|
+7. pants 1 |
7. pants 11. Ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas dalībvalstī ir ieviestas un oficiāli atzītas saskaņā ar 2. panta 1. punktu, attiecas arī uz to filiāļu ieguldītājiem, ko ieguldījumu sabiedrības izveido citās dalībvalstīs. Līdz 1999. gada 31. decembrim ne paredzētā nodrošinājuma līmenis, ne apjoms, ietverot procentus, nedrīkst pārsniegt maksimālo nodrošinājuma līmeni vai apjomu, ko uzņēmējas dalībvalsts teritorijā piedāvā attiecīgā kompensācijas sistēma. Līdz minētajai dienai Komisija izstrādā ziņojumu, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot šo apakšpunktu un iepriekš minētās Direktīvas 94/19/EK 4. panta 1. punktu, un apsver vajadzību turpināt šo noteikumu piemērošanu. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par direktīvu, kas paredz pagarināt to derīgumu. Ja uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju kompensācijas sistēmas piedāvātā nodrošinājuma līmenis vai apjoms, ietverot procentus, pārsniedz nodrošinājuma līmeni vai apjomu, kādu piedāvā dalībvalstī, kurā ieguldījumu sabiedrībai izsniegta atļauja, uzņēmēja dalībvalsts nodrošina tās teritorijā oficiāli atzītu sistēmu, kam filiāle var brīvprātīgi pievienoties, lai papildinātu nodrošinājumu, kāds jau ir tās ieguldītājiem sakarā ar tās piederību izcelsmes dalībvalsts sistēmai. Sistēmai, kurai filiāle pievienojas, jāattiecas uz to iestāžu kategoriju, kurai filiāle pieder vai visvairāk līdzinās uzņēmējā dalībvalstī. Dalībvalstis nodrošina, ka visās ieguldītāju kompensācijas sistēmās tiek paredzēti objektīvi un vispārpiemērojami nosacījumi attiecībā uz šo filiāļu līdzdalību. Uzņemšana ir atkarīga no tā, vai filiāle pilda attiecīgus pienākumus, ko uzliek līdzdalība, un jo īpaši attiecībā uz dalības maksām un citiem maksājumiem. Īstenojot šo punktu, dalībvalstis vadās pēc pamatprincipiem, kas izklāstīti II pielikumā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|