5. pants Atkalizmantošanas nosacījumi

1.   Publiskā sektora struktūras, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetentas piešķirt vai atteikt piekļuvi vienas vai vairāku 3. panta 1. punktā minēto datu kategoriju atkalizmantošanai, šādas atkalizmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumus un procedūru atkalizmantošanas pieprasīšanai dara publiski pieejamus 8. pantā minētajā vienotajā informācijas punktā. Ja tās piešķir vai atsaka piekļuvi atkalizmantošanai, tām var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskā sektora struktūrām ir vajadzīgie resursi šā panta izpildei.

2.   Atkalizmantošanas nosacījumi ir nediskriminējoši, pārredzami, samērīgi un objektīvi pamatoti attiecībā uz datu kategorijām, atkalizmantošanas nolūkiem un to datu raksturu, kuru atkalizmantošana tiek atļauta. Minētos nosacījumus neizmanto konkurences ierobežošanai.

3.   Publiskā sektora struktūras saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem nodrošina, ka tiek saglabāta datu aizsargātība. Tās var paredzēt šādus nosacījumus:

4.   Ja atkalizmantošana tiek atļauta saskaņā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktu, publiskā sektora struktūras paredz nosacījumus, kas pasargā izmantotās drošās apstrādes vides tehnisko sistēmu darbības integritāti. Publiskā sektora struktūra patur tiesības pārbaudīt atkalizmantotāja veiktās datu apstrādes procesu, līdzekļus un rezultātus, lai saglabātu datu aizsardzības integritāti, un tā patur tiesības aizliegt tādu rezultātu izmantošanu, kas satur informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses. Lēmums aizliegt rezultātu izmantošanu ir atkalizmantotājam saprotams un pārredzams.

5.   Ja vien valsts tiesību aktos nav paredzētas konkrētas garantijas attiecībā uz piemērojamiem konfidencialitātes pienākumiem, kas saistīti ar 3. panta 1. punktā minēto datu atkalizmantošanu, publiskā sektora struktūra nosaka, ka datu atkalizmantošana, kas tiek veikta saskaņā ar šā panta 3. punktu, ir atkarīga no tā, vai atkalizmantotājs ievēro konfidencialitātes pienākumu, kas aizliedz izpaust jebkādu informāciju, ar kuru tiek apdraudētas trešo personu tiesības un intereses un kuru atkalizmantotājs varētu būt ieguvis, neskatoties uz ieviestajām garantijām. Atkalizmantotājiem ir aizliegts reidentificēt datu subjektu, ar kuru dati ir saistīti, un tie veic tehniskus un operatīvus pasākumus, lai novērstu reidentifikāciju un paziņotu publiskā sektora struktūrai par visiem datu pārkāpumiem, kuru rezultātā ir notikusi attiecīgo datu subjektu reidentifikācija. Neatļautas nepersondatu atkalizmantošanas gadījumā atkalizmantotājs bez liekas kavēšanās – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridiskās personas, kuru tiesības un intereses var būt skartas.

6.   Ja datu atkalizmantošana nevar tikt atļauta saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktā paredzētajiem pienākumiem un nav juridiska pamata datu nosūtīšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, publiskā sektora struktūra dara visu iespējamo saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai sniegtu palīdzību potenciāliem atkalizmantotājiem iegūt to datu subjektu piekrišanu vai to datu turētāju atļauju, kuru tiesības un intereses šāda atkalizmantošana varētu skart, ja tas ir iespējams, neradot publiskā sektora struktūrai nesamērīgu slogu. Ja publiskā sektora struktūra sniedz šādu palīdzību, tai var palīdzēt 7. panta 1. punktā minētās kompetentās struktūras.

7.   Datu atkalizmantošanu atļauj tikai tad, ja tiek ievērotas intelektuālā īpašuma tiesības. Publiskā sektora struktūras neizmanto Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktā noteiktās datubāzes veidotāja tiesības nolūkā novērst datu atkalizmantošanu vai ierobežot atkalizmantošanu, pārsniedzot šajā regulā noteiktās robežas.

8.   Ja pieprasītos datus uzskata par konfidenciāliem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par komerciālo vai statistikas konfidencialitāti, publiskā sektora struktūras nodrošina, ka konfidenciālie dati atkalizmantošanas atļaušanas rezultātā netiek atklāti, ja vien šāda atkalizmantošana nav atļauta saskaņā ar 6. punktu.

9.   Ja atkalizmantotājs ir paredzējis uz trešo valsti nosūtīt nepersondatus, kas aizsargāti, pamatojoties uz 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, tas šādu datu atkalizmantošanas pieprasīšanas brīdī informē publiskā sektora struktūru par savu nodomu nosūtīt šādus datus un šādas datu nosūtīšanas nolūku. Ja atkalizmantošanu veic saskaņā ar šā panta 6. punktu, atkalizmantotājs – vajadzības gadījumā ar publiskā sektora struktūras palīdzību – informē juridisko personu, kuras tiesības un intereses var tikt skartas, par minēto nodomu, nolūku un atbilstīgajām garantijām. Publiskā sektora struktūra neatļauj atkalizmantošanu, ja vien juridiskā persona nav atļāvusi nosūtīšanu.

10.   Publiskā sektora struktūras konfidenciālus nepersondatus vai datus, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, nosūta atkalizmantotājam, kurš minētos datus paredzējis nosūtīt uz trešo valsti, kas nav saskaņā ar 12. punktu izraudzīta valsts, tikai tad, ja atkalizmantotājs līgumiski uzņemas:

11.   Publiskā sektora struktūras vajadzības gadījumā un savu spēju robežās sniedz norādījumus un palīdzību atkalizmantotājiem šā panta 10. punktā minēto pienākumu ievērošanā.

Lai sniegtu palīdzību publiskā sektora struktūrām un atkalizmantotājiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka līgumu standartklauzulas par šā panta 10. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pienākumu ievērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

12.   Ja tas ir pamatots ievērojama pieprasījumu skaita visā Savienībā dēļ attiecībā uz nepersondatu atkalizmantošanu konkrētās trešās valstīs, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 33. panta 3. punktā.

13.   Konkrētos Savienības leģislatīvajos aktos var paredzēt, ka atsevišķas publiskā sektora struktūru turējumā esošu nepersondatu kategorijas, šā panta vajadzībām uzskata par ļoti sensitīvām, ja to nosūtīšana uz trešām valstīm var apdraudēt Savienības publiskās politikas mērķus, piemēram, drošību un sabiedrības veselību, vai var radīt anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Ja šāds akts ir pieņemts, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu ar īpašiem nosacījumiem, ko piemēro šādu datu nosūtīšanai uz trešām valstīm.

Minēto īpašo nosacījumu pamatā ir konkrētā Savienības leģislatīvajā aktā norādīto nepersondatu kategoriju raksturs un iemesli, kuru dēļ minētās kategorijas uzskata par ļoti sensitīvām, ņemot vērā arī anonimizētu nepersondatu reidentifikācijas risku. Tie ir nediskriminējoši un ietver tikai to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu minētajā aktā noteiktos Savienības publiskās politikas mērķus saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

Ja tā tiek prasīts pirmajā daļā minētajos konkrētajos leģislatīvajos Savienības aktos, šādi īpaši nosacījumi var ietvert nosūtīšanai piemērojamus noteikumus vai ar to saistītus tehniskus pasākumus, ierobežojumus attiecībā uz datu atkalizmantošanu trešās valstīs vai to personu kategorijām, kurām ir tiesības šādus datus nosūtīt uz trešām valstīm, vai – izņēmuma gadījumos – ierobežojumus attiecībā uz nosūtīšanu uz trešām valstīm.

14.   Fiziskās vai juridiskās personas, kurām ir piešķirtas nepersondatu atkalizmantošanas tiesības, šādus datus var nosūtīt tikai uz tām trešām valstīm, attiecībā uz kurām ir izpildītas 10., 12. un 13. punkta prasības.