+IX PIELIKUMS

IX PIELIKUMS



IX PIELIKUMS

NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKU

Saturs

I DAĻA. VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI

1.

Struktūra un konvencijas

2.

Saīsinājumi

II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.

Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

2.

Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

3.

Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

4.

C 26.00 – Lielo riska darījumu limitu (LE limits) veidne

4.1.

Norādes par konkrētām rindām:

5.

C 27.00 – Darījuma partnera identifikācija (LE 1)

5.1.

Norādes par konkrētām slejām:

6.

C 28.00 – Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī (LE 2)

6.1.

Norādes par konkrētām slejām

7.

C 29.00 – Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE3)

7.1.

Norādes par konkrētām slejām

I DAĻA. VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI

1.    Struktūra un konvencijas

1. Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no četrām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:

a) 

lielo riska darījumu limiti;

b) 

darījuma partnera identifikācija (veidne LE1);

c) 

riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (veidne LE2);

d) 

informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE3).

2. Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē.

3. Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām.

4. Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām).

5. Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

6. ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes. Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (–), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

2.    Saīsinājumi

7. Šajā pielikumā Regulu (ES) Nr. 575/2013 dēvē par “KPR”.

II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

1.    Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

1. Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE3.

2. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE3.

3. Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

4. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta otro daļu, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE3. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 320. slejā norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes 210. slejā norādītās summas (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

5. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām, kuras veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas, saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE3. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

6. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par riska darījumiem, kuru vērtība ir lielāka par vai vienāda ar EUR 300 miljoniem, taču nepārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla, saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta pēdējo teikumu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE3. Riska darījumu vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos riska darījumus.

7. Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem, kā arī datus par riska darījumiem, kuru vērtība ir lielāka par vai vienāda ar EUR 300 miljoniem, taču nepārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla, ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu).

8. Iestādes LE3 veidnē norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda LE2 veidnē. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE3.

2.    Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

9. Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu.

10. Veidnes LE2 un veidnes LE3 slejās sniedz šādas informācijas blokus:

a) 

riska darījuma vērtība, pirms piemēroti atbrīvojumi un pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, tostarp tiešie un netiešie riska darījumi un papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem riska darījumu ar pamatā esošajiem aktīviem gadījumā;

b) 

atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu ietekme;

c) 

riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu piemērošanas un pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

3.    Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

11. Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā.

12. Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā.

13. Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām.

14. Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīviem un ārpusbilances posteņiem nepiemēro riska svērumus un riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

15. Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā:

a) 

“riska darījumi” ir jebkuri aktīvi vai ārpusbilances posteņi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī, tostarp KPR 400. pantā norādītie posteņi, izņemot posteņus, uz kuriem attiecas KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunkts;

b) 

“netiešie riska darījumi” ir tie riska darījumi, kas iedalīti nevis tiešajam aizdevējam, bet garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam saskaņā ar KPR 403. pantu. Šeit izmantotās definīcijas nekādā iespējamajā aspektā nedrīkst atšķirties no tiesību pamataktā sniegtajām definīcijām.

16. Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar KPR 390. panta 1. punktu.

17. “Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 3., 4. un 5. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu līgumu un kredītu atvasināto instrumenta līgumu, kas noslēgti tieši ar klientu, riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. līdz 5. iedaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas apņemšanās”.

18. “Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu.

19. Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā.

20. Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu iestādes pārskatu sniedz saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu.

4.    C 26.00 – Lielo riska darījumu limitu (LE limits) veidne

4.1.   Norādes par konkrētām rindām:



Rindas

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Struktūras, kas nav iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) punkts.

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no pirmā līmeņa kapitāla, kas norādīts I pielikuma C 01.00 veidnes 015. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar KPR 462. pantu attiecībā uz 459. panta b) apakšpunktā minētajām prasībām.

020

Finanšu iestādes

KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) punkts.

Iestādes norāda piemērojamā limita summu attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:

— ja 25 % no pirmā līmeņa kapitāla pārsniedz 150 miljonus euro (vai arī limitu, kas ir zemāks nekā 150 miljoni euro un kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), tad tiek norādīti 25 % no pirmā līmeņa kapitāla;

— ja 150 miljoni euro (vai mazāks limits, kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), ir lielāks lielums nekā 25 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla, tad uzrāda 150 miljonus euro (vai zemāko robežu, ja tādu noteikusi kompetentā iestāde). Ja iestāde ir noteikusi zemāku limitu attiecībā uz tās pirmā līmeņa kapitālu, kā noteikts KPR 395. panta 1. punkta otrajā daļā, uzrāda šo limitu.

Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 462. pantu attiecībā uz 459. panta b) apakšpunktā minētajām prasībām.

030

Iestādes %

KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) punkts

Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālo attiecību pret pirmā līmeņa kapitālu.

040

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G–SNI)

KPR 395. panta 1. punkts

Tiek norādīta piemērojamā limita summa attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes vai grupas, kas identificētas kā G–SNI vai ārpussavienības G–SNI. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šis limits ir šāds:

— G–SNI neiesaistās riska darījumā ar citu iestādi vai grupu, kas identificēta kā G–SNI vai ārpussavienības G–SNI, ja šāda darījuma vērtība, ņemot vērā kredītriska mazināšanas ietekmi, pārsniedz 15 % no tās pirmā līmeņa kapitāla.

5.    C 27.00 – Darījuma partnera identifikācija (LE 1)

5.1.   Norādes par konkrētām slejām:



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010–070

Darījuma partnera identifikācija:

Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek sniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 29.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai.

Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta trešo daļu iestādes norāda tā darījuma partnera identifikāciju, ar kuru tām ir riska darījumi, kuru vērtība ir lielāka par vai vienāda ar EUR 300 miljoniem, bet mazāka par 10 % no to pirmā līmeņa kapitāla.

Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielie riska darījumi, kā definēts KPR 392. pantā.

Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākie riska darījumi, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai ēnu banku sistēmas struktūra).

011

Kods

Kodam, kas ir rindas identifikators, jābūt unikālam attiecībā uz katru sabiedrību, par kuru sniedz pārskatu. Iestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām kods ir LEI kods. Attiecībā uz citām sabiedrībām kods ir LEI kods vai, ja tas nav pieejams, valsts kods. Šim kodam jābūt unikālam, un tas konsekventi jāizmanto visās veidnēs un laika gaitā. Kodam vienmēr ir noteikta vērtība.

015

Koda veids

Iestādes identificē 010. slejā uzrādītā koda veidu kā “LEI kods” vai “Kods, kas nav LEI kods”.

Koda veidu norāda vienmēr.

021

Nosaukums

Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu.

035

Valsts kods

Iestādes var papildus uzrādīt valsts kodu, ja tās kā identifikatoru slejā “Kods” norāda LEI kodu.

040

Darījuma partnera rezidences vieta

Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166–1–alpha–2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido–ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances Vademecum”).

Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda.

050

Darījuma partnera nozare

Katram darījumu partnerim norāda vienu sektoru, pamatojoties uz FINREP V pielikuma 1. daļas 42. punktā minētajiem ekonomikas sektoriem, un finanšu sabiedrības iedalot ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu sabiedrībās šādi:

i)  centrālās bankas;

ii)  vispārējās valdības;

iii)  kredītiestādes;

iv)  ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

v)  citas finanšu sabiedrības (izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības);

vi)  nefinanšu sabiedrības;

vii)  mājsaimniecības.

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

060

NACE kods

Ekonomikas sektoriem izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l’Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā).

Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības (izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības)” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām (izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības)” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpi, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).

“Citu finanšu sabiedrību (izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības)” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas sektorus norāda, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu.

Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda.

070

Darījuma partnera veids

KPR 394. panta 2. punkts

Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām norāda, ierakstot “I” attiecībā uz iestādēm vai attiecīgi “S” attiecībā uz ēnu banku sistēmas struktūrām, kuras veic banku darbības ārpus regulētās sistēmas.

6.    C 28.00 – Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī (LE 2)

6.1.   Norādes par konkrētām slejām



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010

Kods

Savstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu.

Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

020

Grupa vai atsevišķs klients

Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām.

030

Darījumi, kuros ir riska pozīcija attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska pozīcija attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu.

040–180

Sākotnējās riska darījumu vērtības

KPR 24., 389., 390. un 392. pants

Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīviem un ārpusbilances posteņiem nepiemēro riska svērumus un riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210.

Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam.

Šajās slejās iekļauj no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi, kuri minēti 390. panta 6. punkta e) apakšpunktā. Šos riska darījumus atskaita slejā 200.

KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās.

Sākotnējās riska darījumu vērtībās ietver aktīvu un ārpusbilances posteņus. KPR 400. pantā paredzētos atbrīvojumus KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atskaita 320. slejā.

Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus.

Neto pozīciju, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 390. panta 3. punkta b) apakšpunktu, uzrāda kā tiešo riska pozīciju un iekļauj slejā (060, 070 vai 080), kas atbilst dominējošajam instrumenta veidam.

Dominējošo instrumentu nosaka, pamatojoties uz neto pozīcijas vērtību katram instrumenta veidam.

Lai riska darījumus sadalītu pa finanšu instrumentiem, ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu).

040

Kopējā sākotnējā riska darījumu vērtība

Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu.

050

T. sk.: ar saistību neizpildi

KPR 178. pants

Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

060–110

Tiešie riska darījumi

Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”.

060

Parāda instrumenti

Regulas (EK) Nr. 1071/2013 (“ECB/2013/33”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija.

Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “parāda vērtspapīriem” saskaņā ar ECB/2013/33.

Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus.

70

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Regulas ECB/2013/33 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija.

Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “Pašu kapitālu” vai “Ieguldījumu fondu akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2013/33).

080

Atvasinātie instrumenti

KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums.

Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā.

Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

090–110

Ārpusbilances posteņi

KPR I pielikums

Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes.

090

Aizdevumu apņemšanās

KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.

“Aizdevumu apņemšanās” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu.

100

Finanšu garantijas

KPR I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts.

“Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”.

110

Citas apņemšanās

Citas apņemšanās ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību.

120–170

Netiešie riska darījumi

KPR 403. pants

Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde izmanto aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu.

Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piemērots vienāds vai zemāks riska svērums nekā riska svērums, kas klientam tiktu piemērots saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, KPR 403. panta 3. punktā ir paredzēta alternatīva procedūra.

Aizsargāto atsauces sākotnējo riska darījumu vērtību (tiešo riska darījumu vērtību) no riska darījumu vērtības ar sākotnējo aizņēmēju atskaita slejās “Atbilstīgo kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros.

Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” norāda “Netiešie riska darījumi” summu, kas iedalīta garantijas devējam.

Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no ar kredītrisku saistītām parādzīmēm.

120

Parāda instrumenti

Sk. norādes attiecībā uz 060. sleju.

130

Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Sk. norādes attiecībā uz 070. sleju.

140

Atvasinātie instrumenti

Sk. norādes attiecībā uz 080. sleju.

150–170

Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes.

150

Aizdevumu apņemšanās

Sk. norādes attiecībā uz 090. sleju.

160

Finanšu garantijas

Sk. norādes attiecībā uz 100. sleju.

170

Citas apņemšanās

Sk. norādes attiecībā uz 110. sleju.

180

Papildu riska pozīcijas, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska pozīcija attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem

KPR 390. panta 7. punkts

Papildu riska pozīcijas, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska pozīcija attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem.

190

(–) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

KPR 34., 24., 110. un 111. pants

Vērtības korekcijas un uzkrājumus, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu, nosaka saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu.

Šajā slejā uzrāda vērtības korekcijas un uzkrājumus 040. slejā norādītajai bruto riska darījumu vērtībai.

200

(–) Riska pozīcijas, kas atskaitītas no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem

KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts

Tiek norādīti no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējās riska darījumu vērtības kopsummas dažādajās slejās.

210–230

Riska darījumu vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

210

Kopā

Šajā slejā norādāmā riska darījumu vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījums saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā.

Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla.

220

T. sk.: netirdzniecības portfelis

Netirdzniecības portfeļa summa kopējā riska darījumu vērtībā pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

230

% no pirmā līmeņa kapitāla

KPR 392. un 395. pants

Uzrādāmā summa ir riska darījumu vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas saistībā ar iestādes atbilstošo pirmā līmeņa kapitālu, kas definēts KPR 25. pantā.

240–310

(–) Atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes

KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā.

Kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPR trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar KPR 401. līdz 403. pantu.

Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; nekustamā īpašuma režīms.

240–290

(–) Atbilstīgo kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

KPR 403. pants

Fondētās un nefondētās kredītaizsardzības summa, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, ir riska darījumi, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, un ja iestāde to riska pozīciju daļu, kura ir garantēta un/vai nodrošināta ar atzīta nodrošinājuma tirgus vērtību, pielīdzina tādām, kas ir ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu.

240

(–) Parāda instrumenti

Sk. norādes attiecībā uz 060. sleju.

250

(–) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

Sk. norādes attiecībā uz 070. sleju.

260

(–) Atvasinātie instrumenti

Sk. norādes attiecībā uz 080. sleju.

270–290

(–) Ārpusbilances posteņi

Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

270

(–) Aizdevumu apņemšanās

Sk. norādes attiecībā uz 090. sleju.

280

(–) Finanšu garantijas

Sk. norādes attiecībā uz 100. sleju.

290

(–) Citas apņemšanās

Sk. norādes attiecībā uz 110. sleju.

300

(–) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

KPR 401. pants

Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kas definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu.

Saskaņā ar KPR 401. panta 1. punktu riska darījumu vērtībai piemēro svārstīguma korekcijas, ko uzrāda kā riska darījumu vērtības palielinājumu.

310

(–) Nekustamais īpašums

KPR 402. pants

Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 402. pantu.

320

(–) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums

KPR 400. pants

Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma.

330–350

Riska darījumu vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

PR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts

Iestāde norāda riska darījumu vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

330

Kopā

Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

340

T. sk.: netirdzniecības portfelis

Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi.

350

% no pirmā līmeņa kapitāla

Iestāde norāda riska darījumu vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas piemērošanas iestādes pirmā līmeņa kapitālam, kā noteikts KPR 25. pantā.

7.    C 29.00 – Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE3)

7.1.   Norādes par konkrētām slejām



Sleja

Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

010–360

Iestāde veidnē LE3 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

010

Kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt unikālam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu.

Šos kodus laika gaitā izmanto konsekventi.

020

Grupas kods

Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt unikālam attiecībā uz katru tabulas rindu.

Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2).

Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli.

030

Darījumi, kuros ir riska pozīcija attiecībā uz pamatā esošajiem aktīviem

Skatīt veidnes LE2 030. sleju.

050–360

Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE3 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem.

Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2.

1. Pārskats

,

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti
  • Builddate: 01.09.2024 00:00:00 -Doknr: CELEX:32021R0451
  • EULAW_ES -

    EULAW_ES