EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants Priekšmets

1. pants

Priekšmets

Šī regula izveido vienotu sistēmu Eiropas vides ekonomisko kontu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, lai vides ekonomiskos kontus izveidotu kā satelītkontus Eiropas Kontu sistēmā 2010 (EKS 2010), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 ( 1 ), paredzot metodiku, kopīgus standartus, definīcijas, klasifikācijas un uzskaites noteikumus, kurus paredzēts izmantot vides ekonomisko kontu apkopošanai.

Šī regula arī palīdz sniegt pareizu informāciju par galvenajām vides pārmaiņu tendencēm, noslodzes un veicinošiem faktoriem un tādējādi palīdz uzraudzīt un novērtēt to, cik sekmīgi Savienība īsteno savus vides mērķus, kas nosprausti Savienības tiesību aktos, kā arī pilda savas starptautiskās vides saistības.

2. pants Definīcijas

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“emisija gaisā” ir gāzveida vai daļiņveida materiālu fiziska plūsma no valsts ekonomikas (ražošanas vai patēriņa procesiem) atmosfērā (vides sistēmas daļa);

2)

“vides nodoklis” ir nodoklis, kura nodokļa bāze ir kaut kā tāda fiziska vienība (vai fiziskas vienības aizstājējs), kam ir pierādīta konkrēta negatīva ietekme uz vidi, un kas ►M3 EKS 2010 ◄ norādīts kā nodoklis;

3)

“ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti (EW-MFA)” ir saskaņota datu apkopošana par materiālu ielaidi valstu ekonomikā, materiālu krājumu pārmaiņām ekonomikā un materiālu izlaidi uz citām ekonomikām vai vidē;

▼M1

4)

“vides aizsardzības izdevumi” ir ekonomiskie resursi, ko rezidentu vienības velta vides aizsardzībai. Vides aizsardzība ietver visas darbības un pasākumus, kuru galvenais mērķis ir piesārņojuma un cita veida vides kaitējuma novēršana, mazināšana un likvidēšana. Minētās darbības un pasākumi ietver visus pasākumus, lai atjaunotu vidi pēc tam, kad tai nodarīts kaitējums. Darbības, lai arī ar labvēlīgu ietekmi uz vidi, kuras galvenokārt veic, lai ievērotu tehniskās vai iekšējās higiēnas vai drošuma un drošības prasības uzņēmumos vai citās iestādēs, šajā definīcijā nav ietvertas;

5)

“vides preču un pakalpojumu nozare” ir tās ražošanas darbības valsts ekonomikā, ar kurām rada vides produktus (vides preces un pakalpojumus). Vides produkti ir produkti, kas ražoti vides aizsardzības, kā minēts 4. punktā, un resursu pārvaldības nolūkā. Resursu pārvaldība ietver dabas resursu krājumu saglabāšanu, uzturēšanu un uzlabošanu un tādējādi minēto resursu aizsardzību pret noplicināšanu;

6)

“energoresursu fiziskās plūsmas konti” ir saskaņota datu apkopošana par energoresursu fiziskajām plūsmām valstu ekonomikās, plūsmām, kas cirkulē ekonomikā, un izlaidi uz citām ekonomikām vai vidē;

▼M3

7)

“meža resursu konti” ir meža resursu aktīvu konti, kas ietver kokaugiem klātu zemi un kokmateriālus uz kokaugiem klātas zemes, un mežsaimniecības un mežizstrādes saimnieciskās darbības konti;

8)

“vides subsīdijas un tamlīdzīgi pārvedumi” ir kārtējie un kapitāla pārvedumi, EKS 2010 nozīmē, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības vides aizsardzībai un dabas resursu un saistīto produktu aizsardzībai;

9)

“ekosistēmu konti” ir kontu kopums, kas izveidots, lai sniegtu konsekventu informāciju par ekosistēmu apjomu un stāvokli un par pakalpojumu plūsmām no minētajām ekosistēmām uz sociālekonomisko sistēmu.

▼B

3. pants Moduļi

4. pants Eksperimentāli pētījumi un priekšizpēte

5. pants Datu vākšana

6. pants Nosūtīšana Komisijai (Eurostat)

7. pants Kvalitātes novērtējums

8. pants Atkāpes

8.a pants Finansēšana

9. pants Deleģēšanas īstenošana

9.a pants Vides ekonomisko kontu statistikas datu portāls (“infopanelis”)

10. pants Ziņojums un pārskatīšana

10. pants

Ziņojums un pārskatīšana

Līdz 2013. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē nosūtīto datu kvalitāti, datu vākšanas metodes, dalībvalstīm un respondentu vienībām radīto administratīvo slogu, kā arī minēto statistikas datu ticamību un efektivitāti.

Ziņojumam, ja vajadzīgs un ņemot vērā 4. panta 2. punktā minētos rezultātus, pievieno priekšlikumus:

▼M3

—

jaunu vides ekonomisko kontu moduļu ieviešanai, piemēram, ūdens resursu konti (kvantitatīvi un kvalitatīvi), resursu pārvaldības izdevumu konti, subsīdijas vai atbalsta pasākumi, kas var kaitēt videi, un atkritumu konti,

▼B

—

datu kvalitātes un datu vākšanas metožu turpmākai uzlabošanai, tādējādi uzlabojot datu aptvērumu un salīdzināmību, kā arī mazinot uzņēmējdarbībai un pārvaldei radīto administratīvo slogu.

▼M3

Komisija (Eurostat) līdz 2024. gada 31. decembrim un pēc tam vismaz reizi 2 gados izdod digitālu publikāciju, kurā ietverti dati un statistika par klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp investīcijām, un kura apkopota no attiecīgajiem datiem, kas pieejami no vides ekonomisko kontu moduļiem un attiecīgā gadījumā no citiem datu avotiem.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, lai attiecīgi grozītu V pielikuma 3. iedaļu nolūkā iekļaut raksturlielumus attiecībā uz citām investīcijām klimata pārmaiņu mazināšanā. Šā panta trešajā daļā minētajā digitālajā publikācijā iekļautie dati sniedz datu sadalījumu pa dalībvalstīm, tostarp par investīcijām, un aptver visas ekonomikas nozares un darbības.

Līdz 2026. gada 27. decembrim Komisija novērtē tādu pieejamo datu kvalitāti, kas attiecas uz enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām, attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdeni, un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar ko ievieš jaunus vides ekonomisko kontu moduļus attiecībā uz enerģijas subsīdijām, tostarp fosilās degvielas subsīdijām, attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp ar to saistītajiem izdevumiem, un ūdens resursu kontiem.

▼B

11. pants Komiteja

12. pants Stāšanās spēkā

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

GAISA EMISIJU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kuras radījušas emisijas, kā norādīts ►M3 EKS 2010 ◄ . Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un patēriņu.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē gaisa emisiju kontiem. Minētos datus sagatavos tā, lai sasaistītu datus par emisijām ar nozaru un mājsaimniecību saimnieciskajām ražošanas un patēriņa darbībām. Saskaņā ar šo regulu par tiešajām emisijām sniegtos datus kombinēs ar saimnieciskajām ielaides un izlaides tabulām, piedāvājuma un izlietojuma tabulām un mājsaimniecību patēriņa datiem, kas jau tiek sniegti Komisijai (Eurostat) saskaņā ar ►M3 EKS 2010 ◄ .

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Gaisa emisiju kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā ►M3 EKS 2010 ◄ , un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar ►M3 EKS 2010 ◄ rezidences jēdziena pamatā ir šāds princips: vienību uzskata par valsts rezidentu, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Gaisa emisiju kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās emisijas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs emisijas faktiski radušās.

Gaisa emisiju kontos reģistrē atlikušo gāzveida un daļiņveida materiālu plūsmas, kuras radījusi valsts ekonomika un kuras ieplūst atmosfērā. Šajā regulā termins “atmosfēra” attiecas uz vides sistēmas sastāvdaļu. Sistēmas robežas attiecas uz robežlīniju starp valsts ekonomiku (kā saimnieciskās sistēmas daļu) un atmosfēru (kā vides sistēmas daļu). Pēc tam, kad emitētās vielas ir šķērsojušas sistēmas robežu, tās ir ārpus cilvēku kontroles un kļūst par dabas materiālu cikla daļu, un var radīt dažādu veidu ietekmi uz vidi.

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par šādu gaisa piesārņotāju emisijām:

Nosaukums	Simbols	Informācijas sniegšanas vienība
Oglekļa dioksīds bez emisijām no biomasas	CO2	1 000 tonnu (Gg)
Oglekļa dioksīds no biomasas	Biomasas CO2	1 000 tonnu (Gg)
Slāpekļa oksīds	N2O	tonnas (Mg)
Metāns	CH4	tonnas (Mg)
Perfluorogļūdeņraži	PFC	tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti
Fluorogļūdeņraži	HFC	tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti
Sēra heksafluorīds un slāpekļa trifluorīds	SF6 NF3	tonnas (Mg), CO2 ekvivalenti
Slāpekļa oksīdi	NOX	tonnas (Mg), NO2 ekvivalenti
Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi	NMGOS	tonnas (Mg)
Oglekļa monoksīds	CO	tonnas (Mg)
Cietās daļiņas < 10 μm	PM10	tonnas (Mg)
Cietās daļiņas < 2,5 μm	PM2,5	tonnas (Mg)
Sēra oksīdi	SOX	tonnas (Mg), SO2 ekvivalenti
Amonjaks	NH3	tonnas (Mg)

Visus datus izsaka līdz vienai zīmei aiz komata.

▼B

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzību pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir gads, kad šī regula stājas spēkā.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2008. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads.

▼M2

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu datus sagatavo hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe), ievērojot pilnīgu saderību ar ►M3 EKS 2010 ◄ . Turklāt datus sagatavo par šādām kategorijām:

—

mājsaimniecību emisijas gaisā,

—

izlīdzināšanas posteņi, kas ir informācijas posteņi, ar kuriem skaidri izlīdzinātas atšķirības starp saskaņā ar šo regulu sniegtajiem emisiju gaisā kontu datiem un datiem, kas sniegti oficiālajās valsts emisijas gaisā datu kopās.

2. Hierarhiskā klasifikācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Emisijas gaisā nozaru dalījumā – NACE 2. red. (A*64)

Mājsaimniecību emisijas gaisā

—

Transports

—

Apkure/dzesēšana

—

Citas

Izlīdzināšanas posteņi

Kopējās emisijas gaisā konti (ražošanas darbības + mājsaimniecības) par katru no 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem

Mīnus valsts rezidenti ārvalstīs

—

Valsts zvejas kuģi ārvalstīs

—

Sauszemes transports

—

Ūdens transports

—

Gaisa transports

Plus nerezidenti teritorijā

+

Sauszemes transports

+

Ūdens transports

+

Gaisa transports

(+ vai –)

Citas korekcijas un statistiskās neatbilstības

=

Piesārņotāja X kopējās emisijas, kā ziņots UNFCCC ( 4 )/CLRTAP ( 5 )

▼B

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

II PIELIKUMS

VIDES NODOKĻU MODULIS SAIMNIECISKO DARBĪBU DALĪJUMĀ

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides nodokļu statistikā reģistrē un atspoguļo datus no to struktūru viedokļa, kuras maksā nodokļus tādā veidā, kas ir pilnībā saderīgs ar datiem, kurus sniedz saskaņā ar ►M3 EKS 2010 ◄ . Valstu ekonomiku vides nodokļu ieņēmumus reģistrē saimniecisko darbību dalījumā. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un patēriņu.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati saimniecisko darbību dalījumā dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē vides nodokļu ieņēmumiem.

Vides nodokļu statistikā var tieši izmantot nodokļu statistiku un valdības finanšu statistiku, tomēr ir izdevīgāk izmantot saskaņā ar ējams. ►M3 EKS 2010 ◄ sniegtos nodokļu datus, ja tas ir iesp

Vides nodokļu statistika pamatojas uz summām, kuras pierādītas ar novērtējumiem un deklarācijām vai kases čekiem (ar laika korekcijām), lai nodrošinātu saskanību ar ►M3 EKS 2010 ◄ un uzlabotu starptautisko salīdzināmību.

►M3 EKS 2010 ◄ ietver arī informāciju par nozarēm un sektoriem, kas maksā nodokļus. Informāciju par nodokļiem, kuru sniedz saskaņā ar ►M3 EKS 2010 ◄ , var atrast valdības institucionālo sektoru kontos un piedāvājuma un izlietojuma tabulās.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides nodokļiem ir tās pašas sistēmas robežas kā ►M3 EKS 2010 ◄ , un tie ietver obligātus neatlīdzināmus maksājumus naudā vai natūrā, kurus uzliek vispārējā valdība vai Savienības iestādes.

Vides nodokļi ir iekļauti šādās ►M3 EKS 2010 ◄ kategorijās:

—

ražošanas un importa nodokļi (D.2),

—

kārtējie ienākuma, mantas u. c. nodokļi (D.5),

—

kapitāla nodokļi (D.91).

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides nodokļiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

energoresursu nodokļi,

—

transporta nodokļi,

—

piesārņojuma nodokļi,

—

resursu nodokļi.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par valsts nodokļu ieņēmumiem, kas saistībā ar to dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iegrāmatoti Eiropas kontu sistēmā.

Dalībvalstis kā par atsevišķu raksturlielumu ziņo arī par citiem vides nodokļiem, kas ir iekļauti kopējos energoresursu, transporta, piesārņojuma vai resursu nodokļos un ko iekasē par degvielu oglekļa saturu (citi CO2 nodokļi).

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5. Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2016. gada.

▼B

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus par katru 3. iedaļā minēto raksturlielumu sniedz no to struktūru viedokļa, kas maksā nodokļus.

Datus par ražotājiem sniedz hierarhiskās saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2. red. dalījumā (A*64 apkopojuma pakāpe, kā noteikts ►M3 EKS 2010 ◄ ).

Datus par patērētājiem sniedz par:

—

mājsaimniecībām,

—

nerezidentiem.

Ja nodokli nevar attiecināt uz vienu no iepriekš minētajām darbību grupām, datus sniedz bez iedalījuma.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

III PIELIKUMS

EKONOMIKAS MĒROGA MATERIĀLU PLŪSMAS KONTU MODULIS (EW-MFA)

1. iedaļa

MĒRĶI

EW-MFA ietver visus cietos, gāzveida un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas), ko mēra masas vienībās gadā. Tāpat kā nacionālo kontu sistēma, EW-MFA kalpo diviem nozīmīgiem mērķiem. Detalizētās materiālu plūsmas ir bagātīga empīriska datubāze daudziem analītiskiem pētījumiem. Tās izmanto arī, lai apkopotu dažādus ekonomikas mēroga materiālu plūsmas indikatorus valstu ekonomikās.

Šajā pielikumā noteikti EW-MFA kontiem paredzētie dati, kuri dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Materiālu plūsmas sistēmas pamatprincips ir krājumu un plūsmu nošķiršana. Vispār plūsma ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu laika periodā, savukārt krājumi ir mainīgs lielums, ar ko mēra daudzumu konkrētā laika brīdī. EW-MFA ir plūsmas princips. Ar to mēra materiālu ielaides un izlaides plūsmas un krājumu pārmaiņas ekonomikā masas vienībās gadā.

EW-MFA atbilst nacionālo kontu sistēmas principiem, piemēram, rezidences principam. Tajos iekļauj materiālu plūsmas saistībā ar visu valsts ekonomikas rezidentu vienību darbībām neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

EW-MFA kontos ir svarīgi divi materiālu plūsmas pāri sistēmas robežām veidi:

1.

Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un tās dabas vidi. Tajās ietverta materiālu (proti, izejvielu vai neapstrādātu materiālu) iegūšana no dabas vides vai materiālu (bieži tās sauc par atliekām) izvade tajā.

2.

Materiālu plūsmas starp valsts ekonomiku un pārējo pasaules ekonomiku. Tas ietver importu un eksportu.

Visas plūsmas, kas šķērso sistēmas robežas, tiek iekļautas EW-MFA, kā arī papildinājumos cilvēku veidotiem krājumiem. Visas pārējās materiālu plūsmas ekonomikā netiek iekļautas EW-MFA. Tas nozīmē, ka EW-MFA atspoguļo valsts ekonomiku kopumā un, piemēram, starpnozaru produktu piegādes netiek aprakstītas. Neapraksta arī dabiskas plūsmas dabas vidē.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Attiecīgos gadījumos dalībvalstis sagatavo statistiku par 5. iedaļā norādītajiem raksturlielumiem attiecībā uz EW-MFA.

1. Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu ekonomikā.

2. Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz gatavām precēm.

▼M2

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2021. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES 27 dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2021. gads.

5. Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-4, n-3, n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2017. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Datus, kas izteikti masas vienībās, sagatavo par turpmākajās tabulās norādītajiem raksturlielumiem.

A tabula. Iekšzemes ieguve

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.2.2.2.

Ganību biomasa

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.4.3.

Medības un vākšana

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.A

Izrakti zemes materiāli (tostarp augsne), tikai ja izmantoti (informācijas sniegšana pēc izvēles)

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

B tabula (Imports – tirdzniecība kopā) un D tabula (Eksports – tirdzniecība kopā)

MF.1.

Biomasa

MF.1.1.

Kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.1.1.

Graudaugi

MF.1.1.2.

Saknes, bumbuļi

MF.1.1.3.

Cukura kultūraugi

MF.1.1.4.

Pākšaugi

MF.1.1.5.

Rieksti

MF.1.1.6.

Eļļas kultūraugi

MF.1.1.7.

Dārzeņi

MF.1.1.8.

Augļi

MF.1.1.9.

Šķiedraugi

MF.1.1.A

Pārējie citur neklasificētie kultūraugi (izņemot lopbarības kultūraugus)

MF.1.2.

Kultūraugu atliekas (izmantotas), lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.1.

Kultūraugu atliekas (izmantotas)

MF.1.2.1.1.

Salmi

MF.1.2.1.2.

Citas kultūraugu atliekas (cukurbiešu un lopbarības biešu lapas u. c.)

MF.1.2.2.

Lopbarības kultūraugi un ganību biomasa

MF.1.2.2.1.

Lopbarības kultūraugi (tostarp ganībās ievākta biomasa)

MF.1.3.

Koks

MF.1.3.1.

Kokmateriāli (rūpnieciskie apaļkoki)

MF.1.3.2.

Malka un cita ieguve

MF.1.4.

Savvaļas zivju zveja, ūdensaugi un ūdensdzīvnieki, medības un vākšana

MF.1.4.1.

Savvaļas zivju zveja

MF.1.4.2.

Visi pārējie ūdensdzīvnieki un ūdensaugi

MF.1.5.

Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku produkti (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.1.

Dzīvi dzīvnieki (izņemot savvaļas zivis, ūdensaugus un ūdensdzīvniekus, nomedītos un savāktos dzīvniekus)

MF.1.5.2.

Gaļa un gaļas izstrādājumi

MF.1.5.3.

Piena produkti, putnu olas un medus

MF.1.5.4.

Citi dzīvnieku produkti (dzīvnieku šķiedras, ādas, kažokādas, āda u. c.)

MF.1.6.

Produkti galvenokārt no biomasas

MF.2.

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)

MF.2.1.

Dzelzs

MF.2.2.

Krāsainais metāls

MF.2.2.1.

Varš

MF.2.2.2.

Niķelis

MF.2.2.3.

Svins

MF.2.2.4.

Cinks

MF.2.2.5.

Alva

MF.2.2.6.

Zelts, sudrabs, platīns un citi dārgmetāli

MF.2.2.7.

Boksīts un cits alumīnijs

MF.2.2.8.

Urāns un torijs

MF.2.2.9.

Pārējie krāsainie metāli

MF.2.3.

Produkti galvenokārt no metāliem

MF.3.

Nemetālu minerāli

MF.3.1.

Marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli)

MF.3.2.

Krīts un dolomīts

MF.3.3.

Slāneklis

MF.3.4.

Ķīmiskie minerāli un minerālmēsli

MF.3.5.

Sāls

MF.3.6.

Kaļķakmens un ģipšakmens

MF.3.7.

Māli un kaolīns

MF.3.8.

Smiltis un grants

MF.3.9.

Pārējie citur neklasificētie nemetāla minerāli

MF.3.B

Produkti galvenokārt no nemetālu minerāliem

MF.4.

Fosilās enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.

Ogles un citi cietie enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.1.1.

Lignīts (brūnogles)

MF.4.1.2.

Akmeņogles

MF.4.1.3.

Degslāneklis un bitumensmiltis

MF.4.1.4.

Kūdra

MF.4.2.

Šķidrie un gāzveida enerģijas materiāli/nesēji

MF.4.2.1.

Jēlnafta, dabasgāzes kondensāts un sašķidrināta dabasgāze (NGL)

MF.4.2.2.

Dabasgāze

MF.4.2.3.

Flotes degvielas (imports: rezidentu vienību uzpildītas ārvalstīs; eksports: nerezidentu vienību uzpildītas iekšzemē)

MF.4.2.3.1.

Degviela sauszemes transportam

MF.4.2.3.2.

Degviela ūdens transportam

MF.4.2.3.3.

Degviela gaisa transportam

MF.4.3.

Produkti galvenokārt no fosilās enerģijas produktiem

MF.5.

Citi produkti

MF.6.

Atkritumi galīgai apstrādei un apglabāšanai

▼B

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

IV PIELIKUMS VIDES AIZSARDZĪBAS IZDEVUMU KONTU MODULIS

IV PIELIKUMS

VIDES AIZSARDZĪBAS IZDEVUMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides aizsardzības izdevumu kontos saskaņā ar datiem, kuri sniegti atbilstīgi EKS, sniedz datus par vides aizsardzības izdevumiem, proti, ekonomiskajiem resursiem, ko rezidentu vienības velta vides aizsardzībai. Šādi konti ļauj vākt datus par valsts vides aizsardzības izdevumiem, ko nosaka kā rezidentu vienību izdevumu summu par vides aizsardzības pakalpojumu izmantošanu, bruto pamatkapitāla veidošanu saistībā ar vides aizsardzības darbībām un pārvedumiem saistībā ar vides aizsardzību, kas nav pretvērtības iepriekšējām pozīcijām, mīnus finansējums, kuru nodrošina pārējā pasaule.

Vides aizsardzības izdevumu kontos būtu jāizmanto informācija, kas jau ir pieejama nacionālajos kontos (ražošanas konts un ienākuma veidošanas konts, bruto pamatkapitāla veidošana saskaņā ar NACE, piedāvājuma un izlietojuma tabulas, dati, kas balstīti uz valdības funkciju klasifikāciju), uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, uzņēmumu reģistrā un citos avotos.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides aizsardzības izdevumu kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides aizsardzības izdevumu kontiem ir tādas pašas sistēmas robežas kā EKS, un tie parāda vides aizsardzības izdevumus par pamatdarbībām, sekundārajām darbībām un palīgdarbībām. Aptvertas šādas nozares:

—

vispārējā valdība (ieskaitot mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes) un sabiedrības kā institucionālās nozares, kas sniedz vides aizsardzības pakalpojumus. Specializēto ražotāju pamatdarbība ir vides aizsardzības pakalpojumu sniegšana,

—

mājsaimniecības, vispārējā valdība un uzņēmumi ir vides aizsardzības pakalpojumu patērētāji,

—

pārējā pasaule attiecībā uz vides aizsardzību ir saņēmējs vai izcelsmes vieta.

▼M2

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides aizsardzības izdevumu kontus atbilstoši šādiem raksturlielumiem, kuri noteikti saskaņā ar EKS:

—

vides aizsardzības pakalpojumu izlaide. Nošķir tirgus izlaidi, ārpus tirgus izlaidi un palīgdarbību izlaidi,

—

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš,

—

vides aizsardzības pakalpojumu starppatēriņš vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanai,

—

vides aizsardzības pakalpojumu imports un eksports,

—

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un pārējie nodokļi mīnus produktu subsīdijas par vides aizsardzības pakalpojumiem,

—

bruto pamatkapitāla veidošana un nefinanšu neražoto aktīvu iegāde mīnus realizācija par vides aizsardzības pakalpojumu sniegšanu,

—

vides aizsardzības pakalpojumu galapatēriņš.

▼M3 —————

▼M2

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ►M3 ES27 ◄ dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5. Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa:

—

vides aizsardzības pakalpojumu sniedzēju/patērētāju veidiem, kā noteikts 2. iedaļā,

▼M5

—

vides mērķu klasifikācijas (CEP) grupām, kas sagrupētas šādi:

—

CEP 01 – Gaiss un klimats,

—

CEP 0301 – Notekūdeņu apsaimniekošana,

—

CEP 0401 – Atkritumu apsaimniekošana,

—

CEP 0501 – Augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzība,

—

CEP 0502 – Bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzība,

—

CEP 06 – Troksnis un radiācija,

—

summa, ko veido CEP 0701, CEP 0703, CEP 0705, CEP 0707, CEP 0709 – Pētniecība un izstrāde attiecībā uz emisiju gaisā samazināšanu un kontroli, notekūdeņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, augsni, virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem un bioloģisko daudzveidību, un troksni un radiāciju.

▼M2

—

►M4 šādiem NACE dalījumiem vides aizsardzības palīgpakalpojumu sniegšanai: NACE B, C, D sadaļa un 36. nodaļa. Datus C iedaļai sniedz šādi: ◄

—

NACE C10–C12 – Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana

—

NACE C17 – Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

—

NACE C19–20 – Koksa, ķīmisko vielu, naftas pārstrādes produktu un ķīmisko produktu ražošana

—

NACE C 21–23 – Farmaceitisko produktu, gumijas, plastmasas un citu nemetālisko izstrādājumu ražošana

—

NACE C 24 – Metālu ražošana

—

NACE C 25–30 – Gatavo metālizstrādājumu ražošana, ieskaitot mašīnas un iekārtas

—

NACE C13–16, 18, 31–33 – Citas ražošanas darbības

Dalībvalstīm, kurās kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits vienā vai vairākos no šiem NACE dalījumiem ir mazāks par 1 % no Savienības kopējā rādītāja, dati par minētajiem NACE dalījumiem nav jāsniedz.

▼M5 —————

▼M1

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

V PIELIKUMS VIDES PREČU UN PAKALPOJUMU NOZARES KONTU MODULIS

V PIELIKUMS

VIDES PREČU UN PAKALPOJUMU NOZARES KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Statistikā par vides precēm un pakalpojumiem reģistrē un sniedz datus par valstu ekonomikas ražošanas darbībām, kurās rada vides produktus saskaņā ar datiem, kurus sniedz atbilstīgi EKS.

Vides preču un pakalpojumu nozares kontos būtu jāizmanto informācija, kas jau ir pieejama nacionālajos kontos, uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, uzņēmumu reģistrā un citos avotos.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides preču un pakalpojumu kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Vides preču un pakalpojumu nozarei ir tādas pašas sistēmas robežas kā EKS, un tajā ietvertas vides preces un pakalpojumi, kas tiek radīti ražošanas robežās. Saskaņā ar EKS ražošana ir darbība, kuru kontrolē, par kuru atbild un kuru pārvalda institucionālā vienība, kas izmanto darbaspēka, kapitāla, preču un pakalpojumu ielaidi, lai ražotu preces un pakalpojumus.

Vides preces un pakalpojumus klasificē šādās kategorijās: tiešie vides pakalpojumi, vienīgā mērķa vides produkti (saistītie produkti), pielāgotās preces un vides tehnoloģijas.

▼M5

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par vides preču un pakalpojumu nozari saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību izlaide,

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares eksports,

—

vides preču un pakalpojumu kopējās nozares un tirgus darbību pievienotā vērtība,

—

nodarbinātība vides preču un pakalpojumu kopējā nozarē un tirgus darbību ietvaros,

—

bruto pamatkapitāla veidošana (BPV) klimata pārmaiņu mazināšanas darbībām, dalījumā pa sabiedrībām, valdībām un mājsaimniecībām kopā ar mājsaimniecības apkalpojošajām bezpeļņas organizācijām (MABO),

—

BPV attiecībā uz produktiem, kas mazina klimata pārmaiņas un vēl nav iekļauti BPV attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas darbībām, dalījumā pa sabiedrībām, valdībām un mājsaimniecībām kopā ar MABO,

—

klimata pārmaiņas mazinošu produktu galapatēriņš, dalījumā pa valdībām un mājsaimniecībām kopā ar MABO.

Visus datus norāda valsts valūtā miljonos, izņemot raksturlielumam “nodarbinātība”, kurā ziņošanas vienība ir “pilna laika ekvivalents”.

▼M2

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 22 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Tas attiecas uz 2020. pārskata gadu.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ►M3 ES27 ◄ dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2020. gads.

5. Katrā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2018. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz šķērsklasifikācijā pēc:

▼M4

—

saimniecisko darbību klasifikācijas, NACE, sagrupētas šādi:

—

NACE A

—

NACE B

—

NACE C

—

NACE D

—

NACE E

—

NACE F

—

NACE J + NACE K

—

NACE N

—

NACE P

—

NACE Q

—

NACE G + NACE H + NACE I + NACE L + NACE M + NACE O + NACE R + NACE S + NACE T + NACE U + NACE V summa

▼M5

—

vides mērķu klasifikācijas (CEP) grupām, kas sagrupētas šādi:

—

CEP 01 – Gaiss un klimats,

—

CEP 0201 – Enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem,

—

CEP 0202 – Enerģijas ietaupījums un energoresursu pārvaldība,

—

CEP 0301 – Notekūdeņu apsaimniekošana,

—

CEP 0302 – Ūdens ietaupījumi un dabas ūdens resursu apsaimniekošana,

—

CEP 0401 – Atkritumu apsaimniekošana,

—

CEP 0402 – Materiālu atgūšana un ietaupījumi,

—

CEP 0501 – Augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzība,

—

CEP 0502 – Bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzība,

—

CEP 0503 – Meža resursu apsaimniekošana,

—

CEP 06 – Troksnis un radiācija,

—

summa, ko veido CEP 0701, CEP 0703, CEP 0705, CEP 0707, CEP 0709 – Pētniecība un izstrāde attiecībā uz emisiju gaisā samazināšanu un kontroli, notekūdeņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, augsni, virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem un bioloģisko daudzveidību, un troksni un radiāciju,

—

summa, ko veido CEP 0702, CEP 0704, CEP 0706, CEP 0708 – Pētniecība un izstrāde attiecībā uz energoresursiem, ūdens resursiem, materiālu atgūšanu un ietaupījumiem un meža apsaimniekošanu,

—

CEP 08 – transversāli un citi vides aizsardzības mērķi.

▼M5 —————

▼M1

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

VI PIELIKUMS ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS

VI PIELIKUMS

ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos pilnīgi saskaņā ar EKS sniedz datus par enerģijas fiziskajām plūsmām, ko izsaka teradžoulos. Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē datus par energoresursiem saistībā ar valstu ekonomiku rezidentu vienību saimnieciskajām darbībām saimniecisko darbību dalījumā. Tajos sniegts dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājums un izlietojums. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu, patēriņu un uzkrājumus.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē energoresursu fiziskās plūsmas kontiem.

2. iedaļa

APTVĒRUMS

Energoresursu fiziskās plūsmas kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS, un to pamatā tāpat ir rezidences princips.

Saskaņā ar EKS vienību uzskata par valsts rezidentu vienību, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās energoresursu plūsmas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs plūsmas faktiski radušās.

Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē energoresursu fiziskās plūsmas no vides uz ekonomiku, ekonomikā un no ekonomikas atpakaļ vidē.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo statistiku par energoresursu fiziskās plūsmas kontiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

energoresursu fiziskās plūsmas konti sagrupēti trijās vispārējās kategorijās:

i)

dabas energoresursu ielaide;

ii)

energoprodukti;

iii)

energoresursu atlikumi,

—

energoresursu fizisko plūsmu izcelsme sagrupēta piecās kategorijās: ražošana, patēriņš, uzkrājumi, pārējā pasaule un vide,

—

fizisko plūsmu galamērķi sagrupēti tajās pašās kategorijās kā energoresursu fizisko plūsmu izcelsme.

Visus datus norāda teradžoulos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ►M3 ES27 ◄ dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2015. gads.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2014. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2014. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem sniedz šādus datus fiziskajās vienībās:

—

piedāvājuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājumu (rindās) pēc izcelsmes, proti, “piegādātājs” (slejās),

—

izlietojuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu (rindās) izlietojumu pēc galamērķa, proti, “lietotājs” (slejās),

—

tabulu par energoresursu plūsmu izlietojumu saistībā ar emisijām. Šajā tabulā reģistrē ar emisijām saistītu dabas energoresursu ielaides un energoproduktu izlietojumu (rindās), pēc izmantojošās un emistējošās vienības (slejās),

—

pārskata tabulu, kurā izklāstīti vairāki elementi, kas skaidro starpību starp energoresursu kontiem un energobilancēm.

2. Energoresursu plūsmu piedāvājuma un izlietojuma tabulām (ieskaitot plūsmas saistībā ar emisijām) rindu un sleju ziņā ir kopīgs izkārtojums.

3. Slejās norādīta fizisko plūsmu izcelsme (piedāvājums) vai galamērķis (izlietojums). Slejas ir sagrupētas piecās kategorijās:

—

“ražošana” attiecas uz preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Ražošanas darbības klasificē saskaņā ar NACE 2. red., un datus ziņo A*64 agregācijas līmenī,

—

“patēriņš” (sniegts vienā slejā kopumā un sadalīts arī trīs apakšklasēs (transports, apkure/dzesēšana, pārējie)) attiecas uz privāto mājsaimniecību galapatēriņu,

—

“uzkrājumi” attiecas uz energoproduktu pārmaiņām krājumos ekonomikā.

—

“pārējā pasaule” reģistrē importēto un eksportēto produktu plūsmas.

—

“vide” reģistrē dabas ielaides plūsmu izcelsmi un atlikumu plūsmu galamērķi.

4. Rindās apraksta fizisko plūsmu veidus, kas klasificēti 3. iedaļas pirmajā ievilkumā.

5. Dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumi ir šādi:

—

dabas energoresursu ielaide sagrupēta neatjaunojamo dabas energoresursu ielaidē un atjaunojamo dabas energoresursu ielaidē,

—

energoprodukti sagrupēti saskaņā ar preču klasifikāciju, ko izmanto Eiropas enerģētikas statistikā,

—

energoresursu atlikumos ietverti atkritumi (bez monetārās vērtības); zudumi ieguvē/izstrādē, izplatīšanā/transportēšanā, pārveidošanā/pārvēršanā un uzglabāšanā; un balanspozīcijas, lai sabalansētu piedāvājuma un izlietojuma tabulas.

6. “Tilts” no rezidences principa rādītāja uz rādītāju, kas balstās uz teritorijas principu, ir sniegts valsts ekonomikai kopumā (bez nozaru dalījuma) un tiek iegūts šādi:

rezidentu vienību kopējais energopatēriņš

–

rezidentu vienību kopējais energopatēriņš ārpus valsts

+

nerezidentu energopatēriņš teritorijā

+

statistiskās atšķirības

=

bruto iekšzemes energopatēriņš (balstīts uz teritoriju)

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

VII PIELIKUMS MEŽA RESURSU KONTU MODULIS

VII PIELIKUMS

MEŽA RESURSU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Meža resursu kontos reģistrē un sniedz datus par meža resursiem un saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē tādā veidā, kas ir pilnībā saderīgs ar datiem, kuri sniegti saskaņā ar EKS 2010. Meža resursu kontos sniedz papildu informāciju un izmanto jēdzienus, kas pielāgoti mežu un mežsaimniecības un mežizstrādes nozares īpatnībām.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē attiecībā uz mežu resursu kontiem.

2. iedaļa

TVĒRUMS

Meža resursu kontos reģistrē meža resursu (kokaugiem klāta zeme un koksne) krājumus un plūsmas un saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē, tostarp apaļkoku ražošanu un savvaļas nekoksnes meža produktu ieguvi un vākšanu.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo meža resursu kontus saskaņā ar šajā iedaļā aprakstītajiem raksturlielumiem.

1. Kokaugiem klātas zemes un koksnes aktīvu konti. Kokaugiem klātu zemi definē kā turpmāk minēto trīs punktu summu.

a)

Mežs, kas pieejams koksnes piegādei: meži, kuros vides, sociālie vai ekonomiskie ierobežojumi būtiski neietekmē pašreizējo vai potenciālo koksnes piegādi. Minētos ierobežojumus var noteikt ar tiesību normām, vadības vai īpašnieka lēmumiem vai citu iemeslu dēļ.

b)

Mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei: visi meži, kurus neuzskata par pieejamiem koksnes piegādei saskaņā ar a) apakšpunktu. Tie ir meži, kuros vides, sociālie, ekonomiskie vai juridiskie ierobežojumi liedz būtisku koksnes piegādi. Tas ietver i) mežus ar juridiskiem ierobežojumiem vai ierobežojumiem, kas izriet no citiem politiskiem lēmumiem, kuri pilnībā izslēdz vai stingri ierobežo koksnes piegādi tādu iemeslu dēļ kā vides vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (aizsargmeži, nacionālie parki, dabas rezervāti un citas aizsargājamas teritorijas, piemēram, tādas, ar kurām saistītas nozīmīgas vides, zinātnes, vēstures, kultūras vai garīgās intereses); ii) mežus, kuros fiziskā produktivitāte vai koksnes kvalitāte ir pārāk zema vai mežizstrādes un transportēšanas izmaksas ir pārāk augstas, lai attaisnotu koksnes ieguvi, izņemot gadījuma rakstura cirtes pašu gala izlietojumam.

c)

Cita kokaugiem klāta zeme.

“Mežs” ir zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un vainaga projekcija ir vairāk nekā 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt minētos rādītājus in situ. Tas neietver zemi, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemei, vai kokus pilsētvidē, piemēram, pilsētu parkos, alejās un dārzos.

“Cita kokaugiem klāta zeme” ir zeme, kas nav klasificēta kā mežs un kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha, kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un vainaga projekcija ir 5 līdz 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt minētos rādītājus in situ, vai kura aptver vairāk nekā 10 % kombinēta krūmu, krūmāju un koku apauguma. Tas neietver zemi, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecības zemei, vai kokus pilsētvidē, piemēram, pilsētu parkos, alejās un dārzos.

“Koksnes ikgadējs neto pieaugums” ir veģetējošu koku gada vidējais apjoma pieaugums, no kā atskaitīts vidējais ikgadējais koku atmirums.

“Izvešana” ir visu tādu dzīvu vai atmirušu koku apjoms, kuri tiek nocirsti un izvesti no meža, citas kokaugiem klātas zemes vai citām cirsmām. Tas ietver nepārdotus apaļkokus, kas uzglabāti meža ceļmalās. Tas ietver arī atgūtos dabiskos zudumus, agrākā periodā nocirstas koksnes izvešanu gada laikā, koksnes, kas nav stumbra koksne (piemēram, celmi un zari), izvešanu un dabisku iemeslu dēļ, piemēram, ugunsgrēka, vēja, kukaiņu un slimību, atmirušu vai bojātu koku (zināmi kā dabiski zudumi) izvešanu. Tas neietver nekoksnes biomasu vai jebkādu koksni, kas palikusi mežā un nav izvesta gada laikā, piemēram, celmi, zari, koku galotnes un ciršanas atliekas (koksnes izstrādes atkritumi).

“Neatgriezeniski zudumi” ir ciršanas atliekas un visi vētras nogāztie koki, ko nevar izvest no meža, un koksne, kas zaudēta meža ugunsgrēku rezultātā.

2. Ekonomiskie konti, kas sniedz datus par saimniecisko darbību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē. Meža un mežizstrādes nozare ir visas vietējās darbības veida vienības (vietējās DVV), kas veic darbības, kuras klasificētas NACE 2. red. A02 nodaļā.

Izmantojot EKS 2010 definīcijas, sniedz šādus raksturlielumus:

—

izlaide,

—

no kā: izlaide pašu gala izlietojumam,

—

starppatēriņš,

—

bruto pievienotā vērtība,

—

pamatkapitāla patēriņš,

—

citi produktu nodokļi,

—

citas ražošanas subsīdijas,

—

darba ņēmēju atalgojums,

—

bruto pamatkapitāla veidošana un neražoto nefinanšu aktīvu iegādes mīnus atsavinājumi,

—

krājumu pārmaiņas,

—

kapitāla pārvedumi.

Dalībvalstis sniedz datus par nodarbinātību mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē tūkstošos ikgadējā darba vienību (IDV), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 138/2004 ( 6 ).

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2023. gads.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2022. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6. Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2022. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2022. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

Attiecībā uz 3. iedaļā noteiktajiem raksturlielumiem sniedz šādus datus:

1.

Kokaugiem klātas zemes platība, kas dalīta šādi:

—

mežs, kas pieejams koksnes piegādei,

—

mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei,

—

cita kokaugiem klāta zeme.

Katru no minētajām kategorijām sīkāk dala šādi:

—

sākuma platība pārskata gada sākumā,

—

apmežošana un citi palielinājumi,

—

atmežošana un citi samazinājumi,

—

statistiskā pārklasificēšana,

—

beigu platība pārskata gada beigās.

Datus sniedz tūkstošos hektāru.

2.

Koksnes apjoms, kas dalīts šādi:

—

mežs, kas pieejams koksnes piegādei,

—

mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei,

—

cita kokaugiem klāta zeme.

Mežu, kas pieejams koksnes piegādei, sīkāk dala šādi:

—

sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—

neto pieaugums,

—

izvešanas,

—

neatgriezeniski zudumi,

—

statistiskā pārklasificēšana,

—

balanspostenis,

—

beigu krāja pārskata gada beigās.

Mežu, kas nav pieejams koksnes piegādei, un citu kokaugiem klātu zemi sīkāk dala šādi:

—

sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—

izvešanas,

—

citas izmaiņas (starp sākuma un beigu krāju),

—

beigu krāja pārskata gada beigās.

Datus sniedz par koksni ar mizu tūkstošos m3.

3.

Koksnes vērtība, kas dalīta šādi:

—

mežs, kas pieejams koksnes piegādei,

—

mežs, kas nav pieejams koksnes piegādei,

—

cita kokaugiem klāta zeme.

Mežu, kas pieejams koksnes piegādei, sīkāk dala šādi:

—

sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—

neto pieaugums,

—

izvešanas,

—

neatgriezeniski zudumi,

—

pārvērtēšana,

—

statistiskā pārklasificēšana,

—

balanspostenis,

—

beigu krāja pārskata gada beigās.

Mežu, kas nav pieejams koksnes piegādei, un citu kokaugiem klātu zemi sīkāk dala šādi:

—

sākuma krāja pārskata gada sākumā,

—

izvešanas,

—

citas izmaiņas (starp sākuma un beigu krāju),

—

beigu krāja pārskata gada beigās.

Datus sniedz valsts valūtā miljonos.

4.

Attiecībā uz ekonomiskajiem kontiem datus par izlaidi, kas minēta 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu, izmantojot produktus, kas definēti ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (2.1. versija) terminiem:

—

dzīvi meža kokaugi (produkts 02.10.11) un meža koku sēklas (produkts 02.10.12),

—

meža koki, kas definēti kā koksnes neto pieaugums ieaudzētos mežos (produkts 02.10.30),

—

neapstrādāti kokmateriāli (produkts 02.20.1), tostarp koksnes pārdošana no neieaudzētiem mežiem, kas ietver šādus posteņus, par kuriem jāsniedz dati divās atsevišķās rindās:

i)

kurināmā koksne (produkti 02.20.14 un 02.20.15);

ii)

summa, ko veido baļķi, t. i., skujkoku baļķi (produkts 02.20.11), lapu koku baļķi, izņemot tropu koksni (produkts 02.20.12), un tropisko mežu koku baļķi (produkts 02.20.13);

—

savvaļas nekoksnes produkti (produkts 02.30),

—

mežsaimniecības un mežizstrādes darbībai raksturīgie pakalpojumi, kas definēti kā meža koku stādaudzētavu pakalpojumi (produkts 02.10.2), palīgpakalpojumi mežsaimniecībai (produkts 02.4) un visi citi pakalpojumi, ko sniedz mežsaimniecības nozares vietējā darbības veida vienība (DVV),

—

citi produkti no saistītām sekundārām darbībām vietējā DVV, piemēram, sēnes un trifeles (01.13.8), pārējās citur neklasificētas melleņu ģints ogas, augļi (01.25.19), dabiskais kaučuks (01.29.10), citi neapstrādāti kokmateriāli, ietverot šķeltus stabus, kārtis un mietus (16.10.39), kokogles (20.14.72), dabas rezervātu pakalpojumi, ietverot savvaļas dzīvnieku aizsardzību (91.04.12.), un citi produkti, ko ražojusi vietējā DVV.

Datus par mežsaimniecības un mežizstrādes nozares starppatēriņu, kas minēts 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu, izmantojot produktus, kuri definēti ar preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (2.1. versija) terminiem:

—

tādu dzīvu meža kokaugu (produkts 02.10.11), meža koku sēklu (produkts 02.10.12) un meža koku (produkts 02.10.3) summa, ko izmanto kokmateriālu ražošanai,

—

summa, ko veido enerģija un smērvielas, tostarp elektroenerģija (produkts 35.11.10), motoru degviela (benzīns) (produkts 19.20.21), dabasgāze – sašķidrināta vai gāzveida stāvoklī (produkts 06.20.10), naftas smēreļļas un citur nekvalificēti smagie destilāti (produkts 19.20.29) un citi līdzīgi produkti,

—

summa, ko veido mežsaimniecībai un mežizstrādei raksturīgie pakalpojumi, tostarp meža koku stādaudzētavu pakalpojumi (produkts 02.10.2), palīgpakalpojumi mežsaimniecībai (produkts 02.4) un visi citi pakalpojumi, ko sniedz mežsaimniecības un mežizstrādes nozares vietējā darbības veida vienība (DVV),

—

citas preces un pakalpojumi, kas nav uzskaitīti nevienā no starppatēriņa mainīgajiem lielumiem.

Datus par mežsaimniecības un mežizstrādes nozares krājumu pārmaiņām, kas minēti 3. iedaļā, sniedz saskaņā ar šādu dalījumu:

—

pārmaiņas nepabeigtos kultivētos bioloģiskajos aktīvos,

—

citas krājumu pārmaiņas.

Visus raksturlielumus sniedz valsts valūtā miljonos.

5.

Datus par citu kokaugiem klātu zemi paziņo brīvprātīgi.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

VIII PIELIKUMS VIDES SUBSĪDIJU UN TAMLĪDZĪGU PĀRVEDUMU KONTU MODULIS

VIII PIELIKUMS

VIDES SUBSĪDIJU UN TAMLĪDZĪGU PĀRVEDUMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontos vāc un sniedz datus par kārtējiem un kapitāla pārvedumiem, kas paredzēti, lai atbalstītu darbības, kuras aizsargā vidi un dabas resursus, tostarp vides produktu ražošanu un izmantošanu, tādā veidā, kas ir saderīgs ar EKS 2010 jēdzieniem un definīcijām.

Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē par vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontiem. Minētos datus izmanto arī, lai apkopotu valsts vides aizsardzības izdevumus, kā noteikts IV pielikumā.

2. iedaļa

TVĒRUMS

Vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontos ieraksta neatlīdzināmus maksājumus no vispārējās valdības institucionālajiem sektoriem (iekšzemes ekonomikā un pārējā pasaulē) un no nerezidentiem (pārējā pasaulē), lai aizsargātu vidi vai samazinātu dabas resursu izmantošanu un ieguvi.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo vides subsīdiju un tamlīdzīgu pārvedumu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

—

subsīdijas (EKS 2010 kods D.3),

—

citi kārtējie pārvedumi (EKS 2010 kodi D.6 un D.7),

—

kapitāla pārvedumi (EKS 2010 kods D.9).

Visus datus sniedz valsts valūtā miljonos.

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu.

2. Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ES dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2023. gads.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2022. gada līdz pirmajam pārskata gadam.

6. Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n-2, n-1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2022. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2022. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem datus sniedz dalījumā pa šādiem sektoriem:

—

maksājošais institucionālais sektors, iedalīts šādi:

—

vispārējā valdība,

—

pārējā pasaule;

—

saņemošais institucionālais sektors, iedalīts šādi:

—

vispārējā valdība,

—

sabiedrības,

—

mājsaimniecības,

—

mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas,

—

pārējā pasaule.

▼M5

2. Attiecībā uz katru 1. punktā minēto datu sniegšanas kategoriju datus sniedz dalījumā pa vides mērķu klasifikācijas (CEP) grupām, kas sagrupētas šādi:

—

CEP 01 – Gaiss un klimats,

—

CEP 0201 – Enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem,

—

CEP 0202 – Enerģijas ietaupījums un energoresursu pārvaldība,

—

CEP 0301 – Notekūdeņu apsaimniekošana,

—

CEP 0302 – Ūdens ietaupījumi un dabas ūdens resursu apsaimniekošana,

—

CEP 0401 – Atkritumu apsaimniekošana,

—

CEP 0402 – Materiālu atgūšana un ietaupījumi,

—

CEP 0501 – Augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzība,

—

CEP 0502 – Bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzība,

—

CEP 0503 – Meža resursu apsaimniekošana,

—

CEP 06 – Troksnis un radiācija,

—

summa, ko veido CEP 0701, CEP 0703, CEP 0705, CEP 0707, CEP 0709 – Pētniecība un izstrāde attiecībā uz emisiju gaisā samazināšanu un kontroli, notekūdeņu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, augsni, virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem un bioloģisko daudzveidību, un troksni un radiāciju,

—

summa, ko veido CEP 0702, CEP 0704, CEP 0706, CEP 0708 – Pētniecība un izstrāde attiecībā uz energoresursiem, ūdens resursiem, materiālu atgūšanu un ietaupījumiem un meža apsaimniekošanu,

—

CEP 08 – transversāli un citi vides aizsardzības mērķi.

▼M3

3. ►M5 Pārvedumus, ko saņem sabiedrības no vispārējās valdības un kas sagrupēti pēc visu CEP nodaļu (CEP 01–08) summas, tālāk saskaņā ar NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikāciju grupē šādi: ◄

—

NACE A – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība,

—

NACE B – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde,

—

NACE C – apstrādes rūpniecība,

—

NACE D – elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana,

—

NACE E – ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija,

—

NACE F – būvniecība,

—

NACE G – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts,

—

NACE H – transports un uzglabāšana,

—

NACE I-U – citas NACE sadaļas.

▼M5 —————

▼M3

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

IX PIELIKUMS EKOSISTĒMU KONTU MODULIS

IX PIELIKUMS

EKOSISTĒMU KONTU MODULIS

1. iedaļa

MĒRĶI

Ekosistēmu konti sniedz datus par ekosistēmu aktīvu apjomu un stāvokli, kā arī par pakalpojumiem, ko tie sniedz sabiedrībai un ekonomikai. Dati atbilst SEEA EA un ir saderīgi ar datiem, kas sniegti saskaņā ar EKS 2010.

Ja iespējams, ekosistēmu kontos izmanto esošo informāciju, tostarp no Zemes novērošanas, vides pārskatiem un citiem datu avotiem.

2. iedaļa

TVĒRUMS

Ekosistēmu kontos reģistrē ekosistēmu apjomu, ekosistēmu stāvokli un ekosistēmu pakalpojumu plūsmas.

Ekosistēmas apjoms ir ekosistēmu lielums platības ziņā. Ekosistēmu apjoma konti aptver sauszemes (tostarp saldūdens) un jūras ekosistēmas valsts teritorijā.

Ekosistēmas stāvoklis ir ekosistēmas kvalitāte, ko mēra pēc tās abiotiskiem, biotiskiem un ainavas raksturlielumiem ekosistēmu tipu dalījumā.

Ekosistēmu pakalpojumi ir ieguvumi, ko ekosistēmas sniedz saimnieciskām un citām cilvēku darbībām. Tie ietver i) nodrošinājumu, ii) regulēšanu un uzturēšanu un iii) kultūras pakalpojumus. Ekosistēmu pakalpojumu kontos reģistrē ekosistēmu sniegto ekosistēmu pakalpojumu faktisko piedāvājumu un izlietojumu valsts teritorijā.

Tematiskie konti ir konti, kuros datus organizē saskaņā ar konkrētām politikas tēmām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, okeāniem un pilsētu teritorijām.

3. iedaļa

RAKSTURLIELUMU SARAKSTS

Dalībvalstis sagatavo ekosistēmu kontus saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:

1.

Ekosistēmu apjoma konti, kuros ieraksta platību un platības izmaiņas katram ekosistēmu tipam valsts teritorijā. Dalībvalstis sniedz datus par ekosistēmu apjoma kontiem tūkstošos hektāru.

2.

Kā ekosistēmu apjoma kontu sastāvdaļa – pārrēķinu tabula, kurā ieraksta pārrēķinus starp ekosistēmu tipiem starp diviem punktiem laikā (hektāros).

3.

Ekosistēmu stāvokļa konti, kuros ekosistēmu raksturlielumus ieraksta šādi:

a)

attiecībā uz apdzīvotām vietām un citām mākslīgām teritorijām:

—

zaļās zonas pilsētās un blakus esošajās mazpilsētās un piepilsētās norāda % no kopējās teritorijas, ko aprēķina par visu pilsētu un blakus esošo mazpilsētu un piepilsētu teritoriju, tostarp visiem ekosistēmu tipiem minētajā teritorijā,

—

daļiņu, kuru diametrs pilsētās nepārsniedz 2,5 μm, koncentrāciju norāda μg/m3 kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;

b)

attiecībā uz aramzemi:

—

augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;

c)

attiecībā uz zālājiem:

—

augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu augsnes virskārtā norāda t/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā;

d)

attiecībā uz aramzemi un zālājiem kopā:

—

plaši izplatīto lauku putnu populāciju indeksu norāda kā valsts agregēto indeksu pārskata periodā;

e)

attiecībā uz mežam un kokaugiem klātu zemi:

—

atmirušu koksni norāda m3/ha kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā,

—

koku apauguma blīvumu norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā,

—

parasto meža putnu populāciju indekss; meža putnu populāciju indekss raksturo parasto meža putnu skaitliskuma tendences to Eiropas areālā laika gaitā; tas ir salikts indekss, ko veido Eiropas meža dzīvotnēm raksturīgo putnu sugu novērošanas dati; indeksa pamatā ir īpašs sugu saraksts katrā dalībvalstī;

f)

attiecībā uz piekrastes pludmalēm, kāpām un mitrājiem:

▼C1

—

mākslīga necaurlaidīga teritorijas seguma daļu, kas atrodas piekrastes teritorijā, kurā ietilpst ekosistēmas tipa piekrastes pludmales, kāpas un mitrāji, norāda % kā valsts vidējo rādītāju pārskata periodā.

▼M3

Pilsētas, mazpilsētas un piepilsētas ir vietējās administratīvās vienības, kas iedalītas kategorijās atbilstoši urbanizācijas tipoloģijas pakāpei, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2391 ( 7 ).

4.

Ekosistēmu pakalpojumu konti, kuros piedāvājuma un izlietojuma tabulās ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu un izlietojumu. Piedāvājuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu piedāvājumu no ekosistēmām uz sociālekonomiskajām sistēmām. Izlietojuma tabulā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietošanu izlietošanas veida dalījumā, kā noteikts 5. iedaļā.

Piedāvājuma un izlietojuma tabulas sniedz šādās fiziskās vienībās.

a)

Nodrošināšanas pakalpojumi

—

Kultūraugu nodrošināšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu augu augšanā, kas aptuveni atbilst novākto kultūraugu daudzumam dažādiem lietojumiem. Tas ietver pārtikas un šķiedru ražošanu, lopbarību un enerģiju, kā arī ganību biomasu, kā noteikts III pielikuma A tabulā, 1.1. un 1.2. iedaļā.

—

Apputeksnēšanu definē kā savvaļas apputeksnētāju ekosistēmu ieguldījumu pirmajā ievilkumā minēto kultūraugu audzēšanā. Ieguldījumus norāda to no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu tonnās, kurus var attiecināt uz savvaļas apputeksnētājiem, kultūraugu veidu dalījumā attiecībā uz galvenajiem no apputeksnētājiem atkarīgo kultūraugu veidiem, kas ietver augļu kokus, ogas, tomātus, eļļas augu sēklas un “citus”.

—

Koksnes nodrošinājumu definē kā ekosistēmu ieguldījumu koku un citas koksnes biomasas augšanā un norāda kā koksnes ar mizu neto pieaugumu, kā definēts VII pielikumā, tūkstošos m3.

b)

Regulēšanas un uzturēšanas pakalpojumi

—

Gaisa filtrēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu gaisa piesārņotāju filtrēšanā, ko ekosistēmu komponenti (jo īpaši koki) panāk ar piesārņotāju piesaisti, uzņemšanu, fiksēšanu un uzglabāšanu. Tas mazina piesārņotāju kaitīgo ietekmi. Ieguldījumus norāda adsorbēto daļiņu tonnās.

—

Globālo klimata regulēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas samazināšanā atmosfērā, piesaistot (neto sekvestrēšana) oglekli no atmosfēras un uzglabājot (uzglabāšana) oglekli ekosistēmās. Ieguldījumus norāda, izsakot oglekļa neto sekvestrēšanas tonnās un organiskā oglekļa tonnās, kas uzglabātas sauszemes ekosistēmās, tostarp krājumos virs zemes un zem zemes.

—

Vietējo klimata regulēšanu definē kā ekosistēmu ieguldījumu apkārtējās atmosfēras apstākļu regulēšanā pilsētu teritorijās, izmantojot veģetāciju, kas uzlabo cilvēku dzīves apstākļus un atbalsta ekonomisko ražošanu. To izsaka un norāda kā temperatūras samazinājumu pilsētās, ko izraisa pilsētu veģetācija, Celsija grādos dienās, kas pārsniedz 25 grādus pēc Celsija.

c)

Kultūras pakalpojumi

—

Dabā balstītus pakalpojumus, kas saistīti ar tūrismu, definē kā ekosistēmu ieguldījumu, jo īpaši ekosistēmu biofizikālo raksturlielumu un īpašību dēļ, kas ļauj cilvēkiem izmantot un baudīt vidi, izmantojot tiešu, in situ, fizisku un uz pieredzi balstītu saskarsmi ar vidi. Minētos ieguldījumus norāda ar tādu nakšņošanas reižu skaitu viesnīcās, hosteļos, kempingos u. c., kuras var attiecināt uz ekosistēmu apmeklējumiem.

5.

Ekosistēmu kontos izmanto šādu ekosistēmu tipu tabulu:

Kategorija	Ekosistēmas tips
1	Apdzīvotas vietas un citas mākslīgas teritorijas
2	Aramzeme
3	Zālāji (ganības, daļēji dabiski un dabiski zālāji)
4	Mežs un kokaugiem klāta zeme
5	Virsāji un krūmāji
6	Skrajas veģetācijas ekosistēmas
7	Iekšzemes mitrāji
8	Upes un kanāli
9	Ezeri un rezervuāri
10	Jūras ietekas un pārejas ūdeņi
11	Piekrastes pludmales, kāpas un mitrāji
12	Jūras ekosistēmas (piekrastes ūdeņi, šelfs un atklāts okeāns)

4. iedaļa

PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI

1. Statistiku apkopo un nosūta:

—

reizi trijos gados – par ekosistēmu apjoma un ekosistēmu stāvokļa kontiem; dati attiecas uz reprezentatīvu vidējo radītāju pārskata gadā un uz pārrēķinu tabulu attiecībā uz izmaiņām trijos gados starp diviem pārskata gadiem;

—

katru gadu, ar noteikumu, ka Komisija (Eurostat) dara pieejamus modelēšanas rīkus ekosistēmu pakalpojumu aprēķināšanai ekosistēmu pakalpojumu kontiem; ja šādu instrumentu nav, tad attiecībā uz ekosistēmu pakalpojumu kontiem – reizi 3 gados.

2. Statistiku nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par ES kopējiem datiem. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā.

4. Pirmais pārskata gads ir 2024. gads. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu pirmais pārskata gads ir 2027. gads.

5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj datus no 2024. gada par apjoma un stāvokļa kontiem un ekosistēmu pakalpojumu piedāvājuma un izlietojuma tabulām fiziskās vienībās. Attiecībā uz pārrēķinu tabulu dati parāda izmaiņas no 2024. līdz 2027. gadam.

6. Katrā turpmākajā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz ekosistēmu pakalpojumu, apjoma un stāvokļa kontu datus par n-3 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis atkārtoti iesniedz datus par gadiem, sākot no 2024. gada, ikreiz, kad dati tiek pārskatīti. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2024. gada.

5. iedaļa

DATU SNIEGŠANAS TABULAS

1. Ekosistēmu apjoma konti: attiecībā uz visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem datus pirmajā nosūtīšanā sniedz par pirmo pārskata gadu. Attiecībā uz visām turpmākajām datu nosūtīšanām datus norāda šādi:

—

apjoms iepriekšējā pārskata gadā,

—

papildinājumi,

—

samazinājumi,

—

apjoms pašreizējā pārskata gadā.

Pārrēķinu tabulā norāda pārrēķinus starp visiem 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu tipiem starp iepriekšējo un pašreizējo pārskata gadu.

2. Ekosistēmu pakalpojumu konti: attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem ekosistēmu pakalpojumiem datus piedāvājuma un izlietojuma tabulās norāda šādi:

a)

piedāvājuma tabula, kurā ieraksta 3. iedaļā minēto pakalpojumu gada piedāvājumu visu 3. iedaļā minēto ekosistēmu tipu dalījumā, izņemot 10. un 12. kategoriju;

b)

izlietojuma tabula, kurā ieraksta ekosistēmu pakalpojumu izlietojumu saskaņā ar šādu dalījumu:

—

nozaru starppatēriņš,

—

valdības galapatēriņš,

—

mājsaimniecību galapatēriņš,

—

bruto kapitāla veidošana,

—

eksports.

3. Dalībvalstij nav pienākuma sniegt datus, ja tās kopējā zemes platība nepārsniedz 0,3 % no Savienības kopējās zemes platības.

6. iedaļa

MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS

Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 691/2011 (2011. gada 6. jūlijs) par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti