+2. pants Definīcijas
---+2. pants 1)
---+2. pants 2)
---+2. pants 3)
---+2. pants 4)
---+2. pants 5)
---+2. pants 6)
---+2. pants 7)
---+2. pants 8)
---+2. pants 9)
---+2. pants 10)
---+2. pants 11)
---+2. pants 12)
---+2. pants 13)
---+2. pants 14)
---+2. pants 15)
---+2. pants 16)
---+2. pants 17)
---+2. pants 18)
---+2. pants 19)
---+2. pants 20)
---+2. pants 21)
---+2. pants 22)
---+2. pants 23)
|
2. pants Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
2. pants 1)
|
“vides ziņā ilgtspējīgs ieguldījums” ir ieguldījums vienā vai vairākās saimnieciskajās darbībās, kuras saskaņā ar šo regulu ir uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām;
|
|
2. pants 2)
|
“finanšu tirgus dalībnieks” ir finanšu tirgus dalībnieks, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 1) punktā, un ietver pensiju produkta izveidotāju, kam dalībvalsts ir nolēmusi piemērot minēto regulu saskaņā ar minētās regulas 16. pantu;
|
|
2. pants 3)
|
“finanšu produkts” ir finanšu produkts, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 12) punktā;
|
|
2. pants 4)
|
“emitents” ir emitents, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 (69) 2. panta h) punktā;
|
|
2. pants 5)
|
“klimata pārmaiņu mazināšana” ir process, kurā globālās vidējās temperatūras pieaugums tiek ierobežots krietni zem 2 °C atzīmes un kurā tiecas temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā noteikts Parīzes nolīgumā;
|
|
2. pants 6)
|
“pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir process, kurā pielāgojas pašreizējām un gaidāmajām klimata pārmaiņām un to ietekmei;
|
|
2. pants 7)
|
“siltumnīcefekta gāze” ir siltumnīcefekta gāze, kas uzskaitīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (70) I pielikumā;
|
|
2. pants 8)
|
“atkritumu apsaimniekošanas hierarhija” ir atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā;
|
|
2. pants 9)
|
“aprites ekonomika” ir ekonomikas sistēma, kurā produktu, materiālu un citu resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, veicinot to efektīvu izmantošanu ražošanā un patēriņā, tādējādi mazinot to izmantošanas ietekmi uz vidi, samazinot atkritumu daudzumu un bīstamo vielu izdalīšanos visos aprites cikla posmos, tostarp piemērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;
|
|
2. pants 10)
|
“piesārņotājs” ir viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits kontaminants, kas atrodas gaisā, ūdenī vai zemē, kas var būt kaitīgs cilvēka veselībai vai videi, kas var radīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai kas var pasliktināt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;
|
|
2. pants 11)
|
“augsne” ir zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un virsmu un kas sastāv no minerāldaļiņām, organiskām vielām, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem;
|
|
2. pants 12)
|
“piesārņojums” ir:
|
a)
|
cilvēka darbības rezultātā radusies tieša vai netieša piesārņotāju ievadīšana gaisā, ūdenī vai zemē;
|
|
b)
|
attiecībā uz jūras vidi – piesārņojums, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 8) punktā;
|
|
c)
|
attiecībā uz ūdens vidi – piesārņojums, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 33. punktā;
|
|
|
2. pants 13)
|
“ekosistēma” ir dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;
|
|
2. pants 14)
|
“ekosistēmu pakalpojumi” ir gan tiešs, gan netiešs ekosistēmu devums ekonomiskajos, sociālajos, kultūras un citos ieguvumos, ko cilvēki gūst no minētajām ekosistēmām;
|
|
2. pants 15)
|
“bioloģiskā daudzveidība” ir dzīvo organismu formu dažādība visās vides formās, tostarp sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir, un ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām;
|
|
2. pants 16)
|
“labs stāvoklis” attiecībā uz ekosistēmu nozīmē, ka ekosistēma ir labā fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā stāvoklī vai ka tai ir laba fiziskā, ķīmiskā un bioloģiskā kvalitāte ar spēju reproducēties vai atjaunoties, kurā nemazinās sugu sastāvs un nepasliktinās ekosistēmas struktūra un ekoloģiskās funkcijas;
|
|
2. pants 17)
|
“energoefektivitāte” ir efektīvāka enerģijas izmantošana visos enerģētikas ķēdes posmos no ražošanas līdz galapatēriņam;
|
|
2. pants 18)
|
“jūras ūdeņi” ir jūras ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 1) punktā;
|
|
2. pants 19)
|
“virszemes ūdeņi” ir virszemes ūdeņi, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 1. punktā;
|
|
2. pants 20)
|
“gruntsūdeņi” ir gruntsūdeņi, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 2. punktā;
|
|
2. pants 21)
|
“labs vides stāvoklis” ir labs vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5) punktā;
|
|
2. pants 22)
|
“labs stāvoklis” ir:
|
a)
|
virszemes ūdeņiem – vienlaikus gan “labs ekoloģiskais stāvoklis”, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 22. punktā, gan “labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 24. punktā;
|
|
b)
|
gruntsūdeņiem – vienlaikus gan “labi gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 25. punktā, gan “labi kvantitatīvie rādītāji”, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 28. punktā;
|
|
|
2. pants 23)
|
“labs ekoloģiskais potenciāls” ir labs ekoloģiskais potenciāls, kā definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 23. punktā.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|