EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi ir pamattiesības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 8. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punkts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šīs tiesības tiek garantētas arī ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (3) ir nodrošinātas fizisku personu juridiski īstenojamas tiesības, ir precizēti Savienības iestāžu un struktūru pārziņu datu apstrādes pienākumi, un ar to tiek izveidota neatkarīga uzraudzības iestāde – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kurš atbild par uzraudzību pār personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās. Tomēr šī regula neattiecas uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (5) tika pieņemtas 2016. gada 27. aprīlī. Regula paredz vispārīgus noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei Savienībā, bet direktīva paredz īpašus noteikumus fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumus personas datu brīvai apritei Savienībā tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un policijas sadarbības jomās.

(4)

Regulā (ES) 2016/679 ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 45/2001 pielāgošana, lai nodrošinātu stingru un saskaņotu regulējumu datu aizsardzībai Savienībā un lai to varētu piemērot paralēli Regulai (ES) 2016/679.

(5)

Saskaņotai pieejai personas datu aizsardzības jomā un personas datu brīvai apritei visā Savienībā ir svarīgi nodrošināt, lai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru datu aizsardzības noteikumi ir pēc iespējas vairāk saskaņoti ar tiem datu aizsardzības noteikumiem, kas publiskā sektora jomā pieņemti attiecībā uz dalībvalstīm. Ja šīs regulas un Regulas (ES) 2016/679 noteikumi ievēro vienus un tos pašus principus, tad abi šie noteikumu kopumi saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) judikatūru būtu jāinterpretē viendabīgi, jo īpaši tāpēc, ka šīs regulas sistēma būtu jāuzskata par ekvivalentu Regulas (ES) 2016/679 sistēmai.

(6)

Personām, kuru datus Savienības iestādes un struktūras apstrādā jebkurā kontekstā, piemēram, tāpēc, ka šīs iestādes un struktūras nodarbina šīs personas, būtu jānodrošina aizsardzība. Šī regula nebūtu jāpiemēro mirušu personu personas datu apstrādei. Šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju.

(7)

Lai izvairītos no tā, ka tiktu radīts nopietns risks, ka likums varētu tikt apiets, fizisku personu aizsardzībai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un tai nevajadzētu būt atkarīgai no izmantotajiem paņēmieniem.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro personas datu apstrādei visās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Tā būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem. Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāaptver datnes vai datņu kopumi, kā arī to ievadlapas, kuras nav sakārtotas atbilstoši konkrētiem kritērijiem.

(9)

Deklarācijā Nr. 21 par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, konference atzina, ka personas datu īpašo iezīmju dēļ var būt nepieciešami īpaši noteikumi par šo datu aizsardzību un par to brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, pamatojoties uz LESD 16. pantu. Tādēļ šīs regulas atsevišķa nodaļa, kurā iekļauti vispārēji noteikumi, būtu jāpiemēro gadījumos, kad operatīvos personas datus, piemēram, personas datus, ko apstrādā kriminālizmeklēšanas nolūkos, Savienības struktūras, biroji vai aģentūras apstrādā, kad tās veic darbības tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās un policijas sadarbības jomā.

(10)

Direktīva (ES) 2016/680 paredz saskaņotus noteikumus par tādu personas datu aizsardzību un brīvu apriti, kas tiek apstrādāti, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Lai nodrošinātu to, ka fiziskām personām visā Savienībā ir vienāds aizsardzības līmenis ar juridiski īstenojamu tiesību palīdzību, un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu apmaiņai starp Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kad tās veic darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa, un kompetentajām iestādēm, noteikumiem par šādu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru apstrādāto operatīvo personas datu aizsardzību un brīvu apriti būtu jāatbilst Direktīvai (ES) 2016/680.

(11)

Vispārējie noteikumi, kas iekļauti šīs regulas nodaļā par operatīvo personas datu apstrādi, būtu jāpiemēro, neskarot speciālos noteikumus, kurus piemēro attiecībā uz operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa. Šādi speciālie noteikumi būtu jāuzskata par lex specialis attiecībā pret šīs regulas nodaļas par operatīvo personas datu apstrādi noteikumiem (lex specialis derogat legi generali). Lai samazinātu juridisko sadrumstalotību, speciālajiem datu aizsardzības noteikumiem, ko piemēro operatīvo personas datu apstrādei, ko veic Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa, būtu jāatbilst principiem, uz kuriem balstās šīs regulas nodaļa par operatīvo personas datu apstrādi, kā arī ar šīs regulas noteikumiem par neatkarīgu uzraudzību, tiesību aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem.

(12)

Šīs regulas nodaļa par operatīvo personas datu apstrādi būtu jāattiecina arī uz Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, turklāt neatkarīgi no tā, vai tās šādas darbības īsteno kā galveno vai papildu uzdevumu. Tomēr tā nebūtu jāpiemēro Eiropolam un Eiropas Prokuratūrai līdz brīdim, kad tiesību aktos par Eiropola un Eiropas Prokuratūras izveidi tiek veikti grozījumi, ar kuriem arī uz tiem attiecina pielāgotu šīs regulas nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi.

(13)

Komisijai būtu jāpārskata šī regula, jo īpaši tās nodaļa par operatīvo personas datu apstrādi. Komisijai būtu jāpārskata arī citi uz Līgumu pamata pieņemtie tiesību akti, kuri reglamentē operatīvo personas datu apstrādi, ko veic Savienības struktūras, biroji vai aģentūras, kad tās īsteno darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa. Lai nodrošinātu fizisku personu vienādu un konsekventu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, Komisija būtu jāvar pēc šādas pārskatīšanas iesniegt attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus, tostarp jebkādus nepieciešamus šīs regulas nodaļas par operatīvo personas datu apstrādi pielāgojumus, lai to piemērotu Eiropolam un Eiropas Prokuratūrai. Pielāgojumos būtu jāņem vērā noteikumi attiecībā uz neatkarīgu uzraudzību, tiesību aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem.

(14)

Šī regula būtu jāattiecina uz administratīvo personas datu apstrādi, piemēram, Savienības struktūru, biroju vai aģentūru personāla datu apstrādi, ko tās veic, īstenojot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. vai 5. nodaļa.

(15)

Šī regula būtu jāpiemēro personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās, ko tās veic, īstenojot darbības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 2. nodaļa. Šī regula nebūtu jāpiemēro personas datu apstrādei LES 42. panta 1. punktā, 43. un 44. pantā minētajās misijās, ar kurām īsteno kopējo drošības un aizsardzības politiku. Attiecīgā gadījumā būtu jāierosina attiecīgi priekšlikumi, lai sīkāk regulētu personas datu apstrādi kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā.

(16)

Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu. Personas dati, kuri ir pseidonimizēti un kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz fizisku personu, būtu jāuzskata par informāciju par identificējamu fizisku personu. Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pietiekami iespējami varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu. Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu pietiekami iespējami izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību. Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams. Tādēļ šī regula neattiecas uz šādas anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos.

(17)

Pseidonimizācijas piemērošana personas datiem var mazināt riskus attiecīgajiem datu subjektiem un palīdzēt pārziņiem un apstrādātājiem izpildīt datu aizsardzības pienākumus. Skaidra “pseidonimizācijas” ieviešana šajā regulā nenozīmē to, ka tiek izslēgti jebkuri citi datu aizsardzības pasākumi.

(18)

Fiziskas personas var tikt saistītas ar tiešsaistes identifikatoriem, ko izmanto viņu ierīcēs, lietojumprogrammās, rīkos un protokolos, piemēram, ar interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas marķējumiem. Tādējādi, iespējams, tiek atstātas pēdas, kuras jo īpaši savienojumā ar unikāliem identifikatoriem un citu informāciju, ko saņem serveri, var izmantot, lai veidotu fizisku personu profilus un lai identificētu tās.

(19)

Piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par datu subjekta piekrišanu ar viņu saistīto personas datu apstrādei, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu. Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei. Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu. Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos. Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem. Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam un tas nedrīkstētu nevajadzīgi pārtraukt tā pakalpojuma izmantošanu, par ko tas tiek sniegts. Tajā pašā laikā datu subjektam vajadzētu būt tiesībām jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana. Lai nodrošinātu, ka piekrišana ir sniegta brīvi, piekrišanai nebūtu jākalpo par derīgu juridisko pamatu personas datu apstrādei konkrētā gadījumā, kad datu subjekta un pārziņa attiecībās pastāv skaidra nevienlīdzība un tāpēc ir maz ticams, ka piekrišana visos minētās konkrētās situācijas apstākļos tika sniegta brīvi. Bieži vien datu vākšanas laikā, kad dati tiek vākti zinātniskās pētniecības nolūkos, nav iespējams pilnībā identificēt personas datu apstrādes nolūku. Tāpēc būtu jāļauj datu subjektiem dot savu piekrišanu attiecībā uz dažām zinātniskās pētniecības jomām, ja tiek ievēroti atzīti zinātniskās pētniecības ētiskie standarti. Datu subjektiem vajadzētu būt iespējai dot piekrišanu tikai konkrētām pētniecības jomām vai pētniecības projektu daļām, ciktāl to ļauj paredzētais nolūks.

(20)

Jebkurai personas datu apstrādei vajadzētu būt likumīgai un godprātīgai. Fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti. Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija un saziņa, kas saistīta ar minēto personas datu apstrādi, ir viegli pieejama un viegli saprotama un ka ir jāizmanto skaidra un vienkārša valoda. Minētais princips jo īpaši attiecas uz informāciju datu subjektiem par pārziņa identitāti un apstrādes nolūkiem, kā arī papildu informāciju, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām, un viņu tiesībām saņemt apstiprinājumu un paziņojumu par to, kuri viņu personas dati tiek apstrādāti. Fiziskās personas būtu jāinformē par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi un to, kā īstenot savas tiesības saistībā ar šādu apstrādi. Proti, konkrētajiem personas datu apstrādes nolūkiem vajadzētu būt nepārprotamiem, leģitīmiem un noteiktiem jau personas datu vākšanas laikā. Personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, relevantiem, un tiem būtu jāietver tikai tas, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tie tiek apstrādāti. Tādēļ jo īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam. Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūkam pietiekami neder citi līdzekļi. Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata. Būtu jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi vai nepilnīgi personas dati tiek laboti vai dzēsti. Personas dati būtu jāapstrādā veidā, kas nodrošina personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem, šo datu izpaušanu to nosūtīšanas laikā vai to neatļautu izmantošanu un neatļautu piekļuvi aprīkojumam, kas izmantots apstrādei.

(21)

Saskaņā ar pārskatatbildības principu gadījumos, kad Savienības iestādes un struktūras nosūta personas datus iekšēji tajā pašā Savienības iestādē vai struktūrā un saņēmējs nav pārziņa struktūrvienība vai citām Savienības iestādēm vai struktūrām, tām būtu jāpārliecinās, ka šādi personas dati ir vajadzīgi saņēmēja kompetencē ietilpstošo uzdevumu likumīgai izpildei. Jo īpaši pēc saņēmēja pieprasījuma nosūtīt personas datus pārzinim būtu jāpārliecinās par to, ka pastāv pamatots iemesls personas datu likumīgai apstrādei, un jāpārbauda saņēmēja kompetence. Pārzinim arī būtu provizoriski jānovērtē datu sūtīšanas nepieciešamība. Ja rodas šaubas par tās nepieciešamību, pārzinim būtu jāpieprasa no saņēmēja papildu informācija. Saņēmējam būtu jānodrošina, lai pēc tam var pārbaudīt datu nosūtīšanas nepieciešamību.

(22)

Lai apstrāde būtu likumīga, personas dati būtu jāapstrādā, pamatojoties uz nepieciešamību pildīt uzdevumus, ko Savienības iestādes un struktūras veic sabiedrības interesēs vai īstenojot tām piešķirtas oficiālas pilnvaras, nepieciešamību izpildīt uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai uz cita leģitīma pamata, kas noteikts šajā regulā, ieskaitot attiecīgā datu subjekta piekrišanu vai nepieciešamību izpildīt līgumu, kurā datu subjekts ir līgumslēdzēja puse, vai lai veiktu pasākumus pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas. Personas datu apstrāde, pildot uzdevumus, ko Savienības iestādes un struktūras veic sabiedrības interesēs, ietver to personas datu apstrādi, kas vajadzīgi šo iestāžu un struktūru pārvaldībai un funkcionēšanai. Personas datu apstrāde būtu jāuzskata par likumīgu arī tad, ja tā nepieciešama, lai aizsargātu intereses, kas ir būtiski svarīgas datu subjekta vai citas fiziskas personas dzīvei. Personas datu apstrādei, pamatojoties uz citas fiziskās personas vitālajām interesēm, principā būtu jānotiek tikai tad, ja apstrādi nevar acīmredzami balstīt uz citu juridisko pamatu. Dažus apstrādes veidus var izmantot, pamatojoties gan uz svarīgām sabiedrības interesēm, gan uz datu subjekta vitālajām interesēm, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, tostarp epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās, jo īpaši dabas un cilvēka izraisītu katastrofu situācijās.

(23)

Šajā regulā minētajiem Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt skaidriem un precīziem, un personām, uz kurām tie attiecas, būtu jāspēj paredzēt to piemērošanu saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

(24)

Šajā regulā minētajiem iekšējiem noteikumiem vajadzētu būt skaidriem un precīziem vispārēji piemērojamiem aktiem, kuru nolūks ir radīt juridiskas sekas datu subjektiem. Tie būtu jāpieņem Savienības iestāžu un struktūru augstākās vadības līmenī to kompetences robežās un ar to darbību saistītos jautājumos. Tie būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Personām, uz kurām minētie noteikumi attiecas, būtu jāspēj paredzēt to piemērošanu saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas Hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Iekšējie noteikumi var būt lēmumi, jo īpaši gadījumos, kad tos pieņem Savienības iestādes.

(25)

Personas datu apstrāde nolūkos, kas nav tie, kādos personas dati sākotnēji tika vākti, būtu jāatļauj tikai tad, ja apstrāde ir saderīga ar tiem nolūkiem, kādos personas dati sākotnēji tika vākti. Šādā gadījumā nav vajadzīgs atsevišķs juridiskais pamats kā vien tas, ar ko tika atļauta personas datu vākšana. Ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, Savienības tiesību aktos var būt noteikti un precizēti uzdevumi un nolūki, kādos turpmākā apstrāde būtu jāuzskata par saderīgu un likumīgu. Turpmākā apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu jāuzskata par saderīgām likumīgām apstrādes darbībām. Personas datu apstrādes juridiskais pamats, ko paredz Savienības tiesību akti, var arī paredzēt juridisko pamatu turpmākai apstrādei. Lai pārliecinātos, vai turpmākas apstrādes nolūks ir saderīgs ar nolūku, kādā personas dati sākotnēji tika vākti, pārzinim – pēc tam, kad ir izpildītas visas prasības attiecībā uz sākotnējās apstrādes likumīgumu, – būtu cita starpā jāņem vērā: jebkura saikne starp minētajiem nolūkiem un paredzētās turpmākās apstrādes nolūkiem; konteksts, kādā personas dati ir vākti, jo īpaši saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir to attiecības ar pārzini, attiecībā uz datu turpmāku izmantošanu; personas datu raksturs; sekas, ko paredzētā turpmākā apstrāde rada datu subjektiem; un atbilstošu garantiju esamība gan sākotnējās, gan paredzētajās turpmākās apstrādes darbībās.

(26)

Ja apstrāde pamatojas uz datu subjekta piekrišanu, pārzinim būtu jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir devis piekrišanu apstrādes darbībai. Jo īpaši saistībā ar rakstisku deklarāciju kādā citā jautājumā aizsardzības pasākumiem būtu jānodrošina, ka datu subjekts apzinās to, ka viņš sniedz piekrišanu un kādā apmērā viņš to dara. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/13/EEK (6) piekrišanas deklarācija, ko pārzinis ir iepriekš noformulējis, būtu jāsniedz saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, un tajā nevajadzētu būt negodīgiem noteikumiem. Lai piekrišanu būtu apzināta, datu subjektam vajadzētu būt informētam vismaz par pārziņa identitāti un paredzētās personas datu apstrādes nolūkiem. Piekrišana nebūtu uzskatāma par brīvi izteiktu, ja datu subjektam nav īstas vai brīvas izvēles, vai viņš nevar atteikties vai atsaukt savu izvēli bez nelabvēlīgām sekām.

(27)

Bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo viņi var nepietiekami apzināties attiecīgos riskus, sekas un aizsardzības pasākumus un savas tiesības saistībā ar personas datu apstrādi. Šāda īpaša aizsardzība jo īpaši būtu jāpiemēro personas profilu izveidei un bērnu personas datu iegūšanai, izmantojot pakalpojumus, kurus Savienības iestādes un struktūras piedāvā savās tīmekļa vietnēs tieši bērniem, piemēram, starppersonu saziņas pakalpojumus vai biļešu pārdošanu tiešsaistē, un apstākļos, kad apstrāde pamatojas uz piekrišanu.

(28)

Ja saņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav Savienības iestādes un struktūras, vēlas, lai Savienības iestādes un struktūras nosūta viņiem personas datus, minētajiem saņēmējiem būtu jāvar uzskatāmi parādīt, ka dati ir vajadzīgi sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei vai lai īstenotu viņiem likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Alternatīvi šiem saņēmējiem būtu jāpierāda, ka nosūtīšana ir vajadzīga konkrētam mērķim sabiedrības interesēs, un pārzinim būtu jānosaka, vai ir kāds iemesls uzskatīt, ka varētu tikt kaitēts datu subjekta likumīgajām interesēm. Šādos gadījumos pārzinim vajadzētu apliecināmi izvērtēt dažādās konkurējošās intereses, lai novērtētu pieprasīto personas datu nosūtīšanas proporcionalitāti. Konkrētais mērķis sabiedrības interesēs varētu attiekties uz Savienības iestāžu un struktūru pārredzamību. Ievērojot pārredzamības un pareizas pārvaldības principu, Savienības iestādēm un struktūrām būtu jāvar uzskatāmi parādīt šādu vajadzību tad, kad tās pašas ierosina datu nosūtīšanu. Prasības, kuras šajā regulā noteiktas attiecībā uz nosūtīšanu saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav Savienības iestādes un struktūras, būtu jāuzskata par tādām, kuras papildina likumīgas apstrādes nosacījumus.

(29)

Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un pamatbrīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un pamatbrīvībām. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien netiek ievēroti šajā regulā izklāstītie īpašie nosacījumi. Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, kuras mēģina noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu. Fotogrāfiju apstrāde nebūtu sistemātiski jāuzskata par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, jo uz tām biometrisko datu definīcija attiecas tikai tad, kad tās apstrādā ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju. Papildus konkrētajām prasībām attiecībā uz sensitīvu datu apstrādi būtu jāpiemēro vispārējie principi un citi šīs regulas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem. Būtu skaidri jāparedz atkāpes no vispārējā aizlieguma apstrādāt šādu īpašu kategoriju personas datus, cita starpā tad, ja datu subjekts dot nepārprotamu piekrišanu, vai attiecībā uz īpašām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad apstrādi veic konkrētas apvienības vai nodibinājumi savu leģitīmo darbību ietvaros, kuru nolūks ir atļaut īstenot pamatbrīvības.

(30)

Īpašu kategoriju personas dati, kuriem pienākas augstāka līmeņa aizsardzība, būtu jāapstrādā ar veselību saistītos nolūkos tikai tad, ja minētie nolūki jāsasniedz fizisku personu un visas sabiedrības labā, jo īpaši saistībā ar veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumu un sistēmu pārvaldību. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina saskaņoti nosacījumi īpašu kategoriju personas veselības datu apstrādei attiecībā uz konkrētām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad šādu datu apstrādi konkrētos ar veselību saistītos nolūkos veic personas, uz kurām attiecas juridisks pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāparedz konkrēti un atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un personas datus.

(31)

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde bez datu subjekta piekrišanas var būt nepieciešama sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomās. Uz šādu apstrādi būtu jāattiecas atbilstošiem un konkrētiem pasākumiem fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai. Minētajā kontekstā “sabiedrības veselība” būtu jāinterpretē saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2008 (7), proti, kā visi elementi, kas saistīti ar veselību, t. i., veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums un nāves cēloņi. Šādai veselības datu apstrādei sabiedrības interešu vārdā nebūtu jānoved pie tā, ka personas datus apstrādā citos nolūkos.

(32)

Ja pārziņa apstrādātie personas dati neļauj pārzinim identificēt fizisku personu, datu pārzinim nebūtu jāuzliek pienākums iegūt papildu informāciju, lai identificētu datu subjektu, ja ieguves vienīgais nolūks ir kāda šīs regulas noteikuma ievērošana. Tomēr pārzinim nebūtu jāatsakās pieņemt papildu informāciju, ko sniedz datu subjekts, lai pamatotu savu tiesību īstenošanu. Identifikācijai būtu jāietver datu subjekta digitāla identifikācija, piemēram, ar autentifikācijas mehānismu, kurā lieto tos pašus akreditācijas datus, kurus datu subjekts izmanto, lai pieteiktos datu pārziņa piedāvātajos tiešsaistes pakalpojumos.

(33)

Uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu. Personas datu turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību īstenot minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija). Savienības iestādēm un struktūrām Savienības tiesību aktos, kas var ietvert iekšējus noteikumus, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas ar savu darbību saistītos jautājumos, būtu jāparedz atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.

(34)

Būtu jāparedz kārtība, kas datu subjektam atvieglotu savu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp mehānismi, kā pieprasīt un, ja piemērojams, bez maksas saņemt jo īpaši piekļuvi personas datiem un to labošanu vai dzēšanu un īstenot tiesības iebilst. Pārzinim būtu jānodrošina arī līdzekļi, ar kuriem pieprasījumus var izdarīt elektroniski, īpaši gadījumos, kad personas datus apstrādā, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Pārzinim būtu jāuzliek pienākums atbildēt uz datu subjekta pieprasījumiem bez nepamatotas kavēšanās un vēlākais viena mēneša laikā un minēt iemeslus, ja pārzinis neplāno izpildīt šādu pieprasījumu.

(35)

Godprātīgas un pārredzamas apstrādes principi prasa to, ka datu subjekts ir informēts par apstrādes darbības esamību un tās nolūkiem. Pārzinim būtu jāsniedz datu subjektam jebkāda papildu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kādā personas dati tiek apstrādāti. Turklāt datu subjektam vajadzētu būt informētam par profilēšanu un šādas profilēšanas sekām. Ja personas datus vāc no datu subjekta, datu subjekts būtu jāinformē arī par to, vai viņam ir pienākums sniegt personas datus un kādas būs sekas, ja viņš šādus datus nesniegs. Minēto informāciju var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par paredzēto apstrādi. Ja ikonas attēlo elektroniski, tām vajadzētu būt mašīnlasāmām.

(36)

Informācija par datu subjekta personas datu apstrādi būtu tam jāsniedz datu ieguves no datu subjekta brīdī vai – ja personas datus iegūst no cita avota – saprātīgā termiņā atkarībā no lietas apstākļiem. Ja personas datus var leģitīmi izpaust citam saņēmējam, datu subjekts būtu jāinformē, kad personas dati tiek izpausti saņēmējam pirmo reizi. Ja pārzinis paredz personas datus apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā tie tika vākti, pārzinim pirms minētās turpmākās apstrādes būtu jāinformē datu subjekts par minēto citu nolūku un jāsniedz tam cita vajadzīgā informācija. Ja datu subjektam nevar norādīt personas datu avotu tā iemesla dēļ, ka ir izmantoti dažādi avoti, būtu jāsniedz vispārīga informācija.

(37)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu. Tas ietver arī datu subjektu tiesības piekļūt saviem veselības datiem, piemēram, datiem par slimības vēsturi, kas ietver tādu informāciju kā diagnozes, analīžu rezultāti, ārstējošā terapeita vērtējums un ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās pasākumi. Tāpēc katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt un saņemt paziņojumu jo īpaši par to, kādos nolūkos personas datus apstrādā, ja iespējams, cik ilgi personas dati tiek apstrādāti, kas ir personas datu saņēmēji, kāda ir jebkurā personas datu automātiskajā apstrādē ietvertā loģika un kādas ir šādas apstrādes sekas – vismaz tad, ja apstrāde pamatojas uz profilēšanu. Minētajām tiesībām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt citu personu tiesības vai brīvības, tostarp tirdzniecības noslēpumus vai intelektuālā īpašuma tiesības un jo īpaši autortiesības, ar ko aizsargāta programmatūra. Tomēr minēto apsvērumu rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju. Ja pārzinis apstrādā lielu informācijas apjomu saistībā ar datu subjektu, pārzinim būtu jāspēj pieprasīt, lai datu subjekts pirms informācijas nosūtīšanas precizētu, uz kuru informāciju un kurām apstrādes darbībām pieprasījums attiecas.

(38)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu labošanu un “tiesībām tikt aizmirstam”, ja šādu datu glabāšana pārkāpj šo regulu vai Savienības tiesību aktus, kas ir piemērojami pārzinim. Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu, ja personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie vākti vai citādi apstrādāti, ja datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu apstrādei vai iebilst pret savu personas datu apstrādi vai ja viņu personas datu apstrāde citā veidā neatbilst šai regulai. Minētās tiesības ir īpaši svarīgas, ja datu subjekts ir devis savu piekrišanu kā bērns, pilnībā neapzinoties ar apstrādi saistītos riskus, un vēlāk vēlas izņemt šādus personas datus, jo īpaši no interneta. Datu subjektam būtu jāvar īstenot minētās tiesības, neraugoties uz to, ka viņš vairs nav bērns. Tomēr personas datu turpmākai saglabāšanai vajadzētu būt likumīgai, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā, arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

(39)

Lai stiprinātu tiesības tikt aizmirstam tiešsaistes vidē, arī tiesības uz dzēšanu būtu jāpaplašina tā, lai pārzinim, kas ir publiskojis personas datus, būtu pienākums informēt pārziņus, kuri apstrādā šādus personas datus, par to, ka ir jādzēš visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumi. To darot, pārzinim būtu jāveic saprātīgi pasākumi, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un pārziņa rīcībā esošos līdzekļus, tostarp tehniskie pasākumi, ar ko pārziņus, kuri apstrādā personas datus, informē par datu subjekta pieprasījumu.

(40)

Metodes, ar kurām ierobežot personas datu apstrādi, cita starpā varētu ietvert izvēlēto datu pārvietošanu uz citu apstrādes sistēmu, izvēlēto personas datu pieejamības liegumu lietotājiem vai publicēto datu pagaidu izņemšanu no tīmekļa vietnes. Automatizētajās reģistrācijas sistēmās apstrādes ierobežošana principā būtu jānodrošina ar tehniskiem līdzekļiem tādā veidā, lai personas dati netiktu pakļauti turpmākām apstrādes darbībām un lai tos nevar izmainīt. Tas, ka personas datu apstrāde ir ierobežota, būtu skaidri jānorāda sistēmā.

(41)

Lai datu subjektiem būtu vēl lielāka kontrole pār saviem datiem, ja personas datu apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem, datu subjektam būtu arī jāļauj saņemt personas datus par sevi, kurus tas sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā, mašīnlasāmā un savstarpēji izmantojamā formātā un nosūtīt tos citam pārzinim. Datu pārziņi būtu jāmudina izstrādāt savstarpēji izmantojamus formātus, kas nodrošina datu pārnešanu. Minētās tiesības būtu jāpiemēro, ja datu subjekts personas datus ir sniedzis ar savu piekrišanu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu līgumu. Tādēļ tās jo īpaši nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras. Datu subjekta tiesībām nosūtīt vai saņemt personas datus par sevi nebūtu jārada pārziņiem pienākums ieviest vai uzturēt apstrādes sistēmas, kas ir tehniski saderīgas. Ja konkrēts personas datu kopums attiecas uz vairākiem datu subjektiem, tad tiesībām saņemt personas datus nebūtu jāskar citu datu subjektu tiesības un brīvības saskaņā ar šo regulu. Turklāt minētajām tiesībām nebūtu jāskar arī datu subjekta tiesības panākt personas datu dzēšanu un minēto tiesību ierobežojumus, kā izklāstīts šajā regulā, un tām jo īpaši nevajadzētu nozīmēt to, ka tiek dzēsti datu subjekta personas dati, kurus tas sniedzis līguma izpildes nolūkā, ciktāl un kamēr personas dati ir vajadzīgi minētā līguma izpildei. Ja tas ir tehniski iespējams, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām panākt, lai personas dati tiktu nosūtīti tieši no viena pārziņa citam pārzinim.

(42)

Ja personas datus var likumīgi apstrādāt tāpēc, ka apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, datu subjektam tomēr vajadzētu būt tiesībām iebilst pret to, ka tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz viņa konkrēto situāciju. Pārzinim būtu jāpierāda, ka viņa pārliecinošās leģitīmās intereses ir svarīgākas par datu subjekta pamattiesībām un brīvībām.

(43)

Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, kurā var būt ietverts pasākumus, ar ko izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus, un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde un kurai ir juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu – piemēram, elektroniska darbā pieņemšanas prakse bez cilvēka līdzdalības. Šāda apstrāde ietver “profilēšanu”, kas izpaužas kā jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kurā izvērtē ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši, lai analizētu vai prognozētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, ja šādai apstrādei ir juridiskas sekas attiecībā uz fizisko personu vai tā līdzīgā veidā viņu ievērojami ietekmē.

Tomēr lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu. Lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kurā personas dati tiek apstrādāti, pārzinim būtu jāizmanto piemērotas matemātiskās vai statistikas procedūras profilēšanai, jāveic atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu, ka tiek koriģēti faktori, kuru dēļ rodas personas datu neprecizitātes, un ka līdz minimumam ir samazināts kļūdu rašanās risks, jāgarantē personas datu drošība tādā veidā, ka tiek ņemti vērā iespējamie riski attiecībā uz datu subjekta interesēm un tiesībām, un cita starpā jānovērš fizisku personu diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes, politisko uzskatu, reliģiskās vai ticības piederības, dalības arodbiedrībā, ģenētiskā vai veselības stāvokļa vai dzimumorientācijas dēļ vai apstrāde, kuras rezultātā pasākumi radītu šādu diskrimināciju. Automatizēta lēmumu pieņemšana un profilēšana, pamatojoties uz īpašām personas datu kategorijām, būtu jāatļauj tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(44)

Tiesību aktos, kas pieņemti uz Līgumu pamata, vai iekšējos noteikumos, ko Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas ar savu darbību saistītos jautājumos, var piemērot ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem principiem un tiesībām uz informāciju, piekļuvi personas datiem, to labošanu vai dzēšanu, tiesībām uz datu pārnesamību, elektronisko sakaru datu konfidencialitāti, kā arī attiecībā uz ziņošanu datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un attiecībā uz dažiem ar to saistītiem pārziņu pienākumiem, ciktāl tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami un samērīgi, lai garantētu sabiedrisko drošību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi. Tas ietver pasargāšanu no draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanu, cilvēka dzīvības aizsardzību, jo īpaši, reaģējot uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, Savienības iestāžu un struktūru iekšējo drošību, citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus vai Savienībai vai dalībvalstij svarīgas ekonomiskās vai finanšu intereses, un tādu publisku reģistru uzturēšanu, kuri vajadzīgi vispārēju sabiedrības interešu dēļ, vai datu subjekta vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību, tostarp sociālo aizsardzību, sabiedrības veselību un humanitārus mērķus.

(45)

Būtu jāparedz pārziņa pienākumi un atbildība par ikvienu personas datu apstrādi, ko veic pārzinis vai pārziņa vārdā. Jo īpaši pārzinim būtu jāuzliek pienākums īstenot piemērotus un efektīvus pasākumus un vajadzētu spēt uzskatāmi parādīt, ka apstrādes darbības notiek saskaņā ar šo regulu, tostarp, ka pasākumi ir iedarbīgi. Minētajos pasākumos būtu jāņem vērā apstrādes raksturs, piemērošanas joma, konteksts un nolūki un risks, ko tā rada fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(46)

Risku fizisku personu tiesībām un brīvībām – ar atšķirīgu iespējamību un nopietnību – var radīt personas datu apstrāde, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu, jo īpaši: ja apstrāde var izraisīt diskrimināciju, identitātes zādzību vai viltošanu, finansiālu zaudējumu, kaitējumu reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšanu, neatļautu pseidonimizācijas atcelšanu vai jebkādu citu īpaši nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo situāciju; ja datu subjektiem var tikt atņemtas viņu tiesības un brīvības vai atņemta iespēja kontrolēt savus personas datus; ja tiek apstrādāti personas dati, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, un ja tiek apstrādāti ģenētiskie dati, veselības dati vai dati par dzimumdzīvi vai sodāmību un pārkāpumiem, vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem; ja tiek izvērtēti personiskie aspekti, jo īpaši analizējot vai prognozējot aspektus attiecībā uz personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, lai izveidotu vai izmantotu personiskos profilus; ja tiek apstrādāti neaizsargātu fizisku personu, īpaši bērnu, personas dati; vai ja apstrāde ietver lielu personas datu daudzumu un ietekmē lielu skaitu datu subjektu.

(47)

Riska iespējamība un nopietnība attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām būtu jānosaka, atsaucoties uz apstrādes raksturu, piemērošanas jomu, kontekstu un nolūkiem. Risks būtu jāizvērtē, pamatojoties uz objektīvu novērtējumu, ar ko nosaka, vai datu apstrādes darbības ietver risku vai augstu risku.

(48)

Fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi ir vajadzīgs veikt piemērotus tehniskos un organizatoriskos pasākumus ar mērķi nodrošināt šīs regulas prasību izpildi. Lai pārzinis varētu uzskatāmi parādīt, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti, tam būtu jāpieņem iekšējas vadlīnijas un jāīsteno pasākumi, kas jo īpaši atbilst integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. Šādi pasākumi cita starpā var būt apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija, tiklīdz tas ir iespējams, pārredzamība attiecībā uz funkcijām un personas datu apstrādi, kas datu subjektam dod iespēju pārraudzīt datu apstrādi un pārzinim dod iespēju izveidot un uzlabot drošības pasākumus. Arī saistībā ar publiskā iepirkuma konkursiem būtu jāņem vērā principi, kas paredz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma.

(49)

Regulā (ES) 2016/679 ir paredzēts, ka pārziņiem ir jāapliecina atbilstība, ievērojot apstiprinātus sertifikācijas mehānismus. Tāpat Savienības iestādēm un struktūrām būtu jāspēj pierādīt atbilstību šai regulai, iegūstot sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 42. pantu.

(50)

Datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzība, kā arī pārziņa un apstrādātāja pienākumi un atbildība prasa skaidri sadalīt pienākumus saskaņā ar šo regulu, tostarp arī tajos gadījumos, kad pārzinis apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka kopā ar citiem pārziņiem, vai gadījumos, kad apstrādes darbības tiek veiktas pārziņa vārdā.

(51)

Lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām saistībā ar apstrādi, kas apstrādātājam jāveic pārziņa vārdā, kad apstrādātājam tiek uzticēts veikt apstrādes darbības, pārzinim būtu jāizmanto vienīgi tādi apstrādātāji, kuri sniedz pietiekamas garantijas, jo īpaši speciālo zināšanu, uzticamības un līdzekļu ziņā, tādu tehnisko un organizatorisko pasākumu īstenošanai, kuri atbilst šīs regulas prasībām, tostarp apstrādes drošības jomā. Apstrādātāja, kas nav Savienības iestāde vai struktūra, atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam var izmantot kā elementu, ar ko uzskatāmi parāda pārziņa pienākumu izpildi. Apstrāde, ko veic apstrādātājs, kas nav Savienības iestāde vai struktūra, būtu jāreglamentē ar līgumu vai – ja kā apstrādātāji darbojas Savienības iestādes vai struktūras – ar līgumu vai citu juridisku aktu atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas saista apstrādātāju ar pārzini; minētajā aktā būtu jāizklāsta apstrādes priekšmets un ilgums, apstrādes raksturs un nolūki, personas datu veids un datu subjektu kategorijas, ņemot vērā konkrētos apstrādātāja uzdevumus un pienākumus saistībā ar veicamo apstrādi un risku datu subjekta tiesībām un brīvībām. Pārzinim un apstrādātājam vajadzētu būt iespējai izvēlēties izmantot atsevišķu līgumu vai līguma standartklauzulas, ko pieņem vai nu tieši Komisija, vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs un pēc tam Komisija. Pēc tam, kad apstrāde pārziņa vārdā ir pabeigta, apstrādātājam pēc pārziņa izvēles personas dati būtu jāatdod atpakaļ vai jādzēš, ja vien saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam, nav prasīts personas datus uzglabāt.

(52)

Lai uzskatāmi parādītu, ka ir ievēroti šīs regulas noteikumi, pārzinim būtu jāglabā ieraksti par apstrādes darbībām, ko viņš veic savas atbildības ietvaros, un apstrādātājam būtu jāglabā ieraksti par tā atbildības jomā ietilpstošo apstrādes darbību kategorijām. Savienības iestādēm un struktūrām vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un pēc pieprasījuma darīt tam pieejamus savus ierakstus, lai tie varētu kalpot minēto apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām. Savienības iestādēm un struktūrām būtu jāvar izveidot centrālu reģistru, kurā glabāt ierakstus par veiktajām apstrādes darbībām, ja vien tas nav nelietderīgi Savienības iestādes vai struktūras lieluma dēļ. Pārredzamības nolūkos tām būtu jāvar padarīt šādu reģistru publiski pieejamu.

(53)

Lai saglabātu drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta šī regula, pārzinim vai apstrādātājam būtu jānovērtē apstrādei raksturīgie riski un jāīsteno pasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, šifrēšana. Minētajiem pasākumiem, ņemot vērā tehniskās iespējas un īstenošanas izmaksas, būtu jānodrošina atbilstošs drošības līmenis, tostarp konfidencialitāte, attiecībā uz apstrādei raksturīgo risku un aizsargājamo personas datu īpatnībām. Novērtējot datu drošības risku, vērā būtu jāņem riski, ko rada personas datu apstrāde, piemēram, nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

(54)

Savienības iestādēm un struktūrām būtu jānodrošina elektronisko sakaru datu konfidencialitāte, kā noteikts Hartas 7. pantā. Jo īpaši Savienības iestādēm un struktūrām būtu jānodrošina savu elektronisko sakaru tīklu drošība. Tām būtu jāaizsargā informācija, kas saistīta ar galalietotāju termināliekārtām, kuras piekļūst to publiski pieejamām tīmekļa vietnēm un mobilām lietotnēm, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (8). Tām būtu arī jāaizsargā lietotāju sarakstos saglabātie personas dati.

(55)

Ja uz personas datu aizsardzības pārkāpumu nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tas fiziskām personām var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu. Tādēļ, tiklīdz pārzinim ir kļuvis zināms, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, pārzinim bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, būtu jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam, izņemot, ja pārzinis spēj saskaņā ar pārskatatbildības principu uzskatāmi parādīt, ka personas datu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, nerada risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Ja šādu paziņojumu nevar sniegt 72 stundu laikā, paziņojumam būtu jāpievieno informācija par kavēšanās iemesliem, un informāciju var sniegt pa posmiem bez nepamatotas turpmākas kavēšanās. Ja kavēšanās ir pamatota, mazāk sensitīva vai mazāk specifiska informācija par pārkāpumu būtu jāatklāj pēc iespējas ātrāk, negaidot, līdz incidents tiks pilnībā atrisināts, un tikai tad sniedzot paziņojumu.

(56)

Ja ir iespējams, ka personas datu pārkāpums rada augstu risku fiziskās personas tiesībām un brīvībām, pārzinim bez liekas kavēšanās būtu jāpaziņo datu subjektam par personas datu pārkāpumu, lai viņš varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus. Paziņojumā būtu jāapraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturs, kā arī ieteikumi, kā attiecīgā fiziskā persona varētu mīkstināt iespējamās nelabvēlīgās sekas. Šāda paziņošana datu subjektiem būtu jāveic cik vien iespējams ātri un ciešā sadarbībā ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, ievērojot tās vai citas attiecīgas iestādes, piemēram, tiesībaizsardzības iestādes, sniegtos norādījumus.

(57)

Regulā (EK) Nr. 45/2001 ir paredzēts pārziņa vispārīgs pienākums paziņot par personas datu apstrādi datu aizsardzības speciālistam. Datu aizsardzības speciālists uztur paziņoto apstrādes darbību reģistru, ja vien tas nav nelietderīgi Savienības iestādes vai struktūras lieluma dēļ. Papildus šim vispārīgajam pienākumam būtu jāievieš iedarbīgas procedūras un mehānismi nolūkā uzraudzīt tos apstrādes darbību veidus, kuri, iespējams, var radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām sava rakstura, apmēra, konteksta un nolūku dēļ. Šādas procedūras jo īpaši būtu jāievieš arī gadījumos, kad apstrādes darbību veidi ietver jauno tehnoloģiju izmantošanu vai ir jauni veidi, attiecībā uz kuriem pārzinis pirms tam nav veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vai tādi, pēc kuriem ir radusies vajadzība, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās apstrādes. Šādos gadījumos pārzinim pirms apstrādes būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, lai izvērtētu augstā riska iespējamību un nopietnību, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus un riska avotus. Minētajā novērtējumā par ietekmi jo īpaši būtu jāietver paredzētie pasākumi, garantijas un mehānismi, kas mazina minēto risku, nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti.

(58)

Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka – ja nav garantijas, drošības pasākumi un mehānismi riska mazināšanai – apstrāde radītu augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām un pārzinis uzskata, ka risku nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes darbību sākšanas būtu jāapspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. Šādu augstu risku, visticamāk, rada daži apstrādes veidi un apstrādes apjoms un biežums, kas var izraisīt arī kaitējumu vai fiziskas personas tiesību un brīvību ierobežošanu. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam uz pieprasījumu par apspriešanos būtu jāatbild noteiktā termiņā. Tomēr tam, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nav sniedzis atbildi minētajā noteiktajā termiņā, nebūtu jāskar neviena Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja iejaukšanas saskaņā ar viņa uzdevumiem un pilnvarām, kas paredzēti šajā regulā, tostarp pilnvarām aizliegt apstrādes darbības. Minētajā apspriešanās procesā vajadzētu būt iespējai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam iesniegt saistībā ar attiecīgo apstrādi veikta novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību rezultātus, jo īpaši pasākumus, ar kuriem paredzēts mazināt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.

(59)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt informētam par administratīvajiem pasākumiem, un ar to būtu jāapspriežas par iekšējiem noteikumiem, ko Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas ar savu darbību saistītos jautājumos un kas paredz personas datu apstrādi, paredz nosacījumus datu subjektu tiesību ierobežošanai vai paredz atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām, lai nodrošinātu, ka plānotā apstrāde atbilst šai regulai, un jo īpaši attiecībā uz risku mazināšanu attiecībā uz datu subjektu.

(60)

Ar Regulu (ES) 2016/679 tika izveidota Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, kas ir neatkarīga Savienības struktūra ar juridiskas personas statusu. Kolēģijai būtu jāpalīdz nodrošināt Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas (ES) 2016/680 konsekventu piemērošanu visā Savienībā, tostarp jāsniedz padomi Komisijai. Tajā pašā laikā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāturpina īstenot savas uzraudzības un konsultatīvās funkcijas attiecībā uz visām Savienības iestādēm un struktūrām pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma. Lai nodrošinātu konsekventus datu aizsardzības noteikumus visā Savienībā, Komisijai priekšlikumu vai ieteikumu gatavošanas gaitā būtu jācenšas apspriesties ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. Apspriesties vajadzētu obligāti pēc tiesību aktu pieņemšanas vai deleģēto aktu un īstenošanas aktu gatavošanas laikā, kā noteikts LESD 289., 290. un 291. pantā, kā arī pēc tam, kad ir pieņemti ieteikumi un priekšlikumi, kas attiecas uz līgumiem ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā noteikts LESD 218. pantā, ja tie ietekmē tiesības uz personas datu aizsardzību. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu būt pienākumam apspriesties ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, izņemot, ja Regulā (ES) 2016/679 ir noteikts pienākums apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, piemēram, par atbilstības lēmumiem vai deleģētajiem aktiem par standartizētām ikonām un sertifikācijas mehānismu prasībām. Ja konkrētais akts ir īpaši svarīgs fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, Komisijai būtu jāspēj papildus apspriesties arī ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju. Šādos gadījumos Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas biedram būtu jākoordinē sava sadarbība ar kolēģiju ar mērķi sniegt kopēju atzinumu. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un attiecīgos gadījumos Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai rakstisks ierosinājums būtu jāsniedz astoņu nedēļu laikā. Šim laika periodam vajadzētu būt īsākam steidzamos gadījumos vai citos apstākļos, piemēram, kad Komisija gatavo deleģētos un īstenošanas aktus.

(61)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 75. pantu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jānodrošina Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sekretariāts.

(62)

Visās Savienības iestādēs un struktūrās datu aizsardzības speciālistiem būtu jānodrošina šīs regulas noteikumu piemērošana un jākonsultē pārziņi un apstrādātāji par to pienākumu izpildi. Šim speciālistam vajadzētu būt personai ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā, kas būtu jānosaka jo īpaši saskaņā ar veiktajām datu apstrādes darbībām un aizsardzību, kāda nepieciešama personas datiem, kurus pārzinis vai apstrādātājs apstrādā. Datu aizsardzības speciālistiem vajadzētu būt spējīgiem veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi.

(63)

Kad personas dati no Savienības iestādēm un struktūrām tiek nosūtīti pārziņiem, apstrādātājiem vai citiem saņēmējiem trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, būtu jāgarantē aizsardzības līmenis, ko šī regula nodrošina fiziskām personām Savienībā. Tādas pašas garantijas būtu jāpiemēro gadījumos, kad personas dati no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas tiek nosūtīti tālāk pārziņiem, apstrādātājiem tajā pašā vai citā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā. Jebkurā gadījumā nosūtīt datus uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var tikai tad, ja tiek pilnībā ievērota šī regula un Hartā nostiprinātās pamattiesības un pamatbrīvības. Nosūtīšana varētu notikt tikai tad, ja, ņemot vērā pārējos šīs regulas noteikumus, pārzinis vai apstrādātājs ievēro šīs regulas noteikumus attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(64)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantā vai Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantā noteikto Komisija var izlemt, ka trešā valsts, kāda teritorija vai konkrēts sektors trešā valstī vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni. Šādos gadījumos personas datus Savienības iestāde vai struktūra uz minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju var nosūtīt bez nepieciešamības saņemt jebkādu turpmāku atļauju.

(65)

Kamēr lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic pasākumi, kas kompensētu datu aizsardzības trūkumus trešā valstī, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektam. Šādas atbilstošas garantijas varētu nozīmēt, ka tiek izmantotas Komisijas pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja apstiprinātas līguma klauzulas. Ja apstrādātājs nav Savienības iestāde vai struktūra, atbilstošās garantijas var būt saistoši uzņēmuma noteikumi, rīcības kodeksi un sertifikācijas mehānismi, kas tiek izmantoti starptautiskai nosūtīšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Minētajām garantijām būtu jānodrošina, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības un datu subjektu tiesības atbilstīgi Savienībā veiktai apstrādei, tostarp īstenojamu datu subjekta tiesību un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, ieskaitot iespēju saņemt efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā un pieprasīt kompensāciju Savienībā vai trešā valstī. Tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atbilstību vispārīgiem principiem, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, un integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem. Savienības iestādes un struktūras var veikt datu nosūtīšanu uz trešo valstu publiskām iestādēm vai struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir atbilstoši pienākumi vai funkcijas, tostarp pamatojoties uz noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvās vienošanās, piemēram, saprašanās memorandā, datu subjektiem paredzot īstenojamas un efektīvas tiesības. Ja garantijas ir paredzētas administratīvās vienošanās, kas nav juridiski saistošas, būtu jāsaņem Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atļauja.

(66)

Iespējai, ka pārzinis vai apstrādātājs var izmantot Komisijas vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, nebūtu jāizslēdz ne tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var iekļaut standarta datu aizsardzības klauzulas plašākā līgumā, piemēram, līgumā starp apstrādātāju un citu apstrādātāju, ne arī tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var pievienot citas klauzulas vai papildu garantijas, ar noteikumu, ka tās tieši vai netieši nav pretrunā Komisijas vai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pieņemtajām līguma standartklauzulām vai neierobežo datu subjektu pamattiesības vai brīvības. Pārziņi un apstrādātāji būtu jāmudina nodrošināt papildu garantijas, izmantojot līgumsaistības, ar kurām papildina standarta datu aizsardzības klauzulas.

(67)

Dažas trešās valstis pieņem normatīvos un citus tiesību aktus, kuru mērķis ir tieši regulēt apstrādes darbības, ko veic Savienības iestādes un struktūras. Tas var ietvert tiesu spriedumus vai administratīvu iestāžu lēmumus trešās valstīs, ar kuriem pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai atklāt personas datus un kuri nav balstīti uz starptautisku nolīgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību. Šādu normatīvu un citu tiesību aktu ekstrateritoriāla piemērošana var būt pretrunā starptautiskām tiesībām un var kavēt sasniegt tādu aizsardzību, kādu fiziskām personām Savienībā nodrošina ar šo regulu. Nosūtīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja šīs regulas nosacījumi nosūtīšanai uz trešām valstīm ir izpildīti. Tas cita starpā varētu būt gadījumos, kad izpaušana ir nepieciešama, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, kas atzītas Savienības tiesību aktos.

(68)

Īpašās situācijās būtu jāparedz noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus noteiktos gadījumos, kad datu subjekts ir devis skaidru piekrišanu, ja nosūtīšana ir gadījuma rakstura un nepieciešama saistībā ar līgumu vai likumīgu prasību, neatkarīgi no tā, vai to izvirza tiesas procesā vai administratīvā vai ārpustiesas procedūrā, tostarp regulatīvo struktūru procedūrās. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos noteiktām svarīgām sabiedrības interesēm, vai ja datus nosūta no reģistra, kas izveidots ar likumu un ir paredzēts, lai leģitīmi ieinteresētas personas vai sabiedrība varētu to izmantot. Pēdējā minētajā gadījumā nebūtu jānosūta pilnīgi visi reģistrā ietvertie personas dati vai veselas datu kategorijas, izņemot, ja Savienības tiesību akti to atļauj, un, ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot leģitīmi ieinteresētas personas, dati būtu jānosūta tikai pēc šo personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmējas, pilnībā ņemot vērā datu subjekta intereses un pamattiesības.

(69)

Šīm atkāpēm jo īpaši būtu jāattiecas uz datu nosūtīšanu, ko pieprasa un kas ir vajadzīga saistībā ar svarīgiem sabiedrības interešu iemesliem, piemēram, kad notiek starptautiska datu apmaiņa starp Savienības iestādēm un struktūrām un konkurences iestādēm, nodokļu vai muitas pārvaldēm, finanšu uzraudzības iestādēm un dienestiem, kuru kompetencē ir sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības jautājumi, piemēram, ja runa ir par kontaktu izsekojumu lipīgo slimību gadījumā vai lai samazinātu un/vai izskaustu dopingu sportā. Personas datu nosūtīšana būtu arī uzskatāma par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai aizsargātu kādu no interesēm, kas ir būtiskas datu subjekta vai citas personas vitālām interesēm, tostarp fiziskajai veselībai vai dzīvībai, ja datu subjekts nav spējīgs dot piekrišanu. Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības tiesību aktos var skaidri noteikt ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautiskai organizācijai, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs. Varētu uzskatīt, ka datu subjekta, kurš fiziski vai juridiski nevar dot piekrišanu, personas datu nosūtīšana starptautiskai humanitārai organizācijai ar mērķi izpildīt uzdevumu saskaņā ar Ženēvas konvencijām vai ievērot bruņotos konfliktos piemērojamas starptautiskās humanitārās tiesības, ir nepieciešama svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs vai tāpēc, ka tas ir datu subjekta vitālās interesēs.

(70)

Jebkurā gadījumā, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāizmanto risinājumi, kas datu subjektiem sniedz īstenojamas un efektīvas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi Savienībā arī pēc tam, kad minētie dati ir nosūtīti, lai tādējādi viņi joprojām varētu baudīt savas pamattiesības un garantijas.

(71)

Personas datu pārvietošanās pāri robežām ārpus Savienības var ievērojami apdraudēt fizisko personu spējas īstenot tiesības uz datu aizsardzību, jo īpaši, lai aizsargātos pret nelikumīgu izmantošanu vai šādas informācijas atklāšanu. Vienlaikus valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs var saskarties ar situāciju, kad tie nevar reaģēt uz sūdzībām vai veikt izmeklēšanu saistībā ar darbībām, kas norisinās ārpus to jurisdikcijas. To pūles kopīgi strādāt pārrobežu kontekstā var sarežģīt arī nepietiekamās preventīvās vai korektīvās pilnvaras, tiesisko regulējumu atšķirības un tādi praktiski šķēršļi kā, piemēram, ierobežoti līdzekļi. Tāpēc vajadzētu sekmēt ciešāku sadarbību starp Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un valstu uzraudzības iestādēm, lai palīdzētu apmainīties ar informāciju ar kolēģiem citās valstīs.

(72)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja amata izveide ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un viņa pilnvarošana veikt savus uzdevumus un izmantot savas pilnvaras pilnīgi neatkarīgi ir būtiska sastāvdaļa fizisku personu aizsardzībā attiecībā uz viņu personas datu apstrādi. Ar šo regulu vajadzētu stiprināt un precizēt viņa lomu un neatkarību. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt personai, par kuras neatkarību nav ne mazāko šaubu un kura ir atzīta par tādu, kam ir Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pienākumu pildīšanai nepieciešamā pieredze un prasmes, piemēram, šī persona ir strādājusi kādā no saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 51. pantu izveidotajām uzraudzības iestādēm.

(73)

Lai nodrošinātu konsekventu datu aizsardzības noteikumu uzraudzību un izpildi visā Savienībā, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt tiem pašiem uzdevumiem un faktiskām pilnvarām, kas ir valstu uzraudzības iestādēm, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvām pilnvarām, pilnvarām lemt par sankcijām un atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvarām, jo īpaši fizisku personu sūdzību gadījumos, un pilnvarām informēt Tiesu par šīs regulas pārkāpumiem un iesaistīties tiesvedībās saskaņā ar primārajiem tiesību aktiem. Šādām pilnvarām būtu jāietver arī pilnvaras uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu. Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un pārmērīga apgrūtinājuma attiecīgajām personām, kuras var tikt nevēlami ietekmētas, katram Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja pasākumam vajadzētu būt atbilstošam, vajadzīgam un samērīgam, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā un ievērojot katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms attiecīgā individuālā pasākuma pieņemšanas. Katram Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja veiktam juridiski saistošam pasākumam vajadzētu būt sagatavotam rakstiski, skaidram un nepārprotamam, tajā būtu jānorāda pasākuma noteikšanas datums, uz tā vajadzētu būt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja vadītāja parakstam, tajā būtu jāiekļauj pasākuma pamatojums un jānorāda, ka ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

(74)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotās uzraudzības kompetencei nebūtu jāattiecas uz personas datu apstrādi Tiesā, kad tā rīkojas atbilstīgi savai kompetencei, lai tādējādi nodrošinātu, ka Tiesa ir neatkarīga savu tiesu varas uzdevumu izpildē, tostarp lēmumu pieņemšanā. Saistībā ar šādām apstrādes darbībām Tiesai vajadzētu izveidot neatkarīgu uzraudzību saskaņā ar Hartas 8. panta 3. punktu, piemēram, ieviešot iekšēju mehānismu.

(75)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja lēmumi par šajā regulā paredzētajiem izņēmumiem, garantijām, atļaujām un nosacījumiem attiecībā uz datu apstrādi būtu jāpublicē darbības pārskatā. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs var publicēt ziņojumus par konkrētiem jautājumiem neatkarīgi no darbības gada pārskata publicēšanas.

(76)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (9).

(77)

Valstu uzraudzības iestādes uzrauga Regulas (ES) 2016/679 noteikumu piemērošanu un veicina tās saskanīgu piemērošanu visā Savienībā, lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz viņu personas datu apstrādi un atvieglotu personas datu brīvu apriti iekšējā tirgū. Lai konsekventāk tiktu piemēroti dalībvalstīs un Savienības iestādēs un struktūrās piemērojamie datu aizsardzības noteikumi, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu efektīvi jāsadarbojas ar valstu uzraudzības iestādēm.

(78)

Atsevišķos gadījumos Savienības tiesību aktos ir paredzēta koordinēta uzraudzība, kuru īsteno Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs kopā ar valstu uzraudzības iestādēm. Turklāt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs ir Eiropola uzraudzības iestāde, un šiem nolūkiem īpašs sadarbības modelis ar valstu uzraudzības iestādēm tiek īstenots ar konsultatīvas sadarbības padomes starpniecību. Lai uzlabotu datu aizsardzības pamatnoteikumu efektīvu uzraudzību un izpildi, Savienībā būtu jāievieš vienots un saskaņots koordinētas uzraudzības modelis. Tāpēc Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāiesniedz leģislatīvu aktu priekšlikumi, kuru mērķis būtu grozīt Savienības tiesību aktus, paredzot koordinētas uzraudzības modeli, lai saskaņotu tos ar šajā regulā paredzēto koordinētās uzraudzības modeli. Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai būtu jākalpo par vienotu forumu, kas nodrošina efektīvu koordinētu uzraudzību visās jomās.

(79)

Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību Tiesā saskaņā ar Līgumiem, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, vai ja Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nereaģē uz sūdzību, daļēji vai pilnībā noraida sūdzību vai nerīkojas, kad šāda rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to izskatīt tiesā. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības virzību un iznākumu. Ja lietā ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar valsts uzraudzības iestādi, datu subjektam būtu jāsniedz starpposma informācija. Lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāveic tādi pasākumi kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapas nodrošināšana, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī citus saziņas līdzekļus.

(80)

Jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, vajadzētu būt tiesībām no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu saskaņā ar Līgumu nosacījumiem.

(81)

Lai nostiprinātu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzības funkcijas un šīs regulas efektīvu izpildi, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam vajadzētu būt pilnvarām kā galēju līdzekli uzlikt administratīvus naudas sodus. Naudas sodu mērķim vajadzētu būt sankcijām par šīs regulas neievērošanu Savienības iestādei vai struktūrai, nevis fiziskām personām, lai atturētu tās no šīs regulas neievērošanas nākotnē un sekmētu personas datu aizsardzības kultūru Savienības iestādēs un struktūrās. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi, par kuriem piemēro administratīvus naudas sodus, un būtu jānosaka attiecīgo administratīvā naudas sodu maksimālais apmērs un kritēriji to piemērošanai. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jānosaka naudas soda apmērs katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu un tā sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas. Uzliekot administratīvu naudas sodu Savienības iestādei vai struktūrai, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam būtu jāizvērtē naudas soda summas proporcionalitāte. Administratīvajā procedūrā, ar kuru Savienības iestādēm un struktūrām uzliek naudas sodu, būtu jāievēro Savienības tiesību aktos paredzētie vispārējie principi, kā tos interpretējusi Tiesa.

(82)

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības, kas paredzētas šajā regulā, ir pārkāptas, viņam vajadzētu būt tiesībām pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību, kura ir izveidota saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuras statūtos noteiktie mērķi atbilst sabiedrības interesēm un kura darbojas personas datu aizsardzības jomā, iesniegt sūdzību Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam viņa vārdā. Šādai struktūrai, organizācijai vai asociācijai vajadzētu spēt īstenot tiesības pielietot tiesību aizsardzību tiesā datu subjektu vārdā vai īstenot tiesības saņemt kompensāciju datu subjektu vārdā.

(83)

Ja Savienības ierēdnis vai cits darbinieks neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus, viņu vajadzētu varēt saukt pie disciplināras vai cita veida atbildības saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (10) (“Civildienesta noteikumi”).

(84)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu standartklauzulas līgumos starp pārziņiem un apstrādātājiem un līgumos starp pašiem pārziņiem to apstrādes darbību sarakstu pieņemšanai, attiecībā uz kurām pārziņiem, kuri personas datu apstrādi veic, pildot uzdevumu sabiedrības interesēs, būtu iepriekš jāapspriežas ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, un lai pieņemtu līgumu standartklauzulas, kas nodrošina atbilstošas garantijas starptautiskai nosūtīšanai.

(85)

Būtu jāaizsargā konfidenciālā informācija, ko Savienības un valstu statistikas iestādes vāc oficiālās Eiropas statistikas un oficiālās valsts statistikas izveidei. Eiropas statistika būtu jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata saskaņā ar statistikas principiem, kas noteikti LESD 338. panta 2. punktā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (12) paredz sīkākas prasības par statistikas konfidencialitāti attiecībā uz Eiropas statistiku.

(86)

Regula (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmums (EK) Nr. 1247/2002/EK (13) būtu jāatceļ. Atsauces uz atcelto regulu un atcelto lēmumu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu.

(87)

Lai garantētu neatkarīgās uzraudzības iestādes locekļu pilnīgu neatkarību, šai regulai nevajadzētu ietekmēt pašreizējā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja un uzraudzītāja palīga pilnvaru termiņu. Pašreizējam uzraudzītāja palīgam būtu jāpaliek amatā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām, izņemot gadījumus, kad tiek izpildīts viens no šīs regulas nosacījumiem priekšlaicīgai Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atbrīvošanai no amata. Šīs regulas attiecīgie noteikumi ir piemērojami uzraudzītāja palīgam līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

(88)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķa – nodrošināt fizisko personu vienlīdzīgu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un personas datu brīvu plūsmu visā Savienībā – sasniegšanai ir vajadzīgs un lietderīgi paredzēt noteikumus par personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar LES 5. panta 4. punktu.

(89)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2017. gada 15. martā sniedza atzinumu (14),