|
+109. pants 1. |
109. pants 1.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, un ar noteikumu, ka minētā nodrošina, ka noguldītājiem joprojām ir piekļuve saviem noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, ir atbildīga par šādām summām:
a)
ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu – summu, par kuru tiktu norakstīti segtie noguldītāji, lai absorbētu iestādes zaudējumus saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas darbības jomā un tiktu norakstīti tādā pašā apmērā kā kreditoriem ar tādu pašu prioritātes līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, vai
b)
ja piemēro vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, kas nav iekšējās rekapitalizācijas instruments, – segto noguldītāju zaudējumu summu, ja segtie noguldītāji būtu cietuši zaudējumus proporcionāli tiem zaudējumiem, kas radušies kreditoriem ar tādu pašu prioritātes līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras. Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas atbildība nav lielāka kā zaudējumu summa, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, no noguldījumu garantiju sistēmas netiek prasītas nekādas iemaksas, lai segtu iestādes vai pagaidu iestādes rekapitalizēšanas izmaksas saskaņā ar 46. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Ja atbilstīgi 74. pantam veiktajā vērtējumā ir noteikts, ka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa noregulējumā ir lielāka nekā neto zaudējumi, kas rastos, ka iestāde tiktu likvidēta, kas notiktu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, noguldījumu garantiju sistēmai ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar 75. pantu. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|