2. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, tostarp izveido kopīgas ekspertu grupas un saņem Komisijas tehnisko atbalstu, lai apzinātu gaisa piesārņojuma avotus, šo avotu pienesumu pārsniegumos citā dalībvalstī un pasākumus, kas jāveic individuāli un koordinācijā ar citām dalībvalstīm nolūkā risināt minēto avotu problēmu, un izstrādā koordinētas darbības, piemēram, koordinē gaisa kvalitātes plānus saskaņā ar 19. pantu, un šajās darbībās katra dalībvalsts pievēršas savā teritorijā esošiem piesārņojuma avotiem, lai novērstu attiecīgos pārsniegumus.
Dalībvalstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad kāda cita dalībvalsts ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu, laikus sniedz atbildi cita citai un informē Komisiju.