KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/676 (2021. gada 3. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem konsolidācija ir veicama minētās regulas 18. panta 3. līdz 6. punktā un 18. panta 8. punktā paredzētajos gadījumos (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 3. punkts attiecas uz tādu uzņēmumu grupu prudenciālās konsolidācijas gadījumiem, kuri ir saistīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 22. panta 7. punkta nozīmē, ja nepastāv mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības. Šādos gadījumos ir nepieciešams noteikt sabiedrību, kuras līmenī Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības ir piemērojamas konsolidēti. Turklāt minētajos gadījumos vispiemērotākajai prudenciālās konsolidācijas metodei vajadzētu būt metodei, kas noteikta Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 8. un 9. punktā (“summēšanas metode”) saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(2)

Gadījumos, kad attiecībā uz dalību iestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kuri nav iekļauti konsolidācijā, ir prasīts veikt proporcionālu konsolidāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 4. punktu, būtu jāpieprasa šo uzņēmumu vienprātīga piekrišana attiecībā uz lēmumiem par iestādes vai finanšu iestādes nozīmīgajām darbībām, lai piemērotu minētajā noteikumā paredzēto prudenciālās konsolidācijas metodi saskaņā ar kopīgās struktūras definīciju, kas noteikta starptautiskajos grāmatvedības standartos, kuri piemērojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (3).

(3)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts attiecas uz uzraudzības prasībām attiecībā uz prudenciālo konsolidāciju gadījumā, ja ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet nav dalības vai citu kapitāla saikņu, un gadījumā, kad minētajām iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota, ievērojot līgumu vai to dibināšanas dokumentus vai statūtus. Lai noteiktu, vai pastāv būtiska ietekme, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā vairāki būtiskas ietekmes rādītāji. Turklāt vienas vadības esība būtu jākonstatē tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir konkrēti pierādījumi, ka šādu iestāžu vai finanšu iestāžu finanšu un darbības politika faktiski tiek saskaņota.

(4)

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) ir publicējusi Pamatnostādnes par iejaukšanās riska identificēšanu un pārvaldīšanu (4), kurās iekļauti vairāki rādītāji, kas iestādēm būtu jāizmanto, lai identificētu, kuras sabiedrības var radīt iejaukšanās risku. Saskaņā ar BCBS pamatnostādnēm “iejaukšanās risks” ir risks, ka iestāde nolemj sniegt finansiālu atbalstu nekonsolidētai sabiedrībai, kas nav pilnībā vai proporcionāli konsolidēta sabiedrība, kura saskaras ar spriedzi, ja attiecībā uz šāda atbalsta sniegšanu nepastāv nekādas līgumsaistības vai tiek pārsniegts līgumsaistībās noteiktais. Saskaņā ar BCBS pamatnostādnēm, ja iestāde konstatē, ka pastāv būtisks iejaukšanās risks, tai ir jānosaka atbilstošie pasākumi, pamatojoties uz paredzamā iejaukšanās atbalsta būtību un apmēru katrā gadījumā. Šie pasākumi cita starpā ietver attiecīgo sabiedrību iekļaušanu regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā. Saskaņā ar BCBS pamatnostādnēm iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu jāapsver vairāki rādītāji, lai secinātu, vai konkrēti uzņēmumi būtu pilnībā vai proporcionāli jākonsolidē saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 5. punktu, 18. panta 6. punkta a) apakšpunktu vai 18. panta 8. punktu, ņemot vērā iejaukšanās risku, ko šādi uzņēmumi var radīt iestādei. Tomēr iestādēm būtu jāapsver arī alternatīvi pasākumi nolūkā novērst iejaukšanās risku saskaņā ar savām riska pārvaldības procedūrām un iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP). Turklāt kompetentās iestādes uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP) ietvaros var apsvērt citus pasākumus, lai novērstu iespējamo risku, ko rada minētie uzņēmumi. Saistībā ar lielo riska darījumu regulējumu Eiropas Banku iestāde (EBI) ir izdevusi arī pamatnostādnes par limitiem attiecībā uz riska darījumiem ar nebanku kreditēšanas sabiedrībām, kas veic banku darbībai līdzīgas darbības ārpus tiesiskā regulējuma (5), un kurās ir precizēta metodika, kas iestādēm būtu jāizmanto, lai iekšējo procesu ietvaros noteiktu ierobežojumus saviem atsevišķajiem un kopējiem riska darījumiem ar nebanku kreditēšanas sabiedrībām.

(5)

Jo īpaši, lai noteiktu, vai ir vajadzīga pilnīga vai proporcionāla konsolidācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 8. punktu attiecībā uz meitasuzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuros iestādei ir dalība, ja minētais meitasuzņēmums vai uzņēmums nav iestāde, finanšu iestāde vai palīgpakalpojumu uzņēmums, un ja pastāv būtisks iejaukšanās risks un uzņēmums cita starpā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, būtu jāparedz, ka kompetentās iestādes pārbauda vismaz konkrētu kategoriju uzņēmumus, piemēram, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuras nav kvalificējamas kā īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kas veic vērtspapīrošanu un kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (6) 2. panta 2. punktā, attiecībā uz kurām ir piemērojami Regulas (ES) Nr. 575/2013 244. pantā paredzētie nosacījumi būtiska kredītriska pārvešanai, kā arī tie uzņēmumi, kas veic kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 89. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām darbībām.

(6)

Lai nodrošinātu konsekvenci ar Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto pašu kapitāla sistēmu un izvairītos no nepamatotu kapitāla ieguvumu atzīšanas gadījumos, kad konsolidācijas veikšana ir pieprasīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. panta 3. līdz 6. punktu vai 18. panta 8. punktu, arī pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentu, ko emitējuši uzņēmumi, kuri ietilpst prudenciālās konsolidācijas piemērošanas jomā, un kas pieder personām, kuri nav šādi uzņēmumi, un saistīto akciju emisijas uzcenojuma kontu posteņu summu iekļaušana konsolidētajā pašu kapitālā būtu jāveic, pamatojoties uz minētās regulas 81. līdz 88. pantu.

(7)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(8)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi konsultāciju no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (7) 37. pantu,