+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)
---+1. pants Priekšmets
---+2. pants Darbības joma
---+3. pants Definīcijas
---+4. pants Dalībvalstu vispārējie pienākumi
------+Article 4 1.
------+Article 4 2.
------+Article 4 3.
------+Article 4 4.
---+5. pants Ražotāju vispārīgie pienākumi
------+Article 5 1.
------+Article 5 2.
------+Article 5 3.
---+6. pants Skaņas emisijas papildu noteikumi (ASEP)
------+Article 6 1.
------+Article 6 2.
------+Article 6 3.
------+Article 6 4.
------+Article 6 5.
------+Article 6 6.
------+Article 6 7.
---+7. pants Patērētāju informēšana un marķēšana
---+8. pants Akustiskā transportlīdzekļu brīdināšanas sistēma (AVAS)
---+9. pants Pielikumu grozījumi
---+10. pants Deleģēšanas īstenošana
------+Article 10 1.
------+Article 10 2.
------+Article 10 3.
------+Article 10 4.
------+Article 10 5.
---+11. pants Pārskatīšanas klauzula
---+12. pants Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK
---+13. pants Pārejas noteikumi
------+Article 13 1.
------+Article 13 2.
---+14. pants Atcelšana
------+Article 14 1.
------+Article 14 2.
---+15. pants Stāšanās spēkā
------+Article 15 1.
------+Article 15 2.
------+Article 15 3.
------+Article 15 4.
---+PIELIKUMU SARAKSTS
---+I PIELIKUMS ES TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA SKAŅAS LĪMENI
---+II PIELIKUMS MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU RADĪTĀ TROKŠŅA MĒRĪŠANAS METODES UN INSTRUMENTI
---+III PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS
---+IV PIELIKUMS TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS SISTĒMAS, KAS SATUR ŠĶIEDRAINUS SKAŅU ABSORBĒJOŠUS MATERIĀLUS
---+V PIELIKUMS SASPIESTA GAISA RADĪTAIS TROKSNIS
---+VI PIELIKUMS TRANSPORTLĪDZEKĻU RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES
---+VII PIELIKUMS MĒRĪJUMU METODE PAPILDU SKAŅAS EMISIJAS NOTEIKUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAI
---+VIII PIELIKUMS
---+ANNEX IX EU TYPE-APPROVAL IN RESPECT OF THE SOUND LEVEL OF SILENCING SYSTEMS AS SEPARATE TECHNICAL UNITS (REPLACEMENT SILENCING SYSTEMS)
---+X PIELIKUMS TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS REZERVES SISTĒMAS KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS RAŽOJUMA ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES
---+ANNEX XI AMENDMENTS TO DIRECTIVE 2007/46/EC
---+ANNEX XII CORRELATION TABLE
 English - European Union - Environment -

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 540/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Pārskats

,
1. pants Priekšmets

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu iedibina ES tipa apstiprinājuma administratīvās un tehniskās prasības visiem jaunu transportlīdzekļu kategorijām, kas minētas 2. pantā, attiecībā uz to skaņas līmeni un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām un to sastāvdaļām, kurām piešķirts tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām un kuras ir izstrādātas un ražotas M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, lai Savienībā atvieglotu to reģistrāciju, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā.
2. pants Darbības joma

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro M1, M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām un to sastāvdaļām, kurām piešķirts tipa apstiprinājums kā atsevišķām tehniskām vienībām, kas projektētas un izgatavotas M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļiem.
3. pants Definīcijas

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas norādītas Direktīvas 2007/46/EK 3. pantā.

Papildus piemērot arī šādas definīcijas:

1) “transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir Direktīvas 2007/46/EK 3. pantā minētā procedūra attiecībā uz skaņas līmeņiem;

2) “transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kuri neatšķiras tādās būtiskās pazīmēs kā:

a) attiecībā uz transportlīdzekļiem M1, M2 ≤ 3 500 kg, N1 kategorijās, kas testēti saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.1. punktu:

i) virsbūves forma vai materiāli (jo īpaši dzinēja nodalījums un tā skaņas izolācija);

ii) dzinēja tips (piemēram, dzirksteļaizdedze vai kompresijaizdedze, divtaktu vai četrtaktu, atgriezeniskās virzes kustības vai rotējošie virzuļi), cilindru skaits un tilpums, karburatoru vai iesmidzināšanas sistēmu skaits un tips, vārstu izkārtojums vai elektromotora tips;

iii) nominālā maksimālā lietderīgā jauda un atbilstošais dzinēja apgriezienu skaits; tomēr, ja nominālā maksimālā jauda un atbilstošais dzinēja apgriezienu skaits atšķiras tikai dažādu dzinēja kartēšanu dēļ, var uzskatīt, ka minētie transportlīdzekļi pieder pie tā paša tipa;

iv) trokšņa slāpēšanas sistēma;

b) attiecībā uz transportlīdzekļiem M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3 kategorijās, kas testēti saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.2. punktu,:

i) virsbūves forma vai materiāli (jo īpaši dzinēja nodalījums un tā skaņas izolācija);

ii) dzinēja tips (piemēram, dzirksteļaizdedze vai kompresijaizdedze, divtaktu vai četrtaktu, atgriezeniskās virzes kustības vai rotējošie virzuļi), cilindru skaits un tilpums, iesmidzināšanas sistēmas tips, vārstu izkārtojums, nominālais dzinēja apgriezienu skaits (S) vai elektromotora tips;

iii) transportlīdzekļus, kuriem ir tāds pats dzinēja tips un/vai atšķirīgi kopējie pārnesumskaitļi, var uzskatīt par tā paša tipa transportlīdzekļiem.

Tomēr, ja b) apakšpunktā minēto atšķirību dēļ paredzēti dažādi mērķnosacījumi, kā aprakstīts II pielikuma 4.1.2.2. punktā, minētās atšķirības uzskata par tipa maiņu;

3) “tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa” (M) ir uz transportlīdzekli attiecinātā maksimālā masa, pamatojoties uz tā konstrukcijas raksturlielumiem un dizaina efektivitāti; piekabes vai puspiekabes tehniski pieļaujamā pilnā masa ietver statisko masu, kas tiek nodota velkošajam transportlīdzeklim, kad ir notikusi sakabe;

4) “nominālā maksimālā lietderīgā jauda” (Pn) ir dzinēja jauda, kas izteikta kW un ko pēc ANO/EEK noteiktās metodes mēra saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85 ( 1 );

Ja nominālā maksimālā lietderīgā jauda tiek sasniegta pie dažāda dzinēja apgriezienu skaita, izmanto lielāko dzinēja apgriezienu skaitu;

5) “standarta aprīkojums” ir transportlīdzekļa pamata konfigurācija, tostarp visi uzstādītie elementi, kam nav nepieciešamas nekādas papildu specifikācijas attiecībā uz konfigurāciju vai aprīkojuma līmeni, bet kas ir aprīkota ar visiem elementiem, kuri ir noteikti Direktīvas 2007/46/EK IV vai XI pielikumā minētajos normatīvajos aktos;

6) “vadītāja masa” ir masa, kas noteikta 75 kg apmērā un kas atrodas vadītāja sēdekļa atskaites punktā;

7) “braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa” (mro) ir

a) mehāniska transportlīdzekļa gadījumā:

transportlīdzekļa masa, kura degvielas tvertne(-es) ir piepildīta(-as) vismaz 90 % apmērā no tās(to) tilpuma, tostarp vadītāja, degvielu un šķidrumu masa, ar standarta aprīkojumu saskaņā ar ražotāja tehniskajiem datiem un, ja tie ir uzstādīti, virsbūves, kabīnes, sakabes un rezerves riteņa(-u), kā arī instrumentu masa;

b) piekabes gadījumā:

transportlīdzekļa masa, tostarp degvielu un šķidrumu masa, ar standarta aprīkojumu saskaņā ar ražotāja tehniskajiem datiem un, ja tie ir uzstādīti, virsbūves, papildu sakabes(-ju), rezerves riteņa(-u) un instrumentu masa;

8) “nominālais dzinēja apgriezienu skaits” (S) ir ražotāja norādītais dzinēja apgriezienu skaits min-1 (apgr./min), pie kura dzinējs attīsta savu nominālo maksimālo lietderīgo jaudu atbilstīgi ANO/EEK Noteikumiem Nr. 85, vai, ja nominālā maksimālā lietderīgā jauda tiek sasniegta pie dažāda dzinēja apgriezienu skaita, izmanto lielāko dzinēja apgriezienu skaitu;

9) “jaudas/masas attiecības koeficients” (PMR) ir skaitlisks noteikts lielums, kas aprēķināts saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.1.1. punktā norādīto formulu;

10) “atskaites punkts” ir viens no šiem punktiem:

a) M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:

i) transportlīdzekļiem, kuriem dzinējs atrodas priekšā – transportlīdzekļa priekšgalā;

ii) transportlīdzekļiem, kuriem dzinējs atrodas vidusdaļā – transportlīdzekļa centrā;

iii) transportlīdzekļiem, kuriem dzinējs atrodas aizmugurē – transportlīdzekļa aizmugurē;

b) M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem – dzinēja punkts, kas atrodas vistuvāk transportlīdzekļa priekšgalam;

11) “mērķa paātrinājums” ir paātrinājums, ko sasniedz ar daļēji atvērtu droseļvārstu un kas saskaņā ar statistiskiem pētījumiem ir reprezentatīvs pilsētas ceļu satiksmei;

12) “dzinējs” ir jaudas avots bez atdalāmām palīgierīcēm;

13) “atskaites paātrinājums” ir paātrinājuma testa laikā testa trasē nepieciešamais paātrinājums;

14) “pārnesumskaitļa svērtais koeficients” (k) ir bezdimensionāls skaitlisks lielums, ko izmanto, lai apvienotu divu pārnesumskaitļu testa rezultātus paātrinājuma testam un konstantā ātruma testam;

15) “daļējas jaudas koeficients” (kP) ir bezdimensionāls skaitlisks lielums, ko izmanto transportlīdzekļu paātrinājuma testa un konstantā ātruma testa rezultātu svērtajai kombinācijai;

16) “sākotnējais paātrinājums” ir paātrinājuma kontroles ierīces izmantošana pirms AA′ līnijas, lai sasniegtu stabilu paātrinājumu starp AA′ līniju un BB′ līniju, kas minēts II pielikuma papildinājuma 1. attēlā;

17) “bloķēts pārnesumskaitlis” ir pārnesumkārbas kontrole, kas testa laikā neļauj mainīt pārnesumu;

18) “trokšņa slāpēšanas sistēma” ir pilnīgs to sastāvdaļu komplekts, kas nepieciešamas transportlīdzekļa dzinēja un tā izplūdes radītā trokšņa mazināšanai;

19) “dažādu tipu trokšņa slāpēšanas sistēma” ir trokšņa slāpēšanas sistēmas, kas ievērojami atšķiras vismaz vienā no šādiem aspektiem:

a) sastāvdaļu tirdzniecības nosaukumi vai tirdzniecības zīmes;

b) to sastāvdaļu veidojošu materiālu raksturlielumi, izņemot minēto sastāvdaļu apvalku;

c) to sastāvdaļu izmērs un veidols;

d) vismaz vienas to sastāvdaļas darbības principi;

e) to sastāvdaļu kombinācijas;

f) izplūdes trokšņa slāpēšanas sistēmu vai sastāvdaļu skaits;

20) “trokšņa slāpēšanas sistēmu konstrukciju saime vai trokšņa slāpēšanas sistēmu sastāvdaļas” ir trokšņa slāpēšanas sistēmu grupa vai sastāvdaļas, kurām uzskaitītās īpašības ir vienādas:

a) sauso gāzu klātbūtne izplūdes gāzu plūsmā, kas filtrēta, izmantojot absorbējošu šķiedru materiālu, nonākot kontaktā ar šo materiālu;

b) šķiedru veids;

c) attiecīgā gadījumā saistmateriāla specifikācijas;

d) šķiedras vidējie izmēri;

e) minimālais beramo materiālu iepakojuma blīvums kg/m3;

f) maksimālā kontaktvirsma starp gāzes plūsmu un absorbējošo materiālu;

21) “trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma” ir jebkura izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļas daļa, kas paredzēta izmantošanai transportlīdzeklī, un nav tā tipa daļa, kas ir uzstādīta transportlīdzeklim, kad to iesniedza ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu;

22) “akustiskā transportlīdzekļu brīdināšanas sistēma” (AVAS) ir hibrīda elektrotransportlīdzekļu un tīru elektrotransportlīdzekļu sistēmas, kas gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem sniedz skaņas signālu, lai informētu par transportlīdzekļa klātbūtni.

23) “tirdzniecības vieta” ir vieta, kur transportlīdzekļus glabā un piedāvā pārdošanai patērētājiem;

24) “tehnisks reklāmas materiāls” ir tādas tehniskās rokasgrāmatas, brošūras, bukleti un katalogi drukātā, elektroniskā vai tiešsaistes formātā, kā arī tīmekļa vietnes, kuru mērķis ir reklamēt transportlīdzekļus plašai sabiedrībai.
4. pants Dalībvalstu vispārējie pienākumi

4. pants

Dalībvalstu vispārējie pienākumi

1.  Atbilstoši šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem un neskarot Direktīvas 2007/46/EK 23. pantu, dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa tipu, kas neatbilst šīs regulas prasībām.

2.  Sākot no 2016. gada 1. jūlija, dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas tipu vai tās sastāvdaļām kā atsevišķu tehnisku vienību, kas neatbilst šīs regulas prasībām.

Dalībvalstis turpina atbilstīgi Direktīvas 70/157/EEK nosacījumiem piešķirt ES tipa apstiprinājumus attiecībā uz trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļām kā atsevišķu tehnisku vienību, kas paredzēta transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums ir piešķirts pirms šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem.

3.  Atbilstoši šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, uzskata, ka jaunu transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, ja šādi transportlīdzekļi neatbilst šai regulai.

4.  Dalībvalstis, pamatojoties uz pieļaujamo skaņas līmeni, ļauj pārdot un nodot ekspluatācijā trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļas kā atsevišķu tehnisku vienību, ja tā atbilst tipam, kuram piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

Dalībvalstis atbilstīgi Direktīvas 70/157/EEK nosacījumiem ļauj pārdot un nodot ekspluatācijā trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmu vai tās sastāvdaļas, kurām ir ES tipa apstiprinājums kā atsevišķai tehniskai vienībai, kas paredzēta transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums ir piešķirts pirms šīs regulas III pielikumā norādītajiem piemērošanas posmu datumiem.
5. pants Ražotāju vispārīgie pienākumi

5. pants

Ražotāju vispārīgie pienākumi

1.  Ražotāji nodrošina, lai transportlīdzekļi, to dzinēji un trokšņa slāpēšanas sistēmas būtu projektēti, izgatavoti un montēti tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos šādi transportlīdzekļi neatkarīgi no šādiem transportlīdzekļiem piemītošās vibrācijas atbilstu šai regulai.

2.  Ražotāji nodrošina, lai trokšņa slāpēšanas sistēmas būtu projektētas, izgatavotas un montētas tā, lai tās būtu pietiekami aizsargātas no korozijas, kas tās var skart atkarībā no transportlīdzekļu ekspluatācijas apstākļiem, tostarp reģionālām klimatiskām atšķirībām.

3.  Ražotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir vai nav tieši iesaistīts visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.
6. pants Skaņas emisijas papildu noteikumi (ASEP)

6. pants

Skaņas emisijas papildu noteikumi (ASEP)

1.  Šo pantu piemēro M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem, kas aprīkoti ar oriģinālā aprīkojuma ražotāja (OEM) trokšņa slāpēšanas sistēmām, kā arī trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmām, kas atbilstīgi IX pielikumam paredzētas šādu kategoriju transportlīdzekļiem.

2.  Transportlīdzekļi un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas atbilst VII pielikuma prasībām.

3.  Uzskata, ka transportlīdzekļi un trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas atbilst VII pielikuma prasībām, neveicot turpmāku testēšanu, ja transportlīdzekļa ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz tehnisko dokumentāciju, pierādot, ka atšķirība starp transportlīdzekļu maksimālo un minimālo dzinēja apgriezienu skaitu uz BB′ līnijas, kā norādīts II pielikuma papildinājuma 1. attēlā, jebkuram testa nosacījumam ASEP kontroles zonā, kas definēta VII pielikuma 2.3. punktā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, nepārsniedz 0,15 × S.

4.  Transportlīdzekļa skaņas emisija vai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas parastos braukšanas apstākļos, kas atšķiras no apstākļiem, kuros notikuši II un VII pielikumā noteiktie tipa apstiprināšanas testi, būtiski neatšķiras no testa rezultāta.

5.  Ražotājs ar nolūku nemaina, nepielāgo vai neievieš jebkādas mehāniskas, elektriskas, termālas vai citādas ierīces vai procedūras vienīgi skaņas emisijas prasību izpildei saskaņā ar šo regulu, ja šīs ierīces vai procedūras nedarbojas parastu braukšanas apstākļu laikā.

6.  Tipa apstiprinājuma pieteikumā ražotājs sniedz paziņojumu, kas izveidots saskaņā ar VII pielikuma papildinājumā sniegto paraugu, ka apstiprināmais transportlīdzekļa tips vai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēma atbilst šā panta prasībām.

7.  Panta 1.–6. punkts neattiecas uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) dzinēja tilpums nepārsniedz 660 cm3 un jaudas/masas attiecības koeficients, kas aprēķināts, izmantojot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, nepārsniedz 35;

b) kravnesība ir vismaz 850 kg un jaudas/masas attiecības koeficients, kas aprēķināts, izmantojot tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu, nepārsniedz 40.
7. pants Patērētāju informēšana un marķēšana

7. pants

Patērētāju informēšana un marķēšana

Transportlīdzekļu ražotāji un izplatītāji cenšas nodrošināt, lai tirdzniecības vietā un tehniskajos reklāmas materiālos redzamā vietā par katru transportlīdzekli tiktu norādīts saskaņā ar šo regulu izmērīts skaņas līmenis decibelos (dB(a)).

Ņemot vērā piemērojot šo regulu gūto pieredzi, Komisija līdz 2018. gada 1. jūlijam veic visaptverošu ietekmes novērtējumu saistībā ar marķēšanas nosacījumiem, ko piemēro gaisa un trokšņa piesārņojuma līmeņiem, un saistībā ar patērētāju informēšanu. Komisija par minētā novērtējuma konstatējumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.
8. pants Akustiskā transportlīdzekļu brīdināšanas sistēma (AVAS)

8. pants

Akustiskā transportlīdzekļu brīdināšanas sistēma (AVAS)

Līdz 2019. gada 1. jūlijam ražotāji saskaņā ar VIII pielikuma prasībām uzstāda AVAS jaunu tipu hibrīda elektrotransportlīdzekļos un tīros elektrotransportlīdzekļos. Līdz 2021. gada 1. jūlijam ražotāji uzstāda AVAS visos jaunos hibrīda elektrotransportlīdzekļos un tīros elektrotransportlīdzekļos. Pirms minētajiem datumiem –, ja ražotāji izvēlas transportlīdzekļiem uzstādīt AVAS, tie nodrošina, ka minētās AVAS atbilst VIII pielikuma prasībām.

Līdz 2017. gada 1. jūlijam Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai pārskatītu VIII pielikumu un iekļautu sīkākas prasības attiecībā uz AVAS darbību vai aktīvas drošības sistēmām, ņemot vērā ANO/EEK darbu minētajā jautājumā.
9. pants Pielikumu grozījumi

9. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai grozītu I, IV, VIII un X pielikumu ar mērķi tos pielāgot tehniskajai attīstībai.
10. pants Deleģēšanas īstenošana

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta otrajā daļā un 9. pantā minētos deleģētos aktus, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 16. jūnija.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta otrajā daļā un 9. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 8. panta otro daļu vai 9. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
11. pants Pārskatīšanas klauzula

11. pants

Pārskatīšanas klauzula

Komisija veic un publicē detalizētu izpēti par skaņas līmeņa robežvērtībām ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam. Izpētes pamatā ir transportlīdzekļi, kas atbilst jaunākajām normatīvajām prasībām. Pamatojoties uz minētās izpētes secinājumiem, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu.
12. pants Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

12. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvas 2007/46/EK IV, VI un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas XI pielikumu.
13. pants Pārejas noteikumi

13. pants

Pārejas noteikumi

1.  Lai pārbaudītu II pielikuma 3.1.1. punktā aprakstītās testa trases atbilstību, līdz 2019. gada 30. jūnijam ISO 10844:1994 var piemērot kā alternatīvu ISO 10844:2011.

2.  Līdz 2019. gada 30. jūnijam transportlīdzekļi ar sērijveida hibrīddzinēju piedziņas sistēmu, kam ir iekšdedzes dzinējs bez mehāniskas sakabes ar spēka pārvadu, ir atbrīvoti no 6. panta prasībām.
14. pants Atcelšana

14. pants

Atcelšana

1.  Neskarot 4. panta 2. punkta otro daļu un 4. panta 4. punkta otro daļu, Direktīvu 70/157/EEK atceļ no 2027. gada 1. jūlija.

2.  Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas XII pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.
15. pants Stāšanās spēkā

15. pants

Stāšanās spēkā

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no 2016. gada 1. jūlija.

3.  Regulas II pielikuma 3.1.1. punktu piemēro no 2019. gada 1. jūlija.

4.  Regulas XI pielikuma B daļu piemēro no 2027. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMU SARAKSTS

PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums

ES tipa apstiprinājums attiecībā uz transportlīdzekļa tipa skaņas līmeni

1. papildinājums:

Informācijas dokuments

2. papildinājums:

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

II pielikums

Mehānisko transportlīdzekļu radītā trokšņa mērīšanas metodes un instrumenti

Papildinājums

Attēli

III pielikums

Robežvērtības

IV pielikums

Trokšņa slāpēšanas sistēmas, kas satur šķiedrainus skaņu absorbējošus materiālus

Papildinājums:

Attēls – testa iekārta kondicionēšanai ar pulsāciju

V pielikums

Saspiesta gaisa radītais troksnis

Papildinājums:

1. attēls – mikrofona novietojums saspiesta gaisa trokšņa mērījumiem

VI pielikums

Transportlīdzekļu ražošanas atbilstības pārbaudes

VII pielikums

Mērījumu metode papildu trokšņa emisijas noteikumu atbilstības novērtēšanai

Papildinājums:

Paziņojums par atbilstību skaņas emisijas papildu noteikumiem

VIII pielikums

Pasākumi attiecībā uz transportlīdzekļu akustisko brīdināšanas sistēmu (AVAS)

IX pielikums

Trokšņa slāpēšanas sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājums saistībā ar skaņas līmeni (trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas)

1. papildinājums:

Informācijas dokuments

2. papildinājums:

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs

3. papildinājums:

ES tipa apstiprinājuma zīmes paraugs

4. papildinājums:

Testa iekārta

5. papildinājums:

Mērīšanas punkti – pretspiediens

X pielikums

Trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmas kā atsevišķas tehniskas vienības ražojuma atbilstības pārbaudes

XI pielikums

Grozījumi Direktīvā 2007/46/EK

XII pielikums

Atbilstības tabula
I PIELIKUMS ES TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA SKAŅAS LĪMENI

I PIELIKUMS

ES TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA SKAŅAS LĪMENI

1.   PIETEIKUMS ES TIPA APSTIPRINĀJUMAM TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

1.1.

Ievērojot Direktīvas 2007/46/EK 7. panta 1. un 2. punktu, pieteikumu ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz transportlīdzekļa tipa skaņas līmeni iesniedz transportlīdzekļa ražotājs.

1.2.

Informācijas dokumenta paraugs ir iekļauts 1. papildinājumā.

1.3.

Transportlīdzekļa ražotājs iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbild par testiem, tā transportlīdzekļa tipa paraugs, kuru piesaka tipa apstiprinājumam. Transportlīdzekļa tipa parauga atlasē tehniskais dienests, kas atbild par testiem, to dara tā, lai apstiprinātāja iestāde ar to būtu apmierināta. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes.

1.4.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz arī trokšņa slāpēšanas sistēmas paraugs un tāda dzinēja paraugs, kuram ir vismaz tāds pats darba tilpums un nominālā maksimālā jauda kā tam, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, kuru piesaka tipa apstiprinājumam.

2.   MARĶĒJUMI

2.1.

Izplūdes un ieplūdes sistēmas detaļām, izņemot stiprinājumus un caurules, ir ar šādiem marķējumiem:

2.1.1.

sistēmu un to sastāvdaļu ražotāja preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu;

2.1.2.

ražotāja preču aprakstu.

2.2.

Šiem marķējumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami pat pēc sistēmas uzstādīšanas transportlīdzeklī.

3.   ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

3.1.

Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, piešķir ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 9. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 10. panta 4. punktu.

3.2.

ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir norādīts 2. papildinājumā.

3.3.

Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

3.3.1.

Ja transportlīdzekļa tips atbilst III pielikuma 1. posma robežvērtībām, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļai pievieno burtu “A”. Ja transportlīdzekļa tips atbilst III pielikuma 2. posma robežvērtībām, tipa apstiprinājuma numura 3. iedaļai pievieno burtu “B”. Ja transportlīdzekļa tips atbilst III pielikuma 3. posma robežvērtībām, tipa apstiprinājuma numura 3. nodaļai pievieno burtu “C”.

4.   ES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

Ja tiek grozīts transportlīdzekļa tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo regulu, piemēro Direktīvas 2007/46/EK 13., 14., 15., 16. panta un 17. panta 4. punkta noteikumus.

5.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

5.1.

Lai nodrošinātu ražošanas atbilstību, veic pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 12. pantā noteiktajām prasībām.

5.2.

Īpaši noteikumi:

5.2.1.

Testi, kas noteikti šīs regulas VI pielikumā atbilst tiem, kas minēti Direktīvas 2007/46/EK X pielikuma 2.3.5. punktā.

5.2.2.

Direktīvas 2007/46/EK X pielikuma 3. punktā minētās apskates parasti veic reizi divos gados.
II PIELIKUMS MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU RADĪTĀ TROKŠŅA MĒRĪŠANAS METODES UN INSTRUMENTI

II PIELIKUMS

MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU RADĪTĀ TROKŠŅA MĒRĪŠANAS METODES UN INSTRUMENTI

1.   MĒRĪŠANAS METODES

1.1.

Troksni, ko rada apstiprināšanai pieteiktais ES transportlīdzekļa tips, mēra pēc divām metodēm, kuras aprakstītas šo noteikumu pielikumā, transportlīdzeklim esot kustībā un transportlīdzeklim stāvot. Gadījumā ja hibrīda elektrotransportlīdzekļa iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot, radīto troksni mēra tikai kustībā.

Atbilstīgi V pielikuma specifikācijām, transportlīdzekļiem, kam tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa pārsniedz 2 800 kg, veic saspiesta gaisa trokšņa papildu mērījumu, transportlīdzeklim stāvot, ja atbilstošā bremžu iekārta ir transportlīdzekļa daļa.

1.2.

Abus lielumus, kas izmērīti atbilstīgi šī pielikuma 1.1. punktā minētajiem testiem, ieraksta testa protokolā un veidlapā atbilstīgi paraugam, kas ietverts šo noteikumu I pielikuma 2. papildinājumā.

2.   MĒRINSTRUMENTI

2.1.   Akustiskie mērījumi

Skaņas līmeņa mērīšanas iekārtai ir skaņas līmeņa precīzijas mērītājs vai ekvivalenta mērīšanas sistēma, kas atbilst prasībām 1. klases instrumentiem (kopā ar rekomendēto aizsargstiklu, ja tas tiek izmantots). Minētās prasības ir aprakstītas Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) publikācijas “IEC 61672-1:2002: Skaņas līmeņa precīzijas mērītāji” otrajā izdevumā.

Mērījumus veic, izmantojot akustiskā mērinstrumenta “ātro” atbildi un “A” svēruma līkni, kas arī aprakstīta “IEC 61672-1:2002”. Gadījumā, ja izmanto sistēmu, kas paredz periodiski pārraudzīt A svērto skaņas spiediena līmeni, intervāls starp nolasījumiem nedrīkst pārsniegt 30 ms (milisekundes).

Veic instrumentu apkopi, un tos kalibrē saskaņā ar instrumentu ražotāja norādījumiem.

2.2.   Atbilstība prasībām

Akustisko mērinstrumentu atbilstību prasībām pārbauda pēc spēkā esoša atbilstības sertifikāta. Atbilstības sertifikātu uzskata par spēkā esošu, ja skaņas kalibrācijas ierīces sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 12 mēnešu laikā un instrumentu sistēmas sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 24 mēnešu laikā. Visus atbilstības testus veic laboratorija, kurai ir atļauja veikt kalibrēšanu saskaņā ar atbilstīgiem standartiem.

2.3.   Visas akustisko mērījumu sistēmas kalibrēšana mērījumu virknes veikšanai

Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu akustisko mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras piemēro vismaz 1. precīzijas klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942: 2003. Neveicot papildu pielāgojumus, starpība starp nolasījumiem ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 dB. Ja minētā vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.

2.4.   Instrumenti ātruma mērīšanai

Dzinēja apgriezienu skaitu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 2 % vai augstāka pie dzinēja apgriezieniem, kas nepieciešami, lai mērījumi tiktu veikti.

Transportlīdzekļa ātrumu uz ceļa mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir vismaz ± 0,5 km/h, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas ierīces.

Ja testēšanā izmanto atsevišķus ātruma mērījumus, instrumenti atbilst specifikācijas robežām (vismaz ± 0,2 km/h).

2.5.   Meteoroloģiskie instrumenti

Meteoroloģiskajos instrumentos, ko izmanto, lai pārraudzītu apkārtējās vides apstākļus testa veikšanas laikā, iekļauj šādas ierīces, kuras atbilst vismaz šādiem precizitātes kritērijiem:

— temperatūras mērīšanas ierīce, ± 1 °C,

— vēja ātruma mērīšanas ierīce, ± 1,0 m/s,

— barometriskā spiediena mērīšanas ierīce, ± 5 hPa,

— relatīvā mitruma mērīšanas ierīce, ± 5 %.

3.   MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

3.1.   Testa vieta un apkārtnes nosacījumi

3.1.1.

Testa trases virsma un testa vietas izmēri atbilst ISO 10844:2011. Vietas virsma ir brīva no pulverveidīga sniega, garas zāles, irdenas augsnes vai izdedžiem. Tajā nedrīkst būt šķēršļi, kas varētu ietekmēt akustisko lauku mikrofona un skaņas avota tuvumā. Novērotājs, kurš veic mērījumus, atrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbu.

3.1.2.

Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Nodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas.

Meteoroloģiskos instrumentus novieto blakus testa zonai 1,2 m ± 0,02 m augstumā. Mērījumus izdara, kad gaisa temperatūra ir no + 5 °C līdz + 40 °C.

Testus neveic tad, ja trokšņa mērīšanas intervālā vēja ātrums, tai skaitā brāzmas, mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.

Trokšņa mērīšanas intervālā pieraksta lielumus, kas atspoguļo temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, relatīvo mitrumu un barometrisko spiedienu.

Veicot nolasījumus, neņem vērā tādus maksimālos trokšņa impulsus, kas šķietami nav saistīti ar vispārējā skaņas līmeņa pazīmēm transportlīdzekļa līmenī.

Fona troksni mēra 10 sekundes ilgi tūlīt pirms un pēc transportlīdzekļa testu virknes. Mērījumus izdara ar tiem pašiem mikrofoniem, un mikrofoni ir novietoti tāpat kā testa laikā. Ziņo par A svērto novērtēto maksimālo skaņas spiediena līmeni.

Fona troksnis (tai skaitā vēja radītais troksnis) ir vismaz 10 dB zemāks par transportlīdzekļa testa laikā radīto A svērto maksimālo skaņas spiediena līmeni. Ja atšķirība starp fona troksni un izmērīto troksni ir starp 10 un 15 dB(A), tad, lai aprēķinātu testu rezultātus, atbilstīgo labojumu atņem no trokšņa līmeņa mērītāja datiem, kā parādīts šajā tabulā:



Atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni dB(A)

10

11

12

13

14

15

Labojums dB(A)

0,5

0,4

0,3

0,2

0,1

0,0

3.2.   Transportlīdzeklis

3.2.1.

Testējamais transportlīdzeklis ir tādu transportlīdzekļu paraugs, ko paredzēts laist tirgū un ko ražotājs ir atlasījis, vienojoties ar tehnisko dienestu, kā atbilstošu šīs regulas prasībām. Mērījumus veic bez piekabēm, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļi nav atdalāmi. Pēc ražotāja lūguma mērījumus var veikt transportlīdzekļiem ar paceļamu(-ām) asi(-īm) paceltā stāvoklī.

Mērījumus veic transportlīdzekļiem pie testa masas mt, kas noteikta saskaņā ar šādu tabulu:



Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa testa masa (mt)

M1

mt = mro

N1

mt = mro

N2, N3

mt = 50 kg uz kW nominālās dzinēja jaudas

Papildu kravu, lai sasniegtu transportlīdzekļa testa masu, novieto virs velkošās(-ām) pakaļējās(-ām) ass(-īm). Papildu krava ir ierobežota līdz 75 % no tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas, kas atļauta uz aizmugurējās ass. Testa masa sasniedz ar ± 5 % pielaidi.

Ja papildu kravas smaguma centru nevar iecentrēt ar aizmugurējās ass centru, transportlīdzekļa testa masa nepārsniedz uz priekšējās ass un aizmugurējās ass pieļaujamās kravas summu nepārslogotā stāvoklī, pieskaitot papildu kravu.

Testa masai transportlīdzekļiem ar vairāk nekā divām asīm ir tāda pati kā divasu transportlīdzeklim.

M2, M3

mt = mro – apkalpes locekļa masa (ja vajadzīgs)

vai, ja testus veic ar nepabeigtu transportlīdzekli, kuram nav virsbūves:

mt = 50 kg uz kW nominālās dzinēja jaudas attiecīgi saskaņā ar minētajiem nosacījumiem (skatīt N2, N3 kategoriju).

3.2.2.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma M2, M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekli uzskata par tā pabeigta tipa paraugu, ja testus veic ar nepabeigtu transportlīdzekli, kuram nav virsbūves. Veicot testu ar nepabeigtu transportlīdzekli, visus attiecīgos skaņas izolācijas materiālus, paneļus un trokšņa slāpēšanas sastāvdaļas un sistēmas piestiprina transportlīdzeklim, kā to paredzējis ražotājs, izņemot to virsbūves daļu, ko izgatavo vēlākā posmā.

Ja ir piestiprināta papildu degvielas tvertne vai oriģinālā degvielas tvertne tiek novietota citur, jauns tests nav jāveic, ar nosacījumu, ka nav mainītas citas transportlīdzekļa daļas vai struktūras, kas acīmredzami ietekmē skaņas emisiju.

3.2.3.

Riepu rites skaņas emisijas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 661/2009 par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību. Riepas, ko izmanto testam, atbilst transportlīdzeklim, tās izvēlas transportlīdzekļa ražotājs un norāda šīs regulas I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikumā. Tās atbilst vienam no to riepu izmēriem, kuras transportlīdzeklim paredzētas kā oriģinālais aprīkojums. Riepas ir vai būs pieejamas tirgū kopā ar transportlīdzekli ( 6 ). Riepas ir piesūknētas līdz transportlīdzekļa ražotāja ieteiktajam spiedienam transportlīdzekļa testa masai. Riepām ir vismaz 1,6 mm vītnes dziļums.

3.2.4.

Pirms tiek veikti mērījumi, panāk, ka transportlīdzekļa dzinējs darbojas normālos darba apstākļus.

3.2.5.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.

3.2.6.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākiem ventilatoriem ar automātisku iedarbināšanas mehānismu, izdarot mērījumus, šīs sistēmas darbību nekavē.

3.2.7.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar trokšņa slāpēšanas sistēmu, kas satur šķiedrainus materiālus, izplūdes sistēma pirms testa veikšanas ir kondicionējama saskaņā ar IV pielikumu.

4.   TESTA METODES

4.1.   Trokšņa mērīšana, transportlīdzekļiem esot kustībā

4.1.1.   Vispārīgi testu nosacījumi

Uz mērījumu trases atzīmē divas līnijas AA′ un BB′, kas ir paralēlas līnijai PP′ un atrodas attiecīgi 10 metrus pirms un pēc PP′ līnijas.

Katrā transportlīdzekļa pusē un attiecībā uz katru pārnesumu veic vismaz četrus mērījumus. Regulējot mērierīci, var veikt iepriekšējus mērījumus, tomēr tos neņem vērā.

Mikrofonu novieto 7,5 m ± 0,05 m attālumā no atskaites līnijas CC′ uz trases un 1,2 m ± 0,02 m virs zemes.

Atskaites asis brīva lauka apstākļos (sk. IEC 61672-1:2002) ir horizontālas un vērstas perpendikulāri virzienā uz transportlīdzekļa braukšanas trajektorijas līniju CC′.

4.1.2.   Īpaši testa nosacījumi transportlīdzekļiem

4.1.2.1.   M1, M2 ≤ 3 500 kg, N1 kategorijas transportlīdzekļi

Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā kopš tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, ir jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu manuālo pārnesumkārbu vai ar vairāku pārnesumu asi, izmanto stāvokli, ko lieto normālai braukšanai pilsētā. Visos gadījumos neņem vērā pārnesumskaitļus lēnai kustībai, transportlīdzekļa novietošanai vai bremzēšanai.

Transportlīdzekļa testa masa ir masa saskaņā ar 3.2.1. punkta tabulu.

Testa ātrums vtest ir 50 km/h ± 1 km/h. Testa ātrums ir sasniegts tad, kad atskaites punkts ir uz PP′ līnijas.

4.1.2.1.1.   Jaudas attiecība pret masu (PMR)

PMR aprēķina, izmantojot šādu formulu:

PMR = (Pn/mt) × 1 000 , kur Pn mēra kW un mt mēra kg saskaņā ar šā pielikuma 3.2.1. punktu.

PMR – bezdimensionālu lielumu – izmanto paātrinājuma aprēķināšanai.

4.1.2.1.2.   Paātrinājuma aprēķināšana

Paātrinājuma aprēķinus veic tikai M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategorijām.

Visus paātrinājumus aprēķina, izmantojot dažādus transportlīdzekļa ātrumus testa trasē. Minētās formulas izmanto, lai aprēķinātu wot i, awot i+1 un wot test. Ātrumu vai nu uz AA′, vai PP′ līnijas definē kā transportlīdzekļa ātrumu tad, kad atskaites punkts šķērso AA′ (vAA′) vai PP′ (vPP′) līniju. Ātrumu uz BB′ līnijas definē, kad transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ (vBB′) līniju. Paātrinājuma aprēķināšanai izmantoto metodi norāda testa protokolā.

Atbilstīgi transportlīdzekļa atskaites punkta definīcijai turpmāk minētajā formulā transportlīdzekļa garumam (lveh) ir citas vērtības. Ja atskaites punkts atrodas transportlīdzekļa priekšā, tad l = lveh, vidū: l = 1/2 lveh un aizmugurē: l = 0.

4.1.2.1.2.1.

Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu, automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un bezpakāpju variatoru transmisijām (CVT), kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem, ir šāda:

awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (20+l))

awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesuma izvēli, ir vidējais lielums no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā.

Var izmantot sākotnēju paātrinājumu. Akseleratora piespiešanas punkts pirms AA′ līnijas norāda transportlīdzeklī un testa protokolā.

4.1.2.1.2.2.

Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un CVT, kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem, ir šāda:

awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesuma izvēli, ir vidējais lielums no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā.

Ja ierīces vai līdzekļus, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, var izmantot, lai kontrolētu pārnesumkārbas darbību ar mērķi nodrošināt atbilstību testa prasībām, aprēķina awot test, izmantojot šādu formulu:

awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (20+l))

Var izmantot sākotnēju paātrinājumu.

Ja netiek izmantotas nekādas ierīces vai līdzekļi, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, aprēķina awot test, izmantojot šādu formulu:

awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (10+l))

awot test PP-BB : paātrinājums starp punktu PP un BB

Sākotnējo paātrinājumu neizmanto.

Akseleratoru piespiež tad, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso AA′ līniju.

4.1.2.1.2.3.

 Mērķa paātrinājums

Mērķa paātrinājums a urban ir tipisks paātrinājums pilsētas satiksmē, un to iegūst no statistikas pētījumiem. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR.

Mērķa paātrinājumu a urban aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a urban = 0,63 * log10 (PMR) – 0,09

4.1.2.1.2.4.

 Atskaites paātrinājums

Atskaites paātrinājums awot ref ir nepieciešamais paātrinājums paātrinājuma testa laikā testa trasē. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR. Šī funkcija katrai transportlīdzekļu kategorijai ir atšķirīga.

Atskaites paātrinājumu awot ref aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a wot ref = 1,59 * log10 (PMR) –1,41 ja PMR ≥ 25

a wot ref = a urban = 0,63 * log10 (PMR) – 0,09 ja PMR ≥ 25

4.1.2.1.3.   Daļējas jaudas koeficients kP

Daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.3.1. punktu) izmanto M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu paātrinājuma testa rezultātu un pastāvīgā ātruma testa rezultātu svērtajai kombinācijai.

Citos gadījumos, izņemot atsevišķu pārnesumu testēšanu, a wot ref izmanto a wot test vietā (skatīt 4.1.3.1. punktu).

4.1.2.1.4.   Pārnesumskaitļa izvēle

Pārnesumskaitļu izvēle testiem ir atkarīga no to īpašā paātrināšanas potenciāla awot pie jaudas ar pilnībā atvērtu droseļvārstu saskaņā ar atskaites paātrinājumu awot ref, kas nepieciešams paātrinājuma ar pilnībā atvērtu droseļvārstu testam.

Dažiem transportlīdzekļiem var būt dažādas transmisijas programmas vai veidi (piemēram, sporta, ziemas, pielāgojamie). Ja transportlīdzeklim ir dažādu veidu piekļuve paātrinājumiem, kurus var izmantot, transportlīdzekļa ražotājs pierāda, kamēr tehniskais dienests ir apmierināts, ka transportlīdzeklis ir testēts tādā veidā, kā tas sasniedz paātrinājumu, esot vistuvāk a wot ref.

4.1.2.1.4.1.

Transportlīdzekļi ar manuālajām pārnesumkārbām, automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām vai CVT, kas testēti ar bloķētu pārnesumskaitli

Pārnesumskaitļu izvēlei ir iespējami šādi nosacījumi:

a) ja viens konkrēts pārnesumskaitlis rada paātrinājumu ar pielaidi 5 % apmērā no atskaites paātrinājuma awot ref, nepārsniedzot 2,0 m/s2, testēt ar šo pārnesumskaitli;

b) ja neviens no pārnesumskaitļiem nerada vajadzīgo paātrinājumu, tad izvēlas pārnesumskaitli i ar paātrinājumu, kas lielāks par atskaites pārnesumu, un pārnesumskaitli i + 1 ar paātrinājumu, kas mazāks par atskaites pārnesumu. Ja paātrinājuma lielums pārnesumskaitlī i nepārsniedz 2,0 m/s2, testam izmanto abus pārnesumskaitļus. Svērto proporciju salīdzinājumā ar atskaites paātrinājumu awot ref aprēķina šādi:

k = (a wot ref – a wot (i+1))/(a wot (i) – a wot (i+1));

c) ja pārnesumskaitļa paātrinājums i pārsniedz 2,0 m/s2, izmanto pirmo pārnesumskaitli, kas rada paātrinājumu, kurš mazāks par 2,0 m/s2, ja vien pārnesumskaitlis i + 1 nodrošina paātrinājumu, kas mazāks par aurban. Šajā gadījumā izmanto divus pārnesumus, i un i + 1, tostarp pārnesumu i ar paātrinājumu, kas pārsniedz 2,0 m/s2. Citos gadījumos neizmanto nekādus citus pārnesumus. Testa laikā panākto paātrinājumu awot test izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP;

d) ja transportlīdzeklim ir pārnesumkārba, kurā ir tikai viena pārnesumskaitļa izvēle, paātrinājuma testu veic, izvēloties šo transportlīdzekļa pārnesumu. Iegūto paātrinājumu tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP;

e) ja nominālais dzinēja apgriezienu skaits pārnesumskaitlī tiek pārsniegts, pirms transportlīdzeklis šķērso BB′ līniju, ir jāizmanto nākošais augstākais pārnesums.

4.1.2.1.4.2.

Transportlīdzekļi ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT, kas testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli

Izmanto pārnesuma selektora pozīciju pilnībā automātiskai darbībai.

Paātrinājuma lielumu awot test aprēķina tā, kā norādīts 4.1.2.1.2.2. punktā.

Tad tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Izvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz tādu pārnesumskaitli, kuru neizmanto braukšanai pilsētā.

Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, tostarp alternatīvas pārnesuma izvēles stāvokļus, lai novērstu pārnesumskaitļa pārslēgšanos uz pārnesumu, ko parasti neizmanto īpašos testa apstākļos, braucot pilsētā.

Sasniegtais testa paātrinājums awot test ir lielāks par vai vienāds ar aurban.

Ja iespējams, ražotājs veic visu iespējamo, lai izvairītos no testa paātrinājuma vērtības awot test, kas lielāka par 2,0 m/s2.

Sasniegto paātrinājumu awot test tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.2.1.3. punktu).

4.1.2.1.5.   Paātrinājuma tests

Ražotājs nosaka atskaites punktu AA′ līnijas priekšā, kur akselerators jāpiespiež līdz galam. Akselerators ir pilnībā piespiests (cik ātri vien iespējams), kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz noteikto punktu. Akseleratoru tur šajā piespiestajā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz BB′ līniju. Pēc tam akseleratora vadības ierīci atlaiž, cik iespējams ātri. Akseleratora piespiešanas punktu pirms AA′ līnijas norāda testa protokolā. Tehniskajam dienestam ir iespēja veikt iepriekšēju testu.

Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB′ līnija, puspiekabi neņem vērā.

4.1.2.1.6.   Konstantā ātruma tests

Konstantā ātruma testu veic ar to pašu pārnesumu(-iem), kas paredzēts(-i) paātrinājuma testam un pie konstanta ātruma 50 km/h ar pielaidi ± 1 km/h starp līniju AA′ un līniju BB′. Konstantā ātruma testa laikā paātrinājuma kontroli noregulē tā, lai, kā norādīts, starp līniju AA′ un līniju BB′ uzturētu konstantu ātrumu. Ja pārnesumu nobloķē paātrinājuma testa veikšanai, to pašu pārnesumu nobloķē konstantā ātruma testa veikšanai.

Konstantā ātruma tests nav jāveic transportlīdzekļiem ar PMR < 25.

4.1.2.2.   M2 ≤ 3 500 kg, M3, N2, N3 kategoriju transportlīdzekļi

Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorija visa testa laikā kopš tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, atrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai. Testu veic bez piekabes vai puspiekabes. Ja piekabi nevar atdalīt no velkošā transportlīdzekļa, BB′ līnijas šķērsošanā piekabi neņem vērā. Ja transportlīdzeklis ietver aprīkojumu, piemēram, betona maisītāju, kompresoru utt., šis aprīkojums testa veikšanas laikā nedarbojas. Transportlīdzekļa testa masai jābūt saskaņā ar 3.2.1. punktā sniegto tabulu.

Mērķnosacījumi M2 > 3 500 kg, N2 kategorijai:

Kad atskaites punkts šķērso BB′ līniju, dzinēja apgriezieni nBB′ ir no 70 % līdz 74 % no apgriezienu skaita S, pie kura dzinējs attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA′ līniju un BB′ līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.

Mērķnosacījumi M3, N3 kategorijai:

Kad atskaites punkts šķērso BB′ līniju, dzinēja apgriezieni nBB′ ir no 85 % līdz 89 % no apgriezienu skaita S, pie kura dzinējs attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA′ līniju un BB′ līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.

4.1.2.2.1.   Pārnesumskaitļa izvēle

4.1.2.2.1.1.   Transportlīdzekļi ar manuālo pārnesumkārbu

Jānodrošina stabils paātrinājums. Pārnesuma izvēli nosaka mērķnosacījumi. Ja ātrumu atšķirība pārsniedz doto pielaidi, tad testē divus pārnesumus, vienu, kas ir augstāks, un otru, kas ir zemāks par mērķātrumu.

Ja vairāk nekā viens pārnesums atbilst mērķnosacījumiem, izvēlas to pārnesumu, kas ir tuvākais 35 km/h. Ja neviens pārnesums neatbilst mērķnosacījumam attiecībā uz vtest, testē abus pārnesumus, vienu, kas ir lielāks, un otru, kas ir mazāks par vtest. Mērķa dzinēja apgrieziena skaitu sasniedz visos apstākļos.

Nodrošina stabilu paātrinājumu. Ja kādā pārnesumā nevar nodrošināt stabilu paātrinājumu, šo pārnesumu neņem vērā.

4.1.2.2.1.2.   Transportlīdzekļi ar automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT

Izmanto pārnesuma selektora pozīciju pilnībā automātiskai darbībai. Pēc tam tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Pie noteiktajiem testa nosacījumiem izvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz pārnesumskaitli, ko neizmanto braukšanai pilsētā. Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, lai novērstu pārslēgšanos uz pārnesumskaitli, kuru parasti neizmanto pie noteiktajiem testa nosacījumiem, braucot pilsētā.

Ja transportlīdzeklim ir tāda modeļa transmisija, kura nodrošina tikai viena pārnesuma izvēli (piedziņu), kas testa laikā ierobežo dzinēja apgriezienu skaitu, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Ja transportlīdzeklim ir tāda dzinēja un transmisijas kombinācija, kas neatbilst 4.1.2.2.1.1. punkta prasībām, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Mērķa transportlīdzekļa ātrums (vBB′) testa vajadzībām ir = 35 km/h ± 5km/h. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu ir atļauta pēc tam, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso PP′ līniju. Veic divus testus, vienu ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB′ + 5 km/h, un otru ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB′ – 5 km/h. Protokolā minamais skaņas līmenis ir tas rezultāts, kas iegūts testa laikā ar augstāko dzinēja apgriezienu skaitu attālumā no AA′ līnijas līdz BB′ līnijai.

4.1.2.2.2.   Paātrinājuma tests

Kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz AA′ līniju, akseleratora kontrolierīci pilnībā piespiež (nedarbinot automātisko pārslēdzēju uz zemāku amplitūdu kā to, kādu parasti izmanto braukšanai pilsētā) un tur pilnīgi piespiesta, līdz transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, bet atskaites punkts ir vismaz 5 m aiz BB′ līnijas. Pēc tam akseleratora kontrolierīci atlaiž.

Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB′ līnija, puspiekabi neņem vērā.

4.1.3.   Rezultātu interpretācija

Atzīmē maksimālo A-svēruma skaņas spiediena līmeni, kas uzrādās katru reizi, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′. Ja ir novērota trokšņa kulminācija, kas acīmredzami pārsniedz vispārīgo skaņas spiediena līmeni, mērījumu neņem vērā. Katrā transportlīdzekļa pusē pie katra pārnesumskaitļa izdara vismaz četrus testa mērījumus katram testa nosacījumam. Kreiso un labo pusi var mērīt vienlaicīgi vai secīgi. Lai aprēķinātu galīgo rezultātu dotajai transportlīdzekļa pusei, izmanto pirmos četrus spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (skatīt 3.1. punktu). Katras puses rezultātu vidējo vērtību aprēķina atsevišķi. Starprezultāts ir augstākais lielums no divām vidējām vērtībām, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai.

Ātruma mērījumus pie AA′, BB′ un PP′ līnijas atzīmē un izmanto, lai aprēķinātu pirmo lielāko ciparu pēc decimāldaļas.

Aprēķināto paātrinājumu awot test pieraksta līdz otrajam ciparam pēc decimāldaļas.

4.1.3.1.   M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategoriju transportlīdzekļi

Aprēķinātas vērtības paātrinājuma testam un konstanta ātruma testam nosaka šādi:

Lwot rep = Lwot (i+1) + k * (Lwot(i) – Lwot (i+1))

Lcrs rep = Lcrs(i+1) + k * (Lcrs (i) – Lcrs (i+1))

Kur k = (awot ref – awot (i+1))/(awot (i) – awot (i+1))

Ja tiek izdarīts tests ar vienu pārnesumskaitli, tad testa vērtības ir katrā testā iegūtie testa rezultāti.

Galīgo rezultātu aprēķina, apvienojot Lwot rep un Lcrs rep. Vienādojums ir:

Lurban = Lwot rep – kP * (Lwot rep – Lcrs rep)

No svērtā faktora kP iegūst daļējas jaudas koeficientu braukšanai pilsētā. Citos gadījumos, kad ir veikts tests ar vairāk nekā vienu pārnesumu, kP aprēķina šādi:

kP = 1 – (aurban/awot ref)

Ja testa veikšanai ir paredzēts tikai viens pārnesums, kP ir:

kP = 1 – (aurban/awot test)

Gadījumos, kad awot test ir mazāks par aurban:

kP = 0

4.1.3.2.   M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3 kategoriju transportlīdzekļi

Ja testē vienu pārnesumu, galīgais rezultāts ir vienāds ar starprezultātu. Ja testē divus pārnesumus, aprēķina starprezultātu vidējo aritmētisko lielumu.

4.2.   Stāvošu transportlīdzekļu radītā trokšņa mērījumi

4.2.1.   Skaņas līmenis transportlīdzekļu tuvumā

Mērījumu rezultātus iekļauj I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikumā minētajā testa protokolā.

4.2.2.   Akustiskie mērījumi

Mērījumu veikšanai izmanto precīzijas skaņas līmeņa mērītāju vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu, kas definēta 2.1. punktā

4.2.3.

Testa vieta – vietējie apstākļi, kā minēts papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d. attēlā

4.2.3.1.

Mikrofona tuvumā nav nekādu šķēršļu, kas varētu ietekmēt akustisko lauku, un neviens neatrodas starp mikrofonu un trokšņa avotu. Mērījumu novērotājs novietojas tā, lai neietekmētu mērījumu nolasīšanu.

4.2.4.

 Traucējošas skaņas un vēja radītie traucējumi

Mērinstrumentu rādījumi, ko rada fona troksnis un vējš, ir vismaz par 10 dB(A) zemāki nekā mērāmais skaņas līmenis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējstiklu ar noteikumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu (skatīt 2.1. punktu).

4.2.5.

 Mērīšanas metode

4.2.5.1.   Mērījumu veids un skaits

Maksimālo skaņas līmeni, ko izsaka A-svērtajos decibelos (dB(A)), mēra 4.2.5.3.2.1. punktā minētājā darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.

4.2.5.2.   Transportlīdzekļa novietošana un sagatavošana

Transportlīdzeklis atrodas testa zonas centrālajā daļā ar pārnesuma selektoru neitrālā pozīcijā un iedarbinātu sajūgu. Ja transportlīdzekļa modelis to nepieļauj, transportlīdzekli testē saskaņā ar ražotāja norādījumiem par dzinēja testēšanu stacionārā stāvoklī. Pirms katras mērījumu sērijas dzinējam nodrošina tā normālas darbības apstākļus atbilstīgi ražotāja norādēm.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoru(-iem), kam ir automātisks palaides mehānisms, izdarot skaņas līmeņa mērījumus, šīs sistēmas darbībā neiejaucas.

Dzinēja pārsegs vai nodalījuma pārsegs, ja tāds ir, ir aizvērts.

4.2.5.3.

Trokšņa mērīšana izplūdes caurules tuvumā, kā minēts papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d attēlā.

4.2.5.3.1.   Mikrofona novietojums

4.2.5.3.1.1.

Mikrofonu novietoto 0,5 m ± 0,01 m attālumā no papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d attēlā parādītā izplūdes caurules atskaites punkta, un 45° (± 5°) leņķī pret caurules gala izplūdes asi. Mikrofons ir novietots atskaites punkta augstumā, bet ne zemāk kā 0,2 m no zemes virsmas. Mikrofona atskaites ass ir zemes virsmai paralēlā plaknē, un tā ir vērsta uz izplūdes izvada atskaites punktu. Ja ir iespējamas divas mikrofona pozīcijas, izmanto vistālāko vietu sānos no transportlīdzekļa garengriezuma centra līnijas. Ja izplūdes izvada caurules izplūdes ass punkts atrodas 90° leņķī no transportlīdzekļa garengriezuma centra līnijas, mikrofonu novieto punktā, kas atrodas vistālāk no dzinēja.

4.2.5.3.1.2.

Transportlīdzekļiem, kam izplūdes izvadi atrodas vairāk nekā 0,3 m attālumā viena no otras, mērījumus veic katram izvadam. Pieraksta augstāko vērtību.

4.2.5.3.1.3.

Ja izplūdes caurulei ir divi vai vairāki izvadi, kas atrodas mazāk nekā 0,3 m attālumā viens no otra un kas ir savienoti ar vienu un to pašu trokšņa slāpētāju, veic tikai vienu mērījumu; mikrofona novietojums ir saistīts ar izplūdes izvadu, kas atrodas tuvāk transportlīdzekļa ārējai malai vai, ja tāda izplūdes izvada nav, pie izplūdes izvada, kas atrodas visaugstāk virs zemes.

4.2.5.3.1.4.

Transportlīdzekļiem ar vertikālu izplūdes izvadu (piemēram, komerciāliem transportlīdzekļiem) mikrofonu novieto vienā līmenī ar izplūdes izvadu. Tā ass ir vertikāla un virzienā uz augšu. Tas jānovieto 0,5 m ± 0,01 m attālumā no gāzu izplūdes caurules atskaites punkta, bet ne mazāk kā 0,2 m tajā transportlīdzekļa pusē, kam izplūdes izvads atrodas vistuvāk.

4.2.5.3.1.5.

Ja izplūdes izvads atrodas zem transportlīdzekļa korpusa, mikrofonu novieto vismaz 0,2 m attālumā no transportlīdzekļa tuvākās malas, punktā, kas ir tuvākais, bet ne mazāk kā 0,5 m attālumā no izplūdes caurules atskaites punkta un 0,2 m virs zemes, bet ne vienā līnijā ar izplūdes gāzu plūsmu. Ja fiziski nav iespējams, var nenodrošināt atbilstību 4.2.5.3.1.1. punktā minētajai prasībai par leņķi.

4.2.5.3.1.6.

Papildinājuma 3.a–3.d attēlos ir sniegti piemēri, kā novietot mikrofonu atkarībā no izplūdes caurules atrašanās vietas.

4.2.5.3.2.   Dzinēja darbības apstākļi

4.2.5.3.2.1.   Dzinēja apgriezienu mērķa skaits

— 75 % no dzinēja apgriezienu skaita S transportlīdzekļiem ar nominālo dzinēja apgriezienu skaitu ≤ 5 000 min–1

— 3 750 min–1 transportlīdzekļiem ar nominālo dzinēja apgriezienu skaitu virs 5 000 min–1 un zem 7 500 min–1

— 50 % no dzinēja apgriezienu skaita S transportlīdzekļiem ar nominālo dzinēja apgriezienu skaitu ≥ 7 500 min –1

Ja transportlīdzeklis nevar sasniegt šādu dzinēja apgriezienu skaitu, dzinēja apgriezienu mērķa skaits ir 5 % mazāks par maksimāli iespējamo dzinēja apgriezienu skaitu šim stacionārajam testam.

4.2.5.3.2.2.   Testa procedūra

Dzinēja apgriezienu skaitu pakāpeniski palielina no brīvgaitas līdz dzinēja apgriezienu mērķa skaitam, nepārsniedzot pielaidumu ± 3 % apmērā no dzinēja apgriezienu mērķa skaita, un tas jāuztur nemainīgs. Pēc tam droseļvārstu ātri atlaiž, un dzinēja apgriezienu skaits atgriežas pie tāda, kāds tas ir brīvgaitā. Skaņas līmeni mēra darbības periodā, kas sastāv no vienu sekundi ilgas konstanta dzinēja apgriezienu skaita uzturēšanas, un visu ātruma samazināšanas laiku. Maksimālo skaņas līmeņa mērītāja nolasījumu darbības laikā, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai, uzskata par testa rezultātu.

4.2.5.3.2.3.   Testa apstiprināšana

Mērījumu uzskata par spēkā esošu, ja testa dzinēja apgriezienu skaits nenovirzās no dzinēja apgriezienu mērķa skaita par vairāk kā ± 3 % vismaz 1 sekundi ilgi.

4.2.6.

 Rezultāti

Katrā testa stāvoklī izdara vismaz trīs mērījumus. Pieraksta maksimālā A-svēruma skaņas spiediena vērtību, kas tiek norādīta katrā no trim mērījumiem. Lai noteiktu galīgo rezultātu dotajai mērījumu pozīcijai, izmanto pirmos trīs spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (ņemot vērā testa vietas specifikācijas, kā minēts 3.1. punktā). Galīgo rezultātu veido maksimālais skaņas līmenis visās mērījumu stāvokļos un trijos mērījumu rezultātos.

5.

Troksnis, ko rada kustībā esošs M1 kategorijas hibrīda elektrotransportlīdzeklis gadījumā, ja iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot (ziņotie dati, ar kuriem sekmē lietošanā esoša transportlīdzekļa testēšanu).

5.1.

Lai atvieglotu hibrīda elektrotransportlīdzekļu lietošanas atbilstības testēšanu – gadījumā, ja iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot, – šāda informācija attiecībā uz skaņas spiediena līmeņa mērījumiem, kas veikti saskaņā ar II pielikuma 4.1. punktu par mehāniskiem transportlīdzekļiem kustībā, ir uzskatāma par lietošanas atbilstības atsauces datiem:

a) pārnesums (i) vai ar nebloķētu pārnesumskaitli testētu transportlīdzekļu gadījumā testam izvēlētā pārnesuma selektora stāvoklis;

b) darba slēdža pozīcija, veicot skaņas spiediena līmeņa mērījumu Lwot,(i) (ja slēdzis ir uzstādīts);

c) sākotnējā paātrinājuma garums lPA m;

d) transportlīdzekļa vidējais ātrums km/h pilnas jaudas paātrinājuma sākumā testā ar pārnesumu (i); un

e) skaņas spiediena līmenis Lwot,(i) dB(A) testos ar pilnībā atvērtu droseļvārstu pārnesumā (i)), ko definē kā maksimālo no diviem rezultātiem, kas iegūti, izsakot atsevišķi katras mikrofona pozīcijas atsevišķo mērījumu rezultātu vidējo vērtību.

5.2.

Lietošanas atbilstības atsauces datus ieraksta ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, kā noteikts I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikuma 2.3. punktā.
III PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS

III PIELIKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS

Skaņas līmenis, ko mēra saskaņā ar II pielikuma noteikumiem un ko matemātiski noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim, nepārsniedz šādas robežas:


Transportlīdzekļa kategorija

Transportlīdzekļa kategorijas apraksts

Robežvērtības, kas izteiktas dB(A)

(decibeli(A))

 

 

1. posms, ko piemēro jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2016. gada 1. jūlija

2. posms, ko piemēro jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2020. gada 1. jūlija un pirmreizējai reģistrēšanai no 2022. gada 1. jūlija

3. posms, ko piemēro jaunu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai no 2024. gada 1. jūlija un pirmreizējai reģistrēšanai no 2026. gada 1. jūlija

M

Transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai

 

 

 

M1

jaudas attiecība pret masu

≤ 120 kW/1 000 kg

72 (1)

70 (1)

68 (1)

M1

120 Kw/1 000 kg < jaudas attiecība pret masu ≤ 160 kW/1 000 kg

73

71

69

M1

160 Kw/1 000 kg < jaudas attiecība pret masu

75

73

71

M1

jaudas attiecība pret masu > 200 kW/1 000 kg

sēdekļu skaits ≤ 4

vadītāja sēdekļa atskaites punkts ≤ 450 mm no zemes

75

74

72

M2

masa ≤ 2 500 kg

72

70

69

M2

2 500 kg < masa ≤ 3 500 kg

74

72

71

M2

3 500 kg < masa ≤ 5 000 kg;

nominālā dzinēja jauda ≤ 135 kW

75

73

72

M2

3 500 kg < masa ≤ 5 000 kg;

nominālā dzinēja jauda > 135 kW

75

74

72

M3

nominālā dzinēja jauda ≤ 150 kW

76

74

73 (2)

M3

150 kW < nominālā dzinēja jauda ≤ 250 kW

78

77

76 (2)

M3

nominālā dzinēja jauda > 250 kW

80

78

77 (2)

N

Transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai

 

 

 

N1

masa ≤ 2 500 kg

72

71

69

N1

2 500 kg < masa ≤ 3 500 kg

74

73

71

N2

nominālā dzinēja jauda ≤ 135 kW

77

75 (2)

74 (2)

N2

nominālā dzinēja jauda > 135 kW

78

76 (2)

75 (2)

N3

nominālā dzinēja jauda ≤ 150 kW

79

77

76 (2)

N3

150 kW < nominālā dzinēja jauda ≤ 250 kW

81

79

77 (2)

N3

nominālā dzinēja jauda > 250 kW

82

81

79 (2)

(1)   M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas atvasināti N1 kategorijas transportlīdzekļiem:

(2)   + divi gadi, lai reģistrētu jaunu transportlīdzekļa tipu, un + viens gads, lai reģistrētu jaunus transportlīdzekļus

Robežvērtības palielina par 1dB (2 dB(A) N3 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem), kas atbilst attiecīgajai apvidus transportlīdzekļu definīcijai, kura minēta ES Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļas 4. punktā.

M1 kategorijas transportlīdzekļu palielinātās robežvērtības apvidus transportlīdzekļiem ir spēkā tikai tad, ja tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa ir lielāka par 2 tonnām.

Robežvērtības palielina par 2 dB(A) ar ratiņkrēslu piekļūstamiem transportlīdzekļiem un bruņotiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā.
IV PIELIKUMS TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS SISTĒMAS, KAS SATUR ŠĶIEDRAINUS SKAŅU ABSORBĒJOŠUS MATERIĀLUS

IV PIELIKUMS

TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS SISTĒMAS, KAS SATUR ŠĶIEDRAINUS SKAŅU ABSORBĒJOŠUS MATERIĀLUS

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šķiedrainus skaņu absorbējošus materiālus var izmantot trokšņa slāpēšanas sistēmās vai to sastāvdaļās, ja tiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a) ja izplūdes gāzes nesaskaras ar šķiedrainiem materiāliem; vai

b) trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas ir no tās pašas konstrukciju saimes kā sistēmas vai sastāvdaļas, kas ar ES tipa apstiprinājuma procesu saskaņā ar šīs regulas prasībām ir apstiprinātas citam transportlīdzekļa tipam, pierādot, ka tās nenolietosies.

Ja nav izpildīts neviens no pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, visu trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas iesniedz parastai kondicionēšanai, izmantojot vienu no trim 1.1., 1.2. un 1.3. punktā aprakstītajām iekārtām un procedūrām.

Pirmā punkta b) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka trokšņa slāpēšanas sistēmu grupa vai to sastāvdaļa ir no tās pašas konstrukciju saimes, ja tām ir vienādas šādas īpašības:

a) sauso gāzu klātbūtne izplūdes gāzu plūsmā, kas filtrēta, izmantojot absorbējošu šķiedru materiālu, nonākot kontaktā ar šo materiālu;

b) šķiedru veids;

c) attiecīgā gadījumā saistmateriāla specifikācijas;

d) šķiedras vidējie izmēri;

e) minimālais beramo materiālu iepakojuma blīvums kg/m3;

f) maksimālā kontaktvirsma starp gāzes plūsmu un absorbējošo materiālu.

1.1.   Nepārtraukta ekspluatācija 10 000 km uz ceļa.

1.1.1.

50 ± 20 % no šīs ekspluatācijas ir braukšana pilsētā un pārējā ekspluatācijas daļa ir lielu attālumu nobraukšana ar lielu ātrumu; nepārtrauktu ekspluatāciju uz ceļa var aizstāt ar atbilstīgu testa treka programmu.

1.1.2.

Šajā laikā abus ātrumu režīmus maina vismaz divas reizes.

1.1.3.

Pilna testa programma ietver vismaz 10 pārtraukumus, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai imitētu iespējamās atdzišanas un kondensācijas efektus.

1.2.   Kondicionēšana testa stendā

1.2.1.

Izmantojot standarta detaļas un ievērojot transportlīdzekļa ražotāja norādījumus, trokšņa slāpēšanas sistēma vai tās sastāvdaļas uzstādītas transportlīdzeklim, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, vai dzinējam, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā. Transportlīdzekli, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, uzstāda uz dinamometra veltņiem. Dzinēju, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā, savieno ar dinamometru.

1.2.2.

Testu veic sešos sešu stundu periodos ar vismaz 12 stundu pārtraukumu starp katru periodu, lai imitētu jebkuras iespējamās atdzišanas un kondensācijas efektus.

1.2.3.

Katrā sešu stundu periodā dzinēju darbina, pēc kārtas ievērojot šādus nosacījumus:

a) piecu minūšu posms brīvgaitas ātrumā;

b) vienas stundas posms ar 1/4 slodzes ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S);

c) vienas stundas posms ar 1/2 slodzes ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S);

d) desmit minūšu posms ar pilnu slodzi ar 3/4 nominālā maksimālā apgriezienu skaita (S);

e) piecpadsmit minūšu posms ar 1/2 slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S);

f) trīsdesmit minūšu posms ar 1/4 slodzes ar nominālo maksimālo apgriezienu skaitu (S).

Kopējais sešu periodu ilgums: trīs stundas.

Katrs periods ietver divas iepriekš minēto posmu virknes no a) līdz f).

1.2.4.

Testēšanas laikā trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas nedzesē ar pastiprinātu velkmi, kas ap transportlīdzekli imitē normālu gaisa plūsmu. Tomēr pēc ražotāja pieprasījuma trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļas var dzesēt, lai nepārsniegtu fiksēto temperatūru pie tā ieplūdes caurules, kad transportlīdzeklis brauc ar maksimālo ātrumu.

1.3.   Kondicionēšana ar pulsāciju

1.3.1.

Transportlīdzeklis, kas minēts I pielikuma 1.3. punktā, vai dzinējs, kas minēts I pielikuma 1.4. punktā, ir aprīkots ar izplūdes sistēmu vai tās sastāvdaļām. Pirmajā gadījumā transportlīdzekli novieto uz dinamometra veltņiem.

Otrajā gadījumā dzinēju pievieno dinamometram. Testa iekārtu, kuras sīki izstrādāta shēma redzama šā pielikuma papildinājuma 1. attēlā, pievieno pie trokšņa slāpēšanas sistēmas izvada. Ir derīga jebkura cita iekārta, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

1.3.2.

Testa iekārtu noregulē tā, lai ātrdarbības vārsts izplūdes gāzu plūsmu pārmaiņus apturētu un atjaunotu, veicot 2 500 ciklus.

1.3.3.

Vārsts atveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, ko mēra vismaz 100 mm pirms ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 kPa. Tas aizveras, kad šis spiediens neatšķiras vairāk par 10 % no spiediena stabilizētās vērtības ar atvērtu vārstu.

1.3.4.

Laika aiztures slēdzi noregulē uz laiku, kad notiek gāzes izplūde, kas rodas 1.3.3. punktā iepriekš noteikto noteikumu izpildes rezultātā.

1.3.5.

Dzinēja apgriezienu skaits ir 75 % no skaita (S), ar kādu dzinējs attīsta maksimālo jaudu.

1.3.6.

Dinamometra uzrādītā jauda ir 50 % no jaudas ar pilnībā atvērtu droseļvārstu, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no dzinēja apgriezienu skaita (S).

1.3.7.

Testa laikā jebkuru noplūdes atvērumu aiztaisa.

1.3.8.

Visu testu veic 48 stundu laikā.

Ja vajadzīgs, ik pēc stundas ir viens dzesēšanas periods.
V PIELIKUMS SASPIESTA GAISA RADĪTAIS TROKSNIS

V PIELIKUMS

SASPIESTA GAISA RADĪTAIS TROKSNIS

1.   MĒRĪŠANAS METODE

Stāvošam transportlīdzeklim veic mērījumu ar mikrofonu 2. un 6. stāvoklī kā parādīts papildinājuma 1. attēlā. Lielāko A svērto skaņas līmeni reģistrē, ventilējot spiediena regulatoru, kā arī ventilācijas laikā gan pēc darba, gan stāvbremžu lietošanas.

Spiediena regulatora ventilācijas laikā troksni mēra ar brīvgaitas ātrumā ieslēgtu dzinēju. Ventilēšanas troksni reģistrē, darbinot darba bremzes un stāvbremzes; pirms katra mērījuma gaisa kompresora agregātā jāpalielina spiediens līdz lielākajam pieļaujamajam, un tad dzinējs jāizslēdz.

2.   REZULTĀTU VĒRTĒŠANA

Visos mikrofona stāvokļos veic divus mērījumus. Lai kompensētu mērinstrumentu neprecizitāti, mērītāja rādījumu samazina par 1 dB(A) un samazināto vērtību uzskata par mērījuma rezultātu. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja starpība starp izdarītiem mērījumiem ar mikrofonu tādā pašā stāvoklī nepārsniedz 2 dB(A). Lielāko mērījumu vērtību uzskata par testa rezultātu. Ja šī vērtība pārsniedz skaņas robežu par 1 dB(A), veic divus papildu mērījumus attiecīgā mikrofona stāvoklī. Šajā gadījumā minētājā mikrofona stāvoklī trim no četriem šādi gūtu mērījumu rezultātiem ir jāatbilst skaņas robežai.

3.   ROBEŽVĒRTĪBAS

Skaņas līmenis nepārsniedz 72 dB(A) robežu.
VI PIELIKUMS TRANSPORTLĪDZEKĻU RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

VI PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šī pielikuma prasības ir saskaņā ar ražošanas atbilstības (RA) pārbaudei paredzētiem testiem, ko veic saskaņā ar I pielikuma 5. punktu.

2.   TESTĒŠANAS PROCEDŪRA

Testēšanas vieta un mērinstrumenti ir tādi, kā aprakstīts II pielikumā.

2.1.

Veic pārbaudāmā(-o) transportlīdzekļa(-u) braucoša transportlīdzekļa skaņas mērījumu testu, kas ietverts II pielikuma 4.1. punktā.

2.2.

 Saspiesta gaisa radītais troksnis

Transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa pārsniedz 2 800 kg un kuri aprīkoti ar saspiesta gaisa sistēmām, veic papildu testu saspiesta gaisa radītā trokšņa mērīšanai, kas noteikts V pielikuma 1. punktā.

2.3.

 Papildu skaņas emisijas noteikumi

Transportlīdzekļa ražotājs novērtē atbilstību ASEP, veicot atbilstīgu novērtējumu vai testēšanu, kas aprakstīta VII pielikumā.

3.   PARAUGU ŅEMŠANA UN REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS

Jāizvēlas viens transportlīdzeklis un jāveic šā pielikuma 2. punktā minētie testi. Ja pārbaudītā transportlīdzekļa skaņas līmenis nepārsniedz III pielikumā un attiecīgā gadījumā V pielikuma 3. punktā noteikto robežvērtību vairāk par 1 dB(A), transportlīdzekļa tipu uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām.

Ja viens no testu rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, ir jāpārbauda divu vai vairāku viena tipa transportlīdzekļu atbilstība saskaņā ar šī pielikuma 2. punktu.

Ja otrā un trešā transportlīdzekļa testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, transportlīdzekli uzskata par atbilstošu RA prasībām.

Ja viens no otrā vai trešā transportlīdzekļa testa rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas Direktīvas 2007/46/EK X pielikumā, transportlīdzekļu tipu uzskata par neatbilstošu šīs regulas prasībām, un ražotājs veic nepieciešamos pasākumus atbilstības atjaunošanai.
VII PIELIKUMS MĒRĪJUMU METODE PAPILDU SKAŅAS EMISIJAS NOTEIKUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAI

VII PIELIKUMS

MĒRĪJUMU METODE PAPILDU SKAŅAS EMISIJAS NOTEIKUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAI

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šajā pielikumā ir aprakstīta mērījumu metode, lai novērtētu transportlīdzekļa atbilstību papildu skaņas emisijas noteikumiem (ASEP), kas norādīti 7. pantā.

Nav obligāti veikt faktiskus testus, iesniedzot pieteikumu par ES tipa apstiprinājumu. Ražotājs paraksta atbilstības deklarāciju, kas atrodama šā pielikuma papildinājumā. Apstiprinātāja iestāde var lūgt papildu informāciju par deklarāciju un veikt turpmāk aprakstītos testus.

Lai veiktu šajā pielikumā aprakstīto procedūru, saskaņā ar II pielikuma noteikumiem ir jāveic tests. II pielikumā noteikto testu veic tajā pašā testa trasē un analogos apstākļos tiem, kas noteikti šajā pielikumā norādītajos testos.

2.   MĒRĪŠANAS METODE

2.1   Mērinstrumenti un mērīšanas apstākļi

Ja nav prasīts citādi, mērinstrumenti, mērīšanas apstākļi un transportlīdzekļa stāvoklis atbilst II pielikuma 2. un 3. punktā minētajām prasībām.

Ja transportlīdzeklim ir dažādi veidi, kas ietekmē skaņas emisiju, visiem veidiem jāatbilst šā pielikuma prasībām. Ja ražotājs ir veicis testus, lai pierādītu apstiprinātājām iestādēm atbilstību šīm prasībām, šajā testā izmantotos veidus norāda testa protokolā.

2.2.   Testa metode

Ja nav noteikts citādi, izmanto II pielikuma 4.1.–4.1.2.1.2.2. punktā noteiktos nosacījumus un procedūras. Šā pielikuma vajadzībām mēra un novērtē atsevišķus testa braucienus.

2.3.   Kontroles diapazons

Darbības apstākļi ir šādi:

Transportlīdzekļa ātrums VAA ASEP:

vAA ≥ 20 km/h

Transportlīdzekļa paātrinājums awot ASEP:

awot ≤ 5,0 m/s2

Dzinēja apgriezienu skaits

nBB ≤ 2,0 * PMR –0,222 * s vai

nBB ≤ 0,9 * s, atkarībā no tā, kurš ir zemāks

Transportlīdzekļa ātrums VAA ASEP:

ja nBB ASEP sasniedz vienā pārnesumāvBB ≤ 70 km/h

visos pārējos gadījumosvBB ≤ 80 km/h

pārnesumiK ≤ pārnesumskaitli i, kā noteikts II pielikumā

Ja transportlīdzeklis zemākajā derīgajā pārnesumā nesasniedz maksimālo dzinēja apgrieziena skaitu zem 70 km/h, transportlīdzekļa ātruma ierobežojums ir 80 km/h.

2.4.   Pārnesumskaitļi

ASEP prasības attiecas uz visiem pārnesumskaitļiem K, kas ļauj iegūt rezultātus kontroles diapazonā, kurš noteikts šā pielikuma 2.3. punktā.

Gadījumos, kad transportlīdzekļiem ir automatizētās pārnesumkārbas, adaptīvās pārnesumkārbas un CVT, kas testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli, tests var ietvert pārnesumskaitļa maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Jāizvairās no pārnesumu pārslēgšanas, kas rada ierobežojošajiem nosacījumiem neatbilstošu stāvokli. Šādā gadījumā ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, tostarp alternatīvas pārnesuma izvēles stāvokļus. Lai ASEP tests būtu reprezentatīvs un atkārtojams (apstiprināšanas iestādei), transportlīdzekļus testē, izmantojot ražotāja paredzēto pārnesumkārbas kalibrēšanu.

2.5.   Mērķnosacījumi

Skaņas emisiju mēra katram spēkā esošam pārnesumskaitlim četros testa punktos, kā noteikts tālāk.

Pirmais testa punkts P1 tiek noteikts, izmantojot sākuma ātrumu vAA 20 km/h. Ja nevar panākt stabilu paātrinājumu, ātrumu pakāpeniski palielina par 5 km/h pa posmiem, līdz sasniedz stabilu paātrinājumu.

Ceturto testa punktu P4 definē, izmantojot maksimālo transportlīdzekļa ātrumu pie līnijas BB′ ar to pašu pārnesumskaitli un ievērojot ierobežojošos nosacījumus saskaņā ar 2.3. punktu.

Pārējos divus testa punktus aprēķina pēc šādas formulas:

Testa punkts Pj: vBB_j = vBB_1 + ((j – 1)/3) * (vBB_4 – vBB_1), kur j = 2 un 3

Kur:

vBB_1 = transportlīdzekļa ātrums testa punktā P1

vBB_4 = transportlīdzekļa ātrums testa punktā P4

Pielaide ātrumam vBB_j: ±3 km/h

Visi testa punkti atbilst ierobežojošajiem nosacījumiem, kas norādīti 2.3. punktā.

2.6.   Transportlīdzekļa tests

Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā, kopš sākas tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai.

Uz AA′ līnijas akselerators ir pilnībā piespiests. Lai sasniegtu stabilāku paātrinājumu vai izvairītos no pārslēgšanas zemākā pārnesumā starp AA′ un BB′ līniju, pirms AA′ līnijas var izmantot sākotnējo paātrinājumu. Akseleratoru tur piespiestajā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz BB′ līniju.

Katram atsevišķam testa braucienam nosaka un reģistrē šādus parametrus:

Līdz pirmajai zīmei aiz komata matemātiski noapaļo transportlīdzekļa katrā pusē maksimālo A svērto skaņas spiediena līmeni, kas uzrādās katru reizi, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp AA′ un BB′ līnijām (Lwot,kj). Ja ir novērota skaņas kulminācija, kas acīmredzami pārsniedz vispārīgo skaņas spiediena līmeni, mērījumu neņem vērā. Kreiso un labo pusi var mērīt vienlaicīgi vai atsevišķi.

Transportlīdzekļa ātruma rādījumus uz AA′ un BB′ līnijas reģistrē ar pirmo lielāku ciparu pēc decimāldaļas. (vAA,kj; vBB,kj).

Vajadzības gadījumā dzinēja apgriezienu skaita rādījumus uz AA′ un BB′ līnijas reģistrē kā veselu skaitli (nAA,kj; nBB,kj).

Aprēķināto paātrinājumu nosaka pēc formulas, kas norādīta II pielikuma 4.1.2.1.2. punktā, un reģistrē līdz otrajam ciparam pēc decimāldaļas (awot,test,kj).

3.   REZULTĀTU ANALĪZE

3.1.   Katra pārnesumskaitļa enkura punkta noteikšana

Mērījumiem i un zemākā pārnesumā enkura punkts sastāv no maksimālā skaņas līmeņa Lwoti, reģistrētā dzinēja apgriezienu skaita nwoti un transportlīdzekļa ātruma vwoti uz BB′ līnijas ar II pielikumā minētā paātrinājuma testa pārnesumskaitli.

Lanchor,i

=

Lwoti,Annex II

nanchor,i

=

nBB,woti,Annex II

vanchor,i

=

vBB,woti,Annex II

Mērījumiem i+1 pārnesumā enkura punkts ir maksimālais skaņas līmenis Lwoti+1, reģistrētais dzinēja apgriezienu skaits nwoti+1 un transportlīdzekļa ātrums vwoti+1 uz BB′ līnijas pie paātrinājuma testa pārnesumskaitļa i+1, kas minēts II pielikumā.

Lanchor,i+1

=

Lwoti+1,Annex II

nanchor,i+1

=

nBB,woti+1,Annex II

vanchor,i+1

=

vBB,woti+1,Annex II

3.2.   Regresijas līnijas slīpums katram pārnesumam

Skaņas mērījumus vērtē kā dzinēja apgriezienu skaita funkciju saskaņā ar 3.2.1. punktu.

3.2.1.   Regresijas līnijas slīpuma aprēķināšana katram pārnesumam

Lineāro regresijas līniju aprēķina, izmantojot enkura punktu un četrus saistītus papildu mērījumus.

image (dB/1 000 min–1)

kur

image

un;

image

kur nj = dzinēja apgriezienu skaits, ko mēra uz BB′ līnijas

3.2.2.   Regresijas līnijas slīpums (Slope) katram pārnesumam

Turpmākiem aprēķiniem konkrētā pārnesuma Slope k ir 3.2.1. punkta aprēķinā iegūtais rezultāts, kas noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai, bet nav lielāks par 5 dB/1 000 min–1.

3.3.   Lineārā skaņas līmeņa paredzamā pieauguma aprēķināšana katram mērījumam

Skaņas līmeni LASEP,kj mērījumu punktam j un pārnesumam k aprēķina, izmantojot dzinēja apgriezienu skaitu, ko nosaka katram mērījumu punktam, izmantojot slīpumu, kas norādīts 3.2. punktā līdz konkrētam enkura punktam katram pārnesumskaitlim.

Kur nBB_k,j ≤ nanchor,k:

LASEP_k,j = Lanchor_k + (Slope k – Y) * (nBB_k,j – nanchor,k)/1 000

Kur nBB_k,j > nanchor,k:

LASEP_k,j = Lanchor_k + (Slope k + Y) * (nBB_k,j – nanchor,k)/1 000

Kur Y = 1

3.4.   Paraugi

Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma veic divus papildu braucienus ar ierobežojošiem nosacījumiem saskaņā ar 2.3. punktu.

4.   REZULTĀTU INTERPRETĀCIJA

Katru trokšņa mērījumu vērtē atsevišķi.

Katra norādītā mērījumu punkta skaņas līmenis nepārsniedz šīs robežvērtības:

Lkj ≤ LASEP_k.j + ×

Kur:

x

=

3 dB(A) transportlīdzeklim ar nebloķējamu automatizēto pārnesumkārbu vai nebloķējamu CVT

x

=

2 dB(A) + robežvērtība Lurban – no II pielikuma visiem citiem transportlīdzekļiem

Ja noteiktais skaņas līmenis kādā punktā pārsniedz robežvērtību, tajā pašā punktā veic divus papildu mērījumus, lai pārbaudītu mērījuma nenoteiktību. Ja vidējais no trim derīgajiem mērījumiem šajā konkrētajā punktā atbilst specifikācijai, transportlīdzeklis vēl joprojām atbilst ASEP.

5.   REFERENCES SKAŅAS NOVĒRTĒJUMS

References skaņu novērtē vienā punktā vienā atsevišķā pārnesumā, imitējot paātrinājumu no sākuma ātruma pie vaa, kas ir vienāds ar 50 km/h, un pieņemot, ka beigu ātrums pie vbb ir vienāds ar 61 km/h. Skaņas atbilstību šajā punktā var aprēķināt, izmantojot 3.2.2. punkta rezultātus un turpmāk norādīto specifikāciju, vai novērtēt ar tiešo mērījumu palīdzību, izmantojot pārnesumu atbilstoši turpmākajām norādēm.

5.1.

Pārnesumu K nosaka šādi:

K

=

3 visām manuālajām pārnesumkārbām un automatizētajām pārnesumkārbām ar līdz pat 5 pārnesumiem;

K

=

4 automatizētajai pārnesumkārbai ar 6 vai vairāk pārnesumiem

Ja nav pieejami atsevišķie pārnesumi, piemēram, nebloķējamajām automatizētajām pārnesumkārbām vai nebloķējamajām CVT, turpmākiem aprēķiniem pārnesumskaitli nosaka no paātrinājuma testa rezultāta, kas minēts II pielikumā, izmantojot reģistrēto dzinēja apgriezienu skaitu un transportlīdzekļa ātrumu uz BB′ līnijas.

5.2.

 Nominālā dzinēja apgriezienu skaita nref_K noteikšana

Nominālo dzinēja apgriezienu skaitu nref_K, aprēķina, izmantojot pārnesuma K pārnesumskaitli pie atsauces ātruma vref = 61 km/h.

5.3.

 Lref aprēķināšana

LASEP_K,j = Lanchor_K + (Slope K + Y) * (nBB_K,j – nanchor,K)/1 000

Lref ir mazāks par vai vienāds ar 76 dB(A).

Transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu un vairāk nekā četriem pārnesumiem braukšanai uz priekšu un dzinēju, kurš attīsta par 140 kW (ANO/EEK) lielāku maksimālo jaudu un kuram pieļaujamā maksimālās jaudas/maksimālās masas attiecība pārsniedz 75 kW/t, Lref ir mazāks par vai vienāds ar 79 dB(A).

Transportlīdzekļiem ar automatizēto pārnesumkārbu un vairāk nekā četriem pārnesumiem braukšanai uz priekšu un dzinēju, kurš attīsta par 140 kW (ANO/EEK) lielāku maksimālo jaudu un kuram pieļaujamā maksimālās jaudas/maksimālās masas attiecība pārsniedz 75 kW/t, Lref ir mazāks par vai vienāds ar 78 dB(A).

6.    ASEP NOVĒRTĒJUMS, IZMANTOJOT Lurban PRINCIPU

6.1.   Vispārīgi noteikumi

Šī novērtējuma procedūra ir alternatīva, ko transportlīdzekļu ražotāji izvēlējušies procedūrai, kas ir aprakstīta šā pielikuma 3. punktā un ir piemērojama visām transportlīdzekļu tehnoloģijām. Ražotājs ir atbildīgs par pareizā testēšanas veida noteikšanu. Ja nav norādīts citādi, visu testēšanu un aprēķināšanu veic, kā noteikts šīs regulas II pielikumā.

6.2.   Lurban ASEP aprēķināšana

No jebkura Lwot ASEP, kā noteikts saskaņā ar šo pielikumu, Lurban ASEP aprēķina šādi:

a) vajadzības gadījumā aprēķina awot test ASEP saskaņā ar II pielikuma 4.1.2.1.2.1. vai 4.1.2.1.2.2. punktu,

b) nosaka transportlīdzekļa ātrumu (VBB ASEP) uz BB līnijas Lwot ASEP testa laikā,

c) kp_ASEP aprēķina šādi:

kP ASEP = 1 – (aurban/awot test ASEP)

Testa rezultātus, kur awot test ASEP ir mazāks par aurban, neņem vērā,

d) Lurban measured ASEP aprēķina šādi:

Lurban measured ASEP =

Lwot ASEP – kP ASEP * (Lwot ASEP – Lcrs)

Lai veiktu turpmākos aprēķinus, izmanto Lurban, kā noteikts II pielikumā, bez noapaļošanas, ietverot ciparu pēc decimāldaļas (xx,x),

e) Lurban normalized aprēķina šādi:

Lurban normalized = Lurban measured ASEP – Lurban

f) Lurban ASEP aprēķina šādi:

Lurban ASEP =

Lurban normalized – (0,15 * (VBB ASEP – 50))

g) atbilstība skaņas līmeņa robežvērtībām:

Lurban ASEP ir mazāks par vai vienāds ar 3,0 dB.
VIII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻU AKUSTISKO BRĪDINĀŠANAS SISTĒMU (AVAS)

▼M2

I IEDAĻA

Šajā pielikumā ir norādīti pasākumi, kas attiecas uz AVAS hibrīdelektriskiem transportlīdzekļiem un pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem.

I.1.

Neatkarīgi no I.2. punkta a) un b) apakšpunkta un I.3. punkta a) un b) apakšpunkta II iedaļas noteikumi attiecas uz AVAS, kas uzstādīta:

a) transportlīdzeklī, kura tips apstiprināts pirms 2019. gada 1. jūlija;

b) jaunā pirms 2021. gada 1. jūlija reģistrētā transportlīdzeklī, kura pamatā ir a) apakšpunktā minētais tips.

I.2.

Neatkarīgi no I.3. punkta a) un b) apakšpunkta III iedaļas noteikumi attiecas uz AVAS, kas uzstādīta:

a) transportlīdzeklī, kura tips apstiprināts pirms 2019. gada 1. jūlija, ja ražotājs izvēlas tā rīkoties;

b) jaunā transportlīdzeklī, kura pamatā ir a) apakšpunktā minētais tips;

c) transportlīdzeklī, kura tips apstiprināts laikposmā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. septembrim;

d) jaunā pirms 2023. gada 1. septembra reģistrētā transportlīdzeklī, kura pamatā ir c) apakšpunktā minētais tips.

I.3.

IV iedaļas noteikumi attiecas uz AVAS, kas uzstādīta:

a) transportlīdzeklī, kura tips apstiprināts pirms 2021. gada 1. septembra, ja ražotājs izvēlas tā rīkoties;

b) jaunā transportlīdzeklī, kura pamatā ir a) apakšpunktā minētais tips;

c) transportlīdzeklī, kura tips apstiprināts 2021. gada 1. septembrī vai pēc minētā datuma;

d) jaunā transportlīdzeklī, kura pamatā ir c) apakšpunktā minēts tips;

e) visos jaunos transportlīdzekļos, kas reģistrēti 2023. gada 1. septembrī vai pēc minētā datuma.

▼M1

II IEDAĻA

II.1.   Sistēmas darbības efektivitāte

Ja transportlīdzeklī ir uzstādīta AVAS, tā atbilst II.2. un II.3. punktā noteiktajām prasībām.

II.2.   Darbības nosacījumi

a) Skaņas ģenerēšanas metode

AVAS automātiski ģenerē skaņu transportlīdzekļa ātruma minimālajā diapazonā no braukšanas sākšanas līdz aptuveni 20 km/h un braucot atpakaļgaitā. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar iekšdedzes motoru, kas darbojas iepriekš definētajā transportlīdzekļa ātruma diapazonā, AVAS skaņu neģenerē.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atpakaļgaitas brīdināšanas ierīci ar skaņas signālu, AVAS nav jāģenerē skaņa, braucot atpakaļgaitā.

b) Slēdzis

AVAS aprīko ar slēdzi, kas ir viegli pieejams transportlīdzekļa vadītājam, lai to varētu ieslēgt un izslēgt. No jauna iedarbinot transportlīdzekli, AVAS pēc noklusējuma ir ieslēgta.

c) Mazināšana

AVAS skaņas līmeni var mazināt transportlīdzekļu darbības periodos.

II.3.   Skaņas veids un skaļums

a)  AVAS ģenerējamā skaņa ir nepārtraukta skaņa, kas informē gājējus un citus satiksmes dalībniekus par darbībā esošu transportlīdzekli. Skaņai vajadzētu būt viegli asociējamai ar transportlīdzekļa darbību un līdzīgai skaņai, ko rada tādas pašas kategorijas transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru.

b)  AVAS ģenerējamā skaņa ir viegli asociējama ar transportlīdzekļa darbību, piemēram, izmantojot skaņas līmeņa vai raksturlielumu automātisku variēšanu, sinhronizējot to ar transportlīdzekļa ātrumu.

c)  AVAS ģenerētais skaņas līmenis nepārsniedz tāda M1 kategorijas transportlīdzekļa aptuveno skaņas līmeni, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru un darbojas tādos pašos apstākļos.

III IEDAĻA

III.1.   Sistēmas darbības efektivitāte

AVAS atbilst prasībām, kas noteiktas III.2.–III.6. punktā.

III.2.   Darbības nosacījumi

a) Skaņas ģenerēšanas metode

AVAS automātiski ģenerē skaņu transportlīdzekļa ātruma minimālajā diapazonā no braukšanas sākšanas līdz aptuveni 20 km/h un braucot atpakaļgaitā. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar iekšdedzes motoru, kas darbojas iepriekš minētajā transportlīdzekļa ātruma diapazonā, AVAS skaņu neģenerē.

Transportlīdzekļi, kuru kopējais skaņas līmenis atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 138 ( 7 ) 6.2.8. punkta prasībām ar +3 dB(A) pielaidi, ar AVAS nav jāaprīko. Minētajiem transportlīdzekļiem nepiemēro ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.8. punkta prasības par trešdaļoktāvu joslām un ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.3. punkta prasības par frekvences nobīdi, kas definēta minēto ANO EEK noteikumu 2.4. punktā (“frekvences nobīde”).

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atpakaļgaitas brīdināšanas ierīci ar skaņas signālu, AVAS nav jāģenerē skaņa, braucot atpakaļgaitā, ja brīdināšanas ierīces skaņas signāls atbilst prasībām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2. punkta otrajā daļā un 6.2.2. punktā.

Tipa apstiprināšanai iesniegtā transportlīdzekļa ģenerēto skaņu mēra atbilstoši metodēm, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.1.3. un 6.2.2.2. punktā un 3. pielikumā.

b) Slēdzis

AVAS var aprīkot ar mehānismu, ar kuru vadītājs var apturēt AVAS darbību (“pauzes funkcija”) un kurš ir viegli pieejams transportlīdzekļa vadītājam, lai to varētu ieslēgt un izslēgt. Ja AVAS ir aprīkota ar pauzes funkciju, no jauna iedarbinot transportlīdzekli, AVAS pēc noklusējuma ir ieslēgta.

Turklāt pauzes funkcija atbilst prasībām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.6. punktā.

c) Mazināšana

AVAS skaņas līmeni var mazināt transportlīdzekļu darbības periodos. Šādos gadījumos AVAS skaņas līmenis atbilst prasībām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.8. punktā.

III.3.   Skaņas veids un skaļums

a)  AVAS ģenerējamā skaņa ir nepārtraukta skaņa, kas informē gājējus un citus satiksmes dalībniekus par darbībā esošu transportlīdzekli. Minētā skaņa ir viegli asociējama ar transportlīdzekļa darbību, piemēram, izmantojot skaņas līmeņa vai raksturlielumu automātisku variēšanu, sinhronizējot to ar transportlīdzekļa ātrumu. Minētā skaņa ir līdzīga skaņai, ko rada tādas pašas kategorijas transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru.

Piemēro šādus noteikumus:

i) ja skaņa tiek ģenerēta, kad transportlīdzeklis ir kustībā, AVAS skaņa atbilst prasībām, kas paredzētas attiecīgi ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.1.1., 6.2.1.2., 6.2.1.3., 6.2.2.1., 6.2.2.2. un 6.2.3. punktā;

ii) stāvošs transportlīdzeklis var radīt skaņu, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.4. punktā.

b) Transportlīdzekļa ražotājs var paredzēt vadītājam iespēju izvēlēties vienu no dažādām skaņām, kuras atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.5. punkta prasībām.

c)  AVAS ģenerētais skaņas līmenis nepārsniedz tāda M1 kategorijas transportlīdzekļa aptuveno skaņas līmeni, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru un darbojas tādos pašos apstākļos. Turklāt tiek piemērotas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.7. punkta prasības.

d) Tāda transportlīdzekļa kopējais skaņas līmenis, kas atbilst 2. punkta a) apakšpunkta otrai daļai, nepārsniedz tāda M1 kategorijas transportlīdzekļa aptuveno skaņas līmeni, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru un darbojas tādos pašos apstākļos.

III.4.   Testa trases prasības

Lai pārbaudītu testa trases atbilstību ANO EEK Noteikumu Nr. 138 3. pielikuma 2.1.2. punkta prasībām, līdz 2019. gada 30. jūnijam kā alternatīvu standartam ISO 10844:2014 var izmantot standartu ISO 10844:1994.

III.5.   Tipa apstiprinājuma sertifikāts

Transportlīdzekļa ražotājs kā pielikumu ES tipa apstiprinājuma sertifikātam izdod kādu no šādiem dokumentiem:

a) paziņojumu, kas minēts ANO EEK Noteikumu Nr. 138 5. punkta 3) apakšpunktā un atbilst paraugam minēto noteikumu 1. pielikumā;

b)  AVAS skaņas emisijas līmeņu testa rezultātus, kas izmērīti atbilstoši šai regulai.

III.6.   Marķējumi

Uz katras AVAS sastāvdaļas ir šādi marķējumi:

a) ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b) piešķirtais identifikācijas numurs.

Marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

▼M2

IV IEDAĻA

Piemēro III iedaļas noteikumus, izņemot III.2. punkta b) apakšpunktu. Papildus ievēro šādus nosacījumus:

Slēdzis

Jebkāds mehānisms, ar kuru vadītājs var apturēt AVAS darbību (“pauzes funkcija”), atbilst prasībām, kas noteiktas ANO EEK Noteikumu Nr. 138 6.2.6. punktā, sākotnējās redakcijas 1. papildinājumā un 01. sērijas grozījumos (OV L 204, 5.8.2017., 112. lpp.).

▼B

ANNEX IX EU TYPE-APPROVAL IN RESPECT OF THE SOUND LEVEL OF SILENCING SYSTEMS AS SEPARATE TECHNICAL UNITS (REPLACEMENT SILENCING SYSTEMS)



ANNEX IX

EU TYPE-APPROVAL IN RESPECT OF THE SOUND LEVEL OF SILENCING SYSTEMS AS SEPARATE TECHNICAL UNITS (REPLACEMENT SILENCING SYSTEMS)

1.   APPLICATION FOR EU TYPE-APPROVAL

1.1.

The application of EU type-approval pursuant to Article 7(1) and (2) of Directive 2007/46/EC in respect of a replacement silencing system, or components thereof, as a separate technical unit intended for vehicles of categories M1 and N1 shall be submitted by the vehicle manufacturer or the manufacturer of the separate technical unit in question.

1.2.

A model for the information document is contained in Appendix 1.

1.3.

At the request of the technical service concerned, the applicant shall submit:

1.3.1

two examples of the system in respect of which application for EU type-approval has been made,

1.3.2.

a silencing system of the type originally fitted to the vehicle when EU type-approval was granted,

1.3.3.

a vehicle representative of the type to which the system is to be fitted, which meets the requirements of point 2.1 of Annex VI,

1.3.4.

a separate engine corresponding to the type of vehicle described.

2.   MARKINGS

2.4.1.

The replacement silencing system, or components thereof, excluding fixing hardware and pipes shall bear:

2.4.1.1.

the trade mark or trade name of the manufacturer of the replacement silencing system and its components,

2.4.1.2.

the manufacturer's trade description.

2.4.2.

These marks shall be clearly legible and indelible, even when the system is fitted to the vehicle.

3.   GRANTING OF EU TYPE-APPROVAL

3.1.

If the relevant requirements are satisfied, EU type-approval pursuant to Article 9(3) and, if applicable, Article 10(4) of Directive 2007/46/EC shall be granted.

3.2.

A model for the EU type-approval certificate is contained in Appendix 2.

3.3.

A type-approval number in accordance with Annex VII to Directive 2007/46/EC shall be assigned to each type of replacement silencing system, or components thereof, approved as a separate technical unit; section 3 of the type-approval number shall indicate the number of this Regulation. Furthermore, if the replacement silencing system is intended to be fitted on vehicle types complying with the limit values of Phase 1 in Annex III only, section 3 of the type-approval number shall be followed by the character ‘A’. If the replacement silencing system is intended to be fitted on vehicle types complying with the limit values of Phase 2 in Annex III only, section 3 of the type- approval number shall be followed by the character ‘B’. If the replacement silencing system is intended to be fitted on vehicle types complying with the limit values of Phase 3 in Annex III, section 3 of the type- approval number shall be followed by the character ‘C’. The same Member State shall not assign the same number to another type of replacement silencing system, or components thereof.

4.   EU TYPE-APPROVAL MARK

4.1.

Every replacement silencing system, or components thereof, excluding fixing hardware and pipes, conforming to a type approved under this Regulation shall bear an EU type-approval mark.

4.2.

The EU type-approval mark shall consist of a rectangle surrounding the lower case letter ‘e’ followed by the distinguishing letter(s) or number of the Member State which has granted the approval:

‘1’ for Germany
‘2’ for France
‘3’ for Italy
‘4’ for the Netherlands
‘5’ for Sweden
‘6’ for Belgium
‘7’ for Hungary
‘8’ for the Czech Republic
‘9’ for Spain
‘11’ for the United Kingdom
‘12’ for Austria
‘13’ for Luxembourg
‘17’ for Finland
‘18’ for Denmark
‘19’ for Romania
‘20’ for Poland
‘21’ for Portugal
‘23’ for Greece
‘24’ for Ireland
‘25’ for Croatia
‘26’ for Slovenia
‘27’ for Slovakia
‘29’ for Estonia
‘32’ for Latvia
‘34’ for Bulgaria
‘36’ for Lithuania
‘49’ for Cyprus
‘50’ for Malta

It shall also include in the vicinity of the rectangle the ‘base approval number’ contained in section 4 of the type-approval number referred to in Annex VII to Directive 2007/46/EC, preceded by the two figures indicating the sequence number assigned to the most recent major technical amendment to this Regulation which was applicable at the time of the vehicle type-approval. For this Regulation in its original form, the sequence number is 00. Furthermore, that sequence number shall be preceded by the character ‘A’ if the replacement silencing system is intended to be fitted on vehicle types complying with the limit values of Phase 1 in Annex III only, or the character ‘B’ if the replacement silencing system is intended to be fitted on vehicle types complying with the limit values of Phase 2 in Annex III only, or the character ‘C’ if the replacement silencing system is intended to be fitted on vehicle types complying with the limit values of Phase 3 in Annex III.

4.3.

The mark shall be clearly legible and indelible even when the replacement silencing system, or components thereof, is fitted to the vehicle.

4.4.

A model for the EU type-approval mark is contained in Appendix 3.

5.   SPECIFICATIONS

5.1.   General specifications

5.1.1.

The replacement silencing system, or components thereof, shall be designed, constructed and capable of being mounted so as to ensure that the vehicle complies with this Regulation under normal conditions of use, notwithstanding any vibrations to which it may be subject.

5.1.2.

The silencing system, or components thereof, shall be designed, constructed and capable of being mounted so that reasonable resistance to the corrosion phenomenon to which it is exposed is obtained having regard to the conditions of use of the vehicle.

5.1.3.

Additional prescriptions related to tamperability and manually adjustable multi-mode exhaust or silencing systems

5.1.3.1.

All exhaust or silencing systems shall be constructed in a way that does not easily permit removal of baffles, exit-cones and other parts whose primary function is as part of the silencing/expansion chambers. Where incorporation of such a part is unavoidable, its method of attachment shall be such that removal is not facilitated easily (e.g. with conventional threaded fixings) and shall also be attached such that removal causes permanent/irrecoverable damage to the assembly.

5.1.3.2.

Exhaust or silencing systems with multiple, manually adjustable operating modes shall meet all requirements in all operating modes. The reported sound levels shall be those resulting from the mode with the highest sound levels.

5.2.   Specifications regarding sound levels

5.2.1.   Conditions of measurement

5.2.1.1.

The noise test of the silencing system and the replacement silencing system has to be executed with the same normal tyres, as defined in paragraph 2 of UNECE Regulation No 117. At the request of the manufacturer, the tests shall not be done with traction tyres, special use tyres or snow tyres, as defined in paragraph 2 of UNECE Regulation No 117. Such tyres could increase the sound level of the vehicle or would have a masking effect on the noise reduction performance comparison. The tyres may be of used condition but shall satisfy legal requirements for in-traffic use.

5.2.2.

The noise reduction performance of the replacement silencing system, or components thereof, shall be verified by means of the methods described in point 1 of Annex II. In particular, for the application of this point, reference shall be made to the amendment level of this Regulation which was in force at the time of type-approval of the new vehicle.

(a) 

Measurement with running vehicle

When the replacement silencing system, or components thereof, is mounted on the vehicle described in point 1.3.3, the sound levels obtained shall satisfy one of the following conditions:

(i) 

the value measured (rounded to the nearest integer) shall not exceed by more than 1 dB(A) the type-approval value obtained under this Regulation with the type of vehicle concerned;

(ii) 

the value measured (before any rounding to the nearest integer) shall not exceed by more than 1 dB(A) the noise value measured (before any rounding to the nearest integer) on the vehicle described in point 1.3.3., when this is fitted with a silencing system corresponding to the type fitted to the vehicle when submitted for type-approval under this Regulation.

Where back-to-back comparison of the replacement silencing system with the original system is chosen, for the application of point 4.1.2.1.4.2 and/or point 4.1.2.2.1.2 of Annex II, it is allowed to have a gear change to higher accelerations and the use of electronic or mechanical devices to prevent this downshift is not mandatory. If under these conditions the sound level of the test vehicle becomes higher than the COP values, the technical service will decide on the representativeness of the test vehicle.

(b) 

Measurement with stationary vehicle

When the replacement silencing system, or components thereof, is mounted on the vehicle described in point 1.3.3, the sound levels obtained shall satisfy one of the following conditions:

(i) 

the value measured (rounded to the nearest integer) shall not exceed by more than 2 dB(A) the type-approval value obtained under this Regulation with the type of vehicle concerned;

(ii) 

the value measured (before any rounding to the nearest integer) shall not exceed by more than 2 dB(A) the noise value measured (before any rounding to the nearest integer) on the vehicle described in point 1.3.3, when this is fitted with a silencing system corresponding to the type fitted to the vehicle when submitted for type-approval under this Regulation.

5.2.3.

Further to the requirements of Annex II, any replacement silencing system, or components thereof, has to fulfil the applicable specifications of Annex VII. For replacement silencing systems intended for vehicles type approved in accordance with Directive 70/157/EEC the requirements of Annex VII as well as the specifications of points 5.2.3.1 to 5.2.3.3 of this Annex do not apply.

5.2.3.1.

Where the replacement silencing system, or components thereof, is a system or components with variable geometry, in the application for type-approval the manufacturer shall provide a statement in conformity with the Appendix to Annex VII that the silencing system type to be approved complies with the requirements of point 5.2.3 of this Annex. The approval authority may require any relevant test to verify the compliance of the silencing system type to the additional sound emission provisions.

5.2.3.2.

Where the replacement silencing system, or components thereof, is not a system with variable geometry, it is sufficient in the application for type-approval that the manufacturer provides a statement in conformity with the Appendix to Annex VII that the silencing system type to be approved complies with the requirements of point 5.2.3 of this Annex.

5.2.3.3.

The compliance statement shall read as follows: ‘(Name of the manufacturer) attests that the silencing system of this type complies with the requirements of point 5.2.3 of Annex IX to Regulation (EU) No 540/2014. (Name of the manufacturer) makes this statement in good faith, after having performed an appropriate engineering evaluation of the sound emission performance over the applicable range of operating conditions.’

5.3.   Measurement of the vehicle performances

5.3.1.

The replacement silencing system, or components thereof, shall be such as to ensure that vehicle performance is comparable with that achieved with the original equipment silencing system or components thereof.

5.3.2.

The replacement silencing system or, depending on the manufacturer's choice, the components of that system shall be compared with an original silencing system, or components thereof, which are also in new condition, successively mounted on the vehicle mentioned in point 1.3.3.

5.3.3.

The verification shall be carried out by measuring the back pressure pursuant to point 5.3.4.

The value measured with the replacement silencing system shall not exceed the value measured with the original silencing system by more than 25 % under the conditions mentioned below.

5.3.4.

 Test method

5.3.4.1.   Test method with engine

The measurements shall be conducted on the engine referred to in point 1.3.4 coupled to a dynamometer. With the throttle completely open, the bench shall be adjusted so as to obtain the engine speed (S) corresponding to the rated maximum power of the engine.

For the measurement of back pressure, the distance at which the pressure tap shall be placed from the exhaust manifold is indicated in Appendix 5.

5.3.4.2.   Test method with vehicle

The measurements shall be carried out on the vehicle referred to point 1.3.3. The test shall be conducted either on the road or on a roller dynamometer.

With the throttle completely open, the engine shall be loaded so as to obtain the engine speed corresponding to the rated maximum power of the engine (engine speed S).

For the measurement of back pressure, the distance at which the pressure tap shall be placed from the exhaust manifold is indicated in Appendix 5.

5.4.   Additional specifications regarding replacement silencing systems, or components thereof, containing acoustically absorbing fibrous materials

5.4.1.   General

Sound absorbing fibrous materials may only be used in silencing systems, or components thereof, where any of the following conditions are fulfilled:

(a) 

the exhaust gas is not in contact with the fibrous materials;

(b) 

the silencing system, or the components thereof, are of the same design family as systems, or components thereof, for which it has been proven, in the course of the type-approval process in accordance with the requirements of this Regulation, that they are not subject to deterioration.

Unless one of those conditions is fulfilled, the complete silencing system, or components thereof, shall be submitted to conventional conditioning using one of the three installations and procedures described below.

For the purposes of point (b) of the first subparagraph, a group of silencing system or silencing system components thereof shall be considered as being of the same design family when all of the following characteristics are the same:

(a) 

the presence of net gas flow of the exhaust gases through the absorbing fibrous material when in contact with that material;

(b) 

the type of the fibres;

(c) 

where applicable, binder material specifications;

(d) 

average fibre dimensions;

(e) 

minimum bulk material packing density in kg/m3;

(f) 

maximum contact surface between the gas flow and the absorbing material;

5.4.1.1.   Continuous road operation for 10 000 km

5.4.1.1.1.

50 ± 20 % of this operation shall consist of urban driving and the remaining operation shall be long-distance runs at high speed; continuous road operation may be replaced by a corresponding test-track programme.

The two speed regimes shall be alternated at least twice.

The complete test program shall include a minimum of 10 breaks of at least three-hour duration in order to reproduce the effects of cooling and any condensation which may occur.

5.4.1.2.   Conditioning on a test bench

5.4.1.2.1.

Using standard parts and observing the manufacturer's instructions, the silencing system, or components thereof, shall be fitted to the vehicle referred to in point 1.3.3 or the engine referred to in point 1.3.4. In the first case the vehicle shall be mounted on a roller dynamometer. In the second case, the engine shall be coupled to a dynamometer.

5.4.1.2.2.

The test shall be conducted in six six-hour periods with a break of at least 12 hours between each period in order to reproduce the effects of cooling and any condensation which may occur.

5.4.1.2.3.

During each six-hour period, the engine shall be run under the following conditions in turn:

(a) 

five minutes at idling speed;

(b) 

one-hour sequence under 1/4 load at 3/4 of rated maximum speed (S);

(c) 

one-hour sequence under 1/2 load at 3/4 of rated maximum speed (S);

(d) 

10-minute sequence under full load at 3/4 of rated maximum speed (S);

(e) 

15-minute sequence under 1/2 load at rated maximum speed (S);

(f) 

30-minute sequence under 1/4 load at rated maximum speed (S).

Each period shall comprise two sequenced sets of those conditions in consecutive order from (a) to (f).

5.4.1.2.4.

During the test, the silencing system, or components thereof, shall not be cooled by a forced draught simulation normal airflow around the vehicle.

Nevertheless, at the request of the manufacturer, the silencing system, or components thereof, may be cooled in order not to exceed the temperature recorded at its inlet when the vehicle is running at maximum speed.

5.4.1.3.   Conditioning by pulsation

5.4.1.3.1.

The silencing system, or components thereof, shall be fitted to the vehicle referred to in point 1.3.3 or to the engine referred to in point 1.3.4. In the first case, the vehicle shall be mounted on a roller dynamometer, and, in the second case, the engine shall be mounted on a dynamometer.

5.4.1.3.2.

The test apparatus, a detailed diagram of which is shown in Figure 1 of the Appendix to Annex IV shall be fitted at the outlet of the silencing system. Any other apparatus providing equivalent results is acceptable.

5.4.1.3.3.

The test apparatus shall be adjusted in such a way that the exhaust gas flow is alternately interrupted and re-established by the quick action valve for 2 500 cycles.

5.4.1.3.4.

The valve shall open when the exhaust gas back pressure, measured at least 100 mm downstream of the intake flange, reaches a value of between 35 and 40 kPa. It shall close when this pressure does not differ by more than 10 % from its stabilized value with the valve opened.

5.4.1.3.5.

The time-delay switch shall be set for the duration of gas exhaust resulting from the provisions laid down in point 5.4.1.3.4.

5.4.1.3.6.

Engine speed shall be 75 % of the speed (S) at which the engine develops maximum power.

5.4.1.3.7.

The power indicated by the dynamometer shall be 50 % of the full-throttle power measured at 75 % of engine speed (S).

5.4.1.3.8.

Any drain holes shall be closed off during the test.

5.4.1.3.9.

The entire test shall be completed within 48 hours. If necessary, one cooling period will be observed after each hour.

5.4.1.3.10.

After conditioning, the sound level is checked pursuant to point 5.2.

6.   EXTENSION OF EU TYPE-APPROVAL

The silencing system manufacturer or his representative may ask the administrative department which has granted the EU type-approval of the silencing system for one or several types of vehicles, for an extension of the approval to other types of vehicles.

The procedure is that set out in point 1. Notice of the extension of the EU type-approval (or refusal of extension) shall be communicated to the Member States in accordance with the procedure specified in Directive 2007/46/EC.

7.   MODIFICATION OF THE TYPE OF SILENCING SYSTEM

In the case of modifications of the type approved pursuant to this Regulation, Articles 13 to 16 and Article 17(4) of Directive 2007/46/EC shall apply.

8.   COP

8.1.

Measures to ensure the conformity of production shall be taken in accordance with the requirements laid down in Article 12 of Directive 2007/46/EC.

8.2.

Special provisions:

8.2.1.

The tests referred to point 2.3.5 of Annex X to Directive 2007/46/EC are those prescribed in Annex XI to this Regulation.

8.2.2.

The frequency of inspections referred to in point 3 of Annex X to Directive 2007/46/EC is normally once every two years.

9.   INFORMATION INTENDED FOR USERS AND TECHNICAL INSPECTION

9.1.

Each replacement silencing system shall be accompanied by a paper document issued by the manufacturer of the replacement silencing system or his representative. That paper document shall at least bear the following information:

(a) 

EU type-approval number of the replacement silencing system (the 5th section indicating the number of the extension of the type-approval can be omitted);

(b) 

EU type-approval mark;

(c) 

make (trade name of manufacturer);

(d) 

type and commercial description and/or part number;

(e) 

company name and address of manufacturer;

(f) 

name and address of the manufacturer's representative (if any);

(g) 

data of the vehicles for which the replacement silencing system is intended:

(i) 

make,

(ii) 

type,

(iii) 

type-approval number,

(iv) 

engine code,

(v) 

maximum engine power

(vi) 

kind of transmission

(vii) 

any restriction concerning the vehicles where the system can be mounted

(viii) 

sound level for the vehicle in motion in dB(A) and stationary sound level in dB(A) at min–1 (if deviating to the values of the vehicle type-approval);

(h) 

mounting instructions.

9.2.

If the paper document referred to in point 9.1 consists of more than of sheet of paper all sheets shall bear at least a reference to the EU type-approval number.

9.3.

The information concerning point 9.1(g) and (h) may be provided on the website of the manufacturer if the website address is indicated on the paper document.



Appendix 1

Information document No … relating to EU type-approval as separate technical unit of replacement silencing systems for motor vehicles (Regulation (EU) No 540/2014)

The following information, if applicable, shall be supplied in triplicate and include a list of contents. Any drawings shall be supplied in appropriate scale and in sufficient detail on size A4 or on a folder of A4 format. Photographs, if any, shall show sufficient detail.

If the systems, components or separate technical units have electronic controls, information concerning their performance shall be supplied.

0.   General

0.1. Make (trade name of manufacturer):

0.2. Type and general commercial description(s):

0.3 Means of identification of type, if marked on the separate technical unit ( 8 ):

0.3.1. Location of that marking:

0.5. Company name and address of manufacturer:

0.7. In the case of components and separate technical units, location and method of affixing of the EU type-approval mark:

0.8. Address(es) of assembly plant(s):

0.9. Name and address of the manufacturer's representative (if any):

1.   Description of the vehicle for which the device is intended (if the device is intended to be fitted to more than one vehicle type, the information requested under this point shall be supplied for each type concerned)

1.1. Make (trade name of manufacturer):

1.2. Type and general commercial description(s):

1.3. Means of identification of type, if marked on the vehicle:

1.4. Category of vehicle:

1.5. EU whole-vehicle type-approval number:

1.6 Power plant:

1.6.1. Manufacturer of the engine:

1.6.2. Manufacturer's engine code:

1.6.3. Maximum net power (g): … kW at … min–1 or maximum continuous rated power (electric motor): … kW

1.6.4. Pressure charger(s): original part or make and marking ( 9 ):

1.6.5. Air filter: original part or make and marking (9) :

1.6.6. Intake silencer(s): original part or make and marking (9) :

1.6.7. Exhaust silencer(s)): original part or make and marking (9) :

1.6.8. Catalyst: original part or make and marking (9) :

1.6.9. Particulate Trap(s): original part or make and marking (9) :

1.7. Transmission

1.7.1. Type (mechanical, hydraulic, electric, etc.):

1.8. Non-engine devices designed to reduce noise: original part or description (9) :

1.9. Sound-level values:

moving vehicle: … dB(A), speed stabilised before acceleration at … km/h;
stationary vehicle dB(A), at … min–1

1.10. Value of the back pressure: … Pa

1.11. Any restrictions in respect of use and mounting requirements:

2.

Remarks:

3.

 Description of the device

3.1. A description of the replacement silencing system indicating the relative position of each system component, together with mounting instructions

3.2. Detailed drawings of each component, so that they can be easily located and identified, and reference to the materials used. These drawings shall indicate the place provided for the compulsory affixing of the EU type-approval mark

Date:

Signed:

Position in company:



Appendix 2

MODEL

EU type-approval certificate

(Maximum Format: A4 (210 × 297 mm))

Stamp of approval authority

Communication concerning the

— 
type-approval ( 10 )
— 
extension of type-approval (10) 
— 
refusal of type-approval (10) 
— 
withdrawal of type-approval (10) 

of a type of a separate technical unit of silencing systems with regard to Regulation (EU) No 540/2014

Type-approval number:

Reason for extension:

SECTION 1

0.1. Make (trade name of manufacturer):

0.2. Type and general commercial description(s):

0.3. Means of identification of type if marked on the separate technical unit ( 11 ):

0.3.1. Location of that marking:

0.4. Category of vehicle ( 12 ):

0.5. Company name and address of manufacturer:

0.7. In the case of components and separate technical units, location and method of affixing of the EU type-approval mark:

0.8. Address(es) of assembly plant(s):

0.9. Name and address of the manufacturer's representative (if any):

SECTION II

1. Additional information (where applicable): See Addendum

2. Technical service responsible for carrying out the tests:

3. Date of test report:

4. Number of test report:

5. Remarks (if any): See Addendum

6. Place:

7. Date:

8. Signature:

9. The index to the information package lodged with the approval authority, which may be obtained on request, is attached.



Attachments:

Information package

 

Test report



Addendum

to EU type-approval certificate No …

1.   Additional information

1.1. Description of the vehicle for which the device is intended (if the device is intended to be fitted to more than one vehicle type, the information requested under this point shall be supplied for each type concerned)

1.1.1. Make (trade name of manufacturer):

1.1.2. Type and general commercial description(s):

1.1.3. Means of identification of type, if marked on the vehicle:

1.1.4. Category of vehicle:

1.1.5. EU whole vehicle type-approval number:

1.2. Power plant:

1.2.1. Manufacturer of the engine:

1.2.2. Manufacturer's engine code:

1.2.3. Maximum net power (g): … kW at … min–1 or maximum continuous rated power (electric motor) … kW

2.   Test results

2.1. Sound level of moving vehicle: … dB(A)

2.2. Sound level of stationary vehicle: … dB(A) at … min–1

2.3. Value of the back pressure: … Pa

3.

Remarks:



Appendix 3

Model for the EU type-approval mark

image

The silencing system, or components thereof, bearing the above EU type-approval mark is a device which has been approved in Spain (e 9) pursuant to Regulation (EU) No 540/2014 under the base approval number 0148, complying with the limit values of Phase 2 in Annex III to that Regulation.

The figures used are only indicative.



Appendix 4

Test apparatus

image
1 

Inlet flange or sleeve — connection to the rear of complete silencing system to be tested.

2 

Regulation valve (hand operated).

3 

Compensating reservoir from 35 to 40 l.

4 

Pressure switch 5 kPa to 250 kPa — to open item 7.

5 

Time delay switch — to close item 7.

6 

Counter of impulses.

7 

Quick response valve — such as the valve of an exhaust brake system of 60 mm in diameter, operated by a pneumatic cylinder with an output of 120 N at 400 kPa. The response time, both when opening and closing, shall not exceed 0,5 s.

8 

Exhaust gas evacuation.

9 

Flexible pipe.

10 

Pressure gauge.

▼C1



Appendix 5

Measuring points — back pressure

Examples of possible measuring points for loss-of-pressure tests. The exact measuring point shall be specified in the test report. It shall be in an area where gas flow is regular.

1.   Figure 1

Single pipe

image

2.   Figure 2

Partly twin pipe 1

image

1 If not possible, refer to figure 3.

3.   Figure 3

Twin pipe

image

2 Two measuring points, one reading.

▼B

X PIELIKUMS TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS REZERVES SISTĒMAS KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS RAŽOJUMA ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

X PIELIKUMS

TROKŠŅA SLĀPĒŠANAS REZERVES SISTĒMAS KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS RAŽOJUMA ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šīs prasības ir saskaņā ar ražojuma atbilstības (RA) pārbaudei paredzētiem testiem, ko veic saskaņā ar IX pielikuma 8. punktu.

2.   TESTĒŠANA UN PROCEDŪRAS

Testa metodes, mērinstrumenti un rezultātu interpretācija ir tādi, kā aprakstīti IX pielikuma 5. punktā. Pārbaudāmai trokšņa slāpēšanas rezerves sistēmai vai sastāvdaļām veic IX pielikuma 5.2., 5.3. un 5.4. punktā aprakstīto testu.

3.   PARAUGU ŅEMŠANA UN REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS

3.1.

Izvēlas vienu trokšņa slāpēšanas sistēmu vai tās sastāvdaļu un veic 2. punktā minētos testus. Ja testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu uzskata par atbilstīgu RA.

3.2.

Ja viens no testu rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, pārbauda vēl divu tāda paša tipa trokšņa slāpēšanas sistēmu vai to sastāvdaļu atbilstību saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu.

3.3.

Ja otrās un trešās trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļu testu rezultāti atbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas tipu uzskata par atbilstošu ražojuma atbilstības prasībām.

3.4.

Ja viens no otrā vai trešā trokšņa slāpēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas testa rezultātiem neatbilst RA prasībām, kas minētas IX pielikuma 8.1. punktā, trokšņa slāpēšanas sistēmas vai to sastāvdaļas tipu uzskata par neatbilstošu šīs regulas prasībām, un ražotāji veic nepieciešamos pasākumus atbilstības atjaunošanai.
ANNEX XI AMENDMENTS TO DIRECTIVE 2007/46/EC



ANNEX XI

AMENDMENTS TO DIRECTIVE 2007/46/EC

Directive 2007/46/EC is hereby amended as follows:

Part A

1. Annex IV shall be amended as follows:

(a) 

the following row shall be inserted in the table in Part I:



Item

Subject

Regulatory act

Applicability

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

X

X

X

X

X

X’

 

 

 

 
(b) 

the following row shall be inserted in Table 1 of Appendix 1 of Part I:



Item

Subject

Regulatory act

Specific issues

Applicability and specific requirements

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

 

A’
(c) 

the following row shall be inserted in Table 2 of Appendix 1 of Part I:



Item

Subject

Regulatory act

Specific issues

Applicability and specific requirements

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

 

A’

2. In Annex VI, the following row shall be inserted in the table in the Appendix to Model A:



Item

Subject

Regulatory act reference

As amended by

Applicable to versions

‘1A

Sound Level

Regulation (EU) No 540/2014’

 

 

3. Annex XI shall be amended as follows:

(a) 

in Appendix 1, the following row shall be inserted in the table:



Item

Subject

Regulatory act reference

M1 ≤ 2 500 (1) kg

M1 > 2 500 (1) kg

M2

M3

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

H

G+H

G+H

G+H’
(b) 

in Appendix 2, the following row shall be inserted in the table:



Item

Subject

Regulatory act reference

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

X

X

X

X

X

X’

 

 

 

 
(c) 

in Appendix 3, the following row shall be inserted in the table:



Item

Subject

Regulatory act reference

M1

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

X’
(d) 

in Appendix 4, the following row shall be inserted in the table:



Item

Subject

Regulatory act reference

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

 

H

H

H

H

H’

 

 

 

 
(e) 

in Appendix 5, the following row shall be inserted in the table:



Item

Subject

Regulatory act reference

Mobile crane of category N 3

‘1A

Sound level

Regulation (EU) No 540/2014

T’

Part B

1. Annex IV shall be amended as follows:

(a) 

Item 1 in the table in Part I shall be deleted;

(b) 

Item 1 in Table 1 of Appendix 1 to Part I shall be deleted;

(c) 

Item 1 in Table 2 of Appendix 1 to Part I shall be deleted;

(d) 

Item 1 of the table in Part II shall be deleted.

2. In Annex VI, in the table in the Appendix to Model A, Item 1 shall be deleted.

3. Annex XI shall be amended as follows:

(a) 

Item 1 in the table in Appendix 1 shall be deleted;

(b) 

Item 1 in the table in Appendix 2 shall be deleted;

(c) 

Item 1 in the table in Appendix 3 shall be deleted;

(d) 

Item 1 in the table in Appendix 4 shall be deleted;

(e) 

Item 1 in the table in Appendix 5 shall be deleted.
ANNEX XII CORRELATION TABLE



ANNEX XII

CORRELATION TABLE



Directive 70/157/EEC

This Regulation

Article 1

—

Article 2

Article 4(1) and (2)

Article 2a

Article 4(3) and (4)

Article 3

—

Article 4

—

Article 5

—

Annex I, point 1

Annex I, point 1

Annex I, point 3

Annex I, point 2

Annex I, point 4

Annex I, point 3

Annex I, point 5

Annex I, point 4

Annex I, point 6

Annex I, point 5

Annex I, Appendix 1

Annex I, Appendix 1

Annex I, Appendix 2

Annex I, Appendix 2

Annex I, point 2

Annex III

Annex II, points 1, 2, 3 and 4

Annex IX, points 1, 2, 3 and 4

Annex II, points 5 and 6

Annex IX, points 7 and 8

Annex II, Appendix 1

Annex IX, Appendix 1

Annex II, Appendix 2

Annex IX, Appendix 2

Annex II, Appendix 3

Annex IX, Appendix 3

Annex III

—

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti