|
+62. pants Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES |
62. pants Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES62. pants Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES Direktīvu 2013/36/ES groza šādi:
1)
virsrakstu aizstāj ar šādu: “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK”;
2)
direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Priekšmets Ar šo direktīvu paredz noteikumus, kas attiecas uz:
a)
piekļuvi kredītiestāžu darbībai;
b)
uzraudzības pilnvarām un instrumentiem kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;
c)
kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ko īsteno kompetentās iestādes veidā, kas ir saskanīgs ar noteikumiem, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013;
d)
kompetento iestāžu publicēšanas prasībām kredītiestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā.”;
3)
direktīvas 2. pantu groza šādi:
a)
panta 2. un 3. punktu svītro;
b)
panta 5. punkta l) apakšpunktu svītro;
c)
panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
“6.
Šā panta 5. punkta 3. līdz 24. apakšpunktā minētās sabiedrības uzskata par finanšu iestādēm 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas nolūkā.”;
4)
direktīvas 3. panta 1. punktā svītro 4) apakšpunktu;
5)
direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu: “5. pants Darbības koordinēšana dalībvalstīs Dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai organizētu koordināciju starp šādām iestādēm.”;
6)
iekļauj šādu pantu: “8.a pants Konkrētas prasības attiecībā uz atļaujas izsniegšanu kredītiestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā
1.
Dalībvalstis nosaka prasību, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem, kas jau ir saņēmuši atļauju atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES II sadaļai, ir jāiesniedz atļaujas pieteikums saskaņā ar 8. pantu vēlākais dienā, kad notiek kāds no šādiem notikumiem:
a)
mēneša aktīvu kopsummas vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar vai pārsniedz EUR 30 miljardus; vai
b)
mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar vai mazāks par EUR 30 miljardiem un uzņēmums ietilpst grupā, kuras kopējā vērtība, ko veido visu to grupas uzņēmumu kopējā konsolidēto aktīvu vērtība, kuri veic jebkuru no Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, pārsniedz EUR 30 miljardus, un katra šāda uzņēmuma aktīvu kopsumma atsevišķi ir mazāka par EUR 30 miljardiem, abus aprēķina kā vidējo rādītāju 12 secīgu mēnešu periodā.
2.
Uzņēmumi, kas minēti šā panta 1. punktā, drīkst turpināt veikt Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētās darbības, līdz tie saņem šā panta 1. punktā minēto atļauju.
3.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētie uzņēmumi, kas 2019. gada 24. decembrī veic darbības kā atbilstoši Direktīvai 2014/65/ES atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, iesniedz atļaujas pieteikumu saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu līdz 2020. gada 27. decembrim.
4.
Ja kompetentā iestāde, saņēmusi informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 95.a pantu, konstatē, ka uzņēmumam ir izsniedzama atļauja darboties kā kredītiestādei saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, tā par to paziņo attiecīgajam uzņēmumam un Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā definētajai kompetentajai iestādei un no minētā paziņojuma datuma pārņem atļaujas izsniegšanas procedūru.
5.
Atkārtotas atļaujas piešķiršanas gadījumos atļaujas izsniegšanas kompetentā iestāde nodrošina, lai šis process būtu pēc iespējas racionalizētāks un lai tiktu ņemta vērā informācija no iepriekšējām atļaujas piešķiršanas reizēm.
6.
EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
a)
informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz kompetentajām iestādēm atļaujas pieteikumā, ieskaitot 10. pantā paredzēto darbības programmu;
b)
metodoloģiju, saskaņā ar kuru aprēķina 1. punktā minētās robežvērtības. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.”;
7)
direktīvas 18. pantā iekļauj šādu punktu:
“aa)
savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām;”;
8)
direktīvas 20. pantu groza šādi:
a)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2.
EBI savā tīmekļa vietnē publicē un vismaz reizi gadā atjaunina sarakstu ar visu to kredītiestāžu nosaukumiem, kurām ir piešķirta atļauja.”;
b)
pantā iekļauj šādu punktu:
“3.a
Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj visu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minēto uzņēmumu nosaukumus un identificē minētās kredītiestādes kā tādas. Sarakstā arī īsumā izklāsta jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar tā iepriekšējo versiju.”;
9)
direktīvas 21.b panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5.
Šajā pantā:
a)
trešās valsts grupas aktīvu kopējā vērtība Savienībā ir turpmāko uzskaitīto elementu summa:
i)
katras trešās valsts grupas iestādes aktīvu kopējā vērtība Savienībā, kura izriet no tās konsolidētās bilances vai kura izriet no to atsevišķās bilances, ja iestādes bilance nav konsolidēta; un
ii)
katras tādas trešās valsts grupas filiāles aktīvu kopējā vērtība, kurai saskaņā ar šo direktīvu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 ( *8 ) vai Direktīvu 2014/65/ES Savienībā ir piešķirta darbības atļauja;
b)
termins “iestāde” nozīmē arī ieguldījumu brokeru sabiedrības.
10)
direktīvas IV sadaļu svītro;
11)
direktīvas 51. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“1.
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, vai piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm atzīt kādas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu.”;
12)
direktīvas 53. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2.
Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm savstarpēji apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju ESRK, EBI vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (
*9
), saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (
*10
), Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31., 35. un 36. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. un 36. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (
*11
) un ar citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm. Uz minēto informāciju attiecas 1. punkts.
13)
direktīvas 66. panta 1. punktā iekļauj šādu punktu:
“aa)
to, ka bez atļaujas darboties kā kredītiestādei tiek veikta vismaz viena no darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un ir ievērota minētajā punktā noteiktā robežvērtība;”;
14)
direktīvas 76. panta 5. punkta sesto daļu svītro;
15)
direktīvas 86. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
“11.
Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir izstrādāti likviditātes atjaunošanas plāni, kuros izklāstītas adekvātas stratēģijas un atbilstīgi īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamu likviditātes nepietiekamību, tostarp attiecībā uz filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes šos plānus vismaz reizi gadā testē, atjaunina, balstoties uz 8. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams attiecīgi pielāgot iekšējo politiku un procesus. Iestādes jau iepriekš īsteno nepieciešamos operacionālos pasākumus, lai nodrošinātu likviditātes atjaunošanas plānu tūlītēju īstenošanu. Šādi operacionālie pasākumi ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas nekavējoties ir pieejams centrālajai bankai finansējuma vajadzībām. Tas vajadzības gadījumā ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas ir citas dalībvalsts valūtā vai trešās valsts valūtā, ar kuru iestāde veic riska darījumus, un, ja tas operacionāli nepieciešams, uzņēmējas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kuras valūtā iestāde ir uzņēmusies risku.”;
16)
direktīvas 110. panta 2. punktu svītro;
17)
direktīvas 111. pantu aizstāj ar šādu: “111. pants Konsolidētās uzraudzības iestādes noteikšana
1.
Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes kredītiestāde vai ES mātes kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes kredītiestādi vai minēto ES mātes kredītiestādi. Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un neviens no tās meitasuzņēmumiem nav kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību. Ja mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība un vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic minētās kredītiestādes kompetentā iestāde vai, ja ir vairākas kredītiestādes, – tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.
2.
Ja kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga minēto kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.
3.
Ja divām vai vairākām kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju Savienībā, ir viena un tā pati dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic:
a)
kredītiestādes kompetentā iestāde, ja grupā ir tikai viena kredītiestāde;
b)
tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, ja grupā ir vairākas kredītiestādes; vai
c)
tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība, ja grupā nav nevienas kredītiestādes.
4.
Ja konsolidācija ir prasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 3. vai 6. punktu, konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopsumma, vai, ja grupā nav nevienas kredītiestādes – tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopsumma.
5.
Atkāpjoties no 1. punkta trešās daļas, no 3. punkta b) apakšpunkta un no 4. punkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas kredītiestādi, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas kredītiestādes tajā grupā, kurā minēto uzraudzīto kredītiestāžu bilanču vērtību summa ir lielāka nekā to kredītiestāžu bilanču vērtību summa, kuras individuāli uzrauga jebkura cita kompetentā iestāde. Atkāpjoties no 3. punkta c) apakšpunkta, gadījumā, ja kompetentā iestāde individuāli uzrauga vairāk nekā vienu kādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrību, konsolidētās uzraudzības iestāde ir tā kompetentā iestāde, kas individuāli uzrauga vienu vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības tajā grupā, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.
6.
Konkrētos gadījumos kompetentās iestādes, kopīgi vienojoties, var atkāpties no 1., 3. un 4. punktā minētajiem kritērijiem un konsolidētās uzraudzības veikšanai norīkot citu kompetento iestādi, ja šajos punktos minēto kritēriju piemērošana būtu nelietderīga, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības un to darbības relatīvo nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs, vai vajadzību nodrošināt, lai konsolidēto uzraudzību turpinātu veikt tā pati kompetentā iestāde. Šādos gadījumos attiecīgi ES mātes iestādei, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, ES mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko bilances vērtību ir tiesības tikt uzklausītai, pirms kompetentās iestādes pieņem lēmumu.
7.
Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Komisijai un EBI par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 6. punkts.”;
18)
direktīvas 114. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“1.
Ja rodas ārkārtas situācija, ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā aprakstītās situācijas vai nelabvēlīgas norises tirgos, kas potenciāli apdraud tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas sabiedrībām vai kur 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles veic uzņēmējdarbību, konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot šīs direktīvas IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, brīdina EBI un 58. panta 4. punktā un 59. pantā minētās iestādes un paziņo visu to uzdevumu izpildei būtisko informāciju. Minētie pienākumi attiecas uz visām kompetentajām iestādēm.”;
19)
direktīvas 116. pantu groza šādi:
a)
panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2.
Uzraudzības iestāžu kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes un EBI cieši sadarbojas. Šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm uzraudzības iestāžu kolēģijās apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013.”;
b)
panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“6.
Uzraudzības iestāžu kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur uzņēmējdarbību veic 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles, attiecīgā gadījumā ECBS centrālās bankas un attiecīgā gadījumā trešo valstu uzraudzības iestādes ar nosacījumu, ka konfidencialitātes prasības atbilstoši visu kompetento iestāžu atzinumam ir līdzvērtīgas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā noteiktajām prasībām un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.”;
c)
panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“9.
Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā, informē EBI par uzraudzības iestāžu kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz EBI visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.”;
20)
direktīvas 125. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2.
Uz informāciju, kura saņemta konsolidētās uzraudzības ietvaros, un jo īpaši uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šīs direktīvas 53. panta 1. punktā attiecībā uz kredītiestādēm vai Direktīvas (ES) 2019/2034 15. pantā.”;
21)
direktīvas 128. panta piekto daļu svītro;
22)
direktīvas 129. panta 2., 3. un 4. punktu svītro;
23)
direktīvas 130. panta 2., 3. un 4. punktu svītro;
24)
direktīvas 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“d)
neskarot šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļas noteikumus un attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas noteikumus, – statistikas datu agregātus par prudenciālā regulējuma īstenošanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, tostarp saskaņā ar šīs direktīvas 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu veikto uzraudzības pasākumu un saskaņā ar šīs direktīvas 65. pantu piemēroto administratīvo sodu skaitu un veidu.” 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|