PADOMES REGULA (Euratom) 2021/100 (2021. gada 25. janvāris), ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013

(1)

Saskaņā ar 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderu 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju Savienības budžetam būtu jāveicina droša un neapdraudēta Eiropa. Kodoliekārtu dezekspluatācijas programmas šajā aspektā to jau ir sekmējušas un var to darīt arī turpmāk. Pēc kodoliekārtas slēgšanas galvenā paredzētā pozitīvā ietekme ir radioloģiskā riska pakāpeniska samazināšana darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī visā Savienībā.

(2)

Īpaša finansējuma programma var nodrošināt papildu ES pievienoto vērtību, kļūstot par Savienības mēroga atsauci kodoliekārtu dezekspluatācijas tehnoloģisko jautājumu drošā risināšanā un zināšanu izplatīšanā. Finansiāla palīdzība saskaņā ar šādu finansējuma programmu būtu jāsniedz, pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, kurā apzinātas konkrētās vajadzības un norādīta ES pievienotā vērtība, lai atbalstītu kodoliekārtu dezekspluatāciju un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.

(3)

Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Finansiālai palīdzībai saskaņā ar šo regulu arī turpmāk vajadzētu būt ārkārtējai, neskarot principus un mērķus, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz kodoldrošumu, proti, Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2), un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (3). Ievērojot Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 4. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, galīgo atbildību par nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu joprojām uzņemas dalībvalstis.

(4)

Saskaņā ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (4), kas pievienots Līgumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (5) (“Pievienošanās līgums”), Bulgārija apņēmās attiecīgi līdz 2002. gada 31. decembrim un 2006. gada 31. decembrim slēgt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un 3. un 4. bloku un pēc tam veikt minēto bloku dezekspluatāciju. Dezekspluatācijas tiešās un netiešās izmaksas radīja Bulgārijai ievērojamu finansiālo slogu. Atbilstoši minētajām saistībām Bulgārija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(5)

Saskaņā ar Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā, kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (6) (“Pievienošanās akts”), Slovākija apņēmās attiecīgi līdz 2006. gada 31. decembrim un 2008. gada 31. decembrim slēgt Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam veikt minēto bloku dezekspluatāciju. Dezekspluatācijas tiešās un netiešās izmaksas radīja Slovākijai ievērojamu finansiālo slogu. Atbilstoši minētajām saistībām Slovākija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(6)

Atbilstīgi attiecīgi Pievienošanās līgumā un Pievienošanās aktā paredzētajām saistībām un ar Savienības atbalstu Bulgārija un Slovākija ir guvušas būtiskus panākumus virzībā uz Kozlodujas un Bohunices V1 kodolelektrostaciju dezekspluatāciju. Darbs jāturpina, lai droši sasniegtu dezekspluatācijas galīgo stāvokli. Pamatojoties uz pašreizējiem dezekspluatācijas plāniem, dezekspluatācijas darbu ir plānots pabeigt līdz 2030. gada beigām Kozlodujas kodolelektrostacijas gadījumā un līdz 2025. gadam Bohunices V1 kodolelektrostacijas gadījumā.

(7)

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) tika izveidots saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“Euratom līgums”) 8. pantu. Piemērojot minēto pantu, laikposmā no 1960. līdz 1962. gadam tika parakstīti nolīgumi par objektu starp Kopienu, Vāciju, Beļģiju, Itāliju un Nīderlandi. Itālijas un Nīderlandes gadījumā valsts kodoliekārtas tika nodotas Kopienai. Minētajos četros objektos tika ieviesta infrastruktūra, kas paredzēta kodolpētniecībai un ietver jaunas iekārtas. Dažas no minētajām iekārtām joprojām tiek izmantotas, savukārt citas ir slēgtas, dažos gadījumos pirms vairāk nekā 20 gadiem, un lielākoties ir novecojušas.

(8)

Pamatojoties uz Euratom līguma 8. pantu, un ievērojot Direktīvas 2011/70/Euratom 7. pantu, JRC kā licences turētājam, ir jāpārvalda savas vēsturiskās saistības kodolenerģijas jomā un jāveic slēgto kodoliekārtu dezekspluatācija saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Attiecīgi 1999. gadā ar paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei JRC tika uzsākta programma kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, un kopš tā laika Komisija ir regulāri sniegusi jaunāko informāciju par minētās programmas īstenošanā panākto progresu.

(9)

Komisija ir secinājusi, ka labākais veids, kā izpildīt prasības, kas izriet no Direktīvas 2011/70/Euratom 5. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 7. panta, ir īstenot stratēģiju, kurā ir apvienoti dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumi, vienlaikus sākot apspriedes starp JRC un uzņēmējām dalībvalstīm par kodoliekārtu dezekspluatācijas un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas saistību iespējamu nodošanu, ja Komisija un uzņēmējas dalībvalstis ir savstarpēji vienojušās. JRC būtu jānodrošina un jāuztur pietiekami resursi, lai pildītu savas saistības attiecībā uz kodoliekārtu dezekspluatāciju un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošumu.

(10)

Šī regula atbilst vajadzībām, kas apzinātas attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, un paredz finansējumu visam Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmas Bulgārijā (Kozlodujas programma) un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmas Slovākijā (Bohunices programma) laikposmam, kā arī Komisijas kodoliekārtu dezekspluatācijai un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai JRC objektos, proti, JRC – Gēla Beļģijā, JRC – Karlsrūe Vācijā, JRC – Ispra Itālijā un JRC – Petena Nīderlandē (JRC programma kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai). Minētais finansējums ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(11)

Īpašai finansējuma programmai kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai (“programma”) piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(12)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un (ES) 2017/1939 (12) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (13). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(13)

Šī regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(14)

Programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un līdzekļu sadalījumu starp darbībām var pārskatīt, pamatojoties uz starpposma un galīgā izvērtēšanas ziņojuma rezultātiem. Vajadzētu būt iespējamam papildu budžeta elastīgumu panākt, pēc vajadzības pārdalot līdzekļus starp darbībām, par prioritāti nosakot pasākumus, kas palīdz novērst ar drošumu saistītās problēmas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka Bulgārijā un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka Slovākijā dezekspluatācijā un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā, neskarot citas darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulu.

(15)

Programmai būtu arī jāietver zināšanu radīšana un pieredzes apmaiņa. Programmas īstenošanā gūtās zināšanas, pieredzi un atziņas par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu būtu jāizplata Savienībā, panākot koordināciju un sinerģiju ar Savienības programmām attiecībā uz dezekspluatācijas pasākumiem Lietuvā, tā kā šādi pasākumi nodrošina vislielāko ES pievienoto vērtību un veicina darba ņēmēju un plašas sabiedrības drošumu, kā arī vides aizsardzību. Sadarbības tvērums, procedūra un ekonomiskie aspekti būtu sīki jāizklāsta daudzgadu darba programmā, un uz tiem varētu attiekties arī nolīgumi starp dalībvalstīm un/vai Komisiju.

(16)

JRC būtu koordinētā veidā jāveicina zināšanu izplatīšana dažādām Savienības ieinteresētajām personām, piemēram, veicot tirgus analīzi, pārskatot un novērtējot Savienības vajadzības pēc zināšanām, nosakot iespējamos sadarbības virzienus, ieinteresētās personas un jomas, kurās programmas īstenošanā gūtās zināšanas sniegtu vislielāko pievienoto vērtību, un izstrādājot formātus zināšanu apmaiņai. JRC būtu jāfinansē radīto zināšanu izplatīšana. Jebkurai dalībvalstij zināšanu izplatīšanas nolūkā vajadzētu spēt sākt saikņu veidošanu un apmaiņas pasākumu attīstīšanu.

(17)

Lai garantētu drošumu un panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, kodoliekārtu dezekspluatācija un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, uz ko attiecas šī regula, būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā dezekspluatācijai paredzēto iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(18)

Dezekspluatācijas procesa virzības efektīva uzraudzība un kontrole būtu jānodrošina Bulgārijai, Slovākijai un Komisijai, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko ES pievienoto vērtību, lai gan galīgo atbildību par dezekspluatāciju joprojām uzņemas abas attiecīgās dalībvalstis. Tas ietver progresa un rezultātu efektīvu novērtēšanu, kā arī korektīvu pasākumu piemērošanu vajadzības gadījumā. Šajā nolūkā būtu jāizveido komiteja, kura veic uzraudzības un informācijas funkcijas un kuru kopīgi vada Komisijas un attiecīgās dalībvalsts pārstāvis. Tāpat JRC programmu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai palīdz īstenot dalībvalstu neatkarīgu ekspertu grupa, ko ieceļ Komisija.

(19)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (14) 22. un 23. punktu, programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu programmas ietekmi uz vietas.

(20)

Kozlodujas programmas un Bohunices programmas darbības būtu jānosaka to dezekspluatācijas plānu ietvaros, ko Bulgārija un Slovākija iesniegusi saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013 (15). Minētajos plānos ir noteikta minēto programmu darbības joma, kā arī dezekspluatācijas galīgie stāvokļi, noteiktie termiņi un galīgie termiņi. Tie ietver arī dezekspluatācijas pasākumus, ar tiem saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus.

(21)

Kozlodujas programmas un Bohunices programmas darbības būtu jāīsteno, Savienībai un attiecīgi Bulgārijai un Slovākijai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu, ievērojot līdzfinansēšanas praksi, kas ieviesta saskaņā iepriekšējām programmām.

(22)

Tādēļ Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 būtu jāatceļ.

(23)

Ir pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi”.

(24)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(25)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(26)

Šajā regulā noteiktās īstenošanas metodes un Savienības finansējuma veidi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt īpašos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Tai skaitā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā,