English - European Union - Environment -

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā ( EMAS ), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1221/2009

(2009. gada 25. novembris)

par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu

1. Pārskats

I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

II NODAĻA ORGANIZĀCIJU REĢISTRĀCIJA

III NODAĻA REĢISTRĒTO ORGANIZĀCIJU PIENĀKUMI

IV NODAĻA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

V NODAĻA VIDES VERIFICĒTĀJI

VI NODAĻA AKREDITĀCIJAS UN LICENCĒŠANAS STRUKTŪRAS

VII NODAĻA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DALĪBVALSTĪM

VIII NODAĻA NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOMISIJU

IX NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I PIELIKUMS

VIDES PĀRSKATS

Vides pārskatu sagatavo par šādām jomām:

1. Organizācijas konteksta noteikšana

Organizācija nosaka tos ārējos un iekšējos jautājumus, kas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt tās spēju sasniegt plānotos vides vadības sistēmas rezultātus.

Šādi jautājumi ietver attiecīgos vides apstākļus, piemēram, klimatu, gaisa kvalitāti, ūdens kvalitāti, dabas resursu pieejamību, bioloģisko daudzveidību.

Tie var arī ietvert (bet ne tikai) šādus apstākļus:

—

ārēji apstākļi (piemēram, kultūras, sociālie, politiskie, tiesiskie, regulatīvie, finansiālie, tehnoloģiskie, ekonomiskie, vides un konkurences apstākļi),

—

iekšējie apstākļi, kas saistīti ar organizatoriskiem raksturlielumiem (piemēram, organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi, stratēģiskā vadība, kultūra un spējas).

2. Ieinteresēto personu identificēšana un attiecīgo vajadzību un vēlmju noteikšana

Organizācija nosaka ieinteresētās personas, kas ir būtiskas vides vadības sistēmai, šo ieinteresēto personu attiecīgās vajadzības un vēlmes un to, kuras no šīm vajadzībām un vēlmēm tai ir jāievēro vai kuras tā izvēlas ievērot.

Ja organizācija nolemj brīvprātīgi pieņemt tādu ieinteresēto personu attiecīgās vajadzības un vēlmes vai piekrīt tām, uz kurām neattiecas tiesiskās prasības, tās kļūst par daļu no organizācijas atbilstības pienākumiem.

3. Piemērojamo tiesisko prasību vides jomā identificēšana

Papildus spēkā esošo tiesisko prasību reģistra izveidei organizācija norāda arī to, kā var sniegt pierādījumus par to, ka tā izpildījusi dažādās tiesiskās prasības.

4. Tiešo un netiešo vides aspektu identificēšana un būtisko aspektu noteikšana

Organizācija identificē visus tiešos un netiešos vides aspektus, kuriem ir pozitīva vai negatīva ietekme uz vidi, iedalot tos attiecīgi no kvalitātes un kvantitātes viedokļa, un izveido visu identificēto vides aspektu reģistru. Organizācija, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu, arī nosaka, kuri no šiem aspektiem ir būtiski.

Identificējot tiešos un netiešos vides aspektus, ir svarīgi, lai organizācijas arī ņemtu vērā vides aspektus, kuri saistīti ar to pamatdarbību. Ar organizācijas objektu un inventāra vides aspektu uzskaitījumu nepietiek.

Identificējot savu darbību, ražojumu un pakalpojumu tiešos un netiešos vides aspektus, organizācija pieņem aprites cikla perspektīvu, ņemot vērā aprites cikla posmus, kurus tā var kontrolēt vai ietekmēt. Atkarībā no organizācijas darbības šādi posmi parasti ietver izejvielu ieguvi, pasūtījumus un iepirkumus, dizaina izstrādi, ražošanu, transportēšanu, lietošanu, aprites cikla beigu apstrādi un galīgo likvidēšanu.

4.1. Tiešie vides aspekti

Tiešie vides aspekti ir saistīti ar organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, kuri atrodas tiešā organizācijas pārvaldības kontrolē.

Visām organizācijām jāņem vērā savu darbību tiešie aspekti.

Tiešie vides aspekti ietver (bet ne tikai) šādus:

emisijas gaisā;

noplūde ūdenī (tostarp infiltrācija gruntsūdeņos);

cieto un citu, jo īpaši bīstamo, atkritumu rašanās, to pārstrāde, otrreizēja izmantošana, transportēšana un likvidēšana;

zemes izmantošana un piesārņošana;

enerģijas, dabas resursu (tostarp ūdens, faunas un floras) un izejvielu izmantošana;

piedevu un palīgvielu, arī pusfabrikātu izmantošana;

vietēja mēroga jautājumi (troksnis, vibrācijas, smakas, putekļi, izskats u. c.).

Identificējot vides aspektus jāņem vērā arī šādi jautājumi:

—

tādu vides avāriju un citu ārkārtas situāciju izcelšanās riski, kam ir iespējama ietekme uz vidi (piemēram, ķīmiskas avārijas), kā arī iespējamas anormālās situācijas, kuras varētu izraisīt iespējamu ietekmi uz vidi,

—

transporta jautājumi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kā arī darbinieku komandējumiem.

4.2. Netiešie vides aspekti

Netiešie vides aspekti var rasties, organizācijai sadarbojoties ar trešām personām, kuras pienācīgā mērā var ietekmēt organizācija.

Tie ietver (bet ne tikai) šādus aspektus:

ar ražojumu un pakalpojumu aprites ciklu saistīti jautājumi, ko organizācija var ietekmēt (izejvielu ieguve, dizaina izstrāde, pasūtījumi un iepirkumi, ražošana, transportēšana, lietošana, aprites cikla beigu apstrāde un galīgā likvidēšana);

kapitālieguldījumi, aizdevumu piešķiršana un apdrošināšanas pakalpojumi;

jauni tirgi;

pakalpojumu klāsts un sastāvs (piemēram, transports vai ēdināšana);

administratīvi un ar plānošanu saistīti lēmumi;

ražojumu klāsts;

līgumslēdzēju, apakšuzņēmēju, piegādātāju un apakšpiegādātāju veikums un prakse vides jomā.

Organizācijām jāspēj pierādīt, ka būtiskie vides aspekti un ar šiem aspektiem saistītā ietekme ir ņemta vērā vadības sistēmas darbā.

Organizācijai būtu jācenšas nodrošināt, lai piegādātāji un personas, kas darbojas organizācijas vārdā, veicot līgumos noteiktās darbības, ievēro organizācijas vides politiku.

Organizācija apsver, kā tā var ietekmēt minētos netiešos vides aspektus un kādus pasākumus var veikt, lai mazinātu to ietekmi uz vidi vai palielinātu vidisko labumu.

5. Vides aspektu būtiskuma novērtēšana

Organizācija nosaka kritērijus, lai vērtētu savu darbību, ražojumu un pakalpojumu vides aspektu būtiskumu, un tos piemēro, lai tādējādi noteiktu, kuriem vides aspektiem ir būtiska ietekme uz vidi, ņemot vērā aprites cikla perspektīvu.

Organizācijas izstrādātajos kritērijos ņem vērā tiesību aktus, turklāt tie ir vispusīgi, neatkarīgi pārbaudāmi, reproducējami un publiski pieejami.

Nosakot šos kritērijus, organizācija ņem vērā šādus elementus:

iespējamais kaitējums vai vidiskais labums, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību;

vides stāvoklis (vides trauslums vietējā, reģionālā vai pasaules mērogā);

aspekta vai ietekmes apjomīgums, daudzums, biežums un atgriezeniskums;

attiecīgu tiesību aktu vides jomā esība un prasības;

ieinteresēto personu, tostarp organizācijas darbinieku, viedoklis.

Var ņemt vērā papildu elementus atkarībā no organizācijas darbību, ražojumu un pakalpojumu veida.

Pamatojoties uz noteiktajiem kritērijiem, organizācija vērtē vides aspektu un ietekmes uz vidi būtiskumu. Lai to izdarītu, organizācija ņem vērā apsvērumus, kas var ietvert (bet ne tikai):

esošos organizācijas datus par materiālu un enerģijas patēriņu, noplūdi, atkritumiem un emisijām saistībā ar risku;

organizācijas darbības, kuras reglamentētas tiesību aktos vides jomā;

ar iepirkumu saistītās darbības;

organizācijas ražojumu dizainu, izstrādi, ražošanu, izplatīšanu, apkopi, izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un likvidēšanu;

organizācijas darbības, kurām ir visaugstākās ar vidi saistītās izmaksas un kuras sniedz vislielāko vidisko labumu.

Vērtējot savu darbību radītās ietekmes uz vidi būtiskumu, organizācija ņem vērā parastos darbības apstākļus, darbības uzsākšanas un pārtraukšanas apstākļus, kā arī loģiski paredzamus ārkārtas apstākļus. Ņem vērā iepriekšējās, pašreizējās un plānotās darbības.

6. Tās informācijas vērtējums, kura saņemta pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas

Organizācija ņem vērā informāciju, kas saņemta pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas un kas varētu ietekmēt tās spēju sasniegt plānotos tās vides vadības sistēmas rezultātus.

7. Risku un izdevību apzināšana un dokumentēšana

Organizācija nosaka un dokumentē riskus un izdevības, kas saistīti ar tās vides aspektiem, atbilstības pienākumiem un citiem 1.–4. punktā identificētajiem jautājumiem un prasībām.

Organizācija galveno uzmanību pievērš tiem riskiem un izdevībām, kam jāpievēršas, lai nodrošinātu to, ka vides vadības sistēma var sasniegt savu plānoto rezultātu, lai novērstu nevēlamu ietekmi vai avārijas un lai pastāvīgi uzlabotu organizācijas veikumu vides jomā.

8. Pastāvošo procesu, prakses un procedūru izskatīšana

Organizācija pārskata pastāvošos procesus, praksi un procedūras un nosaka, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu vides vadības saglabāšanu ilgtermiņā.

II PIELIKUMS

VIDES VADĪBAS SISTĒMAS PRASĪBAS UN PAPILDU JAUTĀJUMI, KAS JĀRISINA ORGANIZĀCIJĀM, KURAS ĪSTENO EMAS

EMAS vides vadības sistēmas prasības ir tādas, kā tās izklāstītas EN ISO 14001:2015 standarta 4.–10. iedaļā. Šīs prasības ir pārpublicētas A daļā.

Regulas 4. pantā iekļautās atsauces uz konkrētiem šā pielikuma punktiem būtu jāsaprot šādi:

atsauce uz A.3.1. punktu būtu jāsaprot kā atsauce uz A daļas 6.1. punktu;

atsauce uz A.5.5. punktu būtu jāsaprot kā atsauce uz A daļas 9.2. punktu.

Turklāt organizācijām, kuras īsteno EMAS, ir jārisina vairāki papildu jautājumi, kas ir tieši saistīti ar vairākiem EN ISO 14001:2015 standarta 4. iedaļas elementiem. Šīs papildu prasības ir uzskaitītas šā pielikuma B daļā.

A DAĻA

vides vadības sistēmas prasības saskaņā ar EN ISO 14001:2015

B DAĻA

papildu prasības tām organizācijām, kuras īsteno EMAS

Organizācijas, kas piedalās vides vadības un audita sistēmā (EMAS), īsteno EN ISO 14001:2015 (1) prasības, kas pārpublicētas turpmāk.

A.4. Organizācijas konteksts

A.4.1. Organizācijas un tās konteksta izpratne

Organizācija nosaka ārējos un iekšējos jautājumus, kuri ir būtiski tās mērķa sasniegšanai un kuri ietekmē tās spēju sasniegt plānotos tās vides vadības sistēmas rezultātus. Šādi jautājumi ietver vides apstākļus, kurus ietekmē vai var ietekmēt organizācija.

A.4.2. Ieinteresēto personu vajadzību un vēlmju izprašana

Organizācija nosaka:

a) ieinteresētās personas, kas ir būtiskas vides vadības sistēmai;

b) šo ieinteresēto personu attiecīgās vajadzības un vēlmes (t. i., prasības);

c) to, kuras no šīm vajadzībām un vēlmēm kļūst par organizācijas atbilstības pienākumiem.

A.4.3. Vides vadības sistēmas tvēruma noteikšana

Organizācija nosaka vides vadības sistēmas robežas un piemērojamību, lai definētu tās tvērumu.

Nosakot šo tvērumu, organizācija ņem vērā:

a) A.4.1. punktā minētos ārējos un iekšējos jautājumus;

b) A.4.2. punktā minētos atbilstības pienākumus;

c) tās organizatoriskās(-o) vienības(-u), funkciju(-as) un fiziskās robežas;

d) tās darbības, ražojumus un pakalpojumus;

e) tās pilnvaras un spēju veikt kontroli un īstenot ietekmi.

Tiklīdz tvērums ir definēts, visas tajā ietvertās organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi ir jāiekļauj vides vadības sistēmā.

Informāciju par tvērumu glabā kā dokumentētu informāciju, kas ir pieejama ieinteresētajām personām.

A.4.4. Vides vadības sistēma

Lai sasniegtu plānotos rezultātus, tostarp uzlabotu veikumu vides jomā, organizācija, ievērojot šā starptautiskā standarta prasības, izveido, īsteno, uztur un pastāvīgi uzlabo vides vadības sistēmu, tostarp nepieciešamos procesus un to mijiedarbību.

Veidojot un uzturot vides vadības sistēmu, organizācija ņem vērā 4.1. un 4.2. punktā sniegto informāciju.

A.5. Līderība

A.5.1. Līderība un saistības

Līderību un saistības attiecībā uz vides vadības sistēmu augstākā līmeņa vadība apliecina šādi:

a) uzņemas atbildību par vides vadības sistēmas efektivitāti;

b) nodrošina, ka ir izstrādāta vides politika un noteikti mērķi vides jomā un ka šī politika un mērķi ir saderīgi ar organizācijas stratēģisko virzību un kontekstu;

c) nodrošina, ka vides vadības sistēmas prasības ir integrētas organizācijas uzņēmējdarbības procesos;

d) nodrošina vides vadības sistēmai vajadzīgo resursu pieejamību;

e) paziņo par to, cik svarīga ir efektīva vides vadība un vides vadības sistēmas prasību ievērošana;

f) nodrošina, ka vides vadības sistēmā tiek sasniegti plānotie rezultāti;

g) vada un atbalsta personas, lai veicinātu vides vadības sistēmas efektivitāti;

h) veicina pastāvīgus uzlabojumus;

i) atbalsta citas būtiskas vadības lomas, lai demonstrētu līderību attiecībā uz savām atbildības jomām.

Piezīme. Atsauci uz “uzņēmējdarbību” šajā starptautiskajā standartā var interpretēt plaši, ar to apzīmējot darbības, kas ir vitāli svarīgas organizācijas pastāvēšanas mērķiem.

A.5.2. Vides politika

Augstākā līmeņa vadība definētā vides vadības sistēmas tvēruma ietvaros izveido, īsteno un uztur vides politiku, kas:

a) atbilst organizācijas mērķim un kontekstam, tostarp tās darbību, ražojumu un pakalpojumu būtībai, apjomam un ietekmei uz vidi;

b) sniedz satvaru, kas palīdz noteikt mērķus vides jomā;

c) ietver saistības vides aizsardzības, tostarp piesārņojuma novēršanas, jomā, kā arī citas īpašas saistības, kas nozīmīgas organizācijas kontekstā;

Piezīme. Citas īpašas vides aizsardzības saistības var ietvert ilgtspējīgu resursu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību.

d) ietver saistības izpildīt savus atbilstības pienākumus;

e) ietver saistības pastāvīgi uzlabot vides vadības sistēmu, lai nodrošinātu labāku veikumu vides jomā.

Informācija par vides politiku:

— tiek glabāta kā dokumentēta informācija,

— tiek paziņota organizācijā,

— ir pieejama ieinteresētajām personām.

B.1. Veikuma vides jomā pastāvīga uzlabošana

Organizācijas apņemas pastāvīgi uzlabot savu veikumu vides jomā.

Ja organizāciju veido viens vai vairāki objekti, katrs objekts, uz ko attiecas EMAS, ievēro visas EMAS prasības,tostarp prasību pastāvīgi uzlabot veikumu vides jomā, kā noteikts 2. panta 2. punktā.

A.5.3. Organizācijas lomas, pienākumi un pilnvaras

Augstākā līmeņa vadība nodrošina, ka organizācijā attiecīgajām lomām tiek noteikti pienākumi un pilnvaras un ka tie organizācijā ir darīti zināmi.

Augstākā līmeņa vadība nosaka pienākumus un pilnvaras:

a) nodrošināt, ka vides vadības sistēma atbilst šā starptautiskā standarta prasībām;

b) augstākā līmeņa vadībai sniegt ziņojumus par vides vadības sistēmas sniegumu, tostarp par veikumu vides jomā.

B.2. Vadības pārstāvis(-ji)

Augstākā līmeņa vadība izraugās konkrētu(-us) augstākā līmeņa vadības pārstāvi(-jus), kuram(-iem) neatkarīgi no citiem pienākumiem nosaka lomas, pienākumus un pilnvaras nodrošināt vides vadības sistēmas atbilstību šai regulai un ziņot augstākā līmeņa vadībai par vides vadības sistēmas veikumu.

Augstākā līmeņa vadības pārstāvis var būt organizācijas augstākā līmeņa vadības loceklis.

A.6. Plānošana

A.6.1. Darbības ar mērķi novērst riskus un izmantot izdevības

A.6.1.1. Vispārīgi

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 6.1.1.–6.1.4. punktā minētās prasības.

Plānojot vides vadības sistēmu, organizācija ņem vērā:

— 4.1. punktā minētos jautājumus,

— 4.2. punktā minētās prasības,

— vides vadības sistēmas tvērumu; un nosaka riskus un izdevības saistībā ar tās:

—

— vides aspektiem (sk. 6.1.2. punktu),

— atbilstības pienākumiem (sk. 6.1.3. punktu),

— citiem 4.1. un 4.2. punktā identificētajiem jautājumiem un prasībām, kas jārisina, lai:

—

— nodrošinātu, ka vides vadības sistēma var sasniegt plānotos rezultātus,

— novērstu vai mazinātu nevēlamu ietekmi, tostarp iespējamos ārējos vides apstākļus, kas var ietekmēt organizāciju,

— panāktu pastāvīgus uzlabojumus.

Vides vadības sistēmas tvēruma ietvaros organizācija nosaka iespējamas ārkārtas situācijas, tostarp tādas, kas var radīt ietekmi uz vidi.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par:

— riskiem un izdevībām, kam ir jāpievēršas,

— 6.1.1.–6.1.4. punktā prasītajiem procesiem, ciktāl tas nepieciešams, lai būtu pārliecība, ka tās ir izpildītas atbilstoši plānotajam.

A.6.1.2. Vides aspekti

Definētā vides vadības sistēmas tvēruma ietvaros organizācija nosaka tos savu darbību, ražojumu un pakalpojumu vides aspektus, kurus tā var kontrolēt, un tos, kurus tā var ietekmēt, kā arī ar šiem aspektiem saistīto ietekmi uz vidi, ņemot vērā aprites cikla perspektīvu.

Nosakot vides aspektus, organizācija ņem vērā:

a) pārmaiņas, tostarp plānotās vai jaunās izstrādnes, un jaunas vai pārveidotas darbības, ražojumus un pakalpojumus;

b) anormālus apstākļus un loģiski paredzamas ārkārtas situācijas.

Izmantojot ieviestos kritērijus, organizācija nosaka tos aspektus, kuriem ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi.

Organizācija attiecīgā gadījumā paziņo par tās noteiktajiem būtiskajiem vides aspektiem dažādos organizācijas līmeņos un funkcijās.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par saviem:

— vides aspektiem un ar tiem saistīto ietekmi uz vidi,

— kritērijiem, kurus izmanto, lai noteiktu tās būtiskos vides aspektus,

— būtiskajiem vides aspektiem.

Piezīme. Būtiskie vides aspekti var radīt riskus un izdevības, kas saistīti ar negatīvu ietekmi uz vidi (draudi) vai pozitīvu ietekmi uz vidi (izdevības).

B.3. Vides pārskats

Organizācijas veic un dokumentē sākotnējo vides pārskatu, kā izklāstīts I pielikumā.

Arī uz organizācijām, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, attiecas tās tiesiskās prasības vides jomā, kuras piemēro līdzīgām organizācijām dalībvalstīs, kurās šīs organizācijas plāno iesniegt pieteikumu.

A.6.1.3. Atbilstības pienākumi

Organizācija:

a) nosaka atbilstības pienākumus saistībā ar vides aspektiem un nodrošina, ka tie tai ir pieejami;

b) nosaka, kā šie atbilstības pienākumi tiek piemēroti organizācijai;

c) veidojot, īstenojot, uzturot un pastāvīgi uzlabojot savu vides vadības sistēmu, ņem vērā šos atbilstības pienākumus.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par saviem atbilstības pienākumiem.

Piezīme. Atbilstības pienākumi var organizācijai radīt riskus un izdevības.

A.6.1.4. Plānošana

Organizācija plāno:

a) rīcību jautājumos, kas saistīti ar:

1) būtiskajiem vides aspektiem;

2) atbilstības pienākumiem;

3) 6.1.1. punktā identificētajiem riskiem un izdevībām;

b) to, kā:

1) integrēt un īstenot darbības savas vides vadības sistēmas procesos (sk. 6.2., 7., 8. un 9.1. punktu) vai citos uzņēmējdarbības procesos;

2) novērtēt šo darbību efektivitāti (skatīt 9.1. punktu).

Plānojot šīs darbības, organizācija ņem vērā savas tehnoloģiskās iespējas un finansiālās, operatīvās un uzņēmējdarbības prasības.

B.4. Atbilstība tiesību aktiem

Organizācijas, kas ir reģistrētas vai kas vēlas reģistrēties EMAS, pierāda, ka tās ir izpildījušas visus turpmāk minētos nosacījumus:

1) tās ir identificējušas visas tiesiskās prasības vides jomā un izprot tās;

2) tās nodrošina atbilstību tiesību aktiem vides jomā, tostarp atļaujām un atļauju ierobežojumiem, un sniedz atbilstošus pierādījumus;

3) tās ir ieviesušas procedūras, kas ļauj organizācijai pastāvīgi nodrošināt atbilstību tiesību aktiem vides jomā.

A.6.2. Mērķi vides jomā un plāni tos sasniegt

A.6.2.1. Mērķi vides jomā

Organizācija nosaka mērķus vides jomā attiecīgajām funkcijām un līmeņiem, ņemot vērā organizācijas būtiskos vides aspektus un saistītos atbilstības pienākumus, kā arī riskus un izdevības.

Mērķi vides jomā ir:

a) saderīgi ar vides politiku;

b) izmērāmi (ja iespējams);

c) pakļauti monitoringam;

d) izziņoti;

e) attiecīgā gadījumā atjaunināti.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju par mērķiem vides jomā.

A.6.2.2. Plānošana, lai sasniegtu mērķus vides jomā

Plānojot, kā sasniegt savus mērķus vides jomā, organizācija nosaka:

a) kas tiks darīts;

b) kādi resursi būs vajadzīgi;

c) kurš par to būs atbildīgs;

d) kad šie mērķi tiks sasniegti;

e) kā tiks novērtēti rezultāti, ietverot rādītājus, ar kuriem monitorē progresu vides jomā noteikto un izmērāmo mērķu sasniegšanā (sk. 9.1.1. punktu).

Organizācija apsver, kā darbības, ko veic nolūkā sasniegt mērķus vides jomā, var integrēt organizācijas uzņēmējdarbības procesos.

B.5. Mērķi vides jomā

Organizācijas spēj pierādīt, ka vadības sistēmā un audita procedūrās uzmanība ir vērsta uz organizācijas faktisko veikumu vides jomā, ņemot vērā tiešos un netiešos vides aspektus.

Līdzekļi mērķu un uzdevumu sasniegšanai nedrīkst būt mērķi vides jomā.

A.7. Atbalsts

A.7.1. Resursi

Organizācija nosaka un nodrošina resursus, kas vajadzīgi, lai izveidotu, īstenotu, uzturētu un pastāvīgi uzlabotu vides vadības sistēmu.

A.7.2. Kompetence

Organizācija:

a) nosaka tās (to) personas(-u) vajadzīgo kompetenci, kura(-as) tās vadībā veic darbu, kas ietekmē tās veikumu vides jomā un spēju veikt savus atbilstības pienākumus;

b) nodrošina, ka minētās personas ir kompetentas, pamatojoties uz attiecīgu izglītību, apmācību vai pieredzi;

c) nosaka ar tās vides aspektiem un tās vides vadības sistēmu saistītu apmācību nepieciešamību;

d) attiecīgā gadījumā rīkojas, lai iegūtu vajadzīgo kompetenci, un izvērtē veikto darbību lietderību.

Piezīme. Veicamās darbības var ietvert, piemēram, apmācību, darbaudzināšanu vai darbinieku pārcelšanu citā amatā, vai arī kompetentu personu pieņemšanu darbā vai nolīgšanu.

Organizācija glabā pienācīgi dokumentētu informāciju kā pierādījumu kompetencei.

B.6. Darbinieku iesaistīšana

1. Organizācijai jāatzīst, ka aktīva darbinieku iesaistīšana ir ne tikai būtisks resurss vides veikuma uzlabošanā un piemērota metode vides vadības un audita sistēmas veiksmīgai nostiprināšanai organizācijā, bet arī veiksmīgu un pastāvīgu vidisko uzlabojumu virzītājspēks un priekšnoteikums.

2. “Darbinieku iesaistīšana” būtu jāsaprot kā atsauce gan uz darbinieku tiešu līdzdalību, gan uz informācijas sniegšanu darbiniekiem un to pārstāvjiem. Tādēļ darbinieku līdzdalības shēmai jābūt ieviestai visos līmeņos. Organizācijai jāatzīst, ka saistību uzņemšanās apliecinājums, reaģētspēja un aktīvs vadības atbalsts ir priekšnosacījums minēto procesu sekmīgai īstenošanai. Šajā sakarībā vadībai jānodrošina, lai ar darbiniekiem būtu pienācīga atgriezeniskā saite.

3. Papildus minētajām prasībām darbiniekus vai to pārstāvjus iesaista procesā, kas vērsts uz to, lai pastāvīgi uzlabotu organizācijas veikumu vides jomā:

a) sagatavojot sākotnējo vides pārskatu;

b) izveidojot un īstenojot vides vadības un audita sistēmu, kas uzlabo veikumu vides jomā;

c) izveidojot vides komitejas vai darba grupas, lai ievāktu informāciju un nodrošinātu vides jomas speciālistu/vadības pārstāvju, kā arī darbinieku un to pārstāvju līdzdalību;

d) izveidojot kopīgas darba grupas saistībā ar vides rīcības programmu un vides auditu;

e) sagatavojot vides deklarācijas.

4. Šajā nolūkā jāizmanto piemēroti līdzdalības veidi, piemēram, ierosinājumu grāmatu sistēma vai arī projektu grupu vai vides komiteju darbs. Organizācijas ņem vērā Komisijas norādījumus par paraugpraksi šajā jomā. Iesaista arī darbinieku pārstāvjus, ja viņi to pieprasa.

A.7.3. Izpratne

Organizācija nodrošina, ka tās pārraudzībā strādājošās personas izprot:

a) vides politiku;

b) būtiskos vides aspektus un ar tiem saistītu esošu vai iespējamu ietekmi uz vidi, kas izriet no viņu darba;

c) savu ieguldījumu vides vadības sistēmas efektivitātes uzlabošanā, tostarp ieguvumus, ko sniedz uzlabots veikums vides jomā;

d) sekas, ko rada neatbilstība vides vadības sistēmas prasībām, tostarp organizācijas atbilstības pienākumu neizpilde.

A.7.4. Saziņa

A.7.4.1. Vispārīgi

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus iekšējās un ārējās saziņas vajadzībām vides vadības sistēmā, tostarp nosakot:

a) ko tā paziņos;

b) kad veikt paziņojumus;

c) ar ko sazināties;

d) kā sazināties.

Nosakot saziņas procesu(-us), organizācija:

— ņem vērā savus atbilstības pienākumus,

— nodrošina, ka paziņotā vidiskā informācija ir saskanīga ar informāciju, kas ģenerēta vides vadības sistēmā, un ir ticama.

Organizācija sniedz atbildes uz attiecīgajiem paziņojumiem par tās vides vadības sistēmu.

Organizācija attiecīgi glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu paziņojumiem.

A.7.4.2. Iekšējā saziņa

Organizācija:

a) iekšienē, dažādos organizācijas līmeņos un funkcijās, dara zināmu informāciju, kas attiecas uz vides vadības sistēmu, tostarp izmaiņām vides vadības sistēmā;

b) nodrošina tādu(-us) saziņas procesu(-us), kas personai(-ām) ļauj veikt savu darbu organizācijas vadībā tā, lai tiktu sekmēti pastāvīgi uzlabojumi.

A.7.4.3. Ārējā saziņa

Ārējā saziņā organizācija paziņo informāciju, kas attiecas uz vides vadības sistēmu, un dara to saskaņā ar organizācijas saziņas procesu(-iem) un atbilstības pienākumiem.

B.7. Saziņa

1. Organizācijām jāspēj pierādīt, ka tās veido atklātu dialogu ar sabiedrību, iestādēm un pārējām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām kopienām un klientiem, par organizācijas darbību, ražojumu un pakalpojumu ietekmi uz vidi.

2. Lai nodrošinātu augstu pārredzamības līmeni un panāktu ieinteresēto personu uzticēšanos, EMAS reģistrētās organizācijas atklāj konkrētu informāciju par vidi, kā noteikts IV pielikumā “Ziņojumu par vidi iesniegšana”.

A.7.5. Dokumentēta informācija

A.7.5.1. Vispārīgi

Organizācijas vides vadības sistēma ietver:

a) dokumentētu informāciju, ko pieprasa šis starptautiskai standarts;

b) dokumentētu informāciju, ko organizācija noteikusi par nepieciešamu vides vadības sistēmas efektivitātes nodrošināšanai.

Piezīme. Vides vadības sistēmas dokumentētās informācijas apjoms dažādās organizācijās var atšķirties šādu iemeslu dēļ:

— organizācijas lielums un tās darbību, procesu, ražojumu un pakalpojumu veids,

— vajadzība pierādīt atbilstības pienākumu izpildi,

— procesu sarežģītības pakāpe un to mijiedarbība,

— to personu kompetence, kas veic darbu organizācijas vadībā.

A.7.5.2. Sagatavošana un atjaunināšana

Sagatavojot un atjauninot dokumentētu informāciju, organizācija nodrošina, ka ir atbilstoša:

a) identifikācija un apraksts (piemēram, nosaukums, datums, autors vai atsauces numurs);

b) formāts (piemēram, valoda, programmatūras versija, grafika) un informācijas nesējs (piemēram, informācija drukātā vai elektroniskā veidā);

c) pārskatīšana un apstiprināšana attiecībā uz atbilstību un piemērotību.

A.7.5.3. Dokumentētās informācijas kontrole

Saskaņā ar vides vadības sistēmu un šo starptautisko standartu sniedzamo dokumentēto informāciju kontrolē, lai nodrošinātu, ka tā ir:

a) pieejama un piemērota izmantošanai, kad un kur tas ir vajadzīgs;

b) pienācīgi aizsargāta (piemēram, pret konfidencialitātes pārkāpumu, neatbilstīgu izmantošanu vai integritātes zudumu).

Lai veiktu dokumentētas informācijas kontroli, organizācija attiecīgā gadījumā pievēršas šādām darbībām:

— izplatīšana, pieejamība, izguve un izmantošana,

— glabāšana un saglabāšana, tostarp nodrošinot turpmāku salasāmību,

— kontrole attiecībā uz izmaiņām (piemēram, versiju kontrole),

— arhivēšana un izvietošana.

Ārējas izcelsmes dokumentētu informāciju, ko organizācija ir noteikusi par nepieciešamu vides vadības sistēmas plānošanai un darbībai, attiecīgi identificē un kontrolē.

Piezīme. Pieejamība var izpausties kā lēmums par atļauju ar dokumentēto informāciju vienīgi iepazīties vai atļauju ar dokumentēto informāciju iepazīties un mainīt to.

A.8. Darbība

A.8.1. Darbības plānošana un kontrole

Organizācija izveido, īsteno, kontrolē un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai izpildītu vides vadības sistēmas prasības un īstenotu 6.1. un 6.2. punktā minētās darbības, un šajā sakarībā:

— attiecībā uz procesu(-iem) nosaka darbības kritērijus,

— uzrauga procesu(-us) saskaņā ar darbības kritērijiem.

Piezīme. Kontrole var ietvert inženiertehnisko kontroli un procedūras. Kontroli var veikt, ievērojot hierarhiju (piemēram, paredzot novēršanu, aizstāšanu vai veicot administratīvo kontroli), turklāt dažāda veida kontroles pasākumus var veikt atsevišķi vai kopā.

Organizācija kontrolē plānotās izmaiņas un izskata neparedzētu izmaiņu sekas, vajadzības gadījumā veicot pasākumus, lai mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi.

Organizācija nodrošina, lai ārpakalpojumu process(-i) tiktu kontrolēts(-i) vai ietekmēts(-i). Procesam(-iem) piemērojamās(-o) kontroles vai ietekmes veidu un apmēru nosaka vides vadības sistēmas ietvaros.

Atbilstoši aprites cikla perspektīvai organizācija:

a) attiecīgi ievieš kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās vides prasība(-as) ir ņemta(-as) vērā ražojuma vai pakalpojuma plānošanas un izstrādes procesā, ņemot vērā visus ražojuma vai pakalpojuma aprites cikla posmus;

b) attiecīgi nosaka savu(-as) vides prasību(-as) ražojumu un pakalpojumu iepirkumam;

c) savu(-as) attiecīgo(-ās) vides prasību(-as) paziņo ārējiem piegādātājiem vai ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp līgumslēdzējiem;

d) apsver vajadzību sniegt informāciju par iespējamo būtisko ietekmi uz vidi,

kas saistīta ar tās ražojumu un pakalpojumu transportēšanu vai piegādi, lietošanu, apstrādi pēc aprites cikla beigām un galīgo likvidēšanu.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka process(-i) ir veikts(-i) atbilstoši plānotajam.

A.8.2. Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai sagatavotos 6.1.1. punktā minētām iespējamām ārkārtas situācijām un reaģētu uz tām.

Organizācija:

a) sagatavojas reaģēšanai, plānojot darbības, kuru mērķis ir novērst vai mazināt ārkārtas situāciju radītu negatīvu ietekmi uz vidi;

b) reaģē uz notikušām ārkārtas situācijām;

c) rīkojas, lai novērstu vai mazinātu ārkārtas situāciju sekas, un dara to atbilstoši ārkārtas situācijas un iespējamās ietekmes uz vidi mērogam;

d) periodiski testē plānotos reaģēšanas pasākumus, ja tas ir praktiski iespējams;

e) periodiski pārskata un pārstrādā procesu(-us) un plānotos reaģēšanas pasākumus, jo īpaši pēc ārkārtas situācijām vai to testiem;

f) attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp personām, kas veic darbu organizācijas vadībā, sniedz attiecīgu informāciju un apmācību saistībā ar gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka process(-i) ir veikts(-i) atbilstoši plānotajam.

A.9. Veikuma novērtējums

A.9.1. Monitorings, mērījumi, analīze un novērtējums

A.9.1.1. Vispārīgi

Organizācija monitorē savu veikumu vides jomā, veic attiecīgus mērījumus, analīzi un novērtējumu.

Organizācija nosaka:

a) kas ir jāmonitorē un jāmēra;

b) attiecīgā gadījumā monitoringa, mērījumu, analīzes un novērtēšanas metodes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu derīgus rezultātus;

c) kritērijus, pēc kuriem organizācija novērtē savu veikumu vides jomā, un attiecīgus rādītājus;

d) laiku, kad veic monitoringu un mērījumus;

e) laiku, kad analizē un novērtē monitoringa un mērījumu rezultātus.

Organizācija nodrošina, lai tiktu izmantotas kalibrētas un verificētas monitoringa un mērīšanas iekārtas un tās tiktu attiecīgi uzturētas.

Organizācija novērtē savu veikumu vides jomā un vides vadības sistēmas efektivitāti.

Attiecīgo informāciju par veikumu vides jomā organizācija paziņo gan iekšējā, gan ārējā saziņā, un dara to saskaņā ar organizācijas saziņas procesu(-iem) un atbilstības pienākumiem.

Organizācija glabā atbilstīgi dokumentētu informāciju kā pierādījumu monitoringa, mērījumu, analīzes un novērtēšanas rezultātiem.

A.9.1.2. Atbilstības novērtēšana

Organizācija izveido, īsteno un uztur procesus, kas vajadzīgi, lai novērtētu tās atbilstības pienākumu izpildi.

Organizācija:

a) nosaka atbilstības novērtēšanas biežumu;

b) novērtē atbilstību un vajadzības gadījumā rīkojas;

c) uztur zināšanas un izpratni par savu atbilstības statusu.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu atbilstības novērtēšanas rezultātam(-iem).

A.9.2. Iekšējais audits

A.9.2.1. Vispārīgi

Organizācija plānotos intervālos veic iekšējos auditus, lai iegūtu informāciju par to, vai vides vadības sistēma:

a) atbilst:

1) pašas organizācijas prasībām attiecībā uz tās vides vadības sistēmu;

2) šā starptautiskā standarta prasībām;

b) ir efektīvi īstenota un uzturēta.

A.9.2.2. Iekšējā audita programma

Organizācija izveido, īsteno un uztur iekšējā audita programmu(-as), tostarp nosaka savu iekšējo auditu biežumu, metodes, pienākumus, plānošanas prasības un ziņošanu par saviem iekšējiem auditiem.

Veidojot iekšējā audita programmu, organizācija ņem vērā attiecīgā procesa nozīmi vides jomā, izmaiņas, kuras skar organizāciju, kā arī iepriekšējo auditu rezultātus.

Organizācija:

a) nosaka audita kritērijus un katra audita tvērumu;

b) izvēlas auditorus un veic auditus tādā veidā, lai nodrošinātu audita procesa objektivitāti un neitralitāti;

c) nodrošina, ka auditu rezultātus paziņo attiecīgajai vadībai.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu audita programmas īstenošanai un audita rezultātiem.

A.9.3. Vadības pārskati

Augstākā līmeņa vadība plānotos intervālos pārskata organizācijas vides vadības sistēmu, lai nodrošinātu tās pastāvīgu piemērotību, atbilstību un efektivitāti.

Vadības pārskatos ņem vērā:

a) no iepriekšējiem vadības pārskatiem izrietošo darbību statusu;

b) izmaiņas:

1) iekšējos un ārējos jautājumos, kas ir būtiski vides vadības sistēmai;

2) ieinteresēto personu vajadzībās un vēlmēs, tostarp atbilstības pienākumos;

3) būtiskajos vides aspektos;

4) riskos un izdevībās;

c) to, cik lielā mērā ir sasniegti mērķi vides jomā;

d) informāciju par organizācijas veikumu vides jomā, tostarp tendences attiecībā uz:

1) neatbilstību un korektīviem pasākumiem;

2) monitoringa un mērījumu rezultātiem;

3) atbilstības pienākumu izpildi;

4) audita rezultātiem;

e) resursu pietiekamību;

f) attiecīgo(-os) paziņojumu(-us) no ieinteresētajām pusēm, tostarp sūdzības;

g) pastāvīgas uzlabošanas izdevības.

Vadības pārskatu rezultāti ietver:

— secinājumus par vides vadības sistēmas pastāvīgu piemērotību, atbilstību un efektivitāti,

— lēmumus saistībā ar pastāvīgas uzlabošanas izdevībām,

— lēmumus saistībā ar jebkuru vajadzību veikt izmaiņas vides vadības sistēmā, tostarp attiecībā uz resursiem,

— vajadzības gadījumā darbības, kas jāveic tad, ja mērķi vides jomā nav sasniegti,

— izdevības vajadzības gadījumā uzlabot vides vadības sistēmas integrāciju ar citiem uzņēmējdarbības procesiem,

— ietekmi uz organizācijas stratēģisko vadību.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu vadības veiktās pārskatīšanas rezultātiem.

A.10. Uzlabošana

A.10.1. Vispārīgi

Organizācija apzina izdevības veikt uzlabojumus (skatīt 9.1., 9.2. un 9.3. punktu) un īstenot vajadzīgās darbības, lai sasniegtu savas vides vadības sistēmas plānotos rezultātus.

A.10.2. Neatbilstība un korektīvi pasākumi

Neatbilstības gadījumā organizācija:

a) reaģē uz neatbilstību un attiecīgā gadījumā:

1) rīkojas, lai to kontrolētu un koriģētu;

2) risina sekas, tostarp mazina negatīvo ietekmi uz vidi;

b) izvērtē nepieciešamību rīkoties, lai likvidētu neatbilstības cēloņus, lai tā neatkārtotos vai nerastos citur, un šajā nolūkā:

1) izskata neatbilstības situāciju;

2) nosaka neatbilstības cēloņus;

3) nosaka, vai pastāv līdzīga veida neatbilstība vai tādas varētu rasties;

c) veic visas vajadzīgās darbības;

d) pārskata, cik efektīvs bijis katrs no veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

e) vajadzības gadījumā veic izmaiņas vides vadības sistēmā.

Korektīvajos pasākumos ņem vērā to, cik būtiskas ir konstatēto neatbilstības sekas, tostarp ietekme uz vidi.

Organizācija glabā dokumentētu informāciju kā pierādījumu:

— neatbilstības būtībai un jebkādām turpmākām veiktajām darbībām,

— korektīvo pasākumu rezultātiem.

A.10.3. Pastāvīgi uzlabojumi

Organizācija pastāvīgi uzlabo vides vadības sistēmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti, lai nodrošinātu labāku veikumu vides jomā.

(1)

Šajā pielikumā pārpublicētais valsts standarta teksts ir iekļauts ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) atļauju. Pilnu valsts standarta tekstu var iegādāties valstu standartizācijas iestādēs, kuru saraksts ir publicēts oficiālajā CEN tīmekļa vietnē. Šā pielikuma pārpublicēšana komerciālos nolūkos nav atļauta.

III PIELIKUMS

IEKŠĒJAIS VIDES AUDITS

1. Audita programma un audita biežums

1.1. Audita programma

Audita programma nodrošina, ka organizācijas vadība saņem informāciju, kura tai vajadzīga, lai pārskatītu organizācijas veikumu vides jomā un vides vadības sistēmas efektivitāti un varētu uzskatāmi parādīt, ka šie jautājumi tiek kontrolēti.

1.2. Audita programmas mērķi

Mērķi jo īpaši ietver esošo vadības sistēmu vērtēšanu un konstatējumus par atbilstību organizācijas politikai un programmai, tostarp atbilstību tiesiskajām prasībām un citām ar vidi saistītām prasībām.

1.3. Audita programmas tvērums

Skaidri jānosaka katra atsevišķa audita vai vajadzības gadījumā katra audita cikla posma tvērums, skaidri norādot:

jomas, kurās jāveic audits;

auditējamās darbības;

vērā ņemamos vides kritērijus;

laikposmu, uz kuru attiecas audits.

Vides audits ietver faktisko datu vērtējumu, kuri vajadzīgi, lai novērtētu veikumu vides jomā.

1.4. Audita biežums

Auditu vai audita ciklu, kas attiecas uz visām organizācijas darbībām, veic pēc vajadzības ne retāk kā reizi trīs vai četros gados, ja piemēro 7. pantā minēto atkāpi. Biežums, kādā auditē darbības, atšķiras atkarībā no:

darbības veida, apjoma un sarežģītības;

tā, cik būtiskā ir saistītā ietekme uz vidi;

iepriekšējos auditos konstatēto problēmu būtiskuma un tā, cik steidzami tās jārisina;

līdzšinējām problēmām vides jomā.

Auditu attiecībā uz sarežģītākām darbībām, kurām ir būtiskāka ietekme uz vidi, veic biežāk.

Organizācija veic auditu vismaz reizi gadā, jo tas palīdz uzskatāmi parādīt organizācijas vadībai un vides verificētājam, ka būtiskie vides aspekti tiek kontrolēti.

Organizācija veic auditu par:

organizācijas veikumu vides jomā un

organizācijas atbilstību piemērojamajām tiesiskajām prasībām un citām ar vidi saistītām prasībām.

2. Audita darbības

Audita darbības ietver sarunas ar darbiniekiem par veikumu vides jomā, darba apstākļu un iekārtu pārbaudi, kā arī protokolu, rakstisku procedūru un citu attiecīgu dokumentu pārskatīšanu. Šīs darbības veic ar mērķi novērtēt auditējamās darbības veikumu vides jomā, tādā veidā nosakot, vai tā atbilst piemērojamiem standartiem, noteikumiem, mērķiem un uzdevumiem vides jomā. Tajās arī nosaka, vai sistēma, kas ieviesta pienākumu un veikuma vides jomā pārvaldībai, ir efektīva un piemērota, un tādēļ tajā cita starpā tiks veiktas pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību minētajiem kritērijiem, nosakot visas vadības sistēmas efektivitāti.

Audita procesā jo īpaši iekļauj šādus posmus:

izpratnes gūšana par vadības sistēmām;

vadības sistēmu priekšrocību un trūkumu novērtēšana;

pierādījumu vākšana par tām jomām, kurās vadības sistēma funkcionē, un tām, kur nefunkcionē;

audita konstatējumu novērtēšana;

audita secinājumu sagatavošana;

ziņošana par audita konstatējumiem un secinājumiem.

3. Ziņošana par audita konstatējumiem un secinājumiem

Rakstiska audita ziņojuma pamatmērķi ir šādi:

dokumentēt audita tvērumu;

informēt vadību par to, cik lielā mērā tiek ievērota organizācijas vides politika un kāda ir organizācijas attīstība vides jomā;

informēt vadību par to, cik lielā mērā tiek nodrošināta atbilstība tiesiskajām prasībām un citām ar vidi saistītām prasībām, kā arī par pasākumiem, kuri veikti, lai varētu pierādīt šo atbilstību;

informēt vadību par to, cik efektīvi un uzticami ir pasākumi, kuri veikti, lai monitorētu un mazinātu organizācijas ietekmi uz vidi;

vajadzības gadījumā demonstrēt korektīvu pasākumu nepieciešamību.

Rakstiskā audita ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai sasniegtu šos mērķus.

▼M3

IV PIELIKUMS

VIDISKĀ ZIŅOŠANA

A. Ievads

Vidiskā informācija jāsniedz skaidri un saskaņoti, un to vēlams darīt pieejamu elektroniskā formā. Organizācija nosaka vislabāko formātu, kā šo informāciju darīt pieejamu ieinteresētajām personām lietotājdraudzīgā veidā.

B. Vidiskā deklarācija

Vidiskajā deklarācijā [“vides deklarācija”] ir vismaz šādi elementi un tā atbilst šādam prasību minimumam:

kopsavilkums par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, organizācijas saistību ar mātesorganizācijām, ja tādas ir, un skaidrs un nepārprotams EMAS reģistrācijas mēroga apraksts ar reģistrācijas aptverto objektu sarakstu;

organizācijas vidiskā politika [“vides politika”] un īss apraksts par organizācijas vidiskās pārvaldības sistēmas [“vides vadības sistēma”] vadības struktūru;

visu to tiešo un netiešo būtisko vidisko aspektu [“vides aspekts”] raksturojums, no kuriem izriet organizācijas būtiskā ietekme uz vidi, īss apraksts par to, kā noteikts to būtiskums, kā arī paskaidrojums par šo aspektu ietekmes veidu;

vidisko mērķu un mērķrādītāju [“mērķi un uzdevumi vides jomā”] apraksts sastatījumā ar būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi;

apraksts par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko paredzēts uzlabot vidisko veikumu [“veikums vides jomā”], sasniegt mērķus un mērķrādītājus un nodrošināt atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām.

Ja tās ir pieejamas, būtu jāatsaucas uz relevantajām vidiskās pārvaldības paraugpraksēm [“vides vadības paraugprakses”], kas izklāstītas 46. pantā minētajos nozares atsauces dokumentos;

kopsavilkums par datiem, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus.

Jāziņo gan par vidiskā veikuma pamatrādītājiem [“veikuma vides jomā rādītājs”], gan par specifiskajiem vidiskā veikuma rādītājiem, kas noteikti C iedaļā. Ja noteikti vidiskie mērķi un mērķrādītāji, ziņo attiecīgos datus;

atsauce uz galvenajām tiesību normām, kas organizācijai jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām, un deklarācija par atbilstību tiesību aktiem;

25. panta 8. punktā minētais prasību izpildes apliecinājums un vidiskuma verificētāja [“vides verificētājs”] vārds, uzvārds un akreditācijas vai licences numurs, kā arī validācijas datums. Tā vietā var izmantot VII pielikumā minēto vidiskuma verificētāja parakstīto deklarāciju.

Atjauninātajā vidiskajā deklarācijā ir vismaz tie elementi un tā atbilst vismaz tam prasību minimumam, kas izklāstīts e)–h) punktā.

Organizācijas var nolemt savā vidiskajā deklarācijā iekļaut papildu faktus par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem vai to atbilstību konkrētām prasībām. Visu vidiskajā deklarācijā iekļauto informāciju validē vidiskuma verificētājs.

Vidisko deklarāciju var integrēt citos organizācijas ziņojumdokumentos (piem., ziņojumos par pārvaldību, ilgtspēju vai korporatīvo sociālo atbildību). To integrējot šādos ziņojumdokumentos, skaidri nošķir validēto informāciju no nevalidētās. Vidisko deklarāciju skaidri identificē (piemēram, ar EMAS logotipu), un dokumentā iekļauj īsu paskaidrojumu par validāciju EMAS kontekstā.

C. Ziņošana, balstoties uz vidiskā veikuma rādītājiem un kvalitatīvu informāciju

1. Ievads

Gan vidiskajā deklarācijā, gan atjauninātajā vidiskajā deklarācijā organizācijas ziņo par saviem būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem, izmantojot tālāk izklāstītos vidiskā veikuma pamatrādītājus un specifiskos vidiskā veikuma rādītājus. Ja nav pieejami kvantitatīvi dati, organizācijas ziņo 4. punktā aprakstīto kvalitatīvo informāciju.

Ziņojot sniedz datus par faktisko ielaidi un izlaidi. Ja šādu datu atklāšana apdraudētu organizācijas komerciālās vai rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, kas nodrošināta ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, organizācijai var ļaut šo informāciju ziņojumos indeksēt, piemēram, nosakot bāzes gadu (ar indeksa skaitli 100) un no tā atainojot faktiskās ielaides/izlaides dinamiku.

Rādītāji:

sniedz precīzu organizācijas vidiskā veikuma vērtējumu;

ir viegli saprotami un nepārprotami;

dod iespēju veikt salīdzināšanu pa gadiem, lai varētu noskaidrot, vai organizācijas vidiskais veikums ir uzlabojies; lai šāda salīdzināšana būtu iespējama, ziņošana aptver vismaz trīs darbības gadus, ja vien ir pieejami attiecīgi dati;

vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar nozares, valsts vai reģiona etalonrādītājiem;

vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar regulatīvajām prasībām.

Šādā nolūkā organizācija īsi raksturo katra rādītāja tvērumu (arī organizatoriskās un materiālās robežas, izmantojamību un aprēķina metodiku).

2. Vidiskā veikuma pamatrādītāji

Pamatrādītāji raksturo veikumu šādās vidiskuma pamatjomās:

enerģija;

ii)

materiāli;

iii)

ūdens;

iv)

atkritumi;

zemes izmantojums no bioloģiskās daudzveidības viedokļa; un

vi)

emisijas.

Ziņot par vidiskā veikuma pamatrādītājiem ir pienākums. Tomēr organizācija var izvērtēt, cik relevanti šie rādītāji ir, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus un ietekmi uz vidi. Ja organizācija secina, ka viens vai vairāki pamatrādītāji attiecībā uz tās būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi nav relevanti, tā var par attiecīgajiem pamatrādītājiem neziņot. Tādā gadījumā organizācija vidiskajā deklarācijā skaidri un argumentēti paskaidro, kāpēc par tiem neziņo.

Katru pamatrādītāju veido:

skaitlis A, kas ir kopējā gada ielaide/izlaide konkrētā jomā;

ii)

skaitlis B, kas ir gada atsauces vērtība, kura reprezentē organizācijas darbību; un

iii)

skaitlis R, kas ir A/B attiecība.

Katra organizācija ziņo par visiem trim katra rādītāja elementiem.

Kopējo gada ielaidi/izlaidi konkrētā jomā, t. i., skaitli A, paziņo šādi.

Par enerģiju:

—

“kopējais tiešais enerģijas patēriņš”, kas atbilst organizācijas kopējam gada enerģijas patēriņam,

—

“kopējais atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņš”, kas atbilst organizācijas kopējam gada atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņam,

—

“kopējā saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija”, kas atbilst enerģijas daudzumam, kuru organizācija gada laikā saražo no atjaunojamajiem energoresursiem.

Šo pēdējo elementu ziņo tikai tad, ja kopējais enerģijas daudzums, ko organizācija saražo no atjaunojamajiem energoresursiem, ievērojami pārsniedz organizācijas kopējo patērēto atjaunojamo energoresursu enerģiju vai ja organizācijas saražoto atjaunojamo energoresursu enerģiju nav patērējusi pati organizācija.

Ja tiek patērēta vai (atjaunojamo energoresursu enerģijas gadījumā) saražota dažādu veidu enerģija (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmie u. c.), gadā patērēto enerģiju attiecīgi ziņo atsevišķi pa veidiem.

Enerģiju vēlams izteikt kWh, MWh, GJ vai citās mērvienībās, kurās parasti paziņo attiecīgo patērēto vai saražoto enerģiju.

ii)

Par materiāliem:

—

“galveno izmantoto materiālu gada masas plūsma” (izņemot enerģijas nesēju un ūdens masu), vēlams, izteikta masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), tilpuma vienībās (piem., m3) vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās.

Dažādu veidu materiālu gada masas plūsmu attiecīgi ziņo atsevišķi pa veidiem.

iii)

Par ūdeni:

—

“kopējais gada ūdens patēriņš”, izteikts tilpuma vienībās (piem., litros vai m3).

iv)

Par atkritumiem:

—

“kopējais gadā radušos atkritumu daudzums” sadalījumā pa veidiem, vēlams, izteikts masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), tilpuma vienībās (piem., m3) vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās,

—

“kopējais gadā radušos bīstamo atkritumu daudzums”, vēlams, izteikts masas vienībās (piem., kilogramos vai tonnās), m3 vai citās nozarē parasti izmantotās vienībās.

Par zemes izmantojumu no bioloģiskās daudzveidības viedokļa:

—

zeme pa izmantojuma veidiem no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, izteikta laukuma vienībās (piem., m2 vai ha):

—

kopējais zemes izmantojums,

—

kopējā pārklātā platība,

—

kopējā dabai draudzīgā platība objektos,

—

kopējā dabai draudzīgā platība ārpus objektiem.

“Dabai draudzīga platība” ir platība, kas galvenokārt veltīta dabas aizsardzībai vai atjaunošanai. Dabai draudzīgas platības var atrasties objektā un ietvert jumtu, fasādi, ūdens drenas vai citus elementus, kas ir izveidoti, pielāgoti vai tiek pārvaldīti tā, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību. Dabai draudzīgas platības var atrasties arī ārpus organizācijas objektiem, ja vien šīs platības pieder organizācijai vai organizācija tās pārvalda un tās galvenokārt veltītas bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Var aprakstīt arī līdzpārvaldītas platības, kas veltītas bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, ja vien ir skaidri norādīts līdzpārvaldības apmērs.

“Pārklāta platība” ir jebkura platība, kurā sākotnējā augsne ir pārklāta (piem., ceļi) un tāpēc kļuvusi necaurlaidīga. Šī necaurlaidība var atstāt ietekmi uz vidi.

vi)

Par emisijām:

—

“gada kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas”, kas ietver vismaz CO2, CH4, N2O, HFC, PFC, NF3 un SF6 emisijas, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta,

Organizācijai būtu jāapsver iespēja par siltumnīcefekta gāzu emisijām ziņot saskaņā ar atzītu metodiku, piemēram, Siltumnīcefekta gāzu protokolu.

—

“gada kopējās emisijas gaisā”, kas ietver vismaz SO2, NOX un daļiņu (PM) emisijas, izteiktas kilogramos vai tonnās.

Gada atsauces vērtību, kas reprezentē organizācijas darbību, – skaitli B – izvēlas un par to ziņo, ievērojot šādas prasības.

Skaitlis B:

ir saprotams;

ii)

ir skaitlis, kas vislabāk reprezentē organizācijas kopējo gada darbību;

iii)

dod iespēju korekti aprakstīt organizācijas vidisko veikumu, ņemot vērā organizācijas specifiku un darbības;

iv)

nozarē, kurā organizācija darbojas, ir bieži lietota atsauces vērtība, piemēram:

—

gada kopējā fiziskā izlaide,

—

kopējais darbinieku skaits,

—

kopējais pārnakšņojumu skaits,

—

kopējais teritorijas iedzīvotāju skaits (publiskās pārvaldes iestāžu gadījumā),

—

pārstrādāto atkritumu daudzums tonnās (organizācijām, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas nozarē),

—

kopējais saražotās enerģijas daudzums (organizācijām, kas darbojas enerģijas ražošanas nozarē);

nodrošina, ka ziņotie rādītāji ir salīdzināmi laika griezumā. Kad skaitlis B ir noteikts, to izmanto nākamajās vidiskajās deklarācijās.

Skaitļa B izmaiņas paskaidro vidiskajā deklarācijā. Ja skaitlis B mainās, organizācija nodrošina, ka skaitli iespējams salīdzināt vismaz 3 gadu griezumā, pārrēķinot iepriekšējo gadu rādītājus pēc mainītā skaitļa B.

3. Specifiskie vidiskā veikuma rādītāji

Katra organizācija arī ik gadu ziņo par savu veikumu attiecībā uz būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi, kas saistīta ar tās galvenajām saimnieciskajām darbībām, ir izmērāma un verificējama un nav jau ietverta pamatrādītājos.

Par šiem rādītājiem ziņo saskaņā ar šīs iedaļas ievadā noteiktajām prasībām.

Organizācija, lai tai būtu vieglāk identificēt relevantos nozarspecifiskos rādītājus, ņem vērā 46. pantā minētos nozares atsauces dokumentus, ja tādi ir pieejami.

4. Ziņošana par būtiskiem vidiskajiem aspektiem, balstoties uz kvalitatīvu informāciju

Ja par būtiskiem tiešiem vai netiešiem vidiskajiem aspektiem nav pieejami nekādi kvantitatīvi dati, organizācijas par savu veikumu ziņo, pamatojoties uz kvalitatīvu informāciju.

D. Atbildība vietējā līmenī

Organizācijas, kas reģistrējas EMAS, var iesniegt vienu korporatīvo vidisko deklarāciju, kura aptver vairākas atšķirīgas ģeogrāfiskās vietas.

Tā kā EMAS mērķis ir nodrošināt atbildību vietējā līmenī, organizācijas nodrošina, ka katra objekta būtiskā ietekme uz vidi tiek skaidri identificēta un paziņota korporatīvajā vidiskajā deklarācijā.

E. Pieejamība sabiedrībai

Organizācija nodrošina, ka spēj vidiskuma verificētajam pierādīt, ka jebkurš, kuru interesē organizācijas vidiskais veikums, var bez grūtībām brīvi piekļūt B un C iedaļā prasītajai informācijai. Lai nodrošinātu šādu caurredzamību, vidiskajai deklarācijai būtu vēlams būt publiski pieejamai organizācijas vietnē.

Organizācija nodrošina, ka šī informācija par konkrētu objektu vai organizāciju tiek publiskota (vismaz vienā) tās dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā valodā, kurā objekts vai organizācija atrodas.

Korporatīvās vidiskās deklarācijas gadījumā organizācija turklāt nodrošina, ka (reģistrācijas vajadzībām) šī informācija ir pieejama (vismaz vienā) tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā organizācija reģistrēta, vai (vismaz vienā) Savienības oficiālajā valodā, par ko tā vienojusies ar kompetento iestādi, kura atbild par reģistrāciju.

Vidisko deklarāciju var darīt pieejamu arī citās valodās, ja vien tulkotā dokumenta saturs atbilst vidiskā verificētāja validētās oriģinālās vidiskās deklarācijas saturam un tajā skaidri norādīts, ka tas ir validētā dokumenta tulkojums.

▼B

V PIELIKUMS EMASLOGOTIPS

V PIELIKUMS

EMAS LOGOTIPS

▼M1

Logotipu var lietot jebkurā no 24 valodām, kā norādīts turpmāk:

bulgāru valodā:	“Проверено управление по околна среда”
čehu valodā:	“Ověřený systém environmentálního řízení”
horvātu valoda:	“Verificirani sustav upravljanja okolišem”
dāņu valodā:	“Verificeret miljøledelse”
holandiešu valodā:	“Geverifieerd milieuzorgsysteem”
angļu valodā:	“Verified environmental management”
igauņu valodā:	“Tõendatud keskkonnajuhtimine”
somu valodā:	“Todennettu ympäristöasioiden hallinta”
franču valodā:	“Management environnemental vérifié”
vācu valodā:	“Geprüftes Umweltmanagement”
grieķu valodā:	“επιθεωρημένη περιβαλλοντική διαχείριση”
ungāru valodā:	“Hitelesített környezetvédelmi vezetési rendszer”
itāļu valodā :	“Gestione ambientale verificata”
īru valodā:	“Bainistíocht comhshaoil fíoraithe”
latviešu valodā:	“Verificēta vides pārvaldība”
lietuviešu valodā:	“Įvertinta aplinkosaugos vadyba”
maltiešu valodā:	“Immaniggjar Ambjentali Verifikat”
poļu valodā:	“Zweryfikowany system zarządzania środowiskowego”
portugāļu valodā:	“Gestão ambiental verificada”
rumāņu valodā:	“Management de mediu verificat”
slovāku:	“Overené environmentálne manažérstvo”
slovēņu valodā:	“Preverjen sistem ravnanja z okoljem”
spāņu valodā:	“Gestión medioambiental verificada”
zviedru valodā:	“Verifierat miljöledningssystem”

▼B

2.	Logotipu lieto: — vai nu trīs krāsās (Pantone Nr. 355 zaļš; Pantone Nr. 109 dzeltens; Pantone Nr. 286 zils), — vai melnā krāsā, — vai baltā krāsā, vai — izmantojot pelēko toņu skalu.

VI PIELIKUMS INFORMĀCIJAS PRASĪBAS REĢISTRĀCIJAI

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS PRASĪBAS REĢISTRĀCIJAI

(Informācija jāsniedz, ja tā ir piemērojama)

1. ORGANIZĀCIJA
Nosaukums	…
Adrese	…
Pilsēta	…
Pasta indekss	…
Valsts/teritorija/reģions/autonomais apgabals	…
Kontaktpersona	…
Tālrunis	…
FAKSS	…
E-pasts	…
Interneta vietne	…
Publiska piekļuve vides deklarācijai vai atjauninātajai vides deklarācijai
a) drukātā veidā	…
b) elektroniski	…
Reģistrācijas numurs	…
Reģistrācijas datums	…
Datums, kad reģistrāciju pārtrauc uz laiku	…
Datums, kad reģistrāciju pārtrauc pavisam	…
Nākamās vides deklarācijas iesniegšanas datums	…
Nākamās atjauninātās vides deklarācijas iesniegšanas datums	…
Pieprasījums piemērot atrunu saskaņā ar 7. pantu JĀ/NĒ	…
NACE darbības kods	…
Darbinieku skaits	…
Apgrozījums vai gada bilance	…
2. OBJEKTS
Nosaukums	…
Adrese	…
Pasta indekss	…
Pilsēta	…
Valsts/teritorija/reģions/autonomais apgabals	…
Kontaktpersona	…
Tālrunis	…
FAKSS	…
E-pasts	…
Interneta vietne	…
Publiska piekļuve vides deklarācijai vai atjauninātajai vides deklarācijai
a) drukātā veidā	…
b) elektroniski	…
Reģistrācijas numurs	…
Reģistrācijas datums	…
Datums, kad reģistrāciju pārtrauc uz laiku	…
Datums, kad reģistrāciju pārtrauc pavisam	…
Nākamās vides deklarācijas iesniegšanas datums	…
Nākamās atjauninātās vides deklarācijas iesniegšanas datums	…
Pieprasījums piemērot atrunu saskaņā ar 7. pantu JĀ/NĒ	…
NACE darbības kods	…
Darbinieku skaits	…
Apgrozījums/vai gada bilance	…
3. VIDES VERIFICĒTĀJS
Vides verificētāja vārds, uzvārds	…
Adrese	…
Pasta indekss	…
Pilsēta	…
Valsts/teritorija/reģions/autonomais apgabals	…
Tālrunis	…
FAKSS	…
E-pasts	…
Akreditācijas vai licences reģistrācijas numurs	…
Akreditācijas vai licences joma (NACE kodi)	…
Akreditācijas vai licencēšanas iestāde	…
…, …/…/20	…
Organizācijas pārstāvja paraksts	…

VII PIELIKUMS VIDES VERIFICĒTĀJA DEKLARĀCIJA PAR VERIFIKĀCIJAS APSTIPRINĀŠANAS DARBĪBĀM

VII PIELIKUMS

VIDES VERIFICĒTĀJA DEKLARĀCIJA PAR VERIFIKĀCIJAS APSTIPRINĀŠANAS DARBĪBĀM

… (vārds, uzvārds)

ar EMAS vides verificētāja reģistrācijas numuru …,

akreditēts vai licencēts … jomā (NACE kods),

deklarē, ka viņš ir verificējis, vai objekts(-i) vai visa organizācija, kā norādīts organizācijas … (nosaukums) vides deklarācijā/atjauninātajā vides deklarācijā ( *1 ),

ar reģistrācijas numuru (ja pieejams) …

atbilst visām prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS).

Parakstot šo deklarāciju, es apliecinu, ka:

—

verifikācija un apstiprināšana veikta, pilnībā ievērojot Regulas (EK) Nr. 1221/2009 prasības,

—

verifikācijas un apstiprināšanas rezultāti apliecina, ka nav nekādu pierādījumu par neatbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā,

—

organizācijas/objekta (*1) vides deklarācijas/atjauninātās vides deklarācijas (*1) dati un informācija precīzi, ticami un pareizi atspoguļo visas organizācijas/objekta (*1) darbības vides deklarācijā minētajā jomā.

Šis dokuments nav līdzvērtīgs EMAS reģistrācijai. EMAS reģistrāciju var piešķirt tikai kompetenta iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009. Šo dokumentu neizmanto kā atsevišķu paziņojumu sabiedrībai.

…, …/…/20..

Paraksts

VIII PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULA

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 761/2001	Šī regula
1. panta 1. punkts	1. pants
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts	—
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts	—
1. panta 2. punkta c) apakšpunkts	—
1. panta 2. punkta d) apakšpunkts	—
2. panta a) punkts	2. panta 1. punkts
2. panta b) punkts	—
2. panta c) punkts	2. panta 2. punkts
2. panta d) punkts	—
2. panta e) punkts	2. panta 9. punkta
2. panta f) punkts	2. panta 4. punkts
2. panta g) punkts	2. panta 8. punkts
2. panta h) punkts	2. panta 10. punkts
2. panta i) punkts	2. panta 11. punkts
2. panta j) punkts	2. panta 12. punkts
2. panta k) punkts	2. panta 13. punkts
2. panta l) punkts	2. panta 16. punkts
2. panta l) punkta i) apakšpunkts	—
2. panta l) punkta ii) apakšpunkts	—
2. panta m) punkts	—
2. panta n) punkts	2. panta 17. punkts
2. panta o) punkts	2. panta 18. punkts
2. panta p) punkts	—
2. panta q) punkts	2. panta 20. punkts
2. panta r) punkts	—
2. panta s) punkta pirmā daļa	2. panta 21. punkts
2. panta s) punkta otrā daļa	—
2. panta t) punkts	2. panta 22. punkts
2. panta u) punkts	—
3. panta 1. punkts	—
3. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa	4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts
3. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa	4. panta 3. punkts
3. panta 2. punkta b) apakšpunkts	4. panta 1. punkta c) apakšpunkts
3. panta 2. punkta c) apakšpunkts	4. panta 1. punkta d) apakšpunkts
3. panta 2. punkta d) apakšpunkts	4. panta 5. punkts
3. panta 2. punkta e) apakšpunkts	5. panta 2. punkta pirmā daļa; 6. panta 3. punkts
3. panta 3. punkta a) apakšpunkts	6. panta 1. punkta a) apakšpunkts
3. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums	6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts
3. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais teikums	7. panta 1. punkts
4. panta 1. punkts	—
4. panta 2. punkts	51. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts	—
4. panta 4. punkts	—
4. panta 5. punkta pirmais teikums	25. panta 10. punkta pirmā daļa
4. panta 5. punkta otrais teikums	25. panta 10. punkta otrās daļas otrais teikums
4. panta 6. punkts	41. pants
4. panta 7. punkts	—
4. panta 8. punkta pirmā daļa	30. panta 1. punkts
4. panta 8. punkta otrā daļa	30. panta 3. un 5. punkts
4. panta 8. punkta trešās daļas pirmais un otrais teikums	31. panta 1. punkts
4. panta 8. punkta trešās daļas pēdējais teikums	31. panta 2. punkts
5. panta 1. punkts	11. panta 1. punkta pirmā daļa
5. panta 2. punkts	11. panta 3. punkts
5. panta 3. punkta pirmais teikums	12. panta 1. punkts
5. panta 3. punkta otrā teikuma pirmais ievilkums	12. panta 1. punkta a) apakšpunkts
5. panta 3. punkta otrā teikuma otrais ievilkums	12. panta 1. punkta b) apakšpunkts
5. panta 4. punkts	11. panta 1. punkta otrā un trešā daļa
5. panta 5. punkta pirmais teikums	16. panta 1. punkts
5. panta 5. punkta otrais teikums	16. panta 3. punkta pirmais teikums
5. panta 5. punkta trešais teikums	17. panta 1. punkts
5. panta 5. punkta ceturtais teikums	16. panta 3. punkta otrā daļa un 4. punkta otrā daļa
6. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
6. panta 1. punkta pirmais ievilkums	13. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts
6. panta 1. punkta otrais ievilkums	13. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts
6. panta 1. punkta trešais ievilkums	13. panta 2. punkta f) apakšpunkts un 5. panta 2. punkta d) apakšpunkts
6. panta 1. punkta ceturtais ievilkums	13. panta 2. punkta c) apakšpunkts
6. panta 1. punkta otrā daļa	13. panta 2. punkta pirmais teikums
6. panta 2. punkts	15. panta 3. punkts
6. panta 3. punkta pirmais ievilkums	15. panta 3. punkta a) apakšpunkts
6. panta 3. punkta otrais ievilkums	15. panta 3. punkta b) apakšpunkts
6. panta 3. punkta trešais ievilkums	—
6. panta 3. punkta pēdējais teikums	15. panta 8. punkts
6. panta 4. punkta pirmā daļa	15. panta 2. punkts
6. panta 4. punkta otrā daļa	15. panta 4. punkts
6. panta 5. punkta pirmais teikums	15. panta 6. punkts
6. panta 5. punkta otrais teikums	15. panta 8. un 9. punkts
6. panta 6. punkts	15. panta 10. punkts
7. panta 1. punkts	28. panta 8. punkts
7. panta 2. punkta pirmais teikums	12. panta 2. punkts
7. panta 2. punkta otrais teikums	12. panta 3. punkts
7. panta 3. punkts	42. panta 2. punkta a) apakšpunkts
8. panta 1. punkta pirmais teikums	10. panta 1. punkts
8. panta 1. punkta otrais teikums	10. panta 2. punkts
8. panta 2. punkta	—
8. panta 3. punkta pirmā daļa	10. panta 4. punkts
8. panta 3. punkta otrā daļa	—
9. panta 1. punkta ievadfrāze	4. panta 3. punkts
9. panta 1. punkta a) apakšpunkts	45. panta 4. punkts
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts	45. panta 4. punkts
9. panta 1. punkta otrā daļa	45. panta 5. punkts
9. panta 2. punkts	—
10. panta 1. punkta	—
10. panta 2. punkta pirmā daļa	38. panta 1. un 2. punkts
10. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums	41. pants
10. panta 2. punkta otrās daļas otrais teikums	47. pants
11. panta 1. punkta pirmā daļa	36. pants
11. panta 1. punkta pirmais ievilkums	36. panta a) punkts
11. panta 1. punkta otrais ievilkums	36. panta c) punkts
11. panta 1. punkta trešais ievilkums	36. panta b) punkts
11. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums	37. panta 1. punkts
11. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums	—
11. panta 1. punkta otrās daļas trešais teikums	37. panta 2. punkts
11. panta 1. punkta otrās daļas ceturtais teikums	37. panta 3. punkts
11. panta 2. punkts	43. panta 2. punkts
11. panta 3. punkta pirmais teikums	41. panta 2. punkts
11. panta 3. punkta otrais teikums	47. pants
12. panta 1. punkta a) apakšpunkts	—
12. panta 1. punkta b) apakšpunkts	35. panta 1. punkts
12. panta 1. punkta otrā daļa	—
12. panta 2. punkts	41. panta 2. punkts
12. panta 3. punkts	—
13. pants	40. panta 1. punkts
14. panta 1. punkts	49. panta 1. punkts
14. panta 2. punkts	—
14. panta 3. punkts	—
15. panta 1. punkts	50. pants
15. panta 2. punkts	48. pants
15. panta 3. punkts	—
16. panta 1. punkts	39. panta 1. punkts
16. panta 2. punkts	42. panta 2. punkts
17. panta 1. punkts	—
17. panta 2., 3. un 4. punkts	51. panta 2. punkts
17. panta 5. punkts	—
18. pants	52. pants

( 1 ) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 3 ) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

( 4 ) OV L 247, 17.9.2001., 24. lpp.

( 5 ) OV L 70, 9.3.2006., 63. lpp.

( *1 ) Svītrot, ja nav piemērojams.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 12.07.2023 00:00:00 -Doknr: CELEX:32009R1221
EULAW -
European Regulation published on http://eur-lex.europa.eu/