EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/903 (2024. gada 13. marts), ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)

(1)

Ir jāstiprina tādu tīklu un informācijas sistēmu pārrobežu sadarbspējas attīstība, ko izmanto publisko pakalpojumu sniegšanai vai pārvaldībai Savienībā, lai valsts pārvaldes iestādes Savienībā varētu sadarboties un publiskie pakalpojumi funkcionētu pāri robežām. Pašreizējā neoficiālā sadarbība būtu jāaizstāj ar skaidru tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu sadarbspēju dažādos administratīvajos līmeņos un nozarēs un lai veicinātu nepārtrauktas pārrobežu datu plūsmas Eiropas mēroga digitālajiem pakalpojumiem, kas stiprina iekšējo tirgu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu. Publiskā sektora sadarbspējai ir būtiska ietekme uz Līgumos paredzētajām tiesībām uz preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, jo apgrūtinošas administratīvās procedūras var radīt būtiskus šķēršļus, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(2)

Publiskā sektora struktūru sadarbība pārrobežu sadarbspējas jomā var palīdzēt rast risinājumus kopīgām problēmām, jo īpaši pierobežas reģionos, un var nodrošināt nepārtrauktas pārrobežu datu plūsmas.

(3)

Savienība un dalībvalstis jau vairāk nekā divas desmitgades ir strādājušas pie tā, lai ar digitālo pārveidi atbalstītu publiskās pārvaldes iestāžu modernizāciju un veicinātu padziļinātus starpsavienojumus, kas vajadzīgi Eiropas mēroga digitālajai telpai. Savā 2021. gada 9. marta paziņojumā ar nosaukumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam: Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” Komisija uzsvēra, ka līdz 2030. gadam ir jāpaātrina publisko pakalpojumu digitalizācija, tostarp, nodrošinot sadarbspēju visos pārvaldes līmeņos un publisko pakalpojumu jomā. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/2481 (4) ir noteikts skaidrs mērķrādītājs līdz 2030. gadam nodrošināt, lai galveno publisko pakalpojumu sniegšana būtu 100 % pieejama tiešsaistē. Turklāt Covid-19 pandēmija palielināja digitalizācijas ātrumu, liekot valsts pārvaldes iestādēm pielāgoties tiešsaistes paradigmai, tostarp pārrobežu digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, kā arī viedākai un zaļākai tehnoloģiju izmantošanai saskaņā ar klimata un enerģētikas mērķrādītājiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (5). Šīs regulas mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu minēto Savienības mērķu sasniegšanā, izveidojot strukturētu sadarbības satvaru pārrobežu sadarbspējas jomā starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, lai atbalstītu digitālo publisko pakalpojumu izveidi, kas palīdzētu samazināt izmaksas un ietaupītu laiku iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora dalībniekiem.

(4)

Cenšoties uzlabot pārrobežu sadarbspēju Savienībā, ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka sadarbspēja, lai gan tā ir ārkārtīgi svarīga, pati par sevi negarantē Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību. Visaptveroša un ilgtspējīga digitālo infrastruktūru ekosistēma ar pienācīgu finansiālu atbalstu ir vienlīdz svarīga mērķu sasniegšanai, kas noteikti Lēmumā (ES) 2022/2481. Atbilstoši Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumam ar nosaukumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” īpaša uzmanība būtu jāvelta, lai savienotību attiecinātu arī uz lauku un attāliem apvidiem Savienībā, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, piemēram, salas un pārrobežu un kalnu reģioni, nodrošinot, ka digitālās pārveides sniegtie ieguvumi saskan ar jau izveidotām Savienības iniciatīvām reģionālās iekļautības un savienotības uzlabošanai un atbalsta tās.

(5)

Šajā regulā izklāstītajā Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspējas attīstībā būtu jāņem vērā juridiskā sadarbspēja. Juridiskā sadarbspēja kā organizatoriskās, semantiskās un tehniskās sadarbspējas izveides katalizators veicina pārrobežu sadarbspējas priekšrocību izmantošanu kopumā, tostarp ātru iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi informācijai, ātrākas procedūras un pakalpojumus, kā arī administratīvo šķēršļu mazināšanu. Turklāt, tā kā valodas barjera ir viens no šķēršļiem sadarbspējai, risinājumu atkalizmantošanai un pārrobežu pakalpojumu izveidei, semantiskā sadarbspēja ir būtiska, lai veicinātu efektīvu saziņu dažādā daudzvalodīgā vidē, tostarp reģionālā un vietējā līmenī.

(6)

Eiropas digitālie publiskie pakalpojumi ir digitāli pakalpojumi, ko Savienības subjekti vai publiskā sektora struktūras sniedz cita citai vai fiziskām vai juridiskām personām Savienībā un kuru sniegšanai nepieciešama mijiedarbība pāri dalībvalstu robežām, starp Savienības subjektiem vai starp Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām, izmantojot to tīklu un informācijas sistēmas. Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem cita starpā būtu jāaptver galvenie publiskie pakalpojumi, kā tie definēti Lēmumā (ES) 2022/2481, aptverot pakalpojumus, kas attiecas uz nozīmīgiem notikumiem fizisku personu dzīvē, piemēram, darba meklēšanu vai studēšanu, un juridiskām personām – to profesionālajā pastāvēšanas ciklā. Kad galvenie Eiropas nozīmes publiskie pakalpojumi kļūst sadarbspējīgi pāri robežām, to mērķis ir sniegt lielu labumu iedzīvotājiem. Šādi Eiropas digitālie publiskie pakalpojumi, piemēram, ir pakalpojumi, kas, veicot datu pārrobežu apmaiņu, ļauj savstarpēji atzīt augstākās izglītības diplomus vai profesionālās kvalifikācijas, apmainīties ar transportlīdzekļu datiem ceļu satiksmes drošības nolūkā, piekļūt sociālā nodrošinājuma un veselības datiem, tostarp pandēmijas un vakcinācijas sertifikātiem, piekļūt vienloga vides sistēmām, apmainīties ar informāciju saistībā ar nodokļiem, muitu, publiskā iepirkuma akreditāciju, digitālo autovadītāja apliecību vai komercreģistriem, un kopumā visi tie pakalpojumi, kas piekļuvei pārrobežu datiem un apmaiņai ar tiem izmanto vienreizējas iesniegšanas principu.

(7)

Neskarot dalībvalstu kompetenci noteikt, kas ir publiski pakalpojumi, Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras tiek mudinātas apsvērt lietotāju vajadzības un piekļuvi šādu pakalpojumu projektēšanā un izstrādē atbilstoši 2022. gada 15. decembra Eiropas deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (6). Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras tiek mudinātas arī nodrošināt, ka cilvēki ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki un citas neaizsargātas grupas spēj izmantot publiskos pakalpojumus tādā pakalpojumu līmenī, kas ir salīdzināms ar citiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu līmeni.

(8)

Būtu jāizveido jauna pārvaldības struktūra, kuras centrā ir Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija (“kolēģija”), un tai vajadzētu būt juridiskām pilnvarām kopā ar Komisiju virzīt turpmāku pārrobežu sadarbspējas izstrādi Savienībā, tostarp Eiropas Sadarbspējas satvara (EIF) un citu kopīgu juridisku, organizatorisku, semantisku un tehnisku sadarbspējas risinājumu, piemēram, specifikāciju un lietojumprogrammu, izstrādi. Turklāt ar šo regulu būtu jāizveido skaidrs un viegli atpazīstams marķējums dažiem sadarbspējas risinājumiem (Sadarbspējīgas Eiropas risinājumi). Būtu jāveicina dinamiskas kopienas izveide, izmantojot atvērtus valdības tehnoloģiskos risinājumus.

(9)

reģionālajām un vietējām pašvaldībām būs aktīva loma sadarbspējas risinājumu izstrādē. Tām būtu arī jācenšas iesaistīt MVU, pētniecības un izglītības organizācijas, kā arī pilsonisko sabiedrību, un jādalās ar šādas apmaiņas rezultātiem.

(10)

Saskaņotas pieejas publiskā sektora sadarbspējai Savienībā interesēs ir atbalstīt labas pārvaldības principu un brīvu personas datu un nepersondatu apriti Savienībā, lai, cik vien iespējams, saskaņotu noteikumus attiecībā uz visiem Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām, kas nosaka saistošas prasības Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, un tādējādi ietekmētu minēto subjektu un struktūru spēju kopīgot datus savās tīklu un informācijas sistēmās. Minētais mērķis ietver Komisiju un citus Savienības subjektus, kā arī publiskā sektora struktūras dalībvalstīs visos pārvaldes līmeņos: valsts, reģionālajā un vietējā. Savienības subjektiem ir svarīga loma regulatīvo ziņošanas datu vākšanā no dalībvalstīm. Tāpēc šādu datu sadarbspējai vajadzētu būt arī šīs regulas darbības jomā.

(11)

Pamattiesības uz personas datu aizsardzību aizsargā jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (7) un (ES) 2018/1725 (8). Papildus tam, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (9) aizsargā privāto dzīvi un saziņas konfidencialitāti, tostarp, izvirzot nosacījumus personas datu un nepersondatu glabāšanai galiekārtās un piekļuvei tiem no galiekārtām. Minētie Savienības tiesību akti nodrošina pamatu ilgtspējīgai un atbildīgai datu apstrādei, tostarp gadījumos, kad datkopas ietver gan personas datu, gan nepersondatu kombināciju. Šī regula papildina un neskar Savienības tiesību aktus par personas datu un privātās dzīves aizsardzību, konkrēti, Regulu (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvu 2002/58/EK. Neviens šīs regulas noteikums nebūtu jāpiemēro un jāinterpretē tā, lai mazinātu vai ierobežotu tiesības uz personas datu aizsardzību vai tiesības uz privātumu un saziņas konfidencialitāti.

(12)

Pārrobežu sadarbspēja tiek nodrošināta ne tikai ar centralizētām dalībvalstu digitālajām infrastruktūrām, bet arī ar decentralizētu pieeju. Tam ir nepieciešama savstarpēja publiskās pārvaldes iestāžu uzticēšanās, paverot iespēju datu apmaiņai starp vietējām pārvaldes iestādēm dažādās dalībvalstīs, kurā ne vienmēr tiek izmantoti valstu mezgli. Tāpēc ir jāizstrādā kopīgi sadarbspējas risinājumi, kas ir atkalizmantojami visos administratīvajos līmeņos. Sadarbspējas risinājumi ir dažāda veida, sākot no augstāka līmeņa rīkiem, piemēram, konceptuālām sistēmām un pamatnostādnēm, līdz tehniskāka veida risinājumiem, piemēram, atsauces arhitektūrai, tehniskām specifikācijām vai standartiem. Turklāt konkrēti pakalpojumi un lietojumprogrammas, kā arī dokumentēti tehniskie komponenti, piemēram, pirmkods, tostarp artefakti un mākslīgā intelekta modeļi, var būt sadarbspējas risinājumi, ja tie risina juridiskus, organizatoriskus, semantiskus vai tehniskus pārrobežu sadarbspējas aspektus. Pieaug vajadzība pēc pārrobežu digitālās mijiedarbības, un tam ir vajadzīgi risinājumi, kas var apmierināt minētās vajadzības. Šīs regulas mērķis ir atvieglot un veicināt informācijas apmaiņu starp visiem pārvaldes līmeņiem, kā arī novērst pārrobežu šķēršļus un administratīvo slogu, tādējādi paaugstinot publisko pakalpojumu efektivitāti visā Savienībā.

(13)

Sadarbspēja veicina sekmīgu politikas īstenošanu, jo īpaši tās, kurai ir cieša saikne ar publisko sektoru, piemēram, tieslietas un iekšlietas, nodokļi un muita, transports, enerģētika, veselība, lauksaimniecība un nodarbinātība, kā arī uzņēmējdarbības un rūpniecības regulējums. Tomēr vienas nozares sadarbspējas perspektīva ir saistīta ar risku, ka atšķirīgu vai nesaderīgu risinājumu pieņemšana valsts vai nozaru līmenī radīs jaunus elektroniskos šķēršļus, kas kavē pienācīgu iekšējā tirgus darbību un ar to saistītās aprites brīvības. Turklāt tas var apdraudēt tirgu atvērtību un konkurētspēju, un vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tāpēc šai regulai būtu arī jāatvieglo un jāveicina starpnozaru sadarbspēja un tā jāpiemēro starpnozaru sadarbspējai, tādējādi palīdzot novērst digitālo publisko pakalpojumu šķēršļus, nesaderību un sadrumstalotību.

(14)

Lai sadarbspējas jomā Savienībā likvidētu sadrumstalotību, būtu jāveicina vienota izpratne par sadarbspēju Savienībā un holistiska pieeja sadarbspējas risinājumiem. Strukturētai sadarbībai būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina digitāli gatavu un integrētas sadarbspējas politikas izstrādi. Turklāt tai būtu jāveicina efektīva digitālo pakalpojumu infrastruktūru un to attiecīgo komponentu pārvaldība un izmantošana Savienības subjektos un publiskā sektora struktūrās, kas ļauj izveidot un sniegt ilgtspējīgus un efektīvus publiskos pakalpojumus, lai nodrošinātu iespēju piekļūt līdz pat zemākajam administratīvajam līmenim.

(15)

Savienības subjekti un publiskā sektora struktūras var noteikt saistošas prasības Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka šādi pakalpojumi spēj apmainīties ar datiem pāri robežām, būtu jāizveido mehānisms, kas ļautu atklāt juridiskus, organizatoriskus, semantiskus un tehniskus šķēršļus pārrobežu sadarbspējai (“sadarbspējas novērtējums”). Minētajam mehānismam būtu jānodrošina, lai visos lēmumos, kas var ietekmēt šādu pakalpojumu formātu, pienācīgi tiktu ņemti vērā pārrobežu sadarbspējas aspekti.

(16)

Lai noteiktu saistošas prasības Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, ir svarīgi politikas veidošanas procesā pēc iespējas agrākā posmā pievērsties sadarbspējas aspektam, ievērojot principu “digitāls pēc noklusējuma” un īstenojot integrētas sadarbspējas pieeju. Tāpēc Savienības subjektam vai publiskā sektora struktūrai, kas vienam vai vairākiem Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem plāno noteikt saistošas prasības attiecībā uz pārrobežu sadarbspēju, piemēram, galveno publisko pakalpojumu digitalizācijas gaitā, kā minēts Lēmumā (ES) 2022/2481, būtu jāveic sadarbspējas novērtējums. Lai nodrošinātu šā uzdevuma efektivitāti un lietderību, dalībvalsts var lemt par iekšējiem resursiem un tās publiskā sektora struktūru sadarbību, kas vajadzīga, lai palīdzētu veikt minētos sadarbspējas novērtējumus.

(17)

Sadarbspējas novērtējums ir nepieciešams, lai izprastu plānoto prasību ietekmes apmēru un ierosinātu pasākumus ieguvumu izmantošanai un iespējamo izmaksu novēršanai. Situācijās, kad sadarbspējas novērtējums nav obligāts, Savienības subjektam vai publiskā sektora struktūrai vajadzētu spēt veikt sadarbspējas novērtējumu brīvprātīgi. Tāpēc šī regula veicina sadarbspēju kopumā.

(18)

Saistošas prasības var būt jebkurš juridiska, organizatoriska, semantiska vai tehniska veida pienākums, aizliegums, nosacījums, kritērijs vai ierobežojums tiesību aktos, noteikumos, administratīvajos noteikumos, līgumā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai citā oficiālā dokumentā. Saistošas prasības ietekmē to, kā tiek projektēti, iepirkti, izstrādāti un īstenoti Eiropas digitālie publiskie pakalpojumi un to sniegšanai izmantotās tīklu un informācijas sistēmas, tādējādi ietekmējot ienākošās vai izejošās minēto pakalpojumu datu plūsmas. Tomēr tādiem uzdevumiem kā pilnveidojoša uzturēšana, kuri neievieš būtiskas izmaiņas, drošības vai tehniskos atjauninājumus vai vienkāršu standarta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aprīkojuma iepirkumu, parasti neietekmē Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju, un tāpēc attiecībā uz tiem nevajadzētu veikt obligātu sadarbspējas novērtējumu šīs regulas nozīmē.

(19)

Pieejai sadarbspējas novērtējumu veikšanai vajadzētu būt samērīgai un diferencētai atbilstīgi līmenim un tvērumam, kādā tie tiek veikti. Dažos gadījumos var būt pamatoti un ekonomiski noteikt, ka sadarbspējas novērtējuma subjekts ir plašāks par vienu projektu, tostarp, ja publiskā sektora struktūras plāno izveidot kopīgu lietojumprogrammu vai apstrādes platformu. Šādos gadījumos būtu ļoti ieteicams panākt, ka sadarbspējas novērtējums aplūko ne tikai Sadarbspējīgas Eiropas mērķu sasniegšanu, bet arī pilnīgu sadarbspējas īstenošanu. Tāpat prasībām attiecībā uz sadarbspējas novērtējumiem, ko veic viena projekta īstenošanas līmenī, piemēram, vietējā pašvaldībā, vajadzētu būt pragmatiskām un tām būtu jāparedz šaura ievirze, ņemot vērā to, ka plašākie ieguvumi, ko sniedz sadarbspējas novērtējumi, parasti tiek izmantoti politikas veidošanas un atsauces arhitektūras, specifikāciju un standartu izstrādes agrīnajos posmos. Kad kolēģija pieņem vadlīnijas par sadarbspējas novērtējuma saturu, tai būtu cita starpā jāņem vērā reģionālo un vietējo publiskā sektora struktūru kapacitāte un jāizvairās no pārmērīga administratīva sloga uzlikšanas.

(20)

Apspriešanās procesā ar tieši skartajām personām vai to pārstāvjiem, Savienības subjektam vai publiskā sektora struktūrai vajadzētu būt iespējai izmantot iedibināto apspriešanās praksi un pašreizējos datus.

(21)

Sadarbspējas novērtējumā būtu jāizvērtē, kā plānotās saistošās prasības Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem ietekmē pārrobežu sadarbspēju, piemēram, ņemot vērā minētās ietekmes izcelsmi, būtību, specifiku un mērogu. Minētā novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, nosakot piemērotus pasākumus, kas jāveic, lai noteiktu vai grozītu saistošās prasības Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem.

(22)

Savienības subjektam vai publiskā sektora struktūrai būtu jāpublicē ziņojums par sadarbspējas novērtējuma rezultātiem publiskā vietā, ko izraudzījušās valsts kompetentās iestādes vai Savienības subjektu sadarbspējas koordinatori, – vismaz oficiālā tīmekļa vietnē mašīnlasāmā formātā. Ziņojuma publicēšana nedrīkstētu apdraudēt intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, un tā būtu jāierobežo, ja to pamato sabiedriskās kārtības vai drošības apsvērumi. Būtu jāievēro Savienības tiesību akti, kas reglamentē personas datu aizsardzību. Savienības subjektam vai publiskā sektora struktūrai sadarbspējas novērtējuma rezultāti būtu elektroniski jādara zināmi kolēģijai. Pamatojoties uz minēto, kolēģijai būtu jāveic analīze un jāiesniedz ierosinājumi, kā uzlabot Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju. Kolēģijas ierosinājumi būtu jāpublicē Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

(23)

Ir vajadzīgs kopīgs kontrolsaraksts sadarbspējas novērtējuma ziņojumiem, lai atvieglotu Savienības subjektu un publisko struktūru uzdevumu veikt minētos novērtējumus un lai kolēģija varētu, pamatojoties uz to rezultātiem, sagatavot ieteikumus nolūkā uzlabot pārrobežu sadarbspēju. Attiecīgi ziņojumā, kas ir sadarbspējas novērtējuma procesa izklāsts, būtu jāapraksta novērtētās prasības ietekme uz pārrobežu sadarbspējas juridiskajām, organizatoriskajām, semantiskajām, tehniskajām un pārvaldības dimensijām, kā arī tā Sadarbspējīgas Eiropas risinājuma veids, kuru izmanto šādas ietekmes novēršanai, kā arī atlikušie šķēršļi, kas nav novērsti. Minētā kopējā kontrolsaraksta izmantošana būtu sīkāk jāizskaidro ar kolēģijas pieņemtajām pamatnostādnēm.

(24)

Komisijai būtu jānodrošina lietotājdraudzīgi līdzekļi, lai izskatītu un nosūtītu novērtējumu rezultātus, tostarp mašīnlasāmā formātā. Sadarbspējas novērtējuma ziņojumu tiešsaistes rīkam būtu jānodrošina vienkārša un lietotājdraudzīga saskarne šādu ziņojumu sagatavošanai un publiskošanai. Uzraudzības nolūkos varētu izmantot standartizētu ziņojumu sagatavošanu mašīnlasāmā formātā. Šādam rīkam būtu arī jāatvieglo automatizēta tulkošana, un tas būtu jāintegrē Sadarbspējīgas Eiropas portālā. Lai veicinātu sadarbspēju un raitu integrāciju, tiešsaistes rīkam būtu arī jāpieņem un jāatbilst atvērto datu modelim, ko izveido no šīs regulas pielikumā iekļautā sadarbspējas novērtējuma ziņojumu kopējā kontrolsaraksta. Ir būtiski nodrošināt lietojumprogrammas saskarni (API), kas ļauj rīku integrēt esošajās ziņošanas platformās, tādējādi palielinot lietderību un efektivitāti visām ieinteresētajām personām. Lai gan tiešsaistes rīka izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai, Savienības subjekta vai publiskā sektora struktūras pienākums publiskā atrašanās vietā publicēt ziņojumu, kurā izklāstīti sadarbspējas novērtējuma rezultāti, būtu jāuzskata par izpildītu, ja vajadzīgie dati ir iesniegti un ir dota atļauja tos publicēt Sadarbspējīgas Eiropas portālā.

(25)

Savienības subjektiem vai publiskā sektora struktūrām, kas meklē sadarbspējas risinājumus, vajadzētu būt iespējai pieprasīt no citiem Savienības subjektiem vai publiskā sektora struktūrām sadarbspējas risinājumus, ko minētās struktūras vai subjekti izmanto, piemēram, labu praksi, specifikācijas un programmatūras kodu, kopā ar saistīto dokumentāciju. Kopīgošanai būtu jākļūst par noklusējuma principu. Turklāt Savienības subjektiem vai publiskā sektora struktūrām būtu jācenšas izstrādāt jaunus sadarbspējas risinājumus vai turpināt attīstīt esošos sadarbspējas risinājumus. Šajā nolūkā līdzvērtīgu risinājumu gadījumā tām par prioritāriem būtu jānosaka tie risinājumi, kuriem nav ierobežojošu licencēšanas noteikumu. Tomēr sadarbspējas risinājumu kopīgošana nebūtu jāsaprot kā prasība Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām atteikties no savām intelektuālā īpašuma tiesībām.

(26)

Ja publiskās pārvaldes iestādes kopīgo savus risinājumus ar citām publiskās pārvaldes iestādēm vai sabiedrību, tās rīkojas sabiedrības interesēs. Tas vēl jo vairāk attiecas uz inovatīvām tehnoloģijām. Piemēram, atvērts kods padara algoritmus pārredzamus un ļauj veikt neatkarīgas revīzijas un reproducējamus pamatelementus. Kopīgai sadarbspējas risinājumu izmantošanai starp publiskās pārvaldes iestādēm būtu jārada nosacījumi, lai publiskajam sektoram izveidotu pieejamu digitālo tehnoloģiju ekosistēmu, kas var sniegt vairākus ieguvumus.

(27)

Uzraugot ieteikto sadarbspējas risinājumu saskaņotību un ierosinot pasākumus, lai nodrošinātu to saderību ar esošajiem risinājumiem, kuriem ir kopīgs mērķis, kolēģijai būtu jāņem vērā risinājumu novecošanās.

(28)

EIF būtu jānodrošina saskaņotība, un tas būtu jāatzīst par vienotu atsauces punktu Savienības pieejai sadarbspējai publisko pakalpojumu nozarē. Turklāt specializēti sadarbspējas satvari var pievērsties konkrētu nozaru, jomu vai administratīvo līmeņu vajadzībām. Minētajiem nesaistošajiem satvariem būtu vēl vairāk jāveicina sadarbspējas risinājumu un integrētas sadarbspējas principa īstenošana.

(29)

EIF cita starpā būtu jāveicina daudzvalodības princips publiskajā sektorā.

(30)

EIF būtu jāizstrādā kolēģijai. Kolēģijas sastāvā būtu jābūt pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un vienam pārstāvim no Komisijas. Tādējādi EIF izstrādes un īstenošanas centrā ir dalībvalstis kopā ar Komisiju. Kolēģijai vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina EIF.

(31)

Specializētajos sadarbspējas satvaros, kas izdoti, lai papildinātu EIF, būtu jāņem vērā esošie nozaru satvari, kas izstrādāti Savienības līmenī, piemēram, veselības nozarē, un nebūtu tie jāskar.

(32)

Sadarbspēja ir tieši saistīta ar atvērtām specifikācijām un standartiem un ir atkarīga no to izmantošanas. Tāpēc Savienības publiskajam sektoram būtu jāļauj vienoties par transversālām atvērtām specifikācijām un citiem risinājumiem sadarbspējas veicināšanai. Jaunajā regulējumā būtu jāparedz skaidrs process ieteikto sadarbspējas risinājumu izveidei un veicināšanai nākotnē ar marķējumu “Sadarbspējīgas Eiropas risinājums”. Tādējādi publiskajam sektoram būs saskaņotāka nostāja, lai publiskā sektora vajadzības un sabiedriskās vērtības virzītu plašākai apspriešanai. Kolēģijai būtu jāvienojas par vispārīgiem kritērijiem, kam sadarbspējas risinājumiem būtu jāatbilst. Kolēģijai vajadzētu būt iespējai atsaukt šādus ieteikumus. Ja Kolēģija atsauc tās ieteikumus, attiecīgajiem sadarbspējas risinājumiem būtu jānoņem marķējums “Sadarbspējīgas Eiropas risinājums” un vajadzības gadījumā minētos sadarbspējas risinājumus varētu izņemt no Sadarbspējīgas Eiropas portāla.

(33)

Daudzas sadarbspējas specifikācijas, ko izmanto publiskajā sektorā, varētu atvasināt no spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Tāpēc ir jāizveido saikne starp visām Eiropas digitālo publisko pakalpojumu specifikācijām, kuras ir obligāti jāizmanto, ievērojot Savienības tiesību aktus. Īstenošanas iestādēm ne vienmēr ir viegli atrast prasības jaunākajā un mašīnlasāmajā formātā. Vienots piekļuves punkts Sadarbspējīgas Eiropas portāla formā un skaidri noteikumi par informācijas metadatiem, kas attiecas uz šādiem nosacījumiem, ir paredzēti, lai palīdzētu publiskā sektora struktūrām nodrošināt, ka to digitālo pakalpojumu infrastruktūras atbilst spēkā esošajiem un turpmākajiem noteikumiem.

(34)

Pamatojoties uz esošajām iniciatīvām, būtu jāizveido Sadarbspējīgas Eiropas portāls kā atsauces punkts sadarbspējas risinājumiem, novērtējumiem, zināšanām un kopienai, kuram var viegli piekļūt. Sadarbspējīgas Eiropas portāls būtu jāizveido kā saite uz oficiāliem avotiem, un tam vajadzētu būt atvērtam ar šo regulu izveidotās Sadarbspējīgas Eiropas Kopienas ieguldījumam.

(35)

Sadarbspējīgas Eiropas portālam būtu jānodrošina publiska piekļuve tādiem sadarbspējas risinājumiem un to meklēšanas iespējas, kuri atbilst EIF principiem, piemēram, atvērtība, piekļūstamība, tehniskā neitralitāte, atkalizmantojamība, drošība un privātums. Būtu skaidri jānošķir kolēģijas ieteiktie Sadarbspējīgas Eiropas risinājumi un citi sadarbspējas risinājumi, piemēram, tie, kurus atkalizmantošanai proaktīvi kopīgojušas publiskās pārvaldes iestādes, risinājumi, kas saistīti ar Savienības politiku, un attiecīgie risinājumi no valstu portāliem. Sadarbspējīgas Eiropas portālā būtu jānodrošina iespēja meklēt risinājumu izmantošanas piemērus pēc valsts vai pēc publiskā pakalpojuma veida, ko tie atbalsta. Par to, kā risinājumi Sadarbspējīgas Eiropas portālā jāiedala kategorijās, būtu jāapspriežas ar kolēģiju.

(36)

Tā kā atvērtais pirmkods ļauj lietotājiem aktīvi novērtēt un pārbaudīt risinājumu sadarbspēju un drošību, ir svarīgi, lai atvērtais pirmkods atbalstītu sadarbspējas risinājumu īstenošanu. Minētajā sakarā būtu jāveicina atvērtā pirmkoda licenču izmantošana, lai uzlabotu juridisko skaidrību un licenču savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs. Ar Eiropas Savienības sabiedrisko licenci (EUPL) Komisija jau piedāvā risinājumu šādai licencēšanai. Dalībvalstu portāliem, kuros apkopo atvērtā pirmkoda risinājumus, kuriem ir saite uz Sadarbspējīgas Eiropas portālu, būtu jāļauj izmantot EUPL, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka šādi portāli var atļaut izmantot citas atvērtā pirmkoda licences.

(37)

Savienības publiskie pakalpojumi, ko sniedz vai pārvalda elektroniski, pašlaik bieži ir atkarīgi no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem. Savienības stratēģiskajās interesēs ir nodrošināt, ka tā saglabā un attīsta būtiskas tehnoloģiskās spējas, lai nodrošinātu savu digitālo vienoto tirgu un jo īpaši lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu, aizsargātu kritiskās tīklu un informācijas sistēmas un sniegtu galvenos publiskos pakalpojumus. Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumiem būtu jāpalīdz publiskās pārvaldes iestādēm attīstīties un jāspēj iekļaut jaunus problēmuzdevumus un jaunas jomas pārrobežu kontekstā. Sadarbspēja ir priekšnosacījums, lai izvairītos no tehnoloģiskās iesīkstes, veicinātu tehnisko attīstību un sekmētu inovāciju, kam būtu jāveicina Savienības globālā konkurētspēja, izturētspēja un atvērta stratēģiskā autonomija.

(38)

Ir jāizveido pārvaldības mehānisms, lai veicinātu Savienības politikas īstenošanu tādā veidā, kas nodrošina sadarbspēju. Minētajam mehānismam vajadzētu būt vērstam uz sadarbspējīgu digitālu politiku īstenošanu pēc tam, kad tās ir pieņemtas tiesību aktu veidā, un tam būtu jāpalīdz izstrādāt sadarbspējas risinājumus, pamatojoties uz vajadzībām. Mehānismam būtu jāatbalsta publiskā sektora struktūras. Kolēģijai būtu jāierosina Komisijai politikas īstenošanas atbalsta projekti publiskā sektora struktūru atbalstam, un Komisijai būtu jāpieņem lēmumi par projektu izveidi, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību pēc politikas versijām, kas nav autoritatīvas un ir mašīnizpildāmas, piemēram, atsauces īstenošanas modeļiem vai kodeksa, ko var atkārtoti izmantot visos pārvaldes līmeņos.

(39)

Izstrādājot, attīstot un sniedzot publiskos pakalpojumus, visiem pārvaldes līmeņiem būtu jāsadarbojas ar inovatīvām organizācijām, tostarp uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām. Atbalsts GovTech sadarbībai starp publiskā sektora struktūrām, pētniecības un izglītības iestādēm, jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (CivicTech), ir efektīvs veids, kā atbalstīt publiskā sektora inovāciju un elastību un veicināt sadarbspējas rīku izmantošanu privātā un publiskā sektora partneru vidū. Atbalstam atvērtai GovTech ekosistēmai Savienībā, kas apvieno publiskā un privātā sektora dalībniekus pāri robežām un ietver dažādus pārvaldes līmeņus, būtu jāļauj izstrādāt inovatīvas iniciatīvas attiecībā uz GovTech sadarbspējas risinājumu izstrādi un ieviešanu.

(40)

Kopīgu inovācijas vajadzību un prioritāšu apzināšana un kopīgu GovTech un eksperimentēšanas centienu koncentrēšana pāri robežām palīdzētu Savienības publiskā sektora struktūrām dalīties ar riskiem, gūtajām atziņām un inovācijas pasākumu rezultātiem. Minētās darbības jo īpaši izmantos Savienības bagātīgajā tehnoloģiju jaunuzņēmumu un MVU krātuvē. Sekmīgiem GovTech projektiem un inovācijas pasākumiem, ko izmēģina ar Sadarbspējīgas Eiropas inovācijas pasākumiem, būtu jāpalīdz izvērst GovTech rīkus un sadarbspējas risinājumus atkalizmantošanai.

(41)

Sadarbspējīgas Eiropas atbalsta pasākumi varētu gūt labumu no drošām vietām eksperimentiem, vienlaikus nodrošinot atbildīgu inovāciju un atbilstošu riska mazināšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu integrāciju. Lai nodrošinātu inovācijai labvēlīgu, nākotnes prasībām atbilstošu un pret traucējumiem noturīgu tiesisko regulējumu, būtu jānodrošina iespēja šādus projektus īstenot sadarbspējas “regulatīvās smilškastēs”. Sadarbspējas “regulatīvajām smilškastēm” būtu jāsastāv no kontrolētām testēšanas vidēm, kas veicina inovatīvu risinājumu izstrādi un testēšanu, pirms šādi risinājumi tiek integrēti publiskā sektora tīklu un informācijas sistēmās. Sadarbspējas “regulatīvo smilškastu” izveidei būtu jātiecas veicināt sadarbspēju, izmantojot inovatīvus risinājumus, izveidojot kontrolētu eksperimentēšanas un testēšanas vidi, lai nodrošinātu minēto risinājumu saskaņošanu ar šo regulu un citiem attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, uzlabotu juridisko noteiktību novatoriem un kompetentajām iestādēm un palielinātu izpratni par iespējām, jauniem riskiem un jauno risinājumu ietekmi. Lai nodrošinātu vienādu īstenošanu visā Savienībā un sasniegtu apjomradītus ietaupījumus, ir lietderīgi paredzēt kopīgus noteikumus sadarbspējas “regulatīvo smilškastu” īstenošanai. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir pilnvaras piemērot administratīvus naudas sodus Savienības subjektiem saistībā ar sadarbspējas “regulatīvajām smilškastēm” saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 58. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

(42)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 4. punktu un Regulas (ES) 2018/1725 5. pantu un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 4. panta 2. punktu, ir jāparedz tādu personas datu izmantošanas noteikumi, kas savākti citos nolūkos, lai sabiedrības interesēs izstrādātu konkrētus sadarbspējas risinājumus sadarbspējas “regulatīvajā smilškastē”. Visi pārējie datu pārziņu pienākumi un datu subjektu tiesības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (10) un (ES) 2018/1725, un Direktīvu (ES) 2016/680 joprojām tiek piemēroti. Jo īpaši šī regula neparedz juridisko pamatu Regulas (ES) 2016/679 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta vai Regulas (ES) 2018/1725 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šīs regulas mērķis ir paredzēt personas datu apstrādi tikai saistībā ar sadarbspējas “regulatīvo smilškasti”. Jebkādai citai personas datu apstrādei, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, būtu vajadzīgs atsevišķs juridiskais pamats.

(43)

Lai palielinātu Savienības subjektu un publiskā sektora struktūru veiktās personas datu apstrādes pārredzamību, Sadarbspējīgas Eiropas portālam būtu jānodrošina piekļuve informācijai par personas datu apstrādi saistībā ar sadarbspējas “regulatīvajām smilškastēm” saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

(44)

Ir jāuzlabo laba izpratne par sadarbspējas jautājumiem, jo īpaši publiskā sektora darbinieku vidū. Šajā ziņā būtiska nozīme ir pastāvīgai apmācībai, un būtu jāveicina sadarbība un koordinācija šajā jautājumā. Papildus apmācībai par Sadarbspējīgas Eiropas risinājumiem visām iniciatīvām attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz pieredzes un risinājumu apmaiņu un paraugprakses apmaiņu un popularizēšanu vai tās jāpapildina. Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā mācības un mācību materiāli, kā arī būtu jāveicina sertifikācijas programmas izstrāde sadarbspējas jautājumos, lai veicinātu paraugpraksi, cilvēkresursu kvalifikācijas un izcilības kultūru. Komisijai būtu jāpalīdz palielināt apmācības par publiskā sektora sadarbspēju vispārējo pieejamību un izmantošanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī atbilstoši Savienības digitālo prasmju stratēģijām. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina spēju veidošana, jo īpaši publiskās pārvaldes iestādēs, attiecībā uz pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, kas nepieciešams šīs regulas īstenošanai.

(45)

Lai izveidotu mehānismu, kas veicina savstarpēju mācīšanās procesu starp Savienības subjektiem un publiskā sektora struktūrām un paraugprakses apmaiņu Sadarbspējīgas Eiropas risinājumu īstenošanā dalībvalstīs, ir jāparedz noteikumi par salīdzinošās izvērtēšanas procesu. Salīdzinošai izvērtēšanai vajadzētu sniegt vērtīgas atziņas un ieteikumus publiskā sektora struktūrai, kas tiek pārskatīta. Jo īpaši tā varētu palīdzēt atvieglot tehnoloģiju, rīku, pasākumu un procesu pārnesi starp salīdzinošās izvērtēšanas dalībniekiem. Salīdzinošai izvērtēšanai būtu jārada funkcionāls ceļš paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm un Savienības subjektiem ar dažādiem sadarbspējas brieduma līmeņiem. Vajadzētu būt iespējai veikt salīdzinošo izvērtēšanu brīvprātīgi pēc Savienības subjekta vai publiskā sektora struktūras lūguma, kad tas ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka salīdzinošās izvērtēšanas process ir izmaksu efektīvs un dod skaidrus un pārliecinošus rezultātus, kā arī lai izvairītos no nevajadzīga administratīva sloga, Komisija vajadzētu būt iespējai pieņemt pamatnostādnes par šādas salīdzinošās izvērtēšanas labāko struktūru, pamatojoties uz pastāvošajām vajadzībām un pēc apspriešanās ar kolēģiju.

(46)

Kolēģijai būtu jāveicina sadarbspējīgas Eiropas strukturētas sadarbības vispārējās virziena izstrāde, vecinot publisko pakalpojumu digitālo savienojamību un sadarbspēju Savienībā un jāpārrauga stratēģiskās un īstenošanas darbības, kas saistītas ar minēto sadarbību. Kolēģijai būtu jāveic savi uzdevumi, ņemot vērā pārrobežu sadarbspējas noteikumus un risinājumus, kas jau ieviesti attiecībā uz esošajām tīklu un informācijas sistēmām.

(47)

Ir izveidoti daži Savienības subjekti, piemēram, Eiropas Datu inovācijas kolēģija un Eiropas Veselības datu telpas padome, un tiem ir uzdots cita starpā uzlabot sadarbspēju konkrētā jomā vai politikas līmenī. Tomēr nevienam no esošajiem subjektiem nav uzdots risināt jautājumu par saistošām prasībām attiecībā uz Eiropas digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Kolēģijai būtu jāatbalsta Savienības subjekti, kas strādā pie politikas, darbībām un risinājumiem, kuri attiecas uz Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju, piemēram, saistībā ar semantisko sadarbspēju datu telpu pārnesamībai un atkalizmantojamībai. Kolēģijai būtu jāsadarbojas ar visiem attiecīgajiem Savienības subjektiem, lai nodrošinātu saskaņotību un sinerģiju starp pārrobežu sadarbspējas darbībām un nozaru darbībām. Minētajā nolūkā Komisija kā kolēģijas priekšsēdētājs var uzaicināt ekspertus, kuriem ir īpaša kompetence kādā no darba kārtības jautājumiem, tostarp pārstāvjus no reģionālām un vietējām pašvaldībām un atvērtā pirmkoda un standartizācijas kopienām.

(48)

Publiskā sektora sadarbspējas veicināšanai ir vajadzīga aktīva ekspertu, praktiķu, lietotāju un ieinteresētās sabiedrības iesaistīšanās un apņēmība visās dalībvalstīs. Minētie centieni attiecas uz visiem pārvaldes līmeņiem, valsts, reģionālo un vietējo, un iesaista starptautiskos partnerus, pētniecības un izglītības iestādes, kā arī attiecīgās kopienas un privāto sektoru. Lai izmantotu to speciālās zināšanas, prasmes un radošumu, īpašam atvērtam forumam “Sadarbspējīgas Eiropas Kopiena” būtu jāpalīdz attiecīgi novirzīt atgriezenisko saiti, lietotāju un darbības vajadzības, apzināt jomas turpmākai attīstībai un sadarbspējas sadarbības prioritātes Savienībā. Sadarbspējīgas Eiropas Kopienas izveidei būtu jāatbalsta koordinācija un sadarbība starp stratēģiskiem un būtiskiem operacionālajiem dalībniekiem sadarbspējas jomā.

(49)

Sadarbspējīgas Eiropas Kopienai vajadzētu būt atvērtai visām ieinteresētajām personām. Piekļuve Sadarbspējīgas Eiropas Kopienai būtu jāpadara pēc iespējas vienkāršāka, izvairoties no nevajadzīgiem šķēršļiem un administratīvā sloga. Sadarbspējīgas Eiropas Kopienai būtu jāapvieno publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, tostarp iedzīvotāji, kam ir pieredze pārrobežu sadarbspējas jomā un kas pārstāv dažādas aprindas, piemēram, akadēmiskās aprindas, pētniecību un inovāciju, izglītību, standartizāciju un specifikācijas, uzņēmumus un publisko pārvaldi visos līmeņos. Būtu jāveicina aktīva līdzdalība Sadarbspējīgas Eiropas Kopienā, tostarp, apzinot atbalsta pasākumus un finansēšanas iespējas.

(50)

Lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu šīs regulas īstenošanu, ir jāizraugās valstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tās īstenošanu. Daudzās dalībvalstīs daži subjekti jau pilda sadarbspējas attīstīšanas lomu. Minētajiem subjektiem būtu jāvar pārņemt kompetentās iestādes lomu saskaņā ar šo regulu un, ja ir vairāk nekā viena valsts kompetentā iestāde, no tām būtu jāizraugās vienots kontaktpunkts.

(51)

Būtu jāizstrādā Sadarbspējīgas Eiropas programma kā Savienības galvenais instruments, ar ko koordinē publiskā sektora ieguldījumus sadarbspējas risinājumos un izveido šīs regulas īstenošanas ceļvedi. Tai būtu jāsniedz visaptverošs pārskats par finansēšanas iespējām un finansēšanas saistībām šajā jomā, attiecīgā gadījumā integrējot saistītās Savienības programmas. Tam būtu jāpalīdz radīt sinerģijas un koordinēt finansiālo atbalstu, kas saistīts ar sadarbspējas attīstību, un izvairīties no dublēšanās visos pārvaldes līmeņos.

(52)

Būtu jāvāc informācija, lai dotu ievirzi efektīvai un lietderīgai šīs regulas īstenošanai, tostarp informācija kolēģijas darba atbalstam un informāciju šīs regulas izvērtēšanai saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (11). Tāpēc Komisijai būtu jāveic šīs regulas uzraudzība un izvērtēšana. Izvērtēšana būtu jābalsta uz šādiem pieciem kritērijiem, proti, produktivitāte, efektivitāte, būtiskums, saskaņotība un pievienotā vērtība, īpaši koncentrējoties uz šīs regulas ietekmi uz Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju kā raitu un pieejamu digitālo publisko pakalpojumu iespējotāju, uz administratīvā sloga samazināšanu un papildu pasākumu un politikas nepieciešamību Savienības līmenī. Izvērtējumam vajadzētu būt arī par pamatu iespējamu turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumiem. Turklāt Komisijai pēc apspriešanās ar kolēģiju būtu jāsagatavo uzraudzības metodika, process un rādītāji. Uzraudzības mehānisms būtu jāizstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, šajā nolūkā pēc iespējas vairāk izmantojot esošos datu avotus un veidojot sinerģijas ar esošajiem uzraudzības mehānismiem, piemēram, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, e-Pārvaldes etalonu un ar Lēmumu (ES) 2022/2481 izveidotās Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam trajektorijām.

(53)

Komisijai būtu jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs ziņojums par sadarbspēju Savienībā. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj atskaite par progresu attiecībā uz Eiropas digitālo publisko pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju, īstenošanas šķēršļi un virzītājspēki, kā arī laika gaitā sasniegtie rezultāti saskaņā ar šajā regulā uzskaitītajiem uzraudzības tematiem. Attiecībā uz rādītājiem, par kuriem dati nav pieejami, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāsniedz dati ar kolēģijas starpniecību, lai nodrošinātu efektīvu ziņojuma sniegšanu. Ziņojuma kvalitāte ir atkarīga no savlaicīgas datu pieejamības.

(54)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai paredzēt noteikumus un nosacījumus sadarbspējas “regulatīvo smilškastu” izveidei un darbībai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(55)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, stiprināt iekšējo tirgu, veicinot Eiropas digitālo pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(56)

Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz trim mēnešiem pēc tās stāšanās spēkā, lai dalībvalstīm un Savienības subjektiem dotu pietiekami daudz laika sagatavoties šīs regulas piemērošanai. Šāds atlikšanas laiks ir vajadzīgs, lai izveidotu kolēģiju un Sadarbspējīgas Eiropas Kopienu un izraudzītos sadarbspējas koordinatorus. Turklāt šai regulai būtu jādod dalībvalstīm un Savienības subjektiem laiks, lai sagatavotos efektīvai sadarbspējas novērtējumu īstenošanai un lai katra dalībvalsts izraudzītos vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes un vienotu kontaktpunktu. Tāpēc noteikumi par sadarbspējas novērtējumiem, valsts kompetentajām iestādēm un vienotajiem kontaktpunktiem būtu jāpiemēro no [deviņi mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

(57)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2023. gada 13. janvārī (13),