EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/612 (2022. gada 6. aprīlis) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 531/2012 (3) vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (5) tika grozīta Regula (ES) Nr. 531/2012 un noteikts, ka no 2017. gada 15. jūnija Savienībā jāatceļ mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, ievērojot viesabonēšanas pakalpojumu godīgu izmantošanu un iespēju piemērot izņēmumu mehānismu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas ilgtspējas labad – tā dēvēto “abonēšanu kā mājās” (RLAH). Turklāt Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 19. pantu pārskatīja viesabonēšanas vairumtirgu nolūkā novērtēt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanai nepieciešamos pasākumus. Pēc minētās pārskatīšanas tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/920 (6) ar mērķi regulēt valstu viesabonēšanas vairumtirgu darbību, lai līdz 2017. gada 15. jūnijam varētu atcelt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, neizkropļojot vietējos vai apmeklētos tirgus.

(3)

Komisija 2019. gada 29. novembrī publicēja pirmo pilnīgo pārskatu par viesabonēšanas tirgu (“Komisijas ziņojums”), norādot, ka ceļotāji visā Savienībā ir guvuši ievērojamu labumu no mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas. Mobilo sakaru pakalpojumu, proti, regulētu balss zvanu, īsziņu vai datu viesabonēšanas pakalpojumu, izmantošana, ceļojot Savienībā, ir strauji un masveidā palielinājusies, un tas apstiprina Savienības viesabonēšanas noteikumu ietekmi. Komisijas ziņojumā secināts, ka, neraugoties uz zināmām konkurences dinamikas pazīmēm viesabonēšanas mazumtirgos un vairumtirgos, konkurences noteicēji pamatapstākļi nav mainījušies un nav gaidāms, ka pārredzamā nākotnē tie mainīsies. Tāpēc mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgu regulējums joprojām ir nepieciešams, un to nebūtu jāatceļ. Jo īpaši Komisijas ziņojumā tika konstatēts, ka vairumtirdzniecības līmenī krasais cenu maksimumu pazeminājums ir veicinājis viesabonēšanas vairumcenu turpmāku samazināšanos par labu neto izejošās plūsmas operatoriem, t. i., operatoriem, kuru klientu bāze partneru operatoru tīklos citās dalībvalstīs patērē vairāk mobilo sakaru pakalpojumu nekā partneru operatoru klientu bāze patērē savā tīklā.

Komisijas ziņojumā tika pieņemts zināšanai Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) ieteikums vēl vairāk pazemināt viesabonēšanas vairumcenu maksimumu. Komisija arī analizēja un dokumentēja vajadzību vēl vairāk pazemināt viesabonēšanas vairumcenu maksimumu, un novērtēja, kāds samazinājuma līmenis ļauj apmeklētajiem operatoriem atpelnīt viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu izmaksas. Komisijas ziņojumā ir atsauce uz Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteikto prasību, ka citās dalībvalstīs viesabonentiem ir pieejami tādi paši pakalpojumi par tādu pašu cenu, ja minētos pakalpojumus apmeklētajā sakaru tīklā iespējams sniegt. Komisijas ziņojumā atzīmēts, ka pavisam nesen ir attīstījušies jauni vairumtirdzniecības viesabonēšanas datplūsmas tirdzniecības veidi, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas varētu veicināt konkurenci viesabonēšanas vairumtirgū un atvieglot sarunas starp operatoriem. Visbeidzot tajā tika konstatēts, ka tirgus nav izmantojis datu viesabonēšanas pakalpojumu atsevišķu pārdošanu.

(4)

Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošana beidzas 2022. gada 30. jūnijā, un šīs regulas mērķis ir to pārstrādāt, vienlaikus ieviešot jaunus pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību, tostarp pārredzamību attiecībā uz papildvērtības pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanas laikā, un viesabonēšanas izmantošanā publiskajos mobilo sakaru tīklos, kas nav sauszemes tīkli, un nodrošināt patiesu RLAH pakalpojumu kvalitātes ziņā un attiecībā uz piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā. Šīs regulas piemērošanas laiks ir 10 gadi, proti, līdz 2032. gadam, lai nodrošinātu noteiktību tirgū un samazinātu regulatīvos slogus. Ar šo regulu ievieš prasību, ka Komisijai 2025. un 2029. gadā jāveic pārskatīšana un jāiesniedz ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, ko vajadzības gadījumā pēc tam papildina ar tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, ja tas nepieciešams tirgus attīstības dēļ. Ņemot vērā tirgus ātro attīstību un jauno tehnoloģiju straujo ieviešanu, Komisijai, sagatavojot savu pirmo ziņojumu 2025. gadā, jo īpaši būtu jānovērtē, vai ir lietderīgi iesniegt tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

(5)

Valsts regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes, kuras atbild par to teritorijā parasti dzīvojošo mobilo sakaru tīklu klientu interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu apmeklētā sakaru tīkla operatoru rīcību, no kuriem minētie klienti ir atkarīgi, kad izmanto starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Minētās kontroles trūkums var mazināt to pasākumu efektivitāti, ko dalībvalstis veic, balstoties uz savu atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

(6)

Savienības mobilo sakaru tirgus vēl aizvien ir sadrumstalots, un neviens mobilo sakaru tīkls neaptver visas dalībvalstis. Rezultātā, lai nodrošinātu mobilo sakaru pakalpojumus saviem iekšzemes klientiem, kuri ceļo citās dalībvalstīs, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji iegādājas vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus no operatoriem apmeklētajās dalībvalstīs vai ar tiem apmainās ar viesabonēšanas pakalpojumiem.

(7)

Nevar apgalvot, ka pastāv iekšējs telesakaru tirgus, kamēr atšķiras iekšzemes un viesabonēšanas cenas. Tādēļ būtu jālikvidē atšķirības starp iekšzemes maksām un viesabonēšanas maksām, lai tādējādi izveidotu mobilo sakaru pakalpojumu iekšējo tirgu.

(8)

Būtu jāizmanto vienota, saskaņota pieeja, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru sauszemes tīklu lietotājiem, ceļojot Savienībā, nav jāmaksā pārmērīgas cenas par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, tādējādi palielinot konkurenci starp viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem viesabonēšanas pakalpojumu jomā, panākot augstu patērētāju aizsardzības līmeni un saglabājot gan stimulus jauninājumu veikšanai, gan izvēles iespējas patērētājiem. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, šāda vienota pieeja ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji var darboties atbilstīgi vienotam saskaņotam tiesiskajam regulējumam, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

(9)

Internetam pieslēdzamo mobilo ierīču plašais izmantojums nozīmē, ka datu viesabonēšanai ir liela tautsaimnieciska nozīme. Tas ir svarīgi gan lietotājiem, gan lietotņu un satura piegādātājiem. Lai veicinātu šā tirgus attīstību, maksa par datu pārraidi nedrīkstētu kavēt izaugsmi, jo īpaši ņemot vērā to, ka nākamās paaudzes ātrdarbīgu tīklu un pakalpojumu attīstība un izvēršana kļūs arvien straujāka.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK (7), 2002/20/EK (8), 2002/21/EK (9), 2002/22/EK (10) un 2002/58/EK (11) mērķis bija Savienībā radīt elektronisko sakaru iekšējo tirgu, vienlaikus ar uzlabotu konkurenci nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (12) minētās direktīvas, izņemot Direktīvu 2002/58/EK, atcēla.

Direktīvas (ES) 2018/1972 mērķis ir stimulēt investīcijas ļoti augstas veiktspējas tīklos Savienībā un to ierīkošanu, kā arī ieviest jaunus noteikumus par radiofrekvenču spektru mobilajai savienojamībai un 5G. Direktīvā (ES) 2018/1972 ir arī paredzēts, ka valsts regulatīvajām iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kā arī BEREC, Komisijai un dalībvalstīm cita starpā ir jācenšas sasniegt mērķi veicināt iekšējā tirgus attīstību un izvirzīt priekšplānā Savienības iedzīvotāju intereses. Ar minēto direktīvu cita starpā nodrošina, ka visiem galalietotājiem ir piekļuve sakariem, tostarp internetam, par pieņemamu cenu. Tā uzlabo patērētāju tiesību aizsardzību un lietotāju drošību un atvieglina regulatīvu iejaukšanos.

(11)

Viesabonēšanas mazumtirgiem un vairumtirgiem ir savas īpatnības, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1972 citādi pieejamos mehānismus.

(12)

Ar šo regulu būtu jāļauj atkāpties no noteikumiem, kas citādi piemērojami atbilstoši Direktīvai (ES) 2018/1972, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas nosaka ar komerclīgumiem, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, tādējādi ļaujot ieviest papildu regulatīvos pienākumus, kas atspoguļo Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu īpatnības.

(13)

Lai pasargātu viesabonentus no regulētu viesabonēšanas pakalpojumu – proti, regulētu balss zvanu, īsziņu un datu viesabonēšanas pakalpojumu – mazumcenu pieauguma sakarā ar atsauces maiņas kursa svārstībām valūtām, kas nav euro, dalībvalstij, kuras valūta nav euro, maksimālās piemērojamās papildmaksas noteikšanai savā valūtā būtu jāizmanto vairāku kāda laika atsauces maiņas kursu vidējā vērtība. Ja maksimālās maksas nav norādītas euro, piemērojamās vērtības attiecīgajā valūtā būtu jānosaka, izmantojot vairāku tādu atsauces maiņas kursu vidējo vērtību kādā laikā, kas šajā regulā noteiktajās dienās publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Oficiālais Vēstnesis). Ja noteiktajās dienās tādas publikācijas nav, piemērojamiem atsauces maiņas kursiem vajadzētu būt tiem, kas publicēti pirmajā Oficiālā Vēstneša numurā, kurš iznāk pēc minētās dienas un kurā tādi atsauces maiņas kursi ir. Lai vērtību noteikšanu valūtās, kas nav euro, pieskaņotu noteikumam, ko piemēro ES iekšējiem sakariem saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2120, maksimālās maksas valūtās, kas nav euro, būtu jānosaka, piemērojot Oficiālajā Vēstnesī attiecīgā kalendārā gada 15. janvārī, 15. februārī un 15. martā Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces maiņas kursu vidējo vērtību. Tādā veidā aprēķināta maksimālā maksa par 2022. gadu būtu piemērojama no šīs regulas stāšanās spēkā dienas līdz 2023. gada 15. maijam.

(14)

Lai varētu attīstīties efektīvāks un integrētāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda lielāka konkurence, nedrīkstētu būt ierobežojumi, kas uzņēmumiem liedz efektīvi risināt sarunas par vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, tostarp attiecībā uz mašīnas–mašīnas sakariem. Būtu jālikvidē šķēršļi, ko piekļuvei šādiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem rada nevienāds spēku samērs sarunās un atšķirības uzņēmumiem piederošās infrastruktūras daudzumā. Tālab vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumos būtu jāievēro tehnoloģiju neitralitātes princips un jānodrošina, ka visiem operatoriem ir vienādas un taisnīgas iespējas piekļūt visiem pieejamajiem tīkliem un tehnoloģijām, un būtu jāievēro princips, ka par šādiem līgumiem vienojas labticīgi, lai viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam ļautu piedāvāt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi iekšzemē piedāvātajiem. Šī regula neuzliek pienākumu viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem slēgt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus tikai ar tiem operatoriem, kuriem ir vismodernākie tīkli, ievērojot šajā regulā noteiktās mazumtirdzniecības pakalpojumu kvalitātes prasības. Operatoriem, kas vēlas vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi, vajadzētu būt iespējai brīvi vienoties par vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumiem atbilstīgi savām komerciālajām vajadzībām un galalietotāju interesēm. Tāpēc, pārejot uz nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkliem un tehnoloģijām, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar RLAH mērķiem būtu pakāpeniski jānodrošina vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve, kas ļauj sniegt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus citās dalībvalstīs ar tādiem pašiem līgumiskajiem nosacījumiem kā viņu piederības dalībvalstī. Rīkojoties saskaņā ar BEREC pamatnostādnēm par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiedāvā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi, kas ir līdzvērtīgi mobilo sakaru pakalpojumiem, kurus tie piedāvā iekšzemē, ja ir plašs pārklājums vai ja apmeklētajā dalībvalstī ir konkurētspējīgi piedāvājumi piekļuvei šādiem nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkliem un tehnoloģijām.

Virtuālā mobilo sakaru tīkla operatori (MVNO) un mobilo sakaru pakalpojumu tālākpārdevēji bez savas tīkla infrastruktūras parasti sniedz viesabonēšanas pakalpojumus, pamatojoties uz vairumtirdzniecības viesabonēšanas komerclīgumiem ar saviem vietējā mobilo sakaru tīkla operatoriem tajā pašā dalībvalstī. Komercsarunas MVNO un tālākpārdevējiem tomēr var nedot pietiekamas iespējas veicināt konkurenci ar zemākām cenām. Minēto šķēršļu likvidēšanai un savu interešu aizstāvības spēju līdzsvarošanai starp MVNO vai tālākpārdevējiem un mobilo sakaru tīkla operatoriem, nosakot pienākumu dot piekļuvi un paredzot vairumcenu maksimumu, vajadzētu atvieglot alternatīvu, novatorisku un Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu un piedāvājumu veidošanos klientu labā. Direktīva (ES) 2018/1972 neparedz šo problēmu atrisināt, uzliekot pienākumus operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū.

(15)

Tādēļ būtu jāparedz pienākums apmierināt samērīgus pieprasījumus dot vairumtirdzniecības piekļuvi publiskajiem mobilo sakaru tīkliem viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā. Šādai piekļuvei būtu jāatbilst piekļuves pieprasītāju vajadzībām. Tādu pakalpojumu, kuri prasa mūsdienīgas tehnoloģijas, un mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu galalietotājiem viesabonējot vajadzētu spēt saņemt tādu pašu pakalpojuma kvalitāti kā iekšzemē. Tāpēc pienākumam dot vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jānodrošina, ka piekļuves pieprasītāji spēj sniegt tādus pašus pakalpojumus kā iekšzemes tirgū piedāvātos mazumtirdzniecības pakalpojumus, ja vien mobilo sakaru tīkla operatori, kuriem pieprasīts nodrošināt piekļuvi, nepierāda, ka tas tehniski nav realizējams. Parametri, saskaņā ar kuriem apmeklētā tīkla operators piedāvā mobilo sakaru pakalpojumus saviem iekšzemes klientiem, tiek uzskatīti par tehniski realizējamiem. Ievērojot attiecīgo vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu un neskarot šajā regulā noteiktos mazumtirdzniecības pienākumus, apmeklētā sakaru tīkla operatoram būtu jānodrošina, ka viesabonentiem tā tīklā nepiemēro nosacījumus, kas ir mazāk izdevīgi par tiem, ko tas piedāvā saviem iekšzemes klientiem, piemēram, attiecībā uz pakalpojuma kvalitātes rādītājiem, tādiem kā pieejamais ātrums. Piekļuve būtu atsakāma vienīgi uz tādu objektīvu kritēriju pamata kā tehniskās iespējas vai vajadzība ievērot tīkla integritāti.

Apmeklētā sakaru tīkla operatoram nebūtu jāatsaka vai jāierobežo piekļuve, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, tādējādi ierobežojot konkurējošu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu. Ja piekļuve ir atteikta, personai, kurai ir atteikts, būtu jāspēj lietu iesniegt strīda izšķiršanai saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šajā regulā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vairumtirdzniecības piekļuve viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā būtu jāpiešķir saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem regulatīvajiem pienākumiem, ko piemēro vairumtirdzniecības līmenī, un būtu jāņem vērā dažādi izmaksu elementi, kas vajadzīgi šādas piekļuves nodrošināšanai. Konsekventai regulatīvai pieejai attiecībā uz vairumtirdzniecības piekļuvi viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā būtu jāpalīdz novērst izkropļojumus starp dalībvalstīm. BEREC koordinācijā ar Komisiju un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāizdod pamatnostādnes vairumtirdzniecības piekļuvei viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

(16)

Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jāaptver tiešu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu vairumtirdzniecībā trešām pusēm tālākpārdošanas vajadzībām. Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jāaptver arī mobilo sakaru tīkla operatoru pienākums dot iespēju MVNO un tālākpārdevējiem iegādāties regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus no vairumtirdzniecības apvienībām, kuras nodrošina vienotu piekļuves punktu un standartizētu platformu viesabonēšanas līgumiem visā Savienībā. Lai nodrošinātu to, ka operatori viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem samērīgā laikposmā nodrošina piekļuvi visām iekārtām, kuras vajadzīgas tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei, būtu jāpublicē standartpiedāvājums, kurā ietver standarta nosacījumus tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei. Standartpiedāvājuma publicēšanai nebūtu jākavē komercsarunas starp piekļuves pieprasītāju un piekļuves nodrošinātāju par cenu līmeni galīgajā vairumtirdzniecības līgumā vai papildu vairumtirdzniecības piekļuves pakalpojumiem, kuri pārsniedz tos, kas vajadzīgi tiešai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvei un vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuvei.

(17)

Pienākumam nodrošināt vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi būtu jāattiecas uz piekļuvi visiem komponentiem, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams sniegt viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram, attiecīgajām programmatūras sistēmām, tostarp operatīvā atbalsta sistēmām; informācijas sistēmām un datubāzēm, kurās apstrādā iepriekšējus pasūtījumus, piegādes, pasūtījumus, tehniskās apkopes un remonta lūgumus un rēķinus; numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzvērtīgas funkcijas; mobilo sakaru tīkliem un virtuālā tīkla pakalpojumiem.

(18)

Ja vairumtirdzniecības viesabonēšanas tālākpārdošanas piekļuves pieprasītāji lūdz piekļuvi iekārtām vai pakalpojumiem papildus tam, kas nepieciešams mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, mobilo sakaru tīkla operatori drīkst atpelnīt taisnīgas un samērīgas maksas par minētajām iekārtām un pakalpojumiem. Minētās papildu iekārtas vai pakalpojumi citu starpā var būt papildvērtības pakalpojumi, papildu programmatūra un informācijas sistēmas vai rēķinu sastādīšanas pasākumi.

(19)

Direktīvas (ES) 2018/1972 109. pants prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka visiem galalietotājiem ir bezmaksas iespēja piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot ārkārtas gadījuma saziņu ar vispiemērotāko ārkārtējo izsaukumu centrāli (ĀIC). Minētajā direktīvā dalībvalstīm arī prasīts nodrošināt, ka galalietotājiem ar invaliditāti piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem pieejama ar ārkārtas gadījuma saziņas starpniecību, tostarp ceļojot Savienībā, un ka tā ir līdzvērtīga piekļuvei, ko nodrošina citiem galalietotājiem. Minētie piekļuves līdzekļi varētu būt reāllaika teksta pakalpojums vai vispusīgās sarunas pakalpojums, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/882 (13), vai citi ar balss sakariem nesaistīti sakaru pakalpojumi, piemēram, īsziņas, ziņapmaiņa vai videopakalpojumi, izmantojot ārkārtas gadījuma lietotnes, vai teksta pārlikšanas pakalpojumi, ko dalībvalstis ievieš, ņemot vērā Savienības tiesību aktos noteiktās prasības un valstu ĀIC sistēmas spējas un tehnisko aprīkojumu. Ieviešot piekļuves līdzekļus neatliekamās palīdzības dienestiem, kas pieejami viesabonentiem ar invaliditāti, un sniedzot zvanītāja atrašanās vietas informāciju, būtu pēc iespējas vairāk jābalstās uz Eiropas standartiem vai specifikācijām. Šādi standarti būtu jāpopularizē Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas standartizācijas iestādēm un citām attiecīgām iestādēm.

Dalībvalstu ziņā ir noteikt, kādi ārkārtas gadījuma saziņas veidi ir tehniski iespējami, lai viesabonentiem nodrošinātu piekļuves iespēju neatliekamās palīdzības dienestiem. Lai viesabonentiem nodrošinātu piekļuvi ārkārtas gadījuma saziņai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 109. panta nosacījumiem, apmeklētā sakaru tīkla operatoriem standartpiedāvājumā būtu jāiekļauj informācija par to, kādi ārkārtas gadījuma saziņas veidi apmeklētajā dalībvalstī ar valsts pasākumiem ir paredzēti un kurus ir tehniski iespējams izmantot, lai nodrošinātu viesabonentu piekļuvi. Turklāt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumos būtu jāiekļauj informācija par tehniskajiem parametriem, lai nodrošinātu gan iespēju piekļuvei neatliekamās palīdzības dienestiem, tostarp viesabonentiem ar invaliditāti, gan arī zvanītāja atrašanās vietas informācijas, tostarp no mobilās ierīces iegūstamas informācijas, nosūtīšanu vispiemērotākajai ĀIC apmeklētajā dalībvalstī. Tādai informācijai būtu jāļauj viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam identificēt un par brīvu nodrošināt ārkārtas gadījuma saziņu un zvanītāja atrašanās vietas nosūtīšanu.

(20)

Standartpiedāvājumos var iekļaut konkrētus nosacījumus, kas mobilo sakaru tīkla operatoriem dotu iespēju novērst pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi. Proti, ja apmeklētā sakaru tīkla operatoram ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve tiek izmantota anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, tam vajadzētu būt iespējai kopsavilkuma veidā un pilnīgā saskaņā ar Savienības un valsts datu aizsardzības prasībām no viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja prasīt informāciju, kas ļauj noteikt, vai ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu ir pastāvīgas viesabonēšanas situācijā jeb vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuve tiek izmantota anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, piemēram, informāciju par to, kāda ir to klientu daļa, kuru iekšzemes pakalpojumu patēriņš ir niecīgs salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu. Turklāt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu izbeigšana ar mērķi novērst pastāvīgu vairumtirdzniecības viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi būtu jāveic tikai tad, ja jautājumu nav izdevies atrisināt ar mazāk stingriem pasākumiem. Šādai izbeigšanai būtu nepieciešama apmeklētā sakaru tīkla operatora kompetentās valsts regulatīvās iestādes iepriekšēja atļauja, vislielākajā mērā ņemot vērā BEREC atzinumu gadījumos, kad ar to ir notikusi apspriešanās.

Mazāk stingri pasākumi varētu būt augstāku vairumtirdzniecības maksu noteikšana, nepārsniedzot maksimālās vairumtirdzniecības maksas, kuras šajā regulā paredzētas tādiem apjomiem, kas pārsniedz līgumā iepriekš noteikto datu kopējo apjomu. Šādām augstākām vairumtirdzniecības maksām vajadzētu būt noteiktām iepriekš vai no brīža, kad apmeklētā sakaru tīkla operators ir konstatējis, ka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ievērojama daļa viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientu viesabonēšanu izmanto pastāvīgi vai arī vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi izmanto anomālā apmērā vai ļaunprātīgi, un par to ir informējis vietējā sakaru tīkla operatoru. Mazāk stingri pasākumi varētu būt arī vietējā sakaru tīkla operatora apņemšanās pieņemt vai pārskatīt godīgas izmantošanas politiku, ko tas saviem klientiem piemēro saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, vai iespēja, ka apmeklētā sakaru tīkla operators var prasīt, lai līgums par vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu tiek pārskatīts. Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā valsts regulatīvajai iestādei, ievērojot uzņēmējdarbības konfidencialitāti, būtu jāpublisko informācija par atļaujas pieprasījumiem izbeigt šādus vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus.

(21)

Lai varētu attīstīties efektīvāks un integrētāks viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda lielāka konkurence, risinot sarunas par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, būtu jādod operatoriem iespēja vienoties par inovatīvām vairumcenu shēmām, kas nav tieši saistītas ar faktisko patērēto apjomu, piemēram, par fiksētiem maksājumiem, priekšmaksu vai uz jaudu balstītiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumiem vai cenu shēmām, kas atspoguļo pieprasījuma izmaiņas gada gaitā. Ievērojot šajā regulā iekļautos ierobežojumus attiecībā uz pastāvīgu viesabonēšanu, no šīs regulas piemērošanas jomas vai attiecīgajiem vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves nodrošināšanas pienākumiem, kas noteikti šajā regulā, nav izslēgti mašīnas–mašīnas sakari, proti, pakalpojumi, kas ietver datu un informācijas automatizētu pārsūtīšanu starp ierīcēm vai uz programmatūru balstītām lietotnēm ar ierobežotu cilvēka mijiedarbību vai bez tās, tostarp tas attiecas uz noteikumiem par viesabonēšanas pakalpojumu godīgu izmantošanu un iespēju mobilo sakaru tīklu operatoriem savos standartpiedāvājumos iekļaut nosacījumus ar mērķi novērst regulētu viesabonēšanas pakalpojumu pastāvīgu izmantošanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi. Tomēr par pastāvīgu viesabonēšanu rīkojamas komercsarunas, un par to divi viesabonēšanas partneri var vienoties vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumā. Lai varētu attīstīties efektīvāki un mašīnas–mašīnas sakaru tirgi, kuros valda lielāka konkurence, tiek gaidīts, ka mobilo sakaru tīklu operatori arvien vairāk atsauksies uz visiem pamatotiem pieprasījumiem slēgt vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus ar pieņemamiem noteikumiem un tādus, kas nepārprotami pieļauj pastāvīgu viesabonēšanu mašīnas–mašīnas sakaru jomā, un tos akceptēs.

Tiem būtu jāspēj noslēgt elastīgus vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumus, kas ļauj sniegt viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecībā, un piemērot tarifu shēmas, kuru pamatā ir nevis patērēto datu apjoms, bet alternatīvas shēmas, piemēram, savienoto ierīču skaits vienā mēnesī. Tādos apstākļos pārrobežu strīdā iesaistītajām personām vajadzētu būt iespējai izmantot Direktīvas (ES) 2018/1972 27. pantā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru. Sarunās iesaistītajām pusēm vajadzētu būt iespējai vienoties par maksimālo regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu nepiemērošanu vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu darbības laikā. Tā tiktu izslēgta iespēja, ka kāda no pusēm pēcāk pieprasa uz apjomu balstīto maksimālo vairumtirdzniecības maksu piemērošanu faktiskajam patēriņam, kā noteikts šajā regulā. Tam nebūtu jāskar pienākums sniegt regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus. Bez tam Komisijas ziņojumā ir ņemta vērā pavisam nesenā jaunu vairumtirdzniecības viesabonēšanas datplūsmas tirdzniecības veidu attīstība, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas spēj atvieglināt sarunas starp operatoriem. Ar līdzīgiem instrumentiem varētu vairot konkurenci viesabonēšanas vairumtirgū un vēl vairāk pazemināt faktiski piemērojamos vairumtirdzniecības tarifus.

(22)

Regulā (ES) Nr. 531/2012 noteikts, ka operatori nedrīkst galalietotājiem liegt apmeklētajā sakaru tīklā piekļūt regulētiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, ko piedāvā alternatīvs viesabonēšanas pakalpojuma sniedzējs. Tomēr šis strukturālais pasākums, kas ieviests kā pienākums atsevišķi tirgot datu viesabonēšanas pakalpojumus, pēc RLAH ieviešanas ir kļuvis neefektīvs. Turklāt, tā kā ieviešana tirgū nenotiek, šis pienākums vairs nešķiet nozīmīgs. Tāpēc vairs nebūtu jāpiemēro noteikumi, kas operatoriem prasa viesabonēšanas datu pakalpojumus mazumtirdzniecības līmenī tirgot atsevišķi.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izdot detalizētus noteikumus par godīgas izmantošanas politikas piemērošanu un metodoloģiju, pēc kuras novērtēt mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas par iekšzemes cenām ilgtspēju, kā arī par minētās novērtēšanas pieprasījumu, kas viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14). Līdz minēto īstenošanas pasākumu pieņemšanai būtu jāturpina piemērot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2286 (15).

(24)

Lai aizsargātu viesabonentu intereses, regulatīvie pienākumi būtu jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, jo pieredze rāda, ka Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumcenu samazināšana var neatspoguļoties kā viesabonēšanas mazumcenu samazinājums, ja nav veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumcenu samazināšanu, neņemot vērā vairumtirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar minēto pakalpojumu sniegšanu, varētu radīt risku, ka tiek traucēta viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīga darbība, un nedotu iespēju paplašināt konkurenci.

(25)

Mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2120 bija nepieciešama, lai visā Savienībā izveidotu digitālu vienoto tirgu un atvieglotu tā darbību. Ar minēto regulu tomēr nepietiek, lai nodrošinātu pienācīgu viesabonēšanas tirgus darbību. Ar šo regulu būtu jāveicina tas, lai mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanas dēļ netiktu skarti iekšzemes tirgos ieviestie cenu noteikšanas modeļi.

(26)

Attiecīgajai iekšzemes mazumcenai vajadzētu būt vienādai ar iekšzemes mazumtirdzniecības maksu par vienību. Tomēr situācijās, kad nav atsevišķu iekšzemes mazumcenu, ko varētu izmantot par pamatu regulētam mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumam (piemēram, neierobežotu iekšzemes tarifu plānu gadījumos, komplektu gadījumos vai gadījumos, kad iekšzemes tarifos nav iekļauti dati), par iekšzemes mazumcenu būtu jāuzskata tāds tarifikācijas mehānisms, kā kad klients būtu lietojis iekšzemes tarifu plānu savā dalībvalstī.

(27)

Lietojot viesabonēšanu Savienībā, viesabonentiem būtu jāspēj izmantot mazumtirdzniecības pakalpojumus, ko viņi abonē, un saņemt tikpat kvalitatīvus pakalpojumus, kādi ir viņu zemē. Šajā nolūkā un saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem vairumtirdzniecības piekļuves pienākumiem viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem un mobilo sakaru tīklu operatoriem būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka regulētie mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi tiek sniegti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tie tiktu izmantoti iekšzemē. Piemēram, ja apmeklētā sakaru tīkla maksimālais pieejamais datu pārraides ātrums ir vienāds ar viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja iekšzemē piedāvāto maksimālo pieejamo ātrumu vai lielāks par to, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāpiedāvā mazāks ātrums nekā maksimālais pieejamais ātrums iekšzemē. Ja apmeklētā sakaru tīkla maksimālais pieejamais datu pārraides ātrums ir mazāks nekā maksimālais pieejamais ātrums, ko iekšzemē piedāvā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāpiedāvā mazāks ātrums nekā apmeklētā sakaru tīkla maksimālais pieejamais ātrums. Ja apmeklētajā tīklā ir pieejama jaunāka tīkla paaudze vai tehnoloģija, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāierobežo viesabonēšanas pakalpojums, izmantojot tīkla paaudzi vai tehnoloģiju, kas ir vecāka nekā iekšzemē piedāvātā. Turklāt, un jo īpaši pārejas laikā uz nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkliem un tehnoloģijām, ja viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja un apmeklētā sakaru tīkla operatora ieviestie tīkli un tehnoloģijas nav salīdzināmi, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu ar esošo mobilo sakaru tehnoloģiju. Būtu jāaizliedz komerciāli apsvērumi, kuru rezultātā samazinās regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāte, piemēram, joslas platuma samazināšana ar nolūku samazināt viesabonēšanas apjomus. Neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 28. pantu, operatoriem būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu nepamatotu kavēšanos ar pārtveri starp mobilo sakaru tīkliem. Valstu pārvaldes iestādes un operatori var noslēgt spektra koordinēšanas līgumus un nodrošināt pārklājumu vismaz 5G koridoros un sauszemes transporta maģistrālēs.

(28)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj piemērot godīgas izmantošanas politiku attiecībā uz to regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu, kas tiek sniegti par piemērojamo iekšzemes mazumcenu. Ar godīgas izmantošanas politiku būtu jārisina vien gadījumi, kad viesabonenti ļaunprātīgi vai anomāli izmanto regulētos mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram, ja šādus pakalpojumus viesabonenti izmanto dalībvalstī, kas nav viņu iekšzemes pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts, un dara to mērķiem, kas nav saistīti ar periodisku ceļošanu. Ar īstenošanas pasākumiem attiecībā uz godīgas izmantošanas politikas piemērošanu būtu jānodrošina, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji šo mērķi neapiet nolūkā sasniegt citus mērķus, un tā nekaitē viesabonentiem, kas veic jebkāda veida periodisku ceļošanu. Nepārvaramas varas gadījumos, kurus izraisījuši tādi apstākļi kā pandēmijas, īslaicīgas robežu slēgšanas vai dabas katastrofas, kas viesabonentu piespiež pagarināt pagaidu uzturēšanās laiku citā dalībvalstī, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc viesabonenta pamatota pieprasījuma būtu uz pienācīgu laiku jāpagarina piemērojamo godīgas izmantošanas piešķīrumu. Godīgas izmantošanas politikai būtu jādod viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem iespēja patērēt regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu apjomus par piemērojamo iekšzemes mazumcenu, kas saskan ar viņu attiecīgajiem tarifu plāniem. Īstenošanas pasākumos attiecībā uz godīgas izmantošanas politikas piemērošanu būtu jāņem vērā viesabonentu periodiskas ceļošanas daudzie un dažādie modeļi, lai nodrošinātu, ka godīgas izmantošanas politika nerada šķēršļus šādu klientu patiesi ērtai RLAH izmantošanai.

(29)

Pārskatot savus īstenošanas aktus, Komisijai pēc apspriešanās ar BEREC būtu jānovērtē, cik lielā mērā tirgus apstākļi, patēriņa un ceļošanas modeļi, cenu noteikšanas attīstība un konverģence un novērojamais konkurences kropļošanas risks ļautu nodrošināt ilgtspējīgus viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenām periodiskai ceļošanai un iespēju vien līdz izņēmuma gadījumiem ierobežot godīgas izmantošanas politikas pasākumu piemērošanu un ietekmi.

(30)

Specifiskos un izņēmuma apstākļos, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs savas kopējās faktiskās un plānotās izmaksas, kas saistītas ar regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, nespēj atpelnīt ar kopējiem faktiskajiem un plānotajiem ienākumiem, ko gūst no tāda veida pakalpojumu sniegšanas, minētajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāspēj iesniegt pieprasījumu atļaut piemērot papildmaksu, lai nodrošinātu sava iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspēju. Iekšzemes tarifikācijas modeļa ilgtspējas novērtēšanā būtu jābalstās uz attiecīgiem objektīviem faktoriem, kas raksturīgi minētajam viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam, tostarp uz objektīvām viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju atšķirībām attiecīgajā dalībvalstī un iekšzemes cenu un ienākumu līmeni. Tas var attiekties, piemēram, uz operatoru vienotas likmes iekšzemes mazumtirdzniecības modeļiem ar nozīmīgu negatīvu datplūsmas nelīdzsvarotību, kad domātā iekšzemes vienības cena ir zema un operatora kopējie ienākumi arī ir zemi salīdzinājumā ar viesabonēšanas izmaksu slogu, vai kad domātā vienības cena ir zema un faktiskais vai plānotais viesabonēšanas pakalpojumu patēriņš ir liels. Lai izvairītos no tā, ka šādas izmaksu atpelnīšanas problēmas padara neilgtspējīgu iekšzemes viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju tarifikācijas modeli, radot risku, ka tiks būtiski ietekmēta iekšzemes cenu attīstība jeb radīsies tā dēvētais “ūdensgultas efekts”, šādos apstākļos viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj ar valsts regulatīvās iestādes atļauju piemērot papildmaksu regulētajiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atpelnītu visas attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

(31)

Minētajā nolūkā izmaksas, kas radušās, lai sniegtu regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, būtu jānosaka, ņemot vērā faktiskās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas, ko piemēro attiecīgā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja izejošajai viesabonēšanas datplūsmai, kas pārsniedz tā ienākošo viesabonēšanas datplūsmu, kā arī, ņemot vērā sapratīgi paredzētas kopīgās un vispārīgās izmaksas. Ieņēmumi no regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jānosaka, ņemot vērā ienākumus iekšzemes cenu līmenī, kas attiecināmi uz regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu, vai nu pēc vienības cenas, vai kā daļa no fiksētas maksas, atspoguļojot klientu Savienībā patērēto regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu un iekšzemes patēriņa attiecīgo faktisko un plānoto attiecību. Būtu jāņem vērā arī regulēto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņš un tas, cik iekšzemē patērē viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klienti, konkurences līmenis, cenas un ieņēmumi iekšzemes tirgū un katrs novērojams risks, ka viesabonēšana par iekšzemes mazumcenām var ievērojami ietekmēt šo cenu attīstību.

(32)

Regula (ES) Nr. 531/2012 nosaka, ka tad, kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs piemēro papildmaksu par regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu patēriņu, kas pārsniedz kādu ierobežojumu saskaņā ar godīgas izmantošanas politiku, iekšzemes mazumcena un papildmaksa, ko piemēro par veiktajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nosūtītajām regulētajām viesabonēšanas īsziņām vai regulētajiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, summā nepārsniedz attiecīgi 0,19 euro par vienu minūti, 0,06 euro par vienu īsziņu un 0,20 euro par vienu izmantoto megabaitu. Tā kā kopš 2017. gada 15. jūnija jau reāli darbojas RLAH prasības, minētais noteikums vairs nav nepieciešams.

(33)

Saskaņā ar principu “maksā zvanītājs” mobilo sakaru klienti nemaksā par ienākošajiem iekšzemes mobilajiem zvaniem, bet maksa par zvana pabeigšanu izsauktās personas tīklā ir iekļauta zvanītāja mazumtirdzniecības maksā. Mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu konverģencei visās dalībvalstīs būtu jāļauj to pašu principu attiecināt uz regulētajiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas zvaniem. Rīkojoties saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 75. panta 1. punktu, Komisija ar Deleģēto regulu (ES) 2021/654 (16) mobilajiem pakalpojumiem noteikusi vienotu maksimālo Savienības mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifu, lai samazinātu regulatīvo slogu, ko Savienībā rada konkurences problēmu konsekventa risināšana attiecībā uz vairumtirdzniecības balss savienojuma pabeigšanu. Deleģētajā regulā (ES) 2021/654 noteikts trīs gadu ilgs pakāpeniska izlīdzinājuma laiks: vienotajam maksimālajam Savienības mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifam 2021. gadā jābūt 0,7 centi, 2022. gadā – 0,55 centi, 2023. gadā – 0,4 centi, bet no 2024. gada jāsasniedz mobilā balss savienojuma pabeigšanas vienotais maksimālais Savienības mēroga tarifs 0,2 centi. Situācijās, kas izklāstītas šajā regulā – kad viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek atļauts piemērot papildmaksu par regulētiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem – papildmaksai, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nebūtu jāpārsniedz vienotais maksimālais Savienības mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifs, ko Komisija attiecīgajam gadam noteikusi Deleģētajā regulā (ES) 2021/654. Ja pēc tam Komisija secina, ka vairs nav nepieciešams noteikt vienoto maksimālo Savienības mēroga mobilā balss savienojuma pabeigšanas tarifu, nekādai papildmaksai, ko piemēro saņemtajiem regulētajiem viesabonēšanas zvaniem, nebūtu jāpārsniedz likme, kas noteikta jaunākajā deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 75. pantu.

(34)

Ja Savienības mēroga regulēto viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji izmaina savus mazumtirdzniecības viesabonēšanas tarifus un attiecīgo viesabonēšanas lietošanas politiku, lai izpildītu šīs regulas prasības, izmaiņām nebūtu mobilo sakaru klientiem jārada nekādas tiesības atteikties no saviem mazumtirdzniecības līgumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2018/1972.

(35)

Mazumtirdzniecības līgumā, kas ietver kādus regulētus mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus, būtu skaidri un saprotami jānorāda minētā regulētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojuma īpašības, ieskaitot sagaidāmo pakalpojumu kvalitātes līmeni. Lai gan viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji nekontrolē apmeklētos sakaru tīklus, uz sniegtajiem viesabonēšanas pakalpojumiem attiecas vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgums ar apmeklētā sakaru tīkla operatoru. Tāpēc, lai viesabonentiem dotu vairāk iespēju, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem mazumtirdzniecības līgumā būtu skaidri jāinformē savi klienti par to, kā viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāte praksē var atšķirties no iekšzemē patērēto pakalpojumu kvalitātes. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl iespējams, būtu arī jāizskaidro, kā citi būtiski faktori, piemēram, viesabonēšanas pakalpojumu vai citu pakalpojumu ātrums, latentums un pieejamība viesabonēšanā, var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti, jo ir pieejamas noteiktas tehnoloģijas, pārklājums vai izmaiņas ārēju faktoru, piemēram, topogrāfijas dēļ. Šādā mazumtirdzniecības līgumā būtu jāiekļauj arī skaidra un saprotama informācija par sūdzību procedūru, kas pieejama, ja pakalpojuma kvalitāte neatbilst mazumtirdzniecības līguma noteikumiem. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam sūdzības šajā ziņā būtu jāizskata savlaicīgi un efektīvi.

(36)

Lai nodrošinātu, ka viesabonenti ir pienācīgi informēti par viesabonēšanas pakalpojumu kvalitāti, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecīgā informācija būtu jāpublicē savās tīmekļa vietnēs. Šajā nolūkā viņiem būtu jāiekļauj informācija par iemesliem, kāpēc viesabonēšanas pakalpojums varētu tikt piedāvāts ar mazāk izdevīgiem nosacījumiem nekā iekšzemē. Minētajā informācijā jo īpaši būtu jāietver skaidrs un saprotams skaidrojums par iespējamām būtiskām novirzēm no reklamētā vai aplēstā maksimālā augšupielādes un lejupielādes ātruma, kas tiek piedāvāts iekšzemē, un par to, kā šādas novirzes var ietekmēt viesabonēšanas pakalpojumu, kuru klients abonē. Informācijā varētu iekļaut arī skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, kā jebkādi apjoma ierobežojumi, ātrums, pieejamās tīkla paaudzes un tehnoloģijas un citi pakalpojuma kvalitātes parametri praksē var ietekmēt datu viesabonēšanas pakalpojumu un jo īpaši satura, lietotņu un pakalpojumu izmantošanu viesabonēšanā.

(37)

Viesabonentiem un vietējiem operatoriem neviļus mēdz rasties lieli rēķini, jo trūkst pārredzamības par numuriem, kurus Savienībā izmanto papildvērtības pakalpojumiem, un vairumcenām, ko piemēro papildvērtības pakalpojumiem, neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 97. pantu. Sakariem ar noteiktiem numuriem, kurus izmanto papildvērtības pakalpojumu sniegšanai, piemēram, paaugstinātas maksas numuriem, bezmaksas numuriem vai dalītās maksas numuriem, valstīs piemēro īpašus cenu nosacījumus. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz to tarifa daļu, kuru piemēro par papildvērtības pakalpojumu sniegšanu, bet tikai uz tarifiem par pieslēgšanos tādiem pakalpojumiem. RLAH princips var viesabonentiem ļaut domāt, ka sakariem ar šādiem numuriem viesabonēšanas laikā nebūtu jārada paaugstinātas izmaksas salīdzinājumā ar iekšzemes situāciju. Tomēr viesabonēšanā ne vienmēr tā ir. Viesabonentiem rodas paaugstinātas izmaksas pat tad, kad zvana uz numuriem, kuru izsaukšana iekšzemē ir bezmaksas. Tas var mazināt klientu uzticēšanos tālruņa izmantošanai viesabonēšanā un būt par iemeslu “rēķinu šokam”, tā negatīvi ietekmējot patiesi ērtu RLAH izmantošanu. Mazumtirdzniecības līmenī tā galvenais cēlonis ir nepietiekamā pārredzamība par to, ka sakari ar papildvērtības pakalpojumu numuriem var būt saistīti ar paaugstinātām maksām. Tāpēc būtu jāievieš pasākumi ar mērķi palielināt informētību par lielu rēķinu risku un darīt pārredzamākus nosacījumus sakariem ar papildvērtības pakalpojumu numuriem. Šim nolūkam viesabonenti par brīvu, lietotājdraudzīgā veidā un laikus būtu līgumā jāinformē un jābrīdina, ka viesabonēšanā sakari ar papildvērtības pakalpojumu numuriem var būt saistīti ar paaugstinātām maksām. Viesabonēšanas situācijās var piemērot Direktīvas (ES) 2018/1972 VI pielikumā paredzēto pakalpojumu, ar ko deaktivē trešās puses rēķinu apmaksu, ja tāds ir pieejams.

(38)

Viesabonēšanas vairumtirgus darbībai būtu jāļauj operatoriem atpelnīt visas izmaksas, ieskaitot kopīgās un vispārīgās izmaksas, kas radušās, sniedzot regulētus vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus. Pārskatīšanas procesā izmantotajā izmaksu modelī maksimāli ņemtas vērā operatoru veiktās investīcijas nolūkā nodrošināt mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumus, piemēram, spektra izmaksas, aprīkojuma un infrastruktūras investīciju izmaksas, kā arī operatoru izvērstā infrastruktūra un tehnoloģija, kas līdz nākamajai pārskatīšanai paredzami dominēs patēriņā. 2025. gadā plānotā pārskatīšana balstīsies uz jaunu izmaksu modeli, maksimāli ņemot vērā starpposmā novēroto tehnoloģiju attīstību. Tā saglabātos stimuls investēt apmeklētajos sakaru tīklos un izvairīties no iekšzemes konkurences kropļojumiem apmeklētajos tirgos, ko rada to operatoru veikta regulējuma arbitrāža, kuri izmanto vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai konkurētu apmeklētajos iekšzemes tirgos.

(39)

Ņemot vērā šīs regulas mērķus nodrošināt nepārtrauktu konkurenci un galalietotāju aizsardzību, šajā regulā būtu jānosaka viesabonēšanas maksimālās vairumtirdzniecības maksas, kas atspoguļo operatoru vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksu attīstību. Izmaksu modelis, ko izmanto pārskatīšanas procesā un kas minēts šīs regulas vajadzībām veiktajā ietekmes novērtējumā, pierāda, ka operatoru izmaksas pakāpeniski samazinājušās un turpina samazināties. Ņemot vērā plānoto vairumcenu maksimuma pārskatīšanas grafiku, pamatojoties uz diviem ziņojumiem, kas Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2029. gada 30. jūnijam, maksimālajām vairumtirdzniecības maksām būtu jāsamazinās, tam notiekot atbilstoši pakāpeniskam izlīdzinājumam un ņemot vērā attiecīgās izmaksu aplēses un iespējamās tirgus norises laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam.

(40)

Aplēstās vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, tostarp kopīgās un vispārīgās izmaksas, tika novērtētas, pamatojoties uz vairākiem avotiem. Viens no avotiem bija vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu vispārējo izmaksu modelis, ko izmantoja pārskatīšanas procesā un kurā tika aplēstas izmaksas, kas rodas efektīvam operatoram, sniedzot viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumus. Izmaksu modeļa rezultāti ļauj analizēt izmaksas katram gadam katrā dalībvalstī saskaņā ar dažādiem scenārijiem un pieņēmumiem tajos gados, kuros aprēķinātas izmaksas. Izmaksu modelis tika aizpildīts ar operatoru iesniegtajiem datiem, un pēc tam to apstiprināja attiecīgās valsts regulatīvās iestādes. Tika ņemts vērā arī sezonālais raksturs tajās dalībvalstīs, kuras varēja uzskatāmi parādīt, ka tas ir ietekmējis operatoru tīkla dimensionēšanu. Visā izmaksu modeļa izstrādes laikā notika apspriešanās ar operatoriem, BEREC un valstu regulatīvajām iestādēm. Izmaksu novērtējumā tika izmantotas arī pašreizējās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksas Savienībā un ņemta vērā paredzamā atjaunināto tīkla tehnoloģiju ieviešana nākotnē saskaņā ar BEREC atzinumos sniegtajām norādēm.

(41)

Sakarā ar noteikumiem par vairumtirdzniecības maksām būtu jāsaglabā regulatīvi pienākumi Savienības līmenī, jo katrs pasākums, kas visā Savienībā ļauj nodrošināt RLAH, nerisinot vairumtirdzniecības izmaksu līmeni, kas saistās ar vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, var radīt risku izjaukt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējo tirgu un neveicina konkurenci. Nosakot pienācīga līmeņa vairumtirdzniecības maksas, būtu jāveicina ilgtspējīga konkurence, arī ar jaunienācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

(42)

Maksimālajām vairumtirdzniecības maksām būtu jādarbojas kā aizsardzības līmenim un jānodrošina, ka operatori spēj atpelnīt savas izmaksas, ieskaitot kopīgās un vispārīgās izmaksas. Tām būtu arī jāļauj plaši un ilgtspējīgi nodrošināt RLAH, vienlaikus saglabājot komercsarunu iespējas operatoru starpā.

(43)

Dažu mobilo sakaru tīkla operatoru prakse rēķinus par vairumtirdzniecības viesabonēšanas zvanu pakalpojumiem sastādīt par minimālo apmaksājamo laiku 60 sekundes, nevis katru sekundi, ko parasti piemēro citām vairumtirdzniecības starpsavienojuma maksām, kropļo šo operatoru konkurenci ar tiem, kuri piemēro atšķirīgas rēķinu sastādīšanas metodes, kā arī apdraud šajā regulā noteikto maksimālo mazumtirdzniecības maksu konsekventu piemērošanu. Turklāt tā ir papildmaksa, kam, palielinot vairumtirdzniecības izmaksas, ir negatīvas sekas zvanu viesabonēšanas pakalpojumu cenās mazumtirdzniecības līmenī. Tādēļ būtu jāprasa mobilo sakaru tīkla operatoriem rēķinus par regulētu viesabonēšanas zvanu vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu sastādīt par sekundēm.

(44)

Lai viesabonentiem nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, apmeklētajiem sakaru tīkliem nebūtu jāuzliek viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem nekādas vairumtirdzniecības maksas par jebkāda veida ārkārtas gadījuma saziņu.

(45)

Lai uzlabotu viesabonēšanas pakalpojumu mazumcenu pārredzamību un palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par mobilo ierīču izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu bez maksas jāsniedz saviem viesabonentiem informācija par viesabonēšanas maksām, kas viņiem piemērojamas, kad viņi apmeklētajā dalībvalstī izmanto viesabonēšanas pakalpojumus. Tā kā dažas klientu grupas var būt labi informētas par viesabonēšanas maksām, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina iespēja vienkārši atteikties no minētā automātiskā ziņojuma. Turklāt viesabonentiem būtu jānosūta teksta ziņojums ar saiti uz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja izveidotu tīmekļa vietni, kurā bez maksas pieejama detalizēta informācija par pakalpojumu veidiem, proti, zvaniem un īsziņām, uz kuriem, neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 97. pantu, var attiekties paaugstinātas izmaksas. Viesabonenti būtu skaidri un pilnībā jāinformē par visām maksām, ko viesabonēšanas laikā piemēro bezmaksas tālruņa numuriem. Turklāt viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu aktīvi jāsniedz saviem klientiem, ja pēdējie atrodas Savienībā, papildu informācija par pakalpojumu maksām par minūti, par īsziņu vai par datu megabaitu (ar PVN) attiecībā uz balss zvanu veikšanu vai saņemšanu, kā arī īsziņas vai MMS ziņojumu sūtīšanu un saņemšanu un citiem datu pārraides pakalpojumiem apmeklētajā dalībvalstī.

(46)

Viesabonents var pieslēgties publiskam mobilo sakaru tīklam, kas nav sauszemes tīkls, piemēram, jūras kuģos (MCV pakalpojumi), kā definēts Komisijas Lēmumā 2010/166/ES (17), vai gaisa kuģos (MCA pakalpojumi), kā definēts Komisijas Lēmumā 2008/294/EK (18), kurus nodrošina ar cita veida radiotīkliem, kas nav sauszemes tīkli, un ar īpašām transportlīdzeklī uzstādītām ierīcēm. Minētie pakalpojumi bieži pieejami starptautiskajos ūdeņos vai gaisa kuģos. Viesabonentu maksas, kad viņi apzināti vai neapzināti veic savienojumu ar tīkliem, kas nav sauszemes tīkli, ir ievērojami augstākas nekā regulētu viesabonēšanas pakalpojumu tarifi. Viesabonenti ir pieraduši gūt labumu no RLAH un viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanas par iekšzemes cenām. Tā kā nav konsekventas pieejas pārredzamībai un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz savienojumiem ar tīkliem, kas nav sauszemes tīkli, viesabonenti ir pakļauti lielākam rēķinu šoka riskam. Tādēļ būtu jāievieš papildu pārredzamības un aizsardzības pasākumi, kas piemērojami savienojumiem ar tīkliem, kas nav sauszemes tīkli, piemēram, uz jūras kuģiem un gaisa kuģiem.

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pamatotas darbības, lai piemērotu šādus pārredzamības un aizsardzības pasākumus. Šādas darbības varētu būt tīkla darbības pasākumi, finansiāli ierobežojumi, atteikšanās mehānisms vai līdzvērtīgas darbības. Tajās jo īpaši būtu jāiekļauj pasākumi ar mērķi nodrošināt, ka atbilstīga informācija tiek sniegta skaidrā un saprotamā veidā, lai viesabonentiem dotu iespēju aktīvi novērst šādus netīšas viesabonēšanas gadījumus. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā atteikšanās mehānismu, būtu jāinformē viesabonenti par ierobežojumiem attiecībā uz tūlītēju izvēli vai pakalpojuma atkārtotu aktivizēšanu, piemēram, par risku, ka bez pieslēguma tīklam tie nevarēs atjaunot savienojumu ar tīklu, kas nav sauszemes tīkls. Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē savi viesabonenti par iespēju manuāli un nekavējoties atteikties no viesabonēšanas savās mobilajās ierīcēs, izmantojot iestatījumus vai aktivizējot lidojuma režīmu. Plānojot un ekspluatējot savus tīklus, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, cik vien iespējams, būtu jācenšas prioritāti piešķirt savienojumiem ar sauszemes tīkliem, lai līdz minimumam samazinātu netīša savienojuma risku ar tīkliem, kas nav sauszemes tīkli. Lai nodrošinātu viesabonentu augstu aizsardzības līmeni, pieslēdzoties publiskajiem mobilo sakaru tīkliem, kas nav sauszemes publiskie tīkli, mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz viesabonentiem informācija par visām piemērojamām papildu maksām, un tas būtu jādara ar bezmaksas teksta ziņojumu katru reizi, kad tiek izveidots pieslēgums šādam tīklam.

(47)

Šajā regulā attiecībā uz regulētajiem mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem būtu jānosaka konkrētas pārredzamības prasības, kuras saskaņotas ar īpašiem tarifu un apjoma nosacījumiem, ko piemēro pēc mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas atcelšanas. Jo īpaši būtu jāparedz noteikums par to, ka viesabonentiem savlaicīgi, lietotājdraudzīgā veidā un bez maksas tiek paziņots par piemērojamo godīgas izmantošanas politiku, par to, kad ir pilnībā iztērēts balss, īsziņu vai datu regulēto viesabonēšanas pakalpojumu piemērojamais godīgas izmantošanas apjoms, par jebkādu papildmaksu, un par datu regulēto viesabonēšanas pakalpojumu uzkrāto patēriņu.

(48)

Pierobežas apgabalos dzīvojošiem klientiem nebūtu jāsaņem nevajadzīgi lieli rēķini par nejauši izmantotiem viesabonēšanas pakalpojumiem. Tādēļ viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic jebkādas pamatotas darbības, lai mazinātu netīšas viesabonēšanas risku un pasargātu klientus no viesabonēšanas maksas, kad viņi atrodas savā dalībvalstī. Šādām darbībām būtu jāietver finansiāli ierobežojumi, mehānismi, kas ļauj atteikties no viesabonēšanas tīklā ārpus Savienības, ja tas ir tehniski iespējams, vai līdzvērtīgi pasākumi. Šādām darbībām jo īpaši būtu jāietver atbilstīgi pasākumi informācijas sniegšanai skaidrā un saprotamā veidā, lai ļautu klientiem aktīvi novērst šādus nejaušas viesabonēšanas gadījumus. Valsts regulatīvajām iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par to klientu interešu aizsardzību un veicināšanu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, būtu jāpievērš uzmanība situācijām, kurās klienti saskaras ar problēmu, ka viņiem, vēl atrodoties savā dalībvalstī, ir jāmaksā par viesabonēšanu, un tām būtu jāveic pamatotas darbības nolūkā mazināt šo problēmu.

(49)

Turklāt būtu jānosaka pasākumi, kas nodrošina visu datu viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības maksu pārredzamību, tostarp par pieslēgšanos publiskajiem mobilajiem sakaru tīkliem, kas nav sauszemes tīkli, jo īpaši, lai novērstu rēķinu šoka problēmu, kas liek šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai, un viesabonentiem nodrošinātu instrumentus, kas viņiem vajadzīgi, lai varētu pārraudzīt un ierobežot izdevumus par datu viesabonēšanas pakalpojumiem. Tāpat nedrīkstētu pastāvēt šķēršļi jaunu lietojumu vai tehnoloģiju ienākšanai, kas var aizstāt viesabonēšanas pakalpojumus vai būt tiem alternatīva, tostarp, bet ne tikai, Wi-Fi.

(50)

Turklāt, lai izvairītos no rēķinu šoka, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka viens vai vairāki maksimālie finanšu vai datu apjoma ierobežojumi attiecībā uz nesamaksātajām maksām par visiem datu viesabonēšanas pakalpojumiem, tos izsakot valūtā, kuru izmanto viesabonenta rēķinā, un kuri būtu visiem viesabonentiem bez maksas jāpiedāvā ar pienācīgu paziņojumu saziņas formā, kas ļauj vēlāk no jauna iepazīties ar informāciju, tuvojoties minētajam ierobežojumam. Kad ir sasniegts minētais ierobežojums, klientiem vairs nebūtu jāsaņem datu viesabonēšanas pakalpojumi vai jāmaksā par minētajiem pakalpojumiem, ja viņi īpaši nelūdz minētos pakalpojumus nodrošināt arī turpmāk saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti paziņojumā. Šādā gadījumā viņiem būtu jāsaņem bezmaksas apstiprinājums formātā, kas ļauj tam piekļūt arī vēlāk. Vajadzētu dot iespēju viesabonentiem samērīgā laikposmā atteikties no izvēlētajiem maksimālajiem maksājuma vai datu apjoma ierobežojumiem vai izlemt šādu ierobežojumu neizvēlēties vispār. Ja klienti nenorāda citādi, viņiem būtu jāpiemēro standartierobežojumu sistēma.

(51)

Šie pārredzamības pasākumi būtu jāuzskata par viesabonentiem paredzētu minimālo aizsardzību, un tiem nebūtu jāliedz viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt klientiem virkni citu instrumentu, kas viņiem palīdz prognozēt un kontrolēt izdevumus par datu viesabonēšanas pakalpojumiem.

(52)

Klienti, kuri izmanto priekšmaksas tarifus, var arī ciest no rēķinu šoka par datu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu. Tādēļ minētajiem klientiem būtu jāpiemēro arī noteikumi par maksimālo apmēru, pie kura pakalpojumus pārtrauc.

(53)

Patērētāji ne vienmēr nošķir piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem viesabonēšanas laikā, proti, kad galalietotāji piekļūst šādiem pakalpojumiem apmeklētajās dalībvalstīs, no ES iekšējiem sakariem, tas ir, kad patērētāji, kas atrodas savā piederības dalībvalstī, veic zvanus vai sūta īsziņas uz citu dalībvalsti. Lai gan viesabonēšana un ES iekšējie sakari veido divus atšķirīgus un atsevišķus tirgus, no patērētāju viedokļa starp tiem var būt zināmas paralēles. Kopš 2019. gada 15. maija mazumtirdzniecības cena (bez PVN), ko piemēro patērētājiem par regulētiem ES iekšējiem sakariem, nepārsniedz 0,19 euro par zvana minūti un 0,06 euro par īsziņu. Pagarinot ar šo regulu ieviestos RLAH pasākumus, ar kuriem novērš pārrobežu sakaru kavēšanas risku un ļauj izveidot iekšējo tirgu, būtu jāuzskata par lietderīgu pievērsties ES iekšējo sakaru tirgus attīstībai. Šajā nolūkā spēkā esošie pasākumi būtu jānovērtē, ņemot vērā Direktīvas (ES) 2018/1972 piemērošanu un jo īpaši noteikumus par starppersonu sakaru pakalpojumiem un vienotu maksimālo Savienības mēroga balss savienojuma pabeigšanas tarifu ieviešanu, kas ir daļa no ES iekšējo sakaru izmaksu struktūras. Komisijai ar BEREC atbalstu būtu jānovērtē to spēkā esošo pasākumu ietekme, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1971 (19), un jānosaka, vai un cik lielā mērā patērētāju aizsardzības nolūkā joprojām ir nepieciešams samazināt cenu maksimumu. Minētais novērtējums būtu jāveic vismaz vienu gadu pirms minēto pasākumu termiņa beigām 2024. gada 14. maijā.

(54)

Ir ievērojamas atšķirības starp regulētajiem viesabonēšanas tarifiem Savienībā un viesabonēšanas tarifiem, kas patērētājiem jāmaksā, ceļojot ārpus Savienības, un kas ir ievērojami augstāki par cenām Savienībā, kur pēc mazumtirdzniecības viesabonēšanas maksu atcelšanas papildmaksu piemēro tikai izņēmuma kārtā. Tā kā nav vienotas pieejas pārredzamības un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz viesabonēšanu ārpus Savienības, patērētāji nav pārliecināti par savām tiesībām un tādēļ bieži atsakās no mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanas ārvalstīs. Pārredzama informācija varētu patērētājiem palīdzēt ne tikai pieņemt lēmumu par to, kā izmantot mobilo ierīci ārzemju ceļojumā (gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās), bet arī izvēlēties viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju. Tādēļ ir nepieciešams risināt problēmu, kas saistās ar pārredzamības un patērētāju aizsardzības trūkumu, piemērojot noteiktus pārredzamības un aizsardzības pasākumus arī tiem viesabonēšanas pakalpojumiem, ko sniedz ārpus Savienības. Minētajiem pasākumiem būtu jāveicina konkurence un jāuzlabo iekšējā tirgus darbība.

(55)

Savienības iedzīvotāji joprojām saskaras ar augstām viesabonēšanas maksām, kad izmanto mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus trešās valstīs. Tāpēc būtu jāveicina iniciatīvas, kuru mērķis ir uz savstarpīguma pamata samazināt maksu par viesabonēšanas pakalpojumiem starp Savienību un trešām valstīm. Jo īpaši galalietotāji Savienības ārējo robežu reģionos gūtu lielu labumu no zemākām viesabonēšanas maksām ar kaimiņos esošajām trešām valstīm.

(56)

Ja apmeklētā sakaru tīkla operators apmeklētajā trešajā valstī viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam neļauj reāllaikā uzraudzīt klienta izmantoto datu apjomu, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējam nevajadzētu būt pienākumam noteikt maksimālos finanšu vai datu apjoma ierobežojumus, lai aizsargātu klientus.

(57)

Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē viesabonenti par iespēju bez maksas sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, zvanot uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”, un būtu jāinformē viesabonenti par alternatīviem piekļuves līdzekļiem, izmantojot ārkārtas gadījuma saziņu, kurus viesabonenti, jo īpaši viesabonenti ar invaliditāti, spēj tehniski izmantot. Alternatīvi piekļuves līdzekļi, izmantojot ārkārtas gadījuma saziņu, ļauj viesabonentiem, it īpaši viesabonentiem ar invaliditāti, sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot līdzekļus, kas nav zvans. Piemēram, alternatīvus piekļuves līdzekļus var nodrošināt, izmantojot ārkārtas situācijām paredzētas lietotnes, ziņapmaiņu, teksta pārlikšanas pakalpojumus vai reāllaika tekstu vai vispusīgo sarunu, ko īsteno saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 4. pantu. Informācija par piekļuves līdzekļiem būtu jāsniedz ar īsziņu, ar kuru viesabonentu informē par iespēju bez maksas piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, zvanot uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112”, un kurā sniegta saite uz īpašu tīmekļa vietni, kurai var piekļūt bez maksas un kura atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/2102 (20), un kur viegli saprotamā veidā aprakstīti alternatīvi piekļuves līdzekļi neatliekamās palīdzības dienestiem apmeklētajā dalībvalstī, norādot tikai tos piekļuves līdzekļus, kurus viesabonentiem ir tehniski iespējams izmantot. Īpašajā tīmekļa vietnē būtu jāiekļauj informācija valodā, kurā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sazinās ar viesabonentu.

(58)

Direktīvas (ES) 2018/1972 110. pantā dalībvalstīm prasīts nodrošināt, ka to sabiedrības brīdināšanas sistēmas nosūta brīdinājumus attiecīgajiem galalietotājiem, proti, galalietotājiem, kuri atrodas ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus brīdinājuma laikposmā, iespējams, skars tiešas vai draudošas ārkārtas situācijas un katastrofas, un šis brīdinājums jāsaņem arī viesabonēšanas galalietotājiem. Pašlaik pieejamās tehnoloģijas ļauj valstu iestādēm nosūtīt brīdinājumus attiecīgajiem viesabonentiem bez iepriekšējas viesabonenta rīcības, piemēram, kādas lietotnes lejupielādēšanas. Tomēr dažās dalībvalstīs tiek ieviestas sabiedrības brīdināšanas mobilās lietotnes, kas ļauj nosūtīt galalietotājiem paplašinātu informāciju, un nereti tas tiek darīts papildus iepriekš minētajām tehnoloģijām. Dalībvalstīs, kurās saite uz šādu valsts sabiedrības brīdināšanas mobilo lietotni ir norādīta saskaņā ar šo regulu izveidotajā datubāzē par piekļuves līdzekļiem neatliekamās palīdzības dienestiem, kas paredzēti katrā dalībvalstī, viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē viesabonenti par saiti uz minēto lietotni. Informācija būtu jāsniedz valodā, kurā viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējs sazinās ar viesabonentu. Ņemot vērā Direktīvas (ES) 2018/1972 preambulu, Komisija novērtēs iespējas dot iespēju attiecīgajiem viesabonentiem, ceļojot Savienībā, saņemt valsts kompetento iestāžu izdotos sabiedrības brīdinājumus, tostarp ar mobilās lietotnes starpniecību, un šim nolūkam izmantot vienotu Savienības mēroga sabiedrības brīdināšanas sistēmu, kas papildina valstu sabiedrības brīdinājuma sistēmas.

(59)

Numerācijas diapazoni, ieskaitot tos, kurus izmanto papildvērtības pakalpojumiem, tiek noteikti valstu numerācijas plānos un netiek saskaņoti Savienības līmenī. Tāpēc operatori var nespēt visās valstīs laikus pazīt numerācijas diapazonus papildvērtības pakalpojumiem. Uz numerācijas diapazoniem, ko izmanto papildvērtības pakalpojumiem, valsts līmenī attiecas īpaši cenu nosacījumi, un daudzos gadījumos netiek regulēti to savienojuma pabeigšanas tarifi. Lai gan viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji to apzinās, vairumtirdzniecības tarifu līmenis, kas tiem būs jāmaksā, joprojām var būt negaidīti augsts. Viesabonēšanas gadījumā operatori nespēj šo jautājumu atrisināt, jo tiem trūkst informācijas par numerācijas diapazoniem, kurus dažādās Savienības vietās izmanto papildvērtības pakalpojumiem. Lai risinātu šo problēmu, BEREC būtu jāizveido un jāuztur vienota, droša Savienības mēroga datubāze ar papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem. Datubāze ir iecerēta kā pārredzamības instruments, kas ļaus valstu regulatīvajām iestādēm un attiecīgos gadījumos arī citām kompetentām iestādēm, kā arī operatoriem tieši piekļūt informācijai par to, kuri numerācijas diapazoni var radīt augstākas izmaksas (savienojuma pabeigšanas tarifus) visās dalībvalstīs. Tas ir nepieciešams starpposms, lai palielinātu pārredzamību mazumtirdzniecības līmenī, jo to var izmantot, lai viesabonentus informētu par pakalpojumu veidiem, kuriem var piemērot paaugstinātu viesabonēšanas maksu. Lai nodrošinātu labāku patērētāju aizsardzību un pārredzamību, datubāzē vajadzētu būt iespējai iekļaut papildu informāciju, piemēram, norādot ar papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem saistītus tarifus, tādus kā tarifus par minūti vai vienu darbību. Šādu informāciju par tarifiem varētu darīt pieejamu īpašā tīmekļa vietnē, kurā sniegta informācija par papildvērtības pakalpojumiem. BEREC būtu jānosaka kārtība, kādā kompetentās iestādes sniedz un atjaunina informāciju datubāzē ar papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem, kas izveidota saskaņā ar šo regulu.

(60)

BEREC būtu jāizveido un jāuztur vienota Savienības mēroga datubāze par katrā dalībvalstī paredzētajiem piekļuves līdzekļiem neatliekamās palīdzības dienestiem, kurus tehniski iespējams izmantot viesabonēšanas galalietotājiem. Datubāze paredzēta, lai palīdzētu valstu operatoriem, valsts regulatīvajām iestādēm un attiecīgā gadījumā citām kompetentajām iestādēm saņemt informāciju par visiem šiem piekļuves līdzekļiem Savienībā izvērstajiem neatliekamās palīdzības dienestiem. Dalībvalstīm būtu jāspēj vajadzības gadījumā atjaunināt datubāzi ar saiti uz valsts sabiedrības brīdināšanas mobilo lietotni. BEREC būtu jānosaka kārtība, kādā kompetentās iestādes sniedz un atjaunina saskaņā ar šo regulu prasīto informāciju.

(61)

Ja dalībvalstis kompetentajām iestādēm, kas nav valsts regulatīvās iestādes, uztic dažus uzdevumus, kas saistīti ar galalietotāju aizsardzību, piemēram, par informācijas prasībām attiecībā uz mazumtirdzniecības līgumiem, pārredzamību vai līguma izbeigšanu, minēto kompetento iestāžu kompetence attiecībā uz minētajiem uzdevumiem aptver visas mazumtirdzniecības līguma daļas, tostarp ar viesabonēšanu saistītās tiesības un pienākumus. Neskarot Direktīvā (ES) 2018/1972 noteikto uzdevumu sadali, valsts regulatīvajām iestādēm un attiecīgā gadījumā citām kompetentajām iestādēm, kuras atbild par minētajā direktīvā noteikto uzdevumu īstenošanu, būtu vajadzīgas pilnvaras šajā regulā paredzēto pienākumu kontrolei, uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai to teritorijā. Tām būtu jāpārrauga arī attīstības tendence cenu noteikšanā par balss zvanu, īsziņu un datu pakalpojumiem, ko viesabonentiem nodrošina Savienībā, attiecīgā gadījumā arī īpašās izmaksas saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti un saņemti Savienības tālākajos reģionos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atpelnīt vairumtirgū un ka netiek izmantotas datplūsmas vadības metodes, lai nelabvēlīgi ierobežotu klientu izvēli. Tām būtu jānodrošina, ka ieinteresētajām personām ir pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu, un šādas pārraudzības rezultāti būtu jāpublicē. Atsevišķi būtu jāsniedz informācija par korporatīvajiem, pēcmaksas un priekšmaksas klientiem.

(62)

Savā valstī pieejamajai viesabonēšanai tālākajos Savienības reģionos, kur mobilo telefonsakaru pakalpojumu licences atšķiras no tām, kas izsniegtas attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, varētu piemērot samazinātus tarifus, kas ir līdzvērtīgi viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū sastopamajiem tarifiem. Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāizraisa mazāk labvēlīgs cenu režīms klientiem, kuri izmanto savā valstī pieejamos viesabonēšanas pakalpojumus, salīdzinājumā ar klientiem, kuri izmanto Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumus. Tālab valsts iestādes var veikt papildu pasākumus, kas atbilst Savienības tiesību aktiem.

(63)

Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības konfidencialitāti un kontrolētu un uzraudzītu šīs regulas piemērošanu un pārmaiņas viesabonēšanas vairumtirgos, valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt informāciju par vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumiem, kuros nav paredzēta maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošana. Būtu jāļauj minētajām iestādēm pieprasīt informāciju arī par tādu vairumtirdzniecības viesabonēšanas līgumu noteikumu pieņemšanu un piemērošanu, kuru mērķis ir novērst pastāvīgu viesabonēšanu, un par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi tādiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas operatora klientiem, kuri ceļo Savienībā.

(64)

Ja Savienības mobilo pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka to klientu ieguvumi no pakalpojumu sadarbspējas un gala-gala savienojamības ir apdraudēti tādēļ, ka tiks izbeigtas vai draud tikt izbeigtas pašreizējās vienošanās ar mobilo sakaru tīkla operatoriem citās dalībvalstīs, vai šie pakalpojumu sniedzēji nespēj sniegt saviem klientiem pakalpojumu citā dalībvalstī tāpēc, ka tiem nav noslēgta vienošanās ar vismaz vienu vairumtirdzniecības tīkla nodrošinātāju, valsts regulatīvajām iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm situācijās, kas minētas Direktīvas (ES) 2018/1972 61. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto Direktīvas (ES) 2018/1972 61. pantā paredzētās pilnvaras, lai nodrošinātu atbilstīgu piekļuvi un savienojamību, ņemot vērā minētās direktīvas 3. pantā noteiktos mērķus, it īpaši – attīstīt iekšējo tirgu, sekmējot Eiropas mēroga pakalpojumu sniegšanu, pieejamību un sadarbspēju, un gala-gala savienojamību.

(65)

Īpašais cenu regulējums, kas piemērojams vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumiem, paredz, ka saliktam produktam, kas var ietvert arī citu vairumtirdzniecības piekļuves un savienojamības devumu, īpaši tādu, uz kuru attiecas valsts vai, iespējams, pārrobežu regulējums, piemēro vispārējo Savienības maksimumu. Šajā sakarā ir gaidāms, ka samazināsies Savienības līmenī pastāvošās atšķirības minētā devuma regulējumā, it īpaši, piemērojot papildu pasākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1972, lai nodrošinātu regulatīvo pieeju lielāku konsekventumu. Tikmēr apmeklēto sakaru tīklu operatoru un citu operatoru strīdi par tarifiem, kas piemēroti minētajam regulētajam devumam, kas nepieciešams vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai, būtu jārisina, ņemot vērā BEREC atzinumu, ja ar BEREC ir notikusi apspriešanās, saskaņā ar īpašiem regulatīvajiem pienākumiem, kas attiecas uz viesabonēšanu, kā arī saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1972.

(66)

Ir nepieciešams novērot un regulāri pārskatīt viesabonēšanas vairumtirgu darbību un to mijiedarbību ar viesabonēšanas mazumtirgiem, ņemot vērā konkurences un tehnoloģijas attīstību un datu plūsmas. Komisijai būtu jāiesniedz divi ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, kas vajadzības gadījumā tiktu papildināti ar tiesību akta priekšlikumu. Minētajos ziņojumos Komisijai jo īpaši būtu jānovērtē, vai RLAH ir kāda ietekme uz mazumtirgū pieejamo tarifa plānu attīstību. Tam būtu jāietver, no vienas puses, novērtējums par jebkādu tādu tarifa plānu parādīšanos, kuri ietver tikai iekšzemes pakalpojumus un kuri izslēdz mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus kopumā, tādējādi apdraudot RLAH mērķi, un, no otras puses, novērtējums par vienotas likmes tarifa plānu pieejamības samazināšanos, kas varētu arī izraisīt zaudējumus patērētājiem un negatīvi ietekmēt digitālo vienoto tirgu.

Komisijas ziņojumos būtu īpaši jāanalizē, kādā mērā regulatīvās iestādes izņēmuma kārtā ir atļāvušas mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas, vietējo sakaru tīklu operatoru spēja uzturēt iekšzemes maksas modeļus un apmeklēto sakaru tīklu operatoru spēja atpelnīt regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas faktiski radītās izmaksas. Turklāt Komisijas ziņojumos būtu jānovērtē: kā vairumtirdzniecības līmenī tiek nodrošināta piekļuve dažādām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm; informācija par datu pakalpojumu vairumtirdzniecības cenām; tirdzniecības platformu un līdzīgu instrumentu izmantošanas apjoms datplūsmas vairumtirdzniecībā; mašīnas–mašīnas viesabonēšanas attīstība; mazumtirdzniecībā neatrisinātās problēmas ar papildvērtības pakalpojumiem; pasākumu attiecībā uz ārkārtas gadījuma saziņu piemērošana; netīšas viesabonēšanas novēršanai paredzēti pārredzamības pasākumi attiecībā uz viesabonēšanu trešās valstīs un publiskajos mobilo sakaru tīklos, kas nav sauszemes tīkli; šajā regulā noteikto pakalpojumu kvalitātes saistību efektivitāte; un tas, cik lielā mērā klienti savos mazumtirdzniecības līgumos ir pienācīgi informēti par šīm saistībām un var gūt labumu no patiesi ērtas RLAH izmantošanas. Turklāt Komisijas ziņojumos būtu jānovērtē, kādu ietekmi uz viesabonēšanas tirgu atstāj jaunu tehnoloģiju izvēršana un ieviešana, kā arī pandēmijas un dabas katastrofas. Lai varētu sagatavot šādus ziņojumus, kas ļautu novērtēt, kā viesabonēšanas tirgi pielāgojas RLAH noteikumiem, pēc minēto noteikumu īstenošanas būtu jāapkopo pietiekami dati par minēto tirgu darbību.

(67)

Lai novērtētu konkurences attīstību Savienības mēroga viesabonēšanas tirgos un regulāri ziņotu par izmaiņām faktiskajās vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksās par nelīdzsvarotu datplūsmu starp pakalpojumu sniedzējiem viesabonēšanas jomā, BEREC būtu jāturpina vākt dati no valstu regulatīvajām iestādēm. Attiecīgā gadījumā valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj koordinēt savu darbību ar citām kompetentajām iestādēm. Šādiem datiem būtu jāietver ziņas par faktiskajām maksām, ko attiecīgi piemēro par līdzsvarotu un nelīdzsvarotu datplūsmu, kā arī faktiskie datplūsmas apjomi attiecīgajos viesabonēšanas pakalpojumos. Tādu datu vākšana, kas ļauj uzraudzīt un novērtēt ceļošanas paradumu un patēriņa modeļu izmaiņu ietekmi, piemēram, pandēmijas izraisītās izmaiņas, ir būtiska, lai veiktu šajā regulā paredzētajos ziņojumos prasīto analīzi. BEREC būtu jāvāc dati arī par gadījumiem, kad vairumtirdzniecības viesabonēšanas līguma puses ir atteikušās no maksimālo vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksu piemērošanas vai vairumtirdzniecības līmenī ir īstenojušas pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut pastāvīgu viesabonēšanu vai vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuves izmantošanu anomālā apmērā vai ļaunprātīgi citiem mērķiem, kas nav regulētu viesabonēšanas pakalpojumu sniegšana viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja klientiem, kad tie periodiski ceļo Savienībā. Pamatojoties uz pietiekami detalizētiem savāktajiem datiem, BEREC būtu regulāri jāziņo par sakarībām starp viesabonēšanas pakalpojumu mazumcenām, vairumtirdzniecības maksām un vairumtirdzniecības izmaksām. Komisijai līdz 2027. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kas balstītos uz regulārajiem BEREC ziņojumiem un kas vajadzības gadījumā jāpapildina ar tiesību akta priekšlikumu. BEREC būtu arī jāvāc vajadzīgie dati, lai Komisija varētu uzraudzīt elementus, kas jānovērtē šajā regulā paredzētajos ziņojumos.

(68)

Vidējā termiņā mašīnas–mašīnas viesabonēšanas un lietu interneta (IoT) viesabonēšanas sekmēšana būtu jāatzīst par nozīmīgu Savienības rūpniecības digitalizācijas virzītājspēku un tai būtu jābalstās uz saistītiem Savienības politikas virzieniem tādās nozarēs kā veselība, enerģētika, vide un transports. Komisijai būtu regulāri jānovērtē viesabonēšanas nozīme mašīnas–mašīnas savienojamības tirgū un IoT tirgū. Vajadzības gadījumā arī Komisijai pēc apspriešanās ar BEREC būtu jāsniedz ieteikumi. BEREC būtu arī jāvāc nepieciešamie dati nolūkā uzraudzīt elementus, kuri jānovērtē Komisijas ziņojumos par šajā regulā paredzēto mašīnas–mašīnas viesabonēšanas un IoT ierīču attīstību, ņemot vērā mobilās savienojamības risinājumus, kuru pamatā ir nelicencēts spektrs.

(69)

Komisijai, BEREC, valsts regulatīvajām iestādēm un attiecīgā gadījumā citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu pilnībā jānodrošina uzņēmējdarbības konfidencialitāte, veicot informācijas apmaiņu šīs regulas piemērošanas pārskatīšanas, kontroles un uzraudzības nolūkos. Tāpēc uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasību ievērošanai nebūtu jāliedz valsts regulatīvajām iestādēm šādām vajadzībām laikus dalīties konfidenciālā informācijā.

(70)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, gādāt par vienotu pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo sakaru tīklu lietotāji, ceļojot Savienībā, nemaksā pārmērīgi augstu maksu par Savienības mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem salīdzinājumā ar konkurētspējīgām valsts cenām, un uzlabot pārredzamību un patērētāju aizsardzību, kā arī nodrošināt ilgtspēju mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanai par iekšzemes cenām, kā arī patiesu RLAH izjušanu pakalpojumu kvalitātes ziņā un piekļuvē neatliekamās palīdzības dienestiem viesabonēšanas laikā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(71)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(72)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (21) 42. pantu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un viņa atzinums sniegts 2021. gada 20. aprīlī,