EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/588 (2023. gada 15. marts), ar ko izveido Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam

(1)

Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumos tika atzinīgi vērtēta gatavošanās nākamās paaudzes valdības satelītsakaru sistēmas izveidei, cieši sadarbojoties dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA). Valdības satelītsakari ir arī noteikti par vienu no 2016. gada jūnija Globālās Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas elementiem. Valdības satelītsakari palīdzēs ES reaģēt uz hibrīddraudiem un sniegs atbalstu ES Jūras drošības stratēģijai un ES Arktikas politikai.

(2)

Eiropadomes 2019. gada 21. un 22. marta secinājumos tika uzsvērts, ka Savienībai ir jāturpina attīstīt konkurētspējīgu, drošu, iekļaujošu un ētisku digitālo ekonomiku ar pasaules līmeņa savienojamību.

(3)

Komisijas 2021. gada 22. februāra paziņojumā “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību” ir norādīts, ka “tas ļaus ikvienam Eiropā piekļūt ātrgaitas savienojamībai un nodrošinās noturīgu savienojamības sistēmu, kas ļaus Eiropai uzturēt savienojumus neatkarīgi no apstākļiem”.

(4)

Padomes 2022. gada 21. martā pieņemtajā “Stratēģiskajā kompasā drošībai un aizsardzībai” ir atzīts, ka Savienības un tās dalībvalstu kosmosa infrastruktūra veicina mūsu noturību un piedāvā svarīgus pakalpojumus, kas aizstāj vai papildina uz zemes esošās infrastruktūras telesakariem. Šajā sakarā Padome aicina Savienību strādāt pie priekšlikuma par kosmosā bāzētu, globālu Savienības drošo sakaru sistēmu.

(5)

Viens no Savienības kosmosa programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (2), komponentiem ir GOVSATCOM, kura mērķis ir GOVSATCOM lietotājiem nodrošināt uzticamu, drošu, mērogojamu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā. Regulā (ES) 2021/696 ir paredzēts, ka GOVSATCOM komponenta pirmajā posmā līdz aptuveni 2025. gadam esošā jauda tiktu apvienota un koplietota ar GOVSATCOM centra starpniecību. Šajā kontekstā Komisija iepirks GOVSATCOM jaudas no dalībvalstīm, kurām ir nacionālās sistēmas un jauda kosmosa jomā, un no komerciāliem satelītsakaru vai pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses.

Pirmajā posmā GOVSATCOM pakalpojumi tiks ieviesti, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju un ņemot vērā GOVSATCOM centra infrastruktūras spēju palielināšanu. Minētās pieejas pamatā ir arī pieņēmums, ka tad, ja pirmajā posmā, veicot detalizētu nākotnes piedāvājuma un pieprasījuma analīzi, atklājas, ka tā ir bijusi nepietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, būs jāpāriet uz otro posmu un pēc pasūtījuma jāizstrādā papildu kosmosa infrastruktūra vai jaudas, sadarbojoties ar privāto sektoru, piemēram, ar Savienības satelītu operatoriem.

(6)

Padomes Politikas un drošības komiteja 2017. gada 22. martā apstiprināja dokumentu “Augsta līmeņa civilmilitāro lietotāju vajadzības pēc valdības satelītsakariem” (GOVSATCOM), ko sagatavojis Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un ar ko tika apvienotas militāro lietotāju prasības, kuras Eiropas Aizsardzības aģentūra ir noteikusi 2013. gadā pieņemtajā kopīgajā militāro vajadzību mērķī, un Komisijas apkopotās civilo lietotāju vajadzības. Komisijas veiktā turpmākā analīze liecināja, ka Savienības pašreizējais satelītsakaru piedāvājums, pamatojoties uz jaudām, ko nodrošina dalībvalstis, kurām ir nacionālās sistēmas, kā arī privātais sektors, nevar apmierināt konkrētas jaunās vajadzības saistībā ar valdības pieprasījumu, kas ir vērsts uz augstākas drošības risinājumiem, zemu latentumu un globālu pārklājumu. Minētās vajadzības būtu regulāri jāuzrauga un atkārtoti jāizvērtē.

(7)

Jaunākie tehnikas sasniegumi ir ļāvuši izveidot sakaru satelītu konstelācijas, kas neatrodas ģeostacionārā orbītā (NGSO), un pakāpeniski piedāvāt ātrdarbīgas un zema latentuma savienojamības pakalpojumus. Tādējādi ir iespēja apmierināt valdību pilnvarotu lietotāju mainīgās vajadzības, izstrādājot un ieviešot papildu infrastruktūru, jo pašlaik Savienībai Starptautiskajā Telesakaru savienībā ir pieejami to frekvenču piešķīrumi, kas ir vajadzīgas pieprasīto pakalpojumu nodrošināšanai. Ja minētie frekvenču piešķīrumi netiks izmantoti, tie zaudēs aktualitāti un tiks iedalīti citiem aktoriem. Ņemot vērā, ka frekvences orbitālās pozīcijas ir resurss, kas kļūst arvien ierobežotāks, Komisijai atklātā un pārredzamā procedūrā ar dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja, lai ar dalībvalstīm, kuras nodrošina frekvenču piešķīrumus, noslēgtu īpašus licences nolīgumus par valdības pakalpojumu nodrošināšanu, balstoties uz valdības infrastruktūru. Privātais sektors ir atbildīgs par tiesību iegūšanu uz komercpakalpojumu sniegšanai nepieciešamajiem frekvenču piešķīrumiem.

(8)

Savienības valdības līmeņa aktoru pieprasījums pēc drošiem un uzticamiem kosmosā bāzētu satelītsakaru pakalpojumiem palielinās, jo īpaši tāpēc, ka tie ir visefektīvākais risinājums situācijās, kad nav uz zemes bāzētu sakaru sistēmu vai kad tās ir traucētas vai nav uzticamas. Pieejama un rentabla piekļuve satelītsakariem ir nepieciešama arī apgabalos, kur nav cietzemes infrastruktūras, tostarp pāri okeāniem, un gaisa telpā, attālos reģionos, un kur cietzemes infrastruktūrai ir būtiski pārtraukumi vai uz to nevar paļauties krīzes situācijās. Satelītsakari var palielināt sakaru tīklu vispārējo noturību, piemēram, nodrošinot alternatīvu, kad vietējā cietzemes infrastruktūrā notiek fiziski uzbrukumi vai kiberuzbrukumi, nelaimes gadījumi vai dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas.

(9)

Lai palielinātu dalībvalstu un Savienības iestāžu darbības noturību, Savienībai būtu jānodrošina tādi noturīgi, globāli, droši, aizsargāti, nepārtraukti, garantēti un elastīgi satelītsakaru risinājumi mainīgajām valdības vajadzībām un prasībām, kas balstīti uz Savienības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi.

(10)

Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot jaunu programmu, proti, Savienības drošas savienojamības programmu (“programma”), lai nodrošinātu multiorbitālu Savienības satelītsakaru infrastruktūru valdības vajadzībām, vienlaikus integrējot un papildinot esošās un turpmākās valstu un Eiropas jaudas GOVSATCOM komponenta satvarā un turpinot attīstīt Eiropas kvantiskās komunikācijas infrastruktūras (EuroQCI) iniciatīvu un to pakāpeniski integrēt drošas savienojamības sistēmā.

(11)

Programmai būtu jāapmierina jaunās valdību vajadzības pēc augstākas drošības risinājumu, zema latentuma un globāla pārklājuma nodrošinājuma. Tai būtu jānodrošina tādu drošu, autonomu, uzticamu un rentablu valdības satelītsakaru pakalpojumu sniegšana un pasaules mēroga nepārtrauktas piekļuves ilgtermiņa pieejamība, ar kuriem atbalsta kritiskās infrastruktūras noturību un aizsardzību, situācijas apzināšanos, ārējās darbības, krīžu pārvaldību, kā arī lietojumus, kas ir kritiski svarīgi Savienības un dalībvalstu ekonomikai, drošībai un aizsardzībai, izmantojot īpašu valdības infrastruktūru, kura integrē un papildina GOVSATCOM jaudas. Turklāt programmā par prioritāti būtu jānosaka valdības pakalpojumu sniegšana un būtu jāļauj Eiropas privātajam sektoram – izmantojot komerciālo infrastruktūru – sniegt komercpakalpojumus, ņemot vērā tirgus apsekojumu, tostarp apspriešanos ar valdību pilnvarotiem lietotājiem.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/2481 (3) ir noteikti vairāki mērķi un mērķrādītāji nolūkā veicināt noturīgu, drošu, veiktspējīgu un ilgtspējīgu digitālo infrastruktūru attīstību Savienībā, tostarp digitāls mērķrādītājs Komisijai un dalībvalstīm līdz 2030. gadam panākt gigabitos mērāmu savienojamību visiem. Programmai vajadzētu darīt iespējamu savienojamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Savienībā un visā pasaulē, tostarp, bet ne tikai, nodrošinot cenas ziņā pieejamu piekļuvi ātrdarbīgam platjoslas tīklam, kas var palīdzēt likvidēt sakaru nestrādes zonas un palielināt kohēziju visā Savienībā, tostarp tās tālākajos reģionos, lauku, nomaļos, attālos un izolētos apgabalos un salās. Satelītpakalpojumi pašlaik nevar aizstāt uz zemes bāzētu tīklu veiktspēju, bet var mazināt digitālo plaisu un attiecīgā gadījumā pat sekmēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (4) vispārējo mērķu sasniegšanu.

(13)

Tādēļ programmai būtu jāietver definēšanas, projektēšanas, izstrādes, validācijas un saistītās ieviešanas darbības tādas sākotnējās kosmosa un zemes infrastruktūras izveidei, kas vajadzīga pirmo valdības pakalpojumu nodrošināšanai. Vēlāk programmai būtu jāietver pakāpeniskas ieviešanas darbības, kuru mērķis ir pabeigt gan kosmosa, gan zemes infrastruktūru, kas vajadzīga tādu modernu valdības pakalpojumu nodrošināšanai, kuri patlaban nav pieejami un pārsniedz esošo modernāko Eiropas satelītsakaru pakalpojumu sniegtās iespējas. Turklāt programmai būtu jāveicina tādu galiekārtu izstrāde, kas spēj izmantot modernos sakaru pakalpojumus. Ekspluatācijas darbības būtu jāsāk pēc iespējas drīz, nodrošinot pirmos valdības pakalpojumus, kas iecerēts līdz 2024. gadam, lai pēc iespējas ātrāk tiktu apmierinātas valdību pilnvarotu lietotāju vajadzības. Programmai vēlāk būtu jāietver darbības, kuru mērķis ir pabeigt gan kosmosa, gan zemes infrastruktūru, kas vajadzīga, lai līdz 2027. gadam sasniegtu pilnu darbības jaudu. Ekspluatācijas darbībās būtu jāiekļauj valdības pakalpojumu nodrošināšana, kosmosa un zemes infrastruktūras ekspluatācija, uzturēšana un nepārtraukta uzlabošana pēc tās ieviešanas, kā arī valdības pakalpojumu nākamo paaudžu attīstība.

(14)

Dalībvalstis 2019. gada jūnijā parakstīja Eiropas kvantiskās komunikācijas infrastruktūras (EuroQCI) deklarāciju (“deklarācija”), vienojoties kopā ar Komisiju un ar EKA atbalstu kopīgi strādāt pie tā, lai izstrādātu kvantiskās komunikācijas infrastruktūru, kas aptver visu Savienību. Saskaņā ar deklarāciju EuroQCI mērķis ir ieviest sertificētu, drošu un gala-gala kvantiskās komunikācijas infrastruktūru, kas ļautu pārsūtīt un uzglabāt informāciju un datus un spētu visā Savienībā sasaistīt kritiski svarīgus publisko sakaru aktīvus. Programma sekmēs deklarācijas mērķu sasniegšanu, izstrādājot EuroQCI kosmosa un zemes infrastruktūru, kura ir integrēta saskaņā ar šo programmu izveidotajā valdības infrastruktūrā, kā arī izstrādājot un ieviešot EuroQCI cietzemes infrastruktūru, kas būs dalībvalstu īpašumā. EuroQCI kosmosa, zemes un cietzemes infrastruktūra programmā būtu jāizstrādā divos galvenajos posmos – sākotnējā validēšanas posmā, kas var ietvert vairāku dažādu tehnoloģiju un sakaru protokolu izstrādi un apstiprināšanu, un pilnīgas ieviešanas posmā, iekļaujot tajā piemērotus risinājumus savienojamībai starp satelītiem un datu retranslācijai starp satelītiem, zemes un cietzemes infrastruktūru.

(15)

Viena no EuroQCI galvenajām funkcijām būs nodrošināt šifrēšanas atslēgu (QKD) kvantu izplatīšanu. QKD tehnoloģija un produkti vēl nav pietiekami pilnveidoti, lai tos varētu izmantot ES klasificētās informācijas (ESKI) aizsardzībai. Vēl ir jārisina tādi galvenie jautājumi attiecībā uz QKD drošību kā QKD protokolu standartizācija, sānkanālu analīze un novērtēšanas metodika. Šajā nolūkā programmai būtu jāatbalsta EuroQCI un jāļauj infrastruktūrā iekļaut apstiprinātus kriptogrāfijas produktus, ja tādi ir pieejami.

(16)

Lai nodrošinātu pietiekami drošu aizsardzību ESKI, galvenajiem risinājumiem nolūkā novērst kvantiskās datošanas radīto apdraudējumu būtu jāapvieno tradicionālie risinājumi, pēckvantu kriptogrāfija un, iespējams, QKD hibrīdās pieejās. Šajā nolūkā programmai būtu jāizmanto šādas pieejas, lai nodrošinātu gan modernāko kriptogrāfiju, gan atslēgu izplatīšanu.

(17)

Lai paplašinātu Savienības satelītsakaru jaudas, programmas infrastruktūra būtu jābalsta uz infrastruktūru, kas izveidota GOVSATCOM komponenta vajadzībām, un tā būtu jāintegrē un jāpapildina. Jo īpaši programmas zemes infrastruktūrai vajadzētu būt balstītai uz GOVSATCOM centriem, kurus pakāpeniski paplašinātu saskaņā ar lietotāju vajadzībām, izmantojot citus zemes segmenta aktīvus, tostarp tos, kuri pieder dalībvalstīm, kas vēlas sniegt papildu ieguldījumu, pamatojoties uz operacionālajām un drošības prasībām.

(18)

Programmai būtu jāuzlabo droša savienojamība stratēģiskas nozīmes ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Āfrikā un Arktikā, kā arī Baltijas jūras, Melnās jūras un Vidusjūras reģionos un Atlantijas okeānā. Ar programmu sniegtajiem pakalpojumiem būtu arī jāveicina ģeopolitiskā noturība, piedāvājot papildu savienojamību saskaņā ar politikas mērķiem minētajos reģionos un ar Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu “Globālā vārteja”.

(19)

Neskarot sakaru pakalpojumus, programmas mērķiem būvētos satelītus varētu aprīkot ar apakšsistēmām, tostarp derīgajām kravām, kas var dot iespēju palielināt Savienības kosmosa programmas komponentu jaudu un pakalpojumus, tādējādi ļaujot izstrādāt ar sakariem nesaistītus papildu pakalpojumus, par ko lemj programmas komitejas sanāksmē attiecīgajā sastāvā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/696, un tos īstenot saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Ja Savienības kosmosa programmas komponentu ieguvums ir pienācīgi noteikts, ņemot vērā lietotāju vajadzības un budžeta ierobežojumus, minētās apakšsistēmas varētu izstrādāt, lai sniegtu alternatīvus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus, papildinot Galileo, nodrošinātu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) ziņojumu pārraidīšanu ar zemāku latentumu, nodrošinātu kosmosā bāzētus sensorus kosmosa novērošanai un atbalstītu pašreizējo Copernicus jaudu uzlabošanu, jo īpaši reaģēšanas ārkārtas situācijās un civilās drošības dienestu vajadzībām. Turklāt minētās apakšsistēmas varētu nodrošināt ar sakariem nesaistītus pakalpojumus dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tas neietekmē programmas drošību un budžetu.

(20)

Ņemot vērā, ka programmai ir svarīga valdības zemes infrastruktūra un tās ietekme uz programmas drošību, Komisijai šādas infrastruktūras atrašanās vieta būtu jānosaka saskaņā ar vispārējām drošības prasībām un atklātā un pārredzamā procesā, lai nodrošinātu līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm. Programmas valdības zemes infrastruktūras, kurā integrēta arī GOVSATCOM komponenta ietvaros izstrādātā infrastruktūra, ieviešanā varētu iesaistīt Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru (“Aģentūra”) vai attiecīgā gadījumā un EKA kompetences jomā.

(21)

Savienības un tās dalībvalstu drošībai un valdības pakalpojumu drošības un integritātes nodrošināšanai ir būtiski, lai programmas kosmosa aktīvi tiktu palaisti no Savienības teritorijas. Pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos vajadzētu būt iespējai šādas palaišanas veikt no trešās valsts teritorijas. Papildus smagām un vidējām nesējraķetēm, mazas nesējraķetes un mikronesējraķetes varētu nodrošināt papildu elastību, kas ļautu ātri izvietot kosmosa aktīvus.

(22)

Svarīgi, lai Savienībai piederētu visi materiālie un nemateriālie aktīvi, kas saistīti ar valdības infrastruktūru, kura izstrādāta saskaņā ar programmu, izņemot EuroQCI cietzemes infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, tostarp tās 17. pantam. Lai gan minētie aktīvi pieder Savienībai, tai, atbilstīgi šai regulai un ja saskaņā ar katra gadījuma atsevišķu novērtējumu tas tiek atzīts par vajadzīgu, būtu jāspēj darīt minētos aktīvus pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties.

(23)

Savienības mēroga iniciatīvām – piemēram, drošas savienojamības iniciatīvai – raksturīga plaša inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu līdzdalība no kosmosa augšupējās un lejupējās nozares visā Savienībā. Pēdējos gados daži kosmosa nozares aktori ir radījuši izaicinājumus kosmosa nozarei, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kas izstrādājuši inovatīvas, uz tirgu orientētas kosmosa tehnoloģijas un lietojumus, dažkārt ar atšķirīgiem uzņēmējdarbības modeļiem. Lai nodrošinātu Savienības kosmosa ekosistēmas konkurētspēju, programmai būtu maksimāli jāpalielina inovatīvu un revolucionāru tehnoloģiju, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu izmantošana, ko izstrādājusi Eiropas kosmosa ekosistēma, tostarp New Space, jo īpaši MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrības un jaunuzņēmumi, kas izstrādā uz tirgu orientētas jaunas kosmosa tehnoloģijas un lietojumus, vienlaikus aptverot visu kosmosa vērtības ķēdi, kas ietver augšupējo un lejupējo segmentu.

(24)

Ar pakalpojumu līgumu pienācīgu noslēgšanu un apkopošanu, tādējādi mazinot nenoteiktību un nodrošinot publiskā sektora pakalpojumu vajadzību pārredzamību un paredzamību ilgtermiņā, ir būtiski mudināt privāto sektoru veikt ieguldījumus. Lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, programmai būtu jāatbalsta arī augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un izglītības un apmācības pasākumi, veicinot vienlīdzīgas iespējas, kā arī dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju veicināšanu, lai pilnībā izmantotu visu Savienības pilsoņu potenciālu šajā jomā.

(25)

Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, programmai, cik vien iespējams, būtu jāsamazina tās ietekme uz vidi. Lai gan kosmosa aktīvi to izmantošanas laikā paši neizdala siltumnīcefekta gāzes, to ražošana un ar to saistītās zemes iekārtas ietekmē vidi. Būtu jāpieņem pasākumi minētās ietekmes mazināšanai. Šajā nolūkā programmā minētajā iepirkumā būtu jāiekļauj ilgtspējas principi un pasākumi, piemēram, noteikumi, lai līdz minimumam samazinātu un kompensētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada infrastruktūras izstrāde, ražošana un ieviešana, un pasākumi, lai novērstu gaismas piesārņojumu, piemēram, ietekmi uz astronomiskajiem novērojumiem uz zemes.

(26)

Ņemot vērā pieaugošo kosmisko aparātu un kosmisko atlūzu skaitu orbītā, jaunajai Eiropas konstelācijai būtu jāatbilst arī kosmosa ilgtspējas kritērijiem un jākalpo par labas prakses piemēru kosmosa satiksmes pārvaldībā un kosmisko objektu novērošanā un uzraudzībā (SST), lai samazinātu radīto kosmisko atlūzu daudzumu, novērstu orbītā notiekošus sabrukumus un sadursmes un nodrošinātu piemērotus pasākumus attiecībā uz kosmiskajiem aparātiem ekspluatācijas darbmūža beigās. Tā kā starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Kosmosa miermīlīgas izmantošanas komitejā, tiek apspriestas pamatotas bažas par kosmosa vides aizsardzību, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība uzņemtos vadošo lomu kosmosa ilgtspējas jomā. Saskaņā ar programmu noslēgtajiem iepirkuma līgumiem būtu jānodrošina, ka ieviestā tehnoloģija nodrošina iespējami augstākos standartus attiecībā uz ilgtspēju, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti.

(27)

Ar valdības pakalpojumiem saistīto operacionālo prasību pamatā vajadzētu būt valdību pilnvarotu lietotāju vajadzību novērtējumam, ņemot vērā pašreiz tirgū pieejamo piedāvājumu jaudas. Novērtējot šīs prasības, cik vien iespējams būtu jāizmanto pašreiz tirgū pieejamās jaudas. Pakalpojumu portfelis valdības pakalpojumiem būtu jāizstrādā, ņemot vērā minētās operacionālās prasības apvienojumā ar vispārējām drošības prasībām un augošo pieprasījumu pēc valdības pakalpojumiem. Minētajam pakalpojumu portfelim būtu jāveido piemērojamais atsauces līmenis valdības pakalpojumiem. Tajā arī būtu jānosaka pakalpojuma kategorijas, kuras papildina GOVSATCOM pakalpojumu portfeli, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696. Komisijai būtu jānodrošina GOVSATCOM komponenta un programmas operacionālo un drošības prasību konsekvence un saskaņotība. Lai uzturētu vislabāko iespējamo atbilstību starp pieprasījumu un pakalpojumu sniegšanu, valdības pakalpojumu portfelis būtu jānosaka 2023. gadā, un vajadzētu būt iespējai to regulāri atjaunināt pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, pamatojoties uz minētajām operacionālajām un drošības prasībām.

(28)

Satelītsakari ir ierobežots resurss, ko ierobežo jauda, frekvence un ģeogrāfiskais pārklājums. Tādējādi, lai programma būtu rentabla un varētu gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, tai būtu jāoptimalizē atbilsme starp valdības pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem un jāizvairās no jaudas pārpalikuma. Tā kā gan pieprasījums, gan potenciālais piedāvājums ar laiku mainās, Komisijai būtu jāuzrauga valdības pakalpojumu portfelis, lai vajadzības gadījumā to pielāgotu.

(29)

Dalībvalstīm, Padomei, Komisijai un EĀDD, kā arī Savienības aģentūrām un struktūrām būtu jāspēj kļūt par programmas dalībniecēm, ciktāl tie izvēlas autorizēt valdības pakalpojumu lietotājus vai nodrošināt jaudu, objektus vai iekārtas. Ņemot vērā, ka dalībvalstu ziņā ir lemt, vai autorizēt valdības pakalpojumu valsts lietotājus, nebūtu jāuzliek dalībvalstīm par pienākumu sniegt ieguldījumu programmā vai izmitināt programmas infrastruktūru.

(30)

Ikvienam programmas dalībniekam būtu jāizraugās par drošu savienojamību atbildīgā kompetentā iestāde, kurai jāuzrauga, vai lietotāji un citi dalībvalstu subjekti, kuri piedalās programmas īstenošanā, ievēro piemērojamos noteikumus un drošības procedūras, kas noteiktas vispārējās drošības prasībās. Programmas dalībnieki var piešķirt šādas iestādes funkciju kādai esošai iestādei.

(31)

Šajā regulā ir noteikts finansējums visam programmas darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (5).

(32)

Programmas mērķi ir atbilstīgi un komplementāri mērķiem, kas noteikti citās Savienības programmās, it īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (6) un ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/764 (7) izveidotajā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (8) izveidotajā programmā “Digitālā Eiropa”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (9) izveidotajā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē”, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (10) izveidotajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā un sevišķi Savienības kosmosa programmā.

(33)

Programmā “Apvārsnis Eiropa” īpašu daļu no tās kopas “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” komponentiem piešķirs pētniecības un inovācijas darbībām, kas saistītas ar drošas savienojamības sistēmas izstrādi un validēšanu, tostarp attiecībā uz potenciālām tehnoloģijām, kuras izstrādātu kosmosa ekosistēmas, tostarp New Space, ietvaros. Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) “Eiropa pasaulē” īpašu finansējuma daļu piešķirs darbībām, kas saistītas ar drošas savienojamības sistēmas ekspluatāciju, un pakalpojumu sniegšanai visā pasaulē, kas radīs iespēju piedāvāt starptautiskajiem partneriem virkni pakalpojumu. Savienības kosmosa programma īpašu GOVSATCOM komponenta daļu piešķirs darbībām, kas saistītas ar GOVSATCOM centra izveidi, kurš veidos daļu no drošas savienojamības sistēmas zemes infrastruktūras. No šīm programmām saņemtais finansējums būtu jāizmanto saskaņā ar šo programmu noteikumiem.

(34)

Ņemot vērā, ka programma neizbēgami ietekmē Savienības un tās dalībvalstu drošību, tai ir arī kopīgi mērķi un principi ar Eiropas Aizsardzības fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (11). Tāpēc daļa finansējuma no Eiropas Aizsardzības fonda būtu jāatvēl tam, lai finansētu programmā paredzētās darbības, jo īpaši darbības saistībā ar tās infrastruktūras ieviešanu.

(35)

Lai programmas īstenošana būtu sekmīga, ir svarīgi pietiekamā apjomā nodrošināt resursus. Dalībvalstīm būtu jāspēj sniegt papildu ieguldījumu savas tehniskās kompetences, zinātības un palīdzības veidā, jo īpaši drošuma un drošības jomā, vai, ja tas ir lietderīgi un iespējams, programmai dara pieejamus datus, informāciju, pakalpojumus un infrastruktūru, kas atrodas to teritorijā. Vajadzētu būt iespējai, ka programma saņem papildu finansiālos ieguldījumus vai iemaksas natūrā no trešām personām, tostarp Savienības aģentūrām un struktūrām, dalībvalstīm, programmā iesaistītajām trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām saskaņā ar attiecīgajiem vienošanās dokumentiem.

(36)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finansēšanas instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulas 191. panta 3. punktu nekādā gadījumā nav paredzēts vienas un tās pašas izmaksas no Savienības budžeta finansēt divreiz.

(38)

Komisijai vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir nepieciešams, vērsties pie konkrētām ārējām personām pēc tehniskās palīdzības tiktāl, ciktāl tiek saglabātas Savienības drošības intereses. Arī citiem subjektiem, kas iesaistīti programmas publiskajā pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību to uzdevumu veikšanā, kuri tiem uzticēti saskaņā ar šo regulu.

(39)

Publiskos līgumos, ko saskaņā ar programmu slēdz par programmas finansētām darbībām, būtu jāievēro Savienības noteikumi. Šajā sakarā Savienībai arī vajadzētu būt atbildīgai par sasniedzamo mērķu noteikšanu attiecībā uz publisko iepirkumu.

(40)

Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaušanās uz šādām tehnoloģijām izraisa zināmu neskaidrību un risku publiskā iepirkuma līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar programmu, ciktāl minētie iepirkuma līgumi attiecas uz aprīkojuma vai pakalpojumu nodrošināšanas saistībām ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Attiecībā uz pēdējo minēto prioritāte, ja iespējams, būtu jāpiešķir jaunuzņēmumiem un MVU, jo īpaši, lai nodrošinātu to pārrobežu dalību.

(41)

Lai sasniegtu programmas mērķus, ir svarīgi, lai būtu iespēja vajadzības gadījumā izmantot jaudu, ko piedāvā Savienības publiskie un privātie subjekti, kuri darbojas kosmosa jomā, kā arī iespēja strādāt starptautiskā līmenī ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Minētā iemesla dēļ ir svarīgi paredzēt iespēju izmantot visus attiecīgos instrumentus un pārvaldības metodes, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Finanšu regulā, un kopīgas iepirkuma procedūras.

(42)

Publiskā un privātā sektora sadarbība ir vispiemērotākā shēma, lai nodrošinātu, ka programmas mērķus var īstenot. Tai būtu jāļauj balstīties uz pastāvošo Savienības satelītsakaru tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi, tostarp uz privātā sektora aktīviem, un nodrošināt stabilus un inovatīvus valdības pakalpojumus, un dot iespēju privātā sektora partneriem papildināt programmas infrastruktūru ar papildu jaudu, lai ar tirgus nosacījumiem piedāvātu komercpakalpojumus, veicot papildu ieguldījumus no saviem līdzekļiem. Šādai shēmai būtu arī jāoptimizē ieviešanas un ekspluatācijas izmaksas, sadalot izstrādes un ieviešanas izmaksas pa komponentiem, kuri ir kopīgi gan valdības, gan komerciālajām infrastruktūrām, kā arī ekspluatācijas izmaksas, nodrošinot augstu jaudas savstarpējās izmantošanas līmeni. Tai būtu arī jāstimulē inovācija Eiropas kosmosa ekosistēmā, tostarp New Space, ļaujot publiskā un privātā sektora partneriem kopīgi uzņemties pētniecības un izstrādes riskus.

(43)

Programmas īstenošanas nolūkā koncesijas līgumos, piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos vai jauktos līgumos būtu jāievēro pamatprincipi. Šādos līgumos būtu jānosaka skaidrs uzdevumu un pienākumu sadalījums starp publiskā un privātā sektora partneriem, tostarp skaidrs risku sadalījums starp tiem, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji uzņemas atbildību par jebkādu savu pienākumu neizpildes sekām. Līgumiem arī būtu jānodrošina, ka darbuzņēmēji nesaņem pārmērīgu kompensāciju par valdības pakalpojumu sniegšanu, jāparedz iespēja privātajam sektoram sniegt komercpakalpojumus un jānodrošina, ka valdību pilnvarotu lietotāju vajadzībām piešķir pienācīgu prioritāti. Līgumiem būtu jānodrošina, ka tādu pakalpojumu sniegšanā, kas balstās uz komerciālo infrastruktūru, tiek saglabātas Savienības būtiskās intereses un programmas vispārīgie un konkrētie mērķi. Tāpēc ir svarīgi ieviest pasākumus, ar ko tiktu saglabātas šādas būtiskas intereses un mērķi. Jo īpaši Komisijai būtu jāspēj īstenot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja darbuzņēmējs nespēj pildīt savus pienākumus.

Līgumos būtu jāiekļauj pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu cita starpā interešu konfliktus un potenciālus no komercpakalpojumu sniegšanas izrietošus konkurences izkropļojumus, nepamatotu diskrimināciju un jebkādas citas slēptas netiešas priekšrocības. Šādi aizsardzības pasākumi var ietvert valdības pakalpojumu uzskaites nodalīšanu no komercpakalpojumu uzskaites, tostarp no vertikāli integrētā operatora strukturāli un juridiski nošķirta subjekta izveidi valdības pakalpojumu sniegšanai, kā arī atklātu, taisnīgu, samērīgu un nediskriminējošu piekļuvi komercpakalpojumu sniegšanai nepieciešamajai infrastruktūrai. Šajā nolūkā komercpakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem esošajiem cietzemes pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Līgumiem būtu jāveicina jaunuzņēmumu un MVU līdzdalība visā vērtības ķēdē un visās dalībvalstīs.

(44)

Svarīgs programmas mērķis ir Savienības un dalībvalstu drošības nodrošināšana un noturības palielināšana galvenajās tehnoloģijās un vērtības ķēdēs, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Lai minēto mērķi sasniegtu, konkrētos gadījumos ir jānosaka attiecināmības un dalības nosacījumi, lai nodrošinātu Savienības operacionālo sistēmu integritātes, drošības un noturības aizsardzību. Tam nebūtu jāmazina vajadzība pēc konkurētspējas un rentabilitātes.

(45)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai citāda nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību – EPPO, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(46)

Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, ir jāpieprasa, lai trešās valstis piešķir tiesības un piekļuvi, kas nepieciešamas atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai, lai visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci.

(47)

Lai optimizētu programmas efektivitāti un ietekmi, būtu jāveic darbības nolūkā veicināt atvērto standartu, atklātā pirmkoda tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu un sadarbspēju drošas savienojamības sistēmas arhitektūrā. Brīvāka minētās sistēmas koncepcija ļautu nodrošināt labākas sinerģijas ar citiem Savienības kosmosa programmas komponentiem vai valstu pakalpojumiem un lietojumiem, optimizēt izmaksas, izvairoties no dublēšanās vienas un tās pašas tehnoloģijas izstrādē, uzlabot uzticamību, sekmēt inovāciju un izmantot plašas konkurences sniegtos ieguvumus.

(48)

Lai izvairītos no nevajadzīgas pārklāšanās un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos, ir nepieciešama programmas laba publiskā pārvaldība ar skaidru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajiem iesaistītajiem aktoriem. Visiem pārvaldības aktoriem savas kompetences jomā un saskaņā ar saviem pienākumiem būtu jāatbalsta programmas mērķu sasniegšana.

(49)

Dalībvalstis ilgu laiku ir aktīvi darbojušās kosmosa jomā. Tām ir sistēmas, infrastruktūra, valsts aģentūras un struktūras minētajā jomā. Tādēļ tās var dot būtisku ieguldījumu programmā, jo īpaši tās īstenošanā. Tās varētu sadarboties ar Savienību, lai veicinātu programmas pakalpojumus un lietojumus un nodrošinātu saskaņotību starp attiecīgajām valsts iniciatīvām un programmu. Komisija varētu spēt mobilizēt dalībvalstu rīcībā esošos līdzekļus, gūt labumu no to palīdzības un, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem, uzticēt dalībvalstīm uzdevumus programmas īstenošanā. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt savu atveseļošanas un noturības plānu saskanību un papildināmību ar Programmu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to teritorijā esošās zemes infrastruktūras aizsardzību. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 243/2012/ES (18) dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt programmai nepieciešamo frekvenču pieejamību un aizsardzību attiecīgā līmenī, lai varētu pilnībā izstrādāt un īstenot lietojumus, pamatojoties uz piedāvātajiem pakalpojumiem. Frekvencēm, kas pieejamas programmai, nevajadzētu finansiāli ietekmēt programmu.

(50)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantu Komisijas kā Savienības vispārējo interešu sekmētājas pienākums ir īstenot programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetenci, Komisijai pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai konkrētus uzdevumus uzticēt citiem subjektiem. Komisijai būtu jānosaka galvenās tehniskās un operacionālās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmas un izstrādātu pakalpojumus. Komisijai minētās prasības būtu jānosaka pēc apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem, lietotājiem un citām attiecīgajām publiskajām vai privātajām ieinteresētajām personām. Visbeidzot, saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Savienības kompetences īstenošana neliedz dalībvalstīm īstenot savu attiecīgo kompetenci. Tomēr, lai efektīvi izmantotu Savienības līdzekļus, ir lietderīgi, ka Komisija, cik vien iespējams, nodrošina programmas kontekstā veikto darbību atbilstību dalībvalstu veiktajām darbībām, neradot nevajadzīgu dublēšanos.

(51)

Finanšu regulas 154. pantā ir noteikts, ka, pamatojoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, Komisijai ir jāspēj paļauties uz to personu vai subjektu sistēmām un procedūrām, kam uzticēta Savienības līdzekļu īstenošana. Vajadzības gadījumā atbilstošā iemaksu nolīgumā jānosaka konkrēti pielāgojumi šīm sistēmām un procedūrām (“uzraudzības pasākumi”), kā arī kārtība, kas attiecas uz spēkā esošajiem nolīgumiem.

(52)

Ņemot vērā programmas pasaules mēroga tvērumu, tā ir izteikti starptautiska. Programmas ietvaros sniegto pakalpojumu klāsta saņēmēji būs starptautiskie partneri, to valdības un iedzīvotāji, gūstot papildu ieguvumus no Savienības un dalībvalstu starptautiskās sadarbības ar minētajiem partneriem. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar programmu, Komisija savā kompetences jomā un Savienības vārdā varētu koordinēt darbības starptautiskajā arēnā.

(53)

Pamatojoties uz pēdējos gados iegūtajām speciālajām zināšanām pārvaldības, ekspluatācijas un ar Savienības kosmosa programmas EGNOS un Galileo komponentiem saistīto pakalpojumu nodrošināšanā, Aģentūra Komisijas uzraudzībā ir vispiemērotākā struktūra visu ar valdības infrastruktūras ekspluatāciju saistīto uzdevumu īstenošanai un valdības pakalpojumu sniegšanai. Tāpēc tai minētajā nolūkā būtu jāveido jaunas attiecīgas spējas. Tad Aģentūrai būtu jāuztic valdības pakalpojumu sniegšana, un vajadzētu būt iespējai tai pilnībā vai daļēji uzticēt valdības infrastruktūras darbības pārvaldību.

(54)

Attiecībā uz drošību, ņemot vērā Aģentūras pieredzi šajā jomā, Aģentūrai ar Drošības akreditācijas padomes starpniecību vajadzētu būt atbildīgai par valdības pakalpojumu un infrastruktūras drošības akreditācijas nodrošināšanu. Papildus tam – atkarībā no Aģentūras operatīvās gatavības, īpaši tajā ziņā, vai tai ir pietiekams cilvēkresursu līmenis, Aģentūrai būtu jāveic uzdevumi, ko tai uzticējusi Komisija. Ja iespējams, Aģentūrai būtu jāizmanto savas speciālās zināšanas, piemēram, visās Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (EGNSS) darbībās. Uzticot uzdevumus Aģentūrai, būtu jādara pieejami pietiekami cilvēkresursi, administratīvie un finanšu resursi, lai Aģentūra varētu pilnībā veikt savus uzdevumus un misijas.

(55)

Lai nodrošinātu valdības infrastruktūras ekspluatāciju un atvieglotu valdības pakalpojumu sniegšanu, būtu jāļauj Aģentūrai, izmantojot iemaksu nolīgumus, uzticēt konkrētas darbības citiem subjektiem to attiecīgajās kompetences jomās, ievērojot Komisijai piemērotos netiešas pārvaldības nosacījumus, kā noteikts Finanšu regulā.

(56)

EKA ir starptautiska organizācija ar plašām speciālajām zināšanām kosmosa jomā, tostarp attiecībā uz satelītsakariem, tāpēc tā ir svarīgs programmas īstenošanas partneris dažādu Savienības kosmosa politikas aspektu īstenošanā. Šajā sakarā EKA būtu jāspēj sniegt Komisijai speciālās zināšanas, tostarp specifikāciju sagatavošanā un programmas tehnisko aspektu īstenošanā. Šajā nolūkā būtu EKA jāuztic programmas izstrādes un validēšanas darbību uzraudzība un jāatbalsta programmas īstenošanas kontekstā noslēgto līgumu izvērtēšana.

(57)

Ņemot vērā ar kosmosu saistīto darbību nozīmi Savienības ekonomikā un Savienības pilsoņu dzīvē, programmas galvenajai prioritātei vajadzētu būt šādai: panākt un uzturēt augstu drošības līmeni, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, tostarp attiecībā uz klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju.

(58)

Ņemot vērā EĀDD specializētās zināšanas un regulāros sakarus ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, EĀDD būtu jāspēj palīdzēt Komisijai veikt konkrētus uzdevumus saistībā ar programmas drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (19).

(59)

Neskarot dalībvalstu ekskluzīvo atbildību valsts drošības jautājumos, kā noteikts LES 4. panta 2. punktā, un dalībvalstu tiesības aizsargāt savas būtiskās drošības intereses saskaņā ar LESD 346. pantu, būtu jāizveido īpaša drošības pārvaldība, lai nodrošinātu programmas raitu īstenošanu. Minētajai pārvaldībai vajadzētu būt balstītai uz trim pamatprincipiem. Pirmkārt, ir būtiski, lai pēc iespējas lielākā mērā tiktu ņemta vērā dalībvalstu plašā, unikālā pieredze drošības jautājumos. Otrkārt, lai izvairītos no interešu konfliktiem un jebkādām nepilnībām drošības noteikumu piemērošanā, operacionālās funkcijas būtu jānošķir no drošības akreditācijas funkcijām. Treškārt, par visu programmas infrastruktūras vai tās daļas pārvaldību atbildīgais subjekts ir arī vispiemērotākais tam, lai pārvaldītu tam uzticēto uzdevumu drošību. Programmas drošība balstītos uz pieredzi, kas pēdējo gadu laikā gūta Savienības kosmosa programmas īstenošanā. Labai drošības pārvaldībai vajadzīga arī pienācīga funkciju sadale starp dažādajiem aktoriem. Tā kā par programmu atbild Komisija, tai, neskarot dalībvalstu prerogatīvas valsts drošības jomā, kopā ar dalībvalstīm būtu jānosaka programmai piemērojamās vispārējās drošības prasības. Jo īpaši klasificētas informācijas jomā programmas drošības pārvaldībai būtu jāatspoguļo Padomes un dalībvalstu attiecīgās lomas un kompetences jomas ESKI aizsardzībai paredzēto kriptogrāfijas produktu izvērtēšanā un apstiprināšanā.

(60)

Lai nodrošinātu pakalpojuma un sistēmas darbības nepārtrauktību, būtiski ir programmas infrastruktūras kiberdrošības un fiziskās drošības pasākumi, gan uz zemes, gan kosmosā, kā arī tās fiziska dublēšana. Tāpēc, nosakot vispārējās drošības prasības, pienācīgi būtu jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt sistēmu un tās pakalpojumus pret kiberuzbrukumiem un uz satelītiem vērstiem apdraudējumiem, tostarp, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atbalstot reaģēšanu uz šādiem kiberuzbrukumiem un atgūšanos no tiem.

(61)

Komisijai vajadzības gadījumā pēc riska un apdraudējuma analīzes būtu jānosaka drošības uzraudzības struktūra. Minētajai drošības uzraudzības struktūrai vajadzētu būt subjektam, kas reaģē uz norādījumiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Padomes Lēmuma (KĀDP) 2021/698 (20) darbības jomu.

(62)

Neskarot dalībvalstu prerogatīvas valsts drošības jautājumos, Komisijai un Augstajam pārstāvim katram to attiecīgajā kompetences jomā jānodrošina programmas drošība saskaņā ar šo regulu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/698.

(63)

Programmas ietvaros sniegtos valdības pakalpojumus Savienības valdības līmeņa aktori izmantos kritiskās drošības, aizsardzības, drošuma misijās un operācijās, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Tāpēc attiecībā uz šiem pakalpojumiem un infrastruktūru būtu jāveic drošības akreditācija.

(64)

Ir nepieciešams, lai drošības akreditācijas darbības tiktu veiktas, pamatojoties uz kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā iesaistītās personas, un lai tiktu ieviesta procedūra pastāvīgai riska uzraudzībai. Nepieciešams arī, lai tehniskas drošības akreditācijas darbības veiktu speciālisti, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(65)

Saskaņā ar LES 17. pantu Komisija atbild par to programmu pārvaldību, kuras saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem var pastarpināti deleģēt trešām personām netiešā pārvaldībā. Šajā kontekstā ir nepieciešams, ka Komisija nodrošina, ka uzdevumi, ko programmas īstenošanas nolūkā netiešā pārvaldībā veic trešās personas, nekaitē programmas drošībai, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas kontroli. Tāpēc būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad Komisija uztic EKA veikt uzdevumus programmas ietvaros, attiecīgajiem iemaksu nolīgumiem ir jānodrošina, ka EKA ģenerētā klasificētā informācija tiek uzskatīta par ESKI saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (21) un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 (22) un par izstrādātu Komisijas pakļautībā.

(66)

Programmas valdības pakalpojumus Savienības un dalībvalstu aktori varētu izmantot arī drošībai un drošumam būtiskās misijās un operācijās. Tāpēc, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses, ir nepieciešami pasākumi ar mērķi nodrošināt vajadzīgo neatkarības līmeni no trešām personām (trešām valstīm un trešo valstu subjektiem), aptverot visus programmas elementus. Šādi pasākumi varētu aptvert kosmosa un zemes tehnoloģijas komponentu, apakšsistēmu vai sistēmu līmenī, ražošanas nozares, kosmosa sistēmu īpašniekus un operatorus un zemes sistēmu komponentu fizisko atrašanās vietu.

(67)

Pamatojoties tikai uz nolīgumu, kas jānoslēdz saskaņā ar LESD 218. pantu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) loceklēm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un pārējām trešām valstīm var atļaut piedalīties programmā.

(68)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2021/1764 (23), fiziskās personas un tiesību subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(69)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (24) 22. un 23. punktu, programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu programmas ietekmi. Programmas izvērtēšanā jāņem vērā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696 veiktā Savienības kosmosa programmas izvērtējuma konstatējumi attiecībā uz GOVSATCOM komponentu.

(70)

Lai nodrošinātu, ka rādītāji ziņošanai par programmas īstenošanas progresu un programmas uzraudzības un izvērtēšanas sistēma ir pastāvīgi atbilstīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu attiecībā uz rādītājiem, šīs regulas papildināšanu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi un šīs regulas papildināšanu, nosakot programmas kosmosa aktīvu datubāzes raksturlielumus, kā arī metodiku un procesus tās uzturēšanai un atjaunināšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(71)

Labas publiskās pārvaldes interesēs un ņemot vērā sinerģijas starp programmu un GOVSATCOM komponentu, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696 izveidotajai Programmas komitejai GOVSATCOM konfigurācijā būtu jādarbojas arī kā komitejai programmas vajadzībām. Ar programmas drošību saistītos jautājumos Programmas komitejai būtu jātiekas īpašā drošības sastāvā.

(72)

Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda programmas pārvaldība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, to subjektu pārstāvji, kam uzticēti ar programmu saistīti uzdevumi, varētu piedalīties kā novērotāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25) izveidotās Programmas komitejas darbā. Šo pašu iemeslu dēļ pārstāvjiem no trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, attiecībā uz programmu varētu būt iespēja piedalīties Programmas komitejas darbā, ievērojot drošības prasības un saskaņā ar šāda nolīguma noteikumiem. Pārstāvjiem no subjektiem, kuriem uzticēti ar programmu saistīti uzdevumi, no trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām nevajadzētu būt tiesīgiem piedalīties Programmas komitejas balsošanas procedūrās. Nosacījumi novērotāju un ad hoc dalībnieku dalībai būtu jānosaka Programmas komitejas reglamentā.

(73)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par valdības pakalpojumu sniegšanu, operacionālas valdības pakalpojumu prasības, valdības pakalpojumu portfeli, iemaksu lēmumus par iemaksu nolīgumiem un darba programmas, kā arī ieviest papildu prasības trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai programmā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(74)

Uz valdības infrastruktūru balstītie valdības pakalpojumi valdību pilnvarotiem lietotājiem pēc vispārēja noteikuma būtu jāsniedz bez maksas. Tomēr šo pakalpojumu jauda ir ierobežota. Ja Komisija pēc analīzes secina, ka trūkst jaudas, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad pieprasījums pārsniedz piekļuves jaudu, tai būtu jāļauj pielāgot cenu politiku saskaņā ar minētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par pakalpojumu sniegšanu, lai panāktu, ka piedāvājums atbilst pieprasījumam. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādas cenu politikas pieņemšanu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(75)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu pasākumu paredzēšanu, kas nepieciešami, lai noteiktu to centru atrašanās vietu, kuri pieder pie valdības zemes infrastruktūras. Šādu atrašanās vietu atlasē Komisijai būtu jāspēj ņemt vērā operacionālās un drošības prasības, kā arī esošo infrastruktūru. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(76)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz vispārējo drošības prasību noteikšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Dalībvalstīm būtu jāspēj īstenot maksimālu kontroli pār programmas vispārējām drošības prasībām. Pieņemot īstenošanas aktus programmas drošības jomā, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Programmas komitejas, kas tiekas īpašā drošības sastāvā. Ņemot vērā drošības jautājumu sensitīvo raksturu, Programmas komitejas priekšsēdētājam būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem Programmas komitejā ir visplašākais iespējamais atbalsts. Gadījumos, kad Programmas komiteja atzinumu nesniedz, īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka programmas vispārējās drošības prasības, Komisijai pieņemt nevajadzētu. Ja Programmas komitejas drošības sastāvu ir paredzēts iesaistīt citādi, šādai iesaistei būtu jānotiek saskaņā ar Programmas komitejas reglamentu.

(77)

Programma papildina esošo Savienības kosmosa programmu, integrējot un paplašinot tās mērķus un darbības nolūkā Savienībai izveidot drošu un kosmosā balstītu savienojamības sistēmu. Tas būtu jāņem vērā, izvērtējot programmu.

(78)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ, kas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(79)

Programma būtu jāizveido pieciem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (26) noteikto daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS 2021.–2027. gadam”).

(80)

Lai pēc iespējas drīzāk varētu sākt šīs regulas īstenošanu nolūkā sasniegt tās mērķus, tai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,