PADOMES DIREKTĪVA 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem

1. pants Vispārīgais mērķis

1. pants

Vispārīgais mērķis

1.

Lai atbalstītu Savienības pāreju uz aprites ekonomiku un lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( 1 ) prasības, jo īpaši tās 4. un 12. pantu, šīs direktīvas mērķis ir panākt, ka pakāpeniski samazinās poligonos apglabāto atkritumu daudzums, sevišķi to atkritumu daudzums, kas derīgi pārstrādei vai citādai reģenerācijai, un ar stingrām ekspluatācijas un tehniskajām prasībām, kuras noteiktas atkritumiem un poligoniem, paredzēt pasākumus, procedūras un ieteikumus, lai visā atkritumu poligona aprites ciklā nepieļautu vai pēc iespējas vairāk samazinātu šādas atkritumu apglabāšanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi – jo īpaši virszemes ūdeņu, gruntsūdeņu, zemes un gaisa piesārņojumu, – un uz pasaules vidi, cita starpā arī siltumnīcefektu, kā arī jebkādu apdraudējumu, ko šāda atkritumu apglabāšana var radīt cilvēku veselībai.

▼M5 —————

▼B

2. pants

Šajā direktīvā:

▼M4

a)

izmanto jēdzienu “atkritumi”, “bīstami atkritumi”, “nebīstami atkritumi”, “sadzīves atkritumi”, “atkritumu radītājs”, “atkritumu īpašnieks”, “atkritumu apsaimniekošana”, “dalīta savākšana”, “reģenerācija”, “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”, “pārstrāde” un “apglabāšana” definīcijas, kas noteiktas Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā;

▼M4 —————

▼B

e)

“inerti atkritumi” nozīmē atkritumus, ar ko nenotiek nekādas ievērojamas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas. Inerti atkritumi nešķīst, nedeg un citādi nereaģē nedz fizikāli, nedz ķīmiski, nesadalās bioloģiski un kaitīgi neiedarbojas uz citām vielām, kas ar tiem saskaras, un tādējādi neizraisa vides piesārņojumu un nekaitē cilvēku veselībai. Atkritumu kopīgajam izskalojumam un piesārņotājvielu daudzumam tajā, kā arī izskalojuma ekotoksiskumam jābūt nenozīmīgam, un jo īpaši tas nedrīkst apdraudēt virszemes ūdeņu un/vai gruntsūdens kvalitāti;

f)

“pazemes krātuve” nozīmē pastāvīgu objektu, kurš iekārtots dziļā ģeoloģiskā dobumā, piemēram, sāls vai kālija raktuvē un kurā glabā atkritumus;

g)

“poligons” nozīmē vietu, uz kuru aizvāc atkritumus un kur veido to krājumus uz zemes vai zemē, t. i., pazemē, tajā skaitā:

—

iekšējās atkritumu novietnes, t. i., poligoni, kur atkritumu īpašnieks apglabā savus atkritumus to rašanās vietā, un

—

pastāvīga novietne, ko izmanto atkritumu pagaidu glabāšanai un kas pastāv ilgāk nekā uz vienu gadu,

bet izņemot:

—

objektus, kuros atkritumus izkrauj, lai sagatavotu tālākai transportēšanai ar nolūku reģenerēt, apstrādāt vai apglabāt citur,

—

atkritumu krāšanu (parasti mazāk nekā trīs gadus) reģenerācijai vai apstrādei vai

—

atkritumu krāšanu (mazāk nekā trīs gadus) apglabāšanai;

h)

“apstrāde” nozīmē fizikālus, termiskus, ķīmiskus vai bioloģiskus procesus, tajā skaitā šķirošanu, kuros maina atkritumu īpašības, lai mazinātu atkritumu apjomu vai bīstamību, paātrinātu darbu ar tiem vai veicinātu to reģenerāciju;

i)

“izskalojums” nozīmē jebkuru šķidrumu, kas filtrējas cauri apglabātiem atkritumiem un kas izplūst no poligona vai krājas tajā;

j)

“poligona gāze” nozīmē visas gāzes, kas veidojas no poligonā apglabātajiem atkritumiem;

k)

“eluāts” nozīmē šķīdumu, ko iegūst ekstrakcijas analīzē laboratorijā;

l)

“apsaimniekotājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas atbild par poligonu saskaņā ar tās dalībvalsts iekšējiem tiesību aktiem, kur poligons atrodas; šī persona var mainīties no poligona sagatavošanas līdz apsaimniekošanai pēc slēgšanas;

m)

“bioloģiski sadalāmi atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumus, papīru un kartonu;

▼M4 —————

▼B

o)

“pieprasījuma iesniedzējs” nozīmē jebkuru personu, kas pieprasa poligona atļauju saskaņā ar šo direktīvu;

p)

“kompetenta iestāde” nozīmē iestādi, ko dalībvalstis izvirza par atbildīgo par šīs direktīvas uzlikto pienākumu izpildi;

q)

“šķidrie atkritumi” nozīmē jebkurus atkritumus, kas ir šķidrā formā, ieskaitot notekūdeņus, bet izņemot dūņas;

r)

“savrupa apdzīvota vieta” nozīmē apdzīvotu vietu:

—

kurā ir ne vairāk kā 500 iedzīvotāju vienā pašvaldībā vai apdzīvotā vietā un ne vairāk kā pieci iedzīvotāji uz kvadrātkilometru,

—

kuras attālums līdz tuvākajai pilsētu aglomerācijai ar ne mazāk kā 250 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru nav mazāks par 50 km vai arī šī pilsētu aglomerācija sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ ievērojamu gada daļu ir grūti sasniedzama pa ceļu.

▼M4

Tālākajos reģionos Līguma 349. panta nozīmē dalībvalstis var nolemt piemērot šādu definīciju:

“savrupa apdzīvota vieta” ir apdzīvota vieta:

—

kur kopējais iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2 000 un iedzīvotāju blīvums nepārsniedz piecus iedzīvotājus uz kvadrātkilometru, vai kur kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 000 , bet ir mazāks par 5 000 un iedzīvotāju blīvums nepārsniedz piecus iedzīvotājus uz kvadrātkilometru un kur saražoto atkritumu daudzums gadā nepārsniedz 3 000 tonnu; un

—

kur tuvākā pilsētas aglomerācija ar iedzīvotāju blīvumu, kas ir vismaz 250 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, atrodas ne mazāk kā 100 km attālumā un līdz tai nevar nokļūt pa ceļu.

▼B

3. pants Direktīvas piemērošanas joma

4. pants Poligonu kategorijas

4. pants

Poligonu kategorijas

Katru poligonu klasificē, ieskaitot vienā no šādām kategorijām:

—

bīstamo atkritumu poligoni,

—

nebīstamo atkritumu poligoni,

—

inerto atkritumu poligoni.

5. pants Atkritumi, ko poligonos nepieņem un neapstrādā

5.a pants Noteikumi par to, kā aprēķināt, vai ir sasniegti mērķrādītāji

5.b pants Agrīnās brīdināšanas ziņojums

5.c pants Informācijas un paraugprakses apmaiņa

5.c pants

Informācijas un paraugprakses apmaiņa

Komisija regulāri rīko informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, cita starpā – attiecīgos gadījumos – arī starp reģionālajām un vietējām iestādēm, par to, kā šīs direktīvas prasības tiek īstenotas praksē.

6. pants Atkritumi, ko pieņem dažādu kategoriju poligonos

6. pants

Atkritumi, ko pieņem dažādu kategoriju poligonos

Dalībvalstis veic pasākumus, lai:

a)

poligonos nonāktu tikai apstrādāti atkritumi. Šo noteikumu nevar attiecināt uz inertiem atkritumiem, kuru apstrāde nav tehniski iespējama, un uz jebkuriem atkritumiem, kuru apstrāde, mazinot atkritumu apjomu vai draudus cilvēku veselībai vai videi, nav lietderīga no 1. pantā noteikto šīs direktīvas mērķu viedokļa.

▼M4

Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo punktu, netraucē sasniegt Direktīvas 2008/98/EK mērķus, jo īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un uz sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes palielināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 11. pantā;

▼B

b)

bīstamo atkritumu poligonos nonāktu tikai bīstamie atkritumi, kas atbilst saskaņā ar II pielikumu noteiktiem kritērijiem;

c)

poligonos, kas paredzēti nebīstamiem atkritumiem, drīkst apglabāt:

i)

sadzīves atkritumus;

ii)

jebkuras citas izcelsmes nebīstamus atkritumus, kas atbilst atkritumu pieņemšanas kritērijiem, kurus saskaņā ar II pielikumu piemēro nebīstamo atkritumu poligonos;

iii)

stabilus, ķīmiski neaktīvus bīstamos atkritumus, piemēram, sacietējušus, stiklveidīgus, kuri, pēc izskalojuma, ir līdzvērtīgi ii) punktā minētajiem nebīstamajiem atkritumiem un kuri atbilst attiecīgajiem pieņemšanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar II pielikumu. Šos bīstamos atkritumus neapglabā kamerās, kas paredzētas bioloģiski sadalāmu nebīstamo atkritumu apglabāšanai;

d)

inerto atkritumu poligonos apglabā tikai inertos atkritumus.

7. pants Atļaujas pieprasījums

7. pants

Atļaujas pieprasījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai poligona turēšanas atļaujā būtu vismaz šādas ziņas:

a)

ziņas par pieprasītāju un apsaimniekotāju, ja apsaimniekotājs un pieprasītājs nav viena un tā pati persona;

b)

apglabājamo atkritumu veidu apraksts un kopapjoms;

c)

paredzētā poligona ietilpība;

d)

poligona apraksts, tajā skaitā tā hidroģeoloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums;

e)

paredzētās piesārņojuma novēršanas un mazināšanas metodes;

f)

paredzētais ekspluatācijas, monitoringa un kontroles plāns;

g)

paredzētais slēgšanas un pēcslēgšanas apsaimniekošanas plāns;

h)

ja saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ( 3 ) obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums — saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu sniegtā attīstītāja informācija;

i)

pieprasītāja finansiālais nodrošinājums vai jebkurš līdzvērtīgs nodrošinājums, ko prasa šīs direktīvas 8. panta a) punkta iv) apakšpunkts.

Veiksmīga pieprasījuma gadījumā šīs ziņas dara zināmas kompetentajām valsts un Kopienas statistikas iestādēm, ja tās ir vajadzīgas statistikai.

8. pants Atļaujas nosacījumi

8. pants

Atļaujas nosacījumi

Dalībvalstis veic pasākumus, lai:

a)

kompetentā iestāde poligona turēšanas atļauju izdod tikai tad, ja:

i)

neskarot 3. panta 4. un 5. punktu, poligona projekts atbilst visām attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, tajā skaitā pielikumos noteiktajām;

ii)

poligona vadība būs tādas fiziskas personas pārziņā, kuras tehniskā kompetence ļauj vadīt poligona darbību; poligona apsaimniekotājiem un darbiniekiem ir iespējas pilnveidoties profesionāli un tehniski un mācīties;

iii)

poligonu ekspluatē, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelaimes gadījumus un ierobežotu to sekas;

iv)

pieprasījuma iesniedzējs, pamatojoties uz dalībvalstu noteiktu kārtību, pirms poligona ekspluatācijas sākšanas ir devis vai dos atbilstošu garantiju finansiāla nodrošinājuma vai līdzvērtīgā veidā, lai garantētu to saistību izpildi, kas izriet no atļaujas, kura izdota saskaņā ar šo direktīvu, tajā skaitā pēc poligona slēgšanas izpildāmos noteikumus un 13. pantā noteikto slēgšanas procedūru. Minēto vai līdzvērtīgo nodrošinājumu saskaņā ar 13. panta d) punktu tur, cik ilgi vajadzīgs, lai uzturētu poligonu un apsaimniekotu to pēc slēgšanas. Dalībvalstis pēc izvēles var deklarēt, ka šis punkts neattiecas uz inerto atkritumu poligoniem;

b)

poligona projekts atbilst attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas plānam vai plāniem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK 7. pantā;

c)

pirms poligona ekspluatācijas sākšanas kompetentā iestāde pārbauda poligonu, lai nodrošinātu tā atbilstību attiecīgajiem atļaujas nosacījumiem. Tas nekādā veidā nemazina apsaimniekotāja atbildību saskaņā ar atļaujas nosacījumiem.

9. pants Atļaujas saturs

9. pants

Atļaujas saturs

Konkretizējot un papildinot Direktīvas 75/442/EEK 9. panta un Direktīvas 96/61/EK 9. panta noteikumus, poligona turēšanas atļaujā iekļauj vismaz šādas ziņas:

a)

poligona kategoriju;

b)

atkritumu veidu sarakstu un kopapjomu, ko atļauts apglabāt poligonā;

c)

prasības poligona ierīkošanai, ekspluatācijai, monitoringa un kontroles procedūrām, tajā skaitā plānus avārijas gadījumam (III pielikuma 4. B punkts) un pagaidu prasības, kas attiecas uz slēgšanu un apsaimniekošanu pēc slēgšanas;

d)

pieprasītāja saistības vismaz reizi gadā ziņot kompetentajai iestādei par apglabāto atkritumu veidiem un apjomu un par monitoringa programmas rezultātiem, kā noteikts III pielikuma 12. un 13. pantā.

10. pants Atkritumu apglabāšanas izmaksas

10. pants

Atkritumu apglabāšanas izmaksas

Dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu, ka visas izmaksas, kas saistītas ar poligona ierīkošanu un ekspluatāciju, cik iespējams, ieskaitot 8. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētā finansiālā vai tam līdzvērtīgā nodrošinājuma izmaksas un slēgšanas tāmes vērtību, kā arī izmaksas, kas saistītas ar vismaz 30 gadu apsaimniekošanu pēc slēgšanas, sedz apsaimniekotāja pieprasītā cena par jebkura veida atkritumu apglabāšanu poligonā. Saskaņā ar prasībām, ko nosaka Padomes Direktīva 90/313/EEK (1990. gada 7. jūnijs) par brīvu piekļuvi vides informācijai ( 4 ), dalībvalstis nodrošina jebkuras vajadzīgās informācijas vākšanas un izmantošanas caurskatāmību, kura attiecas uz izmaksām.

11. pants Atkritumu pieņemšanas procedūras

12. pants Kontroles un monitoringa procedūras ekspluatācijas fāzē

12. pants

Kontroles un monitoringa procedūras ekspluatācijas fāzē

Dalībvalstis veic pasākumus, lai kontroles un monitoringa procedūras ekspluatācijas fāzē atbilstu vismaz šādām prasībām:

a)

poligona apsaimniekotājs ekspluatācijas fāzē īsteno kontroles un monitoringa programmu, kas paredzēta III pielikumā;

b)

apsaimniekotājs ziņo kompetentajai iestādei par jebkuru ievērojamu kaitīgu iedarbību uz vidi, kas atklāta, izpildot kontroles un monitoringa procedūras, un ievēro kompetentās iestādes lēmumu par novēršanas pasākumu veidu un grafiku. Šos pasākumus veic uz apsaimniekotāja rēķina.

Pēc kompetentās iestādes noteikta laika intervāla, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, apsaimniekotājs, pamatojoties uz apkopotiem datiem, ziņo par visiem monitoringa rezultātiem kompetentajām iestādēm, lai pierādītu atbilstību atļaujas nosacījumiem un labāk apzinātu atkritumu glabāšanos poligonos;

c)

kontroles un monitoringa procedūru analītisko darbību kvalitātes kontroli un/vai 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās analīzes veic kompetentas laboratorijas.

13. pants Slēgšanas procedūras un apsaimniekošana pēc slēgšanas

13. pants

Slēgšanas procedūras un apsaimniekošana pēc slēgšanas

Dalībvalstis veic pasākumus, lai attiecīgā gadījumā saskaņā ar atļauju:

a)

sāktu poligona vai tā daļas slēgšanas procedūru:

i)

ja attiecīgie atļaujā norādītie nosacījumi ir izpildīti vai

ii)

ar kompetentās iestādes atļauju pēc apsaimniekotāja lūguma, vai

iii)

ar pamatotu kompetentās iestādes lēmumu;

b)

poligonu var uzskatīt par galīgi slēgtu pēc tam, kad kompetentā iestāde ir izdarījusi galīgo pārbaudi uz vietas poligonā, novērtējusi visus apsaimniekotāja iesniegtos ziņojumus un darījusi apsaimniekotājam zināmu tās piekrišanu slēgšanai. Iepriekšminētais nekādā ziņā nemazina apsaimniekotāja atbildību, kas izriet no atļaujas nosacījumiem;

c)

pēc poligona galīgās slēgšanas apsaimniekotājs atbild par tā uzturēšanu, monitoringu un kontroli, cik ilgi kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā laiku, cik ilgi poligons var būt kaitīgs.

Apsaimniekotājs ziņo kompetentajai iestādei par jebkuru ievērojamu kaitīgu iedarbību uz vidi, kas atklāta, izpildot kontroles procedūras, un ievēro kompetentās iestādes lēmumu par novēršanas pasākumu veidu un grafiku;

d)

cik ilgi kompetentā iestāde uzskata poligonu par videi bīstamu, neskarot Kopienas vai valsts tiesību aktus attiecībā uz atkritumu īpašnieka atbildību, poligona apsaimniekotājs atbild par monitoringu un poligona gāzu un izskalojuma analīzi, kā arī par gruntsūdens režīmu poligona apkārtnē saskaņā ar III pielikumu.

14. pants Esošie poligoni

14. pants

Esošie poligoni

Dalībvalstis veic pasākumus, lai poligoni, kuriem ir izdota atļauja vai kuri jau darbojas šīs direktīvas transponēšanas laikā, nevarētu turpināt darbību, ja vien, cik ātri iespējams, un ne vēlāk kā astoņos gados pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nav izpildīti turpmāk noteiktie nosacījumi:

a)

vienā gadā pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas poligona apsaimniekotājs sagatavo un iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai poligona projekta un darbības uzlabošanas plānu, tajā iekļaujot 8. pantā prasītās ziņas un novēršanas pasākumus, ko apsaimniekotājs uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām, izņemot I pielikuma 1. punkta prasības;

b)

pēc poligona projekta un darbības uzlabošanas plāna iesniegšanas kompetentās iestādes, pamatojoties uz minēto plānu un šo direktīvu, pieņem konkrētu lēmumu par poligona darbības turpināšanu vai pārtraukšanu. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai cik ātri iespējams saskaņā ar 7 panta g) punktu un 13. pantu slēgtu poligonus, kuriem saskaņā ar 8. pantu nedod atļauju darbības turpināšanai;

c)

pamatojoties uz apstiprināto poligona projekta un darbības uzlabošanas plānu, kompetentā iestāde apstiprina izpildāmos darbus un nosaka pārejas periodu plāna izpildei. Jebkurš esošais poligons astoņos gados pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas nodrošina atbilstību šīs direktīvas prasībām, izņemot I pielikuma 1. punkta prasības;

d)

i)

ne vēlāk kā vienu gadu pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas bīstamo atkritumu poligoniem piemēro 4., 5. un 11. pantu un II pielikumu;

ii)

ne vēlāk kā trīs gadus pēc 18. panta 1. punktā noteiktās dienas bīstamo atkritumu poligoniem piemēro 6. pantu.

15. pants Ziņošana

15.a pants Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

15.a pants

Instrumenti, ar ko veicina pāreju uz pilnīgākas aprites ekonomiku

Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis izmanto ekonomiskos instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī instrumenti un pasākumi, kas norādīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā, vai citi atbilstoši instrumenti un pasākumi.

15.b pants Poligonu caurlaidības koeficienta noteikšana

15.b pants

Poligonu caurlaidības koeficienta noteikšana

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka metodi, kura jāizmanto poligona caurlaidības koeficienta noteikšanai konkrētā poligona vietā un visā poligona teritorijā kopumā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā.

15.c pants Atkritumu paraugu ņemšanas Savienības standarts

15.c pants

Atkritumu paraugu ņemšanas Savienības standarts

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka atkritumu paraugu ņemšanas standartu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 17. panta 2. punktā. Kamēr minētie īstenošanas akti nav pieņemti, dalībvalstis var piemērot valsts standartus un procedūras.

16. pants Pielikumu izvērtēšana

16. pants

Pielikumu izvērtēšana

Komisija pielikumus pastāvīgi izvērtē un vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus leģislatīvos priekšlikumus.

17. pants Komiteju procedūra

18. pants Transponēšana

19. pants Stāšanās spēkā

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanās dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants Adresāti

20. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS VISPĀRĪGAS PRASĪBAS VISU KATEGORIJU POLIGONIEM

I PIELIKUMS

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS VISU KATEGORIJU POLIGONIEM

1. Vieta

1.1.

Izvēloties vietu poligonam, jāievēro šādi nosacījumi:

a)

attālumi no poligona robežas līdz dzīvojamiem un atpūtas rajoniem, ūdensceļiem, ūdenstilpēm un citiem lauksaimnieciskiem vai pilsētas objektiem;

b)

gruntsūdens, piekrastes ūdeņu vai dabas aizsardzības zonu tuvums;

c)

ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie nosacījumi;

d)

applūšanas, iegrimšanas, zemes nogruvumu vai lavīnu risks poligonā;

e)

dabas un kultūras mantojuma aizsardzība apkārtnē.

1.2.	Poligona darbību var atļaut tikai tad, ja tās parametri attiecībā uz iepriekšminētajām prasībām vai veicamie novēršanas pasākumi liecina, ka poligons nerada nopietnus draudus videi.

2. Ūdens kontrole un izskalojuma regulēšana

Attiecībā uz poligona parametriem un meteoroloģiskajiem apstākļiem veic piemērotus pasākumus, lai:

—

kontrolētu poligonā nonākošo nokrišņu ūdeni,

—

aizkavētu virszemes ūdeņu un/vai gruntsūdens nokļūšanu apglabātajos atkritumos,

—

savāktu piesārņoto ūdeni un izskalojumu. Ja vērtējums, kurā par pamatu ņem poligona vietu un pieņemamos atkritumus, liecina, ka poligons nerada iespējamus draudus videi, kompetentā iestāde var nolemt, ka šis noteikums uz poligonu neattiecas,

—

atbilstoši attiecīgā standarta prasībām apstrādātu piesārņoto ūdeni un izskalojumu, ko savāc poligonā.

Iepriekšminētos noteikumus var neattiecināt uz inerto atkritumu poligoniem.

3. Zemes un ūdens aizsardzība

3.1.

Poligons jānovieto un jāprojektē atbilstīgi attiecīgajiem zemes, gruntsūdens vai virszemes ūdeņu piesārņojuma novēršanas noteikumiem, nodrošinot efektīvu izskalojuma savākšanu, ja tas vajadzīgs saskaņā ar 2. iedaļas prasībām. Zemes, gruntsūdens un virszemes ūdeņu aizsardzība jānodrošina, vienlaikus lietojot ģeoloģiskos šķēršļus un dibena izolāciju poligona ekspluatācijas/aktīvajā fāzē un ģeoloģiskos šķēršļus un virsas izolāciju pasīvajā fāzē/pēc slēgšanas.

3.2.

Ģeoloģisko šķērsli nosaka ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie apstākļi zem poligona un tā apkārtnē, nodrošinot pietiekamu atšķaidīšanu un novēršot iespējamos draudus zemei un gruntsūdenim.

Poligona dibenu veido minerālu kārta, kas atbilst caurlaidības un biezuma prasībām, kuras kopā nosaka zemes, gruntsūdens un virszemes ūdeņu aizsardzību, kas atbilst vismaz šādām prasībām:

—

poligonos, kuri paredzēti bīstamajiem atkritumiem: K ≤ 1,0 x 10— 9 m/s; biezums ≥ 5 m,

—

poligonos, kuri paredzēti nebīstamajiem atkritumiem: K ≤ 1,0 x 10— 9 m/s; biezums ≥ 1 m,

—

poligonos, kuri paredzēti inertajiem atkritumiem: K ≤ 1,0 x 10— 9 m/s; biezums ≥ 1 m,

m/s — metri/sekundē.

Ja ģeoloģiskais šķērslis dabiskā veidā neatbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, to var mākslīgi papildināt un nostiprināt ar citiem līdzekļiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzību. Mākslīgi veidota ģeoloģiskā šķēršļa biezumam vajadzētu būt ne mazākam par 0,5 metriem.

3.3.

Saskaņā ar turpmāk minētajiem principiem iepriekš aprakstītais ģeoloģiskais šķērslis jāpapildina ar izskalojuma savākšanas un blīvēšanas sistēmu, lai nodrošinātu izskalojuma minimālu uzkrāšanos poligona pamatnē.

Izskalojuma savākšanas un dibena blīvēšanas prasības

Poligona kategorija	Nebīstamo atkritumu poligons	Bīstamo atkritumu poligons
Mākslīga blīvējoša izolācija	Vajadzīga	Vajadzīga
Drenāžas kārta ≥ 0,5 m	Vajadzīga	Vajadzīga

Dalībvalstis var noteikt vispārīgas vai īpašas prasības inerto atkritumu poligoniem un iepriekšminēto tehnisko līdzekļu raksturlielumiem.

Ja kompetentā iestāde pēc iespējamo draudu novērtēšanas konstatē, ka jāaizkavē izskalojuma veidošanās, var izvirzīt prasību pēc virsas blīvēšanas. Ieteikumi virsas blīvēšanai ir šādi:

Poligona kategorija	Nebīstamo atkritumu poligons	Bīstamo atkritumu poligons
Gāzu drenāžas kārta	Vajadzīga	Nav vajadzīga
Mākslīga blīvējoša izolācija	Nav vajadzīga	Vajadzīga
Necaurlaidīgu minerālu kārta	Vajadzīga	Vajadzīga
Drenāžas kārta >0,5 m	Vajadzīga	Vajadzīga
Virsas segums ar zemi > 1 m	Vajadzīgs	Vajadzīgs

3.4.

Ja, pamatojoties uz vides draudu novērtējumu, īpaši, ievērojot Direktīvu 80/68/EEK ( 7 ), kompetentā iestāde saskaņā ar 2. iedaļu (“Ūdens kontrole un izskalojuma regulēšana”) ir nolēmusi, ka izskalojuma savākšana un attīrīšana nav vajadzīga, vai ir konstatēts, ka poligons nerada draudus zemei, gruntsūdenim vai virszemes ūdeņiem, 3.2. un 3.3. punkta prasības var attiecīgi ierobežot. Attiecībā uz inerto atkritumu poligoniem šīs prasības var pielāgot valsts tiesību aktu prasībām.

▼M4 —————

▼B

4. Gāzu kontrole

4.1.	Lai kontrolētu poligona gāzu uzkrāšanos un migrāciju, veic attiecīgus pasākumus (III pielikums).

4.2.	Poligona gāzes savāc no visiem poligoniem, kuros pieņem bioloģiski sadalāmos atkritumus, un poligona gāzes jāpārstrādā un jāizmanto. Ja savākto gāzi nevar lietot enerģijas ražošanā, tā jāsadedzina.

4.3.	Poligona gāzu vākšanu, apstrādi un lietošanu saskaņā ar 4.2. punktu nodrošina tā, lai līdz minimumam samazinātu kaitējumu videi vai vides pasliktināšanu un draudus cilvēku veselībai.

5. Traucējumi un apdraudējums

Veic pasākumus, lai mazinātu poligona radītos traucējumus un apdraudējumu, ko izraisa:

—

smaku un putekļu izplūde,

—

materiālu iznēsāšana ar vēju,

—

trokšņi un satiksme,

—

putnu, kaitēkļu un insektu kaitīgā darbība,

—

aerosolu veidošanās,

—

ugunsgrēki.

Poligons jāaprīko tā, lai netīrumi no tā neizplatās uz sabiedriskas lietošanas ceļiem un apkārtējās zemes.

6. Stabilitāte

Atkritumus poligonā novieto, nodrošinot to masas un ar tiem saistīto konstrukciju stabilitāti, īpaši pret slīdēšanu. Ja ir izveidots mākslīgs šķērslis, jāpārliecinās, vai apakšējais ģeoloģiskais slānis, ņemot vērā poligona uzbūvi, ir pietiekami stabils, lai novērstu nosēšanos, kas var bojāt šķērsli.

7. Šķēršļi

Poligons jānodrošina pret brīvu iekļūšanu tajā. Pēc darba laika vārtus slēdz. Kontroles sistēmai un katra objekta pieejamībai būtu vajadzīga programma, kas paredz pasākumus atkritumu nelikumīgas izgāšanas atklāšanai un profilaksei objektā.

▼M3

8. Metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšana

Attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanu, kas ir ilgāka par vienu gadu, ievēro šādas prasības:

—

metālisko dzīvsudrabu glabā atsevišķi no citiem atkritumiem,

—

konteinerus glabā uzkrāšanas kolektoros, kuri ir pārklāti ar piemērotu aizsargpārklājumu, lai tajos nebūtu plaisu un spraugu un tie būtu metālisko dzīvsudrabu necaurlaidīgi, un kuru ierobežojošais tilpums ir atbilstošs glabājamā dzīvsudraba daudzumam,

—

glabātavās ir pietiekamas dabīgas vai mākslīgas barjeras, kas nodrošina vides aizsardzību pret dzīvsudraba emisijām, un to ierobežojošais tilpums ir atbilstošs glabāšanā novietotā dzīvsudraba kopējam daudzumam,

—

glabātavu grīdām ir hermētiķa klājums, kas ir izturīgs pret dzīvsudrabu; tām ir slīpums ar noteci uz kolektora aku,

—

glabātavas ir aprīkotas ar ugunsaizsardzības sistēmu,

—

glabātavas ir iekārtotas tā, lai visi konteineri no tām būtu viegli izņemami.

▼B

II PIELIKUMS ATKRITUMU PIEŅEMŠANAS KRITĒRIJI UN PROCEDŪRAS

II PIELIKUMS

ATKRITUMU PIEŅEMŠANAS KRITĒRIJI UN PROCEDŪRAS

1. Ievads

Šajā pielikumā izklāstīti:

—

atkritumu pieņemšanas vispārīgie principi dažādu klašu poligonos. Nākotnē atkritumu klasifikācijas procedūrai būtu jābalstās uz šiem principiem,

—

nostādnes, kas nosaka atkritumu pieņemšanas pagaidu procedūras, pēc kurām jāvadās līdz vienotas atkritumu klasifikācijas un pieņemšanas procedūras izstrādei. Šo procedūru kopā ar attiecīgajām paraugu ņemšanas procedūrām izstrādās šīs direktīvas 16. pantā minētā tehniskā komiteja. Tehniskā komiteja izstrādā kritērijus konkrētu bīstamo atkritumu pieņemšanai poligonos, kas paredzēti nebīstamiem atkritumiem. Šo kritēriju izstrādē īpaši būtu jāņem vērā attiecīgo atkritumu iespējamais izskalojums īsā, vidēji ilgā un ilgā laikā. Šos kritērijus izstrādā divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Tehniskā komiteja izstrādā arī kritērijus atkritumu pieņemšanai pazemes krātuvēs. Šo kritēriju izstrādē īpaši jāņem vērā, ka atkritumiem nevajadzētu reaģēt nedz savstarpēji, nedz ar iežiem.

Tehniskā komiteja šo darbu izpilda trīs gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, izņemot šīs direktīvas pielikumos paredzētās kontroles, paraugu ņemšanas un analīzes metožu standartizācijas priekšlikumus, kas jāizstrādā divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un minētais darbs jāizpilda, ievērojot šīs direktīvas 1. pantā noteiktos mērķus.

2. Vispārīgi principi

Poligonā apglabājamo atkritumu sastāvs, izskalojuma veidošanās iespējas, pārmaiņas ilgā laikā un vispārīgās īpašības jāzina, cik precīzi vien iespējams. Atkritumus poligonā var pieņemt, pamatojoties uz pieņemamo vai nepieņemamo atkritumu sarakstiem pēc to īpašībām un izcelsmes, kā arī uz atkritumu analīzes metodēm un pieņemamo atkritumu īpašību robežvērtībām. Nākotnē šajā direktīvā aprakstītās atkritumu pieņemšanas procedūras cik iespējams balstīsies uz standartizētām atkritumu analīzes metodēm un pieņemamo atkritumu īpašību robežvērtībām.

Līdz minēto analīzes metožu un robežvērtību noteikšanai dalībvalstīm būtu vismaz jāizveido konkrētas kategorijas poligonos pieņemamo vai nepieņemamo atkritumu valsts saraksti vai jānosaka kritēriji, pēc kuriem atkritumus iekļauj vienā vai otrā sarakstā. Lai atkritumus pieņemtu konkrētas kategorijas poligonā, šo atkritumu veidam jābūt iekļautam attiecīgajā valsts sarakstā vai jāatbilst kritērijiem, kuri ir līdzīgi tiem, pēc kuriem atkritumu veidu iekļauj sarakstā. Šos sarakstus vai tiem līdzvērtīgos kritērijus nosūta Komisijai sešos mēnešos pēc šīs direktīvas transponēšanas vai pēc sarakstu pieņemšanas valsts līmenī.

Šie saraksti vai pieņemšanas kritēriji būtu jālieto, lai pieņemamo atkritumu sarakstu sastādītu katram poligonam saskaņā ar atļauju, kas paredzēta šīs direktīvas 9. pantā.

Kritēriji, pēc kuriem atkritumus iekļauj sarakstos vai sadalījumā pa dažādu klašu poligoniem, var balstīties uz citiem likumdošanas aktiem un/vai atkritumu īpašībām.

Kritērijiem, pēc kuriem atkritumus pieņem konkrētas klases poligonos, jāizriet no apsvērumiem, kas attiecas uz:

—

apkārtējās vides, galvenokārt gruntsūdens un virszemes ūdeņu aizsardzību,

—

vides aizsardzības sistēmu, piemēram, izolācijas un izskalojuma attīrīšanas sistēmu, aizsardzību,

—

vēlamo atkritumu nostiprināšanas procesu aizsardzību poligonā,

—

aizsardzību pret draudiem cilvēku veselībai.

Uz atkritumu īpašībām balstītu kritēriju piemēri ir šādi:

—

prasības informācijai par kopīgo sastāvu,

—

organisko vielu daudzuma ierobežojumi atkritumos,

—

prasības vai ierobežojumi, kas attiecas uz atkritumu organisko sastāvdaļu bioloģisko sadalīšanos,

—

noteiktu iespējami kaitīgu/bīstamu sastāvdaļu daudzuma ierobežojumi (attiecībā uz iepriekšminētajiem aizsardzības kritērijiem),

—

atkritumu ekotoksikoloģiskās īpašības un izskalojums.

Parasti uz īpašībām balstītajiem atkritumu pieņemšanas kritērijiem jābūt visplašākajiem inerto atkritumu poligoniem, konkrētākiem atkritumu poligoniem, kas paredzēti nebīstamiem atkritumiem, un viskonkrētākajiem bīstamo atkritumu poligoniem sakarā ar paaugstinātu vides aizsardzības līmeni pēdējo divu kategoriju poligonos.

3. Vispārīgās atkritumu pieņemšanas un testēšanas procedūras

Atkritumu vispārīgajai raksturošanai un testēšanai jābalstās uz šādu trīs līmeņu hierarhiju:

1. līmen

:

pamatraksturojum.Tajā ietilpst pilnīga izskalojuma un/vai atkritumu īpašību raksturojuma pārbaude ar standartizētām analīzes un pārmaiņu testēšanas metodēm īsā un ilgā laikā.

2. līmenis

:

atbilstības testēšan.Tajā ietilpst periodiskie testi ar vienkāršākām standartizētām analīzes un pārmaiņu testēšanas metodēm, kuru mērķis ir noteikt, vai atkritumi atbilst atļaujas nosacījumiem un/vai konkrētiem kritērijiem. Testos koncentrējas uz pamatraksturojumā konstatētajām mainīgajām īpašībām un pārmaiņām.

3. līmenis

:

pārbaude dabā.Tajā ietilpst ātras pārbaudes metodes, ar kurām apstiprina, ka atkritumi ir tādi paši kā atbilstības testēšanai pakļautie un pavaddokumentos aprakstītie. Šī pārbaude var izpausties arī tikai kā atkritumu kravas apskate pirms un pēc izkraušanas poligonā.

Lai konkrēta veida atkritumus iekļautu sarakstā, parasti tie jāraksturo 1. līmenī, un tiem jāatbilst attiecīgajiem kritērijiem. Lai paliktu konkrēta poligona sarakstā, attiecīgā veida atkritumi pēc noteikta laika regulāri, piemēram, reizi gadā, jātestē 2. līmenī, un tiem jāatbilst attiecīgajiem kritērijiem. Katrai atkritumu kravai, kas nonāk pie poligona vārtiem, jāveic 3. līmeņa pārbaude.

Uz noteiktu veidu atkritumiem pastāvīgi vai uz laiku var neattiecināt 1. līmeņa testēšanu. Tas ir pieļaujams, ja šādi testi nav lietderīgi, nav pieejamas attiecīgas testēšanas procedūras un pieņemšanas kritēriji, vai arī ja to nosaka tiesību akti ar augstāku spēku.

4. Atkritumu pieņemšanas pagaidu procedūru nostādnes

Līdz šā pielikuma pilnīgai pabeigšanai obligāti izpildāms ir tikai 3. līmenis, bet 1. un 2. līmeni piemēro pēc iespējām. Šajā pārejas periodā konkrētas kategorijas poligonā pieņemamajiem atkritumiem jābūt valsts vai konkrēta poligona sarakstā vai jāatbilst kritērijiem, kuri ir līdzīgi tiem, pēc kuriem atkritumus iekļauj sarakstā.

Pagaidu kritēriju izstrādē atkritumu pieņemšanai, pamatojoties uz trim galvenajām poligonu kategorijām vai attiecīgajiem sarakstiem, var izmantot šādas vispārīgās nostādnes.

Attiecībā uz inerto atkritumu poligoniem : sarakstā var iekļaut tikai inertos atkritumus, ievērojot 2. panta e) punktā noteikto definīciju.

Attiecībā uz nebīstamo atkritumu poligoniem : sarakstā var iekļaut tikai tos atkritumu veidus, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/689/EEK.

Attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem : saraksta pagaidu projektā būtu iekļaujami tikai tie atkritumu veidi, uz kuriem attiecas Direktīva 91/689/EEK. Iekļaujot minētos atkritumu veidus sarakstā, būtu tomēr jāparedz attiecīgo atkritumu iepriekšēja apstrāde, ja tie satur pietiekami daudz sastāvdaļu, kas īsā laikā var radīt izskalojumu vai profesionālo slimību risku vai draudus videi, vai traucēt atkritumu nostiprināšanu poligonā tā plānotajā mūžā.

▼M4 —————

▼M3

6. Īpašas prasības attiecībā uz metālisko dzīvsudrabu

Attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanu, kas ir ilgāka par vienu gadu, ievēro šādas prasības:

A.

Dzīvsudraba sastāvs

Metāliskais dzīvsudrabs atbilst šādām specifikācijām:

—

dzīvsudraba saturs ir lielāks par 99,9 % masas,

—

tas nesatur piemaisījumus, kas var izraisīt oglekļa tērauda vai nerūsējošā tērauda koroziju (piemēram, slāpekļskābes šķīdumu, hlorīdu sāļu šķīdumus).

B.

Konteineri

Metāliskā dzīvsudraba glabāšanai izmantotie konteineri ir izturīgi pret koroziju un triecienizturīgi. Tāpēc tiem nav metinātu šuvju. Konteineri atbilst šādām konkrētām specifikācijām:

—

konteineru materiāls: oglekļa tērauds (vismaz ASTM A36) vai nerūsējošais tērauds (AISI 304, 316L),

—

konteineri ir hermētiski, gāzu un šķidrumu necaurlaidīgi,

—

konteineru ārējā virsma ir izturīga pret glabāšanas apstākļu iedarbību,

—

konteineru konstrukcijas tips iztur krišanas testu un hermētiskuma testu, kas aprakstīti testu un kritēriju rokasgrāmatas 6.1.5.3. un 6.1.5.4. nodaļā ANO rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadājumiem (UN Recommendations on the Transport of Dangerous Goods, Manual of Tests and Criteria).

Lai pastāvīgi nodrošinātu pietiekamu neaizpildīto tilpumu un lai, šķidrumam izplešoties līdz ar temperatūras paaugstināšanos, nerastos noplūdes vai konteinera neatgriezeniski bojājumi, maksimāli pieļaujamais konteinera tilpuma pildījuma koeficients ir 80 %.

C.

Pieņemšanas procedūras

Glabāšanā pieņem tikai konteinerus, kas atbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām.

Pieņemšanas procedūras atbilst šādām prasībām:

—

pieņem tikai iepriekš noteiktajiem minimālajiem pieņemšanas kritērijiem atbilstošu metālisko dzīvsudrabu,

—

pirms novietošanas glabāšanā konteineriem veic vizuālu pārbaudi. Glabāšanā nepieņem bojātus, nehermētiskus vai korodējušus konteinerus,

—

uz konteinera ir materiālā iekalts pastāvīgs marķējums, kurā norādīts konteinera identifikācijas numurs, konstrukcijas materiāls, taras masa, ražotājs un ražošanas datums,

—

uz konteineriem ir pastāvīgi piestiprināta uzraksta plāksne, kurā norādīts tā sertifikāta identifikācijas numurs.

D.

Sertifikāts

Iepriekš C iedaļā minētajā sertifikātā ir šādi elementi:

—

tā uzņēmuma nosaukums un adrese, kurā atkritumi radušies,

—

par konteinera piepildīšanu atbildīgās personas nosaukums un adrese,

—

piepildīšanas vieta un datums,

—

dzīvsudraba daudzums,

—

dzīvsudraba tīrības pakāpe un attiecīgos gadījumos piemaisījumu apraksts, pievienojot analīzes protokolu,

—

apliecinājums, ka konteinerus lieto tikai dzīvsudraba transportam/glabāšanai,

—

konteineru identifikācijas numuri,

—

īpašas piezīmes, ja ir.

Sertifikātus izdod uzņēmums, kurā atkritumi radušies, bet, ja to nav, persona, kas ir atbildīga par to apsaimniekošanu.

▼B

III PIELIKUMS KONTROLES UN MONITORINGA PROCEDŪRAS EKSPLUATĀCIJAS FĀZĒ UN PĒC SLĒGŠANAS

III PIELIKUMS

KONTROLES UN MONITORINGA PROCEDŪRAS EKSPLUATĀCIJAS FĀZĒ UN PĒC SLĒGŠANAS

1. Ievads

Šā pielikuma mērķis ir noteikt obligātā monitoringa procedūras, kas paredzētas, lai pārbaudītu:

—

vai atkritumi ir pieņemti apglabāšanai saskaņā ar attiecīgajai poligonu kategorijai noteiktajiem kritērijiem,

—

vai poligona procesu norise ir labvēlīga,

—

vai vides aizsardzības sistēmas darbojas, kā paredzēts,

—

vai ir izpildīti poligona atļaujas nosacījumi.

2. Meteoroloģiskie dati

▼M4 —————

▼B

Ja dalībvalstis nolemj, ka ar ūdens bilances palīdzību var efektīvi noteikt, vai poligonā veidojas izskalojums un vai ir radusies noplūde, ieteicams poligona monitoringa gaitā vai no tuvākās meteoroloģiskās stacijas iegūt šādus datus, ciktāl kompetentā iestāde to prasa saskaņā ar šīs direktīvas 13. panta c) punktu:

	Ekspluatācijas fāzē	Pēc slēgšanas
1.1. Nokrišņu tilpums	Ikdienas	Ikdienas, pieskaitot mēneša vērtībām
1.2. Temperatūra (min., maks., 14.00, pēc Centrāleiropas laika)	Ikdienas	Mēneša vidējā
1.3. Valdošā vēja virziens un stiprums	Ikdienas	Nav vajadzīgs
1.4. Iztvaikošana (nosakot ar lizimetru) (1)	Ikdienas	Ikdienas, pieskaitot mēneša vērtībām
1.5. Gaisa mitrums (14.00, pēc Centrāleiropas laika)	Ikdienas	Mēneša vidējais
(1) Vai ar citām atbilstošām metodēm

3. Emisijas dati: ūdens, izskalojuma un gāzu kontrole

Izskalojuma paraugi un virszemes ūdeņu paraugi, ja tādi ir, jāņem tādās vietās, kur tie nodrošina pārstāvību. Paraugi jāņem un izskalojums (tilpums un sastāvs) jāmēra katrā izskalojuma vietā atsevišķi. Atsauce: Paraugu ņemšanas tehnoloģijas vispārīgās nostādnes, ISO 5667-2 (1991).

Virszemes ūdeņu monitoringu, ja tādi ir, nodrošina vismaz divās vietās: vienā augšpus poligona, otrā lejpus tā.

Gāzu monitoringā jānodrošina pārstāvība katrā poligona nodalījumā. Paraugu ņemšanas un analīzes biežums noteikts turpmāk pievienotajā tabulā. Monitoringa nolūkā, nodrošinot pārstāvību, ņem izskalojuma un ūdens paraugus.

Paraugu ņemšanas biežumu varētu noteikt atkarībā no poligona atkritumu morfoloģijas (virs zemes sabērti, zemē ierakti u. tml.). Tas jānorāda atļaujā.

	Ekspluatācijas fāzē	Pēc slēgšanas (3)
2.1. Izskalojuma tilpums	Mēnesī (1) (3)	Reizi sešos mēnešos
2.2. Izskalojuma sastāvs (2)	Ceturksnī (3)	Reizi sešos mēnešos
2.3. Virszemes ūdeņu tilpums un sastāvs (7)	Ceturksnī (3)	Reizi sešos mēnešos
2.4. Iespējamā gāzu emisija un atmosfēras spiediens (4) (CH4, CO2, O2, H2S, H2 u. c.)	Mēnesī (3) (5)	Reizi sešos mēnešos (6)
(1) Paraugu ņemšanas biežumu varētu noteikt atkarībā no poligona atkritumu uzbūves (virs zemes sabērti, zemē ierakti u. tml.). Tas jānorāda atļaujā. (2) Mērāmos parametrus un analizējamās vielas nosaka atkarībā no apglabātajiem atkritumiem; tās jānorāda atļaujā, un tām jāatspoguļo atkritumu izskalojuma raksturīgās iezīmes. (3) Ja datu analīze liecina, ka ar garākiem intervāliem izdarīti mērījumi un analīzes nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti, var ieviest attiecīgos intervālus. Vienmēr vismaz reizi gadā jāmēra izskalojuma vadītspēja. (4) Šie mērījumi attiecas galvenokārt uz atkritumos esošu organisko vielu sastāvu. (5) CH4, CO2, O2 regulāri, pārējo gāzu izplūde pēc vajadzības atkarībā no apglabāto atkritumu sastāva, ņemot vērā to izskalojuma īpašības. (6) Regulāri jāpārbauda gāzu savākšanas sistēmas efektivitāte. (7) Pamatojoties uz poligona parametriem, kompetentā iestāde var noteikt, ka šie mērījumi nav vajadzīgi, un ziņot saskaņā ar direktīvas 15. pantu. 2.1. un 2.2. attiecas tikai uz gadījumiem, kad savāc izskalojumu (skatīt 1. pielikuma 2. punktu).

4. Gruntsūdens aizsardzība

A. Paraugu ņemšana

Mērījumiem, kurus izdara vismaz vienā vietā gruntsūdens ieplūdes rajonā un divās vietās izplūdes rajonā, jānodrošina informācija par atkritumu radītajiem draudiem gruntsūdenim. Mērījumu skaitu var palielināt, pamatojoties uz konkrētiem hidroģeoloģiskiem plāniem un vajadzību laikus konstatēt izskalojuma nejaušu iekļūšanu gruntsūdenī.

Pirms atkritumu apglabāšanas paraugi jāņem vismaz trīs vietās, lai noteiktu kontrolvērtības, ar kurām salīdzināt turpmākos paraugus. Atsauce: Gruntsūdens paraugu ņemšana, ISO 5667, 11. daļa, 1993.

B. Monitorings

Paņemtajos paraugos analizējamie parametri izriet no izskalojuma iespējamā sastāva un gruntsūdens kvalitātes attiecīgajā apkārtnē. Izvēloties analizējamos parametrus, būtu jāņem vērā mobilitāte gruntsūdens zonā. Parametros varētu iekļaut rādītājus, pēc kuriem var laikus noteikt ūdens kvalitātes pārmaiņas ( 8 )

	Ekspluatācijas fāzē	Pēc slēgšanas
Gruntsūdens līmenis	Reizi sešos mēnešos (1)	Gruntsūdens sastāvs (1)
Reizi sešos mēnešos	Biežumu nosaka katram poligonam atsevišķi (2) (3)	Biežumu nosaka katram poligonam atsevišķi (2) (3)
(1) Ja gruntsūdens līmenis svārstās, biežums jāpalielina. (2) Biežums jānosaka, pamatojoties uz iespējām veikt aizsardzības pasākumus paraugu ņemšanas starplaikā, ja ir sasniegts kontrollīmenis, t. i., biežums jānosaka, pamatojoties uz ziņām par gruntsūdens plūsmas ātrumu un šo ziņu vērtējumu. (3) Ja kontrollīmenis ir sasniegts (skatīt C), tas jāapstiprina, atkārtoti ņemot paraugus. Ja tie apstiprina šo līmeni, jāpilda avārijas plāns, kas izklāstīts atļaujā.

C. Kontrollīmeņi

Ievērojama kaitīga iedarbība uz vidi, kas minēta šīs direktīvas 12. un 13. pantā, būtu uzskatāma par notikušu attiecībā uz gruntsūdeni, ja gruntsūdens paraugs liecina par ievērojamām ūdens kvalitātes pārmaiņām. Kontrollīmenis jānosaka, ņemot vērā konkrētos hidroģeoloģiskos veidojumus poligona apkārtnē un gruntsūdens kvalitāti. Ja iespējams, kontrollīmenis jānorāda atļaujā.

Konstatētie fakti jānovērtē ar kontroltabulu palīdzību pēc noteiktiem vērtēšanas noteikumiem un līmeņiem katrā hidroģeoloģiskajā urbumā pazemes ūdeņu horizontā lejpus poligona. Kontrollīmeņi jānosaka atkarībā no izmaiņām gruntsūdens kvalitātē.

5. Poligona topogrāfija: poligona dati

	Ekspluatācijas fāzē	Pēc slēgšanas
5.1. Poligona struktūra un sastāvs (1)	Reizi gadā
5.2. Poligona nosēšanās	Reizi gadā	Reizi gadā
(1) Dati konkrētā poligona stāvokļa plānam: ar atkritumiem noklātā virsma, atkritumu apjoms/tilpums un sastāvs, apglabāšanas metodes, apglabāšanas laiks un ilgums, poligona brīvā tilpuma aprēķini.

▼M3

6 Īpašas prasības attiecībā uz metālisko dzīvsudrabu

Attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanu, kas ir ilgāka par vienu gadu, ievēro šādas prasības:

A.

Monitoringa, inspekcijas un ārkārtas rīcības prasības

Glabātavā ir uzstādīta dzīvsudraba tvaiku koncentrācijas nepārtrauktu mērījumu monitoringa sistēma, kuras jutība ir vismaz 0,02 mg dzīvsudraba/m3. Sensori ir novietoti grīdas un griestu līmenī. Monitoringa sistēmā ietilpst skaņas un vizuāla avārijas signalizācija. Sistēmas apkopi veic katru gadu.

Pilnvarota persona vismaz vienu reizi mēnesī veic glabātavas un konteineru vizuālu pārbaudi. Gadījumos, kad tiek konstatētas noplūdes, glabātavas operators nekavējoties veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu dzīvsudraba emisijas vidē un atjaunotu dzīvsudraba glabāšanas drošību. Saskaņā ar 12. panta b) punktu uzskatāms, ka noplūdēm ir ievērojama kaitīga iedarbība uz vidi.

Glabāšanas objektā ir pieejami rīcības plāni ārkārtas situācijās un darbam ar metālisko dzīvsudrabu piemēroti aizsarglīdzekļi.

B.

Dokumentācijas glabāšana

Visu dokumentāciju, kas satur II pielikuma 6. punktā un šā punkta A iedaļā minēto informāciju, arī konteineriem pievienotos sertifikātus, kā arī uzskaites datus par metāliskā dzīvsudraba izņemšanu no glabāšanas, nosūtīšanu pēc pagaidu glabāšanas un datus par paredzēto galamērķi un paredzēto rīcību glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvsudraba glabāšanas termiņa beigām.

IV PIELIKUMS

ĪSTENOŠANAS PLĀNS, KAS JĀIESNIEDZ SASKAŅĀ AR 5. PANTA 6. PUNKTU

Īstenošanas plānā, kas jāiesniedz saskaņā ar 5. panta 6. punktu, iekļauj:

1.

novērtējumu par iepriekšējiem, pašreizējiem un plānotajiem sadzīves atkritumu pārstrādes, apglabāšanas poligonos un citas apstrādes rādītājiem, un plūsmām, no kurām šie atkritumi sastāv;

2.

novērtējumu par to, kā tiek īstenoti atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas, kas ieviesti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 28. un 29. pantu;

3.

iemeslus, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka tā, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā sasniegt attiecīgo mērķrādītāju, kas paredzēts 5. panta 5. punktā, un novērtējumu attiecībā uz termiņa pagarinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi;

4.

pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu šīs direktīvas 5. panta 8. punktā noteiktos mērķrādītājus, kas ir piemērojami dalībvalstij termiņa pagarinājuma laikā, tostarp atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā un IVa pielikumā;

5.

grafiku, kādā tiek īstenoti pasākumi, kas minēti 4. punktā, tās kompetentās struktūras iecelšanu, kas ir kompetenta to īstenošanā, un novērtējumu par to individuālo ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas piemērojami, ja ir noteikts termiņa pagarinājums;

6.

informāciju par atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”;

7.

pasākumus datu kvalitātes uzlabošanai, kas nepieciešami, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un uzraudzītu tās rezultātus.

PADOMES DIREKTĪVA 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti