|
+10. pants 1. |
10. pants 1.Dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvirza prasību, ka maksājumu iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kas minēti šīs direktīvas I pielikuma 1. līdz 6. punktā, un elektroniskās naudas iestādēm, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1) punktā, ir jāaizsargā visi naudas līdzekļi, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai saņemti ar cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, lai izpildītu maksājumu darījumus, kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
a)
naudas līdzekļus nevienu brīdi nesajauc kopā ar citu fizisku vai juridisku personu naudas līdzekļiem, kas nav maksājumu pakalpojumu lietotāji, kā vārdā naudas līdzekļi tiek glabāti, un, ja nākamās darbdienas beigās, kura seko dienai, kad naudas līdzekļi saņemti, tos joprojām glabā maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kas tos vēl nav nogādājusi maksājuma saņēmējam vai nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tos novieto atsevišķā kontā kredītiestādē vai centrālajā bankā pēc minētās centrālās bankas ieskatiem, vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kā tos definējušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes; un tos novieto atsevišķi atbilstīgi valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēs, aizsargājot pret citu maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes kreditoru prasījumiem, jo īpaši maksātnespējas gadījumā;
b)
naudas līdzekļus nodrošina ar apdrošināšanas polisi vai kādu citu salīdzināmu garantiju, ko izsniedzis tāds apdrošināšanas uzņēmums vai kredītiestāde, kas nepieder tai pašai grupai, kam pieder pati maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, par tādu pašu summu, kādu nošķirtu apdrošināšanas polises vai citas salīdzināmas garantijas neesamības gadījumā; attiecīgā summa izmaksājama gadījumā, ja maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde nespēj pildīt savas finanšu saistības. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|