EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Plūdi var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus mainīt dzīvesvietu un radīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai Kopienā.

(2)

Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama. Tomēr cilvēka darbības (piemēram, apdzīvoto vietu un saimniecisko līdzekļu aizvien plašāka izvietošana regulāri applūstošās teritorijās un zemes dabīgo ūdensaiztures spēju samazināšana, izmantojot zemes platības) un klimata pārmaiņu ietekmē palielinās plūdu rašanās varbūtība un plūdu negatīvās sekas.

(3)

Ir iespējams un vēlams samazināt ar plūdiem saistīto nelabvēlīgo ietekmi, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Tomēr, lai šādi pasākumi būtu efektīvi, šie apdraudējumu samazināšanas pasākumi būtu jākoordinē upes baseina mērogā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3), paredzēts katram upes baseina apgabalam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu. Tomēr plūdu riska samazināšana nav viens no minētās direktīvas galvenajiem mērķiem un tajā nav ņemtas vērā turpmākās pārmaiņas saistībā ar plūdu risku, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā.

(5)

Komisijas 2004. gada 12. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plūdu riska pārvaldība; plūdu novēršana, mazināšana un pretplūdu aizsardzība”, kurā analizēts plūdu risks un izklāstīta pieeja Kopienas mērogā, norādīts, ka saskaņota un koordinēta rīcība Kopienas mērogā sniegs ievērojamu pievienoto vērtību un uzlabos vispārējo pretplūdu aizsardzības līmeni.

(6)

Papildus koordinācijai starp dalībvalstīm ir nepieciešama efektīva plūdu novēršanas un pretplūdu aizsardzības koordinācija ar trešām valstīm. Tas ir saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un starptautiskiem plūdu riska pārvaldības principiem, kuri īpaši izstrādāti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru izmantošanu un aizsardzību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/308/EK (4), un jebkādos turpmākos nolīgumos par tās piemērošanu.

(7)

Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom (2001. gada 23. oktobris), ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (5), mobilizē palīdzību un atbalstu no dalībvalstīm dabas katastrofu, arī plūdu, gadījumā. Civilās aizsardzības sistēma var nodrošināt piemērotu palīdzību apdraudētajiem iedzīvotājiem un uzlabot sagatavotību un spēju stāties pretī attiecīgām grūtībām.

(8)

Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (6), sniedz iespēju ātri saņemt finansiālu palīdzību dabas katastrofu gadījumā, lai palīdzētu katastrofas skartajiem cilvēkiem, dabas zonām, reģioniem un attiecīgajām valstīm atgūt iespējami normālus dzīves apstākļus. Tomēr šādu palīdzību var saņemt tikai, lai uzsāktu ārkārtas pasākumus, un nevis posmos pirms ārkārtas situācijas.

(9)

Izstrādājot politiku par ūdens resursu un zemes izmantošanu, dalībvalstīm un Kopienai būtu jāņem vērā šīs politikas iespējamā ietekme uz plūdu risku un plūdu riska pārvaldību.

(10)

Kopienā novērojami dažādu veidu plūdi, to skaitā upju pārplūšana, lietusgāžu izraisīti plūdi, pilsētu applūšana un jūras ūdens uzplūdi piekrastes teritorijās. Plūdu nodarītie postījumi dažādās Kopienas valstīs un reģionos arī var būt dažādi. Tādēļ pašām dalībvalstīm būtu jānosaka mērķi attiecībā uz plūdu riska pārvaldīšanu, ievērojot vietējos un reģionālos apstākļus.

(11)

Dažās vietās Kopienā plūdu risku varētu uzskatīt par nenozīmīgu, piemēram, mazapdzīvotos vai neapdzīvotos apgabalos vai apgabalos, kuros saimnieciskā darbība ir ierobežota vai kuru ekoloģiskā vērtība ir neliela. Katrā upes baseina apgabalā vai plūdu riska pārvaldības vienībā vajadzētu novērtēt nepieciešamību tālākai rīcībai, piemēram, izvērtēt plūdu mazināšanas iespējas.

(12)

Lai iegūtu noderīgu informāciju, kā arī būtisku pamatinformāciju prioritāšu noteikšanai un turpmākai tehnisku, finansiālu un politisku lēmumu pieņemšanai attiecībā uz plūdu riska pārvaldību, ir vajadzīgs nodrošināt iespējamo plūdu postījumu vietu karšu un plūdu apdraudētu teritoriju karšu izstrādi, tajās atzīmējot iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar dažādiem plūdu scenārijiem, tostarp informāciju par plūdu izraisītā vides piesārņojuma iespējamiem avotiem. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāizvērtē darbības, kuru ietekmē palielinās plūdu risks.

(13)

Lai konkrētajā teritorijā izvairītos no plūdiem un lai samazinātu to negatīvās sekas, ir lietderīgi izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus. Plūdu cēloņi un sekas dažādos Kopienas reģionos un valstīs ir dažādi. Tādēļ plūdu riska pārvaldības plānos būtu jāņem vērā to konkrēto apgabalu raksturojums, kurus tie aptver, un jānodrošina piemēroti risinājumi saskaņā ar šo apgabalu vajadzībām un prioritātēm, tajā pašā laikā nodrošinot piemērotu koordināciju ar upju baseinu apgabaliem un veicinot Kopienas tiesību aktos noteikto mērķu īstenošanu vides jomā. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāatsakās no tādu pasākumu veikšanas vai iesaistīšanās tādās rīcībās, kuras ievērojami palielina plūdu risku citās dalībvalstīs, izņemot, ja vien šie pasākumi nav bijuši koordinēti un attiecīgās dalībvalstis nav savstarpēji vienojušās par risinājumu.

(14)

Plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība būtu jākoncentrē uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību. Lai piešķirtu upēm vairāk ietilpības, plānos cik vien iespējams būtu jāiekļauj palieņu saglabāšana un/vai atjaunošana, kā arī pasākumi, lai novērstu un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Plūdu riska pārvaldības plānu elementi periodiski būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, ņemot vērā iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu biežumu.

(15)

Plūdu riska pārvaldībā ļoti svarīgs ir solidaritātes princips. Ņemot to vērā, dalībvalstis būtu jāmudina censties taisnīgi sadalīt atbildību, ja kopējam labumam kopīgi pieņem lēmumus attiecībā uz plūdu riska pārvaldību visā upes garumā.

(16)

Lai izvairītos no darbības dublēšanās, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izmantot esošos sākotnējos plūdu riska novērtējumus, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes, kā arī plūdu riska pārvaldības plānus, lai sasniegtu un izpildītu šīs direktīvas mērķus un prasības.

(17)

Direktīvā 2000/60/EK paredzēto upes baseina apsaimniekošanas plānu un šajā direktīvā paredzēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde ir integrētas upju baseinu apsaimniekošanas pasākumi. Tādēļ abos procesos būtu jāizmanto visu pušu potenciāls, lai panāktu kopēju sinerģiju un ieguvumus, ņemot vērā vides kvalitātes mērķus Direktīvā 2000/60/EK, nodrošinot efektivitāti un plašu resursu izmantošanu, tajā pašā laikā atzīstot, ka kompetentas iestādes un pārvaldes vienības šajā direktīvā un Direktīvā 2000/60/EK varētu būt atšķirīgas.

(18)

Dalībvalstīm savos novērtējumos, kartēs un plānos par pamatu būtu jāizmanto attiecīgā “paraugprakse” un “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni”, neradot pārmērīgi lielas izmaksas plūdu riska pārvaldībā.

(19)

Gadījumiem, kad ūdens objekti tiek izmantoti daudzfunkcionāliem mērķiem dažādās ilgtspējīgās cilvēka darbībās (piemēram, plūdu riska pārvaldībā, ekoloģisku mērķu īstenošanā, iekšzemes ūdeņu kuģošanā vai hidroelektroenerģijas ražošanā) un kad šīs darbības ietekmē ūdens objektus, Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā paredzēts skaidrs un pārskatāms process rīcībai attiecībā uz šādiem izmantojumiem un ietekmi, tostarp iespējami izņēmumi “laba stāvokļa” vai “pasliktināšanās novēršanas” mērķu sasniegšanas gaitā. Direktīvas 2000/60/EK 9. pantā ir noteikts izmaksu atgūšanas princips.

(20)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumu zinātniskajiem un tehniskajiem sasniegumiem. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)

Šajā direktīvā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi. Jo īpaši tai jāveicina augsta līmeņa vides aizsardzības integrēšana Kopienas politikā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, pasākumu sistēmu plūdu radīto postījumu samazināšanai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcību mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī Līgumam pievienoto Protokolu par proporcionalitātes un subsidiaritātes principu piemērošanu un ņemot vērā dalībvalstu esošās iespējas, ievērojams rīcības elastīgums būtu jāatstāj vietējā un reģionālā līmeņa ziņā, īpaši attiecībā uz iestāžu organizāciju un atbildību.

(25)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,