8. pants 1.

pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši izstrādājot regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatnostādnes, ieteikumus un citus pasākumus, tostarp atzinumus;

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā, kurā jāizklāsta uzraudzības paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi un cita starpā ņem vērā mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus un finanšu iestāžu un tirgu lielumu;

izstrādāt un uzturēt atjauninātu Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā jāizklāsta noregulējuma uzraudzības paraugpraksi un kvalitatīvas noregulējuma uzraudzības metodoloģijas un procesi, ņemot vērā Vienotā noregulējuma valdes darbu, un mainīgo darījumdarbības praksi un modeļus, kā arī finanšu iestāžu un tirgu lielumu;

veicināt juridiski saistošu Savienības aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo arbitrāžu, sekmējot un pārraugot uzraudzības neatkarību, veicot starpnieka funkciju un izšķirot domstarpības starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzītāju kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, inter alia, ārkārtas situācijās;

veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;

organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugpraksi, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises tās kompetences jomā, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kreditēšanas, jo īpaši mājsaimniecību, MVU un inovatīvu finanšu pakalpojumu kreditēšanas, jomā, pienācīgi ņemot vērā attīstības tendences saistībā ar vides, sociāliem un ar pārvaldību saistītiem faktoriem;

veikt tirgus analīzes, lai nodrošinātu iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;

attiecīgā gadījumā sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz trūkumiem pārrobežu kontekstā un ņemot vērā saistītos riskus;

sekmēt uzraudzītāju kolēģiju konsekventu un saskaņotu darbību, sistēmisku risku uzraudzību, novērtēšanu un mērīšanu, atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādi un saskaņošanu, noguldītāju un ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu visā Savienībā un grūtībās nonākušu finanšu iestāžu noregulējuma metožu izstrādi, kā arī novērtējumu par vajadzību pēc piemērotiem finanšu instrumentiem, ar ko veicinātu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas krīžu pārvaldībā saistībā ar pārrobežu iestādēm, kas var izraisīt sistēmisku risku, saskaņā ar 21. līdz 26. pantu;

palīdzēt veidot kopēju Savienības finanšu datu stratēģiju;

veikt jebkurus citus šajā regulā vai citos leģislatīvos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā – informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;

savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt visus regulatīvos tehniskos standartus, īstenošanas tehniskos standartus, pamatnostādnes, ieteikumus un jautājumus un atbildes attiecībā uz katru 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu, tostarp pārskatus, kas attiecas uz tā brīža stāvokli notiekošajā darbā un regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu plānoto pieņemšanas laiku;