EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/87/EK

(2002. gada 16. decembris)

par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

1. Pārskats

Nosaukums	Regulējums
I NODAĻA MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS	I NODAĻA MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS
II NODAĻA PAPILDU UZRAUDZĪBA	II NODAĻA PAPILDU UZRAUDZĪBA
III NODAĻA DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI	III NODAĻA DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI
IV NODAĻA ESOŠO DIREKTĪVU GROZĪJUMI	IV NODAĻA ESOŠO DIREKTĪVU GROZĪJUMI
V NODAĻA AKTĪVU PĀRVALDĪŠANAS UZŅĒMUMI	V NODAĻA AKTĪVU PĀRVALDĪŠANAS UZŅĒMUMI
VI NODAĻA PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI	VI NODAĻA PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I PIELIKUMS	I PIELIKUMS KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu direktīvas 6. panta 1. punktā paredzētām regulētām vienībām, kas ir piederīgas kādam finanšu konglomerātam, veic saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajiem tehniskajiem principiem un vienu no norādītajām metodēm. Neskarot nākošās daļas noteikumus, dalībvalstis ļauj savām kompetentajām iestādēm gadījumā, kad tās attiecībā uz konkrētu finanšu konglomerātu uzņemas koordinatora pienākumus, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un pašu konglomerātu izlemt to, kura metode šim finanšu konglomerātam jāizmanto. Dalībvalstis var prasīt, lai aprēķini tiktu veikti pēc vienas no šajā pielikumā aprakstītajām metodēm, ja finanšu konglomerātu vada regulēta vienība, kam licence piešķirta šajā dalībvalstī. Ja finanšu konglomerātu nevada regulēta vienība 1. panta nozīmē, dalībvalstis atļauj piemērot jebkuru no šajā pielikumā aprakstītajām metodēm, izņemot gadījumus, kad attiecīgās kompetentās iestādes atrodas tajā pašā dalībvalstī, un tad šī dalībvalsts var noteikt, ka jāpiemēro kāda konkrēta metode. I. Tehniskie principi 1. Papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas apmērs un veids Neatkarīgi no tā, kuru metodi izmanto, ja vienība ir meitasuzņēmums un tai ir maksātspējas nepietiekamība vai, neregulētas finanšu nozares vienības gadījumā, nosacīta maksātspējas nepietiekamība, ņem vērā kopējo meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību. Ja šādā gadījumā pēc koordinatora uzskata tāda mātesuzņēmuma, kam pieder noteikta kapitāla daļa, atbildība ir stingri un nepārprotami ierobežota ar minēto kapitāla daļu, koordinators var atļaut meitasuzņēmuma maksātspējas nepietiekamību ņemt vērā proporcionāli. Ja starp finanšu konglomerāta vienībām nepastāv kapitāla saikne, koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm nosaka, kādu proporcionālo daļu ņem vērā, ievērojot saistības, ko izraisa pastāvošās attiecības. 2. Citi tehniskie principi Neatkarīgi no izmantotās finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanas metodes atbilstīgi šā pielikuma II iedaļai, koordinators un, ja vajadzīgs, pārējās iesaistītās kompetentās iestādes nodrošina šādu principu piemērošanu: i) jānovērš tas, ka vairākkārtēji izmanto elementus, kurus var iekļaut pašu kapitālu aprēķinā finanšu konglomerāta līmenī (pašu kapitāla vairākkārtējs izmantojums), kā arī neatbilstīga pašu kapitāla izveide grupas iekšienē; lai novērstu pašu kapitāla vairākkārtēju izmantojumu un to, ka pašu kapitāls tiek radīts grupas iekšienē, kompetentās iestādes pēc analoģijas piemēro attiecīgos principus, kas noteikti attiecīgajos nozaru noteikumos; ii) līdz nozaru noteikumu turpmākai saskaņošanai, maksātspējas normas, kas piemērojamas dažādajām finanšu nozarēm kādā finanšu konglomerātā, sedz ar pašu kapitāla elementiem saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem; ja finanšu konglomerāta līmenī pastāv pašu kapitāla nepietiekamība, lai pārbaudītu atbilstību papildu maksātspējas normām, vērā ņem tikai tos pašu kapitāla elementus, kas ir atbilstīgi saskaņā ar konkrētajiem nozaru noteikumiem (starpnozaru kapitāls); ja nozaru noteikumos ir paredzēti ierobežojumi tādu konkrētu pašu kapitāla instrumentu atbilstībai, kas būtu uzskatāmi par starpnozaru kapitālu, šos ierobežojumus mutatis mutandis jāpiemēro, aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī; aprēķinot pašu kapitālu finanšu konglomerāta līmenī, kompetentās iestādes arī ņem vērā pašu kapitāla faktisko pārvedamību un pieejamību dažādo grupas juridisko vienību starpā, ievērojot kapitāla pietiekamības noteikumu mērķus; ja, attiecībā uz neregulētu finanšu nozares vienību, nosacītu maksātspējas normu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma II iedaļas noteikumiem, nosacīta maksātspējas norma ir pašu kapitāla prasība, kas vienībai jāievēro atbilstīgi attiecīgajiem nozaru noteikumiem, it kā tā būtu šīs konkrētās finanšu nozares regulēta vienība; attiecībā uz aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, maksātspējas norma ir kapitāla prasība, kas izstrādāta Direktīvas 85/611/EEK 5.a panta 1. punkta a) apakšpunktā; nosacīto maksātspējas normu jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai aprēķina saskaņā ar finanšu konglomerāta visnozīmīgākās finanšu nozares noteikumiem. II. Tehniskās aprēķināšanas metodes 1. metode: “Grāmatvedības konsolidācijas” metode Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem. Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp: i) finanšu konglomerāta pašu kapitālu, ko aprēķina, pamatojoties uz grupas konsolidēto stāvokli; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem; un ii) katrai konkrētajai grupā pārstāvētajai finanšu nozarei noteikto maksātspējas normu summu; maksātspējas normas katrā konkrētajā finanšu nozarē aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem. Minētie nozaru noteikumi ir, jo īpaši, Direktīvas 2000/12/EK V daļas 3. nodaļa attiecībā uz kredītiestādēm, Direktīva 98/78/EK attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīva 93/6/EEK attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām. Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām, kas nav ietvertas minētajos nozaru maksātspējas normas aprēķinos, aprēķina nosacīto maksātspējas normu. Starpība nav negatīva. 2. metode: “Atskaitīšanas un summēšanas” metode Finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību papildu kapitāla pietiekamības prasību aprēķināšanu veic, pamatojoties uz katras grupā esošās vienības pārskatiem. Papildu kapitāla pietiekamības prasības aprēķina kā starpību starp: i) visu finanšu konglomerātā esošo regulēto un neregulēto finanšu nozares vienību pašu kapitāla summu; atbilstīgie elementi ir tie elementi, ko par tādiem uzskata saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem; un ii) kopsummu, kas iegūta, saskaitot — maksātspējas normas katrai grupā esošajai regulētajai un neregulētajai finanšu nozares vienībai; maksātspējas normas aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, un — citās grupas vienībās turēto līdzdalību uzskaites vērtību. Attiecībā uz neregulētām finanšu nozares vienībām aprēķina nosacīto maksātspējas normu. Pašu kapitālu un maksātspējas normas ņem vērā saistībā ar to proporcionālo dalību atbilstīgi 6. panta 4. punktam un šā pielikuma I iedaļai. Starpība nav negatīva. ▼M6 3. metode: “Apvienotā metode” Kompetentās iestādes drīkst pieļaut 1. un 2. metodes apvienojumu. ▼B
II PIELIKUMS	II PIELIKUMS NOTEIKUMU PAR GRUPAS IEKŠĒJIEM DARĪJUMIEM UN RISKA KONCENTRĀCIJU TEHNISKĀ PIEMĒROŠANA Pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, koordinators nosaka tos darījumu veidus un riskus, par ko regulētajām vienībām konkrētā finanšu konglomerātā jāpaziņo saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 8. panta 2. punktu par grupas iekšējo darījumu un riska koncentrācijas paziņošanu. Nosakot vai sniedzot savu atzinumu par darījumu un risku veidiem, koordinators un attiecīgās kompetentās iestādes ņem vērā konkrētā finanšu konglomerāta struktūru un tā riska vadību. Lai noteiktu nozīmīgus grupas iekšējos darījumus un nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko jāpaziņo saskaņā ar 7. un 8. panta noteikumiem, koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un pašu konglomerātu nosaka atbilstīgus sliekšņus, pamatojoties uz reglamentēto pašu kapitālu un/vai tehniskiem noteikumiem. Īstenojot kontroli attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju, koordinators jo īpaši uzrauga iespējamu kaitīgas ietekmes risku finanšu konglomerātā, interešu konflikta risku, nozaru noteikumu apiešanas risku un risku līmeni vai apjomu. Dalībvalstis var atļaut savām kompetentajām iestādēm finanšu konglomerāta līmenī piemērot nozaru noteikumus par grupas iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju, lai, jo īpaši, izvairītos no nozaru noteikumu apiešanas.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 30.01.2027 00:00:00 -Doknr: CELEX:32002L0087
EULAW -
European Regulation published on http://eur-lex.europa.eu/