+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)
---+I NODAĻA
------+1. pants Priekšmets un darbības joma
------+2. pants Izņēmumi no darbības jomas
---------+2. pants 1.
---------+2. pants 2.
---------+2. pants 3.
---------+2. pants 4.
------+3. pants Definīcijas
------+4. pants Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija
---------+4. pants 1.
---------+4. pants 2.
---------+4. pants 3.
------+5. pants Blakusprodukti
---------+5. pants 1.
---------+5. pants 2.
---------+5. pants 3.
------+6. pants Atkritumu stadijas izbeigšanās
---------+6. pants 1.
---------+6. pants 2.
---------+6. pants 3.
---------+6. pants 4.
---------+6. pants 5.
------+7. pants Atkritumu saraksts
---------+7. pants ►M41.
---------+7. pants 2.
---------+7. pants 3.
---------+7. pants 4.
---------+7. pants 6.
---------+7. pants 7.
---+II NODAĻA
------+8. pants Ražotāja paplašināta atbildība
---------+8. pants 1.
---------+8. pants 2.
---------+8. pants 3.
---------+8. pants 4.
---------+8. pants 5.
------+8.a pants Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās minimālās prasības
---------+8.a pants 1.
---------+8.a pants 2.
---------+8.a pants 3.
---------+8.a pants 4.
---------+8.a pants 5.
---------+8.a pants 6.
---------+8.a pants 7.
---------+8.a pants 8.
------+9. pants Atkritumu rašanās novēršana
---------+9. pants 1.
---------+9. pants 2.
---------+9. pants 3.
---------+9. pants 4.
---------+9. pants 7.
---------+9. pants 9.
------+9.a pants Pārtikas atkritumu rašanās novēršana
---------+9.a pants 1.
---------+9.a pants 2.
---------+9.a pants 3.
---------+9.a pants 4.
---------+9.a pants 5.
---------+9.a pants 6.
---------+9.a pants 7.
---------+9.a pants 8.
---------+9.a pants 9.
------+10. pants Reģenerācija
---------+10. pants 1.
---------+10. pants 2.
---------+10. pants 3.
---------+10. pants 4.
---------+10. pants 5.
---------+10. pants 6.
------+11. pants Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei
---------+11. pants 1.
---------+11. pants 2.
---------+11. pants 3.
---------+11. pants 4.
---------+11. pants 5.
---------+11. pants 6.
---------+11. pants 7.
------+11.a pants Noteikumi mērķrādītāju sasniegšanas aprēķināšanu
---------+11.a pants 1.
---------+11.a pants 2.
---------+11.a pants 3.
---------+11.a pants 4.
---------+11.a pants 5.
---------+11.a pants 6.
---------+11.a pants 7.
---------+11.a pants 8.
---------+11.a pants 9.
---------+11.a pants 10.
------+11.b pants Agrīnās brīdināšanas ziņojums
---------+11.b pants 1.
---------+11.b pants 2.
------+12. pants Apglabāšana
---------+12. pants 1.
---------+12. pants 2.
------+13. pants Cilvēku veselības un vides aizsardzība
------+14. pants Izmaksas
---------+14. pants 1.
---------+14. pants 2.
---+III NODAĻA
------+15. pants Atbildība par atkritumu apsaimniekošanu
---------+15. pants 1.
---------+15. pants 2.
---------+15. pants 3.
---------+15. pants 4.
------+16. pants Pašpietiekamības un tuvuma principi
---------+16. pants 1.
---------+16. pants 2.
---------+16. pants 3.
---------+16. pants 4.
------+17. pants Bīstamo atkritumu kontrole
------+18. pants Aizliegums sajaukt bīstamus atkritumus
---------+18. pants 1.
---------+18. pants 2.
---------+18. pants 3.
------+19. pants Bīstamu atkritumu marķēšana
---------+19. pants 1.
---------+19. pants 2.
------+20. pants Bīstami atkritumi, kas radīti mājsaimniecībās
---------+20. pants 1.
---------+20. pants 2.
---------+20. pants 3.
---------+20. pants 4.
------+21. pants Atkritumeļļas
---------+21. pants 1.
---------+21. pants 2.
---------+21. pants 3.
---------+21. pants 4.
------+22. pants Bioloģiskie atkritumi
---------+22. pants 1.
---------+22. pants 2.
---------+22. pants 3.
------+22.a pants Ražotāja paplašinātas atbildības shēma tekstilizstrādājumiem
---------+22.a pants 1.
---------+22.a pants 2.
---------+22.a pants 3.
---------+22.a pants 4.
---------+22.a pants 5.
---------+22.a pants 6.
---------+22.a pants 7.
---------+22.a pants 8.
---------+22.a pants 9.
---------+22.a pants 10.
---------+22.a pants 11.
---------+22.a pants 12.
---------+22.a pants 13.
---------+22.a pants 14.
---------+22.a pants 15.
---------+22.a pants 16.
---------+22.a pants 17.
------+22.b pants Tekstilizstrādājumu, tekstilizstrādājumiem radniecīgu produktu vai apavu ražotāju reģistrs
---------+22.b pants 1.
---------+22.b pants 2.
---------+22.b pants 3.
---------+22.b pants 4.
---------+22.b pants 5.
---------+22.b pants 6.
---------+22.b pants 7.
---------+22.b pants 8.
---------+22.b pants 9.
---------+22.b pants 10.
------+22.c pants Ražotāju atbildības organizācijas tekstilizstrādājumu jomā
---------+22.c pants 1.
---------+22.c pants 2.
---------+22.c pants 3.
---------+22.c pants 4.
---------+22.c pants 5.
---------+22.c pants 6.
---------+22.c pants 7.
---------+22.c pants 8.
---------+22.c pants 9.
---------+22.c pants 10.
---------+22.c pants 11.
---------+22.c pants 12.
---------+22.c pants 13.
---------+22.c pants 14.
---------+22.c pants 15.
---------+22.c pants 16.
---------+22.c pants 17.
---------+22.c pants 18.
---------+22.c pants 19.
---------+22.c pants 20.
------+22.d pants Tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošana
---------+22.d pants 1.
---------+22.d pants 2.
---------+22.d pants 3.
---------+22.d pants 4.
---------+22.d pants 5.
---------+22.d pants 6.
---------+22.d pants 7.
---------+22.d pants 8.
---------+22.d pants 9.
---------+22.d pants 10.
---+IV NODAĻA
------+23. pants Atļaujas izdošana
---------+23. pants 1.
---------+23. pants 2.
---------+23. pants 3.
---------+23. pants 4.
---------+23. pants 5.
------+24. pants Atbrīvojums no prasības iegūt atļauju
------+25. pants Nosacījumi atbrīvojumiem
---------+25. pants 1.
---------+25. pants 2.
---------+25. pants 3.
------+26. pants Reģistrācija
------+27. pants Minimālie standarti
---------+27. pants 1.
---------+27. pants 2.
---------+27. pants 3.
---------+27. pants 4.
---+V NODAĻA
------+28. pants Atkritumu apsaimniekošanas plāni
---------+28. pants 1.
---------+28. pants 2.
---------+28. pants 3.
---------+28. pants 4.
---------+28. pants 5.
------+29. pants Atkritumu rašanās novēršanas programmas
---------+29. pants 1.
---------+29. pants 2.
---------+Article 29 2a.
---------+29. pants 5.
------+29.a pants Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas
---------+29.a pants 1.
---------+29.a pants 2.
------+30. pants Plānu un programmu izvērtēšana un pārskatīšana
---------+30. pants 1.
---------+30. pants 2.
------+31. pants Sabiedrības dalība
------+32. pants Sadarbība
------+33. pants Komisijai iesniedzamā informācija
---------+33. pants 1.
---------+33. pants 2.
---+VI NODAĻA
------+34. pants Inspekcijas
---------+34. pants 1.
---------+34. pants 2.
---------+34. pants 3.
------+35. pants Uzskaite
---------+35. pants 1.
---------+35. pants 2.
---------+35. pants 3.
---------+35. pants 4.
---------+35. pants 5.
------+36. pants Noteikumu izpildes nodrošināšana un sankcijas
---------+36. pants 1.
---------+36. pants 2.
---+VII NODAĻA
------+37. pants Ziņošana
---------+37. pants 1.
---------+37. pants 2.
---------+37. pants 3.
---------+37. pants 4.
---------+37. pants 5.
---------+Article 37 5a.
---------+37. pants 6.
---------+37. pants 7.
------+38. pants Informācijas apmaiņa un paraugprakses apmaiņa, interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai
---------+38. pants 1.
---------+38. pants 2.
---------+38. pants 3.
------+38.a pants Deleģēšanas īstenošana
---------+38.a pants 1.
---------+38.a pants 2.
---------+38.a pants 3.
---------+38.a pants 4.
---------+38.a pants 5.
---------+38.a pants 6.
------+39. pants Komiteju procedūra
---------+39. pants 1.
---------+39. pants 2.
------+40. pants Transponēšana
---------+40. pants 1.
---------+40. pants 2.
------+41. pants Atcelšana un pārejas noteikumi
------+41.a pants Pārskatīšana
------+42. pants Spēkā stāšanās
------+43. pants Adresāti
---+I PIELIKUMS
---+II PIELIKUMS
---+III PIELIKUMS ATKRITUMU ĪPAŠĪBAS, KAS PADARA TOS BĪSTAMUS
---+IV PIELIKUMS
---+IVa PIELIKUMS
---+IVb PIELIKUMS
---+IVc PIELIKUMS PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS RAŽOTĀJA PAPLAŠINĀTĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKTIEM TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM, TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM RADNIECĪGIEM PRODUKTIEM UN APAVIEM
---+V PIELIKUMS
|
English -
European Union -
Environment -
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/98/EK
(2008. gada 19. novembris)
par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
I NODAĻA
|
I NODAĻA
|
|
II NODAĻA
|
II NODAĻA
|
|
III NODAĻA
|
III NODAĻA
|
|
IV NODAĻA
|
IV NODAĻA
|
|
V NODAĻA
|
V NODAĻA
|
|
VI NODAĻA
|
VI NODAĻA
|
|
VII NODAĻA
|
VII NODAĻA
|
|
I PIELIKUMS
|
I PIELIKUMS
ATKRITUMU APGLABĀŠANA
D 1 Noglabāšana virs vai zem zemes (piem., atkritumu poligonā u.c.)
D 2 Attīrīšana augsnē (piemēram, šķidro atkritumu vai dūņu bioloģiska noārdīšanās augsnē u.tml.)
D 3 Iesūknēšana zemes dzīlēs (piemēram, iesūknējamu atkritumu iesūknēšana akās, sālsalās vai dabīgi radušos apakšzemes dobumos u.tml.)
D 4 Uzglabāšana dīķos vai baseinos (piem., šķidrumu vai dūņainu atkritumu novietošana bedrēs, dīķos, lagūnās u.tml.)
D 5 Īpaši ierīkoti atkritumu poligoni (piemēram, atkritumu apglabāšana atsevišķos izklātos nodalījumos, kas ir nošķirti cits no cita un no vides u.tml.)
D 6 Ievadīšana ūdenstilpnē, izņemot jūras/okeānus
D 7 Izgāšana jūrā vai okeānā, arī apglabāšana jūras gultnē
D 8 Bioloģiska apstrāde, kas nav minēta citur šajā pielikumā un kuru dēļ veidojas galējie savienojumi vai maisījumi, kurus apglabā, izmantojot kādu no D 1 līdz D 12 punktā minētajiem paņēmieniem
D 9 Fizikāli ķīmiska apstrāde, kas nav minēta citur šajā pielikumā un kuras dēļ veidojas galējie savienojumi vai maisījumi, kurus apglabā, izmantojot kādu no D 1 līdz D 12 punktā minētajiem paņēmieniem (piemēram, iztvaicēšana, žāvēšana, kalcinēšana u.tml.)
D 10 Sadedzināšana uz zemes
D 11 Sadedzināšana jūrā (
*5
)
D 12 Pastāvīga glabāšana (piem., konteineru noglabāšana kalnraktuvēs u.tml.)
D 13 Sajaukšana, pirms izmanto kādu no D 1 līdz D 12 minētajiem paņēmieniem (
*6
)
14 D Pārsaiņošana, pirms izmanto kādu no D 1 līdz D 13 punktā minētajiem paņēmieniem
D 15 Glabāšana, pirms izmanto kādu no D 1 līdz D 14 punktā minētajiem paņēmieniem (izņemot pagaidu glabāšanu pirms savākšanas teritorijā, kur atkritumi radīti) (
*7
)
|
|
II PIELIKUMS
|
II PIELIKUMS
ATKRITUMU REĢENERĀCIJA
R 1 Izmanto galvenokārt kā degvielu vai citu līdzekli enerģijas ražošanai (
*8
).
R 2 Šķīdinātāju atgūšana/reģenerācija
▼M4
R 3 Organisko vielu pārstrāde/atgūšana, izņemot šķīdinātājus (arī kompostēšana un citi bioloģiskas pārstrādes paņēmieni) (
*9
)
R 4 Metālu un metālu savienojumu pārstrāde/atgūšana (
*10
)
R 5 Citu neorganisko materiālu pārstrāde/atgūšana (
*11
)
▼B
R 6 Skābju vai bāzu reģenerācija
R 7 Piesārņojuma apkarošanai izmantoto vielu reģenerācija
R 8 Katalizatoru komponentu reģenerācija
R 9 Eļļu reģenerācija vai atkārtota izmantošana citā veidā
R 10 Apstrāde augsnē, kā rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai kā rezultātā notiek ekoloģiski uzlabojumi
R 11 Tādu atkritumu izmantošana, kas iegūti, izmantojot jebkuru no R 1 līdz R 10 minētajām darbībām
R 12 Atkritumu apmaiņa, lai ar tiem veiktu kādu no R 1 līdz R 11 minētajām darbībām (
*12
)
R 13 Atkritumu glabāšana līdz jebkuras R 1 līdz R 12 punktā minētas darbības izmantošanas (izņemot īslaicīgu glabāšanu pirms savākšanas vietā, kur atkritumi radīti) (
*13
)
|
|
III PIELIKUMS ATKRITUMU ĪPAŠĪBAS, KAS PADARA TOS BĪSTAMUS
|
III PIELIKUMS
ATKRITUMU ĪPAŠĪBAS, KAS PADARA TOS BĪSTAMUS
|
“Sprādzienbīstams”:
|
atkritumi, kas ar ķīmiskas reakcijas starpniecību spēj radīt tādas temperatūras un spiediena gāzi tādā ātrumā, ka var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi. Tiem pieskaitāmi pirotehnikas atkritumi, sprādzienbīstami organisko peroksīdu atkritumi un sprādzienbīstami pašreaģējoši atkritumi.
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 1. tabulā, atkritumus saskaņā ar testēšanas metodēm vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē par HP 1. Ja vielas, maisījuma vai izstrādājuma klātbūtne norāda, ka atkritumi ir sprādzienbīstami, tos klasificē par bīstamiem ar HP 1.
1. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 1:
|
Bīstamības klase un bīstamības kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
|
Nestab. sprādzienbīst.
|
H200
|
|
Sprādzienbīst. 1.1
|
H201
|
|
Sprādzienbīst. 1.2
|
H202
|
|
Sprādzienbīst. 1.3
|
H203
|
|
Sprādzienbīst. 1.4
|
H204
|
|
Pašreaģ. A
|
H240
|
|
Org. peroks. A
|
|
Pašreaģ. B
|
H241
|
|
Org. peroks. B
|
|
|
“Spēcīgs oksidētājs”:
|
atkritumi, kas, parasti pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu sadegšanu.
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 2. tabulā, atkritumus saskaņā ar testēšanas metodēm vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē par HP 2. Ja vielas klātbūtne norāda, ka atkritumi ir oksidējoši, tos klasificē par bīstamiem ar HP 2.
2. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 2:
|
Bīstamības klase un bīstamības kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
|
Oks. gāze 1
|
H270
|
|
Oks. šķidr. 1
|
H271
|
|
Oks. šķīd. 1
|
|
Oks. šķidr. 2, oks. šķidr. 3
|
H272
|
|
Oks. šķīd. 2, oks. šķīd. 3
|
|
|
“Uzliesmojošs”:
|
|
—
|
uzliesmojoši šķidrie atkritumi:šķidrie atkritumi ar uzliesmošanas temperatūru, kas zemāka par 60 °C, vai gāzeļļas, dīzeļa un vieglās kurināmās eļļas atkritumi ar uzliesmošanas temperatūru, kas augstāka par 55 °C, bet zemāka vai vienāda ar 75°;
|
|
—
|
uzliesmojošs pirofors šķidrums un cietie atkritumi:cietie vai šķidrie atkritumi, kas pat mazos daudzumos saskarē ar gaisu piecu minūšu laikā var uzliesmot;
|
|
—
|
uzliesmojoši cietie atkritumi:cietie atkritumi, kas viegli uzliesmo vai berzes iedarbībā var uzliesmot vai izraisīt uzliesmošanu;
|
|
—
|
uzliesmojoši gāzveida atkritumi:gāzveida atkritumi, kas pie standarta spiediena 101,3 kPa uzliesmo gaisā 20°C temperatūrā;
|
|
—
|
ūdenī reaģējoši atkritumi:atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ūdeni, izdala bīstamu daudzumu uzliesmojošas gāzes;
|
|
—
|
citi uzliesmojoši atkritumi:uzliesmojoši aerosoli, uzliesmojoši pašsasilstoši atkritumi, uzliesmojoši organiskie peroksīdi un uzliesmojoši pašreaģējoši atkritumi.
|
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 3. tabulā, atkritumus vajadzības un samērīgā gadījumā novērtē saskaņā ar testēšanas metodēm. Ja vielas klātbūtne norāda, ka atkritumi ir uzliesmojoši, tos klasificē par bīstamiem ar HP 3.
3. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 3:
|
Bīstamības klase un kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
|
Uzliesm. gāze 1
|
H220
|
|
Uzliesm. gāze 2
|
H221
|
|
Aerosols 1
|
H222
|
|
Aerosols 2
|
H223
|
|
Uzliesm. šķidr. 1
|
H224
|
|
Uzliesm. šķidr. 2
|
H225
|
|
Uzliesm. šķidr. 3
|
H226
|
|
Uzliesm. šķīd. 1
|
H228
|
|
Uzliesm. šķīd. 2
|
|
Pašreaģ. CD
|
H242
|
|
Pašreaģ. EF
|
|
Org. peroks. CD
|
|
Org. peroks. EF
|
|
Pir. šķīd. 1
|
H250
|
|
Pir. šķīd. 1
|
|
Pašsasilst. 1
|
H251
|
|
Pašsilst. 2
|
H252
|
|
Ūdenī reaģ. 1
|
H260
|
|
Ūdenī reaģ. 2
Ūdenī reaģ. 3
|
H261
|
|
|
“Kairinošs – kairina ādu un izraisa acu bojājumus”:
|
atkritumi, kas saskarē var izraisīt ādas kairinājumu vai radīt acu bojājumus.
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas koncentrācijā, kas ir lielāka par robežkoncentrāciju, un minētās vielas ir klasificētas kādā no bīstamības klasēm, ar bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, un ja minētā koncentrācija pārsniedz vai ir vienāda ir vienu vai vairākām no šādām robežvērtībām, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.
Robežvērtība, ko ņem vērā, novērtējot, vai atkritumi ir ādai kodīgi 1A (H314), rada ādas kairinājumu 2 (H315), acu bojājumus 1 (H318) un acu kairinājumu 2 (H319), ir 1 %.
Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas kā ādai kodīgas A1 kategorijas (H314) vielas, ir vienāda vai lielāka par 1 %, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.
Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas ar H318, ir vienāda vai lielāka par 10 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.
Ja visu to vielu kopējā koncentrācija, kuras klasificētas ar H315 un H319, ir vienāda vai lielāka par 20 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 4.
Uzmanību! Atkritumus, kuri satur vielas, kas klasificētas ar H314 (ādai kodīgas 1A, 1B vai 1C kategorijas vielas) daudzumos, kas vienādi vai lielāki par 5 %, klasificē par bīstamiem ar HP 8. Ja atkritumus klasificē ar HP 8, HP 4 nepiemēro.
|
|
“Toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT)/Toksisks ieelpojot”:
|
atkritumi, kas pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības var būt toksiski noteiktiem mērķa orgāniem vai kas izraisa akūtu toksisku iedarbību pēc ieelpošanas.
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas vienā vai vairākās bīstamības klasēs un ar vienu vai vairākiem bīstamības kategoriju kodiem un bīstamības apzīmējumu kodiem, kas norādīti 4. tabulā, un ja viena vai vairākas 4. tabulā norādītās robežkoncentrācijas tiek pārsniegtas vai ir izlīdzinātas, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 5. Ja atkritumos ir vielas, kas klasificētas par STOT, tajos jābūt atsevišķai vielai robežkoncentrācijā, kas ir vienāda vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 5.
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas par toksiskām ieelpojot 1, un šo vielu summa ir lielāka vai vienāda ar robežkoncentrāciju, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 5 tikai tad, ja kopējā kinemātiskā viskozitāte (40 C temperatūrā) nepārsniedz 20,5 mm2/s. (
27
)
4. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 5:
|
Bīstamības klase un bīstamības kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
Robežkoncentrācija
|
|
STOT SE 1
|
H370
|
1 %
|
|
STOT SE 2
|
H371
|
10 %
|
|
STOT SE 3
|
H335
|
20 %
|
|
STOT RE 1
|
H372
|
1 %
|
|
STOT RE 2
|
H373
|
10 %
|
|
Toks. ieelpojot 1
|
H304
|
10 %
|
|
|
“Akūts toksiskums”:
|
atkritumi, kas var izraisīt akūtu toksisku iedarbību caur muti vai ādu, vai ieelpojot.
Ja visu to atkritumos esošo vielu koncentrāciju summa, kuras klasificētas akūtā toksiskuma bīstamības klasē, ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu, kas doti 5. tabulā, ir lielāka vai vienāda ar minētajā tabulā norādīto robežvērtību, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 6. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par akūti toksisku, koncentrāciju summa jānosaka tikai tām vielām, kuras klasificētas vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā.
Veicot novērtējumu, piemēro šādas robežvērtības:
—
akūt. toksisk. 1, 2 vai 3 (H300, H310, H330, H301, H311, H331): 0,1 %;
—
akūt. toksisk. 4 (H302, H312, H332): 1 %.
5. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 6:
|
Bīstamības klase un kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
Robežkoncentrācija
|
|
Akūts toksisk. 1 (caur muti)
Akūts toksisk. 2 (caur muti)
Akūts toksisk. 3 (caur muti)
Akūts toksisk. 4 (caur muti)
Akūts toksisk. 1 (caur ādu)
Akūts toksisk. 2 (caur ādu)
Akūts toksisk. 3 (caur ādu)
Akūts toksisk. 4 (caur ādu)
Akūts toksisk. 1 (ieelpojot)
Akūts toksisk. 2 (ieelpojot)
Akūts toksisk. 3 (ieelpojot)
Akūts toksisk. 4 (ieelpojot)
|
H300
H300
H301
H302
H310
H310
H311
H312
H330
H330
H331
H332
|
0,1 %
0,25 %
5 %
25 %
0,25 %
2,5 %
15 %
55 %
0,1 %
0,5 %
3,5 %
22,5 %
|
|
|
“Kancerogēns”:
|
atkritumi, kas izraisa vēzi vai palielina tā rašanās iespējamību.
Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodiem un bīstamības apzīmējuma kodiem un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 6. tabulā, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 7. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par kancerogēnu, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 7.
6. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 7:
|
Bīstamības klase un kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
Robežkoncentrācija
|
|
Kanc. 1 A
|
H350
|
0,1 %
|
|
Kanc. 1 B
|
|
Kanc. 2
|
H351
|
1,0 %
|
|
|
“Kodīgs”:
|
atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ādu, var izraisīt ādas bojājumus.
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas par 1.A, 1.B vai 1.C kategorijas (H314) vielām, kas ir kodīgas ādai, un šo vielu koncentrāciju summa ir vienāda vai lielāka par 5 %, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 8.
Robežvērtība, kas jāņem vērā, novērtējot, vai atkritumi ir ādai kodīgi un ir pieskaitāmi 1.A, 1.B vai 1.C kategorijai (H314), ir 1,0 %.
|
|
“Infekciozs”:
|
atkritumi, kas satur dzīvotspējīgus mikroorganismus vai to toksīnus, par kuriem ir zināms vai domājams, ka tie var izraisīt cilvēku vai citu dzīvu organismu saslimšanu.
Bīstamības apzīmējumu HP 9 piešķir, pamatojoties uz atsauces dokumentos vai dalībvalstu tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem.
|
|
“Toksisks reprodukcijai”:
|
atkritumi, kas nelabvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju un pieaugušu vīriešu un sieviešu auglību, kā arī rada ontoģenēzes toksicitāti pēcnācējiem.
Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar bīstamības kategorijas kodu un bīstamības apzīmējuma kodu un kuras robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no robežkoncentrācijām, kas norādītas 7. tabulā, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 10. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par toksisku reprodukcijai, minēto vielu robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 10.
7. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 10:
|
Bīstamības klase un bīstamības kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
Robežkoncentrācija
|
|
Repr. 1A
|
H360
|
0,3 %
|
|
Repr. 1 B
|
|
Repr. 2
|
H361
|
3,0 %
|
|
|
“Mutagēns”:
|
atkritumi, kas var izraisīt mutācijas, ka ir paliekoša pārmaiņa ģenētiskā materiāla daudzumā vai struktūrā šūnā.
Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kādā no turpmāk minētajām bīstamības klasēm ar kādu no turpmāk minētajiem bīstamības kategorijas kodiem un bīstamības apzīmējuma kodiem, un tās robežkoncentrācija ir lielāka vai vienāda ar kādu no 8. tabulā minētajām robežkoncentrācijām, tad atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 11. Ja atkritumos ir vairāk nekā viena viela, kas klasificēta par mutagēnu, minētās vielas robežkoncentrācijai jābūt vienādai vai lielākai par noteikto robežkoncentrāciju, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 11.
8. tabula. Bīstamības klase, bīstamības kategoriju kodi un bīstamības apzīmējumu kodi atkritumu sastāvdaļām un attiecīgās robežkoncentrācijas, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 11:
|
Bīstamības klase un kategorijas kods
|
Bīstamības apzīmējuma kods
|
Robežkoncentrācija
|
|
Mutag. 1A,
|
H340
|
0,1 %
|
|
Mutag. 1B
|
|
Mutag. 2
|
H341
|
1,0 %
|
|
|
“Akūtas toksiskas gāzes izplūde”:
|
atkritumi, kas, nonākot saskarē ar ūdeni vai skābi, izdala akūtu toksisku gāzi (akūts toks. 1, 2 vai 3).
Ja atkritumi satur vielu, kas pieskaitāma kādai no papildu bīstamības klasēm – EUH029, EUH031 un EUH032 –, tos atkarībā no testēšanas metodēm vai pamatnostādnēm klasificē par bīstamiem ar HP 12.
|
|
“Jutīgumu izraisošs”:
|
atkritumi, kas satur vienu vai vairākas vielas, par kurām zināms, ka tās izraisa ādas vai elpošanas orgānu jutīgumu.
Ja atkritumi satur vielu, kas klasificēta kā jutīgumu izraisoša un ir apzīmēta ar bīstamības apzīmējuma kodu H317 vai H334, un minētās vielas robežkoncentrācija ir vienāda vai lielāka par 10 %, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 13.
|
▼M3
|
“Ekotoksisks”:
|
atkritumi, kas rada vai var radīt tūlītēju vai kavētu apdraudējumu vienam vai vairākiem vides elementiem.
Atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 14, ja tie atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem.
—
Atkritumi satur vielu, kas klasificēta kā ozona slāni noārdoša viela un kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (
28
) piešķirts bīstamības apzīmējuma kods H420, un šādas vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 0,1 %.
[c(H420) ≥ 0,1 %]
—
Atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kategorijā “akūts ūdens vidē” un kam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 piešķirts bīstamības apzīmējuma kods H400, un minēto vielu koncentrāciju summa ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 25 %. Šādām vielām piemēro robežvērtību 0,1 %.
[Σ c (H400) ≥ 25 %]
—
Atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kategorijā “hronisks ūdens vidē 1”, “hronisks ūdens vidē 2” vai “hronisks ūdens vidē 3” un kam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 piešķirts(-i) bīstamības apzīmējuma kods(-i) H410, H411 vai H412, un visu kategorijā “hronisks ūdens vidē 1” (H410) klasificēto vielu koncentrāciju summa, reizināta ar 100, plus visu kategorijā “hronisks ūdens vidē 2” (H411) klasificēto vielu koncentrāciju summa, reizināta ar 10, plus visu kategorijā “hronisks ūdens vidē 3” (H412) klasificēto vielu koncentrāciju summa ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 25 %. Vielām, kas klasificētas kā H410, piemēro robežvērtību 0,1 %, savukārt vielām, kas klasificētas kā H411 vai H412, piemēro robežvērtību 1 %.
[100 × Σc (H410) + 10 × Σc (H411) + Σc (H412) ≥ 25 %]
—
Atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas klasificētas kategorijā “hronisks ūdens vidē 1”, “hronisks ūdens vidē 2”, “hronisks ūdens vidē 3” vai “hronisks ūdens vidē 4” un kam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 piešķirts(-i) bīstamības apzīmējuma kods(-i) H410, H411, H412 vai H413, un visu kategorijā “hronisks ūdens vidē” klasificēto vielu koncentrāciju summa ir vienāda ar vai lielāka par robežkoncentrāciju 25 %. Vielām, kas klasificētas kā H410, piemēro robežvērtību 0,1 %, savukārt vielām, kas klasificētas kā H411, H412 vai H413, piemēro robežvērtību 1 %.
[Σ c H410 + Σ c H411 + Σ c H412 + Σ c H413 ≥ 25 %]
kur: Σ = summa un c = vielu koncentrācija.
|
▼M1
|
“Atkritumi, kas spējīgi demonstrēt iepriekšminētu bīstamu īpašību, ko ne vienmēr atspoguļo sākotnējie atkritumi”.
|
Ja atkritumi satur vienu vai vairākas vielas, kas apzīmētas ar kādu no 9. tabulā minētajiem bīstamības vai papildu bīstamības apzīmējumiem, atkritumus klasificē par bīstamiem ar HP 15, ja vien tie nav tādā formā, ka tie nekādos apstākļos nedemonstrē sprādzienbīstamas vai potenciāli sprādzienbīstamas īpašības.
9. tabula. Bīstamības apzīmējumi un bīstamības papildapzīmējumi atkritumu sastāvdaļām, lai atkritumus varētu klasificēt par bīstamiem ar HP 15:
|
Bīstamības apzīmējumi/Papildu bīstamības apzīmējumi
|
|
Ugunī var masveidā eksplodēt
|
H205
|
|
Sprādzienbīstams sausā veidā
|
EUH001
|
|
Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus
|
EUH019
|
|
Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē
|
EUH044
|
Turklāt dalībvalstis var noteikt atkritumus par bīstamiem ar HP 15, par pamatu ņemot citus piemērojamos kritērijus, piemēram, izskalojuma novērtējumu.
▼M3 —————
▼C2
Testēšanas metodes
Jāizmanto metodes, kas aprakstītas Komisijas Regulā (EK) Nr. 440/2008 (
29
) un citās attiecīgās CEN norādēs, vai citas starptautiski atzītas testēšanas metodes un pamatnostādnes.
|
|
|
IV PIELIKUMS
|
IV PIELIKUMS
DIREKTĪVAS 29. PANTĀ MINĒTO ATKRITUMU RAŠANĀS NOVĒRŠANAS PASĀKUMU PIEMĒRI
Pasākumi, kas var ietekmēt atkritumu radīšanas pamatnosacījumus
1. Plānošanas pasākumu vai citu ekonomikas instrumentu izmantošana, kas veicina resursu efektīvu izmantošanu.
2. Pētniecības un attīstības veicināšana, lai izstrādātu tīrākus un mazāku atkritumu daudzumu radošus produktus un tehnoloģijas, un tādas pētniecības un attīstības rezultātu izplatīšana un izmantošana.
3. Tādu efektīvu un nozīmīgu rādītāju izstrāde, kas ļauj konstatēt ar atkritumu radīšanu saistītu ietekmi uz vidi un kas vērsta uz atkritumu rašanās novēršanu visos mērogos, piemēram, Kopienas mērogā veikti produktu salīdzinājumi, vietēju iestāžu darbības un attiecīgas valsts mērogā veikti pasākumi.
Pasākumi, kas var ietekmēt projektēšanas un ražošanas, un izplatīšanas stadiju
4. Ekodizaina veicināšana (vides aspektu sistemātiska iestrāde produkta konstrukcijā, lai uzlabotu tā ietekmi uz vidi visā tā aprites ciklā).
5. Informācijas sniegšana par atkritumu rašanās novēršanas metodēm, lai rūpniecībā ieviestu labākās pieejamās metodes.
6. Mācību organizēšana kompetentām iestādēm saistībā ar atkritumu rašanās novēršanas prasību ietveršanu atļaujās saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 96/61/EK.
7. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu ieviešana iekārtās, uz ko neattiecas Direktīva 96/61/EK. Ja vajadzīgs, tādi pasākumi varētu ietvert atkritumu rašanās novēršanas izvērtējumus vai plānus.
8. Informētības veicināšanas kampaņu izmantošana vai finansiāla, lēmumu pieņemšanas vai citāda atbalsta sniegšana uzņēmumiem. Tādi pasākumi varētu būt jo īpaši efektīvi, ja tie ir vērsti uz maziem un vidējiem uzņēmumiem vai pielāgoti tiem, un darbojas ar izveidotu uzņēmumu tīklu palīdzību.
9. Brīvprātīgu vienošanos, patērētāju un ražotāju diskusiju vai nozares apspriežu izmantošana, lai attiecīgie uzņēmumi vai rūpniecības nozares izstrādātu atkritumu rašanās novēršanas plānus vai mērķus, vai uzlabotu produktus vai iesaiņojumu, kas rada lielu daudzumu atkritumu.
10. Uzticamu vides apsaimniekošanas sistēmu, tostarp EMAS un ISO 14001, veicināšana.
Pasākumi, kas var ietekmēt patēriņa un izmantošanas stadiju
11. Ekonomikas instrumenti, piemēram, veicinot “videi nekaitīgu iepirkšanos” vai ieviešot obligātu maksājumu, kas pircējiem jāmaksā par konkrētu preci vai iesaiņojuma elementu, ko citādi nodrošinātu bez maksas.
12. Informētības veicināšanas kampaņu izmantošana un informācijas sniegšana, kas vērsta un sabiedrību kopumā vai konkrētu patērētāju grupu.
13. Uzticama ekomarķējuma veicināšana.
14. Vienošanās ar nozari, piemēram, diskusijas par produktu izmantošanu, piemēram, tās, ko īsteno saskaņā ar integrēto produktu politiku, vai ar mazumtirgotājiem – par atkritumu rašanās novēršanas informācijas un tādu produktu pieejamību, kas mazāk ietekmē vidi.
15. Sakarā ar valsts un korporatīvo iepirkumu vides un atkritumu rašanās novēršanas kritēriju ietveršana uzaicinājumos piedalīties konkursos un līgumos saskaņā ar Rokasgrāmatu par valsts iepirkumiem, ņemot vērā vides aspektus, ko Komisija publicējusi 2004. gada 29. oktobrī.
16. Attiecīgu atkritumos izmestu produktu vai to sastāvdaļu atkārtotas izmantošanas un/vai labošanas veicināšana, jo īpaši izmantojot tādus pasākumus kā izglītošana, ekonomiski, loģistiski vai citi pasākumi, piemēram, izveidojot vai atbalstot akreditētus labošanas un atkārtotas izmantošanas centrus un tīklus, jo īpaši blīvi apdzīvotos reģionos.
|
|
IVa PIELIKUMS
|
IVa PIELIKUMS
EKONOMIKAS INSTRUMENTU UN CITU PASĀKUMU PIEMĒRI, LAI SNIEGTU STIMULUS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS HIERARHIJAS PIEMĒROŠANAI, KĀ MINĒTS 4. PANTA 3. PUNKTĀ (
30
)
1.
Maksa un ierobežojumi attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un atkritumu sadedzināšanu, kas veicina atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi, vienlaikus nodrošinot, ka apglabāšana poligonos ir vismazāk vēlamais atkritumu apsaimniekošanas veids.
2.
“Maksā, kad izmet” shēmas, saskaņā ar kurām iekasē maksu no atkritumu radītājiem, pamatojoties uz faktiski radīto atkritumu daudzumu, un nodrošina stimulus pārstrādājamo atkritumu atdalīšanai to rašanās vietā un jauktu atkritumu apjoma samazināšanai.
3.
Fiskāli stimuli produktu, jo īpaši pārtikas, ziedošanai.
4.
Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas attiecībā uz dažādu veidu atkritumiem un pasākumiem, lai palielinātu šo shēmu efektivitāti, izmaksu efektivitāti un pārvaldību.
5.
Depozīta sistēmas un citi pasākumi, lai veicinātu izmantoto produktu un materiālu efektīvu savākšanu.
6.
Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā veiktu investīciju pārdomāta plānošana, tostarp izmantojot Savienības fondus.
7.
Ilgtspējīgs publiskais iepirkums, lai veicinātu atkritumu labāku apsaimniekošanu un pārstrādātu produktu un materiālu izmantošanu.
8.
Pasākumi, ar ko ierobežo subsīdijas, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.
9.
Fiskālo pasākumu vai citu līdzekļu izmantošana, lai veicinātu produktu un materiālu, kas ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādāti, izmantošanu.
10.
Atbalsts pētniecībai un inovācijām modernajās pārstrādes tehnoloģijās un atjaunošanā.
11.
Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana atkritumu apstrādē.
12.
Ekonomiski stimuli reģionālām un vietējām iestādēm, jo īpaši, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un intensīvāk izmantotu dalītās savākšanas sistēmas, vienlaikus izvairoties no atbalsta apglabāšanai poligonos un sadedzināšanai.
13.
Sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas, jo īpaši attiecībā uz dalīto savākšanu, atkritumu rašanās novēršanu un piegružojuma mazināšanu, un šo jautājumu integrēšana izglītībā un apmācībā.
14.
Koordinācijas sistēmas, tostarp ar digitāliem līdzekļiem, starp visām kompetentajām publiskā sektora iestādēm, kuras iesaistītas atkritumu apsaimniekošanā.
15.
Nepārtraukta dialoga un sadarbības veicināšana starp visām ieinteresētajām pusēm atkritumu apsaimniekošanā un brīvprātīgu vienošanos sekmēšana un uzņēmumu ziņošanas par atkritumiem sekmēšana.
|
|
IVb PIELIKUMS
|
IVb PIELIKUMS
ĪSTENOŠANAS PLĀNS, KAS JĀIESNIEDZ SASKAŅĀ AR 11. PANTA 3. PUNKTU
Īstenošanas plānā, kas jāiesniedz saskaņā ar 11. panta 3. punktu, iekļauj:
1)
novērtējumu par iepriekšējiem, pašreizējiem un plānotajiem sadzīves atkritumu pārstrādes, apglabāšanas poligonos un citas apstrādes rādītājiem, un plūsmām, no kurām šie atkritumi sastāv;
2)
novērtējumu par to, kā tiek īstenoti atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu rašanās novēršanas programmas, kas ieviesti saskaņā ar 28. un 29. pantu;
3)
iemeslus, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka tā, iespējams, nespēs noteiktajā termiņā sasniegt attiecīgo mērķrādītāju, kas paredzēts 11. panta 2. punktā, un novērtējumu attiecībā uz termiņa pagarinājumu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi;
4)
pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu 11. panta 2. un 5. punktā noteiktos mērķrādītājus, kas ir piemērojami dalībvalstij termiņa pagarinājuma laikā, tostarp atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, kā norādīts 4. panta 1. punktā un IVa pielikumā;
5)
grafiku, kādā tiek īstenoti pasākumi, kas minēti 4. punktā, tās kompetentās struktūras iecelšanu, kas ir kompetenta to īstenošanā, un novērtējumu par to individuālo ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas piemērojami, ja ir noteikts termiņa pagarinājums;
6)
informāciju par atkritumu apsaimniekošanas finansējumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”;
7)
pasākumus datu kvalitātes uzlabošanai, kas nepieciešami, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas plānošanu un uzraudzītu tās rezultātus.
|
|
IVc PIELIKUMS PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS RAŽOTĀJA PAPLAŠINĀTĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKTIEM TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM, TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM RADNIECĪGIEM PRODUKTIEM UN APAVIEM
|
IVc PIELIKUMS
PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS RAŽOTĀJA PAPLAŠINĀTĀ ATBILDĪBA PAR NOTEIKTIEM TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM, TEKSTILIZSTRĀDĀJUMIEM RADNIECĪGIEM PRODUKTIEM UN APAVIEM
I daļa
Tekstilizstrādājumi un apģērba un apģērba piederumu tekstilizstrādājumi, kas paredzēti lietošanai mājsaimniecībā vai citādai lietošanai, ja šādi produkti pēc veida un sastāva līdzinās produktiem, kas paredzēti lietošanai mājsaimniecībā, un kas ietilpst 22.a panta darbības jomā
|
KN kods
|
Apraksts
|
|
61: visi nodaļā uzskaitītie kodi
|
Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi
|
|
62: visi nodaļā uzskaitītie kodi
|
Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti
|
|
6301
|
Segas un pledi (izņemot 6301 10 00 )
|
|
6302
|
Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa
|
|
6303
|
Aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas; lambrekeni vai baldahīni gultām
|
|
6304
|
Citādi izstrādājumi mājas aprīkojumam, izņemot pozīcijā 9404 minētos
|
|
6309
|
Valkāts apģērbs un citi lietoti tekstilizstrādājumi
|
|
6504
|
Cepures un citas galvassegas, pītas vai izgatavotas, savienojot sloksnes no jebkāda materiāla, oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares
|
|
6505
|
Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, adītas vai tamborētas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; jebkāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares
|
II daļa
Direktīvas 22.a panta darbības jomā ietilpstoši apavi, apģērba gabali un apģērba piederumi, kas paredzēti lietošanai mājsaimniecībā vai citādai lietošanai, ja šādi produkti pēc veida un sastāva līdzinās produktiem, kas paredzēti lietošanai mājsaimniecībā, un kuru galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls
|
KN kods
|
Apraksts
|
|
4203
|
Apģērbi un apģērba piederumi no ādas vai mākslīgās ādas (izņemot apavus un galvassegas un to daļas, 95. nodaļā minētās preces, piemēram, apakšstilbu aizsargus, sejas aizsargus)
|
|
6401
|
Ūdensnecaurlaidīgi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi
|
|
6402
|
Citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu
|
|
6403
|
Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu
|
|
6404
|
Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu
|
|
6405
|
Citādi apavi
|
|
|
V PIELIKUMS
|
V PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
|
Direktīva 2006/12/EK
|
Šī direktīva
|
|
1. panta 1. punkta a) apakšpunkts
|
3. panta 1. punkts
|
|
1. panta 1. punkta b) apakšpunkts
|
3. panta 5. punkts
|
|
1. panta 1. punkta c) apakšpunkts
|
3. panta 6. punkts
|
|
1. panta 1. punkta d) apakšpunkts
|
3. panta 9. punkts
|
|
1. panta 1. punkta e) apakšpunkts
|
3. panta 19. punkts
|
|
1. panta 1. punkta f) apakšpunkts
|
3. panta 15. punkts
|
|
1. panta 1. punkta g) apakšpunkts
|
3. panta 10. punkts
|
|
1. panta 2. punkts
|
7. pants
|
|
2. panta 1. punkts
|
2. panta 1. punkts
|
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
|
2. panta 2. punkts
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts
|
2. panta 1. punkta d) apakšpunkts
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts
|
2. panta 2. punkta d) apakšpunkts
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts
|
2. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 2. punkta c) apakšpunkts
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts
|
2. panta 2. punkta a) apakšpunkts
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts
|
2. panta 1. punkta e) apakšpunkts
|
|
2. panta 2. punkts
|
2. panta 4. punkts
|
|
3. panta 1. punkts
|
4. pants
|
|
4. panta 1. punkts
|
13. pants
|
|
4. panta 2. punkts
|
36. panta 1. punkts
|
|
5. pants
|
16. pants
|
|
6. pants
|
—
|
|
7. pants
|
28. pants
|
|
8. pants
|
15. pants
|
|
9. pants
|
23. pants
|
|
10. pants
|
23. pants
|
|
11. pants
|
24. un 25. pants
|
|
12. pants
|
26. pants
|
|
13. pants
|
34. pants
|
|
14. pants
|
35. pants
|
|
15. pants
|
14. pants
|
|
16. pants
|
37. pants
|
|
17. pants
|
38. pants
|
|
18. panta 1. punkts
|
39. panta 1. punkts
|
|
—
|
39. panta 2. punkts
|
|
18. panta 2. punkts
|
39. panta 4. punkts
|
|
18. panta 3. punkts
|
39 panta 3. punkts
|
|
19. pants
|
40. pants
|
|
20. pants
|
—
|
|
21. pants
|
42. pants
|
|
22. pants
|
43. pants
|
|
I pielikums
|
—
|
|
II A pielikums
|
I pielikums
|
|
II B pielikums
|
II pielikums
|
|
Direktīva 75/439/EEK
|
Šī direktīva
|
|
1. panta 1. punkts
|
3. panta 18. punkts
|
|
2. pants
|
13. un 21. pants
|
|
3. panta 1. un 2. punkts
|
—
|
|
3. panta 3. punkts
|
13. pants
|
|
4. pants
|
13. pants
|
|
5. panta 1. punkts
|
—
|
|
5. panta 2. punkts
|
—
|
|
5. panta 3. punkts
|
—
|
|
5. panta 4. punkts
|
26. un 34. pants
|
|
6. pants
|
23. pants
|
|
7. panta a) punkts
|
13. pants
|
|
7. panta b) punkts
|
—
|
|
8. panta 1. punkts
|
—
|
|
8. panta 2. punkta a) apakšpunkts
|
—
|
|
8. panta 2. punkta b) apakšpunkts
|
—
|
|
8. panta 3. punkts
|
—
|
|
9. pants
|
—
|
|
10. panta 1. punkts
|
18. pants
|
|
10. panta 2. punkts
|
13. pants
|
|
10. panta 3. un 4. punkts
|
—
|
|
10. panta 5. punkts
|
19., 21., 25., 34. un 35. pants
|
|
11. pants
|
—
|
|
12. pants
|
35. pants
|
|
13. panta 1. punkts
|
34. pants
|
|
13. panta 2. punkts
|
—
|
|
14. pants
|
—
|
|
15. pants
|
—
|
|
16. pants
|
—
|
|
17. pants
|
—
|
|
18. pants
|
37. pants
|
|
19. pants
|
—
|
|
20. pants
|
—
|
|
21. pants
|
—
|
|
22. pants
|
—
|
|
I pielikums
|
—
|
|
Direktīva 91/689/EEK
|
Šī direktīva
|
|
1. panta 1. punkts
|
—
|
|
1. panta 2. punkts
|
—
|
|
1. panta 3. punkts
|
—
|
|
1. panta 4. punkts
|
3. panta 2. punkts un 7. pants
|
|
1. panta 5. punkts
|
20. pants
|
|
2. panta 1. punkts
|
23. pants
|
|
2. panta 2. līdz 4. punkts
|
18. pants
|
|
3. pants
|
24., 25. un 26. pants
|
|
4. panta 1. punkts
|
34. panta 1. punkts
|
|
4. panta 2. un 3. punkts
|
35. pants
|
|
5. panta 1. punkts
|
19. panta 1. punkts
|
|
5. panta 2. punkts
|
34. panta 2. punkts
|
|
5. panta 3. punkts
|
19. panta 2. punkts
|
|
6. pants
|
28. pants
|
|
7. pants
|
—
|
|
8. pants
|
—
|
|
9. pants
|
—
|
|
10. pants
|
—
|
|
11. pants
|
—
|
|
12. pants
|
—
|
|
I un II pielikums
|
—
|
|
III pielikums
|
III pielikums
|
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|