2. Dalībvalstis nodrošina, ka tās palīdz izpildīt 1. punktā noteiktās saistības, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, tostarp, nodrošinot sugu daudzveidību un vecumstruktūras daudzveidību, par prioritāti nosakot autohtonas koku sugas un kā izņēmumu ļoti īpašos gadījumos un apstākļos pieļaujot svešzemju sugas, kas pielāgotas vietējai augsnei, klimata, ekoloģiskajiem un dzīvotņu apstākļiem, kuri palīdz veicināt lielāku noturību pret klimata pārmaiņām. Minēto saistību izpildei vajadzīgo pasākumu mērķis ir palielināt ekoloģisko savienojamību, un to pamatā ir ilgtspējīga apmežošana, atkārtota apmežošana un koku stādīšana, kā arī pilsētu zaļās zonas palielināšana.