English - European Union - Energy -

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1999

(2018. gada 11. decembris)

par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

1. Pārskats

1. NODAĻA Vispārīgi noteikumi

2. NODAĻA Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni

3. NODAĻA Ilgtermiņa stratēģijas

4. NODAĻA Ziņošana

5. NODAĻA Savienības mērķrādītāju sasniegšanas nodrošināšanai panāktā progresa un rīcībpolitiku kopvērtējums – Komisijas veiktais monitorings

6. NODAĻA Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to piesaiste piesaistītājos: Savienības un nacionālās sistēmas

7. NODAĻA SADARBĪBA UN ATBALSTS

8. NODAĻA Nobeiguma noteikumi

I PIELIKUMS

INTEGRĒTO NACIONĀLO ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNU VISPĀRĪGĀ STRUKTŪRA

1. daļa

Vispārīgā struktūra

A IEDAĻA. NACIONĀLAIS PLĀNS

1. PĀRSKATS UN PLĀNA IZVEIDES PROCESS

1.1. Kopsavilkums

Plāna politiskais, ekonomiskais, vides un sociālais konteksts

ii.

Stratēģija, kas attiecas uz enerģētikas savienības piecām dimensijām

iii.

Pārskata tabula, kurā norādīti plāna galvenie mērķi, rīcībpolitikas un pasākumi

1.2. Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats

Dalībvalsts un Savienības energosistēmas un rīcībpolitikas konteksts, kas ņemts vērā nacionālajā plānā

ii.

Pašreizējās enerģētikas un klimata rīcībpolitikas un pasākumi, kas attiecas uz enerģētikas savienības piecām dimensijām

iii.

Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi

iv.

Nacionālo enerģētikas un klimata rīcībpolitiku īstenošanas administratīvā struktūra

1.3. Apspriešanās ar valsts un Savienības struktūrām, to iesaistīšanās un attiecīgie rezultāti

Valsts parlamentu iesaistīšana

ii.

Vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanās

iii.

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības, kā arī plašas sabiedrības iesaistīšana

iv.

Apspriešanās ar citām dalībvalstīm

Iteratīvs process ar Komisiju

1.4. Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

Elementi, ko plāno kopīgi vai saskaņoti ar citām dalībvalstīm

ii.

Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā reģionālā sadarbība

2. NACIONĀLIE MĒRĶI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI

2.1. Dimensija – dekarbonizācija

2.1.1. SEG emisijas un piesaiste ( 5 )

Elementi, kas izklāstīti 4. panta a) punkta 1) apakšpunktā

ii.

Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un esošajām ilgtermiņa stratēģijām. Attiecīgā gadījumā devums kopējo Savienības SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē, citi mērķi un mērķrādītāji, tostarp sektoru mērķrādītāji un pielāgošanās uzdevumi, ja tādi pieejami

2.1.2. Atjaunojamā enerģija

Elementi, kas izklāstīti 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā

ii.

Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamās enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iii.

Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamās enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, tostarp paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējā plānotā uzstādītā jauda (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

iv.

Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, sadalītu atbilstīgi pieprasījumam siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa izejvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu – tās resursu un ietekmes uz ZIZIMM piesaistītāju novērtējums

Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, atjaunojamās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamās enerģijas izmantošana ēkās, pilsētu, atjaunojamās enerģijas kopienu un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju saražotā atjaunojamā enerģija, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā)

2.2. Dimensija – energoefektivitāte

Elementi, kas izklāstīti 4. panta b) punktā

ii.

2030., 2040. un 2050. gada indikatīvie atskaites punkti, nacionāli noteikti progresa mērīšanas indikatori, uz pierādījumiem balstīts aprēķins par prognozēto enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem un to devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā, kā norādīts ceļvežos, kas izklāstīti dzīvojamo ēku un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijās, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantu

iii.

Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji, un nacionālie mērķi tādās jomās kā energoefektivitāte transporta sektorā un saistībā ar siltumapgādi un aukstumapgādi

2.3. Dimensija – enerģētiskā drošība

Elementi, kas izklāstīti 4. panta c) punktā

ii.

Nacionālie mērķi nolūkā palielināt: energoavotu un enerģijas piegāžu no trešām valstīm dažādību nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību

iii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību

iv.

Nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastības uzlabošanu, jo īpaši izmantojot iekšzemes energoresursus, pieprasījuma reakciju un enerģijas akumulēšanu

2.4. Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus

2.4.1. Elektrotīklu starpsavienojumi

Elektrotīklu starpsavienojumu līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam – vismaz 15 % līmenī, atbilstīgi stratēģijai, kurā, sākot no 2021. gada, līmenis tiek noteikts ciešā sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm, ņemot vērā starpsavienojumu mērķrādītāju 2020. gadam – 10 % līmenī un šādus rīcības neatliekamības indikatorus:

cenu atšķirības vairumtirgū, kas starp dalībvalstīm, reģioniem vai tirdzniecības zonām pārsniedz indikatīvo slieksni EUR 2/MWh;

starpsavienojumu nominālā pārvades jauda zem 30 % no to maksimumslodzes;

starpsavienojumu nominālā pārvades jauda zem 30 % no uzstādītās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas

Par katru jaunu starpsavienojumu ir jāveic sociālekonomiskā un vides izmaksu un ieguvumu analīze, un tas ir jāievieš tikai tad, ja potenciālie ieguvumi pārsniedz izmaksas

2.4.2. Enerģijas pārvades infrastruktūra

Galvenie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras projektiem un attiecīgā gadījumā modernizācijas projektiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus piecās enerģētikas savienības stratēģijas dimensijās

ii.

Attiecīgā gadījumā galvenie iecerētie infrastruktūras projekti, kas nav kopīgu interešu projekti (KIP) ( 6 )

2.4.3. Tirgus integrācija

Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, tādiem kā lielāka sistēmas elastība, jo īpaši saistībā ar konkurences noteiktu elektroenerģijas cenu veicināšana saskaņā ar attiecīgajiem sektorālajiem tiesību aktiem, tirgus integrācija un sasaistīšana nolūkā palielināt esošo starpsavienojumu tirgusspēju, viedie tīkli, agregācija, pieprasījuma reakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismi un reāllaika cenu signāli, tostarp mērķu izpildes grafiks

ii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījuma reakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos, tostarp mērķu izpildes grafiks

iii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi nolūkā nodrošināt, ka patērētāji līdzdarbojas energosistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem

iv.

Nacionālie mērķi, kas attiecīgā gadījumā izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, skarot arī energosistēmas elastību saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu un tostarp mērķu izpildes grafiks

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

2.4.4. Enerģētiskā nabadzība

Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, tostarp mērķu izpildes grafiks

2.5. Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja

nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un, ja pieejams, privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar enerģētikas savienību, vajadzības gadījumā tostarp mērķu izpildes grafiks

ii.

Ja pieejams, nacionālie 2050. gada mērķi saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģiju veicināšanu un vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķi (2050), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru

iii.

Attiecīgā gadījumā nacionālie konkurētspējas mērķi

3. RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI

3.1. Dimensija – dekarbonizācija

3.1.1. SEG emisijas un piesaiste

▼M2

Rīcībpolitikas un pasākumi, ar ko sasniegt Regulā (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kā minēts šīs iedaļas 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi, ar kuriem nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visas galvenās emisiju rašanās nozares un nozares piesaistes veicināšanai un raugoties no Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā nospraustā Savienības klimatneitralitātes mērķa perspektīvas

▼B

ii.

Vajadzības gadījumā reģionālā sadarbība šajā jomā

iii.

Neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

3.1.2. Atjaunojamā enerģija

Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo devumu saistošajā Savienības mērķrādītājā 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un trajektorijas, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā vai ja pieejams – elementi, kas minēti šā pielikuma 2.1.2. punktā, tostarp pasākumi, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām ( 7 )

ii.

Attiecīgā gadījumā īpaši pasākumi, kuri attiecas uz reģionālo sadarbību, kā arī – fakultatīvi – aplēses par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pārprodukciju, ko varētu pārvadīt uz citām dalībvalstīm, lai sasniegtu 2.1.2. punktā minēto nacionālo devumu un trajektorijas

iii.

Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana, nolūkā veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iv.

Attiecīgā gadījumā novērtējums par atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu

Īpaši pasākumi nolūkā ieviest vienu vai vairākus kontaktpunktus, racionalizēt administratīvās procedūras, nodrošināt informāciju un apmācību un atvieglot enerģijas pirkšanas līgumu noslēgšanu

To rīcībpolitiku un pasākumu kopsavilkums, kuri ietverti veicinošā satvarā, kas dalībvalstīm jāizveido saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 21. panta 6. punktu un 22. panta 5. punktu, lai veicinātu un atvieglotu pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanu

vi.

Novērtējums, vai nepieciešams būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurai izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu enerģiju

vii.

Attiecīgā gadījumā īpaši pasākumi nolūkā veicināt no biomasas saražotās enerģijas izmantošanu, jo īpaši jauna veida biomasas izmantošanu, ņemot vērā:

—

biomasas, tostarp ilgtspējīgas biomasas, pieejamību: gan iekšzemes resursu potenciālu, gan importu no trešām valstīm,

—

citus biomasas izmantojumus citos sektoros (lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros); kā arī pasākumi biomasas ražošanas un izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai

3.1.3. Citi dimensijas elementi

Attiecīgā gadījumā nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi, kas skar ES ETS sektoru, un novērtējums par papildināmību ar ES ETS un ietekmi uz to

ii.

Attiecīgā gadījumā rīcībpolitikas un pasākumi citu nacionālo mērķrādītāju sasniegšanai

iii.

Rīcībpolitikas un pasākumi mazemisiju mobilitātes sasniegšanai (tostarp transporta elektrifikācijai)

iv.

Attiecīgā gadījuma plānotās nacionālās rīcībpolitikas, grafiki un pasākumi nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam

3.2. Dimensija – energoefektivitāte

Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvo nacionālo energoefektivitātes devumu 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā minēto mērķu sasniegšanai, tostarp plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto.

Energoefektivitātes pienākuma shēmas un alternatīvi rīcībpolitikas pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu, kuri jāsagatavo saskaņā ar šīs regulas III pielikumu

ii.

Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģija, kas veicina dalībvalsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda, gan valsts, gan privāto, atjaunošanu ( 8 ), tostarp rīcībpolitikas, pasākumi un darbības izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas veicināšanai un rīcībpolitikas un darbības, kas orientētas uz nacionālā ēku fonda segmentiem ar vissliktākajiem rādītājiem, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā

iii.

Apraksts par rīcībpolitiku un pasākumiem energopakalpojumu veicināšanai publiskajā sektorā un pasākumiem nolūkā novērst regulatīvus un neregulatīvus šķēršļus, kas kavē ieviest energoefektivitātes uzlabošanas līgumus un citus energoefektivitātes pakalpojumu modeļus ( 9 )

iv.

Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvo nacionālo energoefektivitātes devumu 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā minēto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energopārvaldības sistēmu atbalstam ( 10 ), patērētāju informēšanas un mācību pasākumi ( 11 ) un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi ( 12 ))

Attiecīgā gadījumā tādu rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir palielināt vietējo enerģijas kopienu lomu i), ii), iii) un iv) apakšpunktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā

vi.

Apraksts par pasākumiem nolūkā izstrādāt līdzekļus, kas ļauj izmantot gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālu ( 13 )

vii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā, attiecīgā gadījumā

viii.

Finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

3.3. Dimensija – enerģētiskā drošība ( 14 )

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.3. punktā izklāstītajiem elementiem ( 15 )

ii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

3.4. Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus ( 16 )

3.4.1. Elektroenerģijas infrastruktūra

Rīcībpolitikas un pasākumi starpsavienojumu mērķlīmeņa sasniegšanai, kā noteikts 4. panta d) punktā

ii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā ( 17 )

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

3.4.2. Enerģijas pārvades infrastruktūra

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.4.2. punktā izklāstītajiem elementiem, attiecīgā gadījumā iekļaujot īpašus pasākumus, kas ļauj īstenot kopīgu interešu projektus (KIP) un citus galvenos infrastruktūras projektus

ii.

Reģionālā sadarbība šajā jomā ( 18 )

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

3.4.3. Tirgus integrācija

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.4.3. punktā izklāstītajiem elementiem

ii.

Pasākumi energosistēmas elastības uzlabošanai saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, piemēram, viedie tīkli, agregācija, pieprasījuma reakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismi un reāllaika cenu signāli, tostarp tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršana

iii.

Attiecīgā gadījumā pasākumi, lai nodrošinātu atjaunojamās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījuma reakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos

iv.

Rīcībpolitikas un pasākumi patērētāju, it sevišķi neaizsargātu un attiecīgā gadījumā enerģētiskās nabadzības skartu patērētāju, aizsardzībai un konkurences un sāncensības kāpināšanai enerģijas mazumtirgū

Apraksts par pasākumiem, ar ko iespējo un pilnveido pieprasījuma reakciju, tostarp tarifu pasākumi dinamiskas cenu noteikšanas atbalstam ( 19 )

3.4.4. Enerģētiskā nabadzība

Attiecīgā gadījumā rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.4. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai

3.5. Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.5. punktā izklāstītajiem elementiem

ii.

Attiecīgā gadījumā sadarbība ar citām dalībvalstīm šajā jomā, pēc vajadzības iekļaujot informāciju par to, kā SET plānā noteiktie mērķi un rīcībpolitikas tiek pārlikti nacionālā kontekstā

iii.

Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana

B IEDAĻA. ANALĪTISKAIS PAMATS ( 20 )

4. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA UN PROGNOZES, KAM PAR PAMATU ŅEMTAS ESOŠĀS RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI ( 21 ) ( 22 )

4.1. Energosistēmu un SEG emisijas ietekmējošo galveno ārējo faktoru attīstības prognozes

Makroekonomiskās prognozes (IKP un iedzīvotāju skaita pieaugums)

ii.

Sektorālas izmaiņas, kas var ietekmēt energosistēmu un SEG emisijas

iii.

Globālās tendences enerģētikā, starptautiskās fosilā kurināmā cenas, ES ETS oglekļa cena

iv.

Izmaiņas tehnoloģiskajās izmaksās

4.2. Dimensija – dekarbonizācija

4.2.1. SEG emisijas un piesaiste

Pašreizējās SEG emisiju un piesaistes tendences ES ETS, kopīgi centieni un ZIZIMM sektoros un dažādos enerģētikas sektoros

ii.

Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās sektorālās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās nacionālās un Savienības rīcībpolitikas un pasākumi

4.2.2. Atjaunojamā enerģija

Atjaunojamās enerģijas pašreizējais īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un dažādos sektoros (siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā), kā arī sadalījumā pa tehnoloģijām katrā no šiem sektoriem

ii.

2030. gadam (ar perspektīvu līdz 2040. gadam) izvirzītās indikatīvās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas

4.3. Dimensija – energoefektivitāte

Pašreizējais primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš tautsaimniecībā un sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecības, dzīvojamo ēku, pakalpojumu un transporta sektorā)

ii.

Pašreizējais augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāls ( 23 )

iii.

Prognozes, kurās ņemtas vērā 1.2. punkta ii) apakšpunktā aprakstītās esošās energoefektivitātes rīcībpolitikas, pasākumi un programmas un kuras attiecas uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu katrā sektorā vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) ( 24 )

iv.

Izmaksoptimālais minimālo energoefektivitātes prasību līmenis, kas izriet no valstu aprēķiniem, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. pantu

4.4. Dimensija – enerģētiskā drošība

Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, atkarība no enerģijas importa, tostarp attiecīgie riski

ii.

Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

4.5. Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus

4.5.1. Elektrotīklu starpsavienojumi

Pašreizējais starpsavienojumu līmenis un galvenie starpsavienojumi ( 25 )

ii.

Starpsavienojumu paplašināšanas prasību prognozes (tostarp 2030. gadam) ( 26 )

4.5.2. Enerģijas pārvades infrastruktūra

Esošās elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras galvenās iezīmes ( 27 )

ii.

Tīkla paplašināšanas prasību prognozes vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) ( 28 )

4.5.3. Elektroenerģijas un gāzes tirgi, enerģijas cenas

Pašreizējā situācija elektroenerģijas un gāzes tirgos, tostarp enerģijas cenas

ii.

Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

4.6. Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Pašreizējā situācija mazoglekļa tehnoloģiju sektorā un, ciktāl iespējams, tā vieta pasaules tirgū (minētā analīze ir jāveic Savienības vai pasaules līmenī)

ii.

Pašreizējais publisko un, ja pieejams, privāto pētniecības un inovācijas izdevumu līmenis mazoglekļa tehnoloģiju vajadzībām, pašreizējais patentu skaits un pašreizējais pētnieku skaits

iii.

Pašreizējo to cenas elementu sadalījums, kas ir pamatā galvenajiem trim cenas komponentiem (enerģija, tīkls, nodokļi/nodevas)

iv.

Enerģijas subsīdiju apraksts, tostarp fosilais kurināmais

5. PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS ( 29 )

5.1. Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz energosistēmu un SEG emisijām un piesaisti, tostarp salīdzinājums ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)

Energosistēmas attīstības un SEG emisiju un piesaistes, kā arī vajadzības gadījumā gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozes saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kā paredzēts plānotajās rīcībpolitikās un pasākumos vismaz desmit gadiem pēc plānā aptvertā perioda (tostarp prognozes plānā aptvertā perioda pēdējam gadam), tostarp attiecīgās Savienības rīcībpolitikas un pasākumi

ii.

Novērtējums par rīcībpolitiku mijiedarbību (starp esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, jo īpaši nolūkā gūt skaidru priekšstatu par energoefektivitātes / enerģijas ietaupījumu rīcībpolitiku ietekmi uz energosistēmas lielumu un nolūkā samazināt risku, ka energoapgādes investīcijas varētu tikt norakstītas

iii.

Esošo nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums, mijiedarbības novērtējums starp minētajām rīcībpolitikām un pasākumiem un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem

5.2. Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, un ciktāl iespējams, ar veselību saistītā, vides, ar nodarbinātību un izglītību saistītā un sociālā ietekme un ietekme uz prasmēm, tostarp taisnīgas pārejas aspekti (izmaksu un ieguvumu, kā arī izmaksefektivitātes izteiksmē) vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, iekļaujot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

5.3. Pārskats par vajadzīgajām investīcijām

Esošās investīciju plūsmas un nākotnes pieņēmumi attiecībā uz plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem

ii.

Sektorālā vai tirgus riska faktori vai šķēršļi valsts vai reģionālā kontekstā

iii.

Papildu publiskā finansiālā atbalsta vai resursu analīze, kas vajadzīgi saskaņā ar ii) punktu konstatētās neatbilstības novēršanai

5.4. Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz citām dalībvalstīm un reģionālo sadarbību vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, tostarp salīdzinājums ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

Ciktāl iespējams, ietekme uz energosistēmu kaimiņvalstīs un citās attiecīgā reģiona dalībvalstīs

ii.

Ietekme uz enerģijas cenām, energoapgādes pakalpojumiem un enerģijas tirgus integrāciju

iii.

Vajadzības gadījumā ietekme uz reģionālo sadarbību

▼M2

5.5. Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu

▼B

2. daļa

Nacionālo plānu B iedaļā iekļaujamo parametru un mainīgo lielumu saraksts ( 30 ) ( 31 ) ( 32 ) ( 33 )

Turpmāk norādītie parametri, mainīgie lielumi, enerģijas bilances un indikatori, ja tiek izmantoti, iekļaujami nacionālo plānu B iedaļā “Analītiskais pamats”.

1. Vispārēji parametri un mainīgie lielumi

Iedzīvotāju skaits [miljonos]

IKP [miljonos euro]

Sektorālā bruto pievienotā vērtība (tostarp galvenie rūpniecības, būvniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības sektori) [miljonos euro]

Mājsaimniecību skaits [tūkstošos]

Mājsaimniecību lielums [iedzīvotāji/mājsaimniecībā]

Mājsaimniecību izmantojamais ienākums [euro]

Pasažierkilometru skaits: visos transporta veidos, t.i., norādot atsevišķi autotransportu (ja iespējams, nošķirot vieglos automobiļus un autobusus), dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (attiecīgā gadījumā) [miljonos pkm]

Kravu pārvadājumi tonnkilometros: visos transporta veidos, izņemot starptautisko jūras transportu, t.i., norādot atsevišķi autotransportu, dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (satiksmi pa iekšējiem ūdensceļiem un valsts jūras satiksmi) [miljonos tkm]

Naftas, gāzes un akmeņogļu kurināmā starptautiskās importa cenas [EUR/GJ vai euro/toe], balstoties uz Komisijas ieteikumiem

10)

ES ETS oglekļa cena [EUR/EUA], balstoties uz Komisijas ieteikumiem

11)

Pieņēmumi par valūtas maiņas kursu uz EUR un uz USD (attiecīgā gadījumā) [euro/valūta un USD/valūta]

12)

Apkures grādu dienu (HDD) skaits

13)

Dzesēšanas grādu dienu (CDD) skaits

14)

Modelēšanā izmantotie pieņēmumi par tehnoloģiskajām izmaksām galvenajām attiecīgajām tehnoloģijām

2. Enerģijas bilances un indikatori

2.1. Energopiegāde

Iekšzemes ražošana sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti, kurus ražo nozīmīgos daudzumos) [ktoe]

Neto imports sadalījumā pa kurināmā veidiem (tostarp elektroenerģija un norādot atsevišķi neto importu no ES valstīm un neto importu no valstīm ārpus ES) [ktoe]

Atkarība no importa no trešām valstīm [%]

Galveno energonesēju (tostarp gāze un elektroenerģija) galvenie importa avoti (valstis)

Bruto iekšzemes patēriņš sadalījumā pa kurināmā resursu veidiem (tostarp cietais kurināmais, visi energoprodukti: akmeņogles, jēlnafta un naftas produkti, dabasgāze, kodolenerģija, elektroenerģija, iegūtā siltumenerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi) [ktoe]

2.2. Elektroenerģija un siltumenerģija

Bruto saražotā elektroenerģija [GWh]

Bruto saražotā elektroenerģija sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [GWh]

Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā [%]

Elektroenerģijas ražošanas jauda sadalījumā pa energoresursiem, tostarp no ekspluatācijas izņemtās iekārtas un jaunuzstādītās iekārtas [MW]

Termoelektrostacijās saražotā siltumenerģija

Koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija, tostarp rūpniecības nelietderīgais siltums

Gāzes un elektroenerģijas pārvades pārrobežu starpsavienojumu jaudas [noteiktas elektrotīkliem saskaņā ar patlaban notiekošo pārrunu rezultātiem, pamatojoties uz starpsavienojumu mērķi – 15 %] un to prognozētais izmantojuma līmenis

2.3. Pārveidošanas sektors

Enerģijas ražošanai termoelektrostacijās izmantotais kurināmais (tostarp cietais kurināmais, nafta, gāze) [ktoe]

Citos pārveidošanas procesos izmantotais kurināmais [ktoe]

2.4. Enerģijas patēriņš

Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš [ktoe]

Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecība, dzīvojamo ēku sektors, terciārais sektors, lauksaimniecība un transports (norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati)) [ktoe]

Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [ktoe]

Neenerģētiskais galapatēriņš [ktoe]

Visas tautsaimniecības primārās enerģijas intensitāte (primārās enerģijas patēriņš uz IKP) [toe/euro]

Enerģijas galapatēriņa intensitāte sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecība, dzīvojamo ēku sektors, terciārais sektors un transports (tostarp norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati))

2.5. Cenas

Elektroenerģijas cenas sadalījumā pa izmantojošo sektoru veidiem (dzīvojamo ēku sektors, rūpniecība, terciārais sektors)

Valsts mazumtirdzniecības kurināmā cenas (tostarp ar nodokļiem, sadalījumā pa resursu veidiem un sektoriem) [euro/ktoe]

2.6. Investīcijas

Investīciju izmaksas enerģijas pārveides, piegādes, pārvades un sadales sektoros

2.7. Atjaunojamie energoresursi

No atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas bruto galapatēriņš un atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un sadalījumā pa sektoriem (elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, transporta sektorā), un sadalījumā pa tehnoloģijām

Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana no atjaunojamās enerģijas ēkās; te, ja pieejams, iekļauj sadalītus datus par saražoto, patērēto un tīklā ievadīto enerģiju no saules fotoelementu sistēmām, saules siltumenerģijas sistēmām, biomasas, siltumsūkņiem, ģeotermālajām sistēmām, kā arī visām citām decentralizētām atjaunojamo energoresursu sistēmām

Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas, tostarp ilgtermiņa vai sektorālās trajektorijas, no pārtikas kultūraugiem ražoto biodegvielu un moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, kā arī atjaunojamā enerģija, kas saražota pilsētās un atjaunojamās enerģijas kopienās.

3. Ar SEG emisijām un piesaisti saistītie indikatori

SEG emisijas sadalījumā pa rīcībpolitikas sektoriem (ES ETS, kopīgie centieni un ZIZIMM)

SEG emisijas sadalījumā pa IPCC sektoriem un pa gāzēm (attiecīgā gadījumā norādot atsevišķi ES ETS un kopīgo centienu sektorus) [tCO2eq]

Visas tautsaimniecības oglekļa intensitāte [tCO2eq/IKP]

Ar CO2 emisiju saistītie indikatori

Iekšzemes elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas SEG intensitāte [tCO2eq/MWh]

Enerģijas galapatēriņa SEG intensitāte sadalījumā pa sektoriem [tCO2eq/toe]

Ar emisiju, kas nav CO2 emisija, saistītie parametri

Lauksaimniecības dzīvnieki: piena lopi [1 000 galvas], lopi, kas nav piena lopi [1 000 galvas], aitas [1 000 galvas], cūkas [1 000 galvas], mājputni [1 000 galvas]

Slāpekļa ienese no sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas [kt slāpekļa]

Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas [kt slāpekļa]

Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītāji kultūraugi [kt slāpekļa]

Slāpeklis kultūraugu atliekās, ko atgriež augsnē [kt slāpekļa]

Kultivēto organisko augšņu platība [hektāri]

Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās

Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos

Atgūtā CH4 īpatsvars attiecībā pret kopējo poligonos radīto CH4 apjomu [%]

II PIELIKUMS

NACIONĀLIE DEVUMI NO ATJAUNOJAMAJIEM ENERGORESURSIEM IEGŪTAS ENERĢIJAS ĪPATSVARAM ENERĢIJAS BRUTO GALAPATĒRIŅĀ 2030. GADĀ

1. Šīs regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunkta i)–v) punktā uzskaitītos objektīvos kritērijus, katru izteiktu procentpunktos, attēlo šāda indikatīvā formula:

dalībvalstu saistošais nacionālais mērķrādītājs 2020. gadam, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 I pielikuma A daļas tabulas trešajā slejā;

vienotas likmes devums (“CFlat”);

devums pēc IKP uz vienu iedzīvotāju (“CGDP”);

uz potenciālu balstīts devums (“CPotential”);

devums, kas atspoguļo dalībvalsts starpsavienojumu līmeni (“CInterco”).

2. CFlat ir vienāds visām dalībvalstīm. Visu dalībvalstu CFlat kopā ir 30 % no starpības starp Savienības 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

3. CGDP starp dalībvalstīm sadala, pamatojoties uz Eurostat sniegto IKP uz vienu iedzīvotāju indeksu attiecībā pret Savienības vidējo devumu 2013.–2017. gadā, izteiktu kā pirktspējas standartu, un katrai dalībvalstij atsevišķi šā indeksa maksimālā robežvērtība ir 150 % no Savienības vidējā devuma. Visu dalībvalstu CGDP kopā ir 30 % no starpības starp Savienības 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

4. CPotential starp dalībvalstīm sadala, pamatojoties uz starpību starp PRIMES scenārijā noteikto dalībvalsts AER īpatsvaru 2030. gadā un saistošo nacionālo mērķrādītāju 2020. gadam. Visu dalībvalstu CPotential kopā ir 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

5. CInterco starp dalībvalstīm sadala, pamatojoties uz elektrotīklu starpsavienojumu īpatsvara indeksa attiecībā pret Savienības vidējo devumu 2017. gadā, izmērītu kā neto pārvades jaudu attiecībā pret kopējo uzstādīto ražošanas jaudu, un katrai dalībvalstij atsevišķi elektrotīklu starpsavienojumu indeksa maksimālā robežvērtība ir 150 % no Savienības vidējā devuma. Visu dalībvalstu CInterco kopā ir 10 % no starpības starp Savienības 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

III PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR DALĪBVALSTU PASĀKUMIEM UN METODIKU DIREKTĪVAS 2012/27/ES 7. PANTA ĪSTENOŠANAI

Dalībvalstis paziņo Komisijai savu ierosināto sīki izstrādāto metodiku saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punktu minētās direktīvas 7.a un 7.b pantā un 20. panta 6. punktā norādīto energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvo politikas pasākumu darbībai.

1. Prasītā enerģijas ietaupījuma līmeņa, kas panākams visā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, aprēķins, kurā parādīts, kā tiek ņemti vērā šādi elementi:

gada vidējais enerģijas galapatēriņš kā vidējais lielums pēdējā trīs gadu periodā pirms 2019. gada 1. janvāra [ktoe];

kopējais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma kumulatīvais apjoms [ktoe], kas jāpanāk saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

enerģijas galapatēriņa aprēķinā izmantotie dati un šādu datu avoti, tostarp alternatīvu statistikas datu avotu izmantošanas un visu tā rezultātā iegūto daudzuma atšķirības pamatojums (ja tiek izmantoti citi datu avoti, nevis Eurostat);

2. dalībvalstis, kuras nolemj izmantot kādu no Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 2. punktā minētajām iespējām, paziņo arī aprēķināto prasīto enerģijas ietaupījuma līmeni, kāds jāsasniedz visā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, parādot, kā ir ņemti vērā arī šādi elementi:

attiecīgās dalībvalsts ikgadējais ietaupījuma līmenis;

attiecīgās dalībvalsts aprēķinātā bāzlīnija un transportā izmantotās enerģijas apjoms, kopumā vai daļēji, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

aprēķinātais enerģijas ietaupījuma kumulatīvais apjoms [ktoe] visā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim (pirms Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā minēto iespēju piemērošanas);

Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā minēto iespēju piemērošana:

rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, izmantotās enerģijas galapatēriņš [ktoe], kas izslēgts no aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

ii)

enerģijas pārveidošanas, sadales un pārvades sektoros, tostarp efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūrā, gūtā enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe] saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iii)

enerģijas ietaupījuma, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam, apjoms [ktoe] saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;

iv)

politikas pasākumu radītais enerģijas ietaupījums [ktoe], ja var pierādīt, ka attiecīgo politikas pasākumu rezultātā veiktas atsevišķas darbības no 2018. gada 1. janvāra un līdz 2020. gada 31. decembrim, kas radījušas ietaupījumu pēc 2020. gada 31. decembra, saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta e) apakšpunktu;

enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe], kas saražots ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam, ja pie tā noveduši politikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jaunuzstādīšanu, saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta f) apakšpunktu;

vi)

enerģijas ietaupījums [ktoe], kas pārsniedz to kumulatīvo enerģijas ietaupījumu, kas jāpanāk periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un ko dalībvalstis ieskaita periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta g) apakšpunktu;

enerģijas ietaupījuma kopējais kumulatīvais apjoms [ktoe] (pēc Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta b)–g) apakšpunktā paredzēto iespēju piemērošanas).

3. Rīcībpolitikas pasākumi nolūkā gūt enerģijas ietaupījumu, kas prasīts Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punktā

3.1. Energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas minētas Direktīvas 2012/27/ES 7.a pantā:

energoefektivitātes pienākuma shēmas apraksts;

paredzamais ietaupījuma kumulatīvais un ikgadējais apjoms un pienākuma perioda(-u) ilgums;

atbildīgās puses un to atbildības tvērums;

mērķsektori;

saskaņā ar pasākumu paredzētās atbilstīgās darbības;

informācija par šādu Direktīvā 2012/27/ES paredzēto noteikumu piemērošanu:

attiecīgā gadījumā īpašas darbības, enerģētiski nabadzīgajās mājsaimniecībās gūstamā ietaupījuma īpatsvars saskaņā ar 7. panta 11. punktu;

ii)

energopakalpojumu sniedzēju vai citu trešo personu gūtais ietaupījums saskaņā ar 7.a panta 6. punkta a) apakšpunktu;

iii)

atlikšana rezervē un aizņemšanās saskaņā ar 7.a panta 6. punktu;

vajadzības gadījumā informācija par enerģijas ietaupījuma tirdzniecību.

3.2. Alternatīvie pasākumi, kas minēti Direktīvas 2012/27/ES 7.b pantā un 20. panta 6. punktā (izņemot nodokļu uzlikšanu):

rīcībpolitikas pasākuma veids;

īss rīcībpolitikas pasākuma apraksts, tostarp katra paziņotā rīcībpolitikas pasākuma projekta iezīmes;

paredzamais ietaupījuma kopējais kumulatīvais un ikgadējais apjoms katram pasākumam un/vai enerģijas ietaupījuma apjoms, kas attiecas uz visiem starpposmiem;

īstenojošās publiskās iestādes, iesaistītās vai pilnvarotās personas un to atbildība rīcībpolitikas pasākuma(-u) īstenošanā;

mērķsektori;

saskaņā ar pasākumu paredzētās atbilstīgās darbības;

attiecīgā gadījumā īpaši rīcībpolitikas pasākumi vai atsevišķas darbības enerģētiskās nabadzības apkarošanai.

3.3. Informācija par nodokļu uzlikšanas pasākumiem:

īss nodokļu uzlikšanas pasākuma apraksts;

nodokļu uzlikšanas pasākuma ilgums;

īstenojošā publiskā iestāde;

paredzamais ietaupījuma kumulatīvais un ikgadējais apjoms katram pasākumam;

mērķsektori un nodokļu maksātāju segments;

aprēķināšanas metodika, tostarp norādot, kādas cenu elastības iespējas izmantotas un kā tās noteiktas, saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 4. punktu.

4. Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu paziņoto pasākumu (izņemot nodokļu uzlikšanas pasākumus) aprēķināšanas metodika:

mērījumiem izmantotās metodes, kas minētas Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punktā;

metode enerģijas ietaupījuma (primārās enerģijas ietaupījuma vai enerģijas galapatēriņa ietaupījuma) izteikšanai;

atsevišķu pasākumu ilgums, koeficients, pie kura ietaupījums laika gaitā samazinās, un pieeja, ko izmanto, lai ņemtu vērā ietaupījuma ietekmes ilgumu;

īss aprēķināšanas metodikas apraksts, tostarp tas, kā tiek nodrošināta ietaupījuma papildināmība un būtiskums, un kāda metodika un kritēriji tiek piemēroti paredzamajam un pakāpeniskajam ietaupījumam;

informācija par to, kā tiek novērsta pasākumu un atsevišķo darbību iespējamā pārklāšanās, lai izvairītos no enerģijas ietaupījuma dubultas uzskaites;

vajadzības gadījumā klimatiskās atšķirības un izmantotā pieeja.

5. Monitorings un verifikācija

īss monitoringa un verifikācijas sistēmas un verifikācijas procesa apraksts;

par monitoringa un verifikācijas sistēmu atbildīgā īstenojošā publiskā iestāde un tās galvenie pienākumi saistībā ar energoefektivitātes pienākuma shēmu vai alternatīvajiem pasākumiem;

monitoringa un verifikācijas neatkarība no atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām personām;

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu statistiski nozīmīgā proporcija un reprezentatīvas izlases noteikšanai un atlasei izmantotā proporcija un kritēriji;

atbildīgo pušu ziņošanas pienākumi (katras atbildīgās puses vai atbildīgo pušu apakškategorijas panāktais ietaupījums un kopējais shēmā panāktais ietaupījums);

informācijas publicēšana par (katru gadu) panākto enerģijas ietaupījumu saskaņā ar energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvajiem pasākumiem;

informācija par neatbilstības gadījumā piemērojamiem dalībvalstu tiesību aktiem par sankcijām;

informācija par paredzētajiem rīcībpolitikas pasākumiem gadījumā, ja progress nav pietiekams.

IV PIELIKUMS

ILGTERMIŅA STRATĒĢIJU VISPĀRĒJAIS SATVARS

1. STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS

1.1.	Kopsavilkums

1.2.	Tiesiskais un politikas konteksts

1.3.	Sabiedriskā apspriešana

2. SATURS

2.1. KOPĒJIE SEG EMISIJU SAMAZINĀJUMI UN PIESAISTES PIESAISTĪTĀJOS PIEAUGUMS

2.1.1.

Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā

2.1.2.

Nacionālais mērķrādītājs 2030. gadam un pēc tam, ja pieejams, un indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam

2.1.3.

Pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi

2.2. ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA

2.2.1.

Ciktāl iespējams, aplēstais paredzamais atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2050. gadā

2.3. ENERGOEFEKTIVITĀTE

2.3.1.

Ciktāl iespējams, aplēstais paredzamais enerģijas patēriņš 2050. gadā

2.4. AR KONKRĒTIEM SEKTORIEM SAISTĪTAIS SATURS

2.4.1. Energosistēma

2.4.1.1.

Plānotā vai nākotnē paredzamā emisiju trajektorija vai diapazons

2.4.1.2.

Galveno energoefektivitātes, pieprasījuma elastības un enerģijas patēriņa veicinātāju vispārējs apraksts un to attīstība no 2021. gada un pēc tam

2.4.2. Rūpniecība

2.4.2.1.

Paredzamais emisiju samazinājums katrā sektorā un enerģijas pieprasījums

2.4.2.2.

Vispārējs rīcībpolitiku, esošo plānu un dekarbonizācijas pasākumu pārskats, kā izklāstīts I pielikuma 1. daļas A iedaļas 2.1. punktā

2.4.3. Transports

2.4.3.1.

Paredzamie emisiju un enerģijas avoti pa transporta veidiem (piemēram, vieglās automašīnas un vieglie kravas automobiļi, kravas autotransports, kuģniecība, aviācija, dzelzceļš)

2.4.3.2.

Dekarbonizācijas risinājumi

2.4.4. Lauksaimniecība un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM)

2.4.4.1.

Ciktāl iespējams, paredzamās katra avota emisijas un katra SEG veida emisijas

2.4.4.2.

Paredzamie emisiju samazināšanas risinājumi

2.4.4.3.

Saikne ar lauksaimniecības un lauku attīstības rīcībpolitikām

3. FINANSĒJUMS

3.1.	Vajadzīgo investīciju aplēses

3.2.	Saistītās pētniecības, izstrādes un inovācijas rīcībpolitikas un pasākumi

4. SOCIĀLEKONOMISKO ASPEKTU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

5. PIELIKUMI (pēc vajadzības)

5.1.	Sīks modelēšanas izklāsts (tostarp pieņēmumi) un/vai analīze, indikatori u. c.

V PIELIKUMS

SEG INVENTARIZĀCIJAS ZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

1. daļa

Informācija, kas iekļaujama 26. panta 3. punktā minētajos ziņojumos:

šā pielikuma 2. daļā uzskaitītās antropogēnās SEG emisijas un Regulas (ES) 2018/842 2. panta 1. punktā minētās antropogēnās SEG emisijas par X-2 gadu;

dati par oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošu organisku savienojumu antropogēnām emisijām, kas saskanīgi ar datiem, kuri jau paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2284 8. pantu, par X-2 gadu;

antropogēnās SEG emisijas no avotiem un CO2 piesaiste piesaistītājos, kas izriet no ZIZIMM, par X-2 gadu, saskaņā ar šā pielikuma 3. daļā norādīto metodiku. Šie dati ir svarīgi arī atbilstības ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 14. pantu;

visas izmaiņas a), b) un c) punktā minētajā informācijā par gadiem no attiecīgā bāzes gada vai perioda līdz X-3 gadam, norādot šādu izmaiņu iemeslus;

informācija par šā pielikuma 4. daļā noteiktajiem indikatoriem par X-2 gadu;

kopsavilkuma informācija par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. pantu un Regulas (ES) 2018/841 12. un 13. pantu par X-1 gadu;

informācija par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu informācijas ziņojuma aprēķinus, jo īpaši tajās informācijas ziņojuma jomās, kurās ir izdarītas korekcijas vai par kurām ir sniegti ieteikumi pēc ekspertu veiktas izskatīšanas;

verificēto emisiju, kuras iekārtu operatori paziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadalījums pa nacionālā SEG informācijas ziņojuma avotu kategorijām un šo verificēto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām SEG emisijām šajās avotu kategorijās par X-2 gadu;

vajadzības gadījumā rezultāti, kas gūti pārbaudēs par emisiju, kuras paziņotas SEG pārskatos par X-2 gadu, saskanību ar verificētajām emisijām, kuras paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

vajadzības gadījumā rezultāti, kas gūti pārbaudēs par datu, kuri izmantoti, lai aprēķinātu emisijas SEG informācijas ziņojuma sagatavošanā par X-2 gadu, saskanību ar:

datiem, kas izmantoti, lai sagatavotu gaisu piesārņojošo vielu ziņojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284;

ii)

datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 517/2014 19. panta 1. punktu un VII pielikumu;

iii)

enerģētikas datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1099/2008 4. pantu un B pielikumu;

apraksts par nacionālās inventarizācijas sistēmas izmaiņām, ja tādas ir;

apraksts par valsts reģistra izmaiņām, ja tādas ir;

informācija par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāniem, vispārēju nenoteiktības novērtējumu, vispārēju pilnīguma novērtējumu un citiem nacionālā SEG informācijas ziņojuma elementiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu Savienības SEG informācijas ziņojumu;

▼M4

informācija par:

dalībvalsts nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 5. panta 4. un 5. punktā minētās elastības iespējas, tostarp, ja iespējams, informācija par daudzumiem, pārskaitījuma veidu un aplēsto cenu diapazonu;

ii)

ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punktu;

iii)

dalībvalsts nodomu izmantot Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā minētās elastības iespējas.

▼B

Dalībvalsts var prasīt, lai Komisija tai piešķir atkāpi no pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkā piemērot citu metodiku, nevis to, kas norādīta šā pielikuma 3. daļā, ja vajadzīgo metodikas uzlabojumu nevar panākt laikus, lai uzlabojumu ņemtu vērā SEG informācijas ziņojumos par periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, vai ja metodikas uzlabojuma izmaksas būtu nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko šādas metodikas piemērošana dotu emisiju un piesaistes uzskaites uzlabošanai, jo emisijas un piesaiste no attiecīgajām oglekļa krātuvēm ir maznozīmīgas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atkāpi, līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai argumentētu pieprasījumu, kurā norāda, kādā termiņā varētu ieviest metodikas uzlabojumu, ierosināt alternatīvo metodiku vai paveikt kā vienu, tā otru, un novērtējumu par potenciālo ietekmi uz uzskaites pareizību. Komisija var prasīt, lai noteiktā, saprātīgā termiņā iesniegt papildu informācija. Ja Komisija pieprasījumu uzskata par pamatotu, tā atkāpi piešķir. Ja Komisija pieprasījumu noraida, tā savu lēmumu pamato.

2. daļa

Ietveramās SEG ir:

Oglekļa dioksīds (CO2)

Metāns (CH4)

Dislāpekļa oksīds (N2O)

Sēra heksafluorīds (SF6)

Slāpekļa trifluorīds (NF3)

Fluorogļūdeņraži (HFC):

—

HFC-23 CHF3

—

HFC-32 CH2F2

—

HFC-41 CH3F

—

HFC-125 CHF2CF3

—

HFC-134 CHF2CHF2

—

HFC-134a CH2FCF3

—

HFC-143 CH2FCHF2

—

HFC-143a CH3CF3

—

HFC-152 CH2FCH2F

—

HFC-152a CH3CHF2

—

HFC-161 CH3CH2F

—

HFC-227ea CF3CHFCF3

—

HFC-236cb CF3CF2CH2F

—

HFC-236ea CF3CHFCHF2

—

HFC-236fa CF3CH2CF3

—

HFC-245fa CHF2CH2CF3

—

HFC-245ca CH2FCF2CHF2

—

HFC-365mfc CH3CF2CH2CF3

—

HFC-43-10mee CF3CHFCHFCF2CF3 vai (C5H2F10)

Perfluorogļūdeņraži (PFC):

—

PFC-14, perfluormetāns, CF4

—

PFC-116, perfluoretāns, C2F6

—

PFC-218, perfluorpropāns, C3F8

—

PFC-318, perfluorciklobutāns, c-C4F8

—

perfluorciklopropāns, c-C3F6

—

PFC-3-1-10, perfluorbutāns, C4F10

—

PFC-4-1-12, perfluorpentāns, C5F12

—

PFC-5-1-14, perfluorheksāns, C6F14

—

PFC-9-1-18, C10F18

▼M3

3. daļa

Monitoringa un ziņošanas metodika ZIZIMM sektorā

Lai veiktu monitoringu un ziņošanu ZIZIMM sektorā, dalībvalstis izmanto ģeogrāfiski skaidri noteiktus zemes izmantošanas pārveidošanas datus saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem. Komisija sniedz dalībvalstīm pienācīgu atbalstu un palīdzību, lai nodrošinātu savākto datu konsekvenci un pārredzamību. Dalībvalstis tiek mudinātas izpētīt sinerģijas un iespējas konsolidēt ziņošanu ar citām attiecīgām rīcībpolitikām un censties nodrošināt tādas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, kas dod iespēju panākt sadarbspēju ar attiecīgām elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskās informācijas sistēmām, ieskaitot šādas sistēmas:

monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kuru zemes platības ir zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punktā;

monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek aizsargātas un ko definē kā zemes platības, kuras pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām:

—

bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platības, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 3. punktā,

—

Kopienā nozīmīgas teritorijas, kas ir apstiprinātas, un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurām šāds statuss piešķirts saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 34 ) 4. pantu, un zemes vienības, kuras pie minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā minētie aizsardzības pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai,

—

to Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā uzskaitīto sugu vairošanās un atpūtas vietas, uz kurām attiecas šīs direktīvas 12. pantā paredzētie aizsardzības pasākumi,

—

Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kas pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, bet kas palīdz sasniegt šo dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu vai attiecībā uz ko var piemērot Direktīvā 2004/35/EK ( 35 ) norādītos aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai,

—

īpašās aizsargājamās teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK ( 36 ) 4. pantu, un zemes vienības, kuras pie minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktā minētie aizsardzības un saglabāšanas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai,

—

zemes vienības, uz ko attiecas tādu sugu putnu saglabāšanas pasākumi, par kurām saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu ir ziņots, ka to stāvoklis ir nestabils, lai izpildītu minētās direktīvas 4. panta 4. punkta otrajā teikumā norādīto prasību censties nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām vai minētās direktīvas 3. pantā norādīto prasību pietiekamā mērā saglabāt un uzturēt putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju,

—

visas citas dzīvotnes, kuras dalībvalsts izraugās mērķiem, kas līdzvērtīgi Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK noteiktajiem mērķiem,

—

zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK ( 37 ) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa aizsardzībai un tā pasliktināšanās novēršanai,

—

dabiskās palienes vai plūdu aizturēšanas apgabali, kurus dalībvalstis aizsargā plūdu riska pārvaldības ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK ( 38 ) ,

—

aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis noteikušas, lai sasniegtu aizsargājamo teritoriju mērķrādītājus;

monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, uz ko attiecas atjaunošana un ko definē kā zemi, kura pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām:

—

Kopienā nozīmīgas teritorijas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un īpašās aizsargājamās teritorijas, kas aprakstītas b) apakšpunktā, kā arī zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas vai kompensācijas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai,

—

Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punktā minēto vai tās I pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu dzīvotnes, kuras pie īpašām aizsargājamām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi Direktīvas 2009/147/EK izpildes vajadzībām,

—

Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kuras pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi, lai sasniegtu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, vai pasākumi stāvokļa izlabošanai Direktīvas 2004/35/EK 6. panta izpildes vajadzībām,

—

teritorijas, kas ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešama atjaunošana, vai kam piemēro pasākumus ar mērķi nodrošināt to stāvokļa nepasliktināšanos, saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamu dabas atjaunošanas plānu,

—

zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1) punkta a) apakšpunkta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, vai pasākumi, kas noteikti šādu ūdensobjektu ļoti laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, ja tas ir prasīts attiecīgajos tiesību aktos,

—

zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi mitrzemes apgabalu atjaunošanai, kas minēta Direktīvas 2000/60/EK VI pielikuma B daļas vii) punktā,

—

teritorijas, kurām nepieciešama ekosistēmas atjaunošana, lai panāktu labu ekosistēmas stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 ( 39 );

monitoringa sistēma šādām zemes izmantojuma vienībām ar augstu klimata risku:

—

teritorijas, kurām piemērojama kompensācija saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 13.b panta 5. un 6. punktu,

—

teritorijas, kuras minētas Direktīvas 2007/60/EK 5. panta 1. punktā,

—

teritorijas, kuras identificētas dalībvalsts nacionālajā adaptācijas stratēģijā, kurām raksturīgi augsti dabas un cilvēka radīti riski un uz kurām attiecas klimatisko katastrofu riska mazināšanas pasākumi;

sistēma augsnes oglekļa uzkrājumu monitoringam, kas citu starpā izmanto ikgadējā Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS) datu kopas.

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija nodrošina datu apmaiņu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām un to iekļaušanu tajās, lai sekmētu to salīdzināmību un piekļūstamību sabiedrībai.

2021.–2025. gada periodam dalībvalstis izmanto vismaz 1. pakāpes metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, izņemot attiecībā uz oglekļa krātuvi, kura veido vismaz 25 % emisiju vai piesaistījumu kādā avotu vai piesaistītāju kategorijā un kurai piešķirta prioritāte dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā, jo tās aplēse būtiski ietekmē valsts kopējo SEG inventarizācijas pārskatu attiecībā uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās, – tādā gadījumā izmanto vismaz 2. pakāpes metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem.

Sākot ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata iesniegšanu 2028. gadā, dalībvalstis izmanto vismaz 2. pakāpes metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, savukārt pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata iesniegšanu 2030. gadā dalībvalstis visām oglekļa krātuvju emisiju un piesaistījumu aplēsēm, kas attiecas uz teritorijām, kurās ietilpst a) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības ar lielu oglekļa uzkrājumu, teritorijām, kurās ietilpst b) un c) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības, kas tiek aizsargātas vai atjaunotas, un teritorijām, kurās ietilpst d) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības ar augstu nākotnes klimata risku, izmanto 3. pakāpes metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas noteikumiem, ja platība, kas ietilpst kādā no a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītajām atsevišķajām kategorijām, veido mazāk nekā 1 % no apsaimniekotās zemes platības, par kuru dalībvalsts ir ziņojusi, dalībvalstis izmanto vismaz 2. pakāpes metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem.

▼B

4. daļa

Informācijas ziņojuma indikatori

Indikatora nosaukums	Indikators
TRANSFORMĀCIJA B0	Īpatnējās CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju spēkstacijām, t/TJ CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju termoelektrostacijām, kt, dalītas ar visu produktu izlaidi publiskās un pašražotāju termoelektrostacijās, PJ
TRANSFORMĀCIJA E0	Īpatnējās CO2 emisijas no pašražotāju spēkstacijām, t/TJ CO2 emisijas no pašražotāju spēkstacijām, kt, dalītas ar visu produktu izlaidi pašražotāju termoelektrostacijās, PJ
RŪPNIECĪBA A1.1	Kopējo CO2 emisiju intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/miljons euro Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda rūpniecības, kt, dalītas ar dzelzs un tērauda rūpniecības bruto pievienoto vērtību
RŪPNIECĪBA A1.2	Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/miljons euro Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no ķīmijas rūpniecības, kt, dalītas ar ķīmijas rūpniecības bruto pievienoto vērtību
RŪPNIECĪBA A1.3	Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/miljons euro Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecības, kt, dalītas ar stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecības bruto pievienoto vērtību
RŪPNIECĪBA A1.4	Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība, t/miljons euro Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecības, kt, dalītas ar pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecības bruto pievienoto vērtību, miljonos euro (EC95)
RŪPNIECĪBA A1.5	Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – papīra un poligrāfijas rūpniecība, t/miljons euro Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no papīra un poligrāfijas rūpniecības, kt, dalītas ar papīra un poligrāfijas rūpniecības bruto pievienoto vērtību, miljonos euro (EC95)
MĀJSAIMNIECĪBAS A0	Īpatnējās CO2 emisijas no telpu platību apsildes mājsaimniecībās, t/m2 CO2 emisijas no telpu platību apsildes mājsaimniecībās, dalītas ar pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju platību, miljonos m2
PAKALPOJUMI B0	Īpatnējās CO2 emisijas no telpu platību apsildes komerciālajā un iestāžu sektorā, kg/m2 CO2 emisijas no telpu platību apsildes komerciālajā un iestāžu sektorā, kt, dalītas ar dienesta ēku platību, miljonos m2
TRANSPORTS B0	Īpatnējās, ar dīzeļdegvielu saistītās CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km
TRANSPORTS B0	Īpatnējās, ar benzīnu saistītās CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR RĪCĪBPOLITIKĀM UN PASĀKUMIEM SEG EMISIJU JOMĀ

Informācija, kas iekļaujama 18. pantā minētajos ziņojumos:

apraksts par savu nacionālo sistēmu ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām un ziņošanai par prognozēm attiecībā uz antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos saskaņā ar 39. panta 1. punktu vai informācija par visām izmaiņām minētajā sistēmā, ja šāds apraksts jau ir iesniegts;

atjauninājumi, kuri attiecas uz 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām, un progress minēto stratēģiju īstenošanā;

informācija par tādām nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām un par tādu Savienības rīcībpolitiku un pasākumu vai pasākumu grupu īstenošanu, ar ko ierobežo vai samazina SEG emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti piesaistītājos, strukturējot šo informāciju pa sektoriem un iedalot pa atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži), kas uzskaitītas V pielikuma 2. daļā. Minētajā informācijā atsaucas uz piemērojamajām un attiecīgajām nacionālajām vai Savienības rīcībpolitikām un iekļauj:

rīcībpolitikas vai pasākuma mērķi un īsu rīcībpolitikas vai pasākuma aprakstu;

ii)

politikas instrumenta veidu;

iii)

rīcībpolitikas, pasākuma vai pasākumu grupas īstenošanas statusu;

iv)

indikatorus, ko izmanto progresa pārraudzībai un izvērtēšanai laika gaitā;

ja pieejams, kvantitatīvās aplēses par ietekmi uz SEG emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, sadalot tās šādi:

—

atsevišķu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu ex ante izvērtējumu rezultāti. Aplēses sniedz par četriem secīgiem turpmākiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5 un kas seko uzreiz pēc pārskata gada, nošķirot SEG emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842 un Regula (ES) 2018/841,

—

atsevišķu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu ex post izvērtējumu rezultāti, ja tādi ir pieejami, nošķirot SEG emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842 un Regula (ES) 2018/841;

vi)

rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto izmaksu un ieguvumu pieejamās aplēses, kā arī rīcībpolitiku un pasākumu faktisko izmaksu un ieguvumu aplēses;

vii)

visas esošās atsauces uz nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumiem, uz informāciju par tādu Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, ar ko ierobežo vai samazina SEG emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti piesaistītājos, un uz attiecīgajiem tehniskajiem ziņojumiem;

▼M2

viii)

novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu, kas veicina Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un šīs regulas 15. pantā minētās ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu;

▼B

informācija par plānotajām papildu nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām, kas paredzēti SEG emisiju ierobežošanai papildus saistībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 un Regulu (ES) 2018/841;

informācija par saikni starp dažādām rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām, par ko paziņots saskaņā ar c) punktu, un to, kā šādas rīcībpolitikas un šādi pasākumi vai pasākumu grupas veicina dažādu prognožu scenāriju īstenošanos.

VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR PROGNOZĒM SEG EMISIJU JOMĀ

Informācija, kas iekļaujama 18. pantā minētajos ziņojumos:

prognozes bez pasākumiem, ja pieejams, prognozes ar pasākumiem un, ja pieejams, prognozes ar papildu pasākumiem;

kopējās SEG emisiju prognozes un atsevišķus aprēķinus par prognozētajām SEG emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Regula (ES) 2018/842 un prognozētajām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841;

saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu apzināto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme. Ja šādas rīcībpolitikas un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un izskaidro;

prognožu vajadzībām veiktās jutīguma analīzes rezultāti un informācija par izmantotajiem modeļiem un parametriem;

visas attiecīgās atsauces uz novērtējuma un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā 18. panta 4. punktā minētajām prognozēm.

VIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR NACIONĀLAJIEM PIELĀGOŠANĀS PASĀKUMIEM, JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM SNIEGTO FINANSIĀLO UN TEHNOLOĢISKO ATBALSTU UN IZSOLĒS GŪTAJIEM IEŅĒMUMIEM

1. daļa

Ziņojumi par pielāgošanās pasākumiem

Informācija, kas jāiekļauj 19. panta 1. punktā minētajos ziņojumos:

pielāgošanās galvenie uzdevumi, mērķi un institucionālais satvars;

klimata pārmaiņu prognozes, tostarp ekstrēmi laikapstākļi, klimata pārmaiņu ietekme, neaizsargātības pret klimata pārmaiņām un risku novērtējums un galvenie klimata pārmaiņu radītie apdraudējumi;

pielāgošanās spēja;

pielāgošanās plāni un stratēģijas;

monitoringa un izvērtēšanas satvars;

īstenošanā gūtais progress, tostarp laba prakse un izmaiņas pārvaldībā.

2. daļa

Ziņojumi par jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu

Informācija, kas jāiekļauj 19. panta 3. punktā minētajos ziņojumos:

informācija par finansiālo atbalstu, ko dalībvalsts apņēmusies sniegt un sniegusi jaunattīstības valstīm, par X-1 gadu, tostarp:

kvantitatīva informācija par publisko finansējumu un dalībvalsts mobilizētajiem finanšu resursiem. Informācija par finanšu plūsmām jābalsta uz tā dēvētajiem “Riodežaneiro politikas rādītājiem” saistībā ar atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī citām izsekošanas sistēmām, ko ieviesusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja;

ii)

kvalitatīva informāciju par metodiku, kas izskaidro kvantitatīvās informācijas aprēķināšanai izmantoto metodi, iekļaujot datu kvantificēšanai izmantotās metodikas izskaidrojumu, un attiecīgā gadījumā arī citu informāciju par jebkuru skaitlisko datu iegūšanai izmantotajām definīcijām un metodiku, jo īpaši saistībā ar informāciju, kas paziņota par mobilizētajām finanšu plūsmām;

iii)

pieejamā informācija par dalībvalsts veiktajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģijas nodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem jaunattīstības valstīs saskaņā ar UNFCCC, tostarp norādot, vai nodotā tehnoloģija vai īstenotais spēju veidošanas projekts ir izmantots, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi vai lai pielāgotos tai, saņēmēju valsti, un, ja iespējams, sniegtā atbalsta apjomu un nodotās tehnoloģijas vai spēju veidošanas projekta veidu;

pieejamā informācija par X gadā un turpmākajos gados plānoto atbalsta sniegšanu, iekļaujot informāciju par plānotajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģijas nodošanas projektiem vai spēju veidošanas projektiem jaunattīstības valstīs saskaņā ar UNFCCC un par nododamajām tehnoloģijām un īstenojamajiem spēju veidošanas projektiem, tostarp norādot, vai nododamā tehnoloģija vai īstenojamais spēju veidošanas projekts ir paredzēts, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi vai lai pielāgotos tai, saņēmēju valsti, un, ja iespējams, sniedzamā atbalsta apjomu un nododamās tehnoloģijas vai īstenojamā spēju veidošanas projekta veidu.

3. daļa

Ziņojumi par izsolēs gūtajiem ieņēmumiem

Informācija, kas jāiekļauj 19. panta 2. punktā minētajos ziņojumos:

informācija par to, kā X-1 gadā izlietoti ieņēmumi, kurus dalībvalsts ieguvusi kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, tostarp informācija par tādiem ieņēmumiem, kas izmantoti vienam vai vairākiem no minētās direktīvas 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, vai par tādu ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu un par darbībām, kas veiktas saskaņā ar minēto pantu;

informācija par to, kā atbilstīgi dalībvalsts noteiktajam ir izlietoti visi ieņēmumi no dalībvalsts aviācijas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu, un šī informācija jāsniedz saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu;

Izsolēs iegūtie ieņēmumi, kas nav izlietoti laikā, kad dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar 19. panta 2. punktu, tiek kvantificēti un iekļauti turpmāko gadu ziņojumos.

ANNEX IX

ADDITIONAL REPORTING OBLIGATIONS

Part 1

Additional reporting obligations in the area of renewable energy

The following additional information shall, unless otherwise stated, be included pursuant to point (c) of Article 20:

(a)

the functioning of the system of guarantees of origin for electricity, gas and heating and cooling from renewable sources, the levels of issuance and cancellation of guarantees of origin and the resulting annual national renewable energy consumption, as well as the measures taken to ensure the reliability and protection against fraud of the system;

(b)

amounts of biofuels, biogas renewable transport fuels of non-biological origin, recycled carbon fuels and renewable electricity consumed in the transport sector and, where relevant, their greenhouse saving performance, distinguishing between fuels produced from different types of food and feed crops and each type of feedstock listed in Annex IX to Directive (EU) 2018/2001;

(c)

developments in the availability, origin and use of biomass resources for energy purposes;

(d)

changes in commodity prices and land use within the Member State associated with its increased use of biomass and other forms of energy from renewable sources;

(e)

the estimated excess production of energy from renewable sources which could be transferred to other Member States so that these comply with Article 3(3) of Directive (EU) 2018/2001 and achieve the national contributions and trajectories referred to in point (a)(2) of Article 4 of this Regulation;

(f)

where applicable, the estimated demand for energy from renewable sources to be satisfied by means other than domestic production until 2030, including imported biomass feedstock;

(g)

the technological development and deployment of biofuels made from feedstocks listed in Annex IX to Directive (EU) 2018/2001;

(h)

where available, the estimated impact of the production or use of biofuels, bioliquids and biomass fuels on biodiversity, water resources, water availability and quality, soils and air quality within the Member State;

(i)

observed cases of fraud in the chain of custody of biofuels, bioliquids and biomass fuels;

(j)

information on how the share of biodegradable waste in waste used for producing energy has been estimated, and what steps have been taken to improve and verify such estimates;

(k)

electricity and heat generation from renewable energy in buildings, including disaggregated data on energy produced, consumed and injected into the grid by solar photovoltaic systems, solar thermal systems, biomass, heatpumps, geothermal systems, as well as all other decentralised renewables systems;

(l)

where applicable, the share of renewable energy in district heating, as well as the renewable energy produced by cities and renewable energy communities;

(m)

primary supply of solid biomass (in 1 000 m3, except with regard to point (1)(b)(iii), which will be provided in tonnes)

(1)

Forest biomass used for energy production (domestic production and import)

(a)

Primary biomass from forest used directly for energy production

(i)

Where available, branches and tree tops (reporting is voluntary)

(ii)

Where applicable, stumps (reporting is voluntary)

(iii)

Round wood (split into industrial roundwood and fuelwood)

(b)

Where applicable, forest-based industry co-products used directly for energy

(i)

Where applicable, bark

(ii)

Chips, sawdust and other wood particles

(iii)

Where applicable, black liquor and crude tall oil

(c)

Where available, post-consumer wood used directly for energy production

(d)

Processed wood-based fuel, produced from feedstocks not accounted under point (1)(a), (b) or (c):

(i)

Where applicable, wood charcoal

(ii)

Wood pellets and wood briquettes

(2)

Where available, agricultural biomass used for energy production (domestic production, import and export)

(a)

Energy crops for electricity or heat (including short rotation coppice)

(b)

Agricultural crop residues for electricity or heat

(3)

Where available, organic waste biomass for energy production (domestic production, import and export)

(a)

Organic fraction of industrial waste

(b)

Organic fraction of municipal waste

(c)

Waste sludges

(n)

final energy consumption of solid biomass (amount of solid biomass used for energy production in the following sectors):

(1)

Energy sector

(a)

Electricity

(b)

Combined heat and power

(c)

Heat

(2)

Industry sector internal (consumed and autoproduced electricity, CHP and heat)

(3)

Direct final consumption residential

(4)

Other

Part 2

Additional reporting obligations in the area of energy efficiency

In the area of energy efficiency, the following additional information shall be included pursuant to point (c) of Article 21:

(a)

major legislative and non-legislative policies, measures, financing measures and programmes implemented in year X-2 and X-1 (with X as the year when the report is due) to achieve their objectives referred to in point (b) of Article 4 which promote energy service markets, improve the energy performance of buildings, measures to utilise energy efficiency potentials of gas and electricity infrastructure and heating and cooling, improve information and qualification, other measures to promote energy efficiency;

(b)

the cumulative amount of energy savings achieved through Article 7 of Directive 2012/27/EU in years X-3 and X-2;

(c)

the amount of savings achieved by policy measures aimed at alleviation of energy poverty in line with Article 7(11) of Directive 2012/27/EU;

(d)

where applicable, the amount of savings achieved in accordance with point (c) of Article 7(4) of Directive 2012/27/EU;

(e)

progress in each sector and reasons why energy consumption remained stable or was growing in year X-3 and X-2 in final energy consumption sectors;

(f)

total building floor area of the buildings with a total useful floor area over 250 m2 owned and occupied by the Member States' central government that, on 1 January in year X-2 and X-1, which did not meet the energy performance requirements referred to in Article 5(1) of Directive 2012/27/EU;

(g)

total building floor area of heated and/or cooled buildings owned and occupied by the Member States' central government that was renovated in year X-3 and X-2 referred to in Article 5(1) of the Directive 2012/27/EU or the amount of energy savings in eligible buildings owned and occupied by their central government as referred to in Article 5(6) of Directive 2012/27/EU;

(h)

number of energy audits carried out in in year X-3 and X-2. In addition, the total estimated number of large companies in their territory to which Article 8(4) of Directive 2012/27/EU is applicable and the number of energy audits carried out in those enterprises in the year X-3 and X-2;

(i)

applied national primary energy factor for electricity and a justification if this is different from the default coefficient referred to in footnote (3) of Annex IV to Directive 2012/27/EU;

(j)

number and floor area of new and renovated nearly zero-energy buildings in year X-2 and X-1, as provided in Article 9 of the Directive 2010/31/EU, where necessary based on statistical sampling;

(k)

the internet link to the website where the list or the interface of energy services providers referred to in point (c) of Article 18(1) of Directive 2012/27/EU can be accessible.

X PIELIKUMS

SAVIENĪBAS BIOENERĢĒTIKAS ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS

ES bioenerģētikas ilgtspējas ziņojumā par enerģiju, kas saražota no biomasas, kurš Komisijai jāpieņem reizi divos gados kopā ar Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu saskaņā ar 35. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ietver vismaz šādu informāciju:

attiecīgie dažādu biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā ieguvumi un izmaksas vides jomā, Savienības importa rīcībpolitikas ietekme uz tiem, saistība ar piegādes drošību un veidi, kā panākt līdzsvaru starp iekšzemes ražošanu un importu;

biomasas ražošanas un izmantošanas ietekme uz ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, tostarp ietekme uz bioloģisko daudzveidību;

dati un analīze par pašreizējo un prognozēto ilgtspējīgas biomasas piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp biomasas pieprasījuma pieauguma ietekme uz sektoriem, kuros izmanto biomasu;

tādu biodegvielu tehnoloģiskā attīstība un izmantojums, kuras saražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, un novērtējums par izejvielu pieejamību un resursu konkurenci, ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus;

informācija par pieejamajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un to analīze attiecībā uz netiešu zemes izmantošanas maiņu saistībā ar visiem ražošanas paņēmieniem, kam pievienots novērtējums par to, vai var sašaurināt to nenoteiktības amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aplēses, un vai var ņemt vērā Savienības rīcībpolitiku, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības rīcībpolitiku, iespējamo ietekmi;

attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir nozīmīgs Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā avots, – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai; un

apkopota informācija no datubāzēm, kas minētas Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. punktā.

Ziņojot par SEG emisiju ietaupījumiem, ko dod biomasas izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko dalībvalstis ziņojumos norādījušas saskaņā ar šīs regulas IX pielikuma 1. daļas b) apakšpunktu, iekļaujot aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no Direktīvas (ES) 2018/2001 VIII pielikumā noteiktās jutīguma analīzes. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskajām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no jutīguma analīzes. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešā emisiju ietaupījuma aplēse, ja, izmantojot aizstāšanas pieeju, tiktu ņemti vērā atvasinātie produkti.

ANNEX XI

VOLUNTARY SCHEMES IN RESPECT OF WHICH THE COMMISSION HAS ADOPTED A DECISION PURSUANT TO ARTICLE 30(4) OF DIRECTIVE (EU) 2018/2001

The report on voluntary schemes in respect of which the Commission has adopted a decision pursuant to Article 30(4) of Directive (EU) 2018/2001, to be adopted biennially by the Commission together with the State of the Energy Union report pursuant to point (e) of Article 35(2) of this Regulation, shall contain the Commission's assessment of, as a minimum, the following:

(a)

the independence, modality and frequency of audits, both in relation to what is stated on those aspects in the scheme documentation, at the time the scheme concerned was approved by the Commission, and in relation to industry best practices;

(b)

the availability of, and experience and transparency in the application of, methods for identifying and dealing with non-compliance, with particular regard to dealing with situations or allegations of serious wrongdoing on the part of members of the scheme;

(c)

transparency, particularly in relation to the accessibility of the scheme, the availability of translations in the applicable languages of the countries and regions from which raw materials originate, the accessibility of a list of certified operators and relevant certificates, and the accessibility of auditor reports;

(d)

stakeholder involvement, particularly as regards the consultation of indigenous and local communities prior to decision making during the drafting and reviewing of the scheme as well as during audits and the response to their contributions;

(e)

the overall robustness of the scheme, particularly in light of rules on the accreditation, qualification and independence of auditors and relevant scheme bodies;

(f)

where available, market updates of the scheme, the amount of feedstocks and biofuels certified, by country of origin and type, the number of participants;

(g)

the ease and effectiveness of implementing a system that tracks the proofs of conformity with the sustainability criteria that the scheme gives to its member(s), such a system intended to serve as a means of preventing fraudulent activity with a view, in particular, to the detection, treatment and follow-up of suspected fraud and other irregularities and where appropriate, number of cases of fraud or irregularities detected;

(h)

options for entities to be authorised to recognise and monitor certification bodies;

(i)

criteria for the recognition or accreditation of certification bodies;

(j)

rules on how the monitoring of the certification bodies is to be conducted;

(k)

ways to facilitate or improve the promotion of best practices.

ANNEX XII

NATIONAL INVENTORY SYSTEMS

Information referred to in Article 37 includes the following:

(a)

data and methods reported for activities and installations under Directive 2003/87/EC for the purpose of preparing national GHG inventories in order to ensure consistency of the reported GHG emissions under the EU ETS and in the national GHG inventories;

(b)

data collected through the reporting systems on fluorinated gases in the relevant sectors established pursuant to Article 20 of Regulation (EU) No 517/2014 for the purpose of preparing national GHG inventories;

(c)

emissions, underlying data and methodologies reported by facilities under Regulation (EC) No 166/2006 for the purpose of preparing national GHG inventories;

(d)

data reported under Regulation (EC) No 1099/2008;

(e)

data collected via the geographical tracking of land areas in the context of existing Union and Member State programmes and surveys, including the LUCAS Land Use Cover Area frame Survey and the Copernicus Programme.

ANNEX XIII

CORRELATION TABLE

Regulation (EU) No 525/2013	This Regulation
Article 1	Article 1(1)
Article 2	—
Article 3	—
Article 4	Article 15
Article 5	Article 37(1), (2) and(6); Annex XII
Article 6	Article 37(3) and (7)
Article 7	Article 26(3), (4), (6) and (7); Annex V
Article 8	Article 26(2) and (7)
Article 9	Article 37(4) and (5)
Article 10	Article 40
Article 11	—
Article 12	Article 39
Article 13	Article 18(1)(a) and Article 18(3) and (4); Annex VI
Article 14	Article 18(1)(b) and Article (2), (3) and (4); Annex VII
Article 15	Article 19(1); Annex VIII, Part 1
Article 16	Article 19(3) and Annex VIII, Part 2
Article 17	Article 19(2), (4) and (5); Annex VIII, Part 3
Article 18	the second subparagraph of Article 17(2)
Article 19	—
Article 20	—
Article 21	Article 29(1)(c) and Article 29(5) and (7)
Article 22	—
Article 23	Article 41(1)(d), (e), (f), (g) and (h)
Article 24	Article 42
Article 25	—
Article 26	Article 44(1)(a) and Article 44(2), (3) and (6)
Article 27	—
Article 28	Article 57
Article 29	—

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 20.11.2023 00:00:00 -Doknr: CELEX:32018R1999
EULAW -
European Regulation published on http://eur-lex.europa.eu/