Preamble: 1

(1)

Lai precīzi atspoguļotu finanšu konglomerāta pašu kapitāla pieejamību zaudējumu absorbēšanai un nodrošinātu papildu kapitāla pietiekamību konglomerāta līmenī, finanšu konglomerātos, kuros ietilpst būtiska banku sektora (nozares) vai ieguldījumu pakalpojumu sektora (nozares) un apdrošināšanas sektora (nozares) daļa, aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī, būtu jānovērš vairākkārtēja to elementu izmantošana, kuri ir atbilstoši, proti, vairākkārtēja izmantošana, kā arī nepienācīga grupas iekšējā pašu kapitāla radīšana.

(2)

Ir svarīgi nodrošināt, lai pašu kapitāls, kas pārsniedz sektoru maksātspējas prasības, tiek iekļauts konglomerāta līmenī tikai tad, ja nav nekādu šķēršļu aktīvu pārvešanai vai saistību nokārtošanai starp dažādām finanšu konglomerāta sabiedrībām, tostarp starp sektoriem.

(3)

Finanšu konglomerātam pašu kapitāla aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tas pašu kapitāls, kas pārsniedz sektoru maksātspējas prasības, ja minētais kapitāls ir pārvedams starp sabiedrībām finanšu konglomerātā.

(4)

Atbilstošos noteikumos būtu jāņem vērā, ka konkrētā sektora pašu kapitāla prasības ir paredzētas, lai segtu riskus saistībā ar minēto sektoru, un nav paredzētas, lai segtu riskus ārpus minētā sektora.

(5)

Lai nodrošinātu, ka tiek konsekventi piemērots papildu kapitāla pietiekamības aprēķins, būtu jānorāda sektora prasības, kurās šim nolūkam ir iekļautas maksātspējas prasības. Minētajām prasībām nevajadzētu skart sektoru prasības par pasākumiem, kuri jāveic pēc sektoru maksātspējas pasākumu pārkāpuma. Jo īpaši, ja finanšu konglomerāta līmenī rodas deficīts apvienoto rezervju prasības pārkāpuma dēļ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3) VII sadaļas 4. nodaļu, nepieciešamie pasākumi būtu jābalsta uz pasākumiem, kuri uzklāstīti minētajā nodaļā.

(6)

Aprēķinot finanšu konglomerāta papildu kapitāla pietiekamības prasību, neregulētām finanšu sabiedrībām finanšu konglomerātā būtu jāaprēķina gan nosacītā maksātspējas prasība, gan pašu kapitāla nosacītais līmenis.

(7)

Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma II daļā izklāstītas kapitāla pietiekamības prasību šādas trīs tehniskās aprēķināšanas metodes finanšu konglomerāta līmenī: “Grāmatvedības konsolidācijas metode” (1. metode), “Atskaitīšanas un summēšanas metode” (2. metode) un “Kombinācijas metode” (3. metode), kas ļauj kombinēt 1. un 2. metodi. Būtu jāprecizē 1. un 2. tehniskā aprēķināšanas metode, lai nodrošinātu to konsekventu īstenošanu. Turklāt būtu jāprecizē 3. metodes izmantošanas apstākļi un būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes atļauj izmantot minēto metodi līdzīgos apstākļos, piemēro kopīgus kritērijus un pieprasa, lai finanšu konglomerāti metodi piemēro konsekventi. Kompetentajām iestādēm būtu jāatļauj piemērot 3. metodi tikai tad, ja finanšu konglomerāts var pierādīt, ka tikai 1. vai 2. metodes piemērošana pamatoti nav iespējama. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus, 3. metodes izmantošanai laika gaitā būtu jābūt konsekventai. Tehniskās aprēķināšanas metodes tiek veiktas saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma I daļā minētajiem tehniskajiem principiem, tāpēc ir jāprecizē arī minētie principi.

(8)

Maksātspējas aprēķināšanas 1. metode, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (4), un papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas 1. metode, kas izklāstīta Direktīvā 2002/87/EK, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām, jo abas metodes atbilst papildu uzraudzības galvenajiem mērķiem. Abas metodes nodrošina, ka tiek novērsta grupas iekšējā pašu kapitāla radīšana un pašu kapitāls tiek aprēķināts saskaņā ar attiecīgajos sektoru noteikumos paredzētajām definīcijām un ierobežojumiem.

(9)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 6. punktā minētās pilnvaras pieņemt regulatīvus tehniskos standartus ir cieši saistītas ar Direktīvas 2002/87/EK 21.a panta 3. punktā minētajām pilnvarām, jo abas pilnvaras attiecas uz minētās direktīvas pielikumā izklāstīto aprēķināšanas metožu konsekventu piemērošanu. Lai nodrošinātu minēto tiesību aktu vajadzībām precizēto aprēķināšanas metožu konsekvenci un atvieglinātu tādu personu vispusīgu pārskatu un kompaktu piekļuvi tiem, uz kurām attiecas minētie pienākumi, vēlams vienā regulā noteikt regulatīvos tehniskos standartus, ko pieņem atbilstoši minētajam pilnvarām.

(10)

Šai regulai būtu jāpamatojas uz jaunajiem sektoru maksātspējas režīmiem, kas Savienībā tika izveidoti, lai nodrošinātu aprēķināšanas metožu viskonsekventāko piemērošanu. Tāpēc šo regulu nebūtu jāpiemēro, pirms tiek piemērota Regula (ES) Nr. 575/2013. Noteikumi, kuri ir atkarīgi no Direktīvas 2009/138/EK piemērošanas, būtu jāpiemēro no minētās direktīvas piemērošanas dienas. Tāpēc, līdz šī regula tiks piemērota pilnībā, tajās jomās, kuras vēl nav saskaņotas ar šo regulu, dalībvalstīm būtu jāturpina piemērot valstu papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas īstenošanas noteikumus, un pamatā esošie aprēķini, kuri balstās uz apdrošināšanas sektora noteikumiem, būtu jābalsta uz apdrošināšanas sektora noteikumiem, kurus piemēro minētās aprēķināšanas laikā.

(11)

Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai kopīgi iesniegušas Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI) un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI).

(12)

EBI, EAAPI un EVTI ir rīkojušas atklātu sabiedrisko apspriešanu par tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējušas iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1093/2010 (5), 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (6) un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (7), un pieprasījušas atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, ko izveidoja saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Apdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, ko izveidoja saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010, un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, ko izveidoja saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010,