EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1252

(2024. gada 11. aprīlis),

ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

1. Pārskats

Nosaukums	Regulējums
1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI	1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
2. NODAĻA STRATĒĢISKAS UN KRITISKI SVARĪGAS UN IZEJVIELAS	2. NODAĻA STRATĒĢISKAS UN KRITISKI SVARĪGAS UN IZEJVIELAS
3. NODAĻA SAVIENĪBAS IZEJVIELU VĒRTĪBAS ĶĒDES STIPRINĀŠANA	3. NODAĻA SAVIENĪBAS IZEJVIELU VĒRTĪBAS ĶĒDES STIPRINĀŠANA
4. NODAĻA RISKA MONITORINGS UN MITIGĀCIJA	4. NODAĻA RISKA MONITORINGS UN MITIGĀCIJA
5. NODAĻA ILGTSPĒJA	5. NODAĻA ILGTSPĒJA
6. NODAĻA PĀRVALDĪBA	6. NODAĻA PĀRVALDĪBA
7. NODAĻA DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJAS PROCEDŪRA	7. NODAĻA DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJAS PROCEDŪRA
8. NODAĻA GROZĪJUMI	8. NODAĻA GROZĪJUMI
9. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI	9. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I PIELIKUMS Stratēģiskās izejvielas	I PIELIKUMS Stratēģiskās izejvielas 1. sadaļa Stratēģisko izejvielu saraksts Par stratēģiskām tiek uzskatītas šādas izejvielas: a) boksīts/alumīnija oksīds/alumīnijs; b) bismuts; c) bors (metalurģijā izmantojamās markas); d) kobalts; e) varš; f) gallijs; g) germānijs; h) litijs (baterijās izmantojamas markas); i) magnija metāls; j) mangāns (baterijās izmantojamas markas); k) grafīts (baterijās izmantojamas markas); l) niķelis (baterijās izmantojamas markas); m) platīna grupas metāli; n) retzemju elementi pastāvīgiem magnētiem (Nd, Pr, Tb, Dy, Gd, Sm un Ce); o) silīcija metāls; p) titāns; q) volframs. 2. sadaļa Stratēģisko izejvielu atlases metodoloģija 1. Stratēģiskā nozīme tiek noteikta, pamatojoties uz izejvielas nozīmīgumu zaļās un digitālās pārkārtošanās satvarā, kā arī aizsardzības un aerokosmonautikas nozarē saskaņā ar šādiem kritērijiem: a) to stratēģisko tehnoloģiju daudzums, kurās izejviela tiek izmantota ielaidē; b) izejvielas daudzums, kas nepieciešams attiecīgo stratēģisko tehnoloģiju ražošanā; c) paredzamais globālais pieprasījums pēc attiecīgajām stratēģiskajām tehnoloģijām. 2. Paredzamais pieprasījuma pieaugums (DF/C,τ) tiek aprēķināts šādi: kur: DFτ ir kopējā gada pieprasījuma prognoze attiecībā uz izejvielu τ gadā; GSτο ir globālā ikgadējā izejvielu produkcija atsauces periodā τ0. 3. Ražošanas palielināšanas sarežģītību nosaka, ņemot vērā vismaz: a) pašreizējais izejvielu ikgadējais ražošanas apjoms pasaulē; b) izejvielu rezervju un ražošanas attiecība, pamatojoties uz zināmām ekonomiski iegūstamu ģeoloģisko resursu rezervēm un pašreizējo globālo gada ražošanas apjomu; c) piegādes jaudu palielinošu jaunu projektu izpildes laiks, ja ir pieejama uzticama informācija.
II PIELIKUMS Kritiski svarīgās izejvielas	II PIELIKUMS Kritiski svarīgās izejvielas 1. sadaļa Kritiski svarīgo izejvielu saraksts Par kritiski svarīgām tiek uzskatītas šādas izejvielas: a) antimons; b) arsēns; c) boksīts/alumīnija oksīds/alumīnijs; d) barīts; e) berilijs; f) bismuts; g) bors; h) kobalts; i) koksa ogles; j) varš; k) laukšpats; l) fluoršpats; m) gallijs; n) germānijs; o) hafnijs; p) hēlijs; q) smagie retzemju elementi; r) vieglie retzemju elementi; s) litijs; t) magnijs; u) mangāns; v) grafīts; w) niķelis (baterijās izmantojamas klases); x) niobijs; y) fosfātieži; z) fosfors; aa) platīna grupas metāli; ab) skandijs; ac) silīcija metāls; ad) stroncijs; ae) tantals; af) titāns; ag) volframs; ah) vanādijs. 2. sadaļa Ekonomiskās nozīmības un piegādes riska aprēķināšana 1. Novērtēto izejvielu ekonomisko nozīmību (EI) aprēķina šādi: kur: s apzīmē NACE (divciparu līmeņa) ekonomikas nozares; As ir izejvielu galalietojuma īpatsvars NACE (divciparu līmeņa) sektorā (izmantojot Savienības vērtības, ja tādas ir pieejamas, globālās daļas pretējā gadījumā); Qs ir attiecīgā sektora pievienotā vērtība NACE (divciparu līmenī) kā daļa no kopējās ekonomikas; SIEI ir ar ekonomisko nozīmību saistītais aizstāšanas indekss. 2. Novērtētās izejvielas aizstāšanas indekss saistībā ar ekonomisko nozīmību (SIEI) tiek aprēķināts, balstoties uz vissvarīgākajiem rūpnieciskajiem lietojumiem, šādi: kur: i apzīmē individuālo aizstājējmateriālu; a apzīmē individuālo izejvielas izmantojumu; SPPi,a; EI ir katra aizstājējmateriāla i ekonomiskās nozīmes snieguma parametrs salīdzinājumā ar novērtēto izejvielu, pamatojoties uz tehnisko veiktspēju, tostarp funkcionalitāti, un izmaksu rādītājiem katram lietojumam, a; īpatsvarsa ir izejvielu īpatsvars galīgajā izmantojumā; īpatsvara daļai,a ir katra aizstājējmateriāla īpatsvara daļa katrā izmantojumā. 3. Novērtētās izejvielas piegādes risks (SR) tiek aprēķināts šādi: kur: GS apzīmē novērtētās izejvielas kopējo gada ražošanas apjomu; ES sagāde apzīmē piegādes uz Savienības faktisko sagādi, t. i., Savienības iekšzemes ražošanas apjoms plus uz Savienību importētais apjoms no trešām valstīm vai AZT; HHI ir Herfindahl-Hirschman indekss (izmanto kā aizstājēju piegādes koncentrācijai valstīs); WGI ir indekss, kas balstīts uz mērogotajiem Pasaules Bankas Vispasaules pārvaldības indikatoriem (izmanto kā aizstājēju valsts pārvaldībai); tc ir tirdzniecības parametrs WGI koriģēšanai, kas tiek noteikts, ņemot vērā potenciālos eksporta nodokļus (ko iespējams mazina spēkā esošie tirdzniecības līgumi), fiziskās eksporta kvotas vai eksporta aizliegumus, kuri piemēroti valstij, c. EoLRIR ir nolietoto izstrādājumu reciklēšanas uzņemšanas rādītājs, proti, sekundāro izejvielu izmantošanas rādītājs (no lūžņiem reciklētas izejvielas) kopumā izmantoto izejvielu (primāro un sekundāro) apjomā; SRSR ir ar piegādes risku saistītais aizstāšanas indekss; IR ir atkarība no importa. 4. Izejvielu atkarība no importa, IR, tiek aprēķināta šādi: 5. Novērtētās izejvielas Herfindahl-Hirschman indekss (HHIWGI) tiek aprēķināts šādi: kur: c apzīmē valstis, kas piegādā novērtēto izejvielu; Sc ir valsts c īpatsvars novērtētās izejvielas piegādē (GS vai ES sagādē); WGIc ir indekss, kas balstīts uz valsts c mērogotajiem Pasaules Bankas Vispasaules pārvaldības indikatoriem; tc ir valsts tirdzniecības parametrs WGI koriģēšanai, kas tiek noteikts, ņemot vērā potenciālos eksporta nodokļus (ko iespējams mazina spēkā esošie tirdzniecības līgumi), fiziskās eksporta kvotas vai eksporta aizliegumus, kuri piemēroti valstij c. 6. Novērtētās izejvielas aizstāšanas indekss saistībā ar piegādes risku (SISR) tiek aprēķināts šādi: kur: i apzīmē individuālo aizstājējmateriālu; a apzīmē individuālo kandidātizejvielas izmantojumu; SPPi; SR ir katra aizstājējmateriāla piegādes riska snieguma parametrs, i, pamatojoties uz tā globālo ražošanu, kritiskumu un ekonomisko nozīmi (primārais ražojums, līdzražojums, blakusražojums); Īpatsvarsa ir kandidātizejvielu īpatsvars galīgajā izmantojumā; īpatsvara daļai,a ir katra aizstājējmateriāla īpatsvara daļa katrā izmantojumā. 7. Ja visu novērtēto izejvielu ekonomiskās nozīmības un piegādes risku mērījumus horizontāli ietekmē strukturālas vai statistiskas izmaiņas, attiecīgās vērtības tiek koriģētas, lai kompensētu šādas izmaiņas. Formulu aprēķinu pamatā šajā iedaļā ir pēdējo piecu gadu, par kuriem ir pieejami dati, vidējie rādītāji. Tiek ņemta vērā datu prioritāte, kvalitāte un pieejamība.
III PIELIKUMS Stratēģisko projektu atzīšanas kritēriju novērtējums	III PIELIKUMS Stratēģisko projektu atzīšanas kritēriju novērtējums 1. Novērtējumā tam, vai Savienībā īstenots projekts atbilst 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā: a) to, vai projekts veicina virzību uz 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto kritēriju izpildi; b) to, vai projekts veicina Savienības kapacitātes saglabāšanu vai stiprināšanu Savienības ikgadējā stratēģisko izejvielu patēriņa kontekstā, ņemot vērā prognozēto Savienības patēriņa pieaugumu; c) to, vai projekts stiprina Savienības spējas ražot inovatīvas izejvielas, ar kurām iespējams aizstāt stratēģisku izejvielu vienā vai vairākās stratēģiskajās tehnoloģijās, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai panāktu līdzīgu vai zemāku vidisko pēdu nekā aizstājamajai stratēģiskajai izejvielai. Projekta devums attiecīgā kapacitātes kritērija izpildes veicināšanā tiek novērtēts, ņemot vērā pieteikumā iekļauto projekta uzņēmējdarbības plānu un pamatojošo tehnisko informāciju, kā arī prognozēto laiku, kas nepieciešams, līdz projekts nonāks līdz tirgum. 2. Novērtējumā tam, vai trešā valstī vai AZT īstenots projekts atbilst 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā: a) to, vai projekts veicina 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju izpildi vai arī veicina Savienības stratēģisko izejvielu piegādes noturības uzturēšanu; b) to, vai piemērojamais tiesiskais regulējums vai citi nosacījumi sniedz garantijas, ka nenotiks izkropļota ar projektu saistītā tirdzniecība un investīcijas, jo īpaši ņemot vērā to, vai Savienība ar attiecīgo trešo valsti vai AZT ir noslēgusi 37. pantā minētu stratēģisku partnerību vai tirdzniecības nolīgumu, kurā iekļauta sadaļa par izejvielām, un vai tas atbilst Savienības kopējai tirdzniecības politikai; c) to, cik lielā mērā uzņēmumi ir noslēguši vai ir gatavi noslēgt patēriņa līgumus ar projekta virzītāju nolūkā izmantot vai pārstrādāt attiecīgajos projektos Savienībā ražotās stratēģiskās izejvielas; d) to, vai projekts atbilst Savienības attīstības sadarbības un ārpolitikas mērķiem. Projekta devums a) apakšpunktā minēto kritēriju izpildē tiek novērtēts, ņemot vērā pieteikumā iekļauto projekta uzņēmējdarbības plānu un pamatojošo tehnisko informāciju, prognozēto laiku, kas nepieciešams, līdz projekts nonāks tirgū, kā arī projektā saražotā apjoma īpatsvaru, par ko ir noslēgti vai varētu tikt noslēgti c) apakšpunktā minētie patēriņa līgumi. Ar c) apakšpunktu saistītie pierādījumi var ietvert līgumus, nodomu vēstules vai saprašanās memorandus. 3. Novērtējumā tam, vai projekts atbilst 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā: a) par projekta attīstīšanas potenciālu veiktās priekšizpētes kvalitāti; b) to, vai tehnoloģija, kuru plānots izmantot, ir pārbaudīta attiecīgajā vidē. 4. Šā pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā minētajai priekšizpētei ir jābūt vērstai uz šādiem mērķiem: a) novērtēt, vai ir ticams, ka ierosinātais projekts būs sekmīgs, analizējot tehnoloģiskos un vides apsvērumus; b) identificēt potenciālos tehniskos jautājumus un problēmas, kas varētu rasties projekta īstenošanas gaitā. Lai apstiprinātu projekta īstenojamību, var būt nepieciešami papildu pētījumi. 5. Novērtējumā tam, vai projekti, ko īsteno Savienībā, atbilst 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā vispārēju novērtējumu par projekta atbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, kā arī attiecīgus papildu pierādījumus, ņemot vērā projekta atrašanās vietu. Novērtējumā tam, vai projekti trešās valstīs vai AZT atbilst 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā atbilstību piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ja minētie valsts tiesību akti sniedz pietiekamu pārliecību par atbilstību kritērijam vai tā aspektiem un šādiem starptautiskiem instrumentiem: a) SDO Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku; b) ESAO pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, jo īpaši ar korupcijas novēršanu saistītās vadlīnijas; c) ESAO pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām; d) ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz ieinteresēto personu efektīvu iesaisti ieguves nozarē, tostarp atsaucoties uz principiem, kas izklāstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām; e) ESAO korporatīvās pārvaldības principi; f) ESAO Atbildīgas uzņēmējdarbības vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem; g) ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; h) IFC veiktspējas standarts Nr. 5 par zemes iegādi un piespiedu pārmitināšanu. 6. Projektu virzītāji var arī apliecināt atbilstību 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam šādi: a) sniedzot pierādījumus, ka attiecīgais projekts ir individuāli sertificēts vienā vai vairākās shēmās, kas atzītas, ievērojot 30. panta 2. punktu, un kas kopā aptver visas IV pielikuma 2) punktā uzskaitītās prasības; vai b) apņemoties attiecīgajam projektam iegūt sertifikātu vienas vai vairāku tādu shēmu satvarā, kas atzītas, ievērojot 30. panta 2. punktu, un kuras kopā aptver visas IV pielikuma 2) punktā uzskaitītās prasības un iesniedzot pietiekamus pierādījumus tam, ka, īstenojot attiecīgo projektu, tas spēs izpildīt šāda sertifikāta saņemšanas kritērijus. 7. Novērtējumā tam, vai Savienībā īstenots projekts atbilst 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā: a) to, vai projektā piedalās uzņēmumi no dažādām dalībvalstīm; b) to, vai potenciālie priekšlīgumslēdzēji arī atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī; c) ietekmi uz stratēģiskās izejvielas pieejamību lejupējiem lietotājiem vairāk nekā vienā dalībvalstī. 8. Novērtējumā tam, vai trešā valstī īstenots projekts atbilst 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā to, cik lielā mērā projekts attiecīgajā trešā valstī veicina šādus faktorus: a) stiprina vairāk nekā vienu izejvielu vērtības ķēdes posmu šajā valstī vai plašākā reģionā; b) veicina privātās investīcijas izejvielu iekšzemes vērtības ķēdē; c) rada plašākus ekonomiskos vai sociālo ieguvumus, tostarp jaunu darbavietu radīšanu.
IV PIELIKUMS Sertifikācijas shēmu kritēriji	IV PIELIKUMS Sertifikācijas shēmu kritēriji 1. Atzīta sertifikācijas shēma atbilst šādiem kritērijiem: a) tai ir pārredzami, taisnīgi un nediskriminējoši noteikumi, un tā ir atvērta visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri vēlas un spēj izpildīt programmas prasības, un uz to attiecas daudzpusēja pārvaldība; b) atbilstības verifikācija un uzraudzība ir objektīva, balstīta uz starptautiskiem, Savienības un valstu standartiem, prasībām un procedūrām un tiek veikta neatkarīgi no attiecīgā ekonomikas dalībnieka; c) tā ietver pietiekamas prasības un procedūras, lai nodrošinātu atbildīgo verificētāju kompetenci un neatkarību; d) tas ietver prasības nodrošināt revīzijas ziņojumu, kas sagatavots objekta līmenī. 2. Sertifikācijas prasības ietver vismaz: a) prasības, kas nodrošina vides ziņā ilgtspējīgu praksi, tostarp prasības, kuras nodrošina vides pārvaldību un ietekmes uz vidi mazināšanu šādās vides riska kategorijās: i) gaiss, tostarp gaisa piesārņojums, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas; ii) ūdens, tostarp jūras gultne un jūras vide, un ūdens piesārņojums, ūdens izmantojums, ūdens daudzums, ņemot vērā plūdus vai sausumu, un piekļuve ūdenim; iii) augsne, tostarp augsnes piesārņojums, augsnes erozija, zemes izmantojums un zemes degradācija; iv) biodaudzveidība, tostarp kaitējums dzīvotnēm, savvaļas dzīvniekiem, florai un ekosistēmām, tostarp ekosistēmu pakalpojumiem; v) bīstamas vielas; vi) troksnis un vibrācija; vii) iekārtu drošība; viii) enerģijas izmantošana; ix) atkritumi un atliekas; b) prasības attiecībā uz sociāli atbildīgu praksi, tostarp cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, tostarp pirmiedzīvotāju kopienas dzīvi; c) prasības attiecībā uz uzņēmējdarbības integritāti un pārredzamību, tostarp prasības attiecībā uz saprātīgu pārvaldību finanšu, vides un sociālajos jautājumos un korupcijas un kukuļošanas apkarošanas politiku.
V PIELIKUMS Vidiskā pēda	V PIELIKUMS Vidiskā pēda I daļa Definīcijas Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas: a) “darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (LCI) modelēšanā, kurā procesa ķēžu agregētos LCI rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto vidisko pēdu; b) “materiālu komplekts” ir saraksts, kurā uzskaitīti izejmateriāli, montāžas mezgli, starpmezgli, apakškomponenti, detaļas un katra minētā elementa daudzums, kas vajadzīgs, lai izgatavotu pētījuma tvērumā ietilpstošo ražojumu; c) “uzņēmumam specifiski dati” jeb “primārie dati” ir dati, kuri tieši izmērīti vai savākti vienā vai vairākos objektos (objektspecifiski dati) un kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām; d) “ietekmes novērtējuma metode” ir protokols, ar ko kvantitatīvi izsaka aprites cikla inventarizācijas pārskata datus kā devumu attiecīgās vidiskās ietekmes jomā; e) “ietekmes kategorija” ir resursu izmantošanas vai vidiskās ietekmes klase, ar ko ir saistīti aprites cikla inventarizācijas pārskata dati; f) “aprites cikls” ir ražojuma sistēmas secīgie un savstarpēji saistītie posmi, sākot no izejmateriālu ieguves vai ģenerēšanas no dabas resursiem līdz galīgai likvidēšanai (ISO 14040:2006); g) “aprites cikla inventarizācijas pārskats” jeb “LCI” ir elementārplūsmu, atkritumu plūsmu un ražojuma plūsmu apmaiņas kombinētais kopums LCI datu kopā; h) “aprites cikla inventarizācijas pārskata datu kopa” jeb “LCI datu kopa” ir dokuments vai datne ar konkrēta ražojuma vai cita references elementa, piemēram, objekta vai procesa, aprites cikla informāciju, kas ietver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizācijas pārskatu, un var būt vienības procesu datu kopa, daļēji apkopa vai apkopota datu kopa; i) “sekundārie dati” ir dati, kas nav iegūti konkrētā procesā tā uzņēmuma piegādes ķēdē, kurš veic vidiskās pēdas pētījumu, proti, dati, kurus uzņēmums nav tieši vācis, izmērījis vai aplēsis, bet kuri iegūti no trešās personas LCI datubāzes vai citiem avotiem, tostarp nozares vidējiem datiem – piemēram, no publicētiem ražošanas datiem, valdības statistikas un nozares apvienībām – literatūras pētījumiem, inženiertehniskiem pētījumiem un patentiem, to pamatā var būt arī finanšu dati, un tie var ietvert aizstājdatus un citus vispārīgus datus, un tostarp primāros datus, kuriem veic horizontālu apkopošanu, uzskata par sekundāriem datiem; j) “sistēmas robežas” ir aspekti, kas iekļauti aprites cikla pētījumā vai izslēgti no tā. Noteikumi par kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanu ietver jebkādas papildu definīcijas, kas vajadzīgas to interpretācijai. II daļa Darbības joma Šajā pielikumā ir aprakstīti kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanas pamatelementi. Konkrētu kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanas noteikumi ir veidoti, pamatojoties uz šajā pielikumā uzskaitītajiem pamatelementiem, ņemot vērā zinātniski pamatotas novērtējuma metodes un attiecīgos starptautiskos standartus aprites cikla novērtējuma jomā. Kritiski svarīgo izejvielu vidisko pēdu aprēķina, pamatojoties uz izejvielu sarakstu, enerģiju, ražošanas metodēm un kritiski svarīgo izejvielu ražošanā iesaistītajos kompleksos izmantotajām papildu izejvielām. Nosakot konkrētu kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanas metodes, Komisija tiecas nodrošināt konsekvenci ar izstrādājuma, kurā attiecīgās kritiski svarīgās izejvielas tiek izmantotas, starpproduktu un galaproduktu vidiskās pēdas aprēķināšanas noteikumiem. III daļa Deklarētā vienība Deklarētā vienība ir 1 kg attiecīgā kritiski svarīgās izejvielas veida. Konkrētas kritiski svarīgās izejvielas vidiskās pēdas aprēķināšanas noteikumos var būt norādīta lielāka vai mazāka deklarētā vienība, izteikta kilogramos, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā attiecīgās kritiski svarīgās izejvielas īpatnības vai izmantojumu. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, ko izgatavotājs savācis, lai kvantificētu oglekļa pēdu, aprēķina attiecībā pret šo deklarēto vienību. IV daļa Sistēmas robežas 1. Primāro kritiski svarīgo izejvielu sistēmas robežās iekļaujamie trīs aprites cikla posmi ir ieguve, koncentrēšana un rafinēšana, tostarp šādi procesi, ja tie ir attiecināmi uz konkrēto izejvielu: a) augšupējie procesi, tostarp rūdas ieguve izejvielas ražošanai, ķīmikāliju ražošana un piegāde, palīgprocesi, tostarp transports, degvielu ražošana un piegāde, tostarp transports, elektroenerģijas ražošana un piegāde, un materiālu pārvadāšana organizācijai nepiederošos vai tās neizmantotos transportlīdzekļos; b) rūdas, koncentrātu un izejvielu transportēšana organizācijai piederošos vai tās izmantotos transportlīdzekļos; c) rūdas, koncentrātu un izejvielu uzglabāšana; d) rūdas sasmalcināšana un tīrīšana; e) izejvielas koncentrāta ražošana; f) metāla ieguve ar ķīmiskiem, fiziskiem vai bioloģiskiem līdzekļiem; g) kausēšana; h) metāla pārveide; i) izdedžu tīrīšana; j) metāla rafinēšana; k) metāla elektrolīze; l) metāla liešana vai iepakošana; m) izmantoto materiālu un izdedžu apstrāde; n) visi saistītie palīgprocesi, piemēram, notekūdeņu apstrāde objektā, tostarp ražošanas ūdens apstrāde, tiešās dzesēšanas un virszemes noteces ūdeņi; gāzes slāpēšanas sistēmas, tostarp primārajām un sekundārajām gāzes emisijām, boileri; tostarp barošanas ūdens priekšapstrādei; iekšējā loģistika. 2. Sekundāro kritiski svarīgo izejvielu aprites cikla reciklēšanas posmā sistēmas robežās tiek iekļauti šādi procesi, ja tie ir attiecināmi uz konkrēto reciklēto izejvielu: a) augšupējie procesi, tostarp izejmateriālu radīšana (atkritumu materiāli un neapstrādāti koncentrāti), ķīmikāliju ražošana un piegāde (transports), palīgprocesi, degvielu ražošana un piegāde (transports), elektroenerģijas ražošana un piegāde, un materiālu pārvadāšana organizācijai nepiederošos vai tās neizmantotos transportlīdzekļos; b) koncentrātu un atkritumu transportēšana organizācijai piederošos vai tās apkalpotos transportlīdzekļos; c) atkritumu, koncentrātu un izejvielu uzglabāšana; d) sekundāro izejvielu priekšapstrāde; e) kausēšana; f) metāla pārveide; g) metāla rafinēšana; h) metāla elektrolīze; i) metāla liešana vai iepakošana; j) izmantotā materiāla apstrāde; k) visi saistītie palīgprocesi, piemēram, notekūdeņu apstrāde objektā, tostarp ražošanas ūdens apstrāde, tiešās dzesēšanas un virszemes noteces ūdeņi; gāzes slāpēšanas sistēmas, tostarp primārajām un sekundārajām gāzes emisijām; boileri, tostarp barošanas ūdens priekšapstrādei; un iekšējā loģistika. 3. Izmantošanas un nolietojuma posmi tiek izslēgti no vidiskās pēdas aprēķināšanas, jo atbildīgais ekonomikas dalībnieks tos tiešā veidā neietekmē. Izslēgti var tikt arī citi procesi, ja to devums konkrētas kritiski svarīgās izejvielas vidiskās pēdas kontekstā ir nenozīmīgs. V daļa Ietekmes kategorijas Aprēķināšanas noteikumos tiek norādītas vidiskās pēdas aprēķināšanā iekļaujamās ietekmes kategorijas. Izvēles pamatā ir saskaņā ar starptautiskā līmenī izstrādātām zinātniski pamatotām metodēm veikta aktīvo punktu analīze, un tā tiek veikta, ņemot vērā: a) dažādo ietekmju relatīvo nozīmi, tostarp to relatīvo nozīmi Savienības klimata un vides jomas mērķu sasniegšanā; b) to lejupējo uzņēmumu vajadzības, kuri vēlas ziņot par izmantoto kritiski svarīgo izejvielu vidisko pēdu. VI daļa Uzņēmumam specifisko un sekundāro datu kopu izmantošana Aprēķināšanas noteikumos tiek paredzētas uzņēmumam specifiskas vai sekundāras datu kopas visiem attiecīgajiem procesiem un izejvielām. Ja aprēķināšanas noteikumi ļauj izvēlēties starp uzņēmumam specifisku un sekundāru datu kopu, Komisija apsver, kā stimulēt uzņēmumam specifisku datu kopu izmantošanu. Uzņēmumam specifiski dati ir jāizmanto vismaz attiecībā uz procesiem, kurus tiešā veidā ietekmē atbildīgais operators un kuri nodrošina vislielāko devumu attiecīgajās ietekmes kategorijās. Uzņēmumam specifiskos darbības datus izmanto kopā ar atbilstošajām sekundāro datu kopām, kas atbilst vidiskajai pēdai. Aprēķināšanas noteikumos norāda, vai ir pieļaujama izlases veidošana saskaņā ar starptautiskā līmenī izstrādātās zinātniski pamatotās metodēs noteiktajiem kritērijiem. Ja tiek mainīts kritiski svarīgās izejvielas ražošanai izmantoto izejvielu komplekts vai energoresursu struktūra, vidiskā pēda ir jāaprēķina no jauna. Nosakot aprēķināšanas noteikumus, tostarp attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada kritiski svarīgu izejvielu ražošanā izmantotā elektroenerģija, Komisija nodrošina konsekvenci un saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ja vien nav pamatoti to nedarīt. Aprēķināšanas noteikumi, kas jāizstrādā, izmantojot deleģēto aktu, ietver šādu aprites cikla posmu detalizētu modelēšanu: a) primārās izejvielas ieguves, koncentrācijas un rafinēšanas posms; b) sekundārās izejvielas ieguves un pārstrādes posms. VII daļa Ietekmes novērtēšanas metodes Vidiskā pēda tiek aprēķināta, izmantojot zinātniski pamatotas ietekmes novērtēšanas metodes, kurās ir ņemta vērā jaunākā informācija starptautiskā līmenī attiecībā uz atbilstošajām ietekmes kategorijām saistībā ar klimata pārmaiņām, ūdeni, gaisu, augsni, resursiem, zemes izmantošanu un toksiskumu. Rezultātus iesniedz kā raksturotus rezultātus bez normalizācijas un izsvarošanas. VIII daļa Vidiskās pēdas snieguma klases Lai tirgū nodrošinātu diferenciāciju, atkarībā no tā, kāds ir ES iekšējā tirgū laisto vidiskās pēdas deklarāciju vērtību sadalījums, tiks noteikts jēgpilns skaits snieguma klašu, no kurām A kategorija ir labākā klase ar viszemāko ietekmi aprites ciklā. Katras snieguma klases sliekšņa un sliekšņu amplitūdas noteikšanas pamatā ir iepriekšējos trīs gados tirgū laisto attiecīgo kritiski svarīgo izejvielu snieguma sadalījums, sagaidāmie tehnoloģiskie uzlabojumi un citi tehniski faktori, kas vēl jānosaka. Lai snieguma klases atspoguļotu tirgus realitāti un tā paredzamo attīstību, Komisija reizi trijos gados pārskata snieguma klašu skaitu un to robežvērtības. IX daļa Atbilstības novērtēšana Aprēķināšanas un verifikācijas noteikumos tiek norādītas piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras no Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītajiem moduļiem, piemērojot tās, kā nepieciešams attiecīgajai izejvielai. Nosakot piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru, Komisija ņem vērā šādus kritērijus: a) to, vai attiecīgais modulis ir piemērots izejvielas veidam un samērīgs ar sabiedrības interesēm; b) ražojuma radītā iespējamā apdraudējuma raksturu un to, cik lielā mērā atbilstības novērtējums atbilst apdraudējuma veidam un pakāpei; c) nepieciešamību ražotājam izvēlēties starp kvalitātes nodrošināšanas un ražojuma sertifikācijas moduļiem, kas izklāstīti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, ja obligāti ir jāiesaista trešā persona.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 03.05.2024 00:00:00 -Doknr: CELEX:32024R1252
EULAW -
European Regulation published on http://eur-lex.europa.eu/