Lai veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu un Savienības starptautisko saistību izpildi attiecībā uz dekarbonizāciju, ir jāpaātrina enerģētikas nozares pārveide. Programmas “Apvārsnis 2020” (10) satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta energoefektivitāti un atjaunojamos energoresursus, būtu jāintegrē programmas LIFE jaunajā apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un radīt inovācijas, bet gan palīdzēt ieviest jau pieejamās tehnoloģijas atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātei, kuras palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Programmā LIFE būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas un nozares, kas ir iesaistītas pārejā uz tīru enerģiju. Šādu spēju veidošanas darbību iekļaušana programmā LIFE sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu programmas LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (11) (“Apvārsnis Eiropa”), un tās priekštecēm.

(11)

Ietekmes izvērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2018/2002 (12), ar ko grozīja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES (13), lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu EUR apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā, lai paaugstinātu energoefektivitāti un maza mēroga atjaunojamo energoresursu izmantojumu, kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no mērķiem apakšprogrammā “Pāreja uz tīru enerģiju”, kurā aptverta energoefektivitātes palielināšana un strauja atjaunojamo energoresursu izvēršana, ir veidot šādu projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tādējādi palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicinot investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē, arī izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (14).

(12)

Programma LIFE ir vienīgā programma, kas īpaši ir paredzēta rīcībai vides un klimata jomā, un tāpēc tai ir ļoti svarīga loma Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanas atbalstīšanā minētajās jomās.

(13)

Sinerģijai ar “Apvārsnis Eiropa” būtu jāveicina tas, ka “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā tiek apzināts un noteikts, kādas ir pētniecības un inovāciju vajadzības attiecībā uz Savienības vides, klimata un enerģētikas problēmu risināšanu. Programmai LIFE arī turpmāk vajadzētu būt Savienības vides, klimata un relevantās enerģētikas tiesību aktu un rīcībpolitikas īstenošanas veicinātājai, tostarp ņemot vērā un izmantojot “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas rezultātus, un tai palīdzot tos izvērst lielākā mērogā, ja tas var palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar vidi, klimatu vai enerģētikas pārkārtošanu. “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Inovācijas padome var palīdzēt lielākā mērogā izvērst un komercializēt jaunas, revolucionāras idejas, kas varētu rasties, īstenojot LIFE projektus. Līdzīgā kārtā būtu jāņem vērā arī sinerģijas ar Inovāciju fondu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (15).

(14)

Darbībai, kurai programmā LIFE piešķirts finansējums, vajadzētu būt iespējai saņemt finansējumu arī no citām Savienības programmām ar noteikumu, ka šāds finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Darbības, kas saņem kumulatīvo finansējumu no dažādām Savienības programmām, būtu jārevidē tikai vienreiz un tādā veidā, lai revīzija aptvertu visas iesaistītās Savienības programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

(15)

Komisijas 2017. gada 3. februāra paziņojums par ES vides politikas īstenošanas pārskatu: kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus (EIR) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vides un klimata mērķu integrāciju un iekļaušanu citās rīcībpolitikās. Tāpēc programmai LIFE būtu jāveicina risināt horizontālas, sistēmiskas problēmas, kā arī EIR apzinātos īstenošanas nepilnību pamatcēloņus, un panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un pārskatīšanu, uzlabojot vides, klimata pārmaiņu un saistīto enerģētikas pārkārtošanas jautājumu pārvaldību, tostarp veicinot ieinteresēto personu iesaisti visos līmeņos, spēju veidošanu, komunikāciju un izpratni, mobilizējot investīcijas no Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem, kā arī atbalstot darbības, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kuri liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(16)

Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju, tostarp jūras ekosistēmās, un vērstu šo tendenci pretējā virzienā, ir vajadzīgs atbalsts relevantu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, izpildes panākšanai un izvērtēšanai, tostarp tādu kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam - Atgriezīsim savā dzīvē dabu, Padomes Direktīva 92/43/EEK (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (18), it īpaši veidojot zināšanu bāzi rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai un mazā mērogā vai pielāgoti konkrētai vietējai, reģionālai vai nacionālai situācijai izstrādājot, testējot, demonstrējot un izmantojot paraugprakses un paraugrisinājumus, tādus kā efektīva pārvaldība, tostarp integrētas pieejas to prioritārās rīcības plānu īstenošanai, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK. Šai regulai būtu jāveicina rīcības bioloģiskās daudzveidības jomā integrēšana Savienības rīcībpolitikās un jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

Savienībai un dalībvalstīm būtu jāseko saviem ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai tās varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus. Būtu jāizpilda arī citos relevantajos Savienības tiesību aktos paredzētās izsekošanas prasības. Ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem Savienības izdevumiem būtu jāseko saskaņā ar efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku, ko izstrādā Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā norādīts 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (19).

(17)

Nesenie novērtējumi un izvērtējumi, arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskats un dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, liecina, ka viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības tiesību akti par dabu un bioloģiskās daudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums.

Ievērojamu papildu ieguldījumu minēto vajadzību apmierināšanā varētu dot galvenie Savienības finansēšanas instrumenti, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (20) (“Eiropas Reģionālās attīstības fonds”) un Kohēzijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1300/2013 (21) (“Kohēzijas fonds”), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 1305/2013 (22) (“Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai”), un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (“Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds”). Programma LIFE šādas integrējošas pieejas efektivitāti varētu vēl vairāk uzlabot ar stratēģiskiem dabas projektiem, kas veltīti tam, lai veicinātu Savienības dabas un bioloģiskās daudzveidības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanu, tostarp darbībām, kuras paredzētas prioritārās rīcības plānos, kuri pieņemti, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK. Stratēģiskajiem dabas projektiem būtu dalībvalstīs jāatbalsta rīcības programmas relevanto dabas un bioloģiskās daudzveidības mērķu integrēšanai citās rīcībpolitikās un finansēšanas programmās, tā nodrošinot, ka minēto rīcībpolitiku īstenošanai tiek mobilizēti vajadzīgie līdzekļi.

Dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam savos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos nolemt zināmu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķīruma daļu izmantot tam, lai piesaistītu atbalstu darbībām, kas ir komplementāras šajā regulā definētajiem stratēģiskajiem dabas projektiem.

(18)

Lai sekmētu aprites ekonomiku un resursefektivitāti, ir jāmaina veids, kādā izstrādā, ražo, patērē, remontē, atkalizmanto, reciklē un likvidē materiālus un produktus, tostarp plastmasu, un jāpievēršas visam produktu aprites ciklam. Programmai LIFE būtu jāveicina pāreja uz aprites ekonomikas modeli, sniedzot finansiālu atbalstu dažādiem aktoriem, piemēram, uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un patērētājiem, jo īpaši izmantojot, izstrādājot un pārņemot konkrētām vietējām, reģionālām vai nacionālām situācijām pielāgotu paraugtehnoloģiju, paraugpraksi un paraugrisinājumus, tostarp ar integrētām pieejām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai un atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plānu īstenošanu. Atbalstot to, ka tiek īstenots Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojums par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā varētu īpaši cīnīties pret jūras piedrazojuma problēmu.

(19)

Lai Savienības iedzīvotājiem būtu laba veselība un lai viņi labi justos, būtiska nozīme ir augstam vides aizsardzības līmenim. Programmai LIFE būtu jāatbalsta Savienības mērķi attiecībā uz ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, nolūkā sasniegt mērķi par netoksisku vidi Savienībā. Programmai LIFE būtu arī jāatbalsta pasākumi Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (23) īstenošanas veicināšanai, lai nodrošinātu tādus trokšņu līmeņus, kas neizraisa būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un tās apdraudējumu.

(20)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un to nepakļautu riskam, vienlaikus stiprinot sinerģiju starp gaisa kvalitātes uzlabojumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību, jo īpaši apgabalos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstam gaisa piesārņojuma līmenim. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (24) uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugpraksi un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.

(21)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (25) tika izveidots Savienības virszemes ūdeņu, piekrastes ūdeņu, pārejas ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzības satvars. Minētās direktīvas mērķi tiktu atbalstīti ar ūdens resursu rīcībpolitikas mērķu labāku īstenošanu un integrēšanu citās politikas jomās. Tāpēc ar programmu LIFE būtu jāatbalsta projekti, kas palīdz efektīvi īstenot Direktīvu 2000/60/EK un citus relevantus Savienības ūdens resursu jomas tiesību aktus, kuri palīdz sasniegt labu stāvokli Savienības ūdensobjektos, izmantojot, izstrādājot un pārņemot paraugpraksi, kā arī organizējot komplementāras darbības citās Savienības programmās vai piesaistot citus finansējuma avotus.

(22)

Viens no vispārējiem Savienības vides rīcībpolitikas mērķiem ir aizsargāt un atjaunot jūras vidi. Ar programmu LIFE vajadzētu palīdzēt pārvaldīt, saglabāt, atjaunot un monitorēt bioloģisko daudzveidību un jūras ekosistēmas, it sevišķi Natura 2000 jūras teritorijas, un aizsargāt sugas saskaņā ar prioritārās rīcības plāniem, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK, panākt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (26), veicināt jūru tīrību un veselību, īstenot Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši risinot pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma problēmu, un veicināt Savienības iesaisti starptautiskajā okeānu pārvaldībā, kas ir izšķirīgi svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos mērķus un nākamajām paaudzēm atstātu veselīgus okeānus. Programmas LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem vajadzētu ietvert relevantas darbības, kuru mērķis ir jūras vides aizsardzība.

(23)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās enerģētikas pārkārtošanas lietās, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību, tostarp izmantojot komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli, un patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju (NVO), iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā visos līmeņos. Tāpēc ir lietderīgi, lai programma LIFE atbalstītu plašu NVO loku, kā arī bezpeļņas subjektu tīklus, kas īsteno vispārēju Savienības interešu mērķus un kas galvenokārt darbojas vides vai klimata rīcības jomā, konkursa un pārredzamā veidā piešķirot darbības dotācijas, lai šādām NVO, tīkliem un subjektiem palīdzētu efektīvi sekmēt Savienības politikas īstenošanu un veidot un stiprināt to spēju kļūt par efektīvākiem partneriem.

(24)

Pārvaldības uzlabošanai visos līmeņos vajadzētu būt visu programmas LIFE apakšprogrammu transversālam mērķim, un programmai LIFE vajadzētu palīdzēt izstrādāt un īstenot vides un klimata acquis un nodrošināt tā izpildi un ievērošanu, jo īpaši horizontālo vides pārvaldības regulējumu, arī tiesību aktus, ar ko īsteno Orhūsas konvenciju.

(25)

Programmai LIFE tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz ilgtspējīgu, energoefektīvu, uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu aprites ekonomiku un tie šajā pārejā būtu jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un pilnvarojot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste.

(26)

Ar programmu LIFE paredzēts atbalstīt tādu metožu, pieeju un paraugprakses demonstrēšanu, ko var pārņemt un izvērst. Inovatīvi risinājumi sekmētu ekoloģisko raksturlielumu un ilgtspējas uzlabošanos, jo īpaši nolūkā attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi apvidos, kuros notiek aktīvs darbs klimata, ūdens, augsnes, bioloģiskās daudzveidības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šajā ziņā būtu jāuzsver sinerģija ar citām programmām un rīcībpolitikām, tādām kā Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai un ES Vides vadības un audita sistēma.

(27)

Savienības līmenī lielas investīcijas vides un klimata pasākumos tiek galvenokārt finansētas no lielām Savienības finansēšanas programmām. Tāpēc noteikti ir jāpastiprina integrēšanas centieni, lai nodrošinātu citu Savienības finansēšanas programmu darbību ilgtspēju, ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā un klimatnoturīgumā un lai visos Savienības instrumentos tiktu integrēti ilgtspēju nodrošinoši pasākumi. Programmā LIFE izstrādājamajiem stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kam ir katalizatora loma, būtu jāizmanto minēto finansēšanas programmu un citu finansējuma avotu, piemēram, valsts fondu, sniegtās finansējuma saņemšanas iespējas un jāveido sinerģija.

(28)

Stratēģisko dabas projektu un stratēģisko integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm un nevalstiskiem aktoriem, uz kuriem attiecas programmas LIFE mērķi. Tāpēc saistībā ar projektu izstrādi, īstenošanu, izvērtēšanu un uzraudzību būtu jāpiemēro pārredzamības un lēmumu publiskuma principi, jo īpaši gadījumā, ja notiek līdzekļu integrēšana vai iesaistīti vairāki finansējuma avoti.

(29)

Ņemot vērā, cik svarīgi ir koordinēti un vērienīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības pienākumam īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma LIFE palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt vispārējo mērķrādītāju, proti, ar vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimatisko mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka programmas LIFE pasākumu ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā būs 61 % no programmas LIFE kopējā līdzekļu apjoma. Relevantās darbības tiks apzinātas programmas LIFE sagatavošanā un īstenošanā un vēlreiz izvērtētas relevanto novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu programmas LIFE darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”.

(30)

Īstenojot programmu LIFE, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, kas izklāstīta Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumā par Stiprāku un atjaunotu stratēģisko partnerību ar ES tālākajiem reģioniem, ņemot vērā LESD 349. pantu un minēto reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās enerģētikas rīcībpolitikas.

(31)

Nolūkā atbalstīt programmas LIFE īstenošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar programmas LIFE valstu kontaktpunktu tīklu, lai stimulētu sadarbību ar mērķi uzlabot valstu kontaktpunktu tīklu pakalpojumus un darīt tos efektīvākus visā Savienībā, lai palielinātu iesniegto priekšlikumu vispārējo kvalitāti, organizētu seminārus un darbseminārus, publicētu sarakstus ar programmas LIFE ietvaros finansētajiem projektiem vai veiktu citas darbības, piemēram, plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kas orientētas uz projektu rezultātu labāku izplatīšanu, pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu un projektu rezultātu atkārtošanu visā Savienībā, tādējādi veicinot sadarbību un komunikāciju. Šādas darbības it sevišķi būtu jāorientē uz dalībvalstīm, kurās apgūst maz līdzekļu, un ar tām būtu jāveicina saziņa un sadarbība starp projektu labuma guvējiem, pieteikumu iesniedzējiem un ieinteresētajām personām, kas iesaistīti pabeigtos vai vēl noritošos projektos tajā pašā jomā. Ir būtiski šādas komunikācijas un sadarbības darbības vērst uz reģionālām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām.

(32)

Programmas LIFE projektu novērtēšanas un piešķiršanas procesu nosakošajam kritērijam vajadzētu būt kvalitātei. Lai atvieglotu programmas LIFE mērķu īstenošanu visā Savienībā un lai veicinātu projektu priekšlikumu kvalitāti, būtu jādara pieejams finansējums tehniskās palīdzības projektiem, kuru mērķis ir efektīva dalība programmā LIFE. Komisijai būtu jācenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, tostarp atbalstot dalībvalstis, lai palielinātu projektu kvalitāti, izmantojot spēju veidošanu. Daudzgadu darba programmā būtu jāprecizē zema efektīva dalība, atbalsttiesīgās darbības un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz programmu LIFE, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu pieteikumu iesniedzēju dalību un sekmīguma līmeni, inter alia, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu, katras dalībvalsts Natura 2000 teritoriju kopplatību, kas izteikta kā proporcija no Natura 2000 teritoriju kopplatības, un katras dalībvalsts teritorijas proporcionālo daļu, ko aizņem Natura 2000 teritorijas. Atbalsttiesīgajām darbībām vajadzētu būt tādām, kuru mērķis ir uzlabot projektu pieteikumu kvalitāti.

(33)

Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 18. janvāra paziņojumu par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm ir izveidots Eiropas Savienības Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīkls (IMPEL), Eiropas Prokuroru tīkls vides tiesībaizsardzībai (ENPE) un Eiropas Savienības Tiesnešu forums vides tiesībaizsardzībai (EUFJE), un tiem ir unikāla loma Savienības vides tiesību aktu izpildē. Tie ievērojamā mērā palīdz panākt, ka Savienības vides tiesību akti visā Savienībā tiek īstenoti un to izpilde tiek panākta saskanīgi, izvairoties no konkurences izkropļojumiem un uzlabojot vides inspekciju un tiesībaizsardzības mehānismu kvalitāti ar tīklu sistēmu gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī un nodrošina apmaiņu ar informāciju un pieredzi dažādos pārvaldes līmeņos ar mācībām un detalizētām diskusijām par vides jautājumiem un izpildes panākšanas aspektiem, tostarp uzraudzības un atļauju piešķiršanas procesiem. Ņemot vērā to ieguldījumu programmas LIFE mērķu sasniegšanā, ir lietderīgi atļaut dotācijas IMPEL, ENPE un EUFJE piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai arī turpmāk sniegtu atbalstu minēto struktūru darbībām. Uzaicinājums varētu nebūt obligāts arī citos gadījumos, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (27) (“Finanšu regula”) vispārīgās prasības, piemēram, attiecībā uz dalībvalstu ieceltām struktūrām, par kuru darbību tās atbild, ja attiecīgās dalībvalstis ir identificētas kā dotācijas labuma guvējas ar Savienības tiesību aktu.

(34)

Ir lietderīgi noteikt programmas LIFE finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai.

(35)

Maksimālās līdzfinansējuma likmes ar programmas LIFE finansētām dotācijām būtu jānosaka tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai uzturētu efektīvu atbalsta līmeni programmā LIFE. Lai ņemtu vērā vajadzīgo pielāgojamību, kas nepieciešama, lai reaģētu uz pašreizējo darbību un subjektu loku, konkrētām līdzfinansējuma likmēm būtu jāveicina noteiktība, vienlaikus saglabājot zināmu elastību, proporcionāli konkrētajām vajadzībām vai prasībām. Uz konkrētajām līdzfinansējuma likmēm vienmēr būtu jāattiecina noteiktās relevantās maksimālās līdzfinansējuma likmes.

(36)

Šai regulai piemēro Finanšu regulu, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredzēti noteikumi par finanšu dalībnieku atbildības pārbaudēm. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (28) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (29), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (30) un (ES) 2017/1939 (31) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (32). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(38)

Programmas LIFE budžeta finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāizskata fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmju izmantošana. Komisijai būtu jānodrošina, ka īstenošana ir viegli saprotama, un būtu jāveicina projekta izpildītāju darba īstena vienkāršošana.

(39)

Attiecīgā gadījumā programmas LIFE rīcībpolitikas mērķu sasniegšanai būtu jāizmanto Regulas (ES) 2021/523 finanšu instrumenti un budžeta garantijas, tostarp no programmas LIFE piešķirtā summa, kā noteikts daudzgadu darba programmās saskaņā ar minēto programmu.

(40)

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES (33) 94. pantu subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas LIFE noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Šādiem subjektiem programmā LIFE būtu jāpiedalās galvenokārt ar apakšprogrammas “Daba un bioloģiskā daudzveidība” projektiem.

(41)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina bioloģiskās daudzveidības, arī jūras bioloģiskās daudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Īstenojot 2011. gadā pieņemto BEST sagatavošanas darbību un pēc tam pieņemto BEST 2.0 programmu un BEST RUP projektu, shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi un svarīgo lomu pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Komisija lēš, ka minētajās teritorijās uz vietas īstenojamo projektu finansiālam atbalstam ik gadu ir vajadzīgi 8 miljoni EUR. Aizjūras zemes un teritorijas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās augstu novērtējušas šo mazo dotāciju shēmu bioloģiskajai daudzveidībai. Tāpēc ir lietderīgi no programmas LIFE finansēt mazas bioloģiskajai daudzveidībai paredzētas dotācijas, tostarp spēju veidošanai un darbībām, kurām ir veicinoša ietekme, gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.

(42)

Programmai LIFE vajadzētu būt atvērtai trešām valstīm saskaņā ar Savienības un attiecīgo valstu nolīgumiem, kuros noteikti konkrētie to dalības nosacījumi.

(43)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (34) noteikto sadarbības satvaru, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgas savas attiecīgās kompetences visaptverošai īstenošanai.

(44)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (35) 22. un 23. punktu, programma LIFE būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas LIFE ietekmi uz vietas. Programmas LIFE pilnīgā ietekme veidojas no netiešiem, ilgtermiņa un grūti izmērāmiem ieguldījumiem virzībā uz visu Savienības vides un klimata mērķu sasniegšanu. Attiecībā uz programmas LIFE uzraudzību – šajā regulā noteiktie tiešie iznākuma rādītāji un izsekošanas prasības būtu jāpapildina ar apkopotiem konkrētiem projektu līmeņa rādītājiem, kas aprakstāmi daudzgadu darba programmās vai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, cita starpā attiecībā uz Natura 2000 un dažu gaisa piesārņotāju emisijām.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai saistībā ar daudzgadu darba programmu pieņemšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (36).

(46)

Lai nodrošinātu, ka programmas LIFE atbalsts un īstenošana ir saskanīga ar Savienības rīcībpolitikām un prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt šo regulu, pārskatot un papildinot rādītājus, vai papildināt šo regulu, definējot īpašus rādītājus katrai apakšprogrammai un projekta veidam un izveidojot uzraudzības un novērtēšanas sistēmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, dot ieguldījumu augsta līmeņa vides aizsardzībā un vērienīgā klimatiskā rīcībā, ilgtspējīgā attīstībā un izmantojot labu pārvaldību un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, palīdzēt sasniegt vides, bioloģiskās daudzveidības, klimata, aprites ekonomikas, relevanto atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tiesību aktu, stratēģiju, plānu un starptautisku saistību instrumentu mērķus un mērķrādītājus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(48)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1293/2013 būtu jāatceļ.

(49)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai pāreja no iepriekšējās vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) uz programmu LIFE notiktu netraucēti un bez pārtraukuma, un saskaņot programmas LIFE sākšanu ar daudzgadu finanšu shēmas sākšanu, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,