EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2025/2365 (2025. gada 12. novembris) par plastmasas granulu zudumu novēršanu nolūkā samazināt piesārņotību ar mikroplastmasu

(1)

Mikroplastmasa ir visuresoša, noturīga, un tai ir pārrobežu aspekts. Tā ir kaitīga videi un potenciāli kaitīga cilvēka veselībai. Kaitējums, ko mikroplastmasa rada videi un potenciāli cilvēka veselībai, var vēl vairāk palielināties, ja ražošanas un pārveidošanas laikā ir pievienotas kaitīgas ķīmiskās piedevas un citas vielas, kas rada bažas. Mikroplastmasa viegli izkliedējas pa gaisu, sauszemes virszemes ūdeņiem un okeāna straumēm, un tās mobilitāte ir problēmu pastiprinošs faktors. Tā ir sastopama augsnē, tostarp lauksaimniecības zemēs, ezeros, upēs, estuāros, pludmalēs, lagūnās, jūrās, okeānos un reiz neskartos attālos reģionos. Tās klātbūtne augsnē ietekmē augsnes īpašības un izraisa augsnes izmaiņas, kas negatīvi ietekmē dažu augu augšanu. Mikroplastmasas ietekme uz jūras vidi ir plaši dokumentēta. Kad mikroplastmasa ir nonākusi jūras vidē, to ir gandrīz neiespējami savākt, un ir zināms, ka to norij dažādi organismi un dzīvnieki un ka tā kaitē biodaudzveidībai un ekosistēmām. Ir izmērīts, ka plastmasas granulas ūdensvidē var palikt desmitiem gadu, un, ja plastmasas granulas norij jūras savvaļas dzīvnieki, jo īpaši jūras putni un jūras bruņurupuči, tā var nodarīt fizisku kaitējumu vai izraisīt nāvi. Mikroplastmasa arī veicina klimata pārmaiņas gan kā siltumnīcefekta gāzu emisiju, gan kā ekosistēmu noslodzes papildu avots. Neatņemama problēmas daļa ir mikroplastmasas spēja būt adsorbētu toksikantu vai patogēnisku mikroorganismu nesējai. Uz cilvēkiem mikroplastmasa kaitīgi iedarbojas caur gaisu un pārtiku. Pieaugošā izpratne par mikroplastmasas klātbūtni pārtikas apritē var mazināt patērētāju uzticēšanos, un tai var būt ekonomiskas sekas. Skartajās teritorijās varētu būt negatīva ekonomiskā ietekme uz tādām darbībām kā komerciālā zveja un lauksaimniecība, kā arī atpūta un tūrisms.

(2)

Komisijas Galveno zinātnisko padomdevēju grupa savā 2019. gada 30. aprīļa atzinumā “Mikroplastmasas piesārņojuma radītie draudi videi un veselībai” pauda viedokli, ka “ir nopietns pamats bažām un piesardzības pasākumiem”.

(3)

Plastmasas granulas ir jebkāds primāras vai sekundāras, vai abu, izcelsmes, polimēru saturošs veidmateriāls neatkarīgi no tā, vai tas ir iegūts no biomasas vai paredzēts bionoārdīšanai laika gaitā. Plastmasas granulas galvenokārt ir paredzētas izmantošanai plastmasas izstrādājumu ražošanā, izmantojot veidnēšanu, kas ietver veidnēšanu stricto sensu, ekstrūziju, putu veidošanu, plēves veidošanu, kompresiju vai iesmidzināšanu. Alternatīvi plastmasas granulas var izmantot neplastmasas izstrādājumu ražošanas darbībās, ja šādas granulas ir ķīmiski iekapsulētas matricā, piemēram, vieglajā betonā, vai ko izstrādājums, piemēram, asfalts, satur fiziski. Plastmasas granulas var saturēt ķīmiskas piedevas, un tās var būt dažādas formas vai veida, piemēram, pirmsražošanas plastmasas granulas, granulas, plēksnes, sveķi, cilindri, lodītes, pulveri, mikropulveri, mikrolodītes un aglomerāti. To izmērs parasti ir no 2 līdz 5 milimetriem diametrā, lai gan neliela daļa plastmasas granulu ir mazāka vai lielāka.

(4)

Plastmasas granulu putekļi ir rūpnieciskie atlikumi, kas rodas, veicot darbības ar plastmasas granulām, tās sasmalcinot vai pārstrādājot, un ko neizmanto plastmasas izstrādājumu ražošanā, un tāpēc tie neietilpst šajā regulā noteiktajā plastmasas granulu definīcijā. Šādu putekļu rašanos ir grūti novērst, bet to var samazināt līdz minimumam. Šādu putekļu ekstrahēšana būtu jāveic ar filtriem vai savācējierīcēm kā darba drošības un veselības aizsardzības pasākums.

(5)

Plastmasas granulu zudumi ir Savienībā trešais lielākais vidē netīši nonākušās mikroplastmasas avots, un to cēlonis ir slikta manipulāciju prakse visos plastmasas granulu piegādes ķēdes posmos, kas ietver ražošanu, tostarp reciklēšanu, pamatkoncentrātu sagatavošanu, kompaundēšanu, pārveidošanu, pārstrādi, izplatīšanu, pārvadāšanu, tostarp pa jūru, un citas loģistikas operācijas, glabāšanu, iepakošanu un plastmasas granulu konteineru un cisternu tīrīšanu. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka visi ekonomikas dalībnieki, kas iesaistīti darbībās ar plastmasas granulām, ir apņēmušies novērst zudumus, ir jāizmanto piegādes ķēdes pieeja. Kopš 2015. gada Eiropas plastmasas rūpniecība brīvprātīgas apņemšanās formā ir pakāpeniski pieņēmusi starptautisko Operation Clean Sweep® (OCS) programmu. Saskaņā ar minēto programmu katrs uzņēmums, kas ražo plastmasas granulas vai veic darbības ar tām, atzīst, ka ir svarīgi, lai nebūtu plastmasas granulu zudumu, un apņemas īstenot paraugpraksi. Lai gan OCS parakstītāji šādu praksi pārsvarā labi izprot, tā netiek visaptveroši īstenota. OCS programmas izmantošanas līmenis plastmasas rūpniecībā joprojām ir zems.

(6)

Bažas par piesārņojuma ar mikroplastmasu ietekmi uz vidi un uz cilvēka veselību ir radušās lielākajā daļā pasaules. Dažas dalībvalstis ir jau pieņēmušas vai ierosinājušas īpašus pasākumus. Tomēr valstu noteikto ierobežojumu dažādība potenciāli varētu apgrūtināt iekšējā tirgus darbību.

(7)

Saistībā ar solījumu novērst piesārņojumu ar plastmasu Komisija savā 2018. gada 16. janvāra paziņojumā “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” atzina mikroplastmasas radītos riskus un aicināja pieņemt inovatīvus risinājumus, kas vērsti uz dažādiem mikroplastmasas avotiem. Komisija minēto apņemšanos atjaunoja savos paziņojumos – 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 11. marta paziņojumā par jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu un 2021. gada 12. maija paziņojumā par Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Nulles piesārņojuma rīcības plānā viens no 2030. gada mērķrādītājiem paredz vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu samazināt par 30 %.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (4) pievēršas piesārņojumam ar mikroplastmasu, nosakot ierobežojumu tirgū laist mikroplastmasu, kas izstrādājumiem pievienota ar nolūku, jo ievērojamu piesārņojumu ar mikroplastmasu rada vai nu sintētisko polimēru mikrodaļiņu izmantojums atsevišķi vai ja tās izstrādājumam tiek pievienotas ar nolūku, un šāds piesārņojums rada nepieņemamu risku videi.

(9)

2021. gada jūnijā Konvencijas par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (OSPAR konvencija) līgumslēdzējas puses pieņēma OSPAR Ieteikumu 2021/06 par to, kā samazināt plastmasas granulu zudumus jūras vidē (“OSPAR Ieteikums 2021/06”), ar mērķi samazināt jūras piegružojumu, veicinot rezultatīvas un konsekventas granulu zudumu novēršanas standartu un sertifikācijas shēmu savlaicīgu izstrādi un īstenošanu visā plastmasas piegādes ķēdē. Pasākumus, ar kuriem līdz minimumam samazina risku, kas saistīts ar plastmasas granulu pārvadāšanu pa jūru, izskata Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), kas nāca klajā ar nesaistošo apkārtrakstu MEPC.1/Circ 909 par ieteikumiem attiecībā uz plastmasas granulu pārvadāšanu konteineros pa jūru (“MEPC.1/Circ 909”). Šajā sakarā Savienībai un tās dalībvalstīm cieši jāseko visām turpmākajām norisēm SJO un jāuzņemas vadoša loma augsta vides aizsardzības līmeņa nodrošināšanā šajā jautājumā, piemēram, nosakot augstus aizsardzības standartus.

(10)

Savienības paziņojumā, kas sniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmai, gatavojoties Starpvaldību sarunu komitejas otrajai sesijai par starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz piesārņotību ar plastmasu (INC-2), Savienība un tās dalībvalstis uzsvēra, ka gaidāmajā instrumentā ir jāiekļauj pasākumi, kas samazinātu mikroplastmasas netīšu nonākšanu vidē.

(11)

Lai gan ir Savienības tiesību akti par atkritumu rašanās novēršanu, piesārņojumu, jūras piegružojumu un ķimikālijām, nav īpašu Savienības noteikumu, kas visā piegādes ķēdē novērstu plastmasas granulu zudumus, kuri rada piesārņojumu ar mikroplastmasu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (5) nosaka atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un dalībvalstīm uzliek vispārīgus pienākumus veikt atkritumu rašanās novēršanas pasākumus. Minētie vispārīgie pienākumi būtu jāpapildina, pievēršoties konkrētiem aspektiem un prasībām veikt darbības ar plastmasas granulām uzmanīgi, lai izvairītos no tā, ka tās kļūst par atkritumiem.

(12)

Lai gan polimērisku materiālu ražošana rūpnieciskā mērogā ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (6) darbības jomā, minētā direktīva neattiecas uz citām darbībām, piemēram, plastmasas granulu pārveidošanu, pārvadāšanu vai uzglabāšanu, ko parasti veic mazie un vidējie uzņēmumi. Turklāt 2007. gada augusta atsauces dokumentā par polimēru ražošanas labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas izveidots, ievērojot Padomes Direktīvu 96/61/EK (7), konkrētais granulu zudumu jautājums nav risināts.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (8) pievēršas mikroizmēra piegružojuma, tostarp mikroplastmasas, ietekmes uz piekrastes un jūras vidi monitoringam un novērtēšanai. Ir atjaunināti pirmie norādījumi par jūras piegružojuma monitoringu ar mērķi saskaņot metodikas, tostarp attiecībā uz plastmasas granulu klātbūtnes un izplatības gar piekrasti monitoringu. Tomēr Direktīvā 2008/56/EK nav iekļautas konkrētas prasības attiecībā uz plastmasas granulu zudumu novēršanu vai samazināšanu avotā.

(14)

Komisijas Regula (ES) 2023/2055 (9), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu, izmantošanai rūpnieciskos objektos paredzētu sintētisko polimēru mikrodaļiņu, t. i., plastmasas granulu, zudumu nonākšanu vidē uzskata par novēršamu un ievieš prasību ik gadu ziņot par aplēsto mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē. Lai gan trūkst zudumu aplēšanas metodikas, minētās prasības mērķis ir sniegt vairāk informācijas par plastmasas granulu zudumiem un uzlabot informācijas kvalitāti, kas savākta, lai novērtētu turpmākos ar šo mikroplastmasu saistītos riskus.

(15)

Lai nodrošinātu, ka darbības ar plastmasas granulām visos plastmasas granulu piegādes ķēdes posmos notiek droši un atbildīgi tā, lai novērstu to zudumus vidē, un lai panāktu, ka plastmasas granulu zudumi ir nulles līmenī, ir jānosaka prasības, kas piemērojamas darbībām ar plastmasas granulām visā piegādes ķēdē, proti, ražošanā, tostarp izlaidē no reciklēšanas, pamatkoncentrātu sagatavošanā, kompaundēšanā, pārveidošanā, pārstrādē, izplatīšanā, pārvadāšanā, glabāšanā, iepakošanā un cisternu un konteineru tīrīšanā tīrīšanas stacijās. Šī regula būtu jāpiemēro visiem subjektiem, kas veic darbības ar plastmasas granulām visā piegādes ķēdē, neatkarīgi no to galapatēriņa.

(16)

Prasībās attiecībām uz darbībām ar plastmasas granulām būtu jāņem vērā starptautiskā līmenī ieteiktās paraugprakses attiecībā šādām darbībām, kā arī prasības, kuras attiecībā uz darbībām ar plastmasas granulām jau noteikusi nozare Savienībā. Šajā sakarā ir svarīgi, lai Savienība un tās dalībvalstis MEPC. 1/Circ 909 ieteikumus starptautiskā līmenī turpinātu padarīt par obligātiem. Turklāt Savienība var veicināt diskusijas starptautiskā līmenī par pārvadātāju pienākumu informēt kompetentās iestādes, ja plastmasas granulu pārvadāšana tiek veikta citā valstī, nevis tajā, kurā tie ir iedibināti.

(17)

Ņemot vērā plastmasas granulu kaitīgo raksturu, kad zudumi nonāk vidē, un ņemot vērā šajā regulā noteikto ekonomikas operatoru un pārvadātāju vispārējo pienākumu izvairīties no plastmasas granulu zudumiem, ir lietderīgi noteikt konkrētas informācijas prasības piktogrammas un brīdinājuma paziņojuma veidā. Lai samazinātu slogu ekonomikas operatoriem un pārvadātājiem, vajadzētu būt iespējai īstenot šādas prasības, ņemot vērā jau esošos pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumu. Minētā pielikuma 78. ieraksta 7. un 10. punktā ir noteiktas informācijas prasības sintētisko polimēru mikrodaļiņu piegādātājiem. Šajā regulā ar sintētisko polimēru mikrodaļiņu piegādātājiem būtu jāsaprot jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū plastmasas granulas, kuras ir sintētisko polimēru mikrodaļiņas. Tiem būtu jāsniedz attiecīga informācija uz etiķetes, iepakojuma, lietošanas pamācības vai drošības datu lapā. Tiem būtu jāspēj sniegt minēto attiecīgo informāciju, kad tie sniedz informāciju, kā noteikts XVII pielikuma 78. ieraksta 10. punktā Regulā (EK) Nr. 1907/2006. Tā kā dažādo iespējamo minētās attiecīgās informācijas sniegšanas veidu efektivitāte var būt dažāda attiecībā uz to, lai palīdzētu izpildīt vispārējo pienākumu izvairīties no zudumiem, ir lietderīgi, ka Komisija, pārskatot šo regulu, novērtē to relatīvo efektivitāti.

(18)

Ja plastmasas granulas nonāk un izkliedējas jūras vidē, tās var kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras organismiem un traucēt citiem likumīgiem jūras izmantošanas veidiem, piemēram, zvejai un akvakultūrai. Tā kā plastmasas granulas putniem izskatās kā zivju ikri, tās veido aptuveni 70 % no plastmasas, ko apēd jūras putni, neraugoties uz to, ka tikai 0,05 % plastmasas gabaliņu no virszemes ūdeņiem ir plastmasas granulas. Šādi sīki plastmasas gabaliņi ir atrasti putnu kuņģos 63 no aptuveni 250 pasaules jūras putnu sugām. Turklāt tiek lēsts, ka plastmasas granulas pēc masas ir otrs lielākais mikroplastmasas piesārņojuma tiešais avots jūrā. Tiek lēsts, ka katru gadu okeānā nonāk miljardiem atsevišķu plastmasas granulu. Tas ir saistīts gan ar neliela, gan liela mēroga zudumiem un izbirumiem uz sauszemes un jūrā visos piegādes ķēdes posmos, jo īpaši plastmasas granulu tranzīta laikā. Turklāt plastmasas granulas var tikt izskalotas pludmalēs un piekrastēs, tādējādi negatīvi ietekmējot tūrismu un krastā notiekošas darbības. Vairāki incidenti, kuros iesaistīti jūras kuģi, ir izraisījuši vairāku tonnu plastmasas granulu nonākšanu jūras vidē, radot postošas sekas videi un vietējām kopienām. Piemēram, 2023. gadā pie Spānijas ziemeļu krasta notikušajā Toconao avārijā tika zaudēti seši konteineri, no kuriem vienā konteinerā bija viens tūkstotis 25 kg plastmasas granulu maisu. Tā rezultātā Galisijas piekrastē tika izskalots miljoniem plastmasas granulu.

(19)

Lai risinātu šo jautājumu no jūras transporta viedokļa, SJO Jūras vides aizsardzības komiteja 2024. gadā apstiprināja MEPC.1/Circ.909. Tomēr, tā kā minētie ieteikumi nav juridiski saistoši, Savienībai saskaņā ar tās Līgumos noteikto pienākumu saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus pasaules mēroga vides problēmu risināšanai, ar šo regulu būtu jāievieš saistoši noteikumi, lai kļūtu par pirmo pasaulē, kas ievieš augstāku vides aizsardzības līmeni šajā jomā. Nosūtītājiem būtu jānodrošina, ka plastmasas granulas tiek iepakotas labas kvalitātes iepakojumā, ka transporta informācija tiek laikus piegādāta jūras kuģa operatoram, aģentam un kapteinim un ka ir pienācīgi aizpildīts īpašs izvietošanas pieprasījums. Jūras kuģu operatoriem, aģentiem un kapteiņiem, pamatojoties uz transporta informāciju, kas saņemta no nosūtītājiem, būtu jānodrošina, ka kravas konteineri, kuros ir plastmasas granulas, tiek pienācīgi izvietoti un nostiprināti tā, lai līdz minimumam samazinātu jūras vides apdraudējumu, nemazinot jūras kuģa un uz tā klāja esošo personu drošumu. Konkrēti, konteineri, kuros ir plastmasas granulas, būtu jānovieto zem klāja (kad vien tas iespēju robežās ir praktiski īstenojams) vai iekšpusē zem nojumēm uz atklāta klāja. Šīs prasības papildina vispārējo SJO un Savienības tiesisko regulējumu jūras transporta drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (10), ar ko izveido sistēmu negadījumu un jūras piesārņojuma novēršanai, ņemot vērā starptautiskās tiesību normas.

(20)

Ekonomikas operatoriem, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem prasības attiecībā uz darbībām ar plastmasas granulām būtu jāīsteno, ievērojot darbību prioritāru secību, kurā galvenā prioritāte būtu novērst plastmasas granulu nonākšanu vidē. Tāpēc pirmais solis būtu novērst plastmasas granulu izbiršanu no primārās tvertnes rutīnveida darbību laikā, tādējādi izbirumu risku samazinot līdz zemākajam iespējamajam līmenim, tostarp, izvairoties no jebkādām nevajadzīgām darbībām, piemēram, samazinot pārkraušanas punktu skaitu, un izmantojot augstas kvalitātes iepakojumu, pēc kā seko izbirušo plastmasas granulu ierobežošana, kas nodrošina, ka izbirušās plastmasas granulas neizplatās vidē, un granulu savākšana to izbirumu vai zudumu gadījumā. Ierobežošanas un savākšanas pasākumi būtu jāveic tā, lai līdz minimumam samazinātu kaitējumu videi, jo īpaši jutīgās dzīvotnēs.

(21)

Lai gan šīs regulas mērķis ir novērst, ka kāds ekonomikas operators, ES pārvadātājs un trešo valstu pārvadātājs rada plastmasas granulu zudumus vidē, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu pienākumi būtu jāpielāgo tā, lai tiem slogu mazinātu. Savukārt dalībvalstīm nevajadzētu liegt ieviest vai saglabāt stingrākus aizsardzības pasākumus. Šādiem pasākumiem, tostarp tiem, kas paredzēti ekonomikas operatoriem, kuri veic darbības ar vairāk nekā piecām tonnām plastmasas granulu, ir jābūt saderīgiem ar Līgumiem.

(22)

Lai varētu izsekot, ar kādām plastmasas granulām katrā dalībvalstī notiek darbības un kādas granulas tiek pārvadātas, un lai kompetentās iestādes varētu efektīvi veikt atbilstības pārbaudes, ir jāreģistrē iekārtas, kas ar plastmasas granulām veic darbības, un pārvadātāji, kuri tās pārvadā.

(23)

Lai novērstu plastmasas granulu zudumus, ekonomikas operatoriem būtu jāizstrādā, jāīsteno un pastāvīgi jāatjaunina riska pārvaldības plāns, tostarp riska novērtējums, kurā apzināti iespējamie izbirumi un zudumi un jo īpaši dokumentēts esošais īpašais aprīkojums un procedūras, kas ieviestas, lai novērstu un ierobežotu granulu zudumus un savāktu zudušās plastmasas granulas. Riska pārvaldības plānā būtu jāņem vērā arī izmaksas un ieguvumi, ko rada papildu aprīkojums un procedūras konstatēto risku novēršanai, ņemot vērā iekārtas veidu un lielumu, kā arī tās darbību mērogu. Ja plastmasas granulām ir pievienotas piedevas, ekonomikas operatoriem būtu jāņem vērā attiecīgo plastmasas granulu bīstamās īpašības, un, ja šādas piedevas plastmasas granulu zudumu gadījumā varētu palielināt kaitējumu cilvēka veselībai vai videi, ekonomikas operatoriem būtu jāapsver iespēja šo informāciju iekļaut riska pārvaldības plānā.

(24)

Lai kompetentās iestādes varētu verificēt riska pārvaldības plāna atbilstību prasībām, ekonomikas operatoriem to izstrādātais riska pārvaldības plāns kopā ar atbilstības pašdeklarāciju vai, attiecīgā gadījumā, sertifikātu būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei.

(25)

Ekonomikas operatoriem, izmantojot uz risku balstītu pieeju, vajadzētu būt iespējai noteikt īpašo aprīkojumu, ko uzstādīt, vai procedūras, ko īstenot. Tomēr kompetentajām iestādēm, pārbaudot atbilstību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai ekonomikas operatori grozītu riska pārvaldības plānu, tostarp pieprasīt noteiktā termiņā veikt jebkuru no šajā regulā norādītajām darbībām, lai nodrošinātu šīs regulas prasību pienācīgu īstenošanu.

(26)

Lai varētu izvērtēt katrai iekārtai izstrādātā riska pārvaldības plāna atbilstību, ekonomikas operatoriem būtu jāuzskaita aplēstais zudušo plastmasas granulu daudzums gadā, tāpat kā kopējais daudzums, ar ko veiktas darbības. Lai samazinātu slogu ekonomikas operatoriem, kompetentajām iestādēm un sertificētājiem vajadzētu būt iespējai informāciju par vidē nonākušo daudzumu aplēsēm izmantot, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā noteikto ziņošanas prasību.

(27)

Ņemot vērā to, kāda ir pārvadātāju darbības specifika, tiem nevajadzētu uzlikt pienākumu izstrādāt un īstenot riska pārvaldības plānu. Tā vietā tiem būtu jāveic reāli pasākumi, kuru mērķis ir novērst, ierobežot un novērst izbirumus un zudumus. Kompetentajām iestādēm būtu jāveic minēto pasākumu verifikācija, galvenokārt pārvadāšanas procesa laikā. Daži no šiem pasākumiem būtu jāīsteno iekraušanas un izkraušanas darbību laikā, kad izbirumu un zudumu risks ir vislielākais. Par šīm darbībām parasti ir atbildīgi gan ekonomikas operatori, gan pārvadātāji, taču vienīgā atbildīgā puse par pārvadāšanu ir pārvadātāji.

(28)

Trešo valstu pārvadātājiem būtu jānorīko pilnvarotais pārstāvis, kuram būtu jārīkojas trešās valsts pārvadātāja vārdā un pie kura varētu vērsties jebkura kompetentā iestāde. Pilnvarotais pārstāvis būtu nepārprotami jānorīko ar trešās valsts pārvadātāja rakstisku pilnvarojumu attiecībā uz konkrētiem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem. Šāda pārstāvja iecelšana neietekmē trešās valsts pārvadātāja pienākumus vai atbildību, kas noteikti šajā regulā. Pilnvarotajam pārstāvim būtu jāpiemēro izpildes procedūra, ciktāl tas attiecas uz tā pilnvarojumu, ja trešās valsts pārvadātājs neievēro noteikumus.

(29)

Lai sekmīgi īstenotu darbības, kas jāveic, lai novērstu, ierobežotu un savāktu plastmasas granulu zudumus, ir nepieciešama ekonomikas operatoru, ES pārvadātāju un trešo valstu pārvadātāju darbinieku pilnīga sadarbība un apņemšanās. Būtu jānosaka prasība ekonomikas operatoriem, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem savu personālu apmācīt atbilstoši darbinieku darba uzdevumiem un pienākumiem, lai nodrošinātu, ka viņi ir informēti par aprīkojumu, spēj to uzstādīt, izmantot un nodrošināt tā apkopi un ir informēti par procedūrām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, tostarp prasībām par to, kā granulu zudumus pārraudzīt un par tiem ziņot, un izpilda tās. Attiecīgā gadījumā ekonomikas operatoriem, ES pārvadātājiem un trešo valstu pārvadātājiem būtu jāpieņem korektīvi pasākumi, tostarp, ja nepieciešams, esošā aprīkojuma un procedūru uzlabošana. Būtu arī jānosaka prasība tiem pārraudzīt un veikt uzskaiti par ikgadējiem aplēstajiem zudumu daudzumiem, lai palīdzētu novērst aizvien pastāvošos trūkumus zināšanās.

(30)

Vidējiem un lieliem uzņēmumiem to lieluma dēļ parasti ir sarežģītāka struktūra. Gadījumos, kad tie ekspluatē iekārtas, kurās veic darbības ar plastmasas granulām tādā daudzumā, kas ir vienāds ar robežvērtību 1 500 tonnas gadā vai to pārsniedz, tiem par katru iekārtu būtu jāīsteno papildu darbības, piemēram, jāveic ikgadējs iekšējs novērtējums un jāpieņem apmācības programma, kas apmierina konkrētas apmācības vajadzības un aptver apmācības programmas praktiskos aspektus. Iekšējais novērtējums varētu aptvert tādus jautājumus kā aplēstie zudumu daudzumi un cēloņi, prevencijas, ierobežošanas un savākšanas aprīkojums vai procedūras, kas ieviestas, lai izvairītos no turpmākiem zudumiem, un to rezultativitāte, apspriedes ar personālu, ieviestā aprīkojuma un procedūru pārbaudes un visu attiecīgo dokumentu pārskatīšana.

(31)

Uz mikrouzņēmumiem un mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kas ekspluatē iekārtas, kurās darbības ar plastmasas granulām notiek tādā daudzumā, kas nepārsniedz robežvērtību 1 500 tonnas gadā, būtu jāattiecina atbilstības pašdeklarācija. Tiem arī būtu jādod pietiekami daudz laika atbilstības pierādīšanai.

(32)

Uzņēmumi, kas ekspluatē iekārtas, kurās veic darbības ar plastmasas granulām tādā daudzumā, kas ir vienāds ar robežvērtību 1 500 tonnas gadā vai to pārsniedz, var radīt lielāku plastmasas granulu zudumu risku. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kas ekspluatē iekārtas, kurās veic darbības ar plastmasas granulām tādā daudzumā, kas ir vienāds ar robežvērtību 1 500 tonnas gadā vai to pārsniedz, būtu jāpierāda atbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām, iegūstot un atjaunojot sertifikātu, ko izsniedz sertificētāji. Saskaņā ar piegādes ķēdes pieeju, tajā pašā laikā ierobežojot administratīvo slogu, mazajiem uzņēmumiem, kas ekspluatē iekārtas, kurās veic darbības ar plastmasas granulām tādā daudzumā, kas ir vienāds ar robežvērtību 1 500 tonnas gadā vai to pārsniedz, atbilstība būtu jāpierāda, iegūstot sertifikātu, ko ar piecu gadu derīguma termiņu izsniedz sertificētāji. Sertifikācijas process ir arī paredzēts, lai palīdzētu mazajiem uzņēmumiem, kas ekspluatē iekārtas, kurās veic darbības ar plastmasas granulām tādā daudzumā, kas ir vienāds ar robežvērtību 1 500 tonnas gadā vai to pārsniedz, apzināt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām šādiem mazajiem uzņēmumiem atbilstība būtu jāpierāda, reizi piecos gados pēc pēdējā paziņojuma paziņojot kompetentajai iestādei sava riska pārvaldības plāna atjauninājumu, kā arī atbilstības pašdeklarāciju, ja vien šādi mazie uzņēmumi laikus neizvēlas turpināt pierādīt atbilstību, atjaunojot sertificētāju izsniegtu sertifikātu.

(33)

Sertificētājiem, jo īpaši konsultāciju dienestiem, nebūtu jāiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā viņu sprieduma neatkarībai vai godprātīgumam attiecībā uz sertifikācijas darbībām, kuras tas ir akreditēts veikt. Sertificētāji var būt vai nu akreditēta atbilstības novērtēšanas struktūra, vai arī vides verificētājs, kam ir licence veikt verifikāciju un validāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (11). Lai nodrošinātu informācijas viendabību, sertifikātam vajadzētu būt vienotā formātā.

(34)

Lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk verificēt atbilstību šīs regulas prasībām, sertificētājiem būtu kompetentās iestādes jāinformē par veikto novērtējumu iznākumu. Sertifikātiem nevajadzētu skart kompetento iestāžu veikto atbilstības novērtējumu.

(35)

Lai nodrošinātu pārredzamību, kompetentajām iestādēm būtu noteikta informācija jādara publiski pieejama. Tas ietver paziņošanu par ekspluatētajām iekārtām, iesaisti plastmasas granulu pārvadāšanā Savienībā, tostarp būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekš paziņoto, pilnvarotā pārstāvja norīkošanu, riska pārvaldības plānus, pašdeklarācijas par atbilstību, sertifikātus un atļaujas, kam vajadzētu būt piekļūstamām viegli atrodamā, bezmaksas un neierobežotas piekļuves tīmekļa vietnē. Tomēr, lai garantētu drošumu un konfidencialitāti, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj neizpaust konkrētu informāciju, ja tās izpaušana apdraudētu attiecīgo iekārtu drošumu, vietējo iedzīvotāju drošumu vai citas sabiedrības intereses. Komisijai būtu arī jāpublicē valstu tīmekļa vietņu un trešo valstu pārvadātāju pilnvaroto pārstāvju saraksti, lai nodrošinātu plašu piekļuvi šai informācijai, vienlaikus aizsargājot uzņēmējdarbības konfidencialitāti.

(36)

Lai ekonomikas operatori varētu reģistrēties vides vadības un audita sistēmā (EMAS), tiem ir jāatbilst vides tiesību aktu prasībām, tostarp šīs regulas prasībām. Tādējādi ekonomikas operatori, kas ir reģistrēti EMAS, būtu jāuzskata par tādiem, kas ievēro šajā regulā noteiktās prasības, ja vides verificētājs ir verificējis, ka šajā regulā noteiktās prasības ir iekļautas to vides pārvaldības sistēmās un tiek ievērotas. Tāpēc šādi ekonomikas operatori būtu jāatbrīvo no pienākuma sertificēties un paziņot kompetentajām iestādēm, kad tie atjauno pašdeklarācijas un atjaunina riska pārvaldības plānu. Papildus EMAS paredzētajam atbrīvojumam un lai samazinātu slogu citām augstas integritātes sistēmām, vajadzētu būt iespējai ekonomikas operatorus, kas katrai iekārtai sagatavo un ievieš citas vides pārvaldības sistēmas, atbrīvot no šajā regulā noteiktās atbilstības prasības, ja tie ir izpildījuši konkrētus šajā regulā noteiktos kritērijus.

(37)

Kompetentajām iestādēm būtu jāverificē, ka ekonomikas operatori, ES pārvadātāji un trešo valstu pārvadātāji pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, attiecīgā gadījumā izmantojot sertifikācijas procesa vai pašdeklarācijas ietvaros sniegtos konstatējumus. Šāda verifikācija attiecīgā gadījumā būtu jābalsta uz vides inspekcijām vai citiem verifikācijas pasākumiem, un tajā būtu jāizmanto uz risku balstīta pieeja. Inspekcijas pēc iespējas būtu jāsaskaņo ar tām, kas prasītas citos Savienības tiesību aktos. Kompetentajām iestādēm būtu Komisijai jāsniedz informācija par šīs regulas īstenošanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt atbilstību šai regulai, izmantojot atļaujas, kuru pamatā ir iekārtu regulāru inspekciju sistēma, lai pārbaudītu visu attiecīgo ietekmi uz vidi, tostarp izbirumus un zudumus. Attiecībā uz iekārtām, kas atrodas dalībvalstī, kura nolemj atbilstību nodrošināt un verificēt, izmantojot šādu atļauju un regulāru inspekciju sistēmu, ekonomikas operatoriem vajadzētu būt atbrīvotiem no pienākuma iegūt sertifikātu vai iesniegt pašdeklarāciju par to iekārtu atbilstību, attiecībā kurām tie ir saņēmuši atļauju, kurā paredzēti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Attiecībā uz iekārtām, kurām piemēro šādu atbrīvojumu, ekonomikas operatoriem būtu jāpaziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei par riska pārvaldības plānu un tā regulāriem atjauninājumiem. Ja atbilstība tiek nodrošināta ar atļaujām, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai pārskatītu esošo atļauju nosacījumus un izdotu jaunas atļaujas tā, ka laikus tiek nodrošināta atbilstība šai regulai.

(39)

Direktīva 2008/98/EK paredz, ka dalībvalstīm ir jāpieprasa reciklētājiem saņemt atļauju, kuras nosacījumi nodrošina, ka plastmasas granulu ražošana notiek, neapdraudot cilvēka veselību vai nekaitējot videi, jo īpaši, neradot risku ūdenim, gaisam, augsnei, augiem vai dzīvniekiem.

(40)

Lai līdz minimumam samazinātu jebkādu zudumu ietekmi, ekonomikas operatoriem, ES pārvadātājiem vai trešās valsts pārvadātājiem būtu jāveic korektīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai atjaunotu atbilstību šai regulai. Prasītajiem korektīvajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar konstatēto pārkāpumu un tā paredzamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Ja kompetentās iestādes atklāj šīs regulas pārkāpumu, tām par to būtu jāinformē ekonomikas operators, ES pārvadātājs vai trešās valsts pārvadātājs un būtu jāpieprasa veikt korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu atbilstību.

(41)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt inspekcijas un izpildes panākšanas pilnvaru minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ātrāk un efektīvāk savstarpēji sadarbotos un atturētu ekonomikas operatorus, ES pārvadātājus un trešo valstu pārvadātājus, pilnvarotos pārstāvjus un attiecīgā gadījumā tādu jūras kuģu nosūtītājus, operatorus, aģentus un kapteiņus, kas pārvadā plastmasas granulas, no šīs regulas pārkāpšanas. Minētajām pilnvarām vajadzētu būt pietiekamām, lai risinātu problēmas izpildes panākšanā un novērstu, ka neatbilstīgi ekonomikas operatori izmanto izpildes panākšanas sistēmas nepilnības, pārceļoties uz dalībvalstīm, kuru kompetento iestāžu rīcībā nav līdzekļu, ar ko apturēt nelikumīgas prakses. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai visus lietas faktus un apstākļus izmantot par pierādījumu to veiktās inspekcijas vajadzībām.

(42)

Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido nozīmīgu daļu no plastmasas granulu piegādes ķēdes. Pildot attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus, tie varētu saskarties ar konkrētām īstenošanas problēmām un proporcionāli lielākām izmaksām. Komisijai būtu jāveicina ekonomikas operatoru un pārvadātāju izpratne par nepieciešamību novērst plastmasas granulu zudumus. Turklāt, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, Komisijai būtu jāizstrādā apmācības materiāli, kam varētu būt visdažādākais formāts, tostarp rokasgrāmatas un kursi, lai palīdzētu ekonomikas operatoriem un pārvadātājiem pildīt to pienākumus, jo īpaši attiecībā uz riska novērtēšanas prasībām. Šajā sakarā būtu jāņem vērā OSPAR Ieteikums 2021/06. Dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve informācijai un palīdzība, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, saistībā ar pienākumu un riska novērtēšanas prasību izpildi. Dalībvalstu sniegtā palīdzība varētu ietvert tehnisku atbalstu un specializētu apmācību visam personālam, kas veic darbības ar plastmasas granulām. Tas varētu ietvert arī finansiālu atbalstu, tostarp mazo uzņēmumu sertifikācijas vajadzībām, kā arī piekļuvi finansējumam. Dalībvalstīm būtu jārīkojas, ņemot vērā piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

(43)

Lai panāktu, ka plastmasas granulu zudumi tiek aplēsti pēc vienota principa, ir vajadzīga standartizēta metodika, kas noteikta saskaņotā standartā, kurš pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (12). Regulā (ES) Nr. 1025/2012 ir paredzēta procedūra iebildumu izvirzīšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti minētajā regulā noteiktajām prasībām atbilst nepilnīgi.

(44)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu un tās prasību rezultatīvu izpildi, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas atbildīgas par šīs regulas piemērošanu un tās izpildes panākšanu. Ja dalībvalsts teritorijā ir norīkota vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka minēto iestāžu pienākumi tiek rezultatīvi izpildīti, būtu jānodrošina visu norīkoto kompetento iestāžu cieša sadarbība.

(45)

Lai nodrošinātu atbilstību, kompetentajām iestādēm būtu arī jāveic vajadzīgie pasākumi, tostarp inspekcijas un uzklausīšana, pamatojoties uz attiecīgu informāciju, piemēram, pamatotām trešo personu iesniegtām sūdzībām. Trešām personām, kas iesniedz sūdzību, būtu jāspēj pierādīt pietiekamu ieinteresētību vai norādīt uz tiesību aizskārumu.

(46)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uz visiem pasākumiem, ko to kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, attiecas efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 47. pantu. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personas tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar Savienības tiesībām. Papildus tam Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punkts prasa, lai dalībvalstis nodrošinātu tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai, tostarp fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām attiecas šī regula, ir iespēja vērsties tiesā atbilstoši saistībām, kam dalībvalstis ir piekritušas kā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (13) (“Orhūsas konvencija”) puses.

(47)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami, ja tiek pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu, un būtu jānodrošina, ka tie tiek īstenoti. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus attiecībā uz administratīviem sodiem, kā arī kriminālsodiem. Jebkurā gadījumā kriminālsodu un administratīvo sodu piemērošana nedrīkstētu būt par iemeslu tam, ka tiek pārkāptas tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem princips), kā interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Attiecībā uz vissmagākajiem pārkāpumiem, ko izdarījusi juridiska persona, piemēram, ļoti smagiem pārkāpumiem to veida, apjoma un atkārtošanās dēļ, vai pārkāpumiem, kas rada būtisku risku cilvēka veselībai vai videi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts noteikumos par sodiem ir iekļauti administratīvi naudas sodi, kuru maksimālajai summai vajadzētu būt vismaz 3 % no minētās juridiskās personas gada apgrozījuma Savienībā tajā finanšu gadā, kas ir pirms gada, kurā piemēro administratīvu naudas sodu. Par šādiem pārkāpumiem, neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (14), būtu jāļauj dalībvalstīm arī vai kā alternatīvu piemērot kriminālsodus, ar noteikumu, ka tie ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

(48)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu projektu finansēšana, kuru mērķi ir šādi: izmantojot vidiski ilgtspējīgu praksi, attīrīt ar plastmasas granulām piesārņotas teritorijas; vākt, apstrādāt un sniegt informāciju par incidentiem un avārijām, kas rada zudumus, un ar tiem saistītiem reaģēšanas pasākumiem; uzlabot zināšanas par plastmasas granulu zudumu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi; un veicināt izpratnes veidošanas programmas, jo īpaši visvairāk skartajās teritorijās, piemēram, rūpniecības zonās un ostās.

(49)

Gadījumos, kad, pārkāpjot šo regulu, ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka skartajām personām ir iespēja no attiecīgajām fiziskām vai juridiskām personām par šo kaitējumu pieprasīt un saņemt kompensāciju. Šādi noteikumi par kompensāciju palīdz sasniegt mērķus saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un aizsargāt cilvēka veselību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantā. Tie arī atbalsta Hartas 2., 3. un 35. pantā noteiktās tiesības uz dzīvību, personas neaizskaramību un veselības aprūpi un Hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (15) privātām personām nepiešķir tiesības uz kompensāciju par kaitējumu videi vai tiešu šāda kaitējuma draudu gadījumā.

(50)

Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā pievērsties tiesībām uz kompensāciju par indivīdiem nodarītu kaitējumu un nodrošināt, ka indivīdi var aizstāvēt savas tiesības sakarā ar kaitējumu veselībai, kuru izraisījuši šīs regulas pārkāpumi, un tādējādi nodrošināt efektīvāku šīs regulas izpildi. Procedūras, kas attiecas uz kompensācijas prasībām, būtu jāizstrādā un jāpiemēro tā, lai tās nepadarītu neiespējamu vai pārmērīgi neapgrūtinātu tiesību uz kompensāciju par kaitējumu īstenošanu.

(51)

Šīs regulas ietekmei uz dalībvalstu procesuālo autonomiju būtu jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt cilvēka veselības aizsardzību, veidojot drošu vidi, un tai nebūtu jāietekmē citi valsts procesuālie noteikumi, kas nosaka tiesības pieprasīt kompensāciju par šīs regulas pārkāpumiem. Tomēr šādiem valsts noteikumiem nebūtu jākavē šajā regulā paredzētās kompensācijas pieprasīšanas mehānisma sekmīga darbība.

(52)

Lai nodrošinātu, ka personas var aizstāvēt savas tiesības sakarā ar kaitējumu veselībai, kuru izraisījuši šīs regulas pārkāpumi, un tādējādi nodrošinātu efektīvāku tās izpildes panākšanu, nevalstiskām organizācijām, kas iestājas par cilvēka veselības vai vides aizsardzību, tostarp tām, kuras veicina patērētāju aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām, kā attiecīgās sabiedrības daļas loceklēm vajadzētu būt pilnvarotām iesaistīties procesos, kā noteikušas dalībvalstis, vai nu kāda cietušā vārdā, vai arī atbalstot kādu cietušo, neskarot valsts procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesās. Dalībvalstīm parasti ir procesuālā autonomija, lai nodrošinātu tiesību efektīvu aizsardzību pret Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ievērojot līdzvērtības un iedarbīguma principus. Tomēr pieredze liecina, ka, lai gan ir pārliecinoši epidemioloģiski pierādījumi par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, nav vienkārši izveidot tiešu saikni starp konkrētu plastmasas granulu zudumu un konkrētu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, un šāda ietekme arī parasti nav tūlītēja.

(53)

Lai pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem šīs regulas pielikumos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz informācijas ziņošanu par šīs regulas īstenošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(55)

Lai ekonomikas operatoriem, ES pārvadātājiem, trešo valstu pārvadātājiem, jūras kuģu nosūtītājiem un operatoriem, aģentiem un kapteiņiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šajā regulā noteiktajām prasībām, tās piemērošana būtu jāatliek.

(56)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, plastmasas granulu zudumu novēršanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts LES 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,