EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām

1. pants Mērķi

1. pants

Mērķi

Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz trokšņu emisijas standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūrām, marķēšanu, tehnisko dokumentāciju un datu vākšanu par trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kuras paredzēts izmantot ārpus telpām. Tā palīdzēs iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, aizsargājot cilvēku veselību un labsajūtu.

2. pants Darbības joma

3. pants Definīcijas

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā tiek piemērotas šādas definīcijas:

a)

“iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām” ir visas mašīnas, kuras definētas 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/37/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām ( 1 ) un ir vai nu pašgājējas, vai var tikt pārvietotas, un neatkarīgi no piedziņas elementa(-iem) pēc to veida ir paredzētas lietošanai ārā, un pakļauj vides trokšņu iedarbībai. Iekārtu izmantošanu vietās, kur netiek vispār vai būtiski traucēta skaņas pārnese (piemēram, teltīs, zem nojumēm, kas aizsargā pret lietu, vai jaunceltņu karkasos), uzskata par izmantošanu ārā. Tās ir arī bezmotora iekārtas rūpniecības vai vides vajadzībām, kas pēc to veida ir paredzētas izmantošanai ārpus telpām un kas pakļauj vides trokšņu iedarbībai. Visi šie iekārtu veidi še turpmāk ir minēti kā “iekārtas”;

b)

“atbilstības novērtēšanas procedūras” ir procedūras, kas, pamatojoties uz Lēmumu 93/465/EEK, ir paredzētas V līdz VIII pielikumā;

c)

“marķēšana” ir redzama, salasāma un neizdzēšama Lēmumā 93/465/EEK definētā CE marķējuma piestiprināšana iekārtai, ar norādi par garantētu skaņas intensitātes līmeni;

d)

“skaņas intensitātes līmenis LWA” ir A-novērtētā skaņas intensitāte (dB) attiecībā uz 1 pW, kā noteikts EN ISO 3744:1995 un EN ISO 3746:1995;

e)

“izmērītais skaņas intensitātes līmenis” ir skaņas intensitātes līmenis, ko mēra tā, kā noteikts III pielikumā; izmērītos lielumus var noteikt vai nu pēc konkrēta iekārtas veida vienas mašīnas parauga, vai kā vidējo no vairākām mašīnām;

f)

“garantētais skaņas intensitātes līmenis” ir skaņas intensitātes līmenis, ko nosaka saskaņā ar III pielikuma prasībām, ņemot vērā neprecizitātes ražojumu atšķirību un mērīšanas procedūru dēļ, kā arī, ja ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā apliecina, ka šis līmenis nav pārsniegts saskaņā ar piemērotajiem un tehniskajā dokumentācijā minētajiem tehniskajiem līdzekļiem;

▼M6

g)

“krīzē būtiskas preces” ir krīzē būtiskas preces, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/2747 ( 2 ) 3. panta 6. punktā;

h)

“iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms” ir iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms, kā definēts Regulas (ES) 2024/2747 3. panta 3. punktā.

▼B

4. pants Laišana tirgū

5. pants Tirgus uzraudzība

6. pants Brīva aprite

7. pants Atbilstības prezumpcija

7. pants

Atbilstības prezumpcija

Dalībvalstis uzskata, ka visiem šīs direktīvas noteikumiem atbilst 2. panta 1. punktā minētās iekārtas, kam ir CE marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni un ir pievienota EK atbilstības deklarācija.

8. pants EK atbilstības deklarācija

9. pants Iekārtu neatbilstība

10. pants Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

10. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Jebkurus pasākumus, ko dalībvalsts veic, ievērojot šo direktīvu, un kas ierobežo laist tirgū vai nodot ekspluatācijā iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, precīzi motivē. Par tādiem pasākumiem pēc iespējas drīzāk paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kādi tai ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kas jāievēro attiecībā uz šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

11. pants Marķēšana

12. pants Iekārtas, uz kurām attiecas trokšņu ierobežojumi

12. pants

Iekārtas, uz kurām attiecas trokšņu ierobežojumi

Turpmāk uzskaitīto iekārtu garantētais skaņas intensitātes līmenis nedrīkst pārsniegt pieļaujamo skaņas intensitātes līmeni, kas norādīts robežvērtību tabulās:

—

celtniecības pacēlāji kravu transportēšanai (iekšdedzes dzinēja piedziņa)

Definīcija:

I pielikuma 3. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 3. punkts

—

blīvēšanas mašīnas (tikai vibrējoši un nevibrējoši veltņi, vibroplāksnes un vibroblietes)

Definīcija:

I pielikuma 8. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 8. punkts

—

kompresori (< 350 kW)

Definīcija:

I pielikuma 9. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 9. punkts

—

rokā turami betona drupinātāji un cērtes

Definīcija:

I pielikuma 10. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 10. punkts

—

celtniecības vinčas (iekšdedzes dzinēja piedziņa)

Definīcija:

I pielikuma 12. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 12. punkts

—

buldozeri (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 16. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 16. punkts

—

pašizgāzēji (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 18. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 18. punkts

—

ekskavatori, hidrauliskie vai ar pārvadu darbināmi (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 20. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 20. punkts

—

krāvējekskavatori (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 21. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 21. punkts

—

greideri (< 500 kW)

Definīcija

: I pielikuma 23. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 23. punkts

—

hidrauliskie spēka agregāti

Definīcija:

I pielikuma 29. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 29. punkts

—

krāvēja tipa pildizgāztuvju blīvētāji ar kausu (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 31. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 31. punkts

—

zāliena pļaujamās mašīnas (izņemot lauksaimniecības un mežkopības iekārtas un universālas ierīces, kuru galveno motorizēto sastāvdaļu jauda pārsniedz 20 kW)

Definīcija:

I pielikuma 32. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 32. punkts

—

zāliena apgriešanas mašīnas/zāliena malu apgriešanas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 33. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 33. punkts

—

iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru (izņemot “citi autoiekrāvēji ar pretsvaru” ar nominālo ietilpību ne lielāku kā 10 tonnas, kas definēti I pielikuma 36. punkta otrajā ievilkumā)

Definīcija:

I pielikuma 36. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 36. punkts

—

iekrāvēji (< 500 kW)

Definīcija:

I pielikuma 37. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 37. punkts

—

autoceltņi

Definīcija:

I pielikuma 38. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 38. punkts

—

motorizēti kapļi (< 3 kW)

Definīcija:

I pielikuma 40. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 40. punkts

—

ielu seguma klājēji (izņemot ielu seguma klājējus, kas aprīkoti ar augsta blīvuma segumiem).

Definīcija:

I pielikuma 41. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 41. punkts

—

elektroenerģijas ģeneratori (< 400 kW)

Definīcija:

I pielikuma 45. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 45. punkts

—

torņa celtņi

Definīcija:

I pielikuma 53. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 53. punkts

—

metināšanas ģeneratori

Definīcija:

I pielikuma 57. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 57. punkts

▼M1

Iekārtas veids	Uzstādītā jauda P (kW) Elektriskā jauda P el (1) kW Ierīces masa m (kg) Griešanas platums L (cm)	Pieļaujamais skaņas intensitātes līmenis dB/1 pW
		I posms no 2002. gada 3. janvāra	II posms no 2006. gada 3. janvāra
Blīvēšanas mašīnas (vibrējoši veltņi, vibroplāksnes un vibroblietes)	P ≤ 8	108	105 (2)
	8 < P ≤ 70	109	106 (2)
	P > 70	89 + 11 lg P	86 + 11 lg P (2)
Kāpurķēžu buldozeri, kāpurķēžu iekrāvēji, kāpurķēžu krāvējekskavatori	P ≤ 55	106	103 (2)
	P > 55	87 + 11 lg P	84 + 11 lg P (2)
Riteņu buldozeri, riteņu iekrāvēji, riteņu krāvējekskavatori, pašizgāzēji, greideri, krāvēja tipa izgāztuvju blīvētāji, iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru, autoceltņi, blīvēšanas mašīnas (nevibrējošie veltņi), ielu seguma klājēji, hidrauliskie spēka agregāti	P ≤ 55	104	101 (2) (3)
	P > 55	85 + 11 lg P	82 + 11 lg P (2) (3)
Ekskavatori, celtniecības pacēlāji kravu transportēšanai, celtniecības vinčas, motorizēti kapļi	P ≤ 15	96	93
	P > 15	83 + 11 lg P	80 + 11 lg P
Rokā turami betona drupinātāji un cērtes	m ≤ 15	107	105
	15 < m < 30	94 + 11 lg m	92 + 11 lg m (2)
	m ≥ 30	96 + 11 lg m	94 + 11 lg m
Torņa celtņi		98 + lg P	96 + lg P
Metināšanas un elektroenerģijas ģeneratori	P el ≤ 2	97 + lg P el	95 + lg P el
	2 < P el ≤ 10	98 + lg P el	96 + lg P el
	►C1 Pel > 10 ◄	97 + lg P el	95 + lg P el
Kompresori	P ≤ 15	99	97
Kompresori	P > 15	97 + 2 lg P	95 + 2 lg P
Zālienu pļaujamās mašīnas, zālienu apgriešanas mašīnas/zālienu malu apgriešanas mašīnas	L ≤ 50	96	94 (2)
	50 < L ≤ 70	100	98
	70 < L ≤ 120	100	98 (2)
	L > 120	105	103 (2)
(1) P el metināšanas ģeneratoriem: standarta metināšanas strāvas stiprums, kas reizināts ar standarta slodzes spriegumu ražotāja dotā jaudas koeficienta mazākajai vērtībai. P el elektroenerģijas ģeneratoriem: primārā jauda saskaņā ar ISO 8528-1:1993, 13.3.2. punktu. (2) II posma skaitļi ir norādoši tikai šādiem iekārtu veidiem: — ejoša operatora vadītiem vibrējošiem veltņiem; — vibroplāksnēm (> 3kW); — vibroblietēm; — (tērauda kāpurķēžu) buldozeriem; — (tērauda kāpurķēžu > 55 kW) iekrāvējiem; — iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvējiem ar pretsvaru; — ielu seguma klājējiem ar blietētāju; — rokā turamiem betona drupinātājiem un cērtēm ar iekšdedzes dzinēju (15 < m < 30); — zālienu pļaujamām mašīnām, zālienu apgriešanas mašīnām/zālienu malu apgriešanas mašīnām. Galīgie skaitļi ir atkarīgi no direktīvas grozījumiem, kurus veiks atbilstoši 20. panta 1. punktā paredzētajam ziņojumam. Ja šādu grozījumu nav, tad I posma skaitļus turpina piemērot II posmā. (3) Viendzinēja autoceltņiem I posma skaitļus turpina piemērot līdz 2008. gada 3. janvārim. Pēc šī datuma piemēro II posma skaitļus. Pieļaujamo skaņas intensitātes līmeni noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim (ja tas ir mazāks par 0,5, tad līdz mazākajam skaitlim; ja tas ir vienāds vai lielāks par 0,5, tad līdz lielākajam skaitlim).

▼B

13. pants Iekārtas, uz kurām attiecas tikai trokšņu marķēšana

13. pants

Iekārtas, uz kurām attiecas tikai trokšņu marķēšana

Uz turpmāk uzskaitītajām iekārtām attiecas tikai marķējums par trokšņu līmeni:

—

gaisvadu piekļūšanas platformas ar iekšdedzes dzinēju

Definīcija:

I pielikuma 1. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 1. punkts

—

krūmgrieži

Definīcija:

I pielikuma 2. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 2. punkts

—

celtniecības pacēlāji kravu transportēšanai (ar elektromotoru)

Definīcija:

I pielikuma 3. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 3. punkts

—

būvlaukuma lentzāģi

Definīcija:

I pielikuma 4. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 4. punkts

—

būvlaukuma ripzāģi

Definīcija:

I pielikuma 5. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 5. punkts

—

pārnēsājami ķēdes zāģi

Definīcija:

I pielikuma 6. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 6. punkts

—

apvienotie augstspiediena skalošanas un iesūkšanas transportlīdzekļi

Definīcija:

I pielikuma 7. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 7. punkts

—

blīvēšanas mašīnas (iekšdedzes blietes)

Definīcija:

I pielikuma 8. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 8. punkts

—

betona vai javas maisītāji

Definīcija:

I pielikuma 11. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 11. punkts

—

celtniecības vinčas (ar elektromotoru)

Definīcija

: I pielikuma 12. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 12. punkts

—

betona un javas pievades un padeves mašīna

Definīcija:

I pielikuma 13. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 13. punkts

—

transportiera lentes

Definīcija:

I pielikuma 14. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 14. punkts

—

transportlīdzekļu dzesēšanas iekārtas

Definīcija:

I pielikuma 15. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 15. punkts

—

urbšanas ietaises

Definīcija:

I pielikuma 17. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 17. punkts

—

iekārtas tvertņu vai cisternu iekraušanai kravas automobīļos un izkraušanai no tiem

Definīcija:

I pielikuma 19. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 19. punkts

—

stikla pārstrādes konteineri

Definīcija:

I pielikuma 22. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 22. punkts

—

zāliena apgriešanas mašīnas/zāliena malu apgriešanas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 24. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 24. punkts

—

dzīvžogu apgriešanas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 25. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 25. punkts

—

augstspiediena asenizatori

Definīcija:

I pielikuma 26. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 26. punkts

—

augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas

Definīcija:

I pielikuma 27. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 27. punkts

—

hidrauliskie āmuri

Definīcija:

I pielikuma 28. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 28. punkts

—

ceļu frēzmašīnas

Definīcija:

I pielikuma 30. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 30. punkts

—

lapu pūtēji

Definīcija:

I pielikuma 34. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 34. punkts

—

lapu savācēji

Definīcija:

I pielikuma 35. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 35. punkts

—

iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvēji ar pretsvaru (izņemot “citi autoiekrāvēji ar pretsvaru” ar nominālo ietilpību ne lielāku kā 10 tonnas, kas definēti I pielikuma 36. punkta otrajā ievilkumā)

Definīcija:

I pielikuma 36. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 36. punkts

—

pārvietojamas atkritumu tvertnes

Definīcija:

I pielikuma 39. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 39. punkts

—

ielu seguma klājēji (aprīkoti ar augsta blīvuma segumiem)

Definīcija:

I pielikuma 41. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 41. punkts

—

pāļu dzīšanas iekārtas

Definīcija:

I pielikuma 42. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 42. punkts

—

cauruļlicēji

Definīcija:

I pielikuma 43. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 43. punkts

—

sniega traktori

Definīcija:

I pielikuma 44. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 44. punkts

—

elektroenerģijas ģeneratori (≥ 400 kW)

Definīcija:

I pielikuma 45. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 45. punkts

—

ielu tīrīšanas iekārtas

Definīcija:

I pielikuma 46. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 46. punkts

—

atkritumu savākšanas transportlīdzekļi

Definīcija:

I pielikuma 47. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 47. punkts

—

ceļu frēzmašīnas

Definīcija:

I pielikuma 48. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 48. punkts

—

irdinātāji

Definīcija:

I pielikuma 49. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 49. punkts

—

sasmalcinātāji/šķeldotāji

Definīcija:

I pielikuma 50. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 50. punkts

—

sniega novākšanas mašīnas ar rotējošiem rīkiem (pašgājēji, izņemot palīgierīces)

Definīcija:

I pielikuma 51. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 51. punkts

—

iesūkšanas transportlīdzekļi

Definīcija:

I pielikuma 52. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 52. punkts

—

tranšeju racēji

Definīcija:

I pielikuma 54. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 54. punkts

—

autobetonmaisītāji

Definīcija:

I pielikuma 55. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 55. punkts

—

ūdenssūkņu iekārtas (izmantotas virs ūdens)

Definīcija:

I pielikuma 56. punkts. Mērīšana: III pielikuma B daļas 56. punkts

14. pants Atbilstības novērtēšana

15. pants Pilnvarotās iestādes

17. pants Lietošanas instrukcija

17. pants

Lietošanas instrukcija

Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības, pienācīgi ievērojot Līgumu, noteikt:

—

pasākumus, lai reglamentētu 2. panta 1. punktā minēto iekārtu izmantošanu vietās, ko tās uzskata par jutīgām zonām, ieskaitot iespēju ierobežot iekārtas darba laiku,

—

prasības, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu, ka personas, kas izmanto attiecīgās iekārtas, ir aizsargātas, ar noteikumu, ka iekārta nav pārveidota neatbilstīgi šai direktīvai.

17.a pants

17.b pants

17.c pants

17.d pants

18. pants

18.a pants III pielikuma grozījumi

18.a pants

III pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.b pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza III pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai. Minētie deleģētie akti nekādā veidā tieši neietekmē 12. pantā uzskaitīto iekārtu izmērīto skaņas intensitātes līmeni, jo īpaši iekļaujot atsauces uz attiecīgiem Eiropas standartiem.

18.b pants Deleģēšanas īstenošana

19. pants Komitejas pilnvaras

19. pants

Komitejas pilnvaras

Komiteja:

a)

sekmē informācijas un pieredzes apmaiņu par šīs direktīvas īstenošanu un praktisku piemērošanu un apspriežas par kopīgiem jautājumiem šajās jomās;

▼M3 —————

▼B

c)

sniedz Komisijai padomus par secinājumiem un grozījumiem, kas minēti 20. panta 2. punktā.

20. pants Ziņojumi

21. pants Atcelšana

22. pants Pārņemšana un piemērošanas datumi

23. pants Stāšanās spēkā

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants Direktīvas adresējumi

24. pants

Direktīvas adresējumi

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS IEKĀRTU DEFINĪCIJAS

I PIELIKUMS

IEKĀRTU DEFINĪCIJAS

1. Gaisvadu piekļūšanas platformas ar iekšdedzes dzinējiem

Iekārta, kas sastāv vismaz no darba platformas, pagarinošās ietaises un šasijas. Darba platforma ir iežogota platforma vai kabīne, ko var pārvietot zem kravas vajadzīgajā darba stāvoklī. Pagarinošā ietaise ir pievienota šasijai un atbalsta darba platformu; tā ļauj pārvietot darba platformu vajadzīgajā stāvoklī.

2. Krūmgriezis

Portatīva, rokā turama iekārta ar iekšdedzes dzinēja piedziņu un uzstādītu rotējošu asmeni; izgatavota no metāla vai plastmasas un paredzēta nezāļu, krūmu, mazu koku un līdzīga veida augu griešanai. Griešanas ierīce rotē paralēli zemes virsmai.

3. Celtniecības pacēlājs kravu transportēšanai

Uz laiku uzstādīts celtniecības pacēlājs ar elektrisko piedziņu, kas paredzēts lietošanai personām, kurām ir atļauts ieiet tehnisko pētījumu vietās un būvlaukumos, kas darbojas:

i)

noteiktos izkraušanas augstumos, kam ir platforma:

—

kura ir paredzēta tikai preču transportēšanai,

—

kura ļauj piekļūt personām, kas veic iekraušanu un izkraušanu,

—

kura ļauj piekļūt un braukt atsevišķām personām, kas veic montāžu, izjaukšanu un apkalpi,

—

vadāma,

—

kura pārvietojas vertikāli vai maksimāli 15o slīpumā no vertikāles,

—

kura ir atbalstīta vai nostiprināta ar stiepli, virvi, ķēdi, pieskrūvētu vārpstu un uzmavu, zobratu un zobstieni, hidraulisko domkratu (tiešu vai netiešu) vai sajūga mehānismu,

—

mastiem var būt vai nebūt vajadzīgi sevišķu struktūru balsti, vai

ii)

vai nu augšējā izkraušanas laukumā, vai darba laukumā, kas sniedzas aiz vadāmierīces (piemēram, jumts), kam ir kravas pārvietošanas ierīce:

—

kura ir paredzēta tikai preču transportēšanai,

—

kura ir projektēta tā, ka nav vajadzības uz tā uzkāpt, veicot iekraušanu vai izkraušanu, vai veicot montāžu, izjaukšanu un apkalpi,

—

kur cilvēkiem ir aizliegts atrasties jebkurā laikā,

—

vadāma,

—

kura ir projektēta kustībai leņķī, kas ir vismaz 30o pret vertikāli, bet to var lietot jebkurā leņķī,

—

kuru notur tērauda trose un droša pārvietošanās sistēma,

—

kuru vada ar konstanta spiediena kontroli,

—

kurā nav vajadzības izmantot pretsvaru,

—

kuras maksimālā nominālā slodze ir 300 kg,

—

kuras maksimālais ātrums ir 1 m/s,

—

un vadsliedēm vajadzīgi sevišķu struktūru balsti.

4. Būvlaukuma lentzāģis

Pašgājējs mehānisms ar rokas padevi, kura svars ir mazāks par 200 kg, kas aprīkotas ar vienu vienīgu zāģa asmeni nepārtrauktas lentes veidā, kura ir uzmontēta un pārvietojas starp diviem vai vairākiem skriemeļiem.

5. Būvlaukuma ripzāģis

Mehānisms ar rokas padevi, kas sver mazāk nekā 200 kg, ir aprīkots ar apaļu zāģa plātni, kuras diametrs ir 350 mm vai vairāk, līdz maksimālajam diametram 500 mm, kura normālas griešanas darbībā ir fiksēta, un horizontālu galdu, kas viss vai tā daļa darbības laikā ir fiksēts. Zāģa plātne ir uzmontēta uz horizontālas nepagriežamas ass, kuras stāvoklis darbības laikā paliek nemainīgs. Mehānismam var būt šādas funkcijas:

—

iespēja zāģa plātni pacelt un nolaist caur galdu,

—

mehānisma rāmi zem galda var atvērt vai noslēgt,

—

zāģim var uzstādīt ar rokām darbināmu pārvietojamu papildu plātni (aizliegt to uzstādīt blakus zāģa plātnei).

6. Pārnēsājams ķēdes zāģis

Darbarīks ar mehānisko piedziņu, paredzēts koku griešanai ar zāģa ķēdi un sastāv no apvienota, kompakta rokturu komplekta, piedziņas un griešanas palīgierīces, paredzēts turēt ar abām rokām.

7. Apvienotais augstspiediena skalošanas un iesūkšanas transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis var darboties gan kā augstspiediena skalošanas, gan kā iesūkšanas transportlīdzeklis. Skatīt augstspiediena skalošanas un iesūkšanas transportlīdzekli.

8. Blīvēšanas mašīna

Mašīna, kas sapresē materiālus, piemēram, akmens pildījumus, augsni vai asfalta virsmu velmējot, blietējot vai vibrējoši iedarbojoties ar darbarīku. Tā var būt pašgājēja, velkama, ejoša operatora vadīta vai piestiprināta pie pārvadājošas mašīnas. Blīvēšanas mašīnas iedala šādi:

—

sēdoša operatora vadīts veltnis: pašgājēja blīvēšanas mašīna ar vienu vai vairākiem cilindriskas formas metāla darbarīkiem (veltņi) vai gumijas riepām; operatora darbavieta ir mašīnas sastāvdaļa,

—

ejoša operatora vadīts veltnis: pašgājēja blīvēšanas mašīna ar vienu vai vairākiem cilindriskas formas metāla darbarīkiem (veltņi) vai gumijas riepām, kur ierīces, ar ko vada braukšanu, stūrēšanu, bremzēšanu un vibrēšanu, ir izvietotas tā, ka mašīnas darbība jākontrolē blakus ejošam operatoram vai ar tālvadību,

—

velkams veltnis: blīvēšanas mašīna ar vienu vai vairākiem cilindriskas formas metāla darbarīkiem (veltņi) vai gumijas riepām, kam nav patstāvīgas braukšanas iekārtas un kur operatora darbavieta atrodas uz traktora,

—

vibroplāksnes un vibroblietes: blīvēšanas mašīnas ar plakanām vibrējošām pamatnēm. Tās vada blakus ejošs operators vai kā pārvadājošās mašīnas palīgierīces,

—

iekšdedzes blietes: blīvēšanas mašīnas, kuru blīvējošais darbarīks ir plakana apakšējā daļa, kam eksplozijas spiediens liek kustēties galvenokārt vertikālā virzienā. Operators atrodas blakus mašīnai.

9. Kompresors

Mašīna ar maināmu aprīkojumu, kas gaisu, gāzes vai tvaikus saspiež līdz spiedienam, kurš pārsniedz ieplūdes spiedienu. Kompresors sastāv no paša kompresora, vilcēja un jebkuras detaļas vai ierīces, kuras ir nepieciešamas kompresora drošai darbībai.

Neapskata šādas ierīču kategorijas:

—

ventilatorus, t.i., ierīces, kas rada gaisa cirkulāciju pie paaugstināta spiediena, kurš nepārsniedz 110 000 paskālus,

—

vakuumsūkņus, t.i., ierīces gaisa izsūknēšanai no slēgtām telpām pie spiediena, kurš nepārsniedz atmosfēras spiedienu,

—

gāzturbīnu dzinējus.

10. Rokā turami betona drupinātāji un cērtes

Jebkura veida pašgājēji betona drupinātāji un cērtes, ko izmanto darbam celtniecībā un inženierbūvēs.

11. Betona vai javas maisītāji

Mašīna betona vai javas pagatavošanai neatkarīgi no piekraušanas, samaisīšanas un iztukšošanas procesa. Tā var darboties periodiski vai pastāvīgi. Betona maisītājus, kas novietoti uz kravas automobīļiem, sauc par autobetonmaisītājiem (skatīt 55. definīciju).

12. Celtniecības vinča

Uz laiku uzstādīta ceļamierīce ar elektrisko piedziņu, kas ir aprīkota, lai paceltu un nolaistu piekārtu kravu.

13. Betona un javas pievades un padeves mašīna

Iekārtas betona vai javas sūknēšanai un padevei ar maisītājiem vai bez tiem, ar ko nogādājamos materiālus pievada novietošanas vietā pa cauruļvadiem, sadales ierīcēm vai manipulatoriem. Pievadi veic:

—

betona — mehāniski ar virzuļa vai rotora sūkņiem,

—

javas — mehāniski ar virzuļa, gliemežveida, cauruļu un rotora sūkņiem vai pneimatiski ar kompresoriem ar gaisa kameru vai bez tās.

Šīs mašīnas var uzmontēt uz kravas automobīļiem, piekabēm vai speciāliem transportlīdzekļiem.

14. Transportiera lente

Uz laiku uzstādīta mašīna materiālu transportēšanai ar mehāniskās piedziņas lenti.

15. Transportlīdzekļu dzesēšanas iekārtas

Kravas telpas saldēšanas iekārta N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas definēti Direktīvā 70/156/EEK.

Saldēšanas iekārtai piedziņu nodrošina tās sastāvdaļa, transportlīdzeklim pievienota atsevišķa sastāvdaļa, transportlīdzekļa dzinējs un neatkarīgs vai rezerves piedziņas avots.

16. Buldozers

Pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kuras uzmontētā iekārta darbojas ar grūšanas vai raušanas spēku.

17. Urbšanas ietaise

Mehānisms, kuru izmanto būvlaukumos caurumu urbšanai ar:

—

triecienurbšanu,

—

rotācijas urbšanu,

—

rotācijas triecienurbšanu.

Urbšanas ietaises urbjot ir stacionāras. No vienas darba vietas uz otru tās var pārvietoties patstāvīgi. Pašgājējas urbšanas ietaises ir uzmontētas uz kravas automobīļiem, riteņšasijām, traktoriem, kāpurķēdēm, pārvietojamām kravas platformām (velkot ar vinču). Ja urbšanas ietaises ir uzmontētas uz kravas automobīļiem, traktoriem un piekabēm vai aprīkotas ar riteņiem, tad tās var pārvadāt ar lielāku ātrumu un pa publiskiem ceļiem.

18. Pašizgāzējs

Pašgājēja riteņu vai kāpurķēžu mašīna ar vaļēju korpusu, kas pārvadā un izgāž vai izber materiālu. Pašizgāzēji var būt aprīkoti ar pašiekrāvēja iekārtu.

19. Iekārtas tvertņu vai cisternu iekraušanai kravas automobīļos un izkraušanai no tiem

Pašgājējas iekārtas, kas pievienotas kravas automobīļa tvertnei vai cisternai, šķidrumu vai berama materiāla iekraušanai vai izkraušanai ar sūkni vai līdzīgu iekārtu.

20. Hidraulisks vai ar pārvadu darbināms ekskavators

Pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kam augšējā daļa spēj rotēt vismaz par 360o, kas izrok, šūpo un izgāž materiālu jebkurā mašīnas ciklā ar kausu, kurš piestiprināts pie manipulatora un strēles vai teleskopiska manipulatora, nepārvietojot šasiju.

21. Krāvējekskavators

Pašgājēja riteņu vai kāpurķēžu mašīna ar priekšā piestiprinātu iekraušanas mehānisma kausu un aizmugurē piestiprinātu lāpstu. Ar aizmugurē piestiprināto lāpstu mašīna parasti rok zemi ar kausa kustību pret mašīnu. Ar aizmugurē piestiprināto lāpstu paceļ, sašūpo un izber materiālu, kamēr mašīna ir stacionāra. Iekraujot, mašīna iekrauj vai kustībā uz priekšu izrok un paceļ, transportē un izber materiālu.

22. Stikla pārstrādes konteiners

No jebkura materiāla pagatavots konteiners, ko izmanto pudeļu savākšanai. Tam ir vismaz viena atvere pudeļu iepildīšanai un otra — konteinera iztukšošanai.

23. Greiders

Pašgājēja riteņu mašīna ar regulējamu vērstuvi, kas novietota starp priekšējo un pakaļējo asi, ar ko nošķeļ, pārvieto un izlīdzina materiālu pēc prasībām.

24. Zāliena apgriešanas mašīna/zāliena malu apgriešanas mašīna

Portatīva, rokā turama iekārta, kas aprīkota ar elastīgu(-ām) lentu(-ām), stīgu(-ām) vai līdzīgiem elastīgiem nemetāla griežņiem, piemēram, griežņiem, kuri brīvi griežas, un paredzēta nezāļu, zāles vai līdzīga veida mīkstu augu griešanai. Griešanas ierīce rotē apmēram paralēli (zāliena apgriešanas mašīna) vai perpendikulāri (zāliena malu apgriešanas mašīna) zemes virsmai.

25. Dzīvžogu apgriešanas mašīna

Rokā turama, vadāma pašgājēja iekārta, kas ir paredzēta vienam operatoram dzīvžogu un krūmu apgriešanai, ar vienu vai vairākiem lineāri turp un atpakaļ pārvietojamiem asmeņiem.

26. Augstspiediena asenizators

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar ierīci kanalizācijas cauruļu vai līdzīgu sistēmu tīrīšanai ar augsta spiediena ūdensstrūklu. Šo ierīci var uzmontēt uz transportlīdzekļa šasijas vai ievietot savas šasijas korpusā. Iekārta var būt pastāvīgi uzstādīta vai nomontējama kā maināma korpusa sistēma.

27. Augstspiediena ūdensstrūklas mašīna

Mehānisms ar sprauslām vai citām ātrumu palielinošām atverēm, kas ļauj ūdenim, arī ar piemaisījumiem, izplūst kā brīvai strūklai. Augsta spiediena strūklas mašīnas sastāv no piedziņas, spiediena ģeneratora, šļūtenēm, izsmidzināšanas ierīcēm, drošības mehānismiem, kontroles un mērīšanas ierīcēm. Augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas var būt mobilas vai stacionāras:

—

mobilās augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas ir mobilas, viegli pārvadājamas mašīnas, kas ir projektētas izmantošanai dažādās vietās un tādēļ parasti spēj pārvietoties pašas vai ir uzmontētas uz transportlīdzekļa. Visas nepieciešamās padeves līnijas ir elastīgas un viegli atvienojamas,

—

stacionārās augstspiediena ūdensstrūklas mašīnas ir projektētas ilgstošai izmantošanai vienā vietā, bet tās var pārvietot uz citu vietu ar piemērotu iekārtu. Parasti ir pārvietojamas vai samontētas uz statnes un ar atvienojamām padeves līnijām.

28. Hidrauliskais āmurs

Iekārta, kurā izmanto pārvadājošās mašīnas hidraulisko piedziņu, lai paātrinātu virzuli (dažreiz ar gāzi), kas pēc tam triec darbarīku. Kinētiskās darbības radīto spriegumu darbarīks pārnes uz materiālu, liekot tam saplīst. Hidraulisko āmuru darbībai nepieciešama eļļas padeve paaugstinātā spiedienā. Pārvadātāju kopā ar āmuru vada operators, kas parasti sēž pārvadājošās mašīnas kabīnē.

29. Hidrauliskais spēka agregāts

Mašīna ar maināmu aprīkojumu, kas gaisu, gāzes vai tvaikus saspiež līdz spiedienam, kurš pārsniedz ieplūdes spiedienu. Tas ir vilcēja, sūkņa (ar rezervuāru vai bez tā) un piederumu (piemēram, kontrolierīces, spiediena maiņas vārsts) apvienojums.

30. Ceļu frēzmašīna

Mobila mašīna savienojumu veidošanai betonā, asfaltā un līdzīgās ceļa virsmās. Griezējinstruments ir ātri rotējošs disks. Ceļu frēzmašīnu var pārvietot uz priekšu

—

ar rokām,

—

ar rokām, mehāniski palīdzot,

—

ar mehānisko piedziņu.

31. Krāvēja tipa pildizgāztuvju blīvētājs ar kausu

Pašgājēja blīvēšanas mašīna ar priekšā piestiprinātu iekrāvēju savienojumā ar kausu un ar tērauda riteņiem (veltņiem), kas projektēta, lai sapresētu, pārvietotu, šķirotu un krautu augsni, atkritumus vai sanitāros (atkritumu) materiālus.

32. Zāliena pļaujamā mašīna

Ejoša vai sēdoša operatora vadīta zāles griešanas mašīna vai mašīna ar zāles griešanas aprīkojumu, kur griešanas ierīce darbojas apmēram paralēli zemes virsmai, griezuma augstumu pret zemi noregulē ar riteņiem, gaisa blīvi vai vadošu sliedi u.c., un piedziņai izmanto dzinēju vai elektromotoru. Griešanas ierīces ir:

—

nekustīgi griezējelementi, vai

—

nemetāla šķiedras aukla(-as), vai nemetāla grieznis(-žņi), kas brīvi griežas, ar katra kinētisko enerģiju lielāku nekā 10 J; kinētisko enerģiju nosaka izmantojot EN 786:1997 B pielikumu.

Arī ejoša vai sēdoša operatora vadīta zāles griešanas mašīna vai mašīna ar zāles griešanas aprīkojumu, kur griešanas ierīce rotē ap horizontālu asi, griežot ar stacionāru griezējierīces stieni vai nazi (cilindrisks pļāvējs).

33. Zāliena apgriešanas mašīna/zāliena malu apgriešanas mašīna

Ejoša operatora vadīta vai rokā turama zāles griešanas mašīna ar elektrisko piedziņu, kam griešanas ierīce ir nemetāla šķiedras aukla(-a), vai nemetāla grieznis(-žņi), kuri brīvi griežas, ar katra kinētisko enerģiju ne lielāku kā 10 J, paredzēta zāles vai līdzīga veida mīkstu augu griešanai. Griešanas ierīce darbojas apmēram paralēli (zāliena apgriešanas mašīna) vai perpendikulāri (zāliena malu apgriešanas mašīna) zemes virsmai. Kinētisko enerģiju nosaka izmantojot EN 786:1997 B pielikumu.

34. Lapu pūtējs

Pašgājēja mašīna lapu un citu materiālu novākšanai no zālieniem, ceļiem, ielām utt. ar stipru gaisa plūsmu. Tas var būt portatīva (rokā turama) vai nebūt portatīva, bet mobila.

35. Lapu savācējs

Pašgājēja mašīna lapu un citu atlieku savākšanai ar sūkšanas ierīci, kas sastāv no piedziņas, kura mašīnā samazina spiedienu, sūkšanas sprauslas un savāktā materiāla konteinera. Tas var būt portatīva (rokā turama) vai nebūt portatīva, bet mobila.

36. Iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvējs ar pretsvaru

Iekšdedzes dzinēja piedziņas autoiekrāvējs ar pretsvaru un celšanas iekārtu (mastu, teleskopisku vai šarnīrveida strēli). Tie ir šādi:

—

kravas automobīļi braukšanai pa nelīdzenu zemes virsmu (kravas automobīļi ar pretsvaru, kas paredzēti galvenokārt darbam uz neapstrādātas zemes virsmas vai izvandītas zemes virsmas, piemēram, būvlaukumos),

—

citi autoiekrāvēji ar pretsvaru, izņemot tos autoiekrāvējus ar pretsvaru, kas speciāli konstruētas konteineru pārvietošanai.

37. Krāvējs

Pašgājēja riteņu vai kāpurķēžu mašīna ar priekšā piestiprinātu kausa atbalsta un sakabes iekārtu, kas iekrauj vai kustībā uz priekšu izrok un paceļ, transportē un izber materiālu.

38. Autoceltnis

Pašgājējs strēles krāns, kas ar kravu vai bez tās spēj pārvietoties bez noteiktiem ceļiem, un kam stabilitāti nodrošina svars. Tam ir riepas, kāpurķēdes vai citas mobilas ierīces. Fiksētos stāvokļos to var atbalstīt atliecami vai citādi piederumi, kas palielina stabilitāti. Autoceltņa virsbūve var būt pagriežama par pilnu apli, ierobežoti pagriežama vai nepagriežama. Tas parasti ir aprīkots ar vienu vai vairākiem pacēlājiem un/vai hidrauliskiem cilindriem strēles un kravas pacelšanai un nolaišanai. Autoceltņi ir aprīkoti ar tādas konstrukcijas teleskopiskām strēlēm, vadāmām strēlēm, režģu strēlēm vai to kombināciju, lai tās varētu viegli nolaist. Pakārtās kravas no strēles var regulēt ar āķu bloku komplektu vai citām speciālām kravas celšanas fiksētājierīcēm.

39. Pārvietojama atkritumu tvertne

Attiecīgi projektēts konteiners uz riteņiem, kas paredzēts īslaicīgai atkritumu glabāšanai un ir aprīkots ar vāku.

40. Motorizēts kaplis

Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas:

—

ar atbalsta riteni(-ņiem) vai bez atbalsta riteņa(-iem), kuru darba elementi darbojas kā kaplēšanas darbarīki, nodrošinot virzību uz priekšu (motorizēts kaplis), un

—

kuras dzen uz priekšu viens ritenis vai vairāki riteņi ar tiešu piedziņu no dzinēja un aprīkotas ar kaplēšanas darbarīkiem (motorizēts kaplis ar piedziņas riteni(-ņiem)).

41. Ielu seguma klājējs

Mobila ceļu būves mašīna, ko izmanto celtniecības materiālu, piemēram, bitumena maisījumu, betona un grants uzklāšanai uz ceļa virsmas. Ielu seguma klājēji var būt aprīkoti ar augsta blīvuma segumiem.

42. Pāļu dzīšanas iekārta

Pāļu iedzīšanas un izvilkšanas iekārta, piemēram, iedzīšanas āmuri, izvilkšanas/nolaušanas iekārtas, vibratori vai statiskas pāļu grūšanas/raušanas ierīces, kas ir mašīnai pievienots pāļu iedzīšanas vai izvilkšanas mehānisms, kam pieskaita arī:

—

pāļu dzīšanas ietaisi, kura sastāv no pārvadājošās mašīnas (ar kāpurķēdēm, riteņiem vai pa sliedēm braucošas, peldošu fiksētājierīci vai galveno vai virzošo sistēmu),

—

piederumus, piemēram, pāļu uzmavas, aizsargcepures, plāksnes, dzenmehānismus, spriegojumierīces, pāļu pārvietošanas ierīces, pāļu vadsliedes, akustiskus pārklājus un triecienus/vibrāciju amortizējošas ierīces, spēka agregātus/ģeneratorus un personāla pacelšanas ierīces vai platformas.

43. Cauruļlicējs

Pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas īpaši paredzēta cauruļu pacelšanai un nolikšanai, kā arī cauruļvadu iekārtu pārvadāšanai. Mašīna, kuras konstrukcijas pamatā ir traktors ar īpaši paredzētām sastāvdaļām, tādām kā šasija, galvenā statne, pretsvars, manipulators un iekraušanas-pacelšanas mehānisms un vertikāli rotējošs sānu manipulators.

44. Sniega traktors

Pašgājēja kāpurķēžu mašīna, kuras uzmontētā iekārta darbojas uz sniegu vai ledu ar grūšanas vai raušanas spēku.

45. Elektroenerģijas ģenerators

Jebkura ierīce, kas sastāv no iekšdedzes dzinēja, kurš darbina rotācijas elektrisko ģeneratoru, kas nepārtraukti ražo elektroenerģiju.

46. Ielu tīrīšanas iekārta

Saslauku savākšanas mašīna ar iekārtu, kas saslauka atkritumus sūkšanas ieejā un tad pneimatiski ar stipru gaisa plūsmu vai ar mehānisku savākšanas sistēmu nogādā atkritumus savākšanas bunkurā. Šo slaucīšanas un savākšanas ierīci var uzmontēt uz transportlīdzekļa šasijas vai ievietot savas šasijas korpusā. Iekārta var būt pastāvīgi uzstādīta vai nomontējama kā maināma korpusa sistēma.

47. Atkritumu savākšanas transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis sadzīves un lielgabarīta atkritumu savākšanai un transportēšanai, iekraujot ar konteineriem vai ar rokām. Transportlīdzeklis var būt aprīkots ar blīvēšanas mehānismu. Atkritumu savākšanas transportlīdzeklis sastāv no tādas šasijas ar kabīni, uz kuras ir uzstādīts korpuss. Tas var būt aprīkots ar konteinera ceļamierīci.

48. Ceļu frēzmašīna

Mobila mašīna, ko izmanto materiāla noņemšanai no noklātām virsmām, izmantojot cilindriskas formas darbarīku ar mehānisko piedziņu, kam uz virsmas ir uzmontēti frēzēšanas rīki; griežņa veltņi darbības laikā rotē.

49. Irdinātājs

Ejoša vai braucoša operatora vadīta pašgājēja mašīna, kam griezuma dziļumu noregulē pret zemi un kas ir attiecīgi aprīkota, lai varētu uzirdināt zāliena virsmu dārzos, parkos un citās līdzīgās vietās.

50. Sasmalcinātājs/šķeldotājs

Pašgājēja mašīna, ko paredzēts izmantot stacionārā stāvoklī un kam ir viena vai vairākas griešanas ierīces, lai lielus organiskus materiālus sagrieztu mazākos gabalos. Parasti tas sastāv no padeves atveres, caur ko materiālu (ar kādu ierīci vai bez tās) ievada, ierīces, ar kuru materiālu sagriež, izmantojot vienalga kādu metodi (griešanu, skaldīšanu, drupināšanu vai citas metodes), un izvadīšanas vada, caur ko sagriezto materiālu izvada. Var pievienot savākšanas ierīci.

51. Sniega novākšanas mašīna ar rotējošiem rīkiem

Mašīna, ar kuru no satiksmes vietām var aizvākt sniegu ar rotējošiem līdzekļiem, to paātrinot un izmetot ar pūtējiem.

52. Iesūkšanas transportlīdzeklis

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar ierīci ūdens, dubļu, dūņu, atkritumu vai līdzīgu materiālu savākšanai no kanalizācijas caurulēm vai līdzīgām sistēmām ar vakuuma palīdzību. Šo ierīci var uzmontēt uz transportlīdzekļa šasijas vai ievietot savas šasijas korpusā. Iekārta var būt pastāvīgi uzstādīta vai nomontējama kā maināma korpusa sistēma.

53. Torņa celtnis

Pagriežams strēles krāns, kam strēle atrodas tāda torņa galā, kurš darba stāvoklī paliek apmēram vertikāli. Šī ierīce ar mehānisko piedziņu ir aprīkota, lai paceltu un nolaistu piekārtu kravu un lai šīs kravas pārvietotu, mainot kravas celšanas rādiusu, pagriežot, pārvietojot visu ierīci. Dažas ierīces veic vairākas no šīm kustībām, bet ne noteikti visas. Ierīci var nostādīt noteiktā stāvoklī vai aprīkot ar pārvietošanas vai slīdēšanas līdzekļiem.

54. Tranšeju racējs

Sēdoša operatora vai kājāmgājēja vadīta pašgājēja kāpurķēžu vai riteņu mašīna ar priekšā vai aizmugurē piestiprinātu ekskavatoru, kas galvenokārt projektēta, lai kustības laikā nepārtraukti raktu tranšejas.

55. Autobetonmaisītājs

Ar tvertni aprīkots transportlīdzeklis gatava samaisīta betona transportēšanai no betona rūpnīcas uz būvlaukumu; tvertni var rotēt tad, kad transportlīdzeklis brauc vai stāv. Būvlaukumā tvertni iztukšo, tai rotējot. Tvertnes piedziņai izmanto transportlīdzekļa dzinēju vai papildu dzinēju.

56. Ūdenssūkņa iekārta

Mašīna sastāv no ūdenssūkņa un vadības sistēmas. Ūdenssūknis ir mašīna, ar ko ūdeni paceļ no zemāka enerģijas līmeņa uz augstāku.

57. Metināšanas ģenerators

Jebkura rotējoša ierīce, kas ražo metināšanas strāvu.

II PIELIKUMS EK ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

II PIELIKUMS

EK ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

Ek atbilstĪbas deklarācijā jāiekļauj šādas ziņas:

—

ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

—

tās personas vārds un adrese, kas glabā tehnisko dokumentāciju,

—

iekārtas apraksts,

—

atbilstības novērtēšanas procedūra un vajadzības gadījumā pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese,

—

šā veida iekārtas izmērītais skaņas intensitātes līmenis,

—

šīs iekārtas garantētais skaņas intensitātes līmenis,

—

atsauce uz šo direktīvu,

—

deklarācija, ka iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām,

—

ja vajadzīgs, atbilstības deklarācija(-as) un norādes uz citām piemērotajām Kopienas direktīvām,

—

deklarēšanas vieta un laiks,

—

ziņas par personu, kas ir pilnvarota parakstīt juridiski saistošu deklarāciju ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārdā.

III PIELIKUMS

METODES ĀRPUS TELPĀM IZMANTOJAMU IEKĀRTU EMITĒTA GAISVADĪTA TROKŠŅA MĒRĪŠANAI

Ievads

Šajā pielikumā ietvertas gaisvadīta trokšņa mērīšanas metodes, ko izmanto, lai noteiktu ārpus telpām izmantojamu iekārtu skaņas intensitātes līmeņus.

Šā pielikuma A daļā ir noteikts trokšņa emisijas pamatstandarts un vispārīgi papildinājumi skaņas spiediena līmeņa mērīšanai uz avotu aptverošās mērvirsmas un avota radītās skaņas intensitātes līmeņa aprēķināšanai.

Šā pielikuma B daļā ir paredzēts trokšņa testa kods katrai konkrētai iekārtai vai nu kā atsauce uz konkrētu standartu, vai piemērojamo testēšanas un darbības apstākļu apraksts, ieskaitot:

a)

testa vidi;

b)

vides korekcijas vērtību (K2A);

c)

mērvirsmas formu un izmēru;

d)

izmantojamo mikrofonu skaitu un novietojumu;

e)

prasības attiecībā uz iekārtas montāžu un uzstādīšanu;

f)

metodi, ar ko radītos skaņas intensitātes līmeņus aprēķina, ja atsevišķus testus veic citādos darbības apstākļos.

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā, testējot konkrētus iekārtu veidus, izmanto šā pielikuma A daļā noteikto trokšņa emisijas pamatstandartu un vispārīgos papildinājumus, kā arī B daļā noteikto konkrētai iekārtai norādīto trokšņa testa kodu. Trokšņa testa kodi B daļā ir paredzēti, lai papildinātu specifikācijas, kas noteiktas A daļā, ņemot vērā dažādu iekārtu kategoriju raksturlielumus. Ja trokšņa testa kodi B daļā paredz iespēju izvēlēties kādu no dažādiem alternatīviem tehniskajiem risinājumiem, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā izmanto tos, kas atbilst A daļā noteiktajām specifikācijām. Ja rodas pretrunas starp A daļu un B daļu, B daļas noteikumi ir noteicošie.

Ja B daļā noteiktie trokšņa testa kodi vai tajā minētie standarti nav piemērojami dažiem iekārtu kategorijas modeļiem, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā nosaka garantēto skaņas intensitātes līmeni saskaņā ar A daļā norādīto trokšņa emisijas pamatstandartu un piemērojamajiem papildinājumiem.

Attiecībā uz 12. pantā uzskaitītajām iekārtām, ja tiek izmantotas šajā pielikumā noteiktās trokšņa mērīšanas metodes vai metodes, kas noteiktas III pielikuma redakcijā, kas bija piemērojama 2025. gada 22. maijā, noteikto trokšņa mērīšanas metožu izmantošana rada divas dažādas preces atbilstības situācijas, proti, iekārtas garantētais skaņas intensitātes līmenis, kas aprēķināts, izmantojot vienu metodi, pārsniedz 12. pantā noteikto attiecīgo pieļaujamo skaņas intensitātes līmeni, taču tas netiek pārsniegts, izmantojot citu metodi, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā aprēķina izmērīto skaņas intensitātes līmeni un garantēto skaņas intensitātes līmeni saskaņā ar metodēm, kas paredzētas III pielikuma redakcijā, kura bija piemērojama līdz 2025. gada 22. maijā, līdz tiks grozīti 12. pantā noteiktie pieļaujamie skaņas intensitātes līmeņi. Šādā situācijā arī paziņotās struktūras un tirgus uzraudzības iestādes izmanto metodi, kas noteikta III pielikuma redakcijā, kura bija piemērojama līdz 2025. gada 22. maijā, lai veiktu trokšņa testus, ja to paredz piemērojamā atbilstības novērtēšanas procedūra.

A DAĻA

TROKŠŅA EMISIJAS PAMATSTANDARTS

Lai noteiktu skaņas intensitātes līmeni LWA, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā izmanto trokšņa emisijas pamatstandartu EN ISO 3744:2010, kam piemēro šajā A daļā noteiktos vispārīgos papildinājumus. Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā piemēro visus EN ISO 3744:2010 punktus, ja vien šajā A daļā vai piemērojamajā trokšņa testa kodā, kas paredzēts šā pielikuma B daļā, nav noteikts citādi.

1. TROKŠŅA AVOTA DARBĪBA TESTA LAIKĀ

1.1. Ventilatora apgriezienu skaits

Ja iekārtas dzinējs vai hidrauliskā sistēma ir aprīkoti ar ventilatoriem, tie darbojas testa laikā. Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā nosaka ventilatora apgriezienu skaitu attiecīgi saskaņā ar a)–d) punktā minētajām prasībām, un šo apgriezienu skaitu izmanto turpmākajos mērījumos. Testu laikā ventilatori nedarbojas pretējā režīmā.

a)

Ventilatora piedziņa tieši pievienota dzinējam vai hidrauliskajai sistēmai:

ja ventilatora piedziņa ir tieši pievienota dzinējam vai hidrauliskajai iekārtai, tā darbojas testa laikā.

b)

Ventilatora piedziņa ar dažādu noteiktu apgriezienu skaitu:

ja ventilators var darboties ar dažādu noteiktu apgriezienu skaitu, testu veic kādā no šiem veidiem:

i)

ar maksimālo darbības apgriezienu skaitu;

ii)

pirmajā testā ar ventilatoru miera stāvoklī, savukārt otrajā testā ar maksimālo apgriezienu skaitu.

A-novērtēto skaņas spiediena līmeni LpA ii) punkta vajadzībām aprēķina, apvienojot abu testu rezultātus ar šādu vienādojumu:

▼C2

LpA = 10 lg (0,3 × 100,1 LpA, 0 % + 0,7 × 100,1 LpA,100 %)

▼M4

kur:

—

LpA,0 % ir A-novērtētais skaņas spiediena līmenis, kas noteikts ventilatoram miera stāvoklī;

—

LpA,100 % ir A svērtais skaņas spiediena līmenis, kas noteikts ventilatoram ar maksimālo apgriezienu skaitu.

c)

Ventilatora piedziņa ar pastāvīgi mainīgu apgriezienu skaitu:

ja ventilators var darboties ar pastāvīgi mainīgu apgriezienu skaitu, testu veic saskaņā ar 1.1. punkta b) apakšpunktu vai ar ventilatora apgriezienu skaitu vismaz 70 % no maksimālā apgriezienu skaita.

Uzskata, ka viskostatiskie ventilatori, kuri tiek regulēti automātiski atkarībā no dzinēja temperatūras, darbojas ar pastāvīgi mainīgu ātrumu neatkarīgi no vadības avota.

d)

Iekārtas ar vairākiem ventilatoriem:

ja iekārta ir aprīkota ar vairākiem ventilatoriem, tie visi darbojas atbilstoši a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

1.2. Nenoslogotas pašgājējas iekārtas tests

Lai veiktu nenoslogotas pašgājējas iekārtas emitētā trokšņa mērījumu, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā iekārtas dzinēju un hidraulisko sistēmu iesilda saskaņā ar lietošanas instrukcijām un ievēro drošības prasības.

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā mēra troksni ar iekārtu stacionārā stāvoklī, kad nedarbojas darba iekārta vai pārvietošanas mehānisms. Veicot mērījumu, dzinējs darbojas tukšgaitā ( 6 ) ar apgriezienu skaitu, kas atbilst vismaz dzinēja lietderīgajai jaudai ( 7 ).

Ja mašīnas dzinēju darbina ar ģeneratoru vai no elektrotīkla, ražotāja norādītās motoram piegādātās strāvas frekvences stabilitāte ir ± 1 Hz, ja mašīna ir aprīkota ar indukcijas motoru, un barošanas sprieguma novirze no nominālā sprieguma ir ± 1 %, ja mašīna ir aprīkota ar komutācijas motoru. Barošanas spriegumu mēra pie neatdalāma kabeļa vai auklas kontaktdakšas vai mašīnas pievades, ja izmanto atdalāmu kabeli. Ģeneratora strāvas frekvence ir līdzīga tai, ko iegūst no elektrotīkla.

Ja uz mašīnas ir norādīti vairāki sprieguma diapazoni, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā veic mērījumus augstākajā norādītajā sprieguma diapazonā. Ja sprieguma diapazons ir 220–240 V, testu veic pie 230 V.

Ja mašīnu darbina viens vai vairāki akumulatori, tie ir uzlādēti līdz vismaz 70 % no to jaudas.

Ātrumu testa laikā un tam atbilstošo dzinēja lietderīgo jaudu ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā norāda testa protokolā.

Ja iekārta ir aprīkota ar vairākiem dzinējiem, mērījumu laikā tie darbojas vienlaikus. Ja tas nav iespējams, mēra katras iespējamās dzinēju kombinācijas trokšņa emisijas.

1.3. Noslogotas pašgājējas iekārtas tests

Lai veiktu noslogotas pašgājējas iekārtas emitētā trokšņa mērījumu, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā iekārtas dzinēju (piedziņas iekārtu) un hidraulisko sistēmu iesilda saskaņā ar lietošanas instrukcijām un ievēro drošības prasības. Mērījumu laikā ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā nedarbina nevienu signalizācijas ierīci, piemēram, brīdinājuma signāltauri vai atpakaļgaitas brīdinājuma signālu.

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā iekārtas apgriezienu skaitu vai ātrumu reģistrē mērījumu laikā un norāda to testa protokolā.

Ja iekārta ir aprīkota ar vairākiem dzinējiem vai agregātiem, mērījumu laikā tie darbojas vienlaikus. Ja tas nav iespējams, mēra katras iespējamās dzinēju ai agregātu kombinācijas emitēto troksni.

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā katram iekārtas veidam, kas jātestē noslogots, nosaka īpašus darbības apstākļus. Šie īpašie darbības apstākļi pēc iespējas rada sekas un stresus, kas līdzinās faktiskiem darba apstākļiem.

1.4. Ar roku darbināmu iekārtu tests

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā vispārpieņemtos darbības nosacījumus katram ar roku darbināmu iekārtu veidam nosaka tā, lai tie radītu sekas un stresus, kas līdzinātos faktiskiem darba apstākļiem.

2. VIRSMAS SKAŅAS SPIEDIENA LĪMEŅA APRĒĶINĀŠANA

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā virsmas skaņas spiediena līmeni nosaka vismaz trīs reizes. Ja vismaz divas noteiktās vērtības neatšķiras vairāk kā par 1 dB, turpmāki mērījumi nav vajadzīgi. Pretējā gadījumā ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā turpina mērīt, kamēr iegūst divas vērtības, kuras neatšķiras vairāk kā par 1 dB. A-novērtētais virsmas skaņas spiediena līmenis, ko ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā izmanto skaņas intensitātes līmeņa aprēķināšanai, ir to divu vērtību aritmētiskā vidējā vērtība, kuras neatšķiras vairāk kā par 1 dB.

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā veic trokšņa mērījumus visās mikrofona pozīcijās vienlaikus, ja tas ir iespējams. Tas ir īpaši svarīgi dinamiskajos testos. Ja tas nav iespējams, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā īpaši rūpējas, lai nodrošinātu stabilus apstākļus testa vidē un līdz minimumam samazinātu risku, ka var tikt iekļautas nevēlamas mašīnas radītā trokšņa izmaiņas vai citi faktori, tostarp fona troksnis un vēja ātrums.

3. SNIEDZAMĀ INFORMĀCIJA

Testa ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, kura noteikta V pielikuma 3. punktā, VI pielikuma 3. punktā, VII pielikuma 2. punktā un VIII pielikuma 3.1. un 3.3. punktā, iekļauj tehniskos datus, kas vajadzīgi, lai identificētu testēto trokšņu avotu, kā arī trokšņa testa kodu un akustiskos datus, ko izmanto un iegūst testā.

Testētā trokšņa avota A-novērtēto skaņas intensitātes līmeni, kas jāpaziņo, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim (ja mazāks par 0,5, izmanto mazāko skaitli; ja vienāds ar vai lielāks par 0,5, izmanto lielāko skaitli).

Ja šā pielikuma ievada pēdējā daļā minēto iemeslu dēļ un atbilstoši nosacījumiem ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā izmanto metodes, kas noteiktas III pielikuma redakcijā, kas bija piemērojama līdz 2025. gada 22. maijā, lai noteiktu skaņas intensitātes līmeni, ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā reģistrē testa ziņojumā datus par mērījumiem, kas veikti saskaņā ar abām metodēm: metodēm, kuras noteiktas III pielikuma redakcijā, ko piemēroja līdz 2025. gada 22. maijā, un šajā pielikumā noteiktajām metodēm.

Attiecīgās valsts iestādes un paziņotās struktūras pieņem tehniskos ziņojumus par iekārtu modeļiem, kuru pirmā vienība ir laista tirgū vai nodota ekspluatācijā līdz 2025. gada 22. maijā, tehniskos ziņojumus par trokšņa mērījumiem, kuri veikti saskaņā ar metodēm, kas noteiktas III pielikuma redakcijā, ko piemēroja līdz 2025. gada 22. maijā, lai veiktu atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta 1. punktā minētajām procedūrām un lai novērtētu, cik lielā mērā ir izpildītas prasības attiecībā uz šādu ražojumu tehnisko dokumentāciju, kas noteikta šīs direktīvas V pielikuma 3. punktā, VI pielikuma 3. punktā, VII pielikuma 2. punktā, VIII pielikuma 3.1. un 3.3. punktā līdz 2028. gada 22. maijā.

4. VIRSMAS KOREKCIJA K2A

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā mēra vides korekciju K2A saskaņā ar EN ISO 3744:2010 4.3. iedaļu.

Ja K2A ≤ 0,5 dB, to var neņemt vērā.

Ja K2A > 4 dB, testa vide neatbilst šīs direktīvas prasībām un ir jāmaina.

Ražotāji vai to pilnvarotie pārstāvji Savienībā izmanto vides korekcijas specifikācijas, kas noteiktas trokšņa testa kodā īpašām iekārtām, kuras minētas šā pielikuma B daļā, ja šādas specifikācijas pastāv.

B DAĻA

ĪPAŠU IEKĀRTU TROKŠŅA TESTA KODI

0. IEKĀRTA, KO TESTĒ BEZ SLODZES

Testa laukums

Betona vai neporaina asfalta atstarojošā virsma.

Virsmas korekcija K2A

K2A = 0

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

a)

Ja lielākais standartparalēlskaldņa izmērs nepārsniedz 8 m:

puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar EN ISO 3744:2010 F pielikumu.

b)

Ja lielākais standartparalēlskaldņa izmērs pārsniedz 8 m:

paralēlskaldnis saskaņā ar ISO 3744:2010 ar mērīšanas attālumu d = 1 m.

Tests bez slodzes

Trokšņa testus veic saskaņā ar šā pielikuma A daļas 1.2. punktu.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes vai trīs mašīnas darbības cikli.

1. GAISVADU PIEKĻŪŠANAS PLATFORMAS AR IEKŠDEDZES DZINĒJU

EN 280-1:2022 4.12.2. punkts

2. KRŪMGRIEŽI

EN ISO 22868:2021

3. CELTNIECĪBAS PACĒLĀJS KRAVU TRANSPORTĒŠANAI

Skatīt Nr. 0

Dzinēja ģeometriskais centrs atrodas virs puslodes centra. Lifts pārvietojas bez kravas un atstāj puslodi – vajadzības gadījumā – 1. punkta virzienā.

4. BŪVLAUKUMA LENTZĀĢI

EN ISO 19085-16:2021 6.2.2. punkts

Piemēro šajā standartā noteikto mērīšanas metodi, pamatojoties uz EN ISO 3744:2010.

5. BŪVLAUKUMA RIPZĀĢI

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

ISO 7960:1995 A pielikums, mērīšanas attālums d = 1 m.

Tests pie slodzes

ISO 7960:1995 A pielikums (tikai A2.b punkts).

Novērošanas periods

ISO 7960:1995 A pielikums.

6. PĀRNĒSĀJAMI ĶĒDES ZĀĢI

a) Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

EN ISO 22868:2021

b) Ar elektromotoru

EN 62841-4-1:2020, I pielikums

7. APVIENOTIE AUGSTSPIEDIENA SKALOŠANAS UN IESŪKŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

Ja ir iespējas darbināt abas iekārtas vienlaikus, to dara saskaņā ar šīs B daļas Nr. 26 un Nr. 52. Ja tas nav iespējams, abu iekārtu trokšņa emisijas mēra atsevišķi un nosaka augstākās vērtības.

8. BLĪVĒŠANAS MAŠĪNAS

a) Vibroplāksnes un vibroblietes

EN 500-4: 2011 5.10.1. punkts

b) Ruļļi

EN 474-13:2022 4.6. punkts

9. KOMPRESORI

EN ISO 2151:2008

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

10. ROKĀ TURAMI BETONA DRUPINĀTĀJI UN CĒRTES

a) Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar EN ISO 3744:2010 F pielikumu un nākamā tabula atkarībā no iekārtas masas, kas norādīta nākamajā tabulā.

Iekārtas masa m (kg)

Puslodes rādiuss (m)

Mikrofona pozīciju 2, 4, 6 un 8 z koordinātas (m)

m < 10

m ≥ 10

2

4

0,75

1,50

Iekārtas uzstādīšana

Visas ierīces testē vertikālā stāvoklī.

Ja no testa ierīces izplūst gaiss, tās asis atrodas vienādā attālumā no divu mikrofonu pozīcijām. Energoapgādes trokšņi neietekmē testējamās ierīces trokšņa emisijas mērīšanu.

Ierīces stiprinājums

Ierīci testa laikā savieno ar rīku, kas iebetonēts zemē ieraktā kubveida betona bluķī, kurš ievietots betona šahtā.

Starp ierīci un atbalsta rīku testu laikā var iestiprināt tērauda starpposmu. Starpposms veido stabilu struktūru starp ierīci un atbalsta rīku. Šīs prasības ir ietvertas 10.1. zīmējumā.

Bluķa parametri

Bluķim ir pēc iespējas regulāra kuba forma ar malas garumu 0,60 m ± 2 mm. Tas ir izgatavots no dzelzsbetona 0,20 m biezos slāņos ar pamatīgu vibrāciju, lai novērstu pārmērīgu noslāņošanos.

Betona kvalitāte

Betona kvalitāte atbilst EN 206:2013+A2:2021 C 50/60.

Kubu pastiprina ar nesaistītiem tērauda stieņiem 8 mm diametrā; katrs stienis ir nodalīts no pārējiem. Konstrukcijas koncepcija ir attēlota 10.2. zīmējumā.

Atbalsta rīks

Rīks ir cieši iestiprināts bluķī un sastāv no blietes, kas nav mazāka par 178 mm vai lielāka par 220 mm diametrā, un rīka spīļpatronas, kura atbilst parasti izmantotajai patronai testēt paredzētajā ierīcē, un atbilst ISO 1180:1983/Add 1:1985, bet ir pietiekami gara, lai praktiski varētu veikt testu.

Rīkojas atbilstoši, lai integrētu abas sastāvdaļas. Rīku bluķī iestiprina tā, lai blietes apakša atrastos 0,30 m no bluķa augšējās virsmas (skatīt 10.2. zīmējumu).

Bluķis paliek mehāniski nebojāts, jo īpaši atbalsta rīka un betona saskares vietā. Pirms un pēc katra testa pārliecinās par to, ka betona bluķī cieši iestiprinātais rīks ir integrēts ar to.

Kuba novietošana

Kubu novieto pilnīgi cementētā šahtā, pārsedz ar ekrānplāksni vismaz 100 kg/m2, kā norādīts 10.3. zīmējumā, lai ekrānplāksnes augšējā virsma ir apbērta ar zemi. Lai novērstu fona trokšņus, bluķi no šahtas apakšas un malām izolē ar elastīgiem klucīšiem, kuru robežfrekvence nepārsniedz pusi no testējamās ierīces sitienu ātruma, izteikta ar sitienu skaitu sekundē.

Ekrānplāksnes caurums, caur kuru iziet rīka spīļpatrona, ir pēc iespējas mazāks un cieši noslēgts ar elastīgu, skaņu izolējošu savienojumu.

Tests pie slodzes

Testējamo ierīci pievieno pie atbalsta rīka.

Testa ierīci darbina stabilos apstākļos un ar tādu pašu akustisko stabilitāti kā normālā ekspluatācijā.

Testa ierīce darbojas ar maksimālo jaudu, kāda norādīta pircējam sniegtajās instrukcijās.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

10.1. zīmējums

Starpposma shematiskā diagramma

10.2. zīmējums

Testa bluķis

10.3. zīmējums

Testēšanas ierīce

A vērtība ir tāda kā ekrānplāksnei, kas novietota uz elastīga savienojuma J un apbērta ar zemi.

b) Ar elektromotoru

EN IEC 62841-2-6:2020, EN IEC 62841-2-6:2020/A11:2020 I pielikuma I.2. punkts.

c) Ar pneimatisko vai hidraulisko piedziņu

Tāpat kā iekārtām ar iekšdedzes dzinēja piedziņu.

11. BETONA VAI JAVAS MAISĪTĀJI

Tests pie slodzes

Maisīšanas ierīci (tvertni) līdz nominālajai ietilpībai piepilda ar smiltīm, kuru granulu izmērs 0–3 mm un mitrums 4–10 %.

Maisīšanas ierīce darbojas vismaz ar nominālo apgriezienu skaitu.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

12. CELTNIECĪBAS VINČA

a) Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

Skatīt Nr. 0

Dzinēja ģeometriskais centrs atrodas virs puslodes centra; vinča ir pieslēgta, bet bez slodzes.

b) Ar elektromotoru:

EN 14492-2:2019 M pielikums.

13. BETONA UN JAVAS PIEVADES UN PADEVES MAŠĪNA

EN 12001:2012 C pielikums

14. TRANSPORTIERA LENTES

Skatīt Nr. 0

Dzinēja ģeometriskais centrs atrodas virs puslodes centra. Lente pārvietojas bez kravas un atstāj puslodi, ja vajadzīgs, 1. punkta virzienā.

15. TRANSPORTLĪDZEKĻU DZESĒŠANAS IEKĀRTAS

Tests pie slodzes

Dzesēšanas iekārtu uzstāda faktiskā vai simulētā kravas telpā un skaņas līmeni mēra stacionārā stāvoklī, kur saskaņā ar pircējam sniegtajām instrukcijām dzesēšanas iekārtas augstums atbilst paredzētajām uzstādīšanas prasībām. Dzesēšanas iekārtas piedziņa darbojas tā, lai radītu instrukcijās norādīto dzesēšanas kompresora un ventilatora maksimālo ātrumu. Ja dzesēšanas iekārtu paredzēts darbināt ar transportlīdzekļa dzinēju, tad testa laikā dzinēju neizmanto un dzesēšanas iekārtai nodrošina piemērotu elektrisko piedziņu. Pārvietojamu velkošo transportlīdzekli testa laikā aizvāc prom.

Dzesēšanas iekārtu, kas uzstādīta kravas telpas saldēšanas iekārtā un kam ir dažādu piedziņu izvēle, testē katrai piedziņai atsevišķi. Ziņojumā par testa rezultātiem obligāti apraksta to darbības režīmu, kas rada maksimālo troksni.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

16. BULDOZERI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta C pielikumā.

17. URBŠANAS IETAISES

a) Pārvietojamas urbšanas ietaises

EN 16228-2:2014+A1:2021 5.12. punkts

b) Iekārtas urbšanai horizontāli

EN 16228-3:2014+A1:2021 5.15. punkts

c) Savstarpēji aizstājamas urbšanas palīgiekārtas

EN 16228-7:2014+A1:2021 5.3. punkts

d) Citas urbšanas iekārtas

EN 16228-1:2014+A1:2021 5.27.2.2. punkts

18. PAŠIZGĀZĒJI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta F pielikumā.

19. IEKĀRTAS TVERTŅU VAI CISTERNU IEKRAUŠANAI KRAVAS AUTOMOBIĻOS UN IZKRAUŠANAI NO TIEM

Skatīt Nr. 9 par kompresoriem vai vakuumsūkņiem.

Skatīt Nr. 56 par šķidruma sūkņiem.

20. EKSKAVATORI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta B pielikumā.

21. KRĀVĒJEKSKAVATORI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta E pielikumā.

22. STIKLA PĀRSTRĀDES KONTEINERI

Šim trokšņa testa kodam, mērot skaņas spiediena līmeni mikrofona atrašanās vietās, izmanto atsevišķa gadījuma laikā integrētu skaņas spiediena līmeni LE, kas definēts EN ISO 3744:2010 3.4. punktā.

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:2010 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB, un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Darbības apstākļi testa laikā

Troksni mēra pilnā ciklā, kas sākas ar tukšu konteineru un beidzas tad, kad konteinerā ir iemestas 120 stikla pudeles.

Stikla pudeles definē šādi:

—

tilpums: 75 cl;

—

masa: 370 ± 30 g.

Testa veicējs katru stikla pudeli tur aiz kakla ar apakšu pret iepildīšanas atveri un tad uzmanīgi iegrūž to caur iepildīšanas atveri konteinera centra virzienā, ja iespējams, nepieļaujot, ka pudele atsitas pret sienām. Pudeles iemet tikai caur vienu iepildīšanas atveri, kas ir tuvākā 12. mikrofonam.

Novērošanas periods(-i)/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Katrai konteinerā iemestajai stikla pudelei atsevišķa gadījuma laikā integrēto A-novērtēto skaņas spiediena līmeni mēra vienlaicīgi sešās mikrofona pozīcijās.

Atsevišķa gadījuma laikā integrēto vidējo A-novērtēto skaņas intensitātes līmeni virs mērvirsmas aprēķina saskaņā ar EN ISO 3744:2010 8.2.2. punktu.

Atsevišķa gadījuma vidējo laikā integrēto A-novērtēto skaņas spiediena līmeni visām 120 iemestajām stikla pudelēm aprēķina kā logaritmisko vidējo vērtību no atsevišķa gadījuma laikā integrētā vidējā A-novērtētā skaņas spiediena līmeņa virs mērvirsmas.

23. GREIDERI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta G pielikumā.

24. ZĀLIENA APGRIEŠANAS MAŠĪNAS/ZĀLIENA MALU APGRIEŠANAS MAŠĪNAS

Skatīt Nr. 2

25. DZĪVŽOGU APGRIEŠANAS MAŠĪNAS

a) Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

EN ISO 22868:2021

b) Ar elektromotoru

EN IEC 62841-4-2:2019 I pielikuma I.2 punkts

26. AUGSTSPIEDIENA ASENIZATORI

Tests pie slodzes

Augstspiediena asenizatoru testē stacionārā stāvoklī. Dzinējs un palīgiekārtas darbojas ar ražotāja paredzēto darba iekārtas ātrumu. Augstspiediena sūkņi darbojas ar ražotāja paredzēto maksimālo ātrumu un darbības spiedienu. Izmantojot pielāgotu sprauslu, spiediena samazināšanas ventilis ir tikai reakcijas punktā. Sprauslas plūsmas troksnis nekādi neietekmē mērījumu rezultātus.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 30 sekundes.

27. AUGSTSPIEDIENA ŪDENSSTRŪKLAS MAŠĪNAS

a) Iekārta ar spiedienu ≤ 35 MPa

EN 60335-2-79:2012 CC pielikums

b) Iekārta ar spiedienu> 35 MPa

EN 1829-1:2010 6.8. punkts

28. HIDRAULISKIE ĀMURI

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar EN ISO 3744:2010 F pielikumu/r = 10 m.

Iekārtas uzstādīšana

Veicot testu, āmuru pievieno balstiekārtai un izmanto īpašu testa bloka struktūru. Šī struktūra parādīta 28.1. zīmējumā, un 28.2. zīmējumā parādīts balstiekārtas stāvoklis.

Balstiekārta

Testējamā āmura balstiekārta atbilst testējamā āmura tehnisko specifikāciju prasībām, jo īpaši attiecībā uz svara diapazonu, hidraulisko izejas jaudu, piegādātās eļļas plūsmu un atgriezes vada pretspiedienu.

Uzstādīšana

Mehāniskā uzstādīšana un savienojumi (šļūtenēm, cauruļvadiem u. c.) atbilst āmura tehniskajām specifikācijām. Jānovērš visi ievērojami trokšņi, ko rada cauruļvadi un dažādas mehāniskas sastāvdaļas, kuras vajadzīgas uzstādīšanai. Visi sastāvdaļu savienojumi ir cieši savilkti.

Āmura stabilitāte un statiskais noturēšanas spēks

Balstiekārta āmuru notur stingri, lai stabilitāte būtu tāda pati kā parastos darbības apstākļos. Āmuru darbina stateniski.

Darbarīks

Mērīšanai izmanto trulu darbarīku. Darbarīka garums atbilst prasībām, kas norādītas 28.1. zīmējumā (testa bloks).

Tests pie slodzes

Hidrauliskā ieejas jauda un eļļas plūsma

Hidrauliskā āmura darbības apstākļus attiecīgi pielāgo, izmēra un paziņo kopā ar atbilstīgām tehnisko specifikāciju vērtībām. Testējamo āmuru izmanto tā, lai āmura maksimālā hidrauliskā ieejas jauda un eļļas plūsma varētu sasniegt 90 % vai vairāk.

Jāraugās, lai ps un Q mērījumu sērijas kopējā neprecizitāte būtu ± 5 %, lai nodrošinātu hidrauliskās ieejas jaudas noteikšanu ar precizitāti ± 10 %. Pieņemot lineāru korelāciju starp hidraulisko ieejas jaudu un emitēto skaņas spiediena līmeni, skaņas intensitātes līmeņa noteikšanas vidējā novirze ir mazāka par ± 0,4 dB.

Regulējamas sastāvdaļas, kas ietekmē āmura jaudu

Sākumā visi akumulatori, galvenie spiediena ventiļi un citas iespējamās regulējamās sastāvdaļas atbilst tehnisko datu vērtībām. Ja vairāki paredzētie trieciena parametri nav obligāti, tad mērījumus veic, izmantojot visas ierīces. Norāda minimālo un maksimālo vērtību.

Mērāmie lielumi

ps Hidrauliskās piegādes spiediena vidējais lielums āmura darbības laikā, ieskaitot vismaz 10 sitienus.

Q Drupinātāja ieplūdes eļļas plūsmas vidējais lielums, ko mēra vienlaicīgi ar ps.

T Eļļas temperatūra mērīšanas laikā ir starp + 40 °C un + 60 °C. Pirms sāk mērīšanu, hidrauliskā drupinātāja korpusa temperatūru stabilizē līdz parastai darbības temperatūrai.

Pa Pirms pildīšanas visu akumulatoru gāzes spiedienu mēra statiskā stāvoklī (drupinātājs nedarbojas) un stabilā apkārtējā temperatūrā no + 15 °C līdz + 25 °C. Izmērītā apkārtējā temperatūra raksturo mērāmo akumulatora gāzes spiedienu pirms pildīšanas.

Parametri, kurus novērtē pēc izmērītajiem darbības parametriem

PIN drupinātāja hidrauliskā ieejas jauda PIN = ps Q

Hidrauliskās piegādes vada spiediena mērījums, ps:

—

ps mēra iespējami tuvu drupinātāja IN pieslēguma vietai,

—

ps mēra ar spiediena mērinstrumentu (minimālais diametrs 100 mm, precizitātes klase ± 1,0 % FSO).

Drupinātāja ieplūdes eļļas plūsma, Q:

—

Q mēra piegādes spiediena vadā iespējami tuvu drupinātāja IN pieslēguma vietai,

—

Q mēra ar elektrisko caurplūduma mērītāju (precizitātes klase ± 2,5 % no plūsmas rādījuma).

Eļļas temperatūras (T) mērīšanas punkts:

—

T mēra pārvadātāja eļļas tvertnē vai āmuram pievienotajā hidrauliskajā vadā. Mērīšanas punktu norāda pārskatā;

—

temperatūras nolasījuma precizitāte ir ± 2 °C no faktiskās vērtības.

Novērošanas periods/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

Vajadzības gadījumā mērīšanu atkārto trīs reizes vai vairāk. Gala rezultātu aprēķina kā to divu lielāko vērtību vidējo aritmētisko, kuras neatšķiras vairāk kā par 1 dB.

28.1. attēls

28.2. attēls

Definīcijas:

d darbarīka diametrs (mm),

d1 laktas diametrs, 1 200 ± 100 mm,

d2 laktas atbalsta struktūra, iekšējais diametrs ≤ 1 800 mm,

d3 testa bloka grīdas diametrs, ≤ 2 200 mm,

d4 darbarīka atveres diametrs grīdā, ≤ 350 mm,

d5 darbarīka blīvslēga diametrs, ≤ 1 000 mm,

h1 redzamais darbarīka attālums starp apvalka zemāko vietu un darbarīka blīvslēga augšējo virsmu (mm), h1 = d ± d/2,

h2 darbarīka blīvslēga biezums virs grīdas, ≤ 20 mm (ja darbarīka blīvslēgs atrodas zem grīdas, tā biezums nav ierobežots; tas var būt izgatavots no putu kaučuka),

h3 attālums starp grīdas augšējo virsmu un laktas augšējo virsmu, 250 ± 50 mm,

h4 izolējošā putu kaučuka grīdas blīvslēga biezums, ≤ 30 mm,

h5 laktas biezums, 350 ± 50 mm,

h6 darbarīka iespiešanās, ≤ 50 mm.

Ja izmanto kvadrātveida testa bloka struktūru, maksimālais garuma izmērs ir 0,89 × attiecīgais diametrs.

Tukšo telpu starp grīdu un laktu var aizpildīt ar elastīgu putu kaučuku vai citu absorbējošu materiālu, blīvums < 220 kg/m3.

29. HIDRAULISKIE SPĒKA AGREGĀTI

Iekārtas uzstādīšana

Hidraulisko spēka agregātu uzstāda uz atstarojošas virsmas; pārvietojamus hidrauliskos spēka agregātus novieto uz 0,40 m augsta paliktņa, ja vien ražotāja uzstādīšanas nosacījumos nav paredzēts citādi.

Tests pie slodzes

Testēšanas laikā hidrauliskajam spēka agregātam nepievieno nekādus darbarīkus.

Hidraulisko spēka agregātu nostāda stabilā stāvoklī, kā norādījis ražotājs. Tas darbojas ar nominālo ātrumu un nominālo spiedienu. Nominālais ātrums un spiediens ir norādīts pircējam sniegtajās instrukcijās.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

30. CEĻU FRĒZMAŠĪNAS

a) Gājēja vadītas grīdas zāģēšanas iekārtas

EN 13862:2021 4.10.2. punkts

b) Pārnēsājamas iekārtas ar iekšdedzes dzinēja piedziņu, ko uzstāda uz pārvietojama atbalsta un izmanto grīdas zāģēšanai

EN ISO 19432-1:2020 4.19.2. punkts

c) Citas frēzmašīnas

Tests pie slodzes

Ceļu frēzmašīnu aprīko ar iespējami lielāko asmeni, kā paredzējis ražotājs pircējam sniegtajās instrukcijās. Dzinējs darbojas ar maksimālo ātrumu un asmeni tukšgaitā.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

31. ATKRITUMU PRESĒTĀJI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta H pielikumā.

32. ZĀLIENA PĻAUJAMĀS MAŠĪNAS

a) Ar iekšdedzes dzinēju darbināmi rotējošas un cilindriskas zāliena pļaujamās mašīnas

EN ISO 5395-1:2013, EN ISO 5395-1:2013/A1:2018 4.3. punkta otrais ievilkums

Virsmas korekcija K2A

Ja K2A≤ 0,5 dB, to var neņemt vērā.

b) Ar elektromotoru darbināmas rotējošas un cilindriskas zāliena pļaujamās mašīnas, uz kurām var stāvēt, sēdēt vai kuras kontrolē gājējs

EN IEC 62841-4-3:2021, EN IEC 62841-4-3:2021/A11:2021 I pielikuma I.2. punkts

33. ZĀLIENA APGRIEŠANAS MAŠĪNAS/ZĀLIENA MALU APGRIEŠANAS MAŠĪNAS

EN 50636-2-91:2014 CC pielikums

34. LAPU PŪTĒJI

a) Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

EN ISO 22868:2021

b) Ar elektromotoru

EN 50636-2-100:2014 CC pielikums

35. LAPU SAVĀCĒJI

Skatīt Nr. 34

36. AUTOIEKRĀVĒJI

EN 12053:2001+A1:2008

37. IEKRĀVĒJI

ISO 6395:2008 ar darbības un testēšanas apstākļiem, kas noteikti minētā standarta D pielikumā.

38. AUTOCELTŅI

EN 13000:2010+A1:2014 5.3. punkts

39. PĀRVIETOJAMAS ATKRITUMU TVERTNES

Testa laukums

—

Betona vai neporaina asfalta atstarojošā virsma.

—

Laboratorijas telpa, kurā virs atstarojošās virsmas nodrošināta brīva telpa.

Virsmas korekcija K2A

Mērīšana ārā

K2A = 0

Mērīšana telpās

Konstantes K2A vērtība, ko nosaka saskaņā ar EN ISO 3744:2010 A pielikumu, ir ≤ 2,0 dB, un tādā gadījumā K2A neņem vērā.

Mērvirsma/mikrofonu skaits/mērīšanas attālums

Puslode/sešas mikrofona pozīcijas saskaņā ar EN ISO 3744:2010 F pielikumu/r = 3 m.

Darbības apstākļi testa laikā

Visus mērījumus veic ar tukšu konteineru.

Tests Nr. 1. Konteinera vāka brīva aizvēršana

Lai samazinātu iedarbību uz mērīšanu, testa veicējs stāv konteinera aizmugurē (eņģu pusē). Palaižot, vāku tur vidū, lai novērstu sagriešanos krišanas laikā.

Mērīšanu veic šādā ciklā, atkārtojot 20 reizes:

—

sākumā vāku paceļ vertikāli,

—

vāku palaiž uz priekšu, ja iespējams, nedodot impulsu, bet testa veicējs stāv konteinera aizmugurē, nekustoties, kamēr vāks ir aizvērts,

—

pēc pilnīgas aizvēršanas vāku paceļ sākuma stāvoklī.

Piezīme. Vajadzības gadījumā testa veicējs var īslaicīgi kustēties, lai paceltu vāku.

Tests Nr. 2. Vāka pilnīga atvēršana

Lai samazinātu iedarbību uz mērīšanu, testa veicējs stāv četrriteņu konteinera aizmugurē (eņģu pusē), vai divriteņu konteinera labajā pusē (starp 10. un 12. mikrofonu). Palaižot, vāku tur vidū vai iespējami tuvāk vidum.

Lai novērstu jebkādu konteinera pārvietošanos, testa laikā riteņi ir bloķēti. Lai novērstu divriteņu konteinera lēkāšanu, testa veicējs tā augšmalu par piespiest ar roku.

Mērīšanu veic šādā ciklā:

—

sākumā vāku atver horizontāli,

—

vāku palaiž, nedodot impulsu,

—

pēc pilnīgas atvēršanas un pirms iespējamā atsitiena vāku paceļ tā sākuma stāvoklī.

Tests Nr. 3. Konteinera pārvietošana pa mākslīgu nelīdzenu trasi uz riteņiem

Šajā testā izmanto mākslīgu testa trasi, kas atveido nelīdzenu zemes virsmu. Šī testa trase sastāv no divām paralēlām tērauda pinuma sloksnēm (6 m garām un 400 mm platām), kas aptuveni ik pēc 20 cm ir piestiprinātas pie atstarojošās virsmas. Attālumu starp sloksnēm noregulē atbilstīgi konteinera veidam, lai ļautu riteņiem griezties visā trases garumā. Uzstādīšanu nodrošina līdzena virsma. Vajadzības gadījumā trasi pie zemes piestiprina ar elastīgu materiālu, lai novērstu fona trokšņu emisiju.

Piezīme. Sloksnes var sastāvēt no atsevišķām savienotām 400 mm platām daļām.

Attiecīgs trases paraugs ir parādīts 39.1. un 39.2. zīmējumā. Testa veicējs atrodas vāka eņģu pusē.

Mērīšanu veic, testa veicējam velkot konteineru pa mākslīgo trasi starp A un B punktu (attālums 4,24 m – skatīt 39.3. zīmējumu) ar nemainīgu ātrumu aptuveni 1 m/s, kamēr divriteņu konteinera riteņu ass vai četrriteņu konteinera pirmā riteņu ass sasniedz A punktu vai B punktu. Šo procedūru atkārto trīs reizes katrā virzienā.

Divriteņu konteinera testa laikā leņķis starp konteineru un trasi ir 45°. Testa veicējs nodrošina četrriteņu konteinera visu riteņu saskari ar trasi.

Novērošanas periodi/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana, ja ir vairāki darbības apstākļi

Tests Nr. 1 un Nr. 2. Konteinera vāka brīva aizvēršana un pilnīga atvēršana

Ja iespējams, mērījumus veic vienlaikus sešās mikrofona pozīcijās. Pretējā gadījumā katrā mikrofona pozīcijā izmērītos skaņas līmeņus sašķiro pieaugošā secībā un skaņas intensitātes līmeņus aprēķina, apvienojot vērtības rindas katrā mikrofona pozīcijā.

Atsevišķa gadījuma laikā integrēto A-novērtēto skaņas spiediena līmeni mēra katrai no 20 vāka aizvēršanas un 20 atvēršanas reizēm katrā mērīšanas punktā. Skaņas intensitātes līmeni LWAaizvēršana un LWAatvēršana aprēķina kā iegūto piecu lielāko vērtību vidējo kvadrātisko vērtību.

Tests Nr. 3. Konteinera pārvietošana pa mākslīgu nelīdzenu trasi uz riteņiem

Novērošanas periods T ir vienāds ar laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu attālumu starp trases punktiem A un B.

Skaņas intensitātes līmenis LWAriteņiem ir sešu tādu vērtību vidējā vērtība, kas atšķiras mazāk nekā par 2 dB. Ja šo kritēriju ar sešiem mērījumiem neizpilda, tad ciklu atkārto tikreiz, cik vajadzīgs.

Radīto skaņas intensitātes līmeni aprēķina šādi:

LWA = 10 log 1/3 (100,1 LWAaizvēršanas + 100,1 LWAatvēršanas + 100,1 LWAriteņiem)

39.1. zīmējums

Pārvietošanas trases rasējums

39.2. zīmējums

Pārvietošanas trases uzbūve un uzstādīšana

39.3. zīmējums

Mērīšanas attālums

40. MOTORIZĒTI KAPĻI

Skatīt Nr. 32

Veicot mērīšanu, darbarīks ir atvienots vai noņemts.

41. IELU SEGUMA KLĀJĒJI

EN 500-6:2006+A1:2008 5.17. punkts

42. PĀĻU DZĪŠANAS IEKĀRTA

a) Aprīkojums pamatu darbiem

EN 16228-4:2014+A1:2021 5.8. punkts

b) Savstarpēji aizstājamas pāļu dzīšanas palīgiekārtas

EN 16228-7:2014+A1:2021 5.3. punkts

c) Citas pāļu dzīšanas iekārtas

EN 16228-1:2014+A1:2021 5.27.2.2. punkts

43. CAURUĻLICĒJI

ISO 6393:2008

44. SNIEGA TRAKTORI

ISO 6393:2008 ar tādām pašām procedūrām un darbības nosacījumiem, kādi noteikti traktoriem-buldozeriem. Testa vietas virsma ir cieta atstarojošā virsma (ISO 6393:2008 5.3.2. punkts).

45. ELEKTROENERĢIJAS ĢENERATORI

EN ISO 8528-10:2022

Piemēro šajā standartā noteikto mērīšanas metodi, pamatojoties uz EN ISO 3744:2010.

46. IELU TĪRĪŠANAS IEKĀRTAS

a) Ceļu slaucīšanas mašīnas

EN 17106-2:2021 4.3. punkts

b) Citas ielu tīrīšanas iekārtas, ko paredzēts izmantot ārpus telpām

EN 60335-2-72:2012 DD pielikums

47. ATKRITUMU SAVĀKŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

EN 1501-4:2023

48. CEĻU FRĒZMAŠĪNAS

EN 500-2:2006+A1:2008 5.17. punkts

49. IRDINĀTĀJI

a) Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

EN 13684:2018 5.16.2. punkts

b) Ar elektromotoru

EN IEC 62841-4-7:2022, EN IEC 62841-4-7:2022/A11:2022 I pielikuma I.2. punkts

50. SASMALCINĀTĀJI/ŠĶELDOTĀJI

a) Dārza sasmalcinātāji/šķeldotāji ar rokas padevi

i)

Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

EN 13683:2003+A2:2011 5.10.2. punkts

EN 13683:2003+A2:2011/AC:2013

ii)

Ar elektromotoru

EN 50434:2014 20.107.2. punkts

b) Horizontāli koksnes šķeldotāji ar rokas padevi

EN 13525:2020 5.5. punkts

c) Mehāniski piekraujami (vertikāli un horizontāli) koksnes šķeldotāji ar rokas padevi un citi sasmalcinātāji/šķeldotāji

Tests pie slodzes

Sasmalcinātāju/šķeldotāju testē, šķeldojot vienu vai vairākus koksnes gabalus.

Darba ciklu veido apaļa, vismaz 1,5 m gara, vienā galā noasināta koksnes gabala (sausa priede vai finieris) šķeldošana; tā diametrs līdzinās maksimālajam sasmalcinātājam/šķeldotājam paredzētajam diametram, kas norādīts pircējam sniegtajās instrukcijās.

Novērošanas periods/radītā skaņas intensitātes līmeņa noteikšana

Novērošanas periods beidzas, kad šķeldotājā vairs nav materiāla, bet tas nedrīkst pārsniegt 20 sekundes. Ja iespējami abi darbības apstākļi, uzrāda augstāko skaņas intensitātes līmeni.

51. SNIEGA NOVĀKŠANAS MAŠĪNAS AR ROTĒJOŠIEM RĪKIEM

a) Uz ceļa izmantojamas sniega novākšanas mašīnas

EN 17106-3-1:2021 4.2. punkts

b) Gājēja vadītas sniega novākšanas mašīnas, uz kurām var sēdēt

i)

Ar iekšdedzes dzinēja piedziņu

EN ISO 8437-4:2021 A pielikums

ii)

Ar elektromotoru

Pirms testēšanas sākuma mašīnu darbina ar maksimālo ātrumu bez slodzes 10 minūtes. Iekārtas ar kolektoru vai lāpstiņratu ieeļļo saskaņā ar ražotāja sniegtajām instrukcijām.

Testēšanas laikā kolektors vai lāpstiņrats ir ieslēgts un nav noslogots. Testu veic stacionāri ar maksimālo ātrumu bez slodzes.

Mašīnas mēra, novietojot tās uz virsmas tā, lai to galveno daļu (izņemot rokturi u. c.) ģeometriskā centra projekcija sakristu ar mikrofona pozīciju koordinātu sistēmas avotu. Ja izmanto mākslīgu virsmu, to novieto tā, lai arī tās ģeometriskais centrs sakristu ar mikrofona pozīciju koordinātu sistēmas avotu. Mašīnas garenvirziena ass atrodas uz x koordinātu ass. Mērīšanu veic bez testa veicēja.

Veicot mērījumus, iekārta darbojas stabili. Tiklīdz trokšņa emisija ir vienmērīga, mērījumu laika intervāls ir vismaz 15 s. Ja mērījumus veic oktāvas vai vienas trešdaļas oktāvas frekvenču joslās, minimālais novērošanas periods ir 30 s frekvenču joslām, kuru centrs ir 160 Hz vai zemāks, un 15 s frekvenču joslām, kuru centrs ir 200 Hz vai augstāks.

52. IESŪKŠANAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

Tests pie slodzes

Iesūkšanas transportlīdzekli testē stacionārā stāvoklī. Dzinējs un palīgiekārtas darbojas ar ražotāja paredzēto darba iekārtas ātrumu. Vakuumsūkņi darbojas ar ražotāja paredzēto maksimālo ātrumu. Sūkšanas iekārta darbojas tā, ka iekšējais spiediens ir vienāds ar atmosfēras spiedienu (0 % vakuums). Sūkšanas sprauslas plūsmas troksnis nekādi neietekmē mērījumu rezultātus.

Novērošanas periods

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

53. TORŅA CELTŅI

EN 14439:2006+A2:2009 6.4.1. punkts

54. TRANŠEJU RACĒJI

ISO 6393:2008

55. AUTOBETONMAISĪTĀJI

EN 12609:2021 B pielikums

56. ŪDENSSŪKŅA IEKĀRTAS

EN ISO 20361:2019, EN ISO 20361:2019/A11:2020

Piemēro šajā standartā noteikto mērīšanas metodi, pamatojoties uz EN ISO 3744:2010.

Novērošanas periods ir vismaz 15 sekundes.

57. METINĀŠANAS ĢENERATORI

EN ISO 8528-10:2022

Piemēro šajā standartā noteikto mērīšanas metodi, pamatojoties uz EN ISO 3744:2010.

IV PIELIKUMS CEATBILSTĪBAS MARĶĒJUMA PARAUGS UN NORĀDES PAR GARANTĒTO SKAŅAS INTENSITĀTES LĪMENI PARAUGS

IV PIELIKUMS

CE ATBILSTĪBAS MARĶĒJUMA PARAUGS UN NORĀDES PAR GARANTĒTO SKAŅAS INTENSITĀTES LĪMENI PARAUGS

CE atbilstības marķējums jāveido no sākumburtiem CE, kuriem ir šāda forma:

Ja CE marķējumu samazina vai palielina atbilstoši iekārtas izmēram, tad jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas. CE marķējuma komponentiem jābūt vienāda augstuma, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

Norādei par garantēto skaņas intensitātes līmeni jāsastāv no skaitļa, kas parāda garantēto skaņas intensitātes līmeni (dB), LWA zīmes un šādas formas piktogrammas:

Ja CE marķējumu samazina vai palielina atbilstīgi iekārtas izmēram, tad jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma proporcijas. Tomēr, ja iespējams, vertikālais lielums nedrīkst būt mazāks par 40 mm.

V PIELIKUMS RAŽOJUMU IEKŠĒJĀ KONTROLE

V PIELIKUMS

RAŽOJUMU IEKŠĒJĀ KONTROLE

1. Šajā pielikumā ir aprakstĪta procedūra, kā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kurš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā katrai iekārtai jāpiestiprina CE atbilstības marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni, kā paredzēts 11. pantā, un jāsastāda rakstiska EK atbilstības deklarācija, kā paredzēts 8. pantā.

2. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāsastāda 3. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija un tā jāglabā pieejama attiecīgo valsts iestāžu pārbaudes nolūkiem 10 gadus pēc tam, kad izlaista pēdējā iekārta. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā var uzticēt glabāt tehnisko dokumentāciju citai personai. Šajā gadījumā šīs personas vārds un adrese jāieraksta EK atbilstības deklarācijā.

3. Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt iekārtas atbilstība šīs direktīvas prasībām. Dokumentācijā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:

—

ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

—

iekārtas apraksts,

—

marka,

—

tirdzniecības nosaukums,

—

veids, sērijas un skaits,

—

tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

—

atsauce uz šo direktīvu,

—

tehniskais ziņojums par trokšņa mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem,

—

piemērotās tehniskās ierīces un aparatūra un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultāti, un to ietekme uz garantēto skaņas intensitātes līmeni.

4. Ražotājam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai panāktu, ka ražošanas process nodrošina izgatavoto iekārtu nepārtrauktu atbilstību 2. un 3. punktā minētajai tehniskai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām.

VI PIELIKUMS RAŽOJUMU IEKŠĒJĀ KONTROLE, VEICOT TEHNISKĀS DOKUMENTĀCIJAS NOVĒRTĒŠANU UN PERIODISKU PĀRBAUDI

VI PIELIKUMS

RAŽOJUMU IEKŠĒJĀ KONTROLE, VEICOT TEHNISKĀS DOKUMENTĀCIJAS NOVĒRTĒŠANU UN PERIODISKU PĀRBAUDI

1.

Šajā pielikumā ir aprakstĪta procedūra, kā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kurš pilda 2., 5. un 6. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā katrai iekārtai jāpiestiprina CE atbilstības marķējums un norāde par garantētu skaņas intensitātes līmeni, kā paredzēts 11. pantā, un jāsastāda rakstiska EK atbilstības deklarācija, kā paredzēts 8. pantā.

2.

Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāsastāda 3. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija un tā jāglabā pieejama attiecīgo valsts iestāžu pārbaudēm10 gadus pēc tam, kad izlaista pēdējā iekārta. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā var uzticēt glabāt tehnisko dokumentāciju citai personai. Šajā gadījumā šīs personas vārds un adrese jāieraksta EK atbilstības deklarācijā.

3.

Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt iekārtas atbilstība šīs direktīvas prasībām. Dokumentācijā jāiekļauj vismaz šāda informācija:

—

ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

—

iekārtas apraksts,

—

marka,

—

tirdzniecības nosaukums,

—

veids, sērijas numurs un skaits,

—

tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

—

atsauce uz šo direktīvu,

—

tehniskais ziņojums par trokšņa mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem,

—

piemērotās tehniskās ierīces, aparatūra un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultāti, un to ietekme uz garantēto skaņas intensitātes līmeni.

4.	Ražotājam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai panāktu, ka ražošanas process nodrošina izgatavoto iekārtu nepārtrauktu atbilstību 2. un 3. punktā minētajai tehniskai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām.

5.

Pilnvarotās iestādes veiktā novērtēšana pirms laišanas tirgū

Iekams pirmo iekārtu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā tehniskās dokumentācijas kopiju uzrāda brīvi izvēlētai pilnvarotai iestādei.

Ja ir kādas šaubas par tehniskās dokumentācijas ticamību, tad pilnvarotā iestāde attiecīgi informē ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi Kopienā un vajadzības gadījumā pārveido tehnisko dokumentāciju vai, iespējams, veic testus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

Pēc tam, kad pilnvarotā iestāde ir izdevusi ziņojumu, kas apliecina, ka tehniskā dokumentācija atbilst šīs direktīvas noteikumiem, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā saskaņā ar 11. un 8. pantu var iekārtai piestiprināt CE marķējumu un izsniegt EK atbilstības deklarāciju, par kuru viņš uzņemas pilnīgu atbildību.

6.

Pilnvarotās iestādes veiktā novērtēšana ražošanas laikā

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā turpmāk iesaista pilnvaroto iestādi kādā no šīm ražošanas posma procedūrām, ko izvēlas ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā:

—

pilnvarotā iestāde veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par izgatavoto iekārtu nepārtrauktu atbilstību tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas prasībām; jo īpaši pilnvarotā iestāde pievērš uzmanību:

—

pilnīgam un pareizam iekārtas marķējumam saskaņā ar 11. pantu,

—

EK atbilstības deklarācijas izsniegšanai saskaņā ar 8. pantu,

—

piemērotām tehniskām ierīcēm un aparatūru un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultātiem, un to ietekmei uz garantēto skaņas intensitātes līmeni.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nodrošina pilnvarotajai iestādei brīvu pieeju visai iekšējai dokumentācijai, kas attiecas uz šīm procedūrām, iekšējo revīziju faktiskajiem rezultātiem un veiktajām koriģējošajām darbībām, ja tādas ir.

Tikai tad, ja iepriekšminētajās pārbaudēs iegūti neapmierinoši rezultāti, pilnvarotā iestāde veic trokšņu testus, ko pēc sava vērtējuma un pieredzes var vienkāršot vai pilnībā veikt saskaņā ar noteikumiem, kuri attiecīgajam iekārtu veidam paredzēti III pielikumā,

—

pilnvarotā iestāde ik pa laikam veic vai ir veikusi ražojuma pārbaudes. Pilnvarotās iestādes izraudzīts piemērots gatavas iekārtas paraugs jāizpēta un jāveic atbilstoši trokšņu testi, kā noteikts III pielikumā, vai līdzvērtīgi testi, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ražojuma pārbaudē jāiekļauj šādi aspekti:

—

pilnīgs un pareizs iekārtas marķējums saskaņā ar 11. pantu,

—

EK atbilstības deklarācijas izsniegšana saskaņā ar 8. pantu.

Abu procedūru pārbaužu biežumu nosaka pilnvarotā iestāde atbilstoši iepriekšējo novērtējumu rezultātiem, vajadzībai uzraudzīt koriģējošos pasākumus un turpmākām norādēm par pārbaužu biežumu, ko var noteikt gada produkcijai, kā arī ticamībai, ka ražotājs saglabā garantētos lielumus; tomēr pārbaudi veic vismaz vienu reizi trijos gados.

Ja ir kādas šaubas par tehniskās dokumentācijas ticamību vai tās ievērošanu ražošanā, pilnvarotā iestāde attiecīgi informē ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi Kopienā.

Gadījumos, kad pārbaudītā iekārta neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, pilnvarotajai iestādei jāinformē attiecīgā dalībvalsts.

VII PIELIKUMS EKSEMPLĀRA VERIFIKĀCIJA

VII PIELIKUMS

EKSEMPLĀRA VERIFIKĀCIJA

1.

Šajā pielikumā ir aprakstīta procedūra, kā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā nodrošina un deklarē to, ka iekārta, par kuru ir izsniegts 4. punktā minētais sertifikāts, atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāpiestiprina iekārtai CE marķējums, kam pievienota 11. pantā norādītā informācija, un jāsastāda 8. pantā minētā EK atbilstības deklarācija.

2.

Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā jāiesniedz eksemplāra verifikācijas pieteikums pilnvarotai iestādei pēc savas izvēles.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

—

ražotāja nosaukums un adrese, kā arī, ja pieteikumu iesniedz pilnvarots pārstāvis, viņa vārds un adrese,

—

rakstisks paziņojums, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienā citā pilnvarotajā iestādē,

—

tehniskā dokumentācija, kas atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām:

—

iekārtas apraksts,

—

tirdzniecības nosaukums,

—

veids, sērijas numurs un skaits,

—

tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

—

atsauce uz šo direktīvu.

3.	Pilnvarotajai iestādei: — jāpārbauda, vai iekārta ražota atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, — jāvienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur saskaņā ar šo direktīvu tiks veikti trokšņu testi, — saskaņā ar šo direktīvu jāveic vai jābūt veikušai vajadzīgos trokšņu testus.

4.	Ja iekārta atbilst šīs direktīvas noteikumiem, tad pilnvarotajai iestādei jāizdod pieteikuma iesniedzējam X pielikumā aprakstītais atbilstības sertifikāts. Ja pilnvarotā iestāde atsakās izdot atbilstības sertifikātu, tai sīki jāpaskaidro atteikuma iemesli.

5.	Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim Kopienā kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā atbilstības sertifikāta kopijas 10 gadus no dienas, kad iekārta ir laista tirgū.

VIII PIELIKUMS PILNA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

VIII PIELIKUMS

PILNA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1.

Šajā pielikumā ir aprakstĪta procedūra, kā ražotājs, kas pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un deklarē, ka attiecīgās iekārtas atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā katram ražojumam jāpiestiprina CE marķējums, kam pievienota 11. pantā norādītā informācija, un jāsastāda 8. pantā minētā EK atbilstības deklarācija.

2.	Ražotājam projektēšanā, ražošanā, galīgajā pārbaudē un testēšanā jāpiemēro apstiprinātā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas noteikta 3. punktā, un to uzrauga atbilstoši 4. punktam.

3.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājam jāiesniedz paša izvēlētā pilnvarotā iestādē pieteikums viņa kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanai.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

—

visa attiecīgā informācija par paredzēto ražojuma kategoriju, ieskaitot visu jau izstrādāto vai ražoto iekārtu tehnisko dokumentāciju, kurā jābūt vismaz šādai informācijai:

—

ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja Kopienā vārds vai nosaukums un adrese,

—

iekārtas apraksts,

—

marka,

—

tirdzniecības nosaukums,

—

veids, sērijas numurs un skaits,

—

tehniskie dati, kas vajadzīgi iekārtas identificēšanai un tās trokšņa emisijas novērtēšanai, vajadzības gadījumā ietverot shematiskus rasējumus un aprakstus un skaidrojumus to izpratnei,

—

atsauce uz šo direktīvu,

—

tehniskais ziņojums par trokšņa mērīšanu, kas veikta saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem,

—

piemērotās tehniskās ierīces un aparatūra un ražojumu modifikāciju radīto neprecizitāšu novērtēšanas rezultāti, un to ietekme uz garantēto skaņas intensitātes līmeni,

—

EK atbilstības deklarācijas kopija,

—

dokumentācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jānodrošina ražojumu atbilstība attiecīgajām direktīvas prasībām.

Visi ražotāja pieņemtie principi, prasības un noteikumi sistemātiski un mērķtiecīgi rakstiski jāapkopo nostādņu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai jārada kvalitātes nodrošināšanas stratēģijas un procedūru, piemēram, programmu, plānu, apkopojumu un dokumentu vienota izpratne.

3.3.

Jo īpaši tajā atbilstīgi jāapraksta:

—

paredzētā kvalitāte, kā arī vadības organizatoriskā struktūra, uzdevumi un pilnvaras attiecībā uz ražojumu un to konstrukcijas kvalitāti,

—

katra ražojuma tehniskā dokumentācija, kurā iekļauj vismaz 3.1. punktā norādīto informāciju par tur minēto tehnisko dokumentāciju,

—

projektēšanas uzraudzības un verifikācijas metodes, norises un sistemātiskas darbības, ko izmantos, projektējot ražojumus, kuri ietilpst attiecīgās iekārtas kategorijā,

—

attiecīgas metodes, procedūras un sistemātiskas darbības, ko izmantos ražošanai, kā arī kvalitātes kontrolei un kvalitātes nodrošināšanai,

—

pārbaudes un testi, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežums,

—

ar kvalitāti saistītie dokumenti, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgo darbinieku kvalifikāciju utt.,

—

paņēmieni, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā konstrukcija un ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāte.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas ievēro EN ISO 9001standartus, atbilst šīm prasībām.

Vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās iekārtas tehniskā novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā jāparedz pārbaudes vizīte ražotāja telpās.

Attiecīgais lēmums jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudē gūtie atzinumi un argumentēts lēmuma novērtējums.

3.4.

Ražotājām jāapņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, un uzturēt to pienācīgā un efektīvā līmenī.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā informē pilnvaroto iestādi, kura apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visiem paredzamajiem jauninājumiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē ierosinātie grozījumi un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī jāveic atkārtota novērtēšana.

Tai jāpaziņo savs lēmums ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudē gūtie atzinumi un argumentēts lēmuma novērtējums.

4.

Uzraudzība, par kuru atbild pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājam jāļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt projektēšanas, ražošanas, pārbaužu, testēšanas telpas, kā arī noliktavas, un viņam jāpiegādā visa vajadzīgā informācija, jo īpaši:

—

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

—

kvalitātes dokumenti, ko paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēma attiecībā uz projektēšanu, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u.tml. rezultāti,

—

kvalitātes dokumenti, ko paredz kvalitātes nodrošināšanas sistēma attiecībā uz ražošanu, piemēram, pārbaužu protokoli un testu dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u.tml.

4.3. Pilnvarotā iestāde regulāri veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur spēkā un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un dara ražotājam zināmu revīzijas ziņojumu.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt vai pasūtīt testus, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotajai iestādei jāsniedz ražotājam ziņojums par apmeklējumu, kā arī ziņojums par testu, ja tas ir veikts.

5.

Ražotājam vismaz 10 gadus pēc pēdējās iekārtas ražošanas jāglabā valsts iestāžu vajadzībai:

—

dokumentācija, kas minēta šā pielikuma 3.1. punkta otrajā ievilkumā,

—

atjauninājumi, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

—

pilnvarotās iestādes lēmumi un ziņojumi, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā un 4.3. un 4.4. punktā.

6.	Katrai pilnvarotajai iestādei jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgā informācija par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumiem.

IX PIELIKUMS IESTĀŽU PILNVAROŠANAS OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTTM

IX PIELIKUMS

IESTĀŽU PILNVAROŠANAS OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTTM

1. Iestāde, tās vadītājs un darbinieki, kas atbild par verifikāciju veikšanu, nedrīkst būt ne iekārtas projektētāji, ne ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji, ne pilnvarotie pārstāvji kādai no šīm pusēm. Tos nedrīkst iesaistīt ne tieši, ne par pilnvarotiem pārstāvjiem šādu ierīču projektēšanā, būvē, tirdzniecībā vai apkalpošanā, vai ar tām saistītā pārstāvniecībā. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un pilnvaroto iestādi.

2. Iestādei un tās darbiniekiem jāveic vērtēšana un verifikācija ar visaugstāko profesionalitāti un tehnisko kompetenci neatkarīgi no jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas var ietekmēt viņu lēmumus vai pārbaudes rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas verifikāciju rezultātos.

3. Iestādes rīcībā jābūt vajadzīgajiem darbiniekiem un nodrošinājumam, kas ļautu pienācīgi veikt administratīvos un tehniskos uzdevumus saistībā ar pārbaudēm un uzraudzību; tai jābūt pieejamām arī iekārtām, kas vajadzīgas īpašai verifikācijai.

4. Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pārbaudi, jābūt:

—

atbilstoši tehniski un profesionāli sagatavotiem,

—

pietiekamām zināšanām par prasībām tehniskās dokumentācijas novērtēšanai,

—

pietiekamai veicamo testu prasību izpratnei un attiecīgai pieredzei to veikšanā,

—

prasmei sastādīt sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir nepieciešami, lai apstiprinātu veiktos testus.

5. Jāgarantē to darbinieku objektivitāte, kuri veic pārbaudes. Darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no izdarīto testu skaita vai to rezultātiem.

6. Iestādei jāapdrošina atbildība, ja vien to saskaņā ar valsts tiesību aktiem neuzņemas valsts, vai pati dalībvalsts tieši neatbild par testiem.

7. Iestādes darbiniekiem saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru valsts tiesību aktu, kas nosaka tās piemērošanu, jāievēro dienesta noslēpums attiecībā uz informāciju, kuru iegūst, veicot testus (izņemot vis-à-vis tās valsts kompetentām iestādēm, kurā šos uzdevumus izpilda).

X PIELIKUMS EKSEMPLĀRA VERIFIKĀCIJA

X PIELIKUMS

EKSEMPLĀRA VERIFIKĀCIJA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti