EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2024/1203 (2024. gada 11. aprīlis), kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK

1. pants

Šī direktīva paredz minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu nolūkā iedarbīgāk aizsargāt vidi un attiecībā uz pasākumiem, ar ko novērst un apkarot noziedzīgus nodarījumus pret vidi un efektīvi panākt Savienības vides tiesību aktu izpildi.

8. pants

Ciktāl turpmāk minētie apstākļi nav daļa no 3. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu sastāva elementiem, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz 3. un 4. pantā minētajiem attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem par atbildību pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem var uzskatīt vienu vai vairākus šādus apstākļus:

Šā panta a) punktā minēto atbildību pastiprinošo apstākli nepiemēro noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas 3. panta 3. punkts.

9. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz attiecīgajiem 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar valsts tiesību aktiem var uzskatīt vienu vai vairākus šādus apstākļus:

10. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai būtu iespējams izsekot, identificēt, iesaldēt un konfiscēt nozieguma rīkus un peļņu, kas iegūta no 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Dalībvalstis, kurām ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES ( 24 ), pirmajā daļā minētos pasākumus veic saskaņā ar minēto direktīvu.

13. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 3. un 4. pantā minētu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas vajadzībām ir pieejami rezultatīvi un samērīgi izmeklēšanas līdzekļi. Attiecīgā gadījumā minētie instrumenti ietver īpašus izmeklēšanas instrumentus, piemēram, tādus, ko izmanto organizētās noziedzības vai citu smagu noziegumu apkarošanā.

14. pants

Neskarot Direktīvu (ES) 2019/1937, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ikvienai personai, kura ziņo par šīs direktīvas 3. un 4. pantā minētiem noziedzīgiem nodarījumiem, sniedz pierādījumus vai citādi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm kriminālprocesa kontekstā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir piekļuve atbalsta un palīdzības pasākumiem.

15. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kuras skar vai var skart šīs direktīvas 3. un 4. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi, personām, kuras ir pietiekami ieinteresētas vai kuru tiesības ir aizskartas, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, ir pienācīgas procesuālās tiesības tiesvedībā par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja attiecīgās sabiedrības daļas procesuālās tiesības dalībvalstī pastāv tiesvedībā par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, kā civilprasītājām. Šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem turklāt nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai sniedz informāciju par tiesvedības virzību, ja to dara arī tiesvedībā par citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

16. pants

Dalībvalstis īsteno pienācīgus pasākumus, piemēram, informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kas ir vērstas uz attiecīgajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, kā arī pētniecības un izglītības programmas, kuru mērķis ir samazināt noziedzīgu nodarījumu pret vidi skaitu un noziedzības pret vidi risku. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis rīkojas sadarbībā ar šādām ieinteresētajām personām.

17. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts iestādēm, kas atklāj, izmeklē noziedzīgus nodarījumus pret vidi, veic kriminālvajāšanu vai tos iztiesā, ir pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un pietiekami finanšu, tehniskie un tehnoloģiskie resursi, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi pildīt savas funkcijas, kuras saistītas ar šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis, ņemot vērā savas konstitucionālās tradīcijas un tiesību sistēmu struktūru, kā arī citus valstij specifiskos apstākļus, izvērtē nepieciešamību saskaņā ar valsts tiesību aktiem paaugstināt minēto iestāžu specializācijas līmeni noziedzīgu nodarījumu pret vidi jomā.

18. pants

Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kriminālprocesos un izmeklēšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem, policijas un tiesu iestāžu darbiniekiem un kompetento iestāžu darbiniekiem šīs direktīvas mērķu aspektā regulāri tiek nodrošināta specializēta apmācība, kas atbilst šādu tiesnešu, prokuroru, policijas un tiesu iestāžu darbinieku un kompetento iestāžu darbinieku funkcijām.

19. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu pienācīgus mehānismus stratēģiska un operacionāla līmeņa koordinācijai un sadarbībai starp visām to kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas noziedzīgu nodarījumu pret vidi prevencijā un apkarošanā. Šādi mehānismi ir vērsti vismaz uz šādu mērķu īstenošanu:

Pirmajā daļā minētie mehānismi var tikt organizēti kā specializētas koordinācijas struktūras, saprašanās memorandi starp kompetentajām iestādēm, valsts izpildes panākšanas tīkli un kopīgi apmācības pasākumi.

20. pants

Ja pastāv aizdomas, ka noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi ir pārrobežu raksturs, dalībvalstu kompetentās iestādes apsver iespēju ar šiem nodarījumiem saistīto informāciju nodot attiecīgajām kompetentajām struktūrām.

Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eurojust, Eiropols, Eiropas Prokuratūra, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Komisija savu kompetenču robežās savstarpēji sadarbojas 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu apkarošanā. Šajā nolūkā Eurojust attiecīgā gadījumā sniedz tehnisko un operacionālo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. Attiecīgā gadījumā Komisija var sniegt palīdzību.

26. pants

Neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz termiņu, kādā Direktīva 2008/99/EK jātransponē valsts tiesību aktos, šī direktīva attiecībā uz dalībvalstīm, kurām tā ir saistoša, aizstāj Direktīvu 2008/99/EK. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, atsauces uz Direktīvu 2008/99/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstīm, kurām šī direktīva nav saistoša, Direktīva 2008/99/EK joprojām ir saistoša.

27. pants

Direktīvu 2009/123/EK aizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, neskarot minēto dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu, kādā minētā direktīva jātransponē.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, atsauces uz tiem Direktīvas 2005/35/EK noteikumiem, kas pievienoti vai aizstāti ar Direktīvu 2009/123/EK, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

Dalībvalstīm, kurām šī direktīva nav saistoša, joprojām ir saistoša Direktīva 2005/35/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/123/EK.

29. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

30. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.