EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2009, (ES) 2019/942 un (ES) 2019/943 un Direktīvas 2009/73/EK un (ES) 2019/944 un atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013

elektroenerģija:

viedie gāzes tīkli: jebkurš turpmāk nosauktais aprīkojums vai iekārta, kuras mērķis ir darīt iespējamu un sekmēt daudzveidīgu mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu. tostarp biometāna vai ūdeņraža, integrāciju gāzes tīklā: digitālas sistēmas un komponenti, kas ietver IKT, kontroles sistēmas un sensoru tehnoloģijas, lai būtu iespējama gāzes ražošanas, pārvades, sadales, uzglabāšanas un patēriņa gāzes tīklā interaktīva un intelektiska uzraudzība, mērījumi, kvalitātes kontrole un vadība. Turklāt šādi projekti var ietvert arī aprīkojumu, kas nodrošina reversās plūsmas no sadales uz pārvades līmeni, tostarp saistīto fizisko modernizāciju, ja tas ir nepieciešams aprīkojuma un iekārtu darbībai mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu integrēšanai;

ūdeņradis:

Jebkurš no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem aktīviem var būt no jauna būvēts aktīvs vai aktīvs, kas pārprofilēts no dabasgāzei uz ūdeņradim vai abām minētajām gāzēm paredzētu aktīvu;

elektrolīzeru iekārtas:

oglekļa dioksīds:

novērtējumu par to, kā to projekti sekmēs I pielikumā minēto prioritāšu īstenošanu;

norādi par projekta attiecīgo kategoriju, kā noteikts II pielikumā;

analīzi par to, kā ir izpildīti 4. pantā noteiktie kritēriji;

projektiem, kas sasnieguši pietiekamu gatavību, – projektam specifisku izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta atbilstīgi metodoloģijai, kura izstrādāta saskaņā ar 11. pantu;

savstarpēju interešu projektiem – atbalsta vēstules no tieši skarto valstu valdībām, kurās pausts atbalsts projektam, vai citas nesaistošas vienošanās;

visu citu informāciju, kas būtiska projekta izvērtēšanai.

elektroenerģijas pārvade – projekts pie minētās dalībvalsts robežas ar citu vai citām dalībvalstīm tīkla pārvades jaudu vai jaudu, kas pieejama komerciālajām plūsmām, pie minētās dalībvalsts robežas ar citu vai citām dalībvalstīm palielina vismaz par 500 megavatiem (MW), salīdzinot ar situāciju, ja projekts netiktu nodots ekspluatācijā, vai projekts samazina savstarpēji nesavienotu sistēmu energoizolāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs, un palielina pārrobežu tīkla pārvades jaudu pie robežas starp divām dalībvalstīm vismaz par 200 MW;

elektroenerģijas uzkrāšana – projekts nodrošina vismaz 225 MW uzstādīto kapacitāti un tādu uzkrāšanas kapacitāti, kas dod iespēju saražot neto elektroenerģiju vismaz 250 GW stundas gadā;

viedie energotīkli – projekts ir paredzēts aprīkojumam un iekārtām augstsprieguma un vidēja sprieguma līmenī, un tajā ir iesaistīti PSO, PSO un SSO vai SSO no vismaz divām dalībvalstīm. Projektā var iesaistīt tikai SSO, ar noteikumu, ka tie ir no vismaz divām dalībvalstīm un ir nodrošināta sadarbspēja. Projekts atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: tajā iesaistīti 50 000 elektroenerģijas lietotāju, ražotāju, patērētāju vai ražojošu patērētāju, tas aptver patēriņa zonu, kura ir vismaz 300 GW stundas gadā, vismaz 20 % no elektroenerģijas patēriņa, kas saistīts ar projektu, rodas no mainīgiem atjaunīgajiem resursiem, vai arī tas samazina savstarpēji nesavienotu sistēmu enerģētisko izolāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs. Projektam nav jābūt saistītam ar fizisku kopīgu robežu. Projektiem, kas saistīti ar mazām izolētām sistēmām, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 42. punktā, tostarp salām, minētie sprieguma līmeņi ir vienādi ar augstāko sprieguma līmeni relevantajā elektroenerģijas sistēmā;

ūdeņraža pārvade un sadale – projekts dara iespējamu ūdeņraža pārvadi pāri attiecīgo dalībvalstu robežām vai esošo pārrobežu ūdeņraža transportēšanas jaudu pie divu dalībvalstu robežas palielina par vismaz 10 %, salīdzinot ar situāciju pirms projekta nodošanas ekspluatācijā, un tiek pietiekami parādīts, ka projekts ir būtiska daļa no plānota pārrobežu ūdeņraža tīkla, un sniegti pietiekami pierādījumi par esošiem plāniem un sadarbību ar kaimiņvalstīm un tīklu operatoriem, vai attiecibā uz projektiem, kas samazina savstarpēji nesavienotu sistēmu enerģētisko izolāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs, projekta mērķis ir tieši vai netieši apgādāt vismaz divas dalībvalstis;

ūdeņraža uzglabāšana vai II pielikuma 3. punktā minētie ūdeņraža pieņemšanas kompleksi– projekta mērķis ir tieši vai netieši apgādāt vismaz divas dalībvalstis;

elektrolīzeri – projekts nodrošina uzstādīto jaudu vismaz 50 MW apmērā, ko nodrošina viens elektrolīzeris vai vairāki elektrolīzeri, kas kopā veido vienu, koordinētu projektu un sniedz tiešus vai netiešus ieguvumus vismaz divām dalībvalstīm, un jo īpaši attiecībā uz projektiem salās un salu sistēmās, atbalsta inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un sniedz būtisku ieguldījumu salu un Savienības energosistēmas ilgtspējā;

viedie gāzes tīkli – projektā ir iesaistīti PSO, PSO un SSO vai SSO no vismaz divām dalībvalstīm. SSO var tikt iesaistīti tikai ar PSO atbalstu no vismaz divām dalībvalstīm, kas ir cieši saistīti ar projektu un nodrošina sadarbspēju;

atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas pārvade – projekts ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas pārvadi no atkrastes ražošanas objektiem ar jaudu vismaz 500 MW, un nodrošina elektroenerģijas pārvadi uz konkrētas dalībvalsts sauszemes tīklu, kā arī palielina iekšējā tirgū pieejamo atjaunīgās elektroenerģijas apjomu. Projektu izstrādā teritorijās, kurās atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas izplatība ir zema, un tam ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un tas sniedz būtisku ieguldījumu energosistēmas ilgtspējā un tirgus integrācijā, vienlaikus nekavējot pārrobežu jaudas un plūsmas;

oglekļa dioksīda projekti – projektu izmanto, lai transportētu un attiecīgā gadījumā uzglabātu antropogēno oglekļa dioksīdu, kas radies vismaz divās dalībvalstīs.

savstarpēju interešu projekts II pielikuma 1. punkta a) un f) apakšpunktā noteiktajā kategorijā – projekts palielina tīkla pārvades jaudu vai jaudu, kas pieejama komerciālajām plūsmām, pie minētās dalībvalsts robežas ar vienu vai vairākām trešām valstīm un sniedz ievērojamus ieguvumus vai nu tieši vai netieši (jo ir starpsavienojums ar trešo valsti) Savienības līmenī saskaņā ar īpašajiem kritērijiem, kuri uzskaitīti 4. panta 3. punktā. Ieguvumus dalībvalstīm aprēķina un publicē ENTSO-E Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāna ietvaros;

savstarpēju interešu projekts II pielikuma 3. punktā noteiktajā kategorijā – ūdeņraža projekts dara iespējamu ūdeņraža pārvadi pie kādas dalībvalsts robežas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, un tiek pierādīts, ka tas sniedz ievērojamus ieguvumus vai nu tieši vai netieši (jo ir starpsavienojums ar trešo valsti) Savienības līmenī saskaņā ar īpašajiem kritērijiem, kuri uzskaitīti 4. panta 3. punktā. Ieguvumus dalībvalstīm aprēķina un publicē ENTSO-G Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāna ietvaros;

savstarpēju interešu projekts II pielikuma 5.punktā noteiktajā kategorijā – vismaz divas dalībvalstis un kāda trešā valsts projektu var izmantot antropogēnas izcelsmes oglekļa dioksīda transportēšanai un uzglabāšanai.

atjaunīgās enerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lieliem patēriņa centriem un krātuvēm mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, jo īpaši:

tirgus integrāciju, konkurenci un sistēmas elastību mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, jo īpaši:

apgādes drošību, sadarbspēju un drošu sistēmas darbību mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, jo īpaši novērtē projekta ietekmi uz prognozētajiem slodzes zudumiem V pielikumā noteiktajā analīzes apgabalā, un izsaka kā ražošanas un pārvades adekvātumu raksturīgu slodzes periodu kopumā, ņemot vērā paredzamās izmaiņas ekstremālos klimatiskos apstākļos un to ietekmi uz infrastruktūras noturību. Attiecīgā gadījumā mēra projekta ietekmi uz neatkarīgu un uzticamu sistēmas darbības un pakalpojumu kontroli.

ilgstpējības līmeni mēra, novērtējot, kādā mērā tīkli spēj savienot un transportēt variablu atjaunīgo enerģiju;

apgādes drošību mēra, novērtējot zudumu līmeni sadales un pārvades tīklā vai abos kopā, elektrotīkla komponentu procentuālo izmantojumu (t. i., vidējo slodzi), tīkla komponentu pieejamību (saistībā ar plānotu un neplānotu apkopi) un tās ietekmi uz tīkla darbības rezultātiem, kā arī pārrāvumu (t. sk. ar klimatu saistītu pārrāvumu) ilgumu un biežumu;

tirgus integrāciju mēra, novērtējot inovāciju ieviešanu sistēmu darbībā, enerģētiskās izolācijas samazināšanā un starpsavienojumos, kā arī to, kādā līmenī ir integrētas citas nozares un sekmēti jauni uzņēmējdarbības modeļi un tirgus struktūras;

tīkla drošību, elastību un apgādes kvalitāti mēra, novērtējot inovatīvo pieeju sistēmas elastībai, kiberdrošību, efektīvu sadarbspēju PSO un SSO līmeņu starpā, spēju iekļaut pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, energoefektivitātes pasākumus, digitālu rīku un IKT izmaksefektīvu izmantošanu uzraudzībai un vadībai, elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un sprieguma kvalitāti.

ilgtspēju mēra kā projekta ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā dažādos galapatēriņa lietojumos nozarēs, kur grūti samazināt emisijas, piemēram, rūpniecībā vai transportā; elastībā un sezonālās uzkrāšanas iespējās atjaunonīgās elektroenerģijas ražošanā; vai atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža integrēšanā ar mērķi apsvērt tirgus vajadzības un popularizēt atjaunīgo ūdeņradi;

tirgus integrāciju un sadarbspēju mēra, aprēķinot, kāda ir projekta pievienotā vērtība no tirgus sektoru integrācijas un cenu konverģences viedokļa un no sistēmas kopējās elastības viedokļa;

apgādes drošību un elastību mēra, aprēķinot, kāda ir projekta pievienotā vērtība no ūdeņraža apgādes noturības, daudzveidības un elastības viedokļa;

konkurenci mēra, novērtējot projekta ieguldījumu piegādes diversifikācijā, tostarp piekļuves atvieglošanā ūdeņraža apgādes vietējiem avotiem.

ilgtspējas līmeni mēra, novērtējot atjaunīgo un mazoglekļa gāzu īpatsvaru, kas integrēts gāzes tīklā, saistītos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus par labu visas sistēmas dekarbonizācijai un noplūžu adekvātu identificēšanu;

piegādes kvalitāti un drošību mēra, novērtējot droši pieejamās gāzes piegādes un maksimālā pieprasījuma attiecību, to importa īpatsvaru, ko aizstāj vietējas atjaunīgās un mazoglekļa gāzes, sistēmas ekspluatācijas stabilitāti un pārrāvumu ilgumu un biežumu katram klientam;

elastības pakalpojumu, piemēram, pieprasījumreakcijas un uzglabāšanas, nodrošināšana, veidojot savienojumus ar citiem energonesējiem un nozarēm un tādējādi sekmējot viedās enerģētikas nozares integrāciju, un to mēra, novērtējot izmaksu ietaupījumus, ko sniedz savienotas enerģētikas nozares un energosistēmas, piemēram, siltuma un elektroenerģijas sistēma, transports un rūpniecība.

ilgtspēju mēra, novērtējot tīklā integrēta atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža, jo īpaši no atjaunojamiem energoresursiem iegūta ūdeņraža, kas atbilst II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktajiem kritērijiem, īpatsvaru vai aplēšot minētās izcelsmes sintētisko degvielu ieviešanas apjomu un saistītos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus;

apgādes drošību mēra, novērtējot projekta ieguldījumu tīkla drošā, stabilā un efektīvā ekspluatācijā, arī novērtējot to, kādā mērā tas novērš atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apcirpšanu;

elastības pakalpojumu, tādu kā pieprasījumreakcija un uzkrāšana, nodrošināšana, veidojot savienojumus ar citiem energonesējiem un nozarēm un tādējādi sekmējot viedās enerģētikas nozares integrāciju, un to mēra, novērtējot izmaksu ietaupījumus, ko sniedz savienotas enerģētikas nozares un energosistēmas, piemēram, gāzes, ūdeņraža, elektroenerģijas un siltuma tīkli, transporta un rūpniecības nozares.

ilgtspēju mēra, novērtējot kopējo paredzamo siltumnīcefekta gāzu samazinājumu projekta dzīves cikla laikā un ņemot vērā faktu, ka trūkst alternatīvu tehnoloģisko risinājumu, piemēram, bet ne tikai, energoefektivitātes, elektrifikācijas, kurā integrēti atjaunojamie energoresursi, lai sasniegtu tādu pašu siltumnīcefekta gāzu samazinājuma līmeni kā oglekļa dioksīda daudzums, kas ar salīdzināmām izmaksām jāuztver savienotās rūpnieciskās iekārtās salīdzināmā termiņā, ņemot vērā attiecīgi siltumnīcefekta gāzu emisijas no enerģijas, kas vajadzīga oglekļa dioksīda uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ņemot vērā infrastruktūru, tostarp attiecīgā gadījumā citus iespējamos turpmākos lietojumus;

noturību un drošību mēra, izvērtējot infrastruktūras drošību;

sloga uz vidi un vidisko risku mīkstināšana ar oglekļa dioksīda pastāvīgu neitralizāciju.

atsevišķa projekta analīzes apgabals aptver visas dalībvalstis un trešās valstis, kuru teritorijā atrodas projekts, visas tieši kaimiņos esošās dalībvalstis un visas citas dalībvalstis, uz kurām projektam ir būtiska ietekme. Šajā nolūkā ENTSO-E un ENTSO-G sadarbojas ar visiem attiecīgajiem sistēmu operatoriem attiecīgajās trešās valstīs. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, ENTSO-E un ENTSO-G sadarbojas ar projekta virzītāju arī tad, ja tas nav sistēmas operators;

katrā izmaksu un ieguvumu analīzē ietver jutīguma analīzi attiecībā uz ievaddatu kopumu, tostarp ražošanas un siltumnīcefekta gāzu izmaksas, kā arī paredzamo pieprasījuma un piegādes attīstību, tostarp attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem, un tostarp abu elastību, kā arī uzglabāšanas pieejamību, dažādu projektu ekspluatācijā nodošanas datumu tajā pašā analīzes apgabalā, klimata ietekmi un citus būtiskus parametrus;

tās nosaka, kāda analīze jāveic, balstoties uz relevanto daudznozaru ievaddatu kopumu, aprēķinot ietekmi gadījumam, kad projekts tiek realizēts, un gadījumam, kad projekts netiek realizēts, un ietver relevanto savstarpējo saistību ar citiem projektiem;

tās sniedz norādes par enerģijas tīkla izstrādāšanu un izmantošanu un tirgus modelēšanu, kas nepieciešama izmaksu un ieguvumu analīzei. Modelēšana ļauj pilnvērtīgi novērtēt ekonomisko ieguvumu, tostarp tirgus integrācijas, apgādes drošības un konkurences, kā arī energoizolācijas novēršanas, sociālo, vidisko un klimatisko ietekmi, tostarp starpnozaru ietekmi. Metodoloģija ir pilnīgi pārredzama, ietverot informāciju par to, kādēļ, kas un kā tiek aprēķināts katrs no ieguvumiem un izmaksām;

tās ir paskaidrots, kā visos tīkla desmit gadu attīstības plāna posmos tiek īstenots princips par energoefektivitāti pirmajā vietā;

tajās ir paskaidrots, ka projekts nekavēs atjaunīgās enerģijas attīstīšanu un izmantošanu;

tās nodrošina, ka tiek apzinātas dalībvalstis, uz kurām projektam ir neto pozitīva ietekme – ieguvēji –, dalībvalstis, uz kurām projektam ir neto negatīva ietekme, un izmaksu sedzēji, kas var būt citas dalībvalstis, nevis tās, kuru teritorijā konkrētā infrastruktūra ir uzbūvēta;

tajās ir ņemtas vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, darbības un uzturēšanas izdevumu izmaksas, kā arī izmaksas, kas rodas saistītajai sistēmai projekta tehniskā dzīves cikla laikā kopumā, piemēram, dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, tostarp ārējās izmaksas. Metodoloģijas sniedz norādījumus par diskonta likmēm, tehnisko dzīves ciklu un atlikušo vērtību, ko izmanto izmaksu un ieguvumu aprēķinos. Turklāt tajās ir iekļauta obligāta metodoloģija, kā aprēķināt ieguvumu un izmaksu attiecību un neto pašreizējo vērtību, kā arī ieguvumu diferenciāciju saskaņā ar to aplēšu metožu ticamības līmeni. Ņem vērā arī metodes, kā aprēķināt projektu ietekmi uz klimatu un vidi un ieguldījumu Savienības enerģētikas mērķrādītāju, piemēram, atjaunojamo energoresursu izplatības, energoefektivitātes un starpsavienojumu mērķrādītāju, sasniegšanā;

tās nodrošina, ka tiek novērtēti katram projektam īstenotie klimatadaptācijas pasākumi un ka tie atspoguļo siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas, un ka novērtēšana ir stabila un saskanīga ar citām Savienības rīcībpolitikām, lai varētu tos salīdzināt ar citiem risinājumiem, kuriem nav vajadzīga jauna infrastruktūra.

attiecīgo tiesību aktu specifikācijas, uz ko balstīti lēmumi un atzinumi attiecībā uz dažādiem kopīgu interešu projektu veidiem, tostarp vides tiesību akti;

saņemamo attiecīgo lēmumu un atzinumu saraksts;

kompetentās iestādes, citu ieinteresēto iestāžu un svarīgāko ieinteresēto personu nosaukums un adrese;

darbplūsma, kur izklāstīts katrs procesa posms, kā arī norādīts provizorisks grafiks un īss lēmumu pieņemšanas procedūras pārskats dažādiem attiecīgo kopīgu interešu projektu veidiem;

informācija par to dokumentu plašumu, struktūru un detalizētību, kas jāiesniedz kopā ar pieteikumu par lēmuma pieņemšanu, tostarp kontrolsaraksts;

sabiedrības līdzdalības posmi un līdzekļi;

veids, kā kompetentā iestāde, citas attiecīgās iestādes un projekta virzītājs parāda, ka ir ņemti vērā sabiedriskajā apspriešanā izteiktie viedokļi, piemēram, parādot ieviestās izmaiņas projekta atrašanās vietā vai konstrukcijā vai pamatojot, kādēļ šādi viedokļi netika ņemti vērā;

pēc iespējas, tās satura tulkojums visās kaimiņu dalībvalstu valodās, ko īsteno koordinācijā ar attiecīgajām kaimiņu dalībvalstīm.

saņemamie lēmumi un atzinumi;

potenciāli iesaistītās iestādes, ieinteresētās personas un sabiedrība;

procedūras atsevišķie posmi un to ilgums;

būtiskākie sasniedzamie starprezultāti un to termiņi, ņemot vērā gaidāmo visaptverošo lēmumu;

iestāžu plānotie resursi un iespējamās vajadzības pēc papildu resursiem.

ieinteresētās personas, kuras ietekmē kopīgu interešu projekts, tostarp attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās iestādes, zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas dzīvo projekta tuvumā, sabiedrība un pilsoniskās apvienības, organizācijas vai grupas tiek plaši informētas un iekļaujošā veidā ar tām apspriežas projekta sākumā, kad sabiedrības iespējamās bažas vēl ir iespējams ņemt vērā, un to veic iekļaujošā, atklātā un pārredzamā veidā. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde aktīvi atbalsta projekta virzītāja īstenotos pasākumus;

kompetentās iestādes nodrošina, ka kopīgu interešu projektu sabiedriskās apspriešanas procedūras ir pēc iespējas apvienotas grupās, ietverot sabiedrisko apspriešanu, ko jau tāpat paredz valsts tiesību akti. Katra sabiedriskā apspriešana aptver visus jautājumus, kas attiecas uz konkrēto procedūras posmu, un vienu jautājumu, kurš attiecas uz konkrētu procedūras posmu, apspriež tikai vienā sabiedriskajā apspriešanā; tomēr viena sabiedriskā apspriešana var notikt vairāk nekā vienā vietā. Paziņojumā par sabiedrisko apspriešanu skaidri norāda, kādi jautājumi tiks apspriesti sabiedriskajā apspriešanā;

komentārus un iebildumus pieņem tikai no sabiedriskās apspriešanas sākuma līdz termiņa beigām;

projekta virzītāji nodrošina, ka apspriešana notiek laikposmā, kurā iespējama atklāta un iekļaujoša sabiedrības līdzdalība.

attiecīgās ieinteresētās personas, pie kurām jāvēršas;

paredzētie pasākumi, tostarp ierosinātās īpašo sanāksmju norises vietas un datumi;

grafiks;

dažādiem uzdevumiem iedalītie cilvēkresursi.

publicē informatīvu bukletu gan elektroniskā, gan attiecīgā gadījumā drukātā veidā, kam ir ne vairāk kā 15 lappuses un kurā skaidri un kodolīgi izklāstīts pārskats par projekta aprakstu, mērķi, projekta attīstības posmu provizoriskais grafiks, apsvērtie valsts tīkla attīstības plāna alternatīvie maršruti, iespējamās ietekmes veidi un raksturojums, tostarp pārrobežu un starpnacionāla ietekme, un iespējamie ietekmes mīkstināšanas pasākumi, šāds informatīvs buklets jāpublicē jau pirms apspriešanās un tajā jāiekļauj 9. panta 7. punktā minētās kopīgu interešu projekta tīmekļa vietnes, 23. pantā minētās pārredzamības platformas un šā pielikuma 1. punktā minēto procedūru rokasgrāmatas vietņu adreses;

informāciju par apspriešanu publicē 9. panta 7. punktā minētajā kopīgu interešu projekta tīmekļa vietnē, izvieto uz vietējo pārvaldības iestāžu biroju ziņojumu dēļiem un publicē vismaz vienā vietējā plašsaziņas līdzeklī vai attiecīgā gadījumā – divos;

rakstveidā vai elektroniski aicina attiecīgās ieinteresētās personas, asociācijas, organizācijas un grupas uz īpašām sanāksmēm, kuru laikā apspriež iespējamos problēmjautājumus.

datums, kad projektā veikti jaunākie aktualizējumi;

satura tulkojums visās to dalībvalstu valodās, uz kurām attiecas projekts vai uz kurām projektam ir būtiska pārrobežu ietekme atbilstīgi IV pielikuma 1. punktam;

šā pielikuma 5. punktā minētais informatīvais buklets, kas aktualizēts ar jaunākajiem datiem par projektu;

netehnisks kopsavilkums, kuru regulāri atjaunina un kurā atspoguļots projekta pašreizējais stāvoklis, arī ģeogrāfiska informācija, un – ja tā ir atjaunināta versija – skaidri norādītas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām versijām;

plāna īstenošana, kā izklāstīts 5. panta 1. punktā, aktualizējot ar jaunākajiem datiem par projektu;

informācija par projektam Savienības piešķirto un izmaksāto finansējumu;

projekta un sabiedriskās apspriešanas plāns, kurā skaidri norādīts, kādos datumos un kur notiks sabiedriskās apspriešanas un uzklausīšanas, un paredzētie temati, kas ir būtiski attiecībā uz minētajām uzklausīšanām;

kontaktinformācija, lai saņemtu papildu informāciju vai dokumentus;

kontaktinformācija, lai varētu nosūtīt komentārus un iebildumus sabiedriskās apspriešanas laikā.

savstarpēji atkarīgu KIP/SIP kopa ir definēta kā “kopa X, kurā ietilpst šādi KIP/SIP:”. Šāda kopa ir izveidota, lai apzinātu tos KIP/SIP, kas visi ir vajadzīgi tās pašas pārrobežu mēroga nepietiekamības novēršanai un kas rada sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā, lai panāktu Savienības mēroga labumu, ir jāīsteno visi KIP/SIP;

potenciāli konkurējošu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP/SIP:”. Šāda kopa atspoguļo neskaidrību par pārrobežu nepietiekamības apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP/SIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai jāīsteno viens, vairāki vai visi KIP/SIP, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka saņemti vajadzīgie plānošanas, atļauju un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzību pēc KIP/SIP atkārtoti novērtē – arī ņemot vērā jaudas vajadzības – nākamajā KIP/SIP apzināšanas procesā;

konkurējošu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst viens no šādiem KIP/SIP:”. Šādas kopa risina vienu un to pašu nepietiekamības problēmu. Tomēr skaidrība par nepietiekamības apmēru ir lielāka nekā potenciāli konkurējošu KIP/SIP kopas gadījumā, tāpēc izlemts, ka īstenojams tikai viens no KIP/SIP. Tas, kurš KIP/SIP tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka ir saņemti vajadzīgie plānošanas, atļauju un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP/SIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP/SIP apzināšanas procesā.

Uz visiem KIP/SIP attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2022/869.

projekts jau ir nodots vai līdz 2026. gada martam tiks nodots ekspluatācijā un tāpēc no Regulas (ES) 2022/869 noteikumiem negūtu labumu;

saskaņā ar jauniem datiem projekts neatbilst vispārīgajiem kritērijiem;

projekts netika atkārtoti iesniegts, lai to atlasītu kā KIP/SIP;

dalībvalsts, uz kuras teritoriju projekts attiecas, nav piešķīrusi apstiprinājumu; vai

atlases procesā tas ierindojies zemākā vietā nekā citi kandidātstatusā esošie KIP/SIP.

iekšējo tīklu pastiprināšana projektam “MEDLINK” (daļa no SIP 1.35), proti, maiņstrāvas pārvades līnijai starp Annaba un Tougourt Alžīrijā un maiņstrāvas pārvades līnijai starp De Jebil un Marsa Dhib Tunisijā;

iekšējo tīklu pastiprināšana starpsavienotājam starp Subotica (RS) un Sándorfalva (HU) (daļa no SIP 2.12.), proti, gaisvadu līnija starp Novi Sad 3 un Sombor 3, gaisvadu līnija starp Srbobran un Sremska Mitrovica 2 un apakšstacijas Subotica 3 rekonstrukcija;

iekšējo tīklu pastiprināšana starpsavienojumam starp Wadi El Natroon (EG) un Mesogeia/St. Stefanos (EL) [t. s. “GREGY Interconnector”] (daļa no SIP 2.13) – EG iekšējie posmi;

iekšējo tīklu pastiprināšana starpsavienojumam starp Bobov Dol (BG) un Leskovac 2 (RS) [t. s. “Centrālais Balkānu koridors”] (daļa no KIP 2.26.), proti, gaisvadu līnijas modernizācija starp Nis 2 un Krusevac 1, Krusevac 1 apakšstacijas modernizācija, gaisvadu līnijas Krusevac 1 un Kraljevo 3 modernizācija, gaisvadu līnijas starp Kraljevo un Pozega modernizācija, jaunā Pozega apakšstacija, jaunā gaisvadu līnija starp Jagodina un Pozarevac, gaisvadu līnijas modernizācija starp Pozega un Vardiste un jaunā apakšstacija Pozarevac 3;

Spānijas maģistrāles iekšējie posmi (daļa no KIP 9.1.3.): Coruña–Zamora, Huelva – Algeciras, Kastīlija un Leona (starp Zamora–Haro), Guitiriz–Zamora un Kastīlijas-Lamančas un Madrides savienojums;

Freiburg – Offenbach iekšējais posms Vācijā (daļa no KIP 9.2.1);

Limburgas apgabala posms un tā savienojums ar ziemeļu-dienvidu maģistrāli NL austrumos (daļa no KIP 9.6.);

iekšējais posms Vācijā, kas sākas pie Brēmenes un turpinās Hanoveres virzienā (daļa no KIP 9.7.4.);

iekšējais posms Francijā no Port-de-la-Nouvelle caur Barbaira (daļa no KIP 9.27.2.);

iekšējais posms Francijā Bordeaux–Lussagnet (daļa no KIP 9.27.3.);

iekšējais posms Vācijā, kas sākas pie Brēmenes un turpinās dienvidu virzienā (daļa no KIP 9.28.);

iekšējais posms Apvienotajā Karalistē no Bacton līdz Apvienotās Karalistes iekšējam ūdeņraža tīklam (daļa no KIP 9.35.);

Ziemeļāfrikas ūdeņraža koridora iekšējie posmi Tunisijā (daļa no KIP 10.12.);

Nordic Hydrogen Route – Bothnian Bay iekšējais posms Zviedrijā, kas savieno Kiruna ar Luleå (daļa no KIP 11.1.);

iekšējie posmi Somijā (ģeogrāfiskās atsauces ir minētas kā norādes): Mäntsälä, Imatra, Kouvola, Kotka; Nordic-Baltic Hydrogen Corridor iekšējā līnija LT, kas veido savienojumu ar Klaipēdu (daļa no KIP 11.2.);

posms Zviedrija–Somija un Baltic Sea Hydrogen Collector savienojums ar Gotlandes salu (daļa no KIP 11.3.).