EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

1. pants Mērķis

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību, kas:

a)

novērš turpmāku ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā un nostiprina to, kā arī aizsargā sauszemes ekosistēmas un mitrzemes, kas tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām, ciktāl tas attiecas uz to vajadzībām pēc ūdens;

b)

veicina ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz pieejamo ūdens resursu ilglaicīgu aizsardzību;

c)

ir vērsta uz ūdens vides pastiprinātu aizsardzību un uzlabošanu, tostarp pieņemot īpašus pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu prioritāru vielu izplūdes, emisijas un zudumus, kā arī izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu prioritāru bīstamu vielu izplūdes, emisijas un zudumus;

d)

nodrošina pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojuma samazināšanos un novērš to turpmāku piesārņojumu;

e)

palīdz mazināt plūdu un sausuma sekas;

tādējādi palīdzot:

—

nodrošināt pietiekamu labas kvalitātes virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piegādi, kas vajadzīga noturīgai, līdzsvarotai un objektīvai ūdens resursu izmantošanai,

—

ievērojami samazināt gruntsūdeņu piesārņojumu,

—

aizsargāt teritoriālos un jūras ūdeņus, un

▼M8

—

sasniegt attiecīgu starptautisku nolīgumu mērķus, tostarp tos, kuri ir paredzēti jūras vides piesārņojuma novēršanai un likvidēšanai, un to panākt, ar Savienības rīcību, lai izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu prioritāru bīstamu vielu izplūdes, emisijas un zudumus un kā galveno mērķi sasniedzot tādu dabā sastopamu vielu koncentrācijas līmeni jūras vidē, kas tuvojas fona līmenim un nullei tuvu koncentrācijas līmeni ķīmiskām sintētiskām vielām.

▼B

2. pants Definīcijas

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto turpmāk minētās definīcijas:

1.	“Virszemes ūdeņi”ir iekšējie ūdeņi, izņemot gruntsūdeņus, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz to ķīmisko stāvokli — arī teritoriālie ūdeņi.

2.	“Gruntsūdeņi”ir ūdeņi, kas atrodas zem augsnes virsmas piesātinājuma zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai augsnes apakškārtu.

3.	“Iekšējie ūdeņi”ir viss stāvošais vai tekošais ūdens zemes virspusē un visi gruntsūdeņi krasta virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu.

4.	“Upe”ir iekšējs ūdens objekts, kas galvenokārt plūst virszemē, bet kas daļā sava tecējuma var plūst pazemē.

5.	“Ezers”ir stāvoša iekšēja virszemes ūdenstilpe.

6.	“Pārejas ūdeņi”ir virszemes ūdeņu objekti upes grīvu tuvumā, kas tuvu atrodošos piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsmas.

7.	“Piekrastes ūdeņi”ir virszemes ūdeņi krasta virzienā no līnijas, kuras visi punkti atrodas vienu jūras jūdzi jūras virzienā no tuvākā punkta bāzes līnijā, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, attiecīgā gadījumā sniedzoties līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai.

8.	“Mākslīgs ūdens objekts”ir virszemes ūdens objekts, kas radīts cilvēku darbības rezultātā.

9.	“Stipri pārveidots ūdens objekts”ir virszemes ūdens objekts, kura īpašības cilvēku darbības izraisītu fizikālu izmaiņu rezultātā ir ievērojami mainītas, kā dalībvalsts norādījusi saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

10.	“Virszemes ūdens objekts”ir nošķirts un nozīmīgs virszemes ūdeņu elements, kā, piemēram, ezers, ūdenskrātuve, strauts, upe vai kanāls, vai strauta, upes vai kanāla daļa, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu posms.

11.	“Ūdens nesējslānis”ir pazemes ieža slānis vai slāņi, vai citas ģeoloģiskas slāņkopas, kuru porainība un ūdens caurlaidība ir pietiekama, lai pieļautu ievērojamu gruntsūdeņu plūsmu vai ievērojamu gruntsūdeņu daudzumu ieguvi.

12.	“Gruntsūdens objekts”ir noteikts gruntsūdens daudzums ūdens nesējslānī vai ūdens nesējslāņos.

13.	“Upes baseins”ir zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi caur secīgiem strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem, ieplūst jūrā pie vienas grīvas, ietekas vai deltas.

14.	“Apakšbaseins”ir zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi caur vairākiem strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem, plūst uz vienu noteiktu ūdensteces (parasti ezera vai upju satekas) punktu.

15.	“Upju baseinu apgabals”ir zemes vai jūras platība, kuru veido viens vai vairāki blakus esoši upju baseini, līdz ar to saistītajiem gruntsūdeņiem un piekrastes ūdeņiem, kas ir identificēti 3. panta 1. punktā kā galvenā upju baseinu apsaimniekošanas vienība.

16.	“Kompetentā iestāde”ir iestāde vai iestādes, kuras norādītas 3. panta 2. punktā vai 3. panta 3. punktā.

17.	“Virszemes ūdeņu stāvoklis”ir vispārējs virszemes ūdens objekta stāvokļa formulējums, ko nosaka pēc tā sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

18.	“Labs virszemes ūdeņu stāvoklis”ir stāvoklis, kādu virszemes ūdens objekts sasniedz tad, kad gan tā ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, gan ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir vismaz “labi”.

19.	“Gruntsūdeņu stāvoklis”ir gruntsūdens objekta stāvokļa vispārējs formulējums, ko nosaka pēc tā sliktākajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

20.	“Labs gruntsūdeņu stāvoklis”ir stāvoklis, kādu gruntsūdens objekts sasniedz tad, kad gan tā kvantitatīvie rādītāji, gan ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir vismaz “labi”.

21.	“Ekoloģiskais stāvoklis”ir ar virszemes ūdeņiem saistīto un saskaņā ar V pielikumu klasificēto ūdens ekosistēmu struktūras un darbības kvalitātes formulējums.

22.	“Labs ekoloģiskais stāvoklis”ir virszemes ūdens objekta stāvoklis, kas šādi klasificēts saskaņā ar V pielikumu.

23.	“Labs ekoloģiskais potenciāls”ir stipri pārveidota vai mākslīgi veidota ūdens objekta stāvoklis, kas šādi klasificēts saskaņā ar V pielikuma attiecīgajiem noteikumiem.

▼M8

24.

“Labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”ir ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādi jāievēro, lai atbilstu vides aizsardzības mērķiem, kas šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikti virszemes ūdeņiem , tas ir, ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādus sasniedz virszemes ūdens objektā, kurā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz ne vides kvalitātes standartus, kas konkrētām prioritārajām vielām noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK ( 1 ) I pielikuma A daļā, ne vides kvalitātes standartus, kas upes baseinam specifiskām piesārņojošām vielām noteikti un piemēroti saskaņā ar minētās direktīvas 8.d pantu, un kurā nav pārsniegtas arī uz ietekmi balstītas izraisītājvērtības, ja tādas ir pieejamas.

▼B

25.	“Labi gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”ir gruntsūdens objekta ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kuri atbilst visiem V pielikuma 2.3.2. tabulā izklāstītajiem nosacījumiem.

26.	“Kvantitatīvie rādītāji”ir formulējums tai pakāpei, kādā gruntsūdens objektu ietekmē tieša un netieša ieguve.

27.

“Pieejamie gruntsūdeņu resursi”ir gada vidējais ūdens pievades ātrums gruntsūdens objektam ilgākā laikposmā, no kura atņem gada plūsmas tempu ilgākā laikposmā, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ekoloģiskās kvalitātes mērķus saistītiem virszemes ūdeņiem, kas precizēti 4. pantā, lai izvairītos no jebkādas būtiskas ekoloģiskās kvalitātes rādītāju pazemināšanās šādiem ūdeņiem un lai izvairītos no jebkāda būtiska kaitējuma saistītām sauszemes ekosistēmām.

28.	“Labi kvantitatīvie rādītāji”ir rādītāji, kas noteikti V pielikuma 2.1.2. tabulā.

29.	“Bīstamas vielas”ir vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas un var bioloģiski akumulēties, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kas izraisa līdzīgas bažas.

▼M8

30.	“Prioritāras vielas”ir vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, proti, vielas, kas ūdens videi vai ar ūdens vides starpniecību rada ievērojamu risku un kas uzskatāmas par prioritārām saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta 2. punktu.

▼M8

30.a	“Prioritāras bīstamas vielas”ir prioritāras vielas, kas identificētas kā “bīstamas” saskaņā ar 16. panta 3. punktā minētajiem tiesību aktiem.

30.b

“Upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas”ir piesārņojošas vielas, kuras nav vai vairs netiek identificētas kā prioritāras vielas, bet kuras dalībvalstis, balstoties uz saskaņā ar II pielikumu veikto novērtējumu par spiedienu un ietekmi uz virszemes ūdens objektiem, ir identificējušas kā piesārņojošas vielas, kuras tiek būtiskā apjomā novadītas vai ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā un tādējādi to teritorijā esošai ūdens videi vai ar to teritorijā esošas ūdens vides starpniecību rada ievērojamu risku.

▼B

31.	“Piesārņojoša viela”ir jebkura viela, kas spēj izraisīt piesārņojumu, jo īpaši vielas, kuras uzskaitītas VIII pielikumā.

32.	“Tieša izplūde gruntsūdenī”ir piesārņojošu vielu izplūde gruntsūdenī, nesūcoties cauri augsnei vai augsnes apakškārtai.

33.

“Piesārņojums”ir cilvēku darbības izraisīta vielu vai siltuma tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēku veselību vai ūdens ekosistēmu, vai sauszemes ekosistēmu kvalitāti, kuras ir tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām, kas rada kaitējumu īpašumam, bojā vai traucē vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus.

34.	“Vides aizsardzības mērķi”ir 4. pantā izklāstītie mērķi.

▼M8

35.	“Vides kvalitātes standarts”ir noteiktas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija ūdenī, sedimentos vai biotā, kuru nedrīkst pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

▼M8

35.a

“Uz ietekmi balstīta izraisītājvērtība”ir piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas ietekmes robežvērtība ūdenī, sedimentos vai biotā, ja minēto ietekmi mēra ar piemērotu un zinātniski apstiprinātu, uz ietekmi balstītu monitoringa metodi, un šīs vērtības pārsniegšanas rezultātā minētā piesārņojošā viela vai piesārņojošu vielu grupa ūdenī, sedimentos vai biotā var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.

▼B

36.	“Kombinēta pieeja”ir kontroles pasākumi izplūdēm un emisijām virszemes ūdeņos saskaņā ar 10. pantā izklāstīto pieeju.

▼M8

37.	“Dzeramais ūdens”ir dzeramais ūdens kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 ( 2 ) 2. panta 1. punktā.

▼B

38.

“Ūdens pakalpojumi”

ir visi pakalpojumi, kuri mājsaimniecībām, valsts iestādēm vai jebkādai saimnieciskai darbībai nodrošina:

a)

virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu ieguvi, uzkrāšanu, uzglabāšanu, apstrādi un sadali;

b)

notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, no kurām ūdens izplūst virszemes ūdeņos.

39.

“Ūdens izmantošana”

ir pakalpojumi, kas saistīti ar ūdens izmantošanu līdz ar jebkādu citu darbību, kas noteikta 5. pantā un II pielikumā un kas ievērojami ietekmē ūdens resursu stāvokli.

Šo jēdzienu izmanto 1. panta un ekonomiskās analīzes nolūkā, ko veic saskaņā ar 5. pantu un III pielikuma b) punktu.

40.

“Emisiju robežvērtības”

ir kopums, kas izteikts ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisijas līmeni un ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši 16. pantā noteiktajām vielām.

Vielām noteiktās emisiju robežvērtības parasti attiecas uz to stadiju, kurā notiek emisijas no iekārtām, vielu noteikšanai neņemot vērā atšķaidījumu. Attiecībā uz netiešu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgās iekārtas emisiju robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.

41.

“Emisiju kontroles pasākumi”ir kontroles pasākumi, kas paredz īpašu emisiju ierobežojumu, piemēram, emisiju robežvērtību vai citādi precizējošu ierobežojumu vai nosacījumu noteikšanu attiecībā uz emisiju sekām, īpašībām vai citiem raksturlielumiem, vai darbības nosacījumiem, kas ietekmē emisijas. Termina “emisiju kontrole” lietojumu šajā direktīvā attiecībā uz jebkuras citas direktīvas noteikumiem nekādā ziņā neuzskata par šo noteikumu atkārtotu interpretēšanu.

▼M8

42.

“Ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanās”ir vismaz viena kvalitātes faktora V pielikuma nozīmē stāvokļa pazemināšanās par vienu klasi, pat ja šāda pazemināšanās neizraisa ūdens objekta klasifikācijas pazemināšanos kopumā; tomēr, ja kāds kvalitātes faktors jau ir zemākajā klasē, minētā faktora jebkāda turpmāka pasliktināšanās nozīmē ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos.

▼B

3. pants Administratīvo pasākumu saskaņošana upju baseinu apgabalos

4. pants Vides aizsardzības mērķi

5. pants Upju baseinu apgabala īpašības, cilvēku darbības ietekmes uz vidi pārskats un ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze

6. pants Aizsargāto apgabalu reģistrs

7. pants Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdens resursi

8. pants Virszemes ūdeņu stāvokļa, gruntsūdeņu stāvokļa un aizsargāto apgabalu monitorings

9. pants Ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšana

10. pants Kombinēta pieeja stacionārajiem un difūzajiem avotiem

11. pants Pasākumu programma

12. pants

13. pants Upju baseinu apsaimniekošanas plāni

14. pants Sabiedrības informēšana un apspriešanās

14.a pants

15. pants Ziņošana

16. pants

17. pants Stratēģijas gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanai un kontrolei

18. pants Komisijas ziņojums

19. pants Turpmāku Kopienas pasākumu plāni

19.a pants

Ziņojums par ražotāja paplašinātas atbildības mehānismu

Līdz 2029. gada 11. maijam Komisija publicē ziņojumu par iespēju šajā direktīvā iekļaut ražotāja paplašinātas atbildības mehānismu. Ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai ir iespējams pieprasīt ražotājiem piedalīties to monitoringa programmu izmaksu segšanā, kas izstrādātas saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, ja minētie ražotāji laiž Savienības tirgū produktus, kas satur kādu no vielām, kas norādītas Direktīvas 2006/118/EK I pielikuma vai Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstos.

20. pants

Tehniski pielāgojumi šai direktīvai un tās īstenošana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu I un III pielikumu un V pielikuma 1.3.6. iedaļu nolūkā pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai attiecīgi informēšanas prasības, kas saistītas ar kompetentajām iestādēm, ekonomiskās analīzes saturam izvirzītās prasības un atsevišķos monitoringa standartus.

20.a pants

21. pants

22. pants Atcelšana un pārejas noteikumi

23. pants Sankcijas

23. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādi noteiktās sankcijas ir efektīgas, ar nodarījumu samērīgas un preventīvas.

24. pants Īstenošana

25. pants Stāšanās spēkā

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants Adresāti

26. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTAM

I PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTAM

Kā noteikts 3. panta 8. punktā, dalībvalstis sniedz šādu informāciju par visām kompetentajām iestādēm katrā upju baseinu apgabalā, kā arī jebkādā starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas to teritorijā.

i)

Kompetentās iestādes nosaukums un adrese — oficiālais nosaukums un adrese iestādei, ko nosaka saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

ii)

Upju baseinu apgabala ģeogrāfiskais pārklājums — galveno upju nosaukumi upju baseinu apgabalā līdz ar upju baseinu apgabala precīzu robežu aprakstu. Šai informācijai, cik vien iespējams, jābūt pieejamai ievadīšanai ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā (GIS) un/vai Komisijas ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā (GISCO).

iii)

Kompetentās iestādes juridiskais statuss — kompetentās iestādes juridiskā statusa apraksts un, vajadzības gadījumā, tās statūtu, dibināšanas līguma vai līdzvērtīga juridiska dokumenta kopsavilkums vai kopija.

iv)

Kompetence — katras kompetentās iestādes juridiskās un administratīvās kompetences un tās lomas apraksts katrā upju baseinu apgabalā.

v)

Dalība — ja kompetentā iestāde darbojas kā koordinējošā iestāde citām kompetentām iestādēm, ir vajadzīgs šo iestāžu saraksta un institucionālo attiecību, kas izveidotas koordinācijas nodrošināšanai, kopsavilkums.

vi)

Starptautiskās attiecības — ja upju baseinu apgabals iesniedzas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā vai ietver trešo valstu teritoriju, ir vajadzīgs to starptautisko attiecību kopsavilkums, kas izveidotas koordinācijas nodrošināšanai.

II PIELIKUMS

1 VIRSZEMES ŪDEŅI

1.1. Virszemes ūdenstilpju tipu raksturojums

Dalībvalstis identificē virszemes ūdenstilpju izvietojumu un robežas un veic visu šādu ūdenstilpju sākotnējo raksturojumu saskaņā ar šādu metodoloģiju. Dalībvalstis var sagrupēt virszemes ūdenstilpes šā sākotnējā raksturojuma sakarā.

i)

Upes baseina apgabala virszemes ūdenstilpes definē kā tilpes, kas attiecināmas uz kādu no še turpmāk nosauktajām virszemes ūdeņu kategorijām: upes, ezeri, pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņi, vai kā mākslīgi virszemes ūdens objekti, vai stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti.

ii)

Katrā virszemes ūdeņu kategorijā, attiecīgās virszemes ūdenstilpes, kas atrodas upes baseina apgabalā, diferencē saskaņā ar tipu. Šos tipus nosaka, izmantojot “A sistēmu” vai “B sistēmu”, kā noteikts 1.2. punktā.

iii)

Ja izmanto A sistēmu, virszemes ūdenstilpes upes baseina apgabalā vispirms diferencē atbilstoši attiecīgajiem ekoreģioniem saskaņā ar 1.2. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas norādīti attiecīgā kartē XI pielikumā. Katrā ekoreģionā esošās ūdenstilpes pēc tam diferencē atbilstoši virszemes ūdenstilpju tipiem saskaņā ar tiem raksturlielumiem, kas norādīti tabulās A sistēmai.

iv)

Ja izmanto B sistēmu, dalībvalstīm ir jāpanāk vismaz tā pati diferenciācijas pakāpe, kāda tiktu sasniegta, izmantojot A sistēmu. Attiecīgi upes baseina apgabalā esošās virszemes ūdenstilpes diferencē pēc to tipiem, izmantojot obligātos raksturlielumus un tādu izvēles raksturlielumu vai raksturlielumu kombināciju vērtības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu tipam raksturīgu bioloģisko atskaites apstākļu ticamu iegūšanu.

v)

Mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdens objektiem diferenciāciju veic saskaņā ar tādu virszemes ūdeņu kategoriju raksturlielumiem, kas visprecīzāk atbilst attiecīgajam stipri pārveidotajam vai mākslīgajam ūdens objektam.

vi)

Dalībvalstis iesniedz Komisijai karti vai kartes (GIS formātā) tipu ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, kas atbilst diferenciācijas pakāpei, kura tiek prasīta saskaņā ar A sistēmu.

1.2. Ekoreģioni un virszemes ūdenstilpju tipi

1.2.1. Upes

A sistēma

Noteiktā tipoloģija

Raksturlielumi

Ekoreģions

Ekoreģioni, kas norādīti XI pielikuma A kartē

Tips

Augstuma tipoloģija

augsts: > 800 m

vidēji augsts: 200 līdz 800 m

zems: < 200 m

Lieluma tipoloģija, pamatojoties uz sateces baseinu

mazs: 10 līdz 100 km2

vidējs: > 100 līdz 1 000 km2

liels: > 1 000 līdz 10 000 km2

ļoti liels: > 10 000 km2

Ģeoloģija

kaļķaina

silicītu

organiska

B sistēma

Alternatīvs raksturojums

Fizikālie un ķīmiskie faktori, kas nosaka upes vai upes daļas raksturlielumus, un līdz ar to — populāciju struktūru un sastāvu

Obligātie faktori

augstums

platums

garums

ģeoloģija

lielums

Izvēles faktori

attālums no upes iztekas

tecējuma enerģija (tecējuma funkcija un virsmas slīpums)

vidējais ūdensteces platums

vidējais ūdens dziļums

vidējais ūdens virsmas slīpums

galvenās upes gultnes veids un forma

tecējuma ātruma kategorija

palienes forma

cietvielu pārvietošana

skābju neitralizēšanas spēja

vidējais substrāta sastāvs

hlorīds

gaisa temperatūras amplitūda

vidējā gaisa temperatūra

nokrišņi

1.2.2. Ezeri

A sistēma

Noteiktā tipoloģija

Raksturlielumi

Ekoreģions

Ekoreģioni, kas norādīti XI pielikuma A kartē

Tips

Augstuma tipoloģija

augsts: > 800 m

vidēji augsts: 200 līdz 800 m

zems: < 200 m

Dziļuma tipoloģija, pamatojoties uz vidējo dziļumu

< 3 m

3 līdz 15 m

> 15 m

Lieluma tipoloģija, pamatojoties uz sateces baseinu

0,5 līdz 1 km2

1 līdz 10 km2

10 līdz 100 km2

>100 km2

Ģeoloģija

kaļķaina

silicītu

organiska

B sistēma

Alternatīvs raksturojums

Fizikālie un ķīmiskie faktori, kas nosaka ezera raksturlielumus, un līdz ar to populāciju struktūru un sastāvu

Obligātie faktori

augstums

platums

garums

dziļums

ģeoloģija

lielums

Izvēles faktori

vidējais ūdens dziļums

ezera forma

ūdens apmaiņas periods

vidējā gaisa temperatūra

gaisa temperatūras amplitūda

sajaukšanās raksturlielumi (piemēram, monomiktiski, dimiktiski, polimiktiski)

skābju neitralizēšanas spēja

mineralizācijas raksturs

vidējais substrāta sastāvs

ūdenslīmeņa svārstības

1.2.3. Pārejas ūdeņi

A sistēma

Noteiktā tipoloģija

Raksturlielumi

Ekoreģions

Tālāk norādītie, kas identificēti XI pielikuma B kartē

Baltijas jūra

Barenca jūra

Norvēģu jūra

Ziemeļjūra

Atlantijas okeāna ziemeļi

Vidusjūra

Tips

Pamatojoties uz gada vidējo sāļuma pakāpi

< 0,5 ‰: saldūdens

0,5 līdz < 5 ‰: saldūdens

5 līdz < 18 ‰: iesāļūdens

18 līdz < 30 ‰: sāļūdens

30 līdz < 40 ‰: sāļūdens

Pamatojoties uz vidējo plūdmaiņu amplitūdu

< 2 m: zems paisuma līmenis

2 līdz 4 m: vidējs paisuma līmenis

>4 m: augsts paisuma līmenis

B sistēma

Alternatīvs raksturojums

Fizikālie un ķīmiskie faktori, kas nosaka pārejas ūdeņu raksturlielumus, un līdz ar to — populāciju struktūru un sastāvu

Obligātie faktori

platums

garums

plūdmaiņu amplitūda

sāļums

Izvēles faktori

dziļums

straumes ātrums

pakļaušana viļņu iedarbībai

ūdens apmaiņas periods

vidējā ūdens temperatūra

sajaukšanās raksturlielumi

duļķainība

vidējais substrāta sastāvs

forma

ūdens temperatūras amplitūda

1.2.4. Piekrastes ūdeņi

A sistēma

Noteiktā tipoloģija

Raksturlielumi

Ekoreģions

Tālāk norādītie, kas identificēti XI pielikuma B kartē

Baltijas jūra

Barenca jūra

Norvēģu jūra

Ziemeļjūra

Atlantijas okeāna ziemeļi

Vidusjūra

Tips

Pamatojoties uz gada vidējo sāļumu

< 0,5 ‰: saldūdens

0,5 līdz < 5 ‰: saldūdens

5 līdz < 18 ‰: iesāļūdens

18 līdz < 30 ‰: sāļūdens

30 līdz < 40 ‰: sāļūdens

Pamatojoties uz vidējo dziļumu

sekls ūdens: < 30 m

vidējs: (30 līdz 200 m)

dziļš: > 200 m

B sistēma

Alternatīvs raksturojums

Fizikālie un ķīmiskie faktori, kas nosaka piekrastes ūdeņu raksturlielumus, un līdz ar to populāciju struktūru un sastāvu

Obligātie faktori

platums

garums

plūdmaiņu amplitūda

sāļums

Izvēles faktori

straumes ātrums

pakļaušana viļņu iedarbībai

vidējā ūdens temperatūra

sajaukšanās raksturlielumi

duļķainība

aiztures laiks (noslēgtos līčos)

vidējais substrāta sastāvs

ūdens temperatūras amplitūda

1.3. Tipam raksturīgu atskaites nosacījumu noteikšana virszemes ūdenstilpju tipiem

i)

Katram virszemes ūdenstilpes tipam, ko raksturo saskaņā ar 1.1. punktu, tipam raksturīgos hidromorfoloģiskos un fizikālķīmiskos nosacījumus nosaka, ņemot vērā hidromorfoloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus, kas precizēti V pielikuma 1.1. punktā tādam virszemes ūdenskrātuves tipam, kuru raksturo augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji kā noteikts attiecīgā tabulā V pielikuma 1.2. punktā. Tipam raksturīgos bioloģiskos atskaites nosacījumus nosaka, ņemot vērā bioloģiskās kvalitātes faktorus, kas precizēti V pielikuma 1.1. punktā tādam virszemes ūdenskrātuves tipam, kuru raksturo augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji kā noteikts attiecīgā tabulā V pielikuma 1.2. punktā.

ii)

Piemērojot šajā punktā norādītās procedūras stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem, atsauces uz augstiem ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem uzskata par atsaucēm, kas raksturo maksimālo ekoloģisko potenciālu, kas noteikts V pielikuma 1.2.5. tabulā. Ūdens objekta maksimālo ekoloģiskā potenciāla vērtību pārskata reizi sešos gados.

iii)

Tipam raksturīgo nosacījumu i) un ii) punkta nolūkā, kā arī tipam raksturīgo bioloģisko atskaites nosacījumu pamatā, var būt vai nu telpa vai arī modelēšana, vai arī tos var iegūt, izmantojot šo metožu kombināciju. Ja nav iespējams izmantot šīs metodes, dalībvalstis var izmantot speciālistu vērtējumu, lai noteiktu šādus nosacījumus. Nosakot ļoti labus ekoloģiskās kvalitātes rādītājus attiecībā uz noteiktu sintētisku piesārņojošu vielu koncentrācijām, konstatējamās robežas ir tās, kuras var iegūt saskaņā ar pieejamajām metodēm brīdī, kad jānosaka tipam raksturīgie nosacījumi.

iv)

Attiecībā uz tipam raksturīgiem bioloģiskiem bāzes apstākļiem, kuru pamatā ir telpa, dalībvalstis attīsta atskaites tīklu katram virszemes ūdenstilpes tipam. Tīklu veido pietiekami liels skaits teritoriju, kurās ir ļoti labi rādītāji, lai nodrošinātu pietiekamu ticamības līmeni bāzes apstākļu vērtībām, ņemot vērā kvalitātes faktoru vērtības, kas atbilst ļoti labiem ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem virszemes ūdenstilpes tipam, un modelēšanas paņēmienus, kas piemērojami saskaņā ar v) punktu.

v)

Tipam raksturīgos bioloģiskos bāzes apstākļus, kas pamatoti uz modelēšanu, var iegūt, izmantojot prognozētos modeļus vai retrospekcijas metodes. Metodēs izmanto vēsturiskus, paleoloģiskus un citus pieejamus datus un tās paredz pietiekamu ticamības līmeni par bāzes apstākļu vērtībām, lai nodrošinātu šādi iegūtu apstākļu konsekvenci un derīgumu katram virszemes ūdenstilpju tipam.

vi)

Ja nav iespējams noteikt ticamus tipam raksturīgus bāzes apstākļus kvalitātes faktoram virszemes ūdenstilpes tipam sakarā ar attiecīgā faktora dabīgo mainību ne tikai gadalaiku maiņas rezultātā, tad šo faktoru izslēdz no attiecīgā virszemes ūdenstilpju tipa ekoloģiskās kvalitātes rādītāju novērtējuma. Šādos apstākļos dalībvalstis sniedz šīs izslēgšanas iemeslus upes baseina apsaimniekošanas plānā.

1.4. Spiedienu identificēšana

Dalībvalstis vāc un saglabā informāciju par ievērojamu antropogēnu spiedienu veidu un apjomu, kādiem var būt pakļautas virszemes ūdenstilpes katrā upju baseinu apgabalā, jo īpaši turpmāk doto.

Ievērojama piesārņojuma novērtējums un identificēšana no stacionārajiem avotiem, jo īpaši ar vielām, kas uzskaitītas VIII pielikumā, no pilsētvides, rūpnieciskām, lauksaimnieciskām iekārtām un darbībām, pamatojoties, inter alia, uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar:

i)

Direktīvas 91/271/EEK 15. un 17. pantu;

ii)

Direktīvas 96/61/EEK 9. un 15. pantu ( 27 );

un sākotnējā upes baseina apsaimniekošanas plāna nolūkā saskaņā ar:

iii)

Direktīvas 76/464/EEK 11. pantu; un

iv)

Direktīvām 75/440/EK, 76/160/EEK ( 28 ), 78/659/EEK un 79/923/EEK ( 29 ).

Ievērojama piesārņojuma novērtējums un identificēšana no difūziem avotiem, jo īpaši ar vielām, kas uzskaitītas VIII pielikumā, no pilsētvides, rūpnieciskām, lauksaimnieciskām iekārtām un darbībām, pamatojoties, inter alia, uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar:

i)

Direktīvas 91/676/EEK 3., 5. un 6. pantu ( 30 );

ii)

Direktīvas 91/414/EEK 7. un 17. pantu;

iii)

Direktīvu 98/9/EK;

un pirmā upes baseina apsaimniekošanas plāna nolūkā saskaņā ar:

iv)

Direktīvām 75/440/EEK, 76/160/EEK, 76/464/EEK, 78/659/EEK un 79/923/EEK.

Ievērojamas ūdens ieguves novērtēšana un identificēšana pilsētvides, rūpnieciskam, lauksaimnieciskam un citiem izmantojumiem, ņemot vērā gadalaiku maiņu, kopējo gada pieprasījumu un ūdens zudumus izplatīšanas sistēmās.

Ievērojama ūdens tecējuma regulējuma ietekmes uz vispārējiem tecējuma raksturlielumiem un ūdens bilanci novērtējums un identificēšana, ieskaitot ūdens pāreju un novirzīšanu.

Ievērojamu morfoloģisku izmaiņu identificēšana ūdenstilpēm.

Citu ievērojamu antropogēnu ietekmju novērtējums un noteikšana attiecībā uz virszemes ūdeņu stāvokli.

Zemes izmantošanas shēmu novērtēšana, tostarp galveno pilsētvides, rūpniecisko un lauksaimniecisko teritoriju un, attiecīgā gadījumā, zivsaimniecības un mežu, noteikšana.

1.5. Ietekmes novērtējums

Dalībvalstis veic novērtējumu virszemes ūdenstilpju stāvokļa jutībai attiecībā uz iepriekš identificētajiem spiedieniem.

Dalībvalstis izmanto iepriekš minēto informāciju un jebkādu citu atbilstošu informāciju, tostarp esošos vides monitoringa datus, lai veiktu novērtējumu iespējamībai, ka virszemes ūdenstilpes upju baseinu apgabalā nespēs sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas noteikti tilpēm saskaņā ar 4. pantu. Dalībvalstis var izmantot modelēšanas paņēmienus, lai palīdzētu veikt šādu novērtējumu.

Tām ūdenstilpēm, kuras identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst vides kvalitātes rādītājiem, vajadzības gadījumā veic turpmāku raksturojumu, lai optimizētu gan 8. pantā noteikto monitoringa programmu, gan 11. pantā noteikto pasākumu programmu sastādīšanu.

2. GRUNTSŪDEŅI

2.1. Sākotnējais raksturojums

Dalībvalstis veic visu gruntsūdens tilpju sākotnējo raksturojumu, lai novērtētu to izmantojumu un riska pakāpi, kādā pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem mērķiem katrai gruntsūdens tilpei. Dalībvalstis šā sākotnējā raksturojuma nolūkā gruntsūdens tilpes var sagrupēt. Šajā analīzē var izmantot esošos hidroloģiskos, ģeoloģiskos, augsnei raksturīgos, zemes izmantošanas, izplūdes, ieguves un citus datus, taču tajā definē:

—

gruntsūdens tilpes vai tilpju atrašanās vietu un robežas,

—

spiedienus, kādiem var tikt pakļauta gruntsūdens tilpe vai tilpes, tostarp:

—

difūzos piesārņojuma avotus,

—

stacionāros piesārņojuma avotus,

—

ieguvi,

—

mākslīgo pievadīšanu,

—

virsējo slāņu vispārējās īpašības sateces baseinā, no kurienes gruntsūdens tilpei tiek pievadīts ūdens,

—

tās gruntsūdens tilpes, kurām ir tieši atkarīgas virszemes ūdeņu ekosistēmas vai sauszemes ekosistēmas.

2.2. Turpmākais raksturojums

Pēc šā sākotnējā raksturojuma dalībvalstis veic detalizētāku to gruntsūdens tilpju vai tilpju grupu raksturojumu, kuras identificē kā apdraudētas, lai noteiktu precīzāku šāda riska nozīmīguma novērtējumu un noteiktu jebkādus pasākumus, kas veicami saskaņā ar 11. pantu. Šajā raksturojumā attiecīgi iekļauj atbilstošu informāciju par cilvēku darbības ietekmi un, vajadzības gadījumā, informāciju par:

—

gruntsūdens tilpes ģeoloģiskajiem raksturlielumiem, tostarp ģeoloģisko vienību apjomu un veidu,

—

gruntsūdens tilpes hidroģeoloģiskajiem raksturlielumiem, tostarp hidraulisko vadītspēju, porainību un aizturēšanu,

—

virsējo nogulumiežu un augšņu raksturlielumiem sateces baseinā, no kurienes gruntsūdens tilpei tiek pievadīts ūdens, tostarp par šo nogulumiežu un augšņu biezumu, porainību, hidraulisko vadītspēju un absorbēšanas īpašībām,

—

gruntsūdeņu stratifikācijas pazīmēm gruntsūdens tilpē,

—

saistīto virszemes sistēmu, tostarp sauszemes ekosistēmu un to virszemes ūdenstilpju uzskaiti, ar kurām gruntsūdens tilpe ir dinamiski saistīta,

—

aprēķiniem par ūdens apmaiņas virzieniem un ātrumu gruntsūdens tilpes un saistīto virszemes sistēmu vidū,

—

pietiekamiem datiem, lai aprēķinātu gada vidējo ūdens pievadīšanas ātrumu ilgākā laika posmā,

—

gruntsūdeņu ķīmiskā sastāva raksturojumu, tostarp precizējumu par cilvēku darbības ietekmi uz to. Nosakot dabīgos fona līmeņus šīm gruntsūdens tilpēm, dalībvalstis var izmantot gruntsūdeņu raksturošanas tipoloģijas.

2.3. Pārskats par cilvēku darbības ietekmi uz gruntsūdeņiem

Attiecībā uz tām gruntsūdens tilpēm, kuras šķērso robežu starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai kuras atbilstoši sākotnējam raksturojumam, kas veikts saskaņā 2.1. punktu identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā norādīto mērķu sasniegšanai katrai tilpei, turpmāk sniegto informāciju apkopo un vajadzības gadījumā saglabā par katru gruntsūdens tilpi:

a)

to gruntsūdens tilpes punktu atrašanās vieta, kurus izmanto ūdens ieguvei, izņemot:

—

ūdens ieguves punktus, kas nodrošina mazāk nekā vidēji 10 m3 dienā, vai

—

tā ūdens ieguves punktus, kuri paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kas nodrošina mazāk nekā vidēji 10 m3 dienā vai apgādā mazāk nekā 50 personas;

b)

gada vidējie ieguves apjomi no šādiem punktiem;

c)

no gruntsūdens tilpes iegūtā ūdens ķīmiskais sastāvs;

d)

to gruntsūdens tilpes punktu atrašanās vieta, kuros tieši pievada ūdeni;

e)

pievades apjomi šādos punktos;

f)

gruntsūdens tilpei pievadītā ūdens ķīmiskais sastāvs;

g)

zemes izmantojums sateces baseinā vai baseinos, no kurienes gruntsūdens tilpei tiek pievadīts ūdens, tostarp iepludinātās piesārņojošās vielas un antropogēnās izmaiņas pievadītā ūdens raksturlielumos, kā, piemēram, lietus ūdeņu un notekūdeņu novirzīšanās zemes sablīvēšanās, mākslīgas pievadīšanas, aizsprostošanas vai drenāžas dēļ.

2.4. Pārskats par uz gruntsūdeņu līmeņa izmaiņu ietekmi

Dalībvalstis arī identificē tās gruntsūdens tilpes, kurām saskaņā ar 4. pantu ir jānosaka zemāki mērķi, tostarp, pēc tam, kad apsvērta ūdenstilpes stāvokļa ietekme attiecībā uz:

i)

virszemes ūdeņiem un saistītajām sauszemes ekosistēmām;

ii)

ūdens regulēšanu, aizsardzību no plūdiem un zemes drenāžu;

iii)

cilvēku attīstību.

2.5. Pārskats par piesārņojuma ietekmi uz gruntsūdeņu kvalitāti

Dalībvalstis identificē tās gruntsūdens tilpes, kurām saskaņā ar 4. panta 5. punktu jānosaka zemāki mērķi, ja cilvēku darbības rezultātā, kā noteikts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, gruntsūdens tilpe ir tā piesārņota, ka sasniegt labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus gruntsūdeņiem ir neiespējami vai nesamērīgi dārgi.

III PIELIKUMS EKONOMISKĀ ANALĪZE

III PIELIKUMS

EKONOMISKĀ ANALĪZE

Ekonomiskajā analīzē ietver pietiekami precīzu informāciju (ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo datu apkopošanu), lai:

a)

veiktu attiecīgus aprēķinus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar 9. pantu ņemtu vērā ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas principu, ievērojot ilglaicīgas piedāvājuma un pieprasījuma prognozes ūdenim upju baseinu apgabalā, un vajadzības gadījumā veiktu:

—

apjoma, cenu un izmaksu aprēķinus saistībā ar ūdens pakalpojumiem, un

—

attiecīgu ieguldījumu aprēķinus, tostarp šādu ieguldījumu prognozes;

b)

novērtētu tādu pasākumu kompleksu, kas neprasa augstas izmaksas, attiecībā uz to ūdens izmantojumu, kas iekļaujams 11. pantā paredzētajā pasākumu programmā, pamatojoties uz šādu pasākumu potenciālo izmaksu aprēķiniem.

IV PIELIKUMS AIZSARGĀTI APGABALI

IV PIELIKUMS

AIZSARGĀTI APGABALI

1.

Aizsargāto apgabalu reģistrā, kas paredzēts 6. pantā, iekļauj šādus aizsargāto apgabalu veidus:

i)

apgabali, kas noteikti tāda ūdens ieguvei, kurš paredzēts patēriņam cilvēku uzturā saskaņā ar 7. pantu;

ii)

apgabali, kas noteikti ekonomiski nozīmīgu ūdensaugu un ūdensdzīvnieku sugu aizsardzībai;

iii)

ūdenstilpes, kas noteiktas kā rekreācijas ūdeņi, tostarp apgabali, kas paredzēti kā pludmales saskaņā ar Direktīvu 76/160/EEK;

iv)

apgabali, kas ir jutīgi no barības vielu viedokļa, īpaši tie apgabali, kuri noteikti kā jutīgi apgabali saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK, un apgabali, kas noteikti kā jutīgi apgabali saskaņā ar Direktīvu 91/271/EEK;

v)

apgabali, kas noteikti dzīvotņu vai sugu aizsardzībai, ja ūdens resursu stāvokļa saglabāšana vai uzlabošana ir svarīgs to aizsardzības faktors, tostarp attiecīgas Natura 2000 teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK ( 31 ) un Direktīvu 79/409/EEK ( 32 ).

2.	Reģistra kopsavilkumā, kas paredzēts kā upes baseina apsaimniekošanas plāna daļa, ietver kartes, kurās norādīta katra aizsargātā apgabala atrašanās vieta un Kopienas, valsts vai vietējo tiesību aktu apraksts, saskaņā ar kuriem tie noteikti.

V PIELIKUMS

1	VIRSZEMES ŪDEŅU STĀVOKLIS
1.1	Kvalitātes faktori ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācijai
1.1.1	Upes
1.1.2	Ezeri
1.1.3	Pārejas ūdeņi
1.1.4.	Piekrastes ūdeņi
1.1.5	Mākslīgi un stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti
1.2.	Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju normatīvās definīcijas
1.2.1	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija upēm
1.2.2.	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija ezeriem
1.2.3	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija pārejas ūdeņiem
1.2.4	Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija piekrastes ūdeņiem
1.2.5	Maksimālā, laba un vidēja ekoloģiskā potenciāla definīcija stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem
1.2.6.	Procedūra ķīmiskās kvalitātes standartu noteikšanai dalībvalstīs
1.3.	Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings
1.3.1	Uzraudzības monitoringa projekts
1.3.2	Operatīvā monitoringa projekts
1.3.3	Izziņas monitoringa projekts
1.3.4	Monitoringa biežums
1.3.5	Papildus monitoringa prasības aizsargātiem apgabaliem
1.3.6	Kvalitātes faktoru monitoringa standarti
1.4.	Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācija un noformēšana
1.4.1	Bioloģiskā monitoringa rezultātu salīdzināmība
1.4.2	Monitoringa rezultātu un ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ekoloģiskā potenciāla klasifikācijas noformēšana
1.4.3	Monitoringa rezultātu un ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšana
2.	GRUNTSŪDEŅI
2.1.	Gruntsūdeņu kvantitatīvie rādītāji
2.1.1.	Kvantitatīvo rādītāju klasifikācijas parametri
2.1.2.	Kvantitatīvo rādītāju definīcija
2.2.	Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju monitorings
2.2.1	Gruntsūdeņu līmeņa monitoringa tīkls
2.2.2.	Monitoringa vietu blīvums
2.2.3	Monitoringa biežums
2.2.4	Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju interpretēšana un noformēšana
2.3.	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji
2.3.1	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanas parametri
2.3.2	Gruntsūdeņu labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija
2.4	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings
2.4.1	Gruntsūdeņu monitoringa tīkls
2.4.2	Uzraudzības monitorings
2.4.3	Operatīvais monitorings
2.4.4	Piesārņojošo vielu tendenču identifikācija
2.4.5	Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana
2.5.	Gruntsūdeņu stāvokļa noformēšana

1. VIRSZEMES ŪDEŅU STĀVOKLIS

1.1. Kvalitātes faktori ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācijai

▼M8

1.1.1. Upes

Bioloģiskie faktori

Ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Hidroloģiskais režīms

ūdens tecējuma daudzums un dinamika

saistība ar gruntsūdens objektiem

Upes nepārtrauktība

Morfoloģiskie apstākļi

upes dziļuma un platuma izmaiņas

gultnes struktūra un substrāts

krasta zonas struktūra

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Paskābināšanās rādītāji

Stāvoklis ar barības vielām

1.1.2. Ezeri

Bioloģiskie faktori

Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa

Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Ihtiofaunas sastāvs, summārie rādītāji un vecuma struktūra

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Hidroloģiskais režīms

ūdens tecējuma daudzums un dinamika

ūdens apmaiņas periods

saistība ar gruntsūdens objektu

Morfoloģiskie apstākļi

ezera dziļuma izmaiņas

ezera gultnes apjoms, struktūra un substrāts

ezera krasta struktūra

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Caurredzamība

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Paskābināšanās rādītāji

Stāvoklis ar barības vielām

1.1.3. Pārejas ūdeņi

Bioloģiskie faktori

Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa

Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Ihtiofaunas sastāvs un summārie rādītāji

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Morfoloģiskie apstākļi

dziļuma izmaiņas

gultnes apjoms, struktūra un substrāts

paisuma–bēguma zonas struktūra

Plūdmaiņu režīms

saldūdens plūsma

pakļaušana viļņu iedarbībai

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Caurredzamība

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Stāvoklis ar barības vielām

1.1.4. Piekrastes ūdeņi

Bioloģiskie faktori

Fitoplanktona sastāvs, summārie rādītāji un biomasa

Pārējo ūdensaugu sastāvs un summārie rādītāji

Bentisko bezmugurkaulnieku sastāvs un summārie rādītāji

Hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Morfoloģiskie apstākļi

dziļuma izmaiņas

krasta gultnes struktūra un substrāts

paisuma–bēguma zonas struktūra

Plūdmaiņu režīms

valdošo straumju virziens

pakļaušana viļņu iedarbībai

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus

Caurredzamība

Termiskie apstākļi

Bagātināšanās ar skābekli

Sāļums

Stāvoklis ar barības vielām

▼B

1.1.5. Mākslīgi un stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti

Kvalitātes faktori, kas piemērojami mākslīgiem un stipri pārveidotiem ūdens objektiem ir tie, kas piemērojami kādai no iepriekš minētajām dabīgo virszemes ūdeņu kategorijām, kura visprecīzāk atbilst attiecīgajam stipri pārveidotajam vai mākslīgajam ūdens objektam.

1.2. Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju normatīvās definīcijas

1.2. tabula Vispārēja definīcija upēm, ezeriem, pārejas ūdeņiem un piekrastes ūdeņiem

Še turpmāk ir dotas ekoloģiskās kvalitātes vispārīga definīcija. Klasifikācijas nolūkiem ekoloģiskā stāvokļa kvalitātes faktori katrai virszemes ūdeņu kategorijai ir tie, kas izklāstīti 1.2.1. līdz 1.2.4. tabulā turpmāk.

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Vispārēji nosacījumi

Nav antropogēnu izmaiņu vai ir ļoti nelielas virszemes ūdenstilpes tipa fizikālķīmisko un hidromorfoloģisko kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, salīdzinot ar tām vērtībām, kas parasti raksturo šo tipu neskartos apstākļos.

Bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības virszemes ūdenstilpei atbilst tām vērtībām, kuras parasti saista ar šo tipu neskartos apstākļos, un neuzrāda nekādus izkropļojumus, vai arī tie ir ļoti nelieli.

Šie ir tipam raksturīgie nosacījumi un kopas.

Virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības uzrāda zemus cilvēku darbības izraisītus izkropļojuma līmeņus, kas tikai ļoti nelielā apjomā neatbilst tām vērtībām, ko parasti saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos.

Virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības vidēji neatbilst tām vērtībām, ko parasti saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos. Vērtības liecina par vidēju cilvēku darbības izraisītu izkropļojumu, un ūdenstilpes ir vairāk skartas nekā labu rādītāju apstākļos.

Ūdens resursus, kas atbilst tiem rādītājiem, kuri ir zemāki par vidējiem, klasificē kā sliktus vai bojātus.

Ūdens resursus, kuros atklāj lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā attiecīgās bioloģiskās kopas būtiski neatbilst tām, kuras saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā sliktus.

Ūdens resursus, kuros atklāj ļoti lielas virszemes ūdenstilpes tipa bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību izmaiņas, kuru rezultātā nav sastopama liela daļa attiecīgo bioloģisko kopu, ko saista ar šo virszemes ūdenstilpes tipu neskartos apstākļos, klasificē kā bojātus.

1.2.1. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija upēm

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomiskais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Fitoplanktona vidējie summārie rādītāji pilnīgi atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem un nav tādu rādītāju, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumus.

Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.

Ir nelielas izmaiņas planktona taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens, vai nogulšņu fizikālķīmiskajai kvalitātei.

Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.

Planktona taksonu sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgajām kopām.

Summārie rādītāji ir vidēji skarti un var būt tādi, kas rada būtiskus nevēlamus traucējumus citu bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktoru vērtībām.

Vidēji var pieaugt ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.

Makrofīti un fitobentoss

Taksonomiskais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Nav nosakāmu izmaiņu makrofītu un fitobentosa vidējos summārajos rādītājos.

Ir nelielas izmaiņas makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu fitobentosa vai augstāko augu formu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens, vai nogulšņu fizikālķīmiskajai kvalitātei.

Fitobentosa kopu nelabvēlīgi neietekmē bakteriālā kārta, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā pie labiem rādītājiem.

Ir konstatējamas izmaiņas vidējos makrofītu un fitobentosa summārajos rādītājos.

Fitobentosa kopā var būt skarta un dažos apgabalos to var aizstāt ar bakteriālo kārtu, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Taksonomiskais sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Ir nelielas izmaiņas bezmugurkaulnieku taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis liecina par nelielām izmaiņām, salīdzinot ar tipam raksturīgiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajām kopām.

Nav lielāko tipam raksturīgās kopas taksonomisko grupu.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība un to dažādības līmenis ir ievērojami zemāks nekā tipam raksturīgais līmenis un ievērojami zemāks kā pie labiem rādītājiem.

Ihtiofauna

Sugu sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Ir sastopamas visas tipam raksturīgās pret traucējumiem jutīgās sugas.

Zivju kopu vecuma struktūras maz liecina par antropogēniem traucējumiem un nenorāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem.

Ir nelielas izmaiņas sugu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, kas attiecināmas uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūras liecina par traucējumiem, kas attiecināmi uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem, un dažos gadījumos norāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem, ciktāl var trūkt dažu vecuma kategoriju.

Zivju sugu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, un tas ir attiecināmas uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūra ievērojami liecina par antropogēnu ietekmi, ciktāl vispār nav sastopams ievērojams tipam raksturīgo sugu īpatsvars, vai arī tā summārie rādītāji ir ļoti zemi.

Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori

Faktors	Ļoti labi rādītāji	Labi rādītāji	Vidēji rādītāji
Hidroloģiskais režīms	Tecējuma daudzums un dinamika un no tās izrietošā saistība ar gruntsūdeņiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Upju nepārtrauktība	Upes nepārtrauktību nekavē antropogēnas darbības, un tā ļauj netraucēti migrēt ūdens organismiem un pārvietoties nogulsnēm.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Morfoloģiskie nosacījumi	Kanālu sistēmas, platuma un dziļuma izmaiņas, tecējuma ātrumi, substrāta apstākļi un krasta zonu struktūra un stāvoklis pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.

▼M8

Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Vispārējie apstākļi

Vispārējo fizikālķīmisko faktoru vērtības pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem.

Sāļuma, pH, skābekļa līdzsvara, skābju neitralizēšanas spējas un temperatūru līmeņi neliecina par antropogēniem traucējumiem un saglabājas diapazonos, kas parasti raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Temperatūra, skābekļa līdzsvars, pH, skābju neitralizēšanas spēja un sāļums nesasniedz līmeņus, kuri ir ārpus diapazoniem, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

▼B

1.2.2. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija ezeriem

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomiskais sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Fitoplanktona vidējā biomasa atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem un tie nav tādi, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumiem.

Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.

Ir nelielas izmaiņas planktona taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens, vai nogulšņu fizikālķīmiskajai kvalitātei.

Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.

Planktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajām kopām.

Biomasa ir vidēji skarta un var būt tāda, kas rada būtiskus nevēlamus ūdens vai nogulšņu bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktoru vērtību traucējumus.

Vidēji var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.

Makrofīti un fitobentoss

Taksonomiskais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Nav nosakāmu izmaiņu makrofītu un fitobentosa vidējos summārajos rādītājos.

Ir nelielas izmaiņas makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu fitobentosa vai augstāko augu formu augšanu, kas izraisa nevēlamus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvara vai ūdens fizikālķīmiskās kvalitātes traucējumus.

Fitobentosa kopu nelabvēlīgi neietekmē bakteriālā kārta, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Makrofītu un fitobentosa taksonu sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā novērots labas kvalitātes gadījumā.

Ir redzamas izmaiņas vidējos makrofītu un fitobentosa summārajos rādītājos.

Fitobentosa kopa var būt skarta un dažos apgabalos var būt aizstāta ar bakteriālo kārtu, kas pastāv antropogēnu darbību dēļ.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Taksonomiskais sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis neliecina par izmaiņām, salīdzinot ar neskartiem līmeņiem.

Ir nelielas izmaiņas bezmugurkaulnieku taksonu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība liecina par nelielām izmaiņām, salīdzinot ar tipam raksturīgiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis liecina par nelielām izmaiņām, salīdzinot ar tipam raksturīgiem līmeņiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajiem apstākļiem.

Nav lielāko tipam raksturīgās kopas taksonomisko grupu.

Pret traucējumiem jutīgu un nejutīgu taksonu attiecība un to dažādības līmenis ir ievērojami zemāks nekā tipam raksturīgais līmenis un ievērojami zemāks nekā pie labiem rādītājiem.

Ihtiofauna

Sugu sastāvs un summārie rādītāji pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Ir sastopamas visas tipam raksturīgās jutīgās sugas.

Zivju kopu vecuma struktūras maz liecina par antropogēniem traucējumiem un nenorāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem.

Ir nelielas izmaiņas sugu sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, kas attiecināmas uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūras liecina par traucējumiem, kas attiecināmi uz antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem un dažos gadījumos norāda uz kādas konkrētas sugas nespēju vairoties vai attīstības traucējumiem, ciktāl var trūkt dažu vecuma kategoriju.

Zivju sugu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām, un to izraisījusi antropogēnu ietekme uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Zivju kopu vecuma struktūra ievērojami liecina par traucējumiem, ko izraisījusi antropogēnu ietekme uz fizikālķīmiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem tādā apjomā, ka vispār nav sastopams ievērojams tipam raksturīgo sugu īpatsvars, vai arī tā summārie rādītāji ir ļoti zemi.

Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori

Faktors	Ļoti labi rādītāji	Labi rādītāji	Vidēji rādītāji
Hidroloģiskais režīms	Tecējuma daudzums un dinamika, līmenis, ūdens apmaiņas periods un no tā izrietošā saistība ar gruntsūdeņiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Morfoloģiskie nosacījumi	Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta daudzums un struktūra, ezera krasta zonas struktūra un stāvoklis pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.

▼M8

Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Vispārējie apstākļi

Vispārējo fizikālķīmisko faktoru vērtības pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem.

Sāļuma, pH, skābekļa līdzsvara, skābju neitralizēšanas spējas, caurredzamības un temperatūras līmeņi neliecina par antropogēniem traucējumiem un saglabājas diapazonos, kas parasti raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Temperatūra, skābekļa līdzsvars, pH, skābju neitralizēšanas spēja, caurredzamība un sāļums nesasniedz līmeņus, kas ir ārpus diapazoniem, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

▼B

1.2.3. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija pārejas ūdeņiem

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors	Ļoti labi rādītāji	Labi rādītāji	Vidēji rādītāji
Fitoplanktons	Fitoplanktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji atbilst neskartiem apstākļiem. Fitoplanktona vidējā biomasa atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem, un tie nav tādi, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumus. Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.	Fitoplanktona taksonu sastāvā un summārajos rādītājos ir nelielas izmaiņas. Ir nelielas biomasas izmaiņas, salīdzinot ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens fizikālķīmiskajai kvalitātei. Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.	Fitoplanktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji vidēji atšķiras no tipam raksturīgajiem apstākļiem. Biomasa ir vidēji skarta un var būt tāda, kas rada būtiskus nevēlamus traucējumus citu bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtībām. Vidēji var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.
Lielaļģes	Lielaļģu taksonu sastāvs atbilst neskartiem apstākļiem. Lielaļģu klājumā nav nosakāmu izmaiņu, kas būtu radušās antropogēnu darbību dēļ.	Ir nelielas izmaiņas lielaļģu taksona sastāvā un summārajos rādītājos, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu fitobentosa vai augstāko augu formu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens fizikālķīmiskajai kvalitātei.	Lielaļģu taksona sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā labas kvalitātes gadījumā. Ir redzamas vidējas pārmaiņas lielaļģu summārajos rādītājos, kuru rezultātā var notikt nevēlami ūdenstilpē esošo organismu līdzsvara traucējumi.
Segsēkļi	Taksonomais sastāvs pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem. Segsēkļu summārajos rādītājos nav nosakāmu izmaiņu, kas būtu radušās antropogēnu darbību dēļ.	Ir nelielas izmaiņas segsēkļu taksona sastāvā, salīdzinot ar tipam raksturīgajām kopām. Segsēkļu summārie rādītāji uzrāda nelielas traucējumu pazīmes.	Segsēkļu taksona sastāvs vidēji atšķiras no tipam raksturīgās kopas un ir ievērojami vairāk izkropļots nekā labas kvalitātes gadījumā. Segsēkļu taksona skaitliskajos rādītājos ir redzami vidēji izkropļojumi.
Bentiskie bezmugurkaulnieki	Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem. Ir sastopami visi pret traucējumiem jutīgie taksoni, kas raksturīgi neskartiem apstākļiem.	Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji saglabājas diapazonā, ko parasti saista ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Ir sastopami tipam raksturīgo kopu visjūtīgākie taksoni.	Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji ir vidēji ārpus diapazona, ko parasti saista ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Ir sastopami taksoni, kas norāda uz piesārņojumu. Nav sastopami daudzi tipam raksturīgo kopu jutīgie taksoni.
Ihtiofauna	Sugu sastāvs un summārie rādītāji atbilst neskartiem apstākļiem.	Pret traucējumiem jutīgo sugu summārie rādītāji liecina par nelieliem izkropļojumiem, ko izraisījusi antropogēnu ietekme uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem, salīdzinot ar tipam raksturīgajām nosacījumiem.	Vidējs tipam raksturīgo, pret traucējumiem jutīgo sugu īpatsvars nav sastopams sakarā ar antropogēnu ietekmi uz fizikālķīmiskās un hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoriem.

Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori

Faktors	Ļoti labi rādītāji	Labi rādītāji	Vidēji rādītāji
Plūdmaiņu režīms	Saldūdens plūsmas režīms pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Morfoloģiskie nosacījumi	Dziļuma izmaiņas, substrāta apstākļi, paisuma–bēguma zonu struktūra un apstākļi pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.

▼M8

Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Vispārējie apstākļi

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem.

Temperatūra, skābekļa līdzsvars un caurredzamība neliecina par antropogēna rakstura traucējumiem un saglabājas diapazonos, kas parasti raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Temperatūra, bagātināšanās ar skābekli un caurredzamība nesasniedz līmeņus, kas ir ārpus diapazoniem, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

▼B

1.2.4. Ļoti labu, labu un vidēju ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija piekrastes ūdeņiem

Bioloģiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji atbilst neskartiem apstākļiem.

Fitoplanktona vidējā biomasa atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem un nav tādu nosacījumu, kas būtiski mainītu tipam raksturīgos caurspīdīguma nosacījumus.

Ūdens ziedēšana notiek ar biežumu un intensitāti, kas atbilst tipam raksturīgajiem fizikālķīmiskajiem nosacījumiem.

Fitoplanktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji uzrāda nelielas traucējumu pazīmes.

Ir nelielas biomasas izmaiņas, salīdzinot ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa nevēlamus traucējumus ūdenstilpē esošo organismu līdzsvaram vai ūdens kvalitātei.

Mazliet var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte.

Planktona taksonu sastāvs un summārie rādītāji uzrāda vidēja traucējumu pazīmes.

Aļģu biomasa ir ievērojami ārpus diapazona, ko saista ar tipam raksturīgiem nosacījumiem, un ir tāda, kas ietekmē citus bioloģiskās kvalitātes faktorus.

Vidēji var pieaugt tipam raksturīgās ūdens ziedēšanas biežums un intensitāte. Vasaras mēnešos ūdens var ziedēt pastāvīgi.

Lielaļģes un segsēkļi

Ir sastopami visi pret traucējumiem jutīgie lielaļģu un segsēkļu taksoni, kuri raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Lielaļģu klājuma līmeņi un angiospermas summārie rādītāji atbilst neskartiem apstākļiem.

Ir sastopama lielākā daļa pret traucējumiem jutīgo lielaļģu un segsēkļu taksonu, kas raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Lielaļģu klājuma līmenis un segsēkļu summārie rādītāji uzrāda nelielas traucējumu pazīmes.

Nav sastopams vidējs skaits pret traucējumiem jutīgo lielaļģu un segsēkļu taksonu, kas raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Lielaļģu klājums un segsēkļu summārie rādītāji ir vidēji skarti, un to rezultātā var notikt nevēlami ūdenstilpē esošo organismu līdzsvara traucējumi.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji iekļaujas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem.

Ir sastopami visi pret traucējumiem jutīgie taksoni, kuri raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem.

Ir sastopama lielākā daļa tipam raksturīgo kopu jutīgāko taksonu.

Bezmugurkaulnieku taksonu dažādības līmenis un summārie rādītāji ir vidēji ārpus diapazona, ko parasti saista ar tipam raksturīgajiem nosacījumiem.

Ir sastopami taksoni, kas norāda uz piesārņojumu.

Nav sastopami daudzi tipam raksturīgo kopu jutīgie taksoni.

Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktori

Faktors	Ļoti labi rādītāji	Labi rādītāji	Vidēji rādītāji
Plūdmaiņu režīms	Saldūdens plūsmas režīms, kā arī valdošo straumju virziens un ātrums pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Morfoloģiskie nosacījumi	Dziļuma izmaiņas, piekrastes slāņa struktūra un substrāts, paisuma–bēguma zonu struktūra un stāvoklis pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.

▼M8

Vispārējie fizikālķīmiskās kvalitātes faktori

Faktors

Ļoti labi rādītāji

Labi rādītāji

Vidēji rādītāji

Vispārējie apstākļi

Vispārējie fizikālķīmiskie faktori pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem.

Barības vielu koncentrācijas saglabājas diapazonā, kas parasti raksturīgs neskartiem apstākļiem.

Temperatūra, skābekļa līdzsvars un caurredzamība neliecina par antropogēna rakstura traucējumiem un saglabājas diapazonos, kas parasti raksturīgi neskartiem apstākļiem.

Temperatūra, bagātināšanās ar skābekli un caurredzamība nesasniedz līmeņus, kas ir ārpus diapazoniem, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

Apstākļi ir savienojami ar to vērtību sasniegšanu, kuras iepriekš precizētas attiecībā uz bioloģiskās kvalitātes faktoriem.

▼B

1.2.5. Maksimālā, laba un vidēja ekoloģiskā potenciāla definīcija stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem

Faktors	Maksimālais ekoloģiskais potenciāls	Labs ekoloģiskais potenciāls	Vidējs ekoloģiskais potenciāls
Bioloģiskās kvalitātes faktori	Attiecīgo bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības iespējami atspoguļo vērtības, ko saista ar vistuvāk salīdzināmo virszemes ūdenstilpes tipu, ņemot vērā fizikālos apstākļus, kuri izriet no ūdens objekta mākslīgajiem vai stipri pārveidotajiem raksturlielumiem.	Ir nelielas izmaiņas attiecīgo bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtībās, salīdzinot ar maksimālā ekoloģiskā potenciāla vērtībām.	Ir vidējas izmaiņas attiecīgo bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtībās, salīdzinot ar maksimālā ekoloģiskā potenciāla vērtībām. Šīs vērtības ir ievērojami vairāk izkropļotas nekā tās, kas raksturīgas labas kvalitātes gadījumā.
Hidromorfoloģiskie faktori	Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst vienīgajai ietekmei uz virszemes ūdenstilpi, kuras pamatā ir ūdenstilpes mākslīgais vai stipri pārveidotais raksturs, tiklīdz ir veikti visi risku mazinošie pasākumi, lai nodrošinātu vislabāko tuvināšanos ekoloģiskajai nepārtrauktībai, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku migrāciju un atbilstošām nārsta un vairošanās vietām.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
Fizikālķīmiskie faktori
Vispārīgi nosacījumi	Fizikālķīmiskie faktori pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbilst neskartiem apstākļiem, kas raksturīgi virszemes ūdenstilpei, kura visprecīzāk atbilst attiecīgajam mākslīgajam vai stipri pārveidotajam ūdens objektam. Barības vielu koncentrācijas iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar šādiem neskartiem apstākļiem. Temperatūras, skābekļa līdzsvara un pH līmeņi atbilst tiem līmeņiem, kas raksturīgi visprecīzāk atbilstošajiem virszemes ūdenstilpju tipiem neskatos apstākļos.	Fizikālķīmisko faktoru vērtības nesniedzas ārpus diapazoniem, kas noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un iepriekš noteikto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanu. Temperatūra un pH nesasniedz līmeņus, kas ir ārpus diapazoniem, kuri noteikti, lai nodrošinātu ekosistēmas darbību un iepriekš noteikto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanu. Barības vielu koncentrācijas nepārsniedz līmeņus, kas noteikti, lai nodrošinātu tipam raksturīgās ekosistēmas darbību un iepriekš noteikto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanu.	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
►M8 — ◄	Koncentrācijas tuvas nullei vai vismaz zem vispārīgi lietotu visattīstītāko analīzes metožu noteikšanas robežām.	Koncentrācijas nepārsniedz standartus, kas noteikti saskaņā ar 1.2.6. punktā sīki aprakstīto procedūru, neierobežojot Direktīvu 91/414/EK un Direktīvu 98/8/EK. (<EQS)	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.
►M8 — ◄	Koncentrācijas iekļaujas diapazonā, ko parasti saista ar neskartiem apstākļiem virszemes ūdenstilpē, kas visprecīzāk atbilst attiecīgajam mākslīgajam vai stipri pārveidotajam ūdens objektam (fona līmeņi = fl).	Koncentrācijas nepārsniedz standartus, kas noteikti saskaņā ar 1.2.6. punktā sīki aprakstīto procedūru, neierobežojot Direktīvu 91/414/EK un Direktīvu 98/8/EK. (<EQS)	Nosacījumi, kas atbilst iepriekš precizēto bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtību sasniegšanai.

▼M8 —————

▼B

1.3. Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings

Virszemes ūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu ekoloģiskās kvalitātes un ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un ļautu klasificēt ūdenstilpes piecās kategorijās, kas atbilst 1.2. punktā dotajām normatīvajām definīcijām. Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots virszemes ūdeņu monitoringa tīkls.

Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu un operatīvā monitoringa programmu. Dalībvalstīm, iespējams, dažos gadījumos ir jāizveido izziņas monitoringa programmas.

Dalībvalstis pārrauga parametrus, kuri norāda katra attiecīgā kvalitātes faktora stāvokli. Izraugoties parametrus bioloģiskās kvalitātes faktoriem, dalībvalstis identificē attiecīgo taksonomisko līmeni, kas vajadzīgs, lai panāktu pietiekamu ticamību un precizitāti kvalitātes faktoru klasifikācijā. Monitoringa programmu nodrošināto rezultātu ticamības līmeņa un precizitātes novērtējumu iekļauj plānā.

▼M8

Ja monitoringa tīkls ietver Zemes novērošanu un tālizpēti, nevis vietējus paraugu ņemšanas punktus, vai ietver citus novatoriskus paņēmienus, monitoringa tīkla kartē iekļauj informāciju par kvalitātes faktoriem un ūdens objektiem vai ūdens objektu grupām, kas ar šādām metodēm monitorēti. Norāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laika un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas un mērīšanas punktos.

Ķīmisko piesārņojošo vielu monitoringā un jo īpaši skrīningā un ilgtermiņa novērtējumā dalībvalstis vajadzības gadījumā var pielietot pasīvas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka ar tām netiek pārāk zemu novērtēta to piesārņojošo vielu koncentrācija, kurām piemēro vides kvalitātes standartus, un tādējādi tiek ticami identificēta “laba stāvokļa nesasniegšana” un ka piemērotajiem vides kvalitātes standartiem atbilstošu ūdens, biotas vai sedimentu paraugu ķīmisko analīzi veic ikreiz, kad šādu nesasniegšanu konstatē. Ar tādiem pašiem nosacījumiem dalībvalstis var piemērot arī uz ietekmi balstītas monitoringa metodes.

▼B

1.3.1. Uzraudzības monitoringa projekts

Mērķis

Dalībvalstis izveido uzraudzības monitoringa programmas, lai nodrošinātu informāciju:

—

II pielikumā aprakstītās ietekmes novērtēšanas procedūras papildināšanai un apstiprināšanai,

—

lietderīgai un efektīvai turpmāko monitoringa programmu izstrādei,

—

dabas apstākļu ilglaicīgu izmaiņu novērtējumam,

—

ilglaicīgu izmaiņu, kuras izraisījušas antropogēna rakstura darbības, novērtējumam.

Šāda monitoringa rezultātus pārskata un kopīgi ar II pielikumā aprakstīto ietekmes novērtēšanas procedūru izmanto, lai noteiktu prasības monitoringa programmām pašreizējos un turpmākos upes baseina apsaimniekošanas plānos.

Monitoringa vietu izvēle

Uzraudzības monitoringu veic pietiekošam skaitam virszemes ūdenstilpju, lai sniegtu vispārējā virszemes ūdens resursu stāvokļa novērtējumu katrā satecē vai apakšsatecēs upju baseinu apgabalā. Izvēloties šīs ūdenstilpes, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgā gadījumā monitoringu veic vietās, kur:

—

ūdens tecējuma ātrums ir ievērojams upju baseinu apgabalā kopumā; tostarp vietās uz lielām upēm, kur sateces baseins pārsniedz 2 500 km2,

—

esošā ūdens apjoms, iekļaujot lielus ezerus un rezervuārus, ir ievērojams upju baseinu apgabalā,

—

dalībvalsts robežu šķērso ievērojamas ūdenstilpes,

—

vietas ir identificētas saskaņā ar Informācijas apmaiņas lēmumu 77/795/EEK, un

tādās citās vietās, kas vajadzīgas, lai novērtētu piesārņojošu vielu slodzi, kas tiek pārnesta pār dalībvalstu robežām un kas tiek pārnesta jūras vidē.

▼M8

Kvalitātes faktoru izvēle

Uzraudzības monitoringu veic katrai monitoringa vietai viena gada laikposmā periodā, uz ko attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns. Uzraudzības monitorings aptver:

a)

parametrus, kas uzrāda visus bioloģiskās kvalitātes faktorus;

b)

parametrus, kas uzrāda visus hidromorfoloģiskās kvalitātes faktorus;

c)

parametrus, kas uzrāda visus vispārējos fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus;

d)

prioritārās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā;

e)

upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas.

Tomēr, ja iepriekšējais uzraudzības monitorings ir apliecinājis, ka attiecīgā ūdenstilpe ir sasniegusi labu stāvokli, un, izskatot II pielikumā minēto cilvēka darbības ietekmi, nav pierādījies, ka ūdenstilpi skarošās ietekmes ir mainījušās, uzraudzības monitoringu veic reizi laikposmā, ko aptver trīs secīgi upju baseinu apsaimniekošanas plāni.

▼B

1.3.2. Operatīvais monitorings

▼M8

Operatīvo monitoringu veic visiem ūdensobjektiem, kurus, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē par tādiem, attiecībā uz kuriem ir risks, ka tie var neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, kā arī tiem ūdens objektiem, kuros tiek novadītas vai citādā veidā ienestas prioritārās vielas vai kuros ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas. Monitoringa punktus prioritārām vielām izvēlas, kā precizēts tiesību aktos, kuri nosaka attiecīgo vides kvalitātes standartu. Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz prioritārām vielām, kurām nav norādītas īpašas vadlīnijas, monitoringa punktus nosaka šādi:

▼B

—

noteiktu to ūdenstilpju stāvokli, kuras identificētas kā tādas, kurām ir risks nesasniegt vides aizsardzības mērķus,

—

novērtētu jebkādas izmaiņas šādu ūdenstilpju stāvoklī, kas notikušas pasākumu programmu rezultātā.

Programmu var grozīt upes baseina apsaimniekošanas plāna laika posmā, ņemot vērā informāciju, kas iegūta saskaņā ar II pielikuma vai šā pielikuma prasībām, jo īpaši lai ļautu samazināt ietekmes biežumu, ja konstatē, ka tā nav būtiska, vai ja ir likvidēts attiecīgais spiediens.

Monitoringa vietu izvēle

Operatīvo monitoringu veic visām ūdenstilpēm, kuras, pamatojoties vai nu uz ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumu, vai uzraudzības monitoringu, identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās var neatbilst 4. pantā paredzētajiem vides aizsardzības mērķiem, un tām ūdenstilpēm, kurās ieplūst prioritārā saraksta vielas. Monitoringa punktus prioritārā saraksta vielām izvēlas, kā precizēts tiesību aktos, kuri nosaka attiecīgo vides kvalitātes standartu. Visos pārējos gadījumos, tostarp attiecībā uz prioritārām vielām, kurām nav norādītas īpašas vadlīnijas, monitoringa punktus nosaka šādi:

—

ūdenstilpēm, kuras apdraud ievērojams spiediens no stacionārajiem avotiem, ir pietiekošs skaits monitoringa punktu katrā ūdenstilpē, lai novērtētu stacionārā avota apjomu un ietekmi. Ja ūdenstilpe ir pakļauta vairāku stacionāro avotu spiedienam, monitoringa punktus var izvēlēties, lai novērtētu šo spiedienu apjomu un ietekmi kopumā,

—

ūdenstilpēm, kuras apdraud ievērojams spiediens no difūziem avotiem, ir pietiekošs skaits monitoringa punktu izvēlētajās ūdenstilpēs, lai novērtētu difūzā avota spiediena apjomu un ietekmi. Ūdenstilpes atlasa tā, lai tās būtu reprezentatīvas relatīvam difūzo avotu spiediena apdraudējumam un relatīvam riskam nesasniegt labu virszemes ūdeņu stāvokli,

—

ūdenstilpēm, kuras apdraud ievērojams hidromorfoloģisks spiediens, ir pietiekošs skaits monitoringa punkti izvēlētajās ūdenstilpēs, lai novērtētu hidromorfoloģiskā spiediena apjomu un ietekmi. Izvēlētās ūdenstilpes norāda hidromorfoloģiskā spiediena vispārējo ietekmi, kādai pakļautas visas ūdenstilpes.

Kvalitātes faktoru izvēle

Lai novērtētu spiediena apjomu, kādam pakļautas virszemes ūdenstilpes, dalībvalstis apseko tos kvalitātes faktorus, kas norāda spiedienus, kādiem ūdenstilpe vai ūdenstilpes ir pakļautas. Lai novērtētu šā spiediena ietekmi, dalībvalstis attiecīgi apseko:

—

parametrus, kas norāda bioloģiskās kvalitātes faktoru vai faktorus, kas ir visjutīgākie pret spiedienu, kādam pakļautas ūdenstilpes,

▼M8

—

visas prioritārās vielas, kas tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos, un visas upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas, kas ievērojamos daudzumos tiek novadītas vai citādā veidā ienestas ūdens objektos,

▼B

—

parametrus, kas norāda hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoru, kas ir visjutīgākais pret identificēto spiedienu.

1.3.3. Izziņas monitorings

Mērķis

Izziņas monitoringu veic:

—

ja nav zināms kādu robežvērtību pārsniegšanas iemesls,

—

ja uzraudzības monitorings norāda, ka ūdenstilpei 4. pantā norādītos mērķus nevar sasniegt un operatīvais monitorings vēl nav noteikts, lai noskaidrotu cēloņus, kāpēc ūdenstilpe vai ūdenstilpes nevar sasniegt vides aizsardzības mērķus,

—

lai noskaidrotu nejaušas piesārņošanas apjomu un ietekmi,

un sniedz informāciju pasākumu programmas izveidei, lai sasniegtu vides aizsardzības mērķus un īpašus mērķus, kas vajadzīgi, lai novērstu nejaušas piesārņošanas sekas.

1.3.4. Monitoringa biežums

Uzraudzības monitoringa perioda laikā monitoringa parametri, kas raksturo fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus jāpiemēro tik bieži kā noteikts turpmāk, ja vien nav pamatoti lielāki starplaiki, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un ekspertu slēdzienu. Bioloģiskās vai hidromorfoloģiskās kvalitātes faktoru kontrolei monitoringu veic vismaz reizi uzraudzības monitoringa laika posmā.

Operatīvajam monitoringam jebkura parametra monitoringa biežumu nosaka dalībvalstis tā, lai tiktu nodrošināti pietiekami dati attiecīgā kvalitātes faktora stāvokļa ticamam novērtējumam. Saskaņā ar vadlīniju monitorings jāveic starplaikos, kas nepārsniedz tos, kas norādīti tālāk tabulā, ja vien nav pamatoti lielāki starplaiki, pamatojoties uz tehniskām zināšanām un ekspertu slēdzienu.

Biežumu izvēlas tā, lai nodrošinātu pieņemamu ticamības un precizitātes līmeni. Upes baseina apsaimniekošanas plānā norāda ticamības un precizitātes aprēķinus, kas iegūti ar monitoringa sistēmas palīdzību.

▼M8

Nepieciešamības gadījumā monitoringa biežumu pielāgo, lai ņemtu vērā parametru mainīgumu, kā pamatā ir gan antropogēni, gan dabīgi apstākļi.

Laiku, kad veic monitoringu, izvēlas tā, lai ņemtu vērā vielu izmantošanas vai ūdens līmeņa sezonālo izmaiņu ietekmi uz monitoringa rezultātiem un tādējādi nodrošinātu to, ka rezultāti faktiski atspoguļo visas ūdens objekta izmaiņas, ko izraisījis antropogēns spiediens un klimata izmaiņas. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kuru koncentrācija varētu īsā laikā strauji palielināties to izmantošanas sezonālo svārstību dēļ, minētajos maksimālās koncentrācijas laikposmos nepieciešamības gadījumā monitoringu veic biežāk nekā attiecībā uz citām vielām, lai nodrošinātu, ka tiek iegūta pienācīga informācija par minēto vielu koncentrāciju.

▼B

Kvalitātes faktors	Upes	Ezeri	Pārejas	Piekrastes
Bioloģiskās kvalitātes faktors
Fitoplanktons	6 mēneši	6 mēneši	6 mēneši	6 mēneši
Citi ūdensaugi	3 gadi	3 gadi	3 gadi	3 gadi
Lielie bezmugurkaulnieki	3 gadi	3 gadi	3 gadi	3 gadi
Zivis	3 gadi	3 gadi	3 gadi
Hidromorfoloģiskās kvalitātes faktors
Nepārtrauktība	6 gadi
Hidroloģija	nepārtraukti	1 mēnesis
Morfoloģija	6 gadi	6 gadi	6 gadi	6 gadi
Fizikālķīmiskās kvalitātes faktors
Termiski nosacījumi	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Bagātināšana ar skābekli	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Sāļums	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Barības vielu rādītāji	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Paskābināšanas rādītāji	3 mēneši	3 mēneši
►M8 Upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas ◄	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši	3 mēneši
Prioritārās vielas	1 mēnesis	1 mēnesis	1 mēnesis	1 mēnesis

1.3.5. Papildu monitoringa prasības aizsargātiem apgabaliem

Iepriekš minētās monitoringa programmas papildina, lai izpildītu šādas prasības:

Dzeramā ūdens ieguves punkti

Virszemes ūdenstilpes, kas noteiktas 7. pantā, kuras nodrošina vairāk nekā vidēji 100 m3 dienā, nosaka kā monitoringa vietas, un tās ir pakļautas šādam papildu monitoringam, kas var būt vajadzīgs, lai izpildītu minētajā pantā noteiktās prasības. Šādās ūdenstilpēs apseko izplūdušās prioritārās vielas un visas pārējās vielas, kas izplūst ievērojamos daudzumos, kuras var ietekmēt ūdenstilpes stāvokli un kuras kontrolē saskaņā ar direktīvas par dzeramo ūdeni noteikumiem. Monitoringu veic saskaņā ar turpmāk norādīto biežumu:

Apgādātā kopiena	Biežums
< 10 000	4 reizes gadā
10 000 līdz 30 000	8 reizes gadā
> 30 000	12 reižu gadā

Dzīvotne un sugu aizsardzības apgabali

Ūdenstilpes, kas veido šos apgabalus, iekļauj iepriekš minētajā operatīvā monitoringa programmā, ja, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un uzraudzības monitoringu, tās identificē kā tādas, kurās pastāv risks nesasniegt 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus. Monitoringu veic, lai novērtētu attiecīgā būtiskā spiediena apjomu un ietekmi uz šīm ūdenstilpēm un, vajadzības gadījumā, lai novērtētu izmaiņas šādu ūdenstilpju stāvoklī pasākumu programmu rezultātā. Monitorings turpinās līdz apgabali atbilst ar ūdens resursiem saistītajām tiesību aktu prasībām, saskaņā ar kurām tie ir noteikti, un sasniedz 4. pantā noteiktos mērķus.

▼M7

1.3.6. Kvalitātes faktoru monitoringa standarti

Metodes, kuras izmanto tipu parametru monitoringam, atbilst turpmāk uzskaitītajiem starptautiskajiem standartiem, ciktāl tie attiecas uz monitoringu, vai tādiem valsts vai starptautiskiem standartiem, kas nodrošinās datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību.

Bioloģiskās kvalitātes faktoru paraugu ņemšanas standarti

Vispārīgas metodes izmantošanai kopā ar specifiskām metodēm, kas iekļautas standartos, kuri saistīti ar šādiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem:

EN ISO 5667-3:2012

Ūdens kvalitāte – Paraugu ņemšana – 3. daļa. Ūdens paraugu uzglabāšana un darbības ar tiem

Standarti attiecībā uz fitoplanktonu

EN 15204:2006	Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts fitoplanktona skaitīšanai ar invertēto mikroskopiju (Utermola paņēmiens)
EN 15972:2011	Ūdens kvalitāte – Norādījumi jūras fitoplanktona kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem pētījumiem
ISO 10260:1992	Ūdens kvalitāte – Bioķīmisko parametru mērījumi – Hlorofila-a koncentrācijas spektrometriskā noteikšana

Standarti attiecībā uz makrofītu un fitobentosu

EN 15460:2007	Ūdens kvalitāte – Norādījumi standartam makrofītu apsekošanai ezeros
EN 14184:2014	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas ūdens makrofītu novērtēšanai tekošos ūdeņos
EN 15708:2009	Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts fitobentosa apsekošanai, paraugu ņemšanai un laboratorijas analīzēm seklā tekošā ūdenī
EN 13946:2014	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas upju un ezeru bentisko kramaļģu paraugu ņemšanai un pirmapstrādei
EN 14407:2014	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas bentonisko diatomeju paraugu no upēm un ezeriem identifikācijai un skaitīšanai

Standarti attiecībā uz bentiskajiem bezmugurkaulniekiem

EN ISO 10870:2012	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas metožu un ierīču izvēlei makro-bezmugurkaulnieku paraugu ņemšanai saldūdenī
EN 15196:2006	Ūdens kvalitāte – Chironomidae (Order Diptera) kūniņu apvalku paraugu ņemšanas un apstrādes vadlīnijas ekoloģiskai novērtēšanai
EN 16150:2012	Ūdens kvalitāte – Norādījumi proporcionālai seklu upju gultnēs mītošu makro-bezmugurkaulnieku paraugu ņemšanai, ņemot vērā daudzveidīgo biotopa vidi
EN ISO 19493:2007	Ūdens kvalitāte – Jūras cietās grunts sabiedrību bioloģiskās izpētes vadlīnijas
EN ISO 16665:2013	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas jūras dibena grunts virsslāņa paraugu kvantitatīvai ņemšanai un paraugu apstrādei

Standarti attiecībā uz zivīm

EN 14962:2006	Ūdens kvalitāte – Norādījumi zivju paraugu ņemšanas metožu lietošanai un izvēlei
EN 14011:2003	Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ievākšana, lietojot elektrozveju
EN 15910:2014	Ūdens kvalitāte – Zivju sastopamības noteikšana ar mobilajām hidroakustiskajām metodēm
EN 14757:2005	Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem

Hidromorfoloģisko parametru standarti

EN 14614:2004	Ūdens kvalitāte – Vadlīnijas upju hidromorfoloģisko iezīmju novērtēšanai
EN 16039:2011	Ūdens kvalitāte – Norādījumu standarts ezeru hidromorfoloģisko īpašību novērtēšanai

Fizikālķīmisko parametru standarti

Jebkādi attiecīgi CEN/ISO standarti

▼B

1.4. Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācija un noformēšana

1.4.1. Bioloģiskā monitoringa rezultātu salīdzināmība

i)

Dalībvalstis izveido monitoringa sistēmas, lai novērtētu bioloģiskās kvalitātes faktoru vērtības, kas precizētas katrai virszemes ūdeņu kategorijai vai stipri pārveidotiem vai mākslīgiem virszemes ūdens objektiem. Piemērojot tālāk izklāstīto procedūru stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem, atsauces uz ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem atzīst par atsaucēm uz ekoloģisko potenciālu. Šādās sistēmās var izmantot konkrētas sugas vai sugu grupas, kas ir reprezentatīvas kvalitātes faktoram kopumā.

ii)

Lai nodrošinātu šādu monitoringa sistēmu salīdzināmību, katras dalībvalsts pielietotās sistēmas rezultātus ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācijas nolūkā izsaka kā ekoloģiskās kvalitātes koeficientus. Šie koeficienti izsaka attiecību starp novēroto bioloģisko parametru vērtībām attiecīgajai virszemes ūdenstilpei un šo parametru vērtībām bāzes apstākļos, kas piemērojamas šai ūdenstilpei. Koeficientu izsaka kā skaitlisku vērtību starp nulli un vienu, kur augstus vides kvalitātes rādītājus reprezentē vērtības, kas tuvas vienam, bet sliktus ekoloģiskās kvalitātes rādītājus — nullei tuvas vērtības.

iii)

Katra dalībvalsts iedala ekoloģiskās kvalitātes koeficientu skalu monitoringa sistēmai katrai virszemes ūdeņu kategorijai piecās kategorijās no augstiem līdz sliktiem ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem, kas definēti 1.2. punktā, piešķirot skaitlisku vērtību katrai robežai starp kategorijām. Vērtību robežai starp augstu un labu rādītāju kategorijām un vērtību robežai starp labiem un vidējiem rādītājiem nosaka ar tālāk aprakstīto savstarpēji salīdzinošo kalibrēšanu.

iv)

Komisija atvieglo šo savstarpēji salīdzinošo kalibrēšanu, lai nodrošinātu to, ka šīs robežas starp kategorijām atbilst normatīvajām definīcijām 1.2. punktā un ir salīdzināmas dalībvalstu starpā.

v)

Šajā procesā Komisija sekmē informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, kuras rezultātā identificē vietu diapazonu katrā Kopienas ekoreģionā un šīs vietas veido savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas tīklu. Tīklu veido tās vietas, kas izvēlētas no katrā ekoreģionā esošo virszemes ūdenstilpju tipu diapazona. No katra izraudzītā virszemes ūdenstilpju tipa tīklā iekļauj vismaz divas vietas, kas atbilst robežai starp normatīvajām definīcijām augstiem un labiem rādītājiem, un vismaz divas vietas, kas atbilst robežai starp normatīvajām definīcijām labiem un vidējiem rādītājiem. Vietas izvēlas pēc ekspertu slēdziena, pamatojoties uz kopīgām pārbaudēm un visa pārējo pieejamo informāciju.

vi)

Katras dalībvalsts monitoringa sistēmu piemēro tām vietām savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas tīklā, kuras gan atrodas ekoreģionā, gan pieder virszemes ūdenstilpju tipam, kuram piemēros sistēmu, ievērojot šīs direktīvas prasības. Šīs piemērošanas rezultātus izmanto, lai noteiktu skaitliskās vērtības attiecīgām robežām starp kategorijām katras dalībvalsts monitoringa sistēmā.

▼M2

vii)

Komisija sagatavo vietu reģistra projektu, lai izveidotu savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas tīklu. ►M8 ————— ◄

▼M8 —————

▼M8

ix)

Savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus, kā arī vērtības, kas dalībvalstu monitoringa sistēmu klasificēšanas vajadzībām noteiktas saskaņā ar i) līdz viii) punktu, publicē sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saskaņā ar 21. pantu pieņemts īstenošanas akts.

▼B

1.4.2. Monitoringa rezultātu un ekoloģiskās kvalitātes rādītāju un ekoloģiskā potenciāla klasifikācijas noformēšana

i)

Virszemes ūdeņu kategorijām ūdenstilpes ekoloģiskās kvalitātes rādītājus veido zemākās no bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes monitoringa rezultātu vērtībām attiecīgajiem kvalitātes faktoriem, kas klasificēti saskaņā ar turpmāk dotās tabulas pirmo sleju. Dalībvalstis nodrošina karti katram upes baseinam, ilustrējot katras ūdenstilpes ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju, kas kodētas ar krāsām saskaņā ar tālāk dotās tabulas otro sleju, lai atspoguļotu ūdenstilpes ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikāciju:

Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju klasifikācija	Krāsu kods
Ļoti labi kvalitātes rādītāji	Zils
Labi kvalitātes rādītāji	Zaļš
Vidēji kvalitātes rādītāji	Dzeltens
Vāji kvalitātes rādītāji	Oranžs
Slikti kvalitātes rādītāji	Sarkans

ii)

Stipri pārveidotiem un mākslīgiem ūdens objektiem to ekoloģiskā potenciāla klasifikāciju veido zemākās no bioloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes monitoringa rezultātu vērtībām attiecīgajiem kvalitātes faktoriem, kas klasificēti saskaņā ar tālāk dotās tabulas pirmo sleju. Dalībvalstis nodrošina karti katram upes baseinam, ilustrējot katra ūdens objekta ekoloģiskā potenciāla klasifikāciju ar krāsām, kas attiecībā uz mākslīgiem ūdens objektiem noteikta saskaņā ar turpmāk sniegtās tabulas otro sleju un attiecībā uz stipri pārveidotiem ūdens objektiem — saskaņā ar tabulas trešo sleju:

Ekoloģiskā potenciāla klasifikācija	Krāsu kods
Ekoloģiskā potenciāla klasifikācija	Mākslīgi ūdens objekti	Stipri pārveidoti ūdens objekti
Labs potenciāls un virs laba potenciāla	Vienādas zaļas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas zaļas un tumši pelēkas svītras
Vidējs potenciāls	Vienādas dzeltenas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas dzeltenas un tumši pelēkas svītras
Vājš potenciāls	Vienādas oranžas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas oranžas un tumši pelēkas svītras
Slikts potenciāls	Vienādas sarkanas un gaiši pelēkas svītras	Vienādas sarkanas un tumši pelēkas svītras

iii)

Līdzīgi dalībvalstis ar melnu punktu kartē norāda tos ūdens objektus, kur nesekmīgu mēģinājumu pamatā sasniegt labus rādītājus vai labu ekoloģisko potenciālu ir neatbilstība vienam vai vairākiem vides kvalitātes standartiem, kas noteikti šim ūdens objektam attiecībā uz īpašām sintētiskām un nesintētiskām piesārņojošām vielām (saskaņā ar dalībvalsts noteikto atbilstības režīmu).

▼M8

iv)

Dalībvalstis var iesniegt papildu kartes, kurās atsevišķi sniegta ekoloģiskās kvalitātes informācija par vienu vai vairākiem šādiem kvalitātes faktoriem:

—

bioloģiskie faktori,

—

hidromorfoloģiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus,

—

fizikālķīmiskie faktori, kas papildina bioloģiskos faktorus.

Dalībvalstis var arī iesniegt kartes vai tabulas, kurās norādīta minēto kvalitātes faktoru izmaiņu pakāpe salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas ciklu.

▼B

1.4.3. Monitoringa rezultātu un ķīmiskās kvalitātes rādītāju noformēšana

▼M8

Ūdens objektu reģistrē kā tādu, kas atbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, ja tam ir labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kā definēts2. panta 24. punktā. Pretējā gadījumā objektu reģistrē kā tādu, kas neatbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

▼B

Dalībvalstis nodrošina karti katras upes baseina apkārtnei, norādot katras dzīvotnes ķīmiskos rādītājus, krāsu kodu saskaņā ar otro aili turpmāk dotajā tabulā, kas atspoguļo ūdens dzīvotnes ķīmiskās kvalitātes rādītājus:

Ķīmiskās kvalitātes rādītāji	Krāsu kods
Labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji	Zila
Neatbilst labiem ķīmiskās kvalitātes rādītājiem	Sarkana

▼M8

Dalībvalstis var iesniegt papildu kartes, kurās sniegta informācija par ķīmiskās kvalitātes rādītājiem vienai vai vairākām šādām vielām, atsevišķi no informācijas par pārējām Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā norādītajām vielām:

a)

prioritārās vielas, kuras Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā identificētas kā vielas, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas (uPBT);

b)

saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta 2. punktu Komisijas veiktā pēdējā pārskatīšanā jaunidentificētās prioritārās vielas;

c)

prioritārās vielas, kurām pēdējā atbilstīgi šīs direktīvas 16. panta 2. punktam veiktajā pārskatīšanā noteikti pārskatīti un stingrāki VKS;

d)

vielas, kas identificētas kā upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas saskaņā ar Direktīvas 2008/105/EK 8.d pantu un rezultātiem, kuri gūti saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu veiktajos novērtējumos par spiedienu un ietekmi uz virszemes ūdens objektiem.

Dalībvalstis vielām, kas minētas pirmās daļas a) līdz d) punktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos var arī norādīt apmēru jebkādām novirzēm no VKS vērtības. Dalībvalstis, kas sniedz šādas papildu kartes, cenšas nodrošināt to savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī.

▼B

2. GRUNTSŪDEŅI

2.1. Gruntsūdeņu kvantitatīvie rādītāji

2.1.1. Kvantitatīvo rādītāju klasifikācijas parametri

Gruntsūdeņu līmeņa režīms

2.1.2. Kvantitatīvo rādītāju definīcija

Faktori

Labi rādītāji

Gruntsūdeņu līmenis

Gruntsūdeņu līmenis gruntsūdeņu tilpē ir tāds, ka gada vidējais ieguves ātrums ilgākā laika posmā nepārsniedz pieejamos gruntsūdeņu resursus.

Gruntsūdeņu līmenis attiecīgi nav pakļauts antropogēnām izmaiņām, kuru rezultātā:

— nav iespējams sasniegt 4. pantā precizētos vides aizsardzības mērķus saistītiem virszemes ūdeņiem,

— notiek jebkāda būtiska šādu ūdens resursu rādītāju pazemināšanās,

— tiek nodarīts jebkāds būtisks kaitējums sauszemes ekosistēmām, kuras ir tieši atkarīgas no gruntsūdens tilpes,

notiek īslaicīgas plūsmas virziena izmaiņas, kuras izraisa īslaicīgas vai pastāvīgas līmeņa izmaiņas telpiski ierobežotā platībā, taču šādas virzienmaiņas nerada sālsūdens iekļuvi vai citus traucējumus un nenorāda noturīgu un skaidri identificētu antropogēnu darbību rezultātā ierosinātu plūsmas virziena tendenci, kas varētu izraisīt šādus traucējumus.

2.2. Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju monitorings

2.2.1. Gruntsūdeņu līmeņa monitoringa tīkls

Gruntsūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 7. un 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izstrādā tā, lai tas nodrošinātu ticamu kvantitatīvo rādītāju novērtējumu visām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, tostarp pieejamo gruntsūdeņu resursu novērtējumu. Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti vai kartes, kurās atspoguļots gruntsūdeņu monitoringa tīkls.

▼M8

Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot Zemes novērošanas metodes vai tālizpēti, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laika un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.

▼B

2.2.2. Monitoringa vietu blīvums

Tīkls ietver pietiekamu skaitu raksturīgu monitoringa punktu, lai novērtētu gruntsūdeņu līmeni katrā gruntsūdeņu tilpē vai tilpju grupā, ņemot vērā izmaiņas pievadīšanā īsākā un garākā laika posmā, un jo īpaši attiecībā uz:

—

gruntsūdens tilpēm, kas identificētas kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, nodrošinātu pietiekamu monitoringa punktu blīvumu, lai novērtētu ieguves un izplūšanas ietekmi uz gruntsūdeņu līmeni,

—

gruntsūdens tilpēm, kuru gruntsūdeņi šķērso dalībvalsts robežas, nodrošinātu pietiekamu skaitu monitoringa punktu, lai novērtētu gruntsūdeņu plūsmas virzienu un ātrumu pāri dalībvalsts robežai.

2.2.3. Monitoringa biežums

Novērojumu biežums ir pietiekams, lai ļautu novērtēt katras gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas kvantitatīvos rādītājus, ņemot vērā izmaiņas gruntsūdens pievadīšanā īsākā un garākā laika posmā. Jo īpaši attiecībā uz:

—

gruntsūdens tilpēm, kas identificētas kā tādas, kurās pastāv risks, kas tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem vides aizsardzības mērķus, nodrošināt pietiekamu mērījumu biežumu, lai novērtētu ieguves un izplūšanas ietekmi uz gruntsūdeņu līmeni,

—

gruntsūdens tilpēm, kuru gruntsūdeņi šķērso dalībvalsts robežas, nodrošinātu pietiekamu mērījumu biežumu, lai novērtētu gruntsūdeņu plūsmas virzienu un ātrumu pāri dalībvalsts robežai.

2.2.4. Gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju interpretēšana un noformēšana

Rezultātus, ko iegūst no gruntsūdens tilpes vai tilpju grupas monitoringa tīkla, izmanto, lai novērtētu šīs tilpes vai tilpju kvantitatīvos rādītājus. Saskaņā ar 2.5. punktu dalībvalstis nodrošina karti, kurā atspoguļots iegūtais gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju novērtējums, kas kodēts ar krāsām saskaņā ar turpmāk minēto režīmu:

labi : zaļš,

vāji : sarkans.

2.3. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji

2.3.1. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanas parametri

Vadītspēja

Piesārņojošo vielu koncentrācija

▼M8

2.3.2. Labu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju definīcija

Faktors	Labi rādītāji
Piesārņojošo vielu koncentrācijas	Gruntsūdens objekta ķīmiskais sastāvs ir tāds, ka piesārņojošo vielu koncentrācijas, kā norādīts turpmāk: — neuzrāda sālsūdens vai citu vielu ieplūšanas sekas, — nepārsniedz gruntsūdeņu kvalitātes standartus, kas norādīti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā, gruntsūdeņus piesārņojošo vielu robežvērtības un piesārņojuma rādītājus, kas noteikti, ievērojot minētās direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un Savienības mēroga robežvērtības, kas noteiktas, ievērojot minētās direktīvas 8. panta 3. punktu, — nav tādas, kuru rezultātā nebūtu iespējams sasniegt vides aizsardzības mērķus, kas 4. pantā norādīti attiecībā uz saistītiem virszemes ūdeņiem, nedz arī izraisa jebkādu būtisku šādu objektu ekoloģiskās vai ķīmiskās kvalitātes rādītāju pazemināšanos vai jebkādu būtisku kaitējumu sauszemes ekosistēmām, kuras no konkrētā gruntsūdens objekta ir tiešā veidā atkarīgas.
Vadītspēja	Vadītspējas izmaiņas neuzrāda sālsūdens vai citu vielu iekļūšanu gruntsūdens objektā.

▼B

2.4. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitorings

2.4.1. Gruntsūdeņu monitoringa tīkls

Gruntsūdeņu monitoringa tīklu izveido saskaņā ar 7. un 8. panta prasībām. Monitoringa tīklu izveido tādu, lai tas nodrošinātu saskaņotu un visaptverošu gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu katrā upes baseinā un noteiktu ilglaicīgu antropogēni ierosinātas augšupejošas tendences piesārņojošu vielu klātbūtnei.

Pamatojoties uz raksturojumu un ietekmes novērtējumu, ko veic saskaņā ar 5. pantu un II pielikumu, dalībvalstis katram laika posmam, uz kuru attiecas upes baseina apsaimniekošanas plāns, izveido uzraudzības monitoringa programmu. Šīs programmas rezultātus izmanto, lai izveidotu operatīvā monitoringa programmu, kas piemērojama atlikušajā plāna laika posmā.

Monitoringa programmu nodrošināto rezultātu ticamības līmeņa un precizitātes novērtējumu iekļauj plānā.

▼M8

Ja vietēju paraugu ņemšanas punktu vietā monitoringa tīkls paredz izmantot Zemes novērošanu vai tālizpēti, vai citus novatoriskus paņēmienus, jānorāda, kādi CEN, ISO vai citi starptautiski vai nacionāli standarti pielietoti, lai nodrošinātu, ka iegūtie laika un telpiskie dati ir tikpat ticami kā tie, kas ar ierastām monitoringa metodēm iegūti vietējos paraugu ņemšanas punktos.

▼B

2.4.2. Uzraudzības monitorings

Mērķis

Uzraudzības monitoringu veic, lai:

—

papildinātu un apstiprinātu ietekmes novērtēšanas procedūru,

—

nodrošinātu informāciju, kura izmantojama gan dabīgo apstākļu, gan antropogēnu darbību rezultātā izraisīto ilglaicīgo tendenču novērtēšanai.

Monitoringa vietu izvēle

Izvēlas pietiekošu skaitu monitoringa vietu katrai no turpmāk minētajām:

—

ūdenstilpēm, kuras identificē kā apdraudētas pēc raksturojuma, kas veikts saskaņā ar II pielikumu,

—

ūdenstilpēm, kas šķērso dalībvalsts robežu.

Parametru izvēle

Izvēlētajās gruntsūdens tilpēs apseko šādu pamata parametru kopumu:

—

skābekļa saturs,

—

pH vērtība,

—

vadītspēja,

—

nitrāti,

—

amonijs.

Ūdenstilpēm, kuras saskaņā ar II pielikumu identificē kā tādas, kurās ir ievērojams risks, ka tās neatbilst labiem rādītājiem, apseko arī tos parametrus, kuri norāda uz minēto nelabvēlīgo ietekmi.

Pārrobežu ūdenstilpēm apseko arī tos parametrus, kas attiecas uz jebkādu iespējamo gruntsūdeņu plūsmas izmantojuma aizsargāšanu.

2.4.3. Operatīvais monitorings

Mērķis

Operatīvo monitoringu veic laika posmos starp uzraudzības monitoringa programmām, lai:

—

noteiktu ķīmiskās kvalitātes rādītājus visām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, kuras noteiktas kā apdraudētas,

—

noteiktu jebkādu ilglaicīgu jebkādas piesārņojošas vielas pieauguma tendenci, ko izraisījusi antropogēna rakstura darbība.

Monitoringa vietu izvēle

Operatīvo monitoringu veic visām tām gruntsūdens tilpēm vai tilpju grupām, kas, pamatojoties gan uz saskaņā ar II pielikumu veikto ietekmes novērtēšanu, gan uzraudzības monitoringu, ir identificētas kā tādas, kurās pastāv risks nesasniegt 4. pantā noteiktos mērķus. Monitoringa vietu izvēle arī atspoguļo šīs vietas raksturīgo monitoringa datu novērtējumu un attiecīgās gruntsūdens tilpes vai tilpju kvalitāti.

▼M8

Monitoringa biežums

Operatīvo monitoringu veic laikposmos starp uzraudzības monitoringa programmām tik bieži, cik ir vajadzīgs, lai noteiktu attiecīgo spiedienu ietekmi, tostarp attiecīgā gadījumā vielu izmantošanas sezonālo izmaiņu ietekmi un pievadīšanas īstermiņa un ilgtermiņa izmaiņu iespējamo ietekmi uz ķīmiskā stāvokļa parametriem, un vismaz reizi gadā, ja vien tehniskās zināšanas un ekspertu viedoklis nepamato retāku operatīvo monitoringu, jo īpaši, ja var pierādīt, ka vairākus gadus pēc kārtas attiecībā uz konkrētu parametru nav konstatēts nekāds pārsniegums vai ilgstoša augšupejoša tendence.

▼B

2.4.4. Piesārņojošo vielu tendenču identifikācija

Dalībvalstis izmanto datus, kas iegūti gan uzraudzības, gan operatīvajā monitoringā, lai identificētu ilglaicīgas antropogēna rakstura darbības ierosinātas augšupejošas tendences piesārņojošu vielu koncentrācijās un mazinātu šādas tendences. Identificē bāzes gadu vai laika posmu, no kura ir aprēķināma tendenču identifikācija. Tendences aprēķina gruntsūdens tilpei vai, attiecīgā gadījumā, tilpju grupai. Tendences mazināšanos norāda statistiski un ticamības līmeni saista ar noteikto identifikāciju.

▼M8

2.4.5. Gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju interpretēšana un noformēšana

Novērtējot gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājus, individuālu gruntsūdens objekta monitoringa punktu rezultātus apkopo par objektu kopumā. Monitoringa rezultātu vidējo vērtību katram gruntsūdens objekta vai objektu grupas punktam aprēķina šādiem parametriem:

a)

ķīmiskie parametri, kuru kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā;

b)

ķīmiskie parametri, kuriem ir noteiktas valsts robežvērtības, ievērojot Direktīvas 2006/118/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

ķīmiskie parametri, kuriem ir noteiktas Savienības mēroga robežvērtības, ievērojot Direktīvas 2006/118/EK 8. panta 3. punktu.

Pirmajā daļā minētās vidējās vērtības izmanto, lai pierādītu atbilstību labiem gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītājiem, kas noteikti ar atsauci uz pirmajā daļā minētajiem kvalitātes standartiem un robežvērtībām.

Pildot 2.5. iedaļas prasību, dalībvalstis iesniedz gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju karti, kurā izmantots turpmāk norādītais krāsu kods.

Vāji rādītāji: sarkans

Labi rādītāji: zaļš

Dalībvalstis var iesniegt papildu kartes, kurās informācija par ķīmiskās kvalitātes rādītājiem vienai vai vairākām šādām vielām sniegta atsevišķi no informācijas par pārējām Direktīvā 2006/118/EK norādītajām vielām:

a)

saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 8. pantu veiktā pēdējā pārskatīšanā jaunidentificētās prioritārās vielas;

b)

vielas, kurām saskaņā ar Direktīvas 2006/118/EK 8. pantu ir noteikti pārskatīti un stingrāki kvalitātes standarti vai robežvērtības.

Dalībvalstis vielām, kas minētas pirmās daļas a) un b) punktā, upju baseinu apsaimniekošanas plānos var arī norādīt apmēru jebkādām novirzēm no kvalitātes standartu vērtības vai robežvērtības. Dalībvalstis, kas sniedz šādas papildu kartes, cenšas nodrošināt to savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī.

Turklāt dalībvalstis ar melnu punktu kartē norāda gruntsūdens objektus, kuros konstatēta būtiska un stabila jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijas palielināšanās tendence, ko izraisījusi cilvēka darbības ietekme. Šādas tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu.

Šīs kartes iekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

▼B

2.5. Gruntsūdeņu stāvokļa noformēšana

Dalībvalstis upes baseina apsaimniekošanas plānā iekļauj karti, kurā parāda katras gruntsūdens tilpes vai gruntsūdens tilpju grupas kvantitatīvos rādītājus un ķīmiskās kvalitātes rādītājus, ko kodē ar krāsām saskaņā ar 2.2.4. un 2.4.5. punkta prasībām. Dalībvalstis var izvēlēties nenodrošināt atsevišķas kartes saskaņā ar 2.2.4. un 2.4.5. punktu, bet šādā gadījumā uz kartes, kas paredzēta šajā punktā, sniedz norādi saskaņā ar 2.4.5. punkta prasībām par tām ūdenstilpēm, kuras ir pakļautas ievērojamai un stabilai augšupejošai tendencei jebkādas piesārņojošas vielas koncentrācijā vai jebkādu šādas tendences mazināšanos.

VI PIELIKUMS PASĀKUMU PROGRAMMĀS IEKĻAUJAMO PASĀKUMU SARAKSTI

VI PIELIKUMS

PASĀKUMU PROGRAMMĀS IEKĻAUJAMO PASĀKUMU SARAKSTI

A DAĻA

Pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar šādām direktīvām:

i)

Direktīva par peldvietu ūdeni (76/160/EEK);

ii)

Direktīva par putniem (79/409/EEK) ( 33 );

iii)

Direktīva par dzeramo ūdeni (80/778/EEK), kas grozīta ar Direktīvu (98/83/EK);

iv)

Direktīva par smagiem nelaimes gadījumiem (Seveso) (96/82/EK) ( 34 );

v)

Direktīva par ietekmes uz vidi novērtējumu (85/337EEK) ( 35 );

vi)

Direktīva par kanalizācijas nosēdumiem (86/278/EEK) ( 36 );

vii)

Direktīva par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (91/271/EEK);

viii)

Direktīva par augu aizsardzības līdzekļiem (91/414/EEK);

ix)

Direktīva par nitrātiem (91/676/EEK);

x)

Direktīva par dzīvotnēm (92/43/EEK) ( 37 );

xi)

Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (96/61/EK).

B DAĻA

Tālāk ir dots neizsmeļošs saraksts ar papildpasākumiem, ko dalībvalstis katrā upju baseinu apgabalā var pēc izvēles pieņemt kā 11. panta 4. punktā paredzētās pasākumu programmas daļu:

i)

normatīvie tiesību akti;

ii)

administratīvie līdzekļi;

iii)

ekonomiskie un fiskālie līdzekļi;

iv)

apspriestie nolīgumi vides jomā;

v)

emisiju kontroles pasākumi;

vi)

labas prakses kodeksi;

vii)

mitrzemes apgabalu atjaunošana;

viii)

ieguves kontroles pasākumi;

ix)

pieprasījuma pārvaldības pasākumi, inter alia, pielāgotas lauksaimnieciskās ražošanas veicināšana, kā, piemēram, ūdens mazprasīgas kultūru audzēšana sausuma skartos apgabalos;

x)

efektivitātes un atkārtotas izmantošanas pasākumi, inter alia, ūdeni lietderīgi izmantojošu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana rūpniecībā un ūdeni taupošu apūdeņošanas sistēmu izmantošana;

xi)

būvniecības projekti;

xii)

atsāļošanas uzņēmumi;

xiii)

sanācijas projekti;

xiv)

ūdeņu mākslīga ievadīšana ūdens nesējslāņos;

xv)

izglītības projekti;

xvi)

pētniecības un attīstības projekti un paraugprojekti;

xvii)

citi attiecīgi pasākumi.

VII PIELIKUMS UPJU BASEINU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNI

VII PIELIKUMS

UPJU BASEINU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNI

A.

Upju baseinu apsaimniekošanas plāni attiecas uz turpmāk minētajiem elementiem:

1.

Vispārējs upju baseinu apgabala raksturlielumu apraksts, kas noteikts 5. pantā un II pielikumā. Tajā iekļauj:

1.1.	attiecībā uz virszemes ūdeņiem: — ūdenstilpju izvietojuma un robežu kartografējumu, — upes baseinā sastopamo ekoreģionu un virszemes ūdenstilpju tipu kartografējumu, — standarta apstākļu identifikāciju virszemes ūdenstilpju tipiem;

1.2.	attiecībā uz gruntsūdeņiem: — gruntsūdens tilpju izvietojuma un robežu kartografējumu.

2.

Ievērojama spiediena un cilvēku darbības ietekmes uz virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli kopsavilkums:

—

piesārņojuma no stacionārajiem avotiem novērtējums,

—

piesārņojuma no difūziem avotiem novērtējums, tostarp zemes izmantojuma kopsavilkums,

—

spiediena uz ūdens kvantitatīvajiem rādītājiem, tostarp ieguvi, novērtējums,

—

citu cilvēku darbības ietekmju uz ūdens resursu stāvokli analīze.

3.	Aizsargāto apgabalu identificēšana un kartografējums, kā noteikts 6. pantā un IV pielikumā.

4.

Direktīvas 8. panta un V pielikuma nolūkā izveidotā monitoringa tīklu karte un rezultātu apkopojums kartes veidā tām monitoringa programmām, kas veiktas saskaņā ar minētajiem pasākumiem, lai noteiktu rādītājus:

4.1.	virszemes ūdeņiem (ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājus);

4.2.	gruntsūdeņiem (ķīmiskās kvalitātes un kvantitatīvos rādītājus);

4.3.	aizsargātiem apgabaliem.

5.	Saskaņā ar 4. pantu izvirzīto vides aizsardzības mērķu saraksta izveidošana attiecībā uz virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem un aizsargātiem apgabaliem, tostarp īpaša tādu gadījumu identificēšana, kad piemērots 4. panta 4., 5., 6. un 7. punkts un šajā pantā prasītā saistītā informācija.

6.	Ūdens izmantošanas ekonomiskās analīzes kopsavilkums, kas prasīts 5. pantā un III pielikumā.

7.

Saskaņā ar 11. pantu pieņemtās pasākumu programmas vai programmu kopsavilkums, tostarp veidi, kādos sasniedzami 4. pantā izvirzītie mērķi:

7.1.	pasākumu kopsavilkums, kas vajadzīgs, lai īstenotu Kopienas tiesību aktus ūdens resursu aizsardzībai;

7.2.	ziņojums par praktiskiem pasākumiem, kas veikti, lai piemērotu ūdens izmantošanas izmaksu atgūšanas principu saskaņā ar 9. pantu;

7.3.	pasākumu kopsavilkums, kas veikti, lai izpildītu 7. panta prasības;

7.4.	ūdens ieguves un uzkrāšanas kontroles pasākumu kopsavilkums, tostarp atsauce uz to gadījumu reģistriem un identifikāciju, kur piemēroti atbrīvojumi saskaņā ar 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu;

7.5.	stacionāro avotu izplūdes un citu ūdens resursu stāvokli ietekmējošu darbību kontroles pasākumu, kas pieņemti saskaņā ar 11. panta 3. punkta g) apakšpunkta un 11. panta 3. punkta i) apakšpunkta noteikumiem, kopsavilkums;

7.6.	gadījumu identificēšana, kad ir atļauta tieša iepludināšana gruntsūdeņos saskaņā ar 11. panta 3. punkta j) apakšpunkta noteikumiem;

7.7.	to pasākumu kopsavilkums, kas pieņemti attiecībā uz prioritārām vielām saskaņā ar 16. pantu;

7.8.	to pasākumu kopsavilkums, kas pieņemti, lai novērstu vai samazinātu nejaušas piesārņošanas gadījumu ietekmi;

7.9.	to pasākumu kopsavilkums, kas pieņemti saskaņā ar 11. panta 5. punktu attiecībā uz ūdenstilpēm, kuras neatbilst 4. pantā izvirzītajiem mērķiem;

7.10.

sīkas ziņas par papildpasākumiem, ko identificē kā vajadzīgus, lai izpildītu noteiktos vides aizsardzības mērķus;

7.11.

sīkas ziņas par pasākumiem, kas pieņemti, lai izvairītos no jūras ūdeņu piesārņošanas saskaņā ar 11. panta 6. punktu.

8.	Jebkādu sīkāk izstrādātu programmu un apsaimniekošanas plānu reģistrs upju baseinu apgabalam, kas attiecas uz īpašiem apakšbaseiniem, nozarēm, jautājumiem vai ūdens resursu tipiem, līdz ar to satura kopsavilkumu.

9.	Veikto sabiedrības informēšanas un apspriešanās pasākumu, to rezultātu un plānā vēlāk izdarīto izmaiņu kopsavilkums.

10.	Kompetento iestāžu saraksts saskaņā ar I pielikumu.

11.

Kontaktpunkti un procedūras pamatdokumentu un 14. panta 1. punktā minētās informācijas iegūšanai un jo īpaši ziņas par kontroles pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 11. panta 3. punkta g) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta i) apakšpunktu un par faktiskajiem monitoringa datiem, kas apkopoti saskaņā ar 8. pantu un V pielikumu.

B.

Upes baseina apsaimniekošanas plāna pirmajā korekcijā un visās turpmākajās korekcijās iekļauj arī šādus dokumentus:

1.	jebkādu izmaiņu vai korekciju kopsavilkums, kas izdarītas kopš iepriekšējās upes baseina apsaimniekošanas plāna redakcijas publicēšanas, tostarp pārskatu kopsavilkums, kas veicami saskaņā ar 4. panta 4., 5., 6. un 7. punktu;

2.	panākumu novērtējums vides aizsardzības mērķu sasniegšanai, tostarp monitoringa rezultātu noformējums par iepriekšējā plāna laika posmu kartes veidā, un paskaidrojumi par jebkādiem vides aizsardzības mērķiem, kas nav sasniegti;

3.	kopsavilkums un paskaidrojumi par jebkādiem pasākumiem, kas tikuši paredzēti agrākā upes apsaimniekošanas plāna redakcijā, bet nav veikti;

4.	kopsavilkums jebkādiem papildu pagaidu pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 11. panta 5. punktu kopš iepriekšējās upes baseina apsaimniekošanas plāna redakcijas;

▼M8

5.	kopsavilkums par visiem pasākumiem, kas pieņemti, lai ņemtu vērā Komisijas ierosinājumus uzlabojumiem iepriekšējā plānā saskaņā ar 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

▼B

VIII PIELIKUMS GALVENO PIESĀRŅOJOŠO VIELU INDIKATĪVS SARAKSTS

VIII PIELIKUMS

GALVENO PIESĀRŅOJOŠO VIELU INDIKATĪVS SARAKSTS

1. Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot ūdens vidē.

2. Fosfororganiskie savienojumi.

3. Alvorganiskie savienojumi.

4. Vielas un preparāti, vai to sadalīšanās produkti, kuriem ir pierādītas kancerogēnas un mutagēnas īpašības, kuras var ietekmēt steroidogēnās, vairogdziedzera, reproduktīvās vai citas ar endokrīno sistēmu saistītas funkcijas ūdens vidē vai caur to.

5. Stabili ogļūdeņraži un stabilas bioakumulējamas organiskas toksiskas vielas.

6. Cianīdi.

7. Metāli un to savienojumi.

8. Arsēns un tā savienojumi.

9. Biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi.

10. Vielu suspensijas.

▼M8 —————

▼M8

13. Mikroorganismi, gēni vai ģenētiskais materiāls, kas uzrāda pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu klātbūtni un it sevišķi cilvēkam vai lauksaimniecības dzīvniekiem patogēnu mikroorganismu klātbūtni.

XI PIELIKUMS

A KARTE

A sistēma: Upju un ezeru ekoreģioni

1.

Ibērijas–Makaronēzijas reģions

2.

Pireneji

3.

Itālija, Korsika un Malta

4.

Alpi

5.

Dināru kalniene Balkānu pussalas rietumos

6.

Helēņu dziļvaga Balkānu rietumos

7.

Austrumbalkāni

8.

Rietumu augstienes

9.

Centrālās augstienes

10.

Karpati

11.

Ungārijas zemienes

12.

Pontijas kalnu province

13.

Rietumu līdzenumi

14.

Centrālie līdzenumi

15.

Baltijas province

16.

Austrumu līdzenumi

17.

Īrija un Ziemeļīrija

18.

Lielbritānija

19.

Islande

20.

Ziemeļu augstienes

21.

Tundra

22.

Fennoskandijas vairogs

23.

Taiga

24.

Kaukāzs

25.

Kaspijas ieplaka

B KARTE

A sistēma: Pārejas ūdeņu un piekrastes ūdeņu ekoreģioni

1.

Atlantijas okeāns

2.

Norvēģu jūra

3.

Barenca jūra

4.

Ziemeļjūra

5.

Baltijas jūra

6.

Vidusjūra

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti