EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

valsts politikas satvars gaisa kvalitātes un piesārņojuma jomā, saskaņā ar kuru programma ir izstrādāta, tostarp:

politikas risinājumi, kuri tiek apsvērti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada, un 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un lai turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīze (arī analīzes metode); attiecīgā gadījumā – politikas un pasākumu individuālā vai kopējā ietekme uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vidi un ar iepriekšminēto saistītā nenoteiktība;

pasākumi un politika, ko plānots pieņemt, tostarp to pieņemšanas, īstenošanas un pārskatīšanas laika grafiks un kompetentās iestādes;

attiecīgā gadījumā skaidrojums par to, kāpēc 2025. gadam noteiktos indikatīvos emisiju līmeņus nevar sasniegt, neveicot pasākumus, kas rada nesamērīgas izmaksas;

attiecīgā gadījumā pārskats par 5. pantā izklāstīto elastīguma iespēju izmantošanu un jebkādu šādas izmantošanas ietekmi uz vidi;

novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām.

novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrācijas samazināšanā;

jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem, programmu vai to īstenošanas laika grafiku.

slāpekļa apsaimniekošana, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu;

mājlopu barošanas stratēģijas;

kūtsmēslu izkliedēšanas paņēmieni, kas rada mazas emisijas;

kūtsmēslu uzkrāšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas;

dzīvnieku novietņu sistēmas, kas rada mazas emisijas,

iespējas ierobežot amonjaka emisijas, ko rada minerālmēslu lietošana.

urīnvielu saturošus mēslošanas līdzekļus aizstāj ar amonija nitrātu saturošiem mēslošanas līdzekļiem;

ja turpina izmantot urīnvielu saturošus mēslošanas līdzekļus, izmanto tādas metodes, attiecībā uz kurām ir pierādīts, ka tās samazina amonjaka emisijas vismaz par 30 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi;

tiek sekmēta neorganisko mēslošanas līdzekļu aizstāšana ar organiskiem mēslošanas līdzekļiem, un, ja turpina izmantot neorganiskos mēslošanas līdzekļus, tos izkliedē saskaņā ar paredzamajām prasībām apmēslojamajiem kultūraugiem vai ganībām attiecībā uz slāpekli un fosforu, ņemot vērā arī esošo barības vielu saturu augsnē un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.

samazina emisijas no vircas un cieto kūtsmēslu iestrādāšanas aramzemē un ganībās, izmantojot metodes, kas samazina emisijas vismaz par 30 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi, un atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

samazina emisijas no kūtsmēslu uzkrāšanas ārpus dzīvnieku novietnēm, izmantojot šādas pieejas:

samazina emisijas no dzīvnieku novietnēm, izmantojot sistēmas, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 20 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi;

samazina emisijas no kūtsmēsliem, izmantojot zema proteīna satura barošanas stratēģijas, kas, kā pierādīts, samazina amonjaka emisijas vismaz par 10 % salīdzinājumā ar Amonjaka vadlīniju dokumentā aprakstīto standartmetodi.

uzlabot augsnes struktūru, iestrādājot tajā ražas atliekas;

izmantot uzlabotus tehniskos paņēmienus ražas atlieku iestrādāšanai;

piemērot ražas atlieku izmantošanas alternatīvas metodes;

uzlabot augsnes stāvokli (barības vielu ziņā) un struktūru, iestrādājot tajā kūtsmēslus tādā apjomā, kas noteikts par optimālu augu augšanai, un tādējādi izvairoties no kūtsmēslu (pakaišu kūtsmēslu, dziļo pakaišu) sadedzināšanas.

skaidras norādes par pieņemto un plānoto politiku un pasākumiem, kas ietverti prognozēs;

attiecīgā gadījumā – saistībā ar prognozēm veiktas jutīguma analīzes rezultāti;

metožu, modeļu, pamata pieņēmumu un galveno ievadparametru un izvadparametru apraksts.

konkrēto metožu, pieņēmumu, emisijas faktoru un darbības datu apraksti, atsauces un informācijas avoti, kā arī to izvēles pamatojums;

apraksts par galvenajām emisiju avotu kategorijām valsts līmenī;

informācija par nenoteiktībām, kvalitātes nodrošināšanu un verifikāciju;

pārskatu sagatavošanas institucionālās kārtības apraksts;

pārrēķini un plānotie uzlabojumi;

ja nepieciešams, informācija par 5. panta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzēto elastīguma iespēju izmantošanu;

ja nepieciešams, informācija par iemesliem atkāpties no saskaņā ar 4. panta 2. punktu noteiktās samazinājuma trajektorijas, kā arī pasākumiem, ar kuriem tuvinās trajektorijai;

ziņojuma kopsavilkums.

pierādījums, ka attiecīgās valstu emisiju samazināšanas saistības ir pārsniegtas;

pierādījums par to, cik lielā mērā emisiju pārskata koriģēšana samazina pārsniegto daudzumu un sekmē atbilstību attiecīgajām valstu emisiju samazināšanas saistībām;

novērtējums par to, vai un kad paredzēts sasniegt attiecīgās valstu emisiju samazināšanas saistības, pamatojoties uz valstu nekoriģētām emisiju prognozēm;

pierādījums, ka koriģēšana atbilst vienam vai vairākiem šādiem trīs nosacījumiem. Vajadzības gadījumā var iekļaut atsauci uz attiecīgajām iepriekš veiktām korekcijām:

Saldūdens ekosistēmās: nosaka, cik lielā mērā nodarīts bioloģiskais kaitējums, ietverot jutīgus receptorus (mikrofīti, makrofīti un diatomejas); zivju vai bezmugurkaulnieku krājumu bojāeja:

Sauszemes ekosistēmās: novērtē augsnes skābumu, augsnes barības vielu zudumu, slāpekļa piesātinājumu un bilanci, kā arī bioloģiskās daudzveidības zudumu:

Sauszemes ekosistēmās: novērtē ozona radīto kaitējumu veģetācijas struktūrai un bioloģiskajai daudzveidībai: