+EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060
---+I NODAĻA vispārīgi noteikumi
------+1. pants Priekšmets un darbības joma
------+2. pants Definīcijas
------+3. pants Mērķi
---------+3. pants 1.
---------+3. pants 2.
---+II NODAĻA Sociālie klimata plāni
------+4. pants Sociālie klimata plāni
---------+4. pants 1.
---------+4. pants 2.
---------+4. pants 3.
---------+4. pants 4.
---------+4. pants 5.
------+5. pants Sabiedriskā apspriešana
---------+5. pants 1.
---------+5. pants 2.
---------+5. pants 3.
---------+5. pants 4.
------+6. pants Sociālo klimata plānu saturs
---------+6. pants 1.
---------+6. pants 2.
---------+6. pants 3.
---------+6. pants 4.
---------+6. pants 5.
---------+6. pants 6.
---------+6. pants 7.
---+III NODAĻA Fonda atbalsts sociālajiem klimata plāniem
------+7. pants Fondu reglamentējošie principi
---------+7. pants 1.
---------+7. pants 2.
---------+7. pants 3.
---------+7. pants 4.
------+8. pants Atbalsttiesīgie pasākumi un investīcijas, kas jāiekļauj sociālajos klimata plānos
---------+8. pants 1.
---------+8. pants 2.
---------+8. pants 3.
------+9. pants Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem
---------+9. pants 1.
---------+9. pants 2.
------+10. pants Fonda resursi
---------+10. pants 1.
---------+10. pants 2.
---------+10. pants 3.
------+11. pants Dalītās pārvaldības programmu resursi un tām paredzētie resursi, un resursu izlietojums
---------+11. pants 1.
---------+11. pants 2.
---------+11. pants 3.
---------+11. pants 4.
------+12. pants Īstenošana
------+13. pants Papildināmība un papildu finansējums
---------+13. pants 1.
---------+13. pants 2.
---------+13. pants 3.
------+14. pants Maksimālais finanšu piešķīrums
---------+14. pants 1.
---------+14. pants 2.
------+15. pants Valsts ieguldījums aplēstajās kopējās izmaksās
------+16. pants Komisijas novērtējums
---------+16. pants 1.
---------+16. pants 2.
---------+16. pants 3.
------+17. pants Komisijas lēmums
---------+17. pants 1.
---------+17. pants 2.
---------+17. pants 3.
---------+17. pants 4.
------+18. pants Sociālo klimata plānu grozīšana
---------+18. pants 1.
---------+18. pants 2.
---------+18. pants 3.
---------+18. pants 4.
---------+18. pants 5.
---------+18. pants 6.
------+19. pants Finanšu piešķīruma saistības
---------+19. pants 1.
---------+19. pants 2.
------+20. pants Noteikumi par maksājumiem un finanšu piešķīrumu nolīgumu apturēšanu un izbeigšanu
---------+20. pants 1.
---------+20. pants 2.
---------+20. pants 3.
---------+20. pants 4.
---------+20. pants 5.
---------+20. pants 6.
---------+20. pants 7.
---------+20. pants 8.
---------+20. pants 9.
---------+20. pants 10.
------+21. pants Savienības finanšu interešu aizsardzība
---------+21. pants 1.
---------+21. pants 2.
---------+21. pants 3.
---------+21. pants 4.
---+IV NODAĻA Papildināmība, pārraudzība un izvērtēšana
------+22. pants Koordinācija un papildināmība
------+23. pants Informācija, komunikācija un redzamība
---------+23. pants 1.
---------+23. pants 2.
---------+23. pants 3.
------+24. pants Īstenošanas uzraudzība
---------+24. pants 1.
---------+24. pants 2.
---------+24. pants 3.
---------+24. pants 4.
------+25. pants Pārredzamība
---------+25. pants 1.
---------+25. pants 2.
---------+25. pants 3.
------+26. pants Sociālais klimata dialogs
---------+26. pants 1.
---------+26. pants 2.
---+V NODAĻA Nobeiguma noteikumi
------+27. pants Fonda izvērtēšana un pārskatīšana
---------+27. pants 1.
---------+27. pants 2.
---------+27. pants 3.
---------+27. pants 4.
------+28. pants Grozījums Regulā (ES) 2021/1060
---------+28. pants 1.
---------+28. pants 2.
---------+28. pants 3.
---------+28. pants 4.
---------+28. pants 5.
------+29. pants Stāšanās spēkā
---+I PIELIKUMS
---+II PIELIKUMS
---+III PIELIKUMS
---+IV PIELIKUMS
---+V PIELIKUMS
|
English -
European Union -
Environment -
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/955
(2023. gada 10. maijs),
ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
I NODAĻA vispārīgi noteikumi
|
I NODAĻA vispārīgi noteikumi
|
|
II NODAĻA Sociālie klimata plāni
|
II NODAĻA Sociālie klimata plāni
|
|
III NODAĻA Fonda atbalsts sociālajiem klimata plāniem
|
III NODAĻA Fonda atbalsts sociālajiem klimata plāniem
|
|
IV NODAĻA Papildināmība, pārraudzība un izvērtēšana
|
IV NODAĻA Papildināmība, pārraudzība un izvērtēšana
|
|
V NODAĻA Nobeiguma noteikumi
|
V NODAĻA Nobeiguma noteikumi
|
|
I PIELIKUMS
|
I PIELIKUMS
No fonda pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika katrai dalībvalstij saskaņā ar 14. pantu
Šajā pielikumā ir aprakstīta saskaņā ar 10. un 14. pantu katrai dalībvalstij pieejamā maksimālā finansiālā piešķīruma aprēķina metodika.
Šajā metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti ir ņemti vērā šādi mainīgie lielumi:
—
nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo lauku apvidos (2019. gads),
—
oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā (vidēji 2016.–2018. gadā),
—
to nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi (2019. gads),
—
kopējais iedzīvotāju skaits (2019. gads),
—
dalībvalsts nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, izmērīts pēc pirktspējas līmeņa (2019. gads),
—
Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļa emisijas avotiem 1A3b, 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem (vidēji 2016.–2018. gadā), kas visaptveroši izskatīta, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu.
Dalībvalstij no fonda pieejamo maksimālo finansiālo piešķīrumu (MFAi) nosaka šādi:
kur:
MA ir maksimālā summa fonda īstenošanai, kā tā minēta 10. panta 1. punktā, un αi ir dalībvalsts i daļa no maksimālās summas, kas noteikta, veicot šādus aprēķinus:
kur
fi = 1, ja
; fi = 2,5, ja
kur attiecībā uz katru dalībvalsti i:
rural pop
i
ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļa, kas dzīvo dalībvalsts i lauku apvidos;
rural pop
EU
ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļas, kas dzīvo ES27 dalībvalstu lauku apvidos, summa;
pop
i
ir dalībvalsts i iedzīvotāju skaits;
pop
EU
ir ES27 dalībvalstu iedzīvotāju skaita summa;
HCO2
i
ir oglekļa dioksīda emisijas, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana dalībvalsts i mājsaimniecību sektorā;
HCO2
EU
ir oglekļa dioksīda emisiju, kuru avots ir kurināmā sadedzināšana mājsaimniecību sektorā, kopsumma ES27 dalībvalstīs;
arrears
i
ir to dalībvalstī i nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;
arrears
EU
ir to ES27 dalībvalstīs nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību procentuālā attiecība, kam ir komunālo maksājumu parādi;
ir dalībvalsts i NKI uz vienu iedzīvotāju;
ir ES27 dalībvalstu NKI uz vienu iedzīvotāju.To dalībvalstu βi, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par ES27 vērtību un attiecībā uz kurām
ar vienādojumu iegūst mazāku daļu, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka βi summa visām dalībvalstīm ir vienāda ar 100 %. Visus λi proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka to summa ir vienāda ar 100 %. Visām dalībvalstīm αi nevar būt mazāks par 0,07 % no 10. panta 1. punktā minētās maksimālās summas. Visu to dalībvalstu α
i
, kuru α
i
ir lielāks par 0,07 %, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu α
i
summa ir vienāda ar 100 %.
Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, α
i
nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu emisijas avotiem 1A3b, 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, kas visaptveroši izskatīta, ievērojot minētās regulas 4. panta 3. punktu. α
i
dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu α
i
summa ir vienāda ar 100 %.
|
|
II PIELIKUMS
|
II PIELIKUMS
Fonda maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij saskaņā ar 10. un 14. pantu
Summām, kas minētas 10. panta 1. punktā, piemērojot I pielikumā aprakstīto metodiku, tiek iegūtas tālāk uzskaitītās katras dalībvalsts daļas un maksimālais finansiālais piešķīrums.
Jebkādas summas, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 3. punktu, proporcionāli sedz katrai dalībvalstij noteiktā maksimālā finansiālā piešķīruma robežās.
|
Maksimālais finansiālais piešķīrums katrai dalībvalstij
|
|
Dalībvalsts
|
Daļa kā % no kopsummas
|
KOPĀ
2026.–2032. gadam
(EUR, pašreizējās cenās)
|
|
Ievērojot 10. panta 1. punkta pirmo un otro daļu
|
Ievērojot 10. panta 1. punkta trešo daļu
|
|
Beļģija
|
2,55
|
1 659 606 425
|
1 394 069 397
|
|
Bulgārija
|
3,85
|
2 499 490 282
|
2 099 571 836
|
|
Čehija
|
2,40
|
1 562 617 717
|
1 312 598 882
|
|
Dānija
|
0,50
|
324 991 338
|
272 992 724
|
|
Vācija
|
8,18
|
5 317 778 511
|
4 466 933 949
|
|
Igaunija
|
0,29
|
186 244 570
|
156 445 439
|
|
Īrija
|
1,02
|
663 390 868
|
557 248 329
|
|
Grieķija
|
5,52
|
3 586 843 608
|
3 012 948 631
|
|
Spānija
|
10,52
|
6 837 784 631
|
5 743 739 090
|
|
Francija
|
11,19
|
7 276 283 944
|
6 112 078 513
|
|
Horvātija
|
1,94
|
1 263 071 899
|
1 060 980 395
|
|
Itālija
|
10,81
|
7 023 970 924
|
5 900 135 577
|
|
Kipra
|
0,20
|
131 205 466
|
110 212 591
|
|
Latvija
|
0,71
|
463 676 528
|
389 488 284
|
|
Lietuva
|
1,02
|
664 171 367
|
557 903 948
|
|
Luksemburga
|
0,10
|
66 102 592
|
55 526 177
|
|
Ungārija
|
4,33
|
2 815 968 174
|
2 365 413 267
|
|
Malta
|
0,07
|
45 500 000
|
38 220 000
|
|
Nīderlande
|
1,11
|
720 463 632
|
605 189 451
|
|
Austrija
|
0,89
|
578 936 189
|
486 306 399
|
|
Polija
|
17,60
|
11 439 026 446
|
9 608 782 215
|
|
Portugāle
|
1,88
|
1 223 154 017
|
1 027 449 374
|
|
Rumānija
|
9,25
|
6 012 677 290
|
5 050 648 923
|
|
Slovēnija
|
0,55
|
357 971 733
|
300 696 256
|
|
Slovākija
|
2,35
|
1 530 553 074
|
1 285 664 582
|
|
Somija
|
0,54
|
348 132 328
|
292 431 155
|
|
Zviedrija
|
0,62
|
400 386 447
|
336 324 616
|
|
ES27
|
100 %
|
65 000 000 000
|
54 600 000 000
|
|
|
III PIELIKUMS
|
III PIELIKUMS
Galvenās prasības attiecībā uz dalībvalsts iekšējās kontroles sistēmu
1. Dalībvalsts nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu, tostarp nošķir funkcijas un ziņošanas, pārraudzības un uzraudzības procedūras.
Lai to panāktu:
a)
jāieceļ iestādes, kurām uzticēts īstenot Sociālo klimata plānu un piešķirt ar to saistītos pienākumus un funkcijas;
b)
jāieceļ iestāde vai iestādes, kas atbild par maksājumu pieprasījumiem pievienoto pārvaldības deklarāciju parakstīšanu;
c)
jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, ka šī iestāde vai šīs iestādes spēj pārliecināties par plānā noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un ka līdzekļus pārvalda saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par interešu konfliktu, krāpšanas, korupcijas un dubultas finansēšanas novēršanu;
d)
pareizi jānošķir pārvaldības un revīzijas funkcijas.
2. Dalībvalsts iedarbīgi īsteno samērīgus krāpšanas un korupcijas apkarošanas pasākumus, kā arī jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai iedarbīgi novērstu interešu konfliktus.
Lai to panāktu:
a)
jāpieņem atbilstoši pasākumi saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju, kā arī dubultas finansēšanas novēršanu un jāveic tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus;
b)
jāievieš krāpšanas riska novērtējums un jānosaka atbilstoši krāpšanas ierobežošanas pasākumi.
3. Dalībvalsts uztur atbilstošas procedūras pārvaldības deklarācijas un valsts līmenī veikto revīziju kopsavilkuma sagatavošanai.
Lai to panāktu:
a)
jāievieš iedarbīga procedūra pārvaldības deklarācijas sagatavošanai, revīziju kopsavilkuma dokumentēšanai un pamatā esošās informācijas glabāšanai, lai nodrošinātu revīzijas taku;
b)
jāievieš iedarbīgas procedūras, ar kurām nodrošina, ka par visiem krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumiem tiek pienācīgi ziņots un tie tiek pareizi koriģēti, atgūstot izmaksātos līdzekļus.
4. Lai sniegtu vajadzīgo informāciju, dalībvalsts nodrošina atbilstošas pārvaldības pārbaudes, tostarp procedūras atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes pārbaudei un pareizas finanšu pārvaldības horizontālo principu ievērošanai.
Lai to panāktu:
a)
jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda fonda atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas);
b)
jāievieš atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbauda, vai nav nopietnu pārkāpumu (krāpšana, korupcija un interešu konflikti) un dubulta finansēšana (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas).
5. Dalībvalsts veic atbilstošas un neatkarīgas sistēmu un darbību revīzijas saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem.
Lai to panāktu:
a)
jāieceļ struktūra vai struktūras, kuras veic sistēmu un darbību revīzijas, un jānosaka, kā tiek nodrošināta to funkcionālā neatkarība;
b)
jānodrošina šai struktūrai vai šīm struktūrām pietiekami resursi fonda mērķu sasniegšanai;
c)
struktūrai vai struktūrām iedarbīgi jānovērš krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas risks gan sistēmas revīziju, gan darbību revīziju veidā.
6. Dalībvalsts uztur lietderīgu sistēmu, ar kuru nodrošina visas revīzijas takai nepieciešamās informācijas un dokumentu glabāšanu.
Lai to panāktu:
a)
jānodrošina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo pasākumu vai investīciju galasaņēmēju datu rezultatīva vākšana, reģistrēšana un glabāšana elektroniskā sistēmā;
b)
jānodrošina Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO piekļuve datiem par galasaņēmējiem.
|
|
IV PIELIKUMS
|
IV PIELIKUMS
Dalībvalstu sociālajiem klimata plāniem paredzēto indikatīvo atskaites punktu un mērķrādītāju kopīgie rādītāji, kā minēts 6. panta 1. punkta m) apakšpunktā; dalībvalsts veikta uzraudzība attiecībā uz sava plāna īstenošanu, kā minēts 24. panta 1. punktā; Komisijas veikta izvērtēšana par progresu virzībā uz fonda mērķu sasniegšanu, kā minēts 24. panta 4. punktā
Pasākumi un investīcijas var palīdzēt sasniegt vairākus kopīgos rādītājus. Ja dalībvalsts plānā nav pasākuma vai ieguldījuma, kas palīdz sasniegt kādus no rādītājiem, dalībvalsts var norādīt “neattiecas”.
|
Numurs
|
Kopīgais rādītājs, kas saistīts ar atbalstu no Sociālā klimata fonda
|
Skaidrojums
|
Vienība
|
|
Ēku sektors
|
|
Konteksta rādītāji
|
|
1.
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits
|
Saskaņā ar 2. panta 10. punktā sniegto definīciju.
|
Mājsaimniecību skaits
|
|
2.
|
Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits
|
Saskaņā ar 2. panta 1. punktā sniegto definīciju.
|
Mājsaimniecību skaits
|
|
Iznākuma rādītāji
|
|
3.
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits, kuras ir guvušas labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku sektorā
|
Saskaņā ar 2. panta 10. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.
|
Mājsaimniecību skaits
|
|
4.
|
To ēku skaits, kurās veikta pamatīga renovācija (t. i., renovācija, kuras rezultātā ēku vai ēkas vienību a) pirms 2030. gada 1. janvāra pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēku; b) no 2030. gada 1. janvāra pārveido par bezemisiju ēku)
|
Rādītājā uzskaita tās ēkas un attiecīgo grīdas platību, kas tiek pilnībā vai daļēji renovētas, pamatojoties uz atbalstu, ko sniedz pasākumi un investīcijas saskaņā ar fondu, un “ēku renovācija” šajā sakarā ir definēta 2. panta 13. punktā. Turklāt rādītājs nošķir ēkas, pamatojoties uz to energosnieguma sertifikāta klasi, un tajā konkrēti norāda, cik daudz ēku ar viszemāko sniegumu ir renovētas.
|
Ēku vienības
|
|
5.
|
Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta pamatīga renovācija (t. i., renovācija, kuras rezultātā ēku vai ēkas vienību a) pirms 2030. gada 1. janvāra pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēku; b) no 2030. gada 1. janvāra pārveido par bezemisiju ēku)
|
Renovētā grīdas platība (m2/gadā)
|
|
6.
|
To ēku skaits, kurās veikta cita energorenovācija (t. i., visa veida energorenovācija, izņemot pamatīgu renovāciju, par ko jāziņo saistībā ar iepriekš minēto)
|
Ēku vienības
|
|
7.
|
Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija (t. i., visa veida energorenovācija, izņemot pamatīgu renovāciju, par kuru jāziņo, kā norādīts augstāk)
|
Renovētā grīdas platība (m2/gadā)
|
|
8.
|
Fosilā kurināmā apsildes iekārtas aizstāšana ar atjaunīgo energoresursu iekārtu un/vai ļoti efektīvu iekārtu, pamatojoties uz energomarķējuma klasi, kā noteikts attiecīgajā tiesību aktā.
|
Šīs darbības atbilst ES atjaunīgās enerģijas kritērijam un atjaunīgās enerģijas indikatīvajam īpatsvaram (enerģijas galapatēriņā), kas valsts līmenī noteikts ēku sektorā saskaņā ar attiecīgo noteikumu Direktīvā (ES) 2018/2001. Šīs darbības arī palīdzētu sasniegt atjaunīgo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes mērķrādītāju saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgo noteikumu. Tas attiecas tikai uz fosilā kurināmā apsildes iekārtu papildu aizstāšanu, kas iespējama ar fonda atbalstu.
|
Aizstāto fosilā kurināmā apsildes iekārtu vienību skaits (piemēram, ar siltumsūkni vai saules siltumenerģijas iekārtu)
|
|
9.
|
Papildu darbības jauda, kas uzstādīta atjaunīgo energoresursu enerģijas vajadzībām
|
Jumta fotoelementu un saules enerģijas kolektoru vai fotoelementu termālo paneļu skaits un jauda ( PVT); siltumsūkņu skaits un jauda; citu atjaunīgo energoresursu telpu siltumapgādes un aukstumapgādes tehnoloģiju, tostarp atjaunīgo energoresursu katlu, skaits un jauda. Attiecas tikai uz papildu darbības jaudu, kas iespējama ar fonda atbalstu.
|
MW
|
|
10.
|
vienību skaits
|
|
Rezultātu rādītāji
|
|
11.
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.
|
%
|
|
12.
|
Aplēstais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ēku sektorā
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums ēku sektorā, ko izraisījuši no fonda finansētie pasākumi un investīcijas.
Emisijas ēku sektorā ir definētas kā emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa (attiecībā uz ēku sektoru – emisijas avoti 1A4a un 1A4b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem).
|
ktCO2e
|
|
13.
|
Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana
|
Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.
Dalībvalstis, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunkts, savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, ievērojot minētās regulas 24. panta b) punktu, iekļauj kvantitatīvu informāciju par enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu. Dalībvalstis var izmantot tos no Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) pieejamos rādītājus (un tām nav ar tiem jāaprobežojas), kuri Komisijas Ieteikumā (ES) 2020/1563 (2020. gada 14. oktobris) par enerģētisko nabadzību (1) identificēti kā būtiski un kuri ir uzskaitīti ziņošanas veidnē, kas paredzēta integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem.
Rādītājā netiek uzskaitīti kolektīvie mājokļi, piemēram, slimnīcas, aprūpes nami, cietumi, militārās kazarmas, reliģiskas iestādes, pansijas, darbinieku kopmītnes u. c.
|
%
|
|
14.
|
Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums
|
Šajā nolūkā – panākto enerģijas ietaupījumu aprēķina, pamatojoties tikai uz finansiālo atbalstu no fonda.
Dalībvalstis ziņo par gada enerģijas galapatēriņa/primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kas, ievērojot attiecīgos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), mazaizsargātu mājsaimniecību, enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū panākts ar fonda atbalstu, kas saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgajiem noteikumiem papildina valsts energoefektivitātes fonda panākto samazinājumu, tostarp par atbalstu, kas novirzīts no energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem saskaņā ar minētās direktīvas attiecīgo noteikumu, un ietverot intervences, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem minētajā direktīvā.
|
MWh/gadā
|
|
15.
|
kWh/m2 (ja ir pieejama kopējā grīdas platība)
|
|
16.
|
Gada enerģijas galapatēriņa ietaupījums
|
Bāzlīnija attiecas uz gada enerģijas galapatēriņu un primārās enerģijas patēriņu pirms intervences, un sasniegtā vērtība attiecas uz gada enerģijas galapatēriņu un primārās enerģijas patēriņu nākamajā gadā pēc intervences.
Enerģijas ietaupījumu atsevišķās ēkās dokumentē, pamatojoties uz energosnieguma sertifikātiem vai citiem kritērijiem plānotā vai sasniegtā enerģijas ietaupījuma noteikšanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija) attiecīgajā noteikumā.
|
kWh/m2 (ja ir pieejama kopējā grīdas platība)
|
|
17.
|
MWh/gadā
|
|
Autotransporta sektors
|
|
Konteksta rādītāji
|
|
18.
|
Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits
|
Saskaņā ar 2. panta 12. punktā sniegto definīciju.
|
Mājsaimniecību skaits
|
|
19.
|
Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaits
|
Saskaņā ar 2. panta 2. punktā sniegto definīciju.
|
Mājsaimniecību skaits
|
|
Iznākuma rādītāji
|
|
20.
|
Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas autotransporta sektorā
|
Saskaņā ar 2. panta 12. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.
|
Mājsaimniecību skaits
|
|
21.
|
Bezemisiju transportlīdzekļu iegāde
|
Tādu bezemisiju transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.
|
Bezemisiju transportlīdzekļu skaits
|
|
22.
|
Mazemisiju transportlīdzekļu iegāde
|
Tādu mazemisiju transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.
|
Mazemisiju transportlīdzekļu skaits
|
|
23.
|
Velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu iegāde
|
Tādu velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.
|
Velosipēdu un mikromobilitātes transportlīdzekļu skaits
|
|
24.
|
Alternatīvo degvielu papildu infrastruktūra (uzpildes/uzlādes punkti)
|
Bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes punktu (jaunu vai modernizētu) skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda, papildu uzmanību pievēršot attāliem reģioniem.
Terminiem “alternatīvā degviela”, “uzlādes punkts” un “uzpildes punkts” ir tāda pati nozīme kā šo terminu definīcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES.
Rādītāja datus par i) uzlādes punktiem un ii) uzpildes punktiem vāc un par tiem ziņo atsevišķi.
Pēdējā minētajā gadījumā iii) par ūdeņraža uzpildes punktiem ziņo atsevišķi.
|
Uzpildes un uzlādes punktu skaits
|
|
25.
|
Bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes vai sabiedriskā transporta biļetes par samazinātu cenu
|
Tādu sabiedriskā transporta lietotāju skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.
Rādītāja datus par i) biļetēm par samazinātu cenu un ii) bezmaksas biļetēm vāc un par tiem ziņo atsevišķi.
|
Lietotāju skaits
|
|
26.
|
Kopīgotas mobilitātes un mobilitātes kā pakalpojuma papildu risinājumi
|
Tādu kopīgotas mobilitātes un mobilitātes kā pakalpojuma risinājumu lietotāju skaits, kurus atbalsta ar pasākumiem un investīcijām, ko finansē no fonda.
|
Lietotāju skaits
|
|
27.
|
Vienības
|
|
28.
|
Atbalstītā braukšanai ar velosipēdu paredzētā infrastruktūra
|
Tādas braukšanai ar velosipēdu paredzētās infrastruktūras garums, kura ir no jauna uzbūvēta vai būtiski modernizēta, izmantojot projektus, ko atbalsta no fonda. Braukšanai ar velosipēdu paredzētā infrastruktūra ietver velobūves, kas no autoceļiem vai citām tā paša ceļa daļām atdalītas ar strukturāliem līdzekļiem (piemēram, ietves apmalēm, barjerām), veloielas, velosipēdu tuneļus u. c. Attiecībā uz braukšanai ar velosipēdu paredzēto infrastruktūru ar nodalītām vienvirziena joslām (piemēram, katrā ceļa pusē) garumu mēra kā joslas garumu.
|
Km skaits
|
|
Rezultātu rādītāji
|
|
29.
|
Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana
|
Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.
|
%
|
|
30.
|
Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana
|
Mobilitātes iespēju nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.
|
%
|
|
31.
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums autotransporta sektorā
|
Dalībvalstis ziņo par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu autotransporta sektorā, ko izraisījuši no fonda finansētie pasākumi un investīcijas.
Emisijas autotransporta sektorā ir definētas kā emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa (attiecībā uz autotransporta sektoru – emisiju avots 1A3b, kā noteikts IPCC 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem).
|
ktCO2e
|
|
Mikrouzņēmumi (gan ēku, gan autotransporta sektorā)
|
|
Konteksta rādītāji
|
|
32.
|
Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits
|
Saskaņā ar 2. panta 11. punktā sniegto definīciju.
|
Mikrouzņēmumu skaits
|
|
Iznākuma rādītāji
|
|
33.
|
Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku un autotransporta sektorā
|
Saskaņā ar 2. panta 11. punktu un 8. panta 1. punktu. Tikai pasākumi, kas iespējami ar fonda atbalstu.
|
Mikrouzņēmumu skaits
|
|
Rezultātu rādītāji
|
|
34.
|
Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana
|
Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana no fonda finansēto pasākumu un investīciju rezultātā.
|
%
|
|
Pagaidu tiešs ienākumu atbalsts
|
|
Konteksta rādītāji
|
|
35.
|
Pagaidu tieša ienākumu atbalsta daļa sociālo klimata plānu kopējās izmaksās
|
Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 10. pantu.
|
%
|
|
Iznākuma rādītāji
|
|
36.
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaits, kuri ir saņēmuši pagaidu tiešu ienākumu atbalstu
|
Rādītājā norāda to mazaizsargāto mājsaimniecību un mazaizsargāto transporta lietotāju skaitu, kuri ir saņēmuši pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, tādējādi uzskaitot visus no fonda izmaksāta pagaidu tiešā ienākumu atbalsta galasaņēmējus.
Rādītāja datus par mazaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem transporta lietotājiem – saskaņā ar 2. panta 10. un 12. punktu un 4. panta 3. punktu – vāc un par tiem ziņo atsevišķi.
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību skaits
(vienība: mājsaimniecības)
|
|
37.
|
Mazaizsargātu transporta lietotāju skaits
(vienība: mājsaimniecības)
|
|
Rezultātu rādītāji
|
|
38.
|
Vidējais pagaidu tiešais ienākumu atbalsts uz vienu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju
|
Rādītājā norāda no fonda saņemtā pagaidu tieša ienākumu atbalsta vidējo summu uz vienu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju.
|
EUR/mājsaimniecība (ēku sektors)
|
|
39.
|
EUR/mājsaimniecība (autotransporta sektors)
|
(1)
OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.
|
|
|
V PIELIKUMS
|
V PIELIKUMS
Sociālo klimata plānu veidne, kas minēta 6. panta 7. punktā
|
Saturs
|
|
1.
|
PĀRSKATS UN SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZVEIDES PROCESS
|
|
1.1.
|
Kopsavilkums
|
|
1.2.
|
Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats
|
|
1.3.
|
Apspriešanās process
|
|
2.
|
PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI
|
|
2.1.
|
KOMPONENTS [1][2]: [ēku sektors][transporta sektors]
|
|
i)
|
Komponenta apraksts
|
|
ii)
|
Apraksts par komponenta pasākumiem un investīcijām
|
|
iii)
|
Princips “nenodari būtisku kaitējumu”
|
|
iv)
|
Atskaites punkti, mērķrādītāji un grafiks
|
|
v)
|
Finansējums un izmaksas
|
|
vi)
|
Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)
|
|
vii)
|
Komponenta aplēstās kopējās izmaksas
|
|
viii)
|
Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk
|
|
2.2.
|
KOMPONENTS [3]: tiešais ienākumu atbalsts
|
|
i)
|
Apraksts par komponentu
|
|
ii)
|
Apraksts par komponenta pasākumiem
|
|
iii)
|
Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem
|
|
iv)
|
Pasākumu pamatojums
|
|
v)
|
Pasākumu izmaksas
|
|
vi)
|
Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)
|
|
vii)
|
Plāna aplēstās izmaksas attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta komponentu.
|
|
viii)
|
Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk
|
|
2.3.
|
Tehniskā palīdzība
|
|
2.4.
|
Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām
|
|
2.5.
|
Kopējās izmaksas
|
|
3.
|
ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME
|
|
3.1.
|
Definīcijas
|
|
3.2.
|
Prognozētā ietekme uz neaizsargātām grupām
|
|
3.3.
|
Plānoto pasākumu un investīciju prognozētā ietekme
|
|
4.
|
PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA
|
|
4.1.
|
Plāna uzraudzība un īstenošana
|
|
4.2.
|
Saskanība ar citām iniciatīvām
|
|
4.3.
|
Finansējuma savstarpējā papildināmība
|
|
4.4.
|
Papildināmība
|
|
4.5.
|
Ģeogrāfiskās īpatnības
|
|
4.6.
|
Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana
|
|
4.7.
|
Informācija un komunikācija
|
1. PĀRSKATS UN SOCIĀLĀ KLIMATA PLĀNA IZVEIDES PROCESS
1.1. Kopsavilkums
Zaļās pārkārtošanās konteksts dalībvalstī, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar sociālo ietekmi, kura izriet no ēku un autotransporta sektoros radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, un tam, kā ar plānu reaģēs uz šiem izaicinājumiem.
Pārskata tabula, kurā apkopoti plāna galvenie mērķi, kā arī aplēstās plāna kopējās izmaksas, tostarp ieguldījums no fonda, valsts ieguldījums un uz fondu pārvietojamie resursi no dalītās pārvaldības programmām, sadalījumā pa trim intervences jomām: pasākumi un investīcijas ēku sektorā, autotransporta sektorā un tiešam ienākumu atbalstam paredzēti pasākumi, pamatojoties uz turpmāk sniegto veidni:
|
Intervences joma
|
Kopējās izmaksas (absolūtās un % no kopējā finansējuma) pa finansējuma avotiem
|
Pārskats par galvenajiem plānotajiem pasākumiem un investīcijām
|
Pasākumu un investīciju mērķi
|
Pasākumu un investīciju ietekme
|
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju samazinājums (vienība: mājsaimniecības)
|
CO2 emisiju samazinājums
|
|
Ēku sektors
|
|
|
|
|
|
|
Autotransporta sektors
|
|
|
|
|
|
|
Pagaidu tiešs ienākumu atbalsts
|
|
|
|
|
|
|
Tehniskā palīdzība (8. panta 3. punkts)
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 3. punkts)
|
|
|
|
|
|
|
Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts)
|
|
|
|
|
|
1.2. Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats
Informācija par pašreizējām valstu enerģētikas un klimata rīcībpolitikām, par to, kā tās tiek piemērotas valsts kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot ēku un transporta sektoriem un attiecībā uz mazaizsargātākajām grupām.
1.3. Apspriešanās process
Kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas īstenots saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, lai sagatavotu un – attiecīgā gadījumā – īstenotu plānu, aptverot apspriešanās pasākumu tvērumu, veidu un grafiku un arī to, kā ieinteresēto personu viedokļi ir atspoguļoti plānā.
2. PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI
Atsevišķi sniegta informācija par katru komponentu saistībā ar trim plānā paredzētajām jomām:
—
pagaidu tiešs ienākumu atbalsts.
Komponents var ietvert vairākus apakškomponentus, kuros galvenā uzmanība pievērsta konkrētai problēmai vai vajadzībai. Katrs komponents vai apakškomponents var ietvert vienu vai vairākus cieši saistītus vai savstarpēji atkarīgus pasākumus vai investīcijas.
2.1. KOMPONENTS [1][2]: [ēku sektors][transporta sektors]
Informācija par komponentu:
i) Komponenta apraksts
Kopsavilkuma logs:
Kopsavilkuma logs, komponents [1][2] [ēku sektors][transporta sektors]
Intervences joma: [ēku sektors][transporta sektors]
Mērķis:
Pasākumi un investīcijas:
Aplēstās kopējās izmaksas: xx EUR, t. sk.
Izmaksas, ko pieprasa segt no fonda: xx EUR
Izmaksas, ko sedz no valsts ieguldījuma: xx EUR
ii) Apraksts par komponenta pasākumiem un investīcijām
Sīks apraksts par komponentu un tā konkrētajiem pasākumiem un investīcijām, kā arī to savstarpējām saiknēm un sinerģijām, aptverot šādus elementus:
—
skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un par to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzību,
—
pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai jau esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot fonda atbalstu,
—
detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas,
—
apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenoti (īstenošanas līdzekļi), šajā sakarā atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un – attiecīgā gadījumā – reģionālā un vietējā līmenī un sniedzot skaidrojumu par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti subnacionālajam līmenim,
—
attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā ar pasākumu vai investīciju tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību,
—
pasākuma vai investīcijas grafiks; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem – minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks.
iii) Princips “nenodari būtisku kaitējumu”
Informācija par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju atbilstību principam “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija sniegs tehniskus norādījumus, ievērojot šīs regulas 6. panta 5. punktu.
iv) Atskaites punkti, mērķrādītāji un grafiks
Informācija par katru atskaites punktu un mērķrādītāju, kas atspoguļos progresu šā komponenta pasākumu un investīciju īstenošanā, kā minēts turpmāk:
—
kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs,
—
ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju,
—
kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pareiza izpilde,
—
kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts,
—
līdz kuram laikam tas tiks sasniegts (pa ceturkšņiem un gadiem),
—
kas un kura iestāde būs atbildīga par īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.
Tabula, kas ietver komponentu atskaites punktus, mērķrādītājus un grafiku, norādot šādu informāciju:
|
Kārtas numurs
|
Pasākuma/investīcijas nosaukums
|
Atskaites punkts vai mērķrādītājs
|
Atskaites punkta/mērķrādītāja nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji
(atskaites punkti)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītāji)
|
Izpildes grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punkta un mērķrādītāju
|
|
Pasākums/investīcija (vienībās)
|
Bāzlīnija
|
Mērķis
|
Ceturksnis
|
Gads
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
v) Finansējums un izmaksas
Informācija un paskaidrojums par komponenta un par katra pasākuma un katras investīcijas aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot:
—
izmantoto metodiku, izdarītos pamatpieņēmumus (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojumu,
—
indikatīvu visaptverošu grafiku, kura ietvaros šīs izmaksas, paredzams, varētu rasties,
—
informāciju par valsts ieguldījumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksas,
—
jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentu,
—
attiecīgā gadījumā – jebkādu informāciju par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par noteikto sviras līmeni,
—
pamatojumu saistībā ar aplēsto izmaksu ticamību un pamatotību, ja nepieciešams, ņemot vērā valstu specifiku.
vi) Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)
Ja atbalstu no fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus vai investīcijas minētās struktūras īstenos un kā šie pasākumi un investīcijas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.
Ja atbalstu no fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visu ieguvumu nodod tālāk galasaņēmējiem.
vii) Komponenta aplēstās kopējās izmaksas
Tabulu par komponentā iekļauto pasākumu un investīciju aplēstajām izmaksām aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:
|
Kārtas numurs
|
Saistītais pasākums (pasākums vai investīcija)
|
Attiecīgais laikposms
|
Aplēstās izmaksas, kurām tiek pieprasīts finansējums no fonda
|
|
Kopējā pieprasītā summa
|
Ja dati pieejami: sadalījums pa gadiem
|
|
No (datums)
|
Līdz (datums)
|
Summa (miljonos EUR)
|
2026
|
2027
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
viii) Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk
Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos attiecīgos plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākuma atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.
Atsevišķs kopsavilkuma loga variants, tabula par atskaites punktiem, mērķrādītājiem un grafiku un tabula par aplēstajām izmaksām.
2.2. KOMPONENTS [3]: tiešais ienākumu atbalsts
Informācija par komponentu “tiešais ienākumu atbalsts”:
i) Apraksts par komponentu
Kopsavilkuma logs:
Kopsavilkuma logs, 3. komponents – tiešais ienākumu atbalsts
Intervences joma: tiešais ienākumu atbalsts
Mērķis:
Pasākumi:
Aplēstās kopējās izmaksas: xx EUR, t. sk.
Izmaksas, ko pieprasa segt no fonda: xx EUR
Izmaksas, ko sedz no valsts ieguldījuma: xx EUR
ii) Apraksts par komponenta pasākumiem
Sīks apraksts par komponentu un tā konkrētajiem pasākumiem, kā arī to savstarpējām saiknēm un sinerģijām, tostarp:
—
skaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas, un atbalsta mērķiem,
—
atbalsta būtība, veids un lielums,
—
sīka informācija par atbalsta galasaņēmējiem un to noteikšanai izmantotajiem kritērijiem,
—
grafiks tiešā ienākumu atbalsta samazināšanai, kas ir saskaņots ar fonda grafiku, tostarp – konkrēts atbalsta beigu datums,
—
attiecīgā gadījumā – skaidrojums par to, kā ar atbalstu tieksies novērst dzimumu nevienlīdzību,
—
apraksts par to, kā atbalsts tiek īstenots,
—
informācija par valsts ieguldījumu nolūkā segt pasākumu izmaksas.
iii) Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem
Informācija par katru atskaites punktu un mērķrādītāju, kas atspoguļos progresu šā komponenta īstenošanā, kā minēts turpmāk:
—
kāpēc tika izvēlēts šis konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs,
—
ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju,
—
kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pareiza izpilde,
—
kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts,
—
līdz kuram laikam tas tiks sasniegts,
—
kas un kura iestāde būs atbildīga par īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu.
Tabula, kas ietver atskaites punktus, mērķrādītājus un grafiku pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumiem; zemāk dota veidne.
|
Kārtas numurs
|
Pasākums
|
Atskaites punkts vai mērķrādītājs
|
Atskaites punkta/mērķrādītāja nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji
(atskaites punkti)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītāji)
|
Izpildes grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
Pasākums (vienībās)
|
Bāzlīnija
|
Mērķis
|
Ceturksnis
|
Gads
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
iv) Pasākumu pamatojums
Pamatojums pagaidu tiešā ienākumu atbalsta nepieciešamībai, balstoties uz 6. panta 1. punktā un 8. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem:
—
kvantitatīva aplēse un kvalitatīvs skaidrojums par to, kā plānā paredzētie pasākumi samazinās enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību, un mājsaimniecību un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu,
—
pamatojums ierosinātajam pagaidu tiešā ienākumu atbalsta samazināšanas grafikam un nosacījumi, pie kuriem to vairs nepiemēro,
—
apraksts par to, kā uz pagaidu tiešā ienākumu atbalsta saņēmēju grupām tiek mērķēti arī strukturāli pasākumi un investīcijas, lai efektīvi panāktu to izkļūšanu no enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības, un apraksts par to, kā pagaidu tiešais ienākumu atbalsts papildina strukturālos pasākumus un investīcijas, lai atbalstītu mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargātus transporta lietotājus.
v) Pasākumu izmaksas
Informācija par komponenta aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, tostarp:
—
izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi un pamatojums šiem pieņēmumiem,
—
salīdzinoši izmaksu dati par faktiskajām izmaksām, ja iepriekš ir veikti līdzīgi atbalsta pasākumi,
—
jebkāda informācija par to, kāds finansējums no citiem Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu atbalstu,
—
pienācīgs detalizēts pamatojums par aplēsto izmaksu ticamību un pamatotību, tostarp visi izmantotie dati vai pierādījumi, ko pievieno plānam.
vi) Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)
Ja atbalstu no fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus minētās struktūras īstenos un kā šie pasākumi galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.
Ja atbalstu no fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visus iegūtos līdzekļus nodod tālāk galasaņēmējiem.
vii) Plāna aplēstās izmaksas attiecībā uz pagaidu tiešā ienākumu atbalsta komponentu.
Tabulu par aplēstajām komponentā iekļautā atbalsta izmaksām aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:
|
Kārtas numurs
|
Atbalsta veids
|
Attiecīgais laikposms
|
Aplēstās izmaksas, par kurām tiek pieprasīts finansējums no fonda
|
|
Kopējā pieprasītā summa
|
Ja dati pieejami: sadalījums pa gadiem
|
|
No (datums)
|
Līdz (datums)
|
Summa (miljonos EUR)
|
2026
|
2027
|
2028
|
2029
|
2030
|
2031
|
2032
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
viii) Scenārijs gadījumā, ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēma sāk darboties vēlāk
Apraksts un kvantitatīva noteikšana attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem pasākumos, investīcijās, atskaites punktos, mērķrādītājos, valsts ieguldījuma apmērā un jebkādos citos relevantos plāna elementos, kas izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, darbības sākšanas atlikšanas saskaņā ar minētās direktīvas 30.k pantu.
Atsevišķs kopsavilkuma loga variants, tabula par atskaites punktiem, mērķrādītājiem un grafiku un tabula par aplēstajām izmaksām.
2.3. Tehniskā palīdzība
Apraksts par tehniskās palīdzības darbībām, kas tiks iekļautas plānā izklāstīto pasākumu un investīciju efektīvai administrēšanai un īstenošanai saskaņā ar 8. panta 3. punktu, tostarp:
—
tehniskās palīdzības darbību būtība, veids un apjoms,
—
tehniskās palīdzības darbību aplēstās izmaksas.
2.4. Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām
Ja ir paredzēts resursus pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības fondiem saskaņā ar 11. panta 2. punktu, norāde par to, uz kurām programmām šie resursi tiks pārvietoti un kādā grafikā, un norāde par to, kā pasākumi un investīcijas, kas īstenojami saskaņā ar šīm programmām, atbilstu 3. pantā minētajiem mērķiem, tostarp, vai tie ir attiecināmi uz 8. pantā izklāstītajiem pasākumiem un investīcijām.
2.5. Kopējās aplēstās plāna izmaksas
Plāna aplēstās kopējās izmaksas, tostarp visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajam atbalstam saskaņā ar šīs regulas 11. panta 4. punktu, naudas iemaksas summa dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem un visas summas, kas darītas pieejamas papildu tehniskajai palīdzībai saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punktu.
Norāde par valsts ieguldījumu savu plānu kopējās izmaksās, tostarp norāde par visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot uz fondu no dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 1. punktu, un visiem resursiem, ko paredzēts pārvietot no fonda uz dalītās pārvaldības programmām, ievērojot šīs regulas 11. panta 2. punktu.
Apraksts par to, kā izmaksas atbilst izmaksu efektivitātes principam un kā tās ir samērīgas ar plāna paredzamo ietekmi.
Tabulu, kurā apkopo fonda izmaksas pa finansējuma avotiem, aizpilda saskaņā ar tālāk norādīto veidni:
|
Sociālā klimata plāna kopējās izmaksas
|
Pamatscenārijs
|
Direktīvas 2003/87/EK 30.k panta gadījumā
|
|
PLĀNA PAREDZAMĀS KOPĒJĀS IZMAKSAS,
t. sk.:
|
XXX EUR
|
XXX EUR
|
|
Sedz no fonda
|
XXX EUR
|
XXX EUR
|
|
Valsts ieguldījums
|
XXX EUR
|
XXX EUR
|
|
Pārvietojumi no dalītās pārvaldības programmām
|
XXX EUR
|
XXX EUR
|
|
(Pārvietojumi uz dalītās pārvaldības programmām)
|
-XXX EUR
|
-XXX EUR
|
3. ANALĪZE UN VISPĀRĒJĀ IETEKME
3.1. Definīcijas
Skaidrojums par to, kā valsts līmenī jāpiemēro enerģētiskās nabadzības un mobilitātes iespēju nabadzības definīcijas.
3.2. Prognozētā ietekme uz neaizsargātām grupām
Aplēse par to, kāda ietekme cenu palielinājumam, kurš izriet no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kura izveidota, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, visticamāk, būs uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, un uz mikrouzņēmumiem, kas ietver jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju aplēsto skaitu un to noteikšanu. Šī ietekme jāanalizē attiecīgajā teritoriālajā līmenī, kā to noteikusi katra dalībvalsts, ņemot vērā valstu īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas.
Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts, vienlaikus nodrošinot, ka aplēses tiek aprēķinātas pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī.
3.3. Plānoto pasākumu un investīciju prognozētā ietekme
Aplēse par 2. iedaļā plānoto pasākumu un investīciju prognozēto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, enerģētisko nabadzību un mobilitātes iespēju nabadzību salīdzinājumā ar iepriekš aprakstīto pamatscenāriju.
Aplēsēs izmantotās metodikas apraksts.
Kvalitatīvās un kvantitatīvās tabulas par plāna ietekmi; tālāk norādīta veidne.
|
Komponents
|
Apraksts par komponenta paredzamo ietekmi uz:
(atzīmē ietver attiecīgos kvantitatīvos rādītājus)
|
|
Energoefektivitāte
|
Ēku renovācija
|
Bezemisiju un mazemisiju mobilitāte un transports
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazinājums (vienība: mājsaimniecības)
|
|
Kopējais plāns
|
|
|
|
|
|
|
Ēku sektors
|
|
|
|
|
|
|
Autotransporta sektors
|
|
|
|
|
|
|
Komponents
|
Ietekmes kvantitatīvā noteikšana (ja pieejama)
t. i. % atšķirība no politikas ziņā neitrālas bāzlīnijas
|
|
Īstermiņa (3 turpmākie gadi)
|
Vidēja termiņa (plāna beigas)
|
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
|
Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības
|
Mājsaimniecības, kuras skar mobilitātes iespēju nabadzība
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
|
Enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības
|
Mājsaimniecības, kuras skar mobilitātes iespēju nabadzība
|
|
Kopējais plāns
|
|
|
|
|
|
|
|
Ēku sektors
|
|
|
|
|
|
|
|
Autotransporta sektors
|
|
|
|
|
|
|
Kvalitatīvā un kvantitatīvā parametra tabula par pagaidu tiešā ienākumu atbalsta pasākumu paredzamo ietekmi uz mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju, kā arī mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes iespēju nabadzība, skaita samazinājumu; zemāk dota veidne.
|
Komponents: tiešais ienākumu atbalsts
|
|
Mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazinājums
|
Apraksts par paredzamo ietekmi
|
|
Aplēse par paredzamo ietekmi; vienība: mājsaimniecības
|
|
Enerģētiski nabadzīgo un transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazinājums
|
Apraksts par paredzamo ietekmi
|
|
Aplēse par paredzamo ietekmi; vienība: mājsaimniecības
|
4. PLĀNA PAPILDINĀMĪBA UN ĪSTENOŠANA
Šī daļa attiecas uz visu plānu. Dažādie turpmāk izklāstītie kritēriji ir jāpamato attiecībā uz plānu kopumā.
4.1. Plāna uzraudzība un īstenošana
Skaidrojums par to, kā dalībvalsts plāno īstenot ierosinātos pasākumus un investīcijas, galveno uzmanību pievēršot uzraudzības un īstenošanas kārtībai un grafikam, tostarp, attiecīgā gadījumā, pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.
4.2. Atbilstība citām iniciatīvām
Skaidrojums par to, kā plāns ir saskanīgs ar informāciju, kas iekļauta, un saistībām, ko dalībvalsts uzņēmusies saskaņā ar citiem attiecīgiem plāniem un piešķīrumiem, un par mijiedarbību starp dažādu plānu īstenošanu, kā izklāstīts 6. panta 3. punktā un 16. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.
4.3. Finansējuma savstarpējā papildināmība
Informācija par esošo vai plānoto pasākumu un investīciju finansēšanu no citiem Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai, attiecīgā gadījumā, privātiem avotiem, kas veicina plānā izklāstītos pasākumus un investīcijas, tostarp informācija par pagaidu tiešo ienākumu atbalstu, ievērojot 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
4.4. Papildināmība
Skaidrojums un pamatojums tam, kā jaunie vai esošie pasākumi vai investīcijas ir papildinoši un neaizstāj regulārus valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tostarp šāds skaidrojums un pamatojums attiecībā uz plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām saskaņā ar 4. panta 5. punktu.
4.5. Ģeogrāfiskās īpatnības
Skaidrojums par to, kā plānā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, salas, tālākie reģioni un teritorijas, lauku vai attāli apgabali, mazāk pieejamas perifērijas, kalnu apgabali vai atpalikuši apgabali.
4.6. Korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršana
Sistēma, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus, izmantojot fonda nodrošinātos finanšu piešķīrumus, un kārtība, kādā novērš dubultu finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām saskaņā ar 21. pantu un III pielikumu, tostarp līdzekļus, kas tiek nodrošināti caur publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji saskaņā ar 9. pantu.
4.7. Informācija, komunikācija un redzamība
Atbilstība 23. pantā izklāstītajiem noteikumiem, kas attiecas uz publisku piekļuvi datiem, norādot tīmekļa vietni, kurā dati tiks publicēti, kā arī informācijas, komunikācijas, publicitātes un redzamības pasākumi.
Ieskicēt paredzēto valsts komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrības informētību par Savienības finansējumu.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|