KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 524/2014 (2014. gada 12. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informāciju, kuru piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz cita citai (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, būtu jābūt divvirzienu informācijas apmaiņai minēto iestāžu attiecīgo uzraudzības kompetenču ietvaros. Tādēļ ir jāprecizē, kāda informācija par iestādēm un attiecīgā gadījumā – par šo iestāžu filiāļu darbību piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā arī kāda informācija par filiālēm uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāsniedz piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(2)

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāskata plašākā pārrobežu banku grupu uzraudzības kontekstā, un attiecīgā gadījumā informāciju varētu sniegt konsolidētajā līmenī. Jo īpaši, ja iestādei ir galvenais mātesuzņēmums tajā dalībvalstī, kurā ir galvenais birojs, un attiecīgā kompetentā iestāde ir arī konsolidētās uzraudzības iestāde, būtu jānodrošina iespējas sniegt informāciju konsolidētajā līmenī, nevis tādas iestādes līmenī, kas darbojas ar filiāles starpniecību. Tomēr šajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāinformē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, ka informācija ir sniegta konsolidētā līmenī.

(3)

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm neaprobežojas tikai ar tiem informācijas veidiem, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 50. pantā, un līdz ar to – ar tiem informācijas veidiem, kas norādīti šajā regulā. Jo īpaši Direktīvas 2013/36/ES 35., 36., 39., 43. un 52. pantā ir izklāstīti atsevišķi noteikumi par informācijas apmaiņu attiecībā uz filiāļu pārbaudi uz vietas, paziņojumiem par to, kā tiek īstenotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, un pasākumiem, tostarp piesardzības pasākumiem, ko pieņēmušas kompetentās iestādes saistībā ar filiālēm un to mātesuzņēmumiem. Tāpēc šajā regulā nevajadzētu precizēt informācijas apmaiņas prasības minētajās jomās.

(4)

Ir jānosaka prasības attiecībā uz informāciju, ar kuru jāapmainās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai saskaņotu regulatīvo un uzraudzības praksi visā Savienībā. Šajā informācijā būtu jāietver visas jomas, kas norādītas Direktīvas 2013/36/ES 50. pantā, proti, vadība un īpašumtiesības, tostarp tādas darbības jomas kā tās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 317. pantā, likviditāte un konstatējumi attiecībā uz likviditātes uzraudzību, maksātspēju, noguldījumu garantiju, lieliem riska darījumiem, sistēmisko risku, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām, kā arī iekšējās kontroles mehānismiem. Lai atvieglinātu iestāžu uzraudzību, uzņēmējas dalībvalsts un piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu citai cita jāinformē par neatbilstības gadījumiem valsts vai Savienības tiesību aktiem, kā arī par uzraudzības pasākumiem un sankcijām, kas ir noteiktas iestādēm. Turklāt papildu informāciju par sviru un sagatavošanos ārkārtas situācijām būtu jāiekļauj tās informācijas jomā, ar kuru jāapmainās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās efektīvi varētu uzraudzīt iestādes.

(5)

Ja likviditātes spriedze ietekmē vai varētu ietekmēt iestādi, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jābūt skaidrai izpratnei par situāciju, lai varētu veikt piesardzības pasākumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2013/36/ES 43. pantā. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi par to, ar kāda veida informāciju iestādēm ir jāapmainās, ja rodas likviditātes spriedze. Ir arī jāprecizē informācija, ar ko ir jāapmainās, lai iestādes būtu savlaicīgi sagatavotas tādām ārkārtas situācijām kā tās, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā.

(6)

Ņemot vērā to filiāļu lieluma, sarežģītības un nozīmīguma atšķirības, kuras darbojas uzņēmējā dalībvalstī, informācijas apmaiņā ir svarīgi piemērot proporcionalitātes principu. Šim nolūkam būtu jāapmainās ar plašāku informāciju starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par filiālēm, kuras saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu atzītas par nozīmīgām.

(7)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgās informācijas apmaiņa notiek samērīgās robežās, vienlaikus izvairoties no situācijām, kad piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm neatkarīgi no informācijas veida un svarīguma ir pienākums nosūtīt visu informāciju par kādu iestādi visām uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, konkrētos gadījumos tikai tām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par konkrētas filiāles uzraudzību, būtu jānosūta vienīgi tā informācija, kas ir būtiska šai filiālei. Līdzīgā nolūkā arī vairākās konkrētās jomās starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās tikai ar tādu informāciju, kurā norādīti neatbilstības gadījumi, un tas nozīmē, ka nebūtu jāapmainās ar informāciju, ja iestāde izpilda valsts un Savienības tiesību aktu prasības.

(8)

Šajā regulā būtu jāreglamentē arī informācijas apmaiņa attiecībā uz darbību veikšanu uzņēmējā dalībvalstī, ja tiek izmantota pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Ņemot vērā pārrobežu pakalpojumu būtību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaras ar informācijas trūkumu attiecībā uz darbībām, kuras veic to jurisdikcijā, tāpēc ir svarīgi, lai tiktu sīki norādīts, kādas informācijas apmaiņa ir nepieciešama, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un uzraudzītu atļauju izsniegšanas nosacījumus, jo īpaši uzraugot, vai iestāde sniedz pakalpojumus saskaņā ar sniegtajiem paziņojumiem. Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde (EBI)).

(9)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,