13. pants Zemes izmantošanas plānošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, izstrādājot zemes izmantošanas vai citu attiecīgu politiku, tiek ņemti vērā mērķi attiecībā uz lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi. Minētos mērķus dalībvalstis cenšas sasniegt, kontrolējot:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zemes izmantošanas un citos attiecīgos politikas virzienos un to īstenošanas procedūrās tiek ilgtermiņā ņemta vērā vajadzība:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas kompetentās iestādes un plānošanas iestādes, kas attiecīgajā teritorijā atbild par lēmumu pieņemšanu, ievieš piemērotas apspriešanas procedūras, lai veicinātu atbilstoši 1. punktam izstrādāto politikas virzienu īstenošanu. Šīs procedūras jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka operatori sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un lēmumu pieņemšanai būtu pieejamas tehniskās konsultācijas par šiem riskiem katrā konkrētajā gadījumā vai pēc vispārīgiem principiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka zemāka līmeņa uzņēmumu operatori pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un ir vajadzīga zemes izmantošanas plānošanas vajadzībām.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta prasības piemēro neatkarīgi no noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (16) un citos atbilstīgos Savienības tiesību aktos. Ja iespējams un ir lietderīgi, dalībvalstis var paredzēt saskaņotas vai kopējas procedūras, lai pildītu šajā pantā un minētajos tiesību aktos norādītās prasības ar mērķi, inter alia, novērst novērtēšanas vai apspriešanas dublēšanos.