PADOMES REGULA (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki

(1)

Kopiena ir Līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai un 1982. gada 10. decembra Nolīgumam par ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālu zivju krājumu un tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību. Ar minētajiem starptautiskajiem instrumentiem valstīm ir uzlikts pienākums sadarboties atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanā, un noteikts, ka valstis tādu sadarbību īsteno tieši vai arī ar attiecīgu apakšreģionālu vai reģionālu zivsaimniecības pārvaldības organizāciju vai mehānismu starpniecību.

(2)

Ja nav izveidota reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija vai mehānisms, tas neatbrīvo valstis no jūras tiesību uzliktā pienākuma attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem pieņemt tādus pasākumus, kas var būt vajadzīgi starptautisko ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai, tostarp jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai pret zvejas darbību kaitīgo ietekmi.

(3)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2), konkrēti – tās 2. pantā, ir paredzēts, ka, veicot pasākumus kopējā zivsaimniecības politikā, pieejai ir jābūt piesardzīgai, lai mazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām. Tās pašas regulas 7. pantā ir paredzēts, ka Komisija pēc pamatota dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var pieņemt lēmumus par ārkārtējiem pasākumiem, ja ir pierādījumi, ka zvejas darbības rada nopietnus draudus ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai vai jūras ekosistēmai, un tie prasa tūlītēju rīcību.

(4)

Kopiena ir uzņēmusies saistības saglabāt jūras ekosistēmas, piemēram, rifus, jūras pacēlumus, dziļūdens koraļļus, hidrotermālos avotus un sūkļu kolonijas. Plaša zinātniska informācija liecina, ka minēto ekosistēmu integritāti apdraud zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus. Kopiena jau ir pieņēmusi pasākumus, lai grunts zvejai slēgtu Kopienas ūdeņu apgabalus, kuros atrodas tādas ekosistēmas. Tā ir palīdzējusi pieņemt līdzīgus pasākumus atklātās jūras apgabalos, kas ir visu to pastāvošo reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju kompetencē, kuras ir pilnvarotas reglamentēt grunts zveju. Turklāt tā ir aktīvi piedalījusies jaunu organizāciju vai mehānismu izveidē, lai panāktu to, ka uz visiem pasaules okeāna ūdeņiem attiecas piemēroti reģionāli zvejniecības saglabāšanas un pārvaldības mehānismi. Tomēr atklātajā jūrā ir daži apgabali, kuros tādas struktūras izveidē sastopas ar nopietnām grūtībām.

(5)

Ar 2006. gada 8. decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 61/105 starptautiskā sabiedrība ir apliecinājusi vienprātību, ka ir radusies akūta vajadzība pieņemt pasākumus jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai pret grunts zvejas darbību kaitīgo ietekmi, tādas darbības stingri reglamentējot ar reģionālu zivsaimniecības pārvaldības organizāciju vai mehānismu starpniecību vai arī attiecīgās valstīs tās reglamentējot kuģiem, kas brauc ar to karogu un darbojas apgabalos, kur tādu organizāciju vai mehānismu nav.

Ģenerālā asambleja ir devusi norādījumus, kādi pasākumi tālab būtu jāparedz. Ļoti svarīgs ir Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO) sāktais darbs – attīstīt starptautiskas pamatnostādnes tādu zvejas darbību regulācijai saskaņā ar Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu, kā arī izstrādāt un paredzēt tādus pasākumus un tos īstenot dalībvalstīs.

(6)

Kopienai ir liela flote, kas veic grunts zvejas darbības apgabalos, kur zveju nereglamentē reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas vai mehānismi, kas būtu kompetenti reglamentēt tādas zvejas darbības un kuriem drīzumā nevar tikt izveidota tāda organizācija vai mehānisms. Neskarot pastāvīgos centienus labot atlikušās teritoriālās nepilnības starptautiskajā zvejas pārvaldības sistēmā, Kopienai saskaņā ar jūras tiesībām ir jāpilda jūras dzīvo organismu saglabāšanas saistības attiecīgajos apgabalos un tādēļ ir jāparedz attiecīgi pasākumi minētajām flotēm. To darot, Kopienai ir jāievēro norādījumi, ko Ģenerālā asambleja ir iekļāvusi Rezolūcijā 61/105.

(7)

Ģenerālās asamblejas ieteikumos ir īpaši uzsvērts, ka jāveic pasākumi “… lai, pamatojoties uz pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju, izvērtētu, vai konkrētām grunts zvejas darbībām var būt būtiska negatīva ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām, un nodrošinātu – ja izvērtējumā būtu konstatēts, ka minētajām darbībām ir nopietna negatīva ietekme, zvejas darbības tiktu pārvaldītas, lai tādu ietekmi novērstu, vai aizliegtas turpināt”.

(8)

Īstenojot minēto ieteikumu, ir paredzēts, ka attiecīgiem zvejas kuģiem ir atļauts zvejot, ja tiem ir īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2943/95 (1995. gada 20. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1627/94 piemērošanai (4). Turklāt saistībā ar tādu atļauju izdošanu un derīgumu ir jāparedz īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu, ka atļauto zvejas darbību ietekme ir pareizi izvērtēta un zvejas darbības notiek saskaņā ar attiecīgo izvērtējumu.

(9)

Ģenerālās asamblejas ieteikumu īstenošanai ir vajadzīgi arī attiecīgi pārraudzības pasākumi, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, saskaņā ar kuriem izdod atļaujas. Tie ietver novērotāju klātbūtni uz kuģiem un īpašus nosacījumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu darbību, lai paredzētu to, kā rīkoties tehnisku kļūmju gadījumos vai tad, ja sistēmas nedarbojas, papildus nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (5).

(10)

Patlaban notiek jutīgu jūras ekosistēmu apzināšana apgabalos, ko neregulē neviena reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija, un pagaidām šajā jomā ir samērā ierobežota zinātniska informācija. Tādēļ ir obligāti jāaizliedz grunts zvejas rīku izmantošana apgabalos, kuros vēl nav veikts atbilstošs zinātnisks novērtējums par nopietnas negatīvas ietekmes risku, ko šādas zvejas darbības varētu nodarīt jutīgām jūras ekosistēmām.

(11)

Konkrētu nosacījumu pārkāpšana, piemēram, tādu, kas ir saistīti ar nenovērtētiem apgabaliem, kuģu satelītnovērošanas sistēmas darbību un zvejas darbību vietas maiņu gadījumā, ja negaidīti ir konstatēta jutīga jūras ekosistēma, tādām ekosistēmām var nodarīt neatgriezeniskus bojājumus, un tāpēc tādi pārkāpumi ir jāiekļauj nopietno pārkāpumu sarakstā, kas ir ietverts Padomes Regulā (EK) Nr. 1447/1999 (1999. gada 24. jūnijs), ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (6).

(12)

Fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7), kuru pilnībā piemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos, jo īpaši attiecībā uz tādām datu subjektu tiesībām attiecībā uz piekļuvi, labošanu, bloķēšanu un dzēšanu, un paziņošanu trešajām personām, kuras turpmāk šajā regulā nav īpaši norādītas,