EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1386/2013/ES (4) (Rīcības programma) ir atzīts, ka piesārņojošu vielu emisijas gaisā pēdējo gadu desmitu laikā ir ievērojami samazinātas, tomēr gaisa piesārņojuma līmenis daudzās Eiropas daļās joprojām ir problemātisks un Savienības pilsoņi joprojām ir pakļauti gaisu piesārņojošām vielām, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai. Saskaņā ar Rīcības programmu ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgas slāpekļa un sēra nosēdumu veidošanās, kas saistīta ar emisijām no transporta, neilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un elektroenerģijas ražošanas. Daudzviet Savienībā gaisa piesārņojuma līmenis joprojām pārsniedz Savienības noteiktos ierobežojumus un Savienības gaisa kvalitātes standarti joprojām neatbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajiem mērķiem.

(2)

Lai ikvienam nodrošinātu veselīgu vidi, Rīcības programmā aicināts vietējos pasākumus papildināt ar pienācīgiem politikas pasākumiem gan valsts, gan Savienības līmenī. Tā nosaka, ka jāpastiprina centieni panākt pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā un jādefinē stratēģiskie mērķi un rīcība pēc 2020. gada.

(3)

Zinātniski novērtējumi liecina, ka vidējais Savienības pilsoņu dzīves ilguma samazinājums gaisa piesārņojuma dēļ ir astoņi mēneši.

(4)

Piesārņojošu vielu emisijas, ko rada kurināmā sadedzināšana vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtās, principā netiek reglamentētas Savienības līmenī, lai gan tās rada aizvien lielāku daļu gaisa piesārņojuma, it sevišķi tāpēc, ka klimata un enerģētikas politikas dēļ kā kurināmo aizvien vairāk izmanto biomasu.

(5)

Kurināmā sadedzināšanu dažās mazas jaudas sadedzināšanas iekārtās un ierīcēs aptver īstenošanas pasākumi, kā tas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (5). Steidzami ir vajadzīgi jauni pasākumi saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, lai likvidētu palikušo regulējuma iztrūkumu. Kurināmā dedzināšanu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtās no 2013. gada 7. janvāra reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (6), bet līdz 2015. gada 31. decembrim lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. punkts, joprojām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (7).

(6)

Komisija 2013. gada 17. maija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar 30. panta 9. punktu un 73. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām, kura pievēršas emisijām, ko rada intensīva lopkopība un sadedzināšanas iekārtas, secināja, ka attiecībā uz kurināmā dedzināšanu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtās iespējas izmaksu ziņā efektīvi samazināt emisijas gaisā ir uzskatāmi parādītas.

(7)

Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz gaisa piesārņojumu, kuru mērķis ir mazināt paskābināšanos, eitrofikāciju, piezemes ozona veidošanos un daļiņu emisijas, ir apstiprinātas Gēteborgas protokolā Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, kas tika grozīts 2012. gadā, lai stiprinātu esošās saistības samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka un gaistošo organisko savienojumu emisijas un noteiktu jaunas samazināšanas saistības attiecībā uz smalkajām daļiņām (PM 2,5), kas jāsasniedz, sākot ar 2020. gadu.

(8)

Komisijas 2013. gada 18. decembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Programma” Tīru gaisu Eiropā“” pausts aicinājums rīkoties, lai kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisijas no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, tādējādi pilnveidojot sadedzināšanas iekārtu nozares tiesisko regulējumu. Programma “Tīru gaisu Eiropā” pilnveido piesārņojuma samazināšanas programmu 2020. gadam, kas noteikta Komisijas 2005. gada 21. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”, un izvirza negatīvās ietekmes samazināšanas mērķus laikposmam līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu visus minētos stratēģiskos mērķus, būtu jāizveido regulējuma noteikšanas programma, paredzot arī pasākumus vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisiju kontrolei.

(9)

Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas būtu jāizstrādā un jāekspluatē tādā veidā, lai veicinātu energoefektivitāti. Šie apsvērumi, kā arī ekonomiskie apsvērumi, tehniskās iespējas un esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu dzīves cikls būtu jo īpaši jāņem vērā, atjaunojot vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas vai pieņemot lēmumus par būtiskiem ieguldījumiem.

(10)

Lai nodrošinātu, ka vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas ekspluatācija nenoved pie gaisa kvalitātes pasliktināšanās, pasākumiem, ko veic, lai ierobežotu sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisijas gaisā, nebūtu jāizraisa citu piesārņojošu vielu, piemēram, oglekļa monoksīda, emisiju palielinājums.

(11)

Šī direktīva nebūtu piemērojama vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām jau attiecas Savienības mēroga minimālās prasības, piemēram, iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III nodaļā paredzētie apvienošanas noteikumi, vai iekārtām, kurās tiek sadedzināti vai līdzsadedzināti cietie vai šķidrie atkritumi un uz kurām tādēļ attiecas šīs direktīvas IV nodaļa.

(12)

Arī dažas citas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, pamatojoties uz to tehniskajām īpašībām vai to lietojumu konkrētās darbībās.

(13)

Tā kā uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās un uz reģenerācijas katliem pulpas ražošanas iekārtās attiecas emisiju līmeņi, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP), kuri izklāstīti LPTP secinājumos, kas jau noteikti Direktīvā 2010/75/ES, šai direktīvai uz šādām iekārtām nebūtu jāattiecas.

(14)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, tostarp kombināciju, ko veido divas vai vairākas jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, kas ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par 50 MW. Atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka nekā 1 MW, nebūtu jāņem vērā, aprēķinot sadedzināšanas iekārtu kombinācijas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu. Lai nepieļautu regulējuma nepilnības, šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz kombināciju, ko veido jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, ja kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 50 MW, neskarot Direktīvas 2010/75/ES III nodaļu.

(15)

Lai nodrošinātu, ka tiek kontrolētas sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisijas gaisā, katra vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta būtu jāekspluatē tikai tad, ja tai ir piešķirta atļauja vai to ir reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz operatora iesniegto informāciju.

(16)

Lai kontrolētu emisijas gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, šajā direktīvā būtu jānosaka emisijas robežvērtības un monitoringa prasības.

(17)

Direktīvas II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības nebūtu jāattiecina uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām Kanāriju salās, Francijas aizjūras departamentos, Azoru un Madeiras salās, jo pastāv tehniskas un loģistikas problēmas saistībā ar šādu iekārtu izolēto atrašanās vietu. Lai samazinātu šādu iekārtu emisijas gaisā un iespējamos riskus cilvēka veselībai un videi, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka šādu iekārtu emisijas robežvērtības.

(18)

Lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku pašreizējo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu tehniskai pielāgošanai šīs direktīvas prasībām, emisijas robežvērtības minētajām iekārtām būtu jāpiemēro, kad būs apritējis noteikts laikposms pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas.

(19)

Lai ņemtu vērā specifiskos apstākļus, kad emisijas robežvērtību piemērošana radītu nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem videi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbrīvojumu no pienākuma ievērot šajā direktīvā noteiktās emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto ārkārtas gadījumos un darbina ierobežotos laika periodos.

(20)

Ņemot vērā infrastruktūras ierobežojumus, ar ko saskaras esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kas ir daļa no mazas, izolētas sistēmas (SIS) vai izolētas mikrosistēmas (MIS), un tā kā ir jāveicina to starpsavienojumi, šādām iekārtām būtu jādod vairāk laika, lai tās pielāgotu šajā direktīvā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(21)

Apsverot kopējos ieguvumus, ko dod centralizēta siltumapgāde, samazinot tāda kurināmā izmantošanu mājsaimniecībās, kas rada lielu gaisa piesārņojumu, un uzlabojot energoefektivitāti un samazinot CO2 emisijas līmeni, dalībvalstīm būtu jāvar dot vairāk laika esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas lielu daļu no saražotā derīgā siltuma piegādā centralizētas siltumapgādes tīklam, lai tās pielāgotos šajā direktīvā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(22)

Apsverot to, ka nesenie ieguldījumi biomasas stacijās ir veikti ar nolūku palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un ka to rezultātā jau ir samazinājies piesārņojošu vielu emisijas līmenis, kā arī lai ņemtu vērā saistītos ieguldījumu ciklus, dalībvalstīm būtu jāvar dot šādām stacijām vairāk laika, lai tās pielāgotos šajā direktīvā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(23)

Ņemot vērā gāzes kompresoru staciju būtisko nozīmi valstu gāzes pārvades tīklu drošuma un drošas ekspluatācijas nodrošināšanā, kā arī īpašos ierobežojumus saistībā ar to uzlabošanu, dalībvalstīm būtu jāvar dot vairāk laika vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras darbina šādas stacijas, lai tās pielāgotos šajā direktīvā noteiktajām slāpekļa oksīdu emisijas robežvērtībām.

(24)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu šī direktīva neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus. Šādi pasākumi var būt nepieciešami, piemēram, zonās, kas neatbilst gaisa kvalitātes robežvērtībām. Minētajos gadījumos dalībvalstīm, izstrādājot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/50/EK (8) paredzētos gaisa kvalitātes plānus, būtu jāizvērtē nepieciešamība piemērot emisijas robežvērtības, kas būtu stingrākas nekā šajā direktīvā noteiktās prasības. Šādos novērtējumos būtu jāņem vērā rezultāti, ko dod informācijas apmaiņa par labāko emisijas samazināšanas veiktspēju, kuru var panākt ar labākajām pieejamajām un jaunām tehnoloģijām. Komisijai būtu jāorganizē šāda informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm, attiecīgajām rūpniecības nozarēm, tostarp operatoriem un tehnoloģiju nodrošinātājiem, nevalstiskajām organizācijām, arī tām, kas veicina vides aizsardzību.

(25)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas prasību neievērošanas gadījumā vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators veic vajadzīgos pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāizveido sistēma, ar ko pārbaudīt vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

(26)

Lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu, inspekcijas attiecīgā gadījumā pēc iespējas būtu jāsaskaņo ar citos Savienības tiesību aktos paredzētajām inspekcijām.

(27)

Šīs direktīvas noteikumi par piekļuvi informācijai saistībā ar tās īstenošanu būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu pilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (9) īstenošanu.

(28)

Lai ierobežotu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ekspluatē vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, operatoriem noteiktajiem administratīvajiem pienākumiem saistībā ar informācijas sniegšanu, monitoringu un ziņošanu vajadzētu būt samērīgiem un tādiem, kas nepārklājas, līdztekus ļaujot kompetentajai iestādei efektīvi veikt atbilstības verifikāciju.

(29)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu sniegtā informācija par šīs direktīvas īstenošanu ir konsekventa un saskaņota, un veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību būtu jāizstrādā elektronisks ziņošanas instruments, kas dalībvalstīm būtu pieejams arī iekšējai lietošanai valsts ziņošanas un datu pārvaldības vajadzībām.

(30)

Komisijai, ņemot vērā jaunākās tehnoloģijas, būtu jāizvērtē vajadzība grozīt II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības attiecībā uz jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Šajā sakarībā Komisijai arī būtu jāapsver vajadzība noteikt īpašas emisijas robežvērtības attiecībā uz citām piesārņojošām vielām, piemēram, oglekļa monoksīdu un iespējamos minimālos energoefektivitātes standartus.

(31)

Lai noteikumus pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai pielāgotu III pielikuma 2. daļas 2. punktā izklāstītos atbilstības novērtējuma noteikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai un vienkāršotu un racionalizētu dalībvalstu ziņošanas pienākumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras precizēt ziņojumu tehnisko formātu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(33)

Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot vides kvalitāti un cilvēku veselību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(34)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). Šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, lai tiktu piemērots hartas 37. pants par vides aizsardzību.

(35)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (11) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kas paskaidro saistību starp direktīvas elementiem un attiecīgajām valsts transponēšanas instrumentu daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,