EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1787 (2024. gada 13. jūnijs) par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942 (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Metāns ir otrs nozīmīgākais klimata pārmaiņu veicinātājs aiz oglekļa dioksīda (CO2) un ir vainojams pie aptuveni trešās daļas no pašreizējās sasilšanas. Metāna daudzums atmosfērā pēdējo desmit gadu laikā ir strauji pieaudzis.

(2)

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), kas izveidota Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) satvarā, savā sestajā izvērtējuma ziņojumā publicēja konstatējumu, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk antropogēno metāna emisiju pamatīga samazināšana, lai globālo sasilšanu ierobežotu līdz 1,5 oC. Minētajā ziņojumā teikts, ka, lai gan metāns atmosfērā vidēji saglabājas īsāku laiku nekā CO2, proti, 10 līdz 12 gadi salīdzinājumā ar simtiem gadu, tā siltumnīcas efekts 20 gadu laikposmā ir vairāk nekā 80 reizes spēcīgāks nekā CO2 siltumnīcas efekts. Konkrētāk, saskaņā ar IPCC datiem, lai gan 100 gadu laikposmā metānam ir 29,8 reizes lielāks globālās sasilšanas potenciāls nekā CO2, 20 gadu laikposmā tas ir 82,5 reizes spēcīgāks.

(3)

No Eiropas Vides aģentūras 2020. gada ziņojuma par gaisa kvalitāti Eiropā izriet, ka metāns ir piezemes ozona prekursora gāze un veicina gaisa piesārņojumu. Metāna emisiju novēršana ļautu ne vien risināt vides un klimata problēmas, bet arī uzlabotu cilvēka veselības aizsardzību.

(4)

ANO Vides programmas (UNEP) un Klimata un tīra gaisa koalīcijas (CCAC) jaunākās aplēses liecina: ja, izmantojot pieejamos specifiskos pasākumus un papildu pasākumus saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, līdz 2030. gadam metāna emisijas izdotos samazināt par 45 %, tad globālā sasilšana līdz 2045. gadam būtu par 0,3 oC mazāka.

(5)

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras tiešsaistes datu pakalpojumu “Pasaules enerģijas bilances” Savienība ir pasaulē lielākā fosilās enerģijas importētāja un kā tāda ir globālo metāna emisiju rašanās būtiska veicinātāja.

(6)

Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Savienībā. Savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija norādīja, ka tiks veicināta gāzes sektora dekarbonizācija, cita starpā pievēršoties ar enerģētiku saistītu metāna emisiju jautājumam. 2020. gada oktobrī Komisija pieņēma ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (“Metāna stratēģija”), kurā izklāstīti pasākumi, ar ko samazināt metāna emisijas gan Savienībā, tostarp enerģētikas sektorā, gan globālā mērogā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (4) ir noteikts mērķrādītājs, kas paredz vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā, kā arī ir noteikts saistošs Savienības iekšējais mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc likvidēšanas atskaitīšanas) vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. No šīs regulas priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma izriet, ka – saskaņā ar pieņēmumiem par vēlamo politikas risinājumu, kas paredzēts metāna tiesību akta priekšlikumam, apvienojumā ar tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pieņēmumiem – 77 % no visām metāna emisijām, kas saistītas ar naftu, gāzi un oglēm un kas prognozētas 2030. gadam, var no sociālā un vides viedokļa samazināt izmaksu ziņā lietderīgi. Tas palīdzētu ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 oC un ļautu Savienībai efektīvi uzņemties vadību metāna emisiju apkarošanā un stiprināt savu enerģētisko drošību.

(7)

Metāna emisijas aptver Regulā (ES) 2021/1119 noteiktie Savienības 2030. gada siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāji un saistošie nacionālie emisiju samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (5). Tomēr pašlaik nav Savienības tiesiskā regulējuma, kas paredzētu konkrētus pasākumus, ar kuriem samazināt antropogēnās metāna emisijas enerģētikas sektorā. Turklāt, lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (6) attiecas uz metāna emisijām no minerāleļļas un gāzes pārstrādes, tā neattiecas uz metāna emisijām no citām darbībām enerģētikas sektorā.

(8)

Tālab šī regula būtu jāpiemēro metāna emisiju samazināšanai naftas un fosilās gāzes augšposma izpētē un ieguvē, neaktīvos urbumos, pagaidu kārtā tamponētos urbumos un galīgi tamponētos un pamestos urbumos, fosilās gāzes savākšanā un pārstrādē, gāzes pārvadē, sadalē un pazemes krātuvēs un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) termināļos. Šī regula būtu jāpiemēro arī aktīvām apakšzemes ogļraktuvēm un virszemes ogļraktuvēm, un slēgtām vai pamestām apakšzemes ogļraktuvēm.

(9)

Noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, monitoringu, ziņošanu un verifikāciju naftas, gāzes un ogļu sektorā, kā arī par minēto emisiju samazināšanu, tostarp paredzot noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) apsekojumus un ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā un vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību pret metāna emisijām, būtu jānosaka ar piemērotu Savienības tiesisko regulējumu. Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jāvairo pārredzamība attiecībā uz fosilās enerģijas importu Savienībā un jāsekmē virzība uz metāna emisiju mazināšanas risinājumu plašāku ieviešanu visā pasaulē. Saistībā ar globālās sasilšanas potenciālu būtu jāizmanto 20 gadu un 100 gadu laikposms.

(10)

Paredzams, ka, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, būs nepieciešamas regulēto subjektu investīcijas, un ar šādām investīcijām saistītās izmaksas būtu jāņem vērā tarifu noteikšanā, tomēr ievērojot efektivitātes principus. Nepieciešamajām izmaksām nevajadzētu radīt nesamērīgu finansiālo slogu tiešajiem lietotājiem un patērētājiem.

(11)

Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ vismaz viena kompetentā iestāde, kas pārrauga to, ka operatori, uzņēmumi, raktuvju operatori un importētāji patiešām pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, un būtu jāinformē Komisija par šādu iecelšanu un visām izmaiņām tajā. Minētās kompetentās iestādes būtu jānodrošina ar pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, un tām būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai saskaņā ar uzdevumiem, kas tām konkrēti uzticēti. Kompetentajām iestādēm būtu jāizveido kontaktpunkts. Ņemot vērā, ka gan darbības enerģētikas sektorā, gan metāna emisijas pēc rakstura ir pārrobežu parādība, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar Komisiju. Minētajā sakarā, lai veicinātu ciešu sadarbību, Komisijai un kompetentajām iestādēm būtu kopā jāveido šo regulu piemērojošo publisko iestāžu tīkls, paredzot nepieciešamo kārtību informācijas un paraugprakses apmaiņai, un jārada iespējas savstarpēji apspriesties.

(12)

Lai nodrošinātu šīs regulas raitu un efektīvu īstenošanu, Komisijai būtu dalībvalstis jāatbalsta ar tehniskā atbalsta instrumentu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (7), nodrošinot individuāli pielāgotas tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu un īstenotu reformas, tostarp reformas, kas veicina metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā. Minētais tehniskais atbalsts varētu ietvert, piemēram, administratīvo spēju stiprināšanu, tiesiskā regulējuma saskaņošanu un nozīmīgas paraugprakses apmaiņu.

(13)

Lai kompetentās iestādes varētu izpildīt savus uzdevumus, operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem un importētājiem būtu jāsniedz minētajām kompetentajām iestādēm visa nepieciešamā palīdzība. Turklāt operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem un importētājiem visas nepieciešamās kompetento iestāžu apzinātās darbības būtu jāveic kompetento iestāžu noteiktā periodā vai citā periodā, par kuru panākta vienošanās ar kompetentajām iestādēm.

(14)

Vienam no galvenajiem kompetento iestāžu rīcībā esošajiem mehānismiem vajadzētu būt inspekcijām, tostarp dokumentācijas un uzskaites dokumentu pārbaudei, emisiju mērījumiem un pārbaudēm uz vietas. Inspekcijas būtu jāveic regulāri, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto novērtējumu par riskiem, piemēram, vides riskiem, kas saistīti ar katru objektu. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā izveidotie kontroles mehānismi un tām pieejamā paraugprakse. Turklāt būtu arī jāveic inspekcijas, lai izmeklētu pamatotas sūdzības un neatbilstības gadījumus un lai nodrošinātu, ka komponentu remonts vai nomaiņa un mitigācijas pasākumi notiek saskaņā ar šo regulu, kā arī lai regulāri pārbaudītu importētāju atbilstību šai regulai. Ja kompetentās iestādes konstatē šīs regulas nopietnu pārkāpumu, tām būtu jāizdod rīkojums, kādi korektīvie pasākumi ir jāveic operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam. Alternatīvi kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nolemt uzdot operatoram, uzņēmumam, raktuves operatoram vai importētājam, lai tie iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai korektīvo pasākumu kopumu pārkāpuma novēršanai. Kompetentajām iestādēm būtu jāved inspekciju uzskaite un jāpublisko attiecīgā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (8).

(15)

Lai noteiktu šīs regulas pārkāpuma smagumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā videi nodarītais kaitējums un ietekme uz cilvēka drošību un veselību, kā arī iespējamība, ka pārkāpums būtiski ietekmēs datu ticamību un noturību saistībā ar šajā regulā noteiktajiem monitoringa un ziņošanas pienākumiem.

(16)

Tā kā daži metāna emisiju avoti atrodas urbanizētu teritoriju vai dzīvojamo rajonu tuvumā un ņemot vērā to ietekmi uz veselību, vidi un klimatu, fiziskām vai juridiskām personām vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotas sūdzības kompetentajām iestādēm par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētajā sakarā vajadzētu būt iespējamam izmantot Eiropas e-tiesiskuma portālu, lai mitinātu attiecīgo informāciju, ko darījušas pieejamu dalībvalstis, jo īpaši kompetento iestāžu kontaktinformāciju, svarīgākos sūdzību procedūras posmus, kā arī tiesības un pamatnoteikumus, kas jāievēro. Kompetentajām iestādēm sūdzības iesniedzēji būtu pastāvīgi jāinformē par procedūru un pieņemtajiem lēmumiem, un tiem būtu jāsaņem galīgais lēmums saprātīgā termiņā pēc sūdzības iesniegšanas.

(17)

Pamatīga verifikācijas sistēma uzlabo paziņoto datu ticamību. Turklāt metāna emisiju mērījumu lielā detalizētība un tehniskā sarežģītība ir tāda, ka operatoru, uzņēmumu, raktuvju operatoru un importētāju paziņotie metāna emisiju dati ir pienācīgi jāverificē. Lai gan ir iespējama pašverifikācija, trešo personu veikta verifikācija nodrošina lielāku neatkarību un pārredzamību. Turklāt tas dod iespēju izveidot tādu saskaņotu kompetenču un zināšanu līmeņa kopumu, kāds var nebūt pieejams visām publiskajām struktūrām. Verificētāji būtu jāakreditē akreditācijas struktūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (9) vai citādi jāpilnvaro tādā veidā, kas ir salīdzināms ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. Tādējādi neatkarīgiem verificētājiem būtu jānodrošina, ka operatoru, uzņēmumu, raktuvju operatoru un importētāju sagatavotie emisiju ziņojumi ir precīzi un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Verifikācijas darbībām vajadzētu būt saskaņotām ar attiecīgajiem Eiropas vai citiem starptautiskajiem standartiem un metodikām verificētājiem, un tajās būtu pienācīgi jāņem vērā verificējamo darbību raksturs. Verificētājiem būtu jāpārskata emisiju ziņojumos iekļautie dati, lai novērtētu datu uzticamību, ticamību un precizitāti. Lai nodrošinātu datu precizitāti, verificētājiem attiecīgā gadījumā būtu jāveic izziņotas un neizziņotas objektu pārbaudes. Verificētājiem vajadzētu būt nošķirtiem no kompetentajām iestādēm, un tiem vajadzētu būt neatkarīgiem no operatoriem, uzņēmumiem, raktuvju operatoriem un importētājiem, kuriem būtu jāsniedz verificētājiem visa nepieciešamā palīdzība, lai darītu iespējamas vai atvieglotu verifikācijas darbības, jo īpaši saistībā ar piekļuvi objektiem un dokumentācijas vai reģistru uzrādīšanu.

(18)

Pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, Komisijai, kompetentajām iestādēm un verificētājiem būtu jāņem vērā informācija, kas darīta pieejama starptautiskā mērogā, piemēram, ko darījusi pieejamu Starptautiskā metāna emisiju observatorija (IMEO), jo īpaši attiecībā uz datu agregēšanas un analīzes metodiku un to metodiku un statistisko procesu verifikāciju, ko operatori, uzņēmumi, raktuvju operatori un importētāji izmanto datu kvantificēšanai savos emisiju ziņojumos. Minētajā sakarā atsauces kritēriji var ietvert Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerības (OGMP) ziņošanas sistēmu, tehnisko norāžu dokumentus un ziņošanas veidnes.

(19)

IMEO 2020. gada oktobrī izveidoja Savienība partnerībā ar UNEP, CCAC un Starptautisko Enerģētikas aģentūru, un ar to iepazīstināja G20 samitā 2021. gada oktobrī. IMEO ir uzdots pasaules līmenī vākt, saskaņot, verificēt un publicēt datus par antropogēnajām metāna emisijām. IMEO varētu būt nozīme superemitentu identificēšanā, izmantojot agrīnas atklāšanas un brīdināšanas sistēmu.

(20)

Savienībai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (10) un UNFCCC ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (11) (“Parīzes nolīgums”) pusei ir pienākums katru gadu sniegt inventarizācijas ziņojumu par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir dalībvalstu nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu apkopojums, kurš sagatavots, izmantojot IPCC akceptētu labas prakses metodiku.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (12) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par saviem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata datiem un savām nacionālajām prognozēm. Saskaņā ar minēto regulu šī informācija jāziņo, ievērojot UNFCCC ziņošanas vadlīnijas, un bieži vien tās pamatā ir standarta emisijas faktori, nevis tieši avota līmeņa mērījumi, un tas nozīmē, ka nav pārliecības par emisiju izcelsmi, biežumu un daudzumu.

(22)

Valstu dati, kas paziņoti, ievērojot UNFCCC ziņošanas noteikumus, tiek iesniegti UNFCCC sekretariātam vajadzīgajā detalizācijas pakāpē saskaņā ar IPCC vadlīnijām. Minētajā sakarā IPCC parasti iesaka izmantot augstākas detalizācijas pakāpes metodes tiem emisiju avotiem, kuri būtiski ietekmē valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu tādos aspektos kā absolūtais līmenis, tendences vai nenoteiktība.

(23)

Detalizācijas pakāpe atspoguļo metodoloģisko sarežģītības līmeni. Pastāv trīs detalizācijas pakāpes. 1. pakāpes metodes parasti izmanto IPCC standarta emisijas faktorus, un tām ir vajadzīgi paši elementārākie un vismazāk dezagregētie darbības dati. Augstākās detalizācijas pakāpēs parasti izmanto sīkāk izstrādātas metodes un avotam, tehnoloģijai, reģionam vai valstij specifiskus emisijas faktorus, kuru pamatā bieži vien ir mērījumi un kam parasti ir vajadzīgi sīkāk dezagregēti darbības dati. Konkrētāk, 2. detalizācijas pakāpe nozīmē, ka ir jāizmanto valstij specifiskie, nevis standarta emisijas faktori, savukārt 3. pakāpē jāizmanto dati vai mērījumi par katru objektu atsevišķi un atsevišķa objekta līmenī ir jāpiemēro stingrs augšupējs novērtējums pēc avota veida. IPCC savā 2019. gada precizējumā, kas attiecas uz IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, norādīja, ka virzība no 1. pakāpes uz 3. pakāpi nozīmē, ka ar metānu saistīto emisiju mērījumu noteiktība aizvien pieaug.

(24)

Dalībvalstu prakse attiecībā uz to, kādā detalizētības pakāpē tās ziņo UNFCCC sekretariātam par savām ar enerģētiku saistītajām metāna emisijām, ir atšķirīga. Ziņošana 2. detalizācijas pakāpē par lieliem emisiju avotiem atbilst IPCC ziņošanas vadlīnijām, jo 2. pakāpes metodes tiek uzskatītas par augstākas pakāpes metodēm. Vairākās dalībvalstīs joprojām ļoti plaši ir izplatīts tas, ka par metāna emisijām no oglēm, gāzes un naftas ziņo 1. detalizācijas pakāpē, proti, zemākajā līmenī. Tā rezultātā dažādās dalībvalstīs tiek izmantota atšķirīga ar enerģētiku saistīto metāna emisiju aplēšanas un ziņošanas metodika.

(25)

Pašlaik daudzās valstīs nozīmīgākie metāna emisiju kvantificēšanas un mitigācijas pasākumi vēl aizvien ir saistīti ar brīvprātīgām, pašas nozares virzītām iniciatīvām. Viena no galvenajām nozares virzītajām iniciatīvām enerģētikas sektorā ir OGMP – brīvprātīga metāna emisiju mērīšanas un ziņošanas iniciatīva, ko 2014. gadā izveidoja UNEP un CCAC, kuras valdē ir pārstāvēta arī Komisija. OGMP galvenais uzdevums ir izstrādāt paraugpraksi, kā padarīt pieejamāku globālo informāciju par metāna emisiju kvantificēšanu un pārvaldību un kā stimulēt mitigācijas darbības nolūkā samazināt metāna emisijas. OGMP darbā pie standartu un metodiku izstrādes ir iesaistītas valdības, pilsoniskā sabiedrība un uzņēmumi. Līdz šim vairāk nekā 115 uzņēmumi, kuru aktīvi atrodas vairāk nekā 60 valstīs piecos kontinentos un kuri pārstāv vairāk nekā 35 % no pasaules naftas un gāzes ražošanas darbībām un vairāk nekā 70 % no LNG plūsmām, ir kļuvuši par UNEP OGMP 2.0 dalībniekiem. OGMP 2.0 satvars ir metāna emisiju dinamiskā standarta jaunākā versija, un tas var būt piemērota bāze metāna emisiju standartiem, kas balstās uz pārdomātiem zinātnes standartiem.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzlabo metāna emisiju mērīšana un paziņoto datu kvalitāte, tostarp par galvenajiem metāna emisiju avotiem, kas saistīti ar Savienībā saražoto un patērēto enerģiju. Turklāt būtu jānodrošina, ka ir pieejami avota līmeņa dati un ka metāna emisijas tiek pienācīgi kvantificētas, jo tas vairos ziņošanas ticamību un paplašinās pienācīgu mitigācijas pasākumu tvērumu.

(27)

Lai kvantificēšana un ziņošana būtu efektīva, būtu jānosaka, ka operatoriem un uzņēmumiem metāna emisijas ir jākvantificē un par tām jāziņo sadalījumā pa avotiem un ka agregētie dati ir jādara pieejami dalībvalstīm, lai dalībvalstis varētu uzlabot savu inventarizācijas pārskatu un ziņojumu pareizību. Turklāt ir vajadzīga paziņoto datu efektīva verifikācija. Lai līdz minimumam samazinātu operatoru un uzņēmumu administratīvo slogu, ziņošanai būtu jānotiek reizi gadā.

(28)

Šī regula, kuras pamatā ir OGMP 2.0 satvara attiecīgās daļas, palīdz ievākt uzticamus un neapstrīdamus datus, kas veido pietiekamu bāzi metāna emisiju monitoringam, un vajadzības gadījumā nodrošina papildu pasākumus metāna emisiju turpmākai ierobežošanai.

(29)

OGMP 2.0 satvarā ir pieci ziņošanas līmeņi. Ziņošana avota līmenī sākas 3. līmenī, ko uzskata par pielīdzināmu UNFCCC 3. detalizācijas pakāpei. Tajā var izmantot vispārējos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0 satvara 4. līmenī nozīmē, ka jāveic tieši avota līmeņa metāna emisiju mērījumi, un tajā var izmantot specifiskos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0 satvara 5. līmenī nozīmē, ka papildus metāna emisiju kvantificēšanai avota līmenī ir jāveic komplementāri objekta līmeņa mērījumi. Turklāt OGMP 2.0 satvars paredz, ka uzņēmumiem tiešie metāna emisiju mērījumi ir jāpaziņo 3 gadu laikā pēc pievienošanās OGMP 2.0 satvaram attiecībā uz pašu ekspluatētiem aktīviem un piecu gadu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētiem aktīviem. Termiņi, kuros operatoriem un uzņēmumiem ir jāiesniedz šajā regulā prasītie ziņojumi, būtu jānosaka, pamatojoties uz OGMP 2.0 īstenoto pieeju attiecībā uz ziņošanu avota līmenī un ņemot vērā to, ka daudzi Savienības uzņēmumi jau ir pievienojušies OGMP 2.0. Papildus kvantificēšanai avota līmenī kvantificēšana objekta līmenī dod iespēju novērtēt, verificēt un salīdzināt avota līmeņa aplēses, kas agregētas pa objektiem, un tas savukārt piešķir lielāku ticamību paziņotajām emisijām. Līdzīgi kā OGMP 2.0 satvarā, būtu jānosaka, ka ir jāveic objekta līmeņa mērījumi, lai būtu iespējams sabalansēt kvantificēšanu avota līmenī.

(30)

Saskaņā ar datiem no Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata, kura pamatā ir nacionālie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskati, kas paziņoti atbilstoši Regulai (ES) 2018/1999, vairāk nekā puse no visām tiešajām metāna emisijām enerģētikas sektorā ir saistīta ar netīšu metāna izdalīšanos atmosfērā. Naftas un gāzes gadījumā šādas netīšas metāna emisijas veido lielāko daļu no metāna emisijām.

(31)

Netīšas metāna noplūdes atmosfērā var rasties urbšanas un ieguves, kā arī apstrādes, glabāšanas, pārvades un sadales tiešajiem lietotājiem laikā. Šādas noplūdes var rasties arī neaktīvos urbumos, pagaidu kārtā tamponētos urbumos vai galīgi tamponētos un pamestos urbumos. Ir metāna emisijas, pie kurām vainojami tehnisko komponentu, piemēram, savienojumu, atloku un vārstu, defekti vai parastais nolietojums vai komponenti, kas sabojāti, piemēram, avārijas gadījumā. Korozija var arī izraisīt noplūdes no spiedieniekārtu sieniņām.

(32)

Lai samazinātu metāna emisijas, operatoriem būtu jāveic visi atbilstošie mitigācijas pasākumi, lai samazinātu darbībās radušās metāna emisijas.

(33)

Konkrētāk, noplūžu izraisītas metāna emisijas visbiežāk tiek samazinātas, pateicoties NAN apsekojumiem, ko veic, lai noplūdes vispirms konstatētu un pēc tam noplūdes novērstu vai nomainītu komponentus, kuros radusies noplūde. Tāpēc operatoriem būtu jāveic periodiski NAN apsekojumi, tostarp metānu novadošo komponentu apsekojumi, lai pārbaudītu, vai aprīkojumam nav darbības traucējumi.

(34)

Tālab būtu jāizstrādā saskaņota pieeja, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem Savienībā. Šāda pieeja ietvertu NAN apsekojumiem noteiktās minimālās prasības, taču vienlaikus dalībvalstīm un operatoriem tiktu dota arī pietiekama rīcības brīvība. Minētā rīcības brīvība ir vajadzīga, lai dotu iespējas inovācijai un jaunu komponentu, jaunu NAN tehnoloģiju un jaunu atklāšanas metožu izstrādei un tādējādi tiktu novērsta tehnoloģiju iesīkste, kura nāk par sliktu vides aizsardzībai. Nemitīgi parādās jaunas NAN tehnoloģijas un jaunas atklāšanas metodes, un dalībvalstīm būtu jāveicina inovācija šajā sektorā, lai būtu iespējams ieviest precīzus un arī izmaksu ziņā visefektīvākos komponentus, NAN tehnoloģijas un atklāšanas metodes, kas rada vismazāk emisiju.

(35)

Pienākumi attiecībā uz NAN apsekojumiem būtu jānosaka tā, ka tie atspoguļo paraugpraksi. NAN apsekojumiem galvenokārt vajadzētu būt vērstiem uz noplūžu pēc iespējas ātrāku konstatēšanu un novēršanu, veicot komponenta, kurā radusies noplūde, remontu vai nomaiņu, nevis uz to kvantificēšanu, un zonas ar lielāku noplūžu risku būtu jāpārbauda biežāk. Nosakot NAN apsekojumu biežumu un pieņemot lēmumu par komponenta remontu vai nomaiņu, būtu jāvadās ne tikai pēc vajadzības saremontēt vai nomainīt tos komponentus, no kuriem metāns izplūst tādā līmenī, kas pārsniedz metāna emisiju robežvērtību, bet arī pēc operacionāliem apsvērumiem, proti, ņemot vērā drošuma apdraudējumus. Tas nozīmē, ka, ja tiek konstatēts lielāks drošuma risks vai lielāks metāna emisiju risks, kompetentajām iestādēm vajadzētu būtu iespējai ieteikt biežākus NAN apsekojumus attiecīgajiem komponentiem vai komponentu nomaiņu ar tādu tehnoloģiju, kurā noplūžu iespējamība ir mazāka. Visas noplūdes neatkarīgi no to lieluma būtu jāapseko un jāpārbauda, jo nelielas noplūdes var pārtapt lielākās. Pēc noplūdes novēršanas būtu jāpārliecinās, ka remontdarbi bijuši efektīvi. Lai būtu iespējams izmantot jaunus vai modernākus komponentus vai jaunas metāna emisiju atklāšanas tehnoloģijas, būtu jānorāda metāna zudumu apjoms, kuru sasniedzot vai pārsniedzot, ir jāveic remontdarbi, bet tajā pašā laikā operatoriem vajadzētu būt iespējai pašiem izvēlēties, kādu atklāšanas ierīci izmantot. Attiecīgā gadījumā NAN apsekojumu ietvaros vajadzētu būt iespējamam izmantot atklāšanas tehnoloģijas, piemēram, nepārtrauktu monitoringu, ja vien tā atbilst šīs regulas prasībām par modernu atklāšanas tehnoloģiju. Operatoriem ar vislabāko sniegumu, kuri ražo vai pārstrādā naftu vai dabasgāzi, vajadzētu būt iespējai piemērot dažādus NAN apsekojumu biežumus, ja ir izpildīti šīs regulas nosacījumi un ir saņemts kompetento iestāžu apstiprinājums.

(36)

NAN apsekojumi būtu jāveic, izmantojot piemērotas pieejamās tehnoloģijas un atklāšanas metodes, lai konstatētu noplūdes: virszemes komponentiem un komponentiem virs jūras līmeņa – cik iespējams tuvu katram atsevišķam potenciālajam emisijas avotam; pazemes komponentiem – zemes un atmosfēras saskares punktā kā pirmo posmu un, ja tiek atklāta iespējama noplūde, cik iespējams tuvu emisijas avotam kā otro posmu; un izmantojot labākās atklāšanas metodes, kas ir komerciāli pieejamas atkrastes komponentiem zem jūras līmeņa vai zem jūras gultnes.

(37)

Attiecībā uz pazemes komponentiem NAN apsekojumus parasti veic, izmantojot procesu, ko veido divi posmi. Pirmajā posmā veic noplūžu pirmo atklāšanu un nosaka, vai zemē rakt vai urbt šurfu, ja cauruļvadam var piekļūt tieši. Operatori rok vai urbj zemē, ja noplūde ir sasniegusi vai pārsniedz noplūžu pirmās atklāšanas robežvērtību. Otrajā posmā veic noplūžu otro atklāšanu un nosaka, vai noplūde ir jānovērš. Operatori novērš noplūdi, ja tā ir sasniegusi vai pārsniedz noplūžu otrās atklāšanas robežvērtību.

(38)

Minimālās atklāšanas robežas palīdz nodrošināt, ka atklāšanas ierīces ir pietiekami jutīgas, lai atklātu noplūdes, kā prasīts šajā regulā. Komisijai, ņemot vērā dažādos komponentu veidus un NAN apsekojumus, būtu visām komponentu kategorijām jānosaka minētās minimālās atklāšanas robežas un arī izmantojamās atklāšanas metodes, kā arī jānosaka robežvērtības, kas piemērojamas pazemes komponentu NAN apsekojumu pirmajam posmam.

(39)

Remonts vai nomaiņa būtu jāveic tūlīt pēc tam, kad ir atklāta noplūde, kas ir sasniegusi vai pārsniedz šajā regulā noteikto robežvērtību, vai iespējami drīz pēc atklāšanas. Lai gan varētu būt nepieciešams ņemt vērā ārkārtas drošības, administratīvos un tehniskos aspektus, būtu jāsniedz pierādījumi, kas pamato jebkādus remonta vai nomaiņas kavējumus. Remonta vai nomaiņas veikšanai būtu jāizmanto labākās tehnoloģijas, kas ir komerciāli pieejamas un kas nodrošina ilgtermiņa aizsardzību pret turpmākām noplūdēm.

(40)

Mazas savienotas sistēmas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/944 (13), sistēmas apturēšanas gadījumā var saskarties ar piegādes drošības un tīkla stabilitātes problēmām. Tāpēc, lai izvairītos no šādiem piegādes drošības riskiem, remonta vai nomaiņas darbi būtu jāveic sistēmas plānotās apturēšanas laikā.

(41)

Ņemot vērā, cik liela ietekme novadīšanai atmosfērā ir uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, tā būtu jāaizliedz, izņemot ārkārtas situāciju vai darbības traucējuma vai dažu konkrētu notikumu laikā, kad no tās nav iespējams izvairīties un tā ir katrā ziņā nepieciešama. Lai nodrošinātu, ka operatori neizmanto iekārtas, kas paredzētas novadīšanai atmosfērā, būtu jāpieņem tehnoloģiju standarti, kas ļauj izmantot alternatīvas ar zemāku emisiju līmeni.

(42)

Sadedzināšanu lāpā uzskata par sistemātisku sadedzināšanu lāpā, ja to veic naftas, gāzes un ogļu normālas ieguves gaitā un nav atbilstošu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai iegūto gāzi varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu. Sistemātiska sadedzināšana lāpā būtu jāaizliedz. Sadedzināšana lāpā būtu jāatļauj, ja tā ir vienīgā alternatīva novadīšanai atmosfērā un ja novadīšana atmosfērā nav aizliegta. Sistemātiskas sadedzināšanas lāpā novēršana arī palielinātu dabasgāzes pieejamību gāzes tirgiem. Novadīšana atmosfērā videi kaitē vairāk nekā sadedzināšana lāpā, jo izdalījusies gāze parasti satur ļoti daudz metāna, savukārt sadedzināšanas lāpā laikā metāns tiek oksidēts CO2, kam ir mazāks globālās sasilšanas potenciāls. Tāpēc, ja nav citas izvēles, priekšroka būtu jādod sadedzināšanai lāpā, nevis novadīšanai atmosfērā.

(43)

Lai sadedzināšanu lāpā varētu izmantot par alternatīvu novadīšanai atmosfērā, izmantotajām ierīcēm ir jāspēj efektīvi metānu sadedzināt. Tālab gadījumos, kad sadedzināšana lāpā ir atļauta, būtu jāparedz arī prasības par sadedzināšanas efektivitāti, un būtu pakāpeniski jāatsakās no tādām sadedzināšanas lāpā ierīcēm, kuru projektētais noārdīšanas un likvidēšanas efektivitātes līmenis ir zem 99 %. Būtu arī jānosaka, ka jāizmanto automātiski iedegļi vai nepārtrauktas darbības iedegļi, jo tie nodrošina stabilāku aizdegšanos, ko neietekmē vējš.

(44)

Metāna atpakaļievadīšanai vai utilizācijai uz vietas objektā, vai metāna nosūtīšanai uz tirgu būtu vienmēr jādod priekšroka salīdzinājumā ar novadīšanu atmosfērā vai sadedzināšanu lāpā. Operatoriem, kas izmanto novadīšanu atmosfērā, būtu kompetentajām iestādēm jāsniedz pierādījumi, ka metāna atpakaļievadīšana, utilizācija uz vietas objektā, uzkrāšana vēlākai izmantošanai, nosūtīšana uz tirgu vai sadedzināšana lāpā nebija iespējama, un operatoriem, kas izmanto sadedzināšanu lāpā, kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz pierādījumi, ka metāna atpakaļievadīšana, izmantošana uz vietas objektā, uzkrāšana vēlākai izmantošanai vai nosūtīšana uz tirgu nebija iespējama.

(45)

Operatoriem būtu kompetentajām iestādēm nekavējoties jāziņo par būtiskiem novadīšanas atmosfērā notikumiem un sadedzināšanas lāpā notikumiem, kā arī katru gadu minētajām iestādēm jāsniedz visaptverošāki ziņojumi par visiem novadīšanas atmosfērā notikumiem un sadedzināšanas lāpā notikumiem. Tāpat tiem būtu jānodrošina, ka novadīšanas atmosfērā un sadedzināšanas lāpā aprīkojums un ierīces atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem.

(46)

Metāna emisijas no neaktīviem urbumiem, pagaidu kārtā tamponētiem urbumiem un galīgi tamponētiem un pamestiem urbumiem apdraud veselību, drošumu un vidi. Tāpēc uz minētajiem urbumiem un urbuma laukumiem joprojām būtu jāattiecina monitoringa, tostarp kvantificēšanas un, ja ir šāds spiediena monitoringa aprīkojums, spiediena monitoringa un ziņošanas pienākumi, un attiecīgā gadījumā būtu jāveic minēto urbumu un urbuma laukumu galīga tamponāža, sanācija un remediācija. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu uzņemties galveno lomu, jo īpaši inventarizācijas pārskatu izstrādē un, kad nav iespējams identificēt nevienu atbildīgo pusi, ziņošanā par metāna emisijām, un mitigācijas plānu izstrādē skaidri noteiktos termiņos.

(47)

Galīgi tamponētu un pamestu urbumu gadījumā būtu jānodrošina pienācīga dokumentācija, kas apliecina metāna emisiju neesamību, par visiem urbumiem, kuri ir galīgi tamponēti un pamesti 30 gadu laikā pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai šīs regulas spējā stāšanas dienā vai pēc tam, un, ja šāda dokumentācija ir pieejama, par urbumiem, kuri ir galīgi tamponēti un pamesti vairāk nekā 30 gadu laikā pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Šādā dokumentācijā būtu jāiekļauj vismaz uz emisijas faktoriem balstīta vai uz paraugiem balstīta kvantificēšana vai ticami pierādījumi par galīgo apakšzemes izolāciju saskaņā ar ISO 16530–1:2017, proti, piemērojamo starptautisko standartu par urbumu integritāti naftas un dabasgāzes rūpniecībā.

(48)

Ja kompetentajām iestādēm tiek sniegti ticami pierādījumi par būtiskiem metāna emisiju daudzumiem, attiecīgi, neaktīvā atkrastes urbumā, pagaidu kārtā tamponētā urbumā vai galīgi tamponētā un pamestā urbumā, kurus apstiprinājusi neatkarīga trešā persona, kompetentajām iestādēm būtu jālemj par to, ka attiecībā uz minēto urbumu piemēro tos pienākumus, kuri noteikti pagaidu kārtā tamponētiem urbumiem.

(49)

Dalībvalstīs esošo neaktīvu urbumu, pagaidu kārtā tamponētu urbumu un galīgi tamponētu un pamestu urbumu skaits būtiski atšķiras, un dažās dalībvalstīs šādu urbumu skaits to teritorijā ir ļoti liels. Šādām dalībvalstīm būtu jāļauj piemērot pakāpeniskāku pieeju pienākumu izpildei attiecībā uz minēto urbumu inventarizācijas saraksta izveidi, lai nodrošinātu ar minēto inventarizācijas sarakstu saistīto izmaksu un administratīvā sloga samērīgumu.

(50)

Tā kā iespējamība, ka metāna noplūdes no atkrastes urbumiem sasniegs virsmu, ir atkarīga no vairākiem faktoriem un parasti samazinās līdz ar ūdens dziļumu un tā kā, palielinoties ūdens dziļumam un attālumam no krasta, palielinās arī resursi, kas nepieciešami, lai apsekotu atkrastes urbumus un tajos iejauktos, attiecībā uz tiem atkrastes urbumiem, kuri atrodas lielākā ūdens dziļumā, būtu jāapsver atbrīvojumi no dažiem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, ja var sniegt pārliecinošus pierādījumus, ka minēto urbumu iespējamo metāna emisiju ietekme uz klimatu, visticamāk, būs nenozīmīga.

(51)

Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata dati liecina, ka metāna emisijas no ogļraktuvēm ir lielākais atsevišķais metāna emisiju avots Savienības enerģētikas sektorā. 2019. gadā tiešās emisijas ogļu sektorā bija 31 % no visām metāna emisijām, kas ir gandrīz tikpat, cik tiešās metāna emisijas naftas un fosilās gāzes sektoros kopā, proti, 33 %.

(52)

Pašlaik nav konkrētu Savienības mēroga tiesību aktu, kas ierobežotu metāna emisijas ogļu sektorā, neraugoties uz to, ka ir pieejams plašs mitigācijas tehnoloģiju klāsts. Ogļu sektorā nav arī Savienības vai starptautiska monitoringa, ziņošanas un verifikācijas standarta. Savienībā par metāna emisijām no ogļu rūpniecības tiek ziņots dalībvalstu ziņojumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām. Dati par apakšzemes ogļraktuvēm ir iekļauti arī Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (14).

(53)

Jaunākie pētījumi liecina, ka metāna emisijas galvenokārt ir saistītas gan ar aktīvo, gan slēgto, gan pamesto apakšzemes ogļraktuvju izstrādi. Aktīvās apakšzemes ogļraktuvēs metāna koncentrācija gaisā tiek pastāvīgi kontrolēta, jo tā ir drauds veselībai un drošībai. Apakšzemes ogļraktuvēs lielākā daļa metāna emisiju rodas ventilācijas un degazācijas jeb gāzu atdalīšanas sistēmās, kas ir divi galvenie veidi, kā tiek samazināta metāna koncentrācija ogļraktuves gaisa kanālos.

(54)

Kad ieguve ir pārtraukta un ogļraktuve ir slēgta vai pamesta, tajā turpina izdalīties metāns, ko dēvē par “pamesto raktuvju metānu” (PRM). Šādas metāna emisijas parasti rodas precīzi nosakāmos avota punktos, piemēram, ventilācijas šahtās vai spiediena samazināšanas atverēs. Tā kā klimata ieceres kļuvušas vērienīgākas un enerģijas ražošanā notiek pāreja uz mazāk oglekļietilpīgiem energoresursiem, domājams, ka PRM emisijas Savienībā palielināsies. Tiek lēsts, ka pat 10 gadus pēc izstrādes pārtraukšanas no neapplūdinātām ogļraktuvēm metāns joprojām tiek emitēts līmenī, kas sasniedz aptuveni 40 % no slēgšanas laikā reģistrētā līmeņa. Turklāt apiešanās ar PRM vēl aizvien ir ļoti dažāda, jo Savienībā atšķiras īpašumtiesību un ekspluatācijas tiesību un pienākumu regulējums. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido inventarizācijas saraksti ar slēgtajām apakšzemes ogļraktuvēm un pamestajām apakšzemes ogļraktuvēm, kurās darbības ir pārtrauktas pēc 1954. gada 3. augusta, un būtu jāprasa, lai identificētā atbildīgā puse uzstāda metāna emisiju mērierīces.

(55)

Aktīvās virszemes ogļraktuvēs Savienībā ražo lignītu, un tās emitē mazāk metāna nekā apakšzemes ogļraktuves. Lignīta ogļraktuves Savienībā galvenokārt ir atklātā paņēmiena virszemes ogļraktuves, izņemot vienu lignīta apakšzemes ogļraktuvi vienā dalībvalstī. Savienības siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskats liecina, ka 2019. gadā aktīvās virszemes ogļraktuves emitēja 166 kilotonnas metāna salīdzinājumā ar 828 kilotonnām metāna, ko emitēja apakšzemes ogļraktuves. Metāna emisiju no virszemes ogļraktuvēm mērīšana ir sarežģīta, jo metānam ir tendence izkliedēties plašā teritorijā. Tāpēc, neraugoties uz atbilstošas tehnoloģijas pieejamību, metāna emisijas no virszemes ogļraktuvēm mēra reti. Metāna emisijas no virszemes ogļraktuvēm var aprēķināt, izmantojot baseinam specifiskos ogļu emisijas faktorus un – kas dod lielāku precizitāti – raktuvēm specifiskos vai atradnēm specifiskos emisijas faktorus, jo ogļu baseinos ir atradnes ar atšķirīgu metānsaturību. Emisijas faktorus var noteikt, mērot gāzes saturu ogļu slāņos, no kuriem ņemti paraugi no izpētes urbumu serdēm. Tāpēc raktuvju operatoriem būtu jākvantificē metāna emisijas virszemes ogļraktuvēs, izmantojot minētos emisijas faktorus.

(56)

Metāna emisijām no pilnībā applūdinātām apakšzemes ogļraktuvēm ir tendence laika gaitā ievērojami samazināties, jo pēc ogļraktuves slēgšanas un appludināšanas procesa pabeigšanas stabilizējas hidroģeoloģiskie apstākļi. Tāpēc pienācīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējamam atbrīvot šādas ogļraktuves no kvantificēšanas pienākumiem.

(57)

Raktuvju operatoriem būtu nepārtraukti jāmēra un jākvantificē metāna emisijas no ventilācijas šahtām apakšzemes ogļraktuvēs un nepārtraukti jāmēra atmosfērā novadītais un lāpā sadedzinātais metāns degazācijas stacijās. Tiem būtu jāizmanto specifiskie emisijas faktori attiecībā uz virszemes ogļraktuvēm. Šie dati tiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm.

(58)

Metāna emisiju mitigācija vissekmīgākā būtu aktīvās un slēgtās apakšzemes ogļraktuvēs vai pamestās apakšzemes ogļraktuvēs. Metāna emisiju efektīvu mitigāciju aktīvās virszemes ogļraktuvēs un slēgtās vai pamestās virszemes ogļraktuvēs patlaban kavē tehnoloģiski ierobežojumi. Tomēr, lai sagādātu bāzi šādu metāna emisiju mitigācijas tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei nākotnē, būtu vajadzīgs šādu metāna emisiju daudzuma efektīvs un detalizēts monitorings, ziņošana un verifikācija.

(59)

Aktīvās apakšzemes ogļraktuvēs iegūst katlu ogles vai koksa ogles. Katlu ogles galvenokārt izmanto par enerģijas avotu, savukārt koksa ogles izmanto par kurināmo un par reaktantu tērauda ražošanas procesā. Gan katlu ogļu, gan koksa ogļu raktuvēs būtu jāveic mērīšana, paziņošana un verifikācija, un mitigācijas pasākumi saistībā ar metāna emisijām. Mitigācijas pasākumi būtu jāīsteno, pakāpeniski pārtraucot novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Mitigācijas pasākumiem nevajadzētu pasliktināt darba ņēmēju drošību.

(60)

Attiecībā uz aktīvām apakšzemes ogļraktuvēm mitigācijas pasākumi būtu jāīsteno, pakāpeniski atsakoties no sadedzināšanas lāpā ierīcēm, kuru projektētai noārdīšanas un likvidēšanas efektivitātes līmenis ir zem 99 %. Ar slēgtu vai pamestu apakšzemes ogļraktuvju applūdināšanu var novērst metāna emisiju rašanos, tomēr tas netiek darīts sistemātiski un rada vides riskus. Minētajās ogļraktuvēs būtu pakāpeniski jāatsakās arī no sadedzināšanas lāpā ierīcēm, kuru projektētais noārdīšanas un likvidēšanas efektivitātes līmenis ir zem 99 %. Tā kā ģeoloģisko ierobežojumu un vides apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot universālu pieeju attiecībā uz pamestām apakšzemes ogļraktuvēm, dalībvalstīm būtu jāizstrādā savs mitigācijas plāns, ņemot vērā minētos ierobežojumus un PRM mitigācijas tehnisko iespējamību.

(61)

Lai samazinātu metāna emisijas no aktīvām ogļraktuvēm, būtu jāļauj dalībvalstīm ieviest metāna emisiju samazināšanas stimulu sistēmas, ievērojot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus. Minētās sistēmas jo īpaši varētu stimulēt investīcijas metāna uztveršanā un ievadīšanā tīklā, kā arī metāna emisiju no ventilācijas šahtām un no sadedzināšanas lāpā samazināšanā. Dalībvalstīm būtu jāļauj ieviest īpašas maksu un nodevu sistēmas, lai veicinātu investīcijas metāna emisiju samazināšanā, cita starpā tādu valsts atbalsta programmu ietvaros, kuru mērķis ir ogļu ieguves jaudu dezekspluatācija, ievērojot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

(62)

Slēgtās vai pamestās ogļraktuvēs būtu jāatļauj esošā mitigācijas paraugprakse metāna emisiju samazināšanai, piemēram, ģeotermālu un siltumenerģijas uzkrāšanas projektu attīstīšana applūdinātās ogļraktuvēs, hidroenerģijas izmantošana neapplūdinātās ogļraktuvēs, metāna emisiju uztveršana, veicot gāzu atdalīšanu, drošumam būtisku gāzu atdalīšanas ierīču izmantošana, raktuvju gāzes izmantošana enerģijas ražošanai vai raktuvju ūdens uzkrāšana un citi iespējamie izmantošanas veidi.

(63)

Importēts tiek 70 % no Savienībā patērētajām akmeņoglēm, 97 % no patērētās naftas un 90 % no patērētās fosilās gāzes. Tiek lēsts, ka to globālo antropogēno metāna emisiju īpatsvars, kas emitētas Eiropā, ir tikai aptuveni 6 %, tomēr fosilo degvielu patēriņš un atkarība no to importa būtiski veicina Savienības metāna emisijas.

(64)

Metāna emisiju ietekme uz globālo sasilšanu ir pārrobežu parādība. Lai gan dažas fosilās enerģijas ražotājas trešās valstis jau ir sākušas rīkoties, lai savā enerģētikas sektorā samazinātu metāna emisijas, uz daudziem trešo valstu ražotājiem un eksportētājiem to attiecīgajā pašmāju tirgū neattiecas nekādi noteikumi. Tiem ir jāsaņem nepārprotami stimuli samazināt savas metāna emisijas. Tāpēc pārredzama informācija par metāna emisijām, kas saistītas ar Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ieguvi, būtu jādara pieejama tirgiem un plašākai sabiedrībai.

(65)

Pašlaik precīzi dati (paziņoti UNFCCC 3. detalizācijas pakāpē vai izmantojot līdzvērtīgas metodes) par starptautiskajām metāna emisijām ir pieejami ierobežotā apjomā. Daudzas fosilās enerģijas eksportētājas trešās valstis vēl nav UNFCCC sekretariātam iesniegušas pilnīgus inventarizācijas pārskata datus. Turklāt ir pierādījumi tam, ka pēdējo 20 gadu laikā naftas un gāzes ieguves darbību radītās metāna emisijas pasaulē ir ievērojami palielinājušās, proti, no 65 līdz 80 Mt gadā.

(66)

Kā minēts Metāna stratēģijā, Savienība ir apņēmusies sadarboties ar saviem enerģētikas partneriem un citām svarīgām fosilās enerģijas importētājām un eksportētājām trešām valstīm, lai metāna emisiju problēmu risinātu pasaules mērogā. Enerģētikas diplomātija metāna emisiju jomā jau ir sniegusi būtiskus rezultātus. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis 2021. gada septembrī paziņoja par globālo metāna emisiju samazināšanas solījumu, kas tika uzsākts ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 26) 2021. gada novembrī. Globālais metāna emisiju samazināšanas solījums ir politiska apņemšanās kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2030. gadam kolektīvi samazinātu globālās metāna emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni, un veikt visaptverošus iekšējos pasākumus minētā mērķrādītāja sasniegšanai. Tas arī ietver apņemšanos virzīties uz labāko pieejamo inventarizācijas metodiku izmantošanu metāna emisiju kvantificēšanai. Vairāk nekā 100 valstis, kuras rada gandrīz pusi no globālajām antropogēnajām metāna emisijām, jau ir pievienojušās globālajam metāna emisiju samazināšanas solījumam.

(67)

IMEO ir svarīga loma, lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz globālajām metāna emisijām enerģētikas sektorā, un Komisijai būtu jāturpina sadarboties ar IMEO.

(68)

Līdztekus sava diplomātiskā darba turpināšanai, lai panāktu, ka tiek uzņemtas globālas saistības par metāna emisiju būtisku samazināšanu, Savienība arī turpina sekmēt visus centienus, kas saistīti ar minēto emisiju būtisku samazināšanu visā pasaulē, jo īpaši trešās valstīs, kas piegādā fosilo enerģiju Savienībai.

(69)

Tāpēc būtu jānosaka, ka jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu importētājiem Savienībā ir jāsniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm informācija par pasākumiem attiecībā uz metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu, verifikāciju un mitigāciju, kurus veic eksportētāji uz Savienību, jo īpaši par regulatīvu vai brīvprātīgu pasākumu piemērošanu nolūkā kontrolēt to trešo valstu ražotāju metāna emisijas, kuri piegādā jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, piemēram, tādiem kā NAN apsekojumi vai pasākumi, ar kuriem kontrolē un ierobežo novadīšanas atmosfērā notikumus un sadedzināšanas lāpā notikumus. Importētājiem pildāmajās informācijas prasībās noteiktajiem mērīšanas un ziņošanas līmeņiem būtu jāatbilst tiem, kurus piemēro Savienības operatoriem. Turklāt importētājiem noteiktajam pienākumam sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai kontrolētu emisijas, nevajadzētu būt apgrūtinošākam par attiecīgo Savienības operatoriem noteikto pienākumu. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai informācija par minētajiem pasākumiem. Pamatojoties uz minēto informāciju, Savienībai būtu jāizveido un jāpārvalda metāna pārredzamības datubāze, kurā ietverta informācija, ko paziņojuši Savienības ražotāji un jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu importētāji. Šāda datubāze būtu informācijas avots gan importētājiem, kas pieņem lēmumus par jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu iegādi, gan citām ieinteresētajām personām un sabiedrībai. Papildus metāna pārredzamības datubāzei Komisijai būtu jāizstrādā metāna snieguma profili, kuros ietverti metāna emisiju dati, kas saistīti ar Savienības tirgū laistu jēlnaftu, dabasgāzi un oglēm. Minētajos profilos būtu arī jāiekļauj novērtējums par centieniem, kurus fosilās enerģijas Savienības ražotāji, importētāji un trešo valstu ražotāji un eksportētāji uz Savienību ir īstenojuši, lai mērītu un paziņotu, kā arī samazinātu savas metāna emisijas. Minētajos profilos tāpat būtu jāiekļauj informācija par tiem regulatīvajiem pasākumiem attiecībā uz mērīšanu, ziņošanu, verifikāciju un mitigāciju, ko īstenojušas trešās valstis, kurās iegūst jēlnaftu, dabasgāzi un ogles.

(70)

Turklāt Savienībai būtu jāizveido globāls metāna monitoringa rīks, kas sniedz informāciju par tādu notikumu sastopamību, mērogu un atrašanās vietu, kuri rada lielas metāna emisijas no enerģijas avotiem, kā arī ātrās reaģēšanas mehānisms, lai pievērstos superemisijas notikumiem, kuri norisinās Savienībā vai ārpus tās. Minētajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā visa pienācīgi pamatotā informācija, ko tā saņēmusi no dalībvalstīm vai trešām personām par superemisijas notikumiem. Dalībvalstis būtu jāmudina kopīgot šādu informāciju ar Komisiju. Minētajiem rīkiem būtu vēl vairāk jāpalīdz gūt reālus un pierādāmus rezultātus no to pasākumu īstenošanas, ar kuriem reglamentē metāna emisijas, un no efektīviem mitigācijas pasākumiem, ko veic uzņēmumi Savienībā un uzņēmumi, kas piegādā fosilo enerģiju uz Savienību. Vajadzētu būt iespējamam minētos rīkus balstīt uz esošajiem starptautiskajiem rīkiem vai satvariem. Minētajiem rīkiem būtu jāapkopo dati no vairākiem sertificētiem datu sniedzējiem un pakalpojumiem, tostarp no Savienības kosmosa programmas, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (15), Copernicus komponenta un no IMEO. Tiem būtu jāsniedz informācija to Komisijas divpusējo dialogu vajadzībām, kurus tā risina ar attiecīgajām trešām valstīm par metāna emisiju rīcībpolitiku un pasākumiem.

(71)

Metāna pārredzamības datubāzei, metāna snieguma profiliem, globālajam metāna monitoringa rīkam un ātrās reaģēšanas mehānismam vajadzētu kopīgi palīdzēt uzlabot pārredzamību pircējiem Savienībā, ļaujot tiem pieņemt uz informāciju balstītus piegādes lēmumus, un vairot iespēju, ka visā pasaulē plašāk izmanto metāna emisiju mitigācijas risinājumus. Turklāt minētajiem instrumentiem vajadzētu vēl vairāk motivēt trešo valstu uzņēmumus piemērot starptautiskos metāna emisijas mērīšanas un ziņošanas standartus, piemēram, tos, kuri pieņemti OGMP 2.0 satvarā, vai ieviest efektīvus mērīšanas, ziņošanas un mitigācijas pasākumus, un ļaut veikt verifikāciju.

(72)

Jauniem līgumiem, ko Savienības importētāji noslēdz par jēlnaftas, dabasgāzes vai ogļu piegādi, būtu jāpastiprina tādu metāna emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas noteikumu ieviešana trešās valstīs, kuri ir līdzvērtīgi šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Būtu jāievieš noteikumi, kas ļautu trešo valstu piegādātājiem un Savienības importētājiem apliecināt šādu pasākumu līdzvērtību šīs regulas prasībām attiecībā uz Savienībā importēto jēlnaftu, dabasgāzi vai oglēm. Lai gan esošajos līgumos šajā nolūkā nevar iekļaut nekādas klauzulas, šādas klauzulas ir iespējams iekļaut jaunos līgumos vai esošajos līgumos, kas tiek pagarināti, pat klusuciešot. Minētajā sakarā uzņēmumiem būtu noderīgas Komisijas ieteiktās paraugklauzulas.

(73)

Vajadzētu būt iespējamam metāna emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas līdzvērtību panākt ne tikai ar pasākumiem, ko piemēro atsevišķi uzņēmumi, bet arī trešo valstu līmenī, izmantojot pastāvošo tiesisko regulējumu, kas reglamentē šādu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai noteikt prasības attiecībā uz pierādījumiem, kas trešām valstīm jāiesniedz minētajā sakarā, aktīvi sadarbojoties ar visām eksportētājām trešām valstīm un pienācīgi ņemot vērā jebkādus atšķirīgus apstākļus, kādi pastāv minētajās trešās valstīs, un Savienības saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai attiecīgā gadījumā konstatēt un atsaukt līdzvērtību attiecībā uz atsevišķām trešām valstīm.

(74)

Būtu jāparedz instrumenti, tostarp dialogi par superemisijas notikumiem, lēmumi par monitoringa, ziņošanas un verifikācijas līdzvērtību un sadarbības satvaru pieņemšana, lai tādējādi nodrošinātu, ka tiek pienācīgi īstenoti pienākumi, kuri noteikti importētājiem, kā arī trešās valstīs iedibinātiem ražotājiem vai eksportētājiem, kas Savienībai piegādā jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles. Komisijai vajadzētu būt iespējai ierosināt instrumentus sadarbībai ar trešām valstīm. Uz minēto instrumentu pieņemšanu attiecīgā gadījumā būtu jāattiecina attiecīgie Līgumu noteikumi.

(75)

Komisijai nevajadzētu sākt dialogu ar trešām valstīm par superemisijas notikumiem, būtu jāatturas pieņemt lēmumus par līdzvērtību un nevajadzētu ieteikt sākt sarunas par sadarbības satvaru, ja pastāv risks, ka varētu tikt apieti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu pieņemtie ierobežojošie pasākumi attiecībā uz jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu importu.

(76)

Kad metāna pārredzamības datubāze, metāna snieguma profili, globālais metāna monitoringa rīks un ātrās reaģēšanas mehānisms būs ieviesti, Komisijai būtu jānosaka metodika jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanas metāna intensitātes aprēķināšanai. Minēto metodiku vajadzētu darīt publiski pieejamu. Komisijai, pamatojoties uz minēto, būtu jānovērtē maksimālo metāna intensitātes vērtību dažādo līmeņu iespējamā ietekme uz energoapgādes drošību, kā arī uz Savienības ekonomikas konkurētspēju.

(77)

Komisija būtu jāpilnvaro noteikt obligātas maksimālās metāna intensitātes vērtības un klases, kas saistītas ar Savienības tirgū laistas jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ražošanu, pamatojoties uz metodiku, ko izmanto jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ieguves metāna intensitātes aprēķināšanai, un novērtējumu par maksimālo metāna intensitātes vērtību noteikšanas iespējamo ietekmi. Minētās vērtības būtu jānosaka tādā līmenī, kas veicina globālo metāna emisiju samazināšanu, vienlaikus saglabājot energoapgādes drošību Savienības un valstu līmenī, nodrošinot nediskriminējošu attieksmi un aizsargājot Savienības ekonomikas konkurētspēju.

(78)

Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu īstenošanu un izveidotu vienotu tehnisko satvaru visiem naftas, gāzes un ogļu sektora dalībniekiem, Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (16) būtu jāapsver iespēja pieprasīt attiecīgajām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus metāna emisiju mērīšanai un kvantificēšanai naftas, gāzes un ogļu sektorā, NAN apsekojumiem un novadīšanas atmosfērā un sadedzināšanas lāpā aprīkojumam. Minētajiem standartiem būtu jākļūst obligātiem šīs regulas piemērošanas nolūkos, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju starp operatoriem, uzņēmumiem un raktuvju operatoriem un tiem, kas iesaistīti atbilstības šai regulai nodrošināšanā, jo īpaši Komisiju, kompetentajām iestādēm un verificētājiem. Ja saskaņotos standartus nevar sniegt vai tie nenodrošina atbilstību šīs regulas prasībām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tehniskos priekšrakstus, lai aptvertu nepieciešamās prasības. Līdz dienai, kurā sāk piemērot šādus standartus vai tehniskos priekšrakstus, operatoriem, uzņēmumiem un raktuvju operatoriem būtu jāievēro jaunākā nozares prakse un labākās pieejamās tehnoloģijas.

(79)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un būtu jāveic visi pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu to izpildi. Minētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētie sodi ietver naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Lai minētajiem sodiem būtu būtisks atturošs iespaids, tiem vajadzētu atbilst pārkāpuma veidam, no pārkāpuma gūtajam ekonomiskajam ieguvumam, videi nodarītā kaitējuma veidam un smagumam un ietekmei uz cilvēka drošību un veselību. Piemērojot sodus, attiecīgajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma raksturs, smagums un ilgums. Sodi būtu jāpiemēro nediskriminējošā veidā un saskaņā ar Savienības, starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem. Būtu jāievēro piemērojamās procesuālās garantijas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi.

(80)

Konsekvences nolūkā būtu jāsagatavo saraksts ar tādu pārkāpumu veidiem, par kuriem būtu jāpiemēro sodi. Turklāt, lai veicinātu sodu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, būtu jānosaka vienoti neizsmeļoši un indikatīvi kritēriji sodu piemērošanai. Sodu atturošais iespaids būtu jāpastiprina, paredzot iespēju publicēt informāciju par dalībvalstu piemērotajiem sodiem, ar noteikumu, ka gadījumos, kad sodus uzliek fiziskām personām, tiek ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (17) un (ES) 2018/1725 (18).

(81)

Tā kā ir ieviesti noteikumi, kas paredz tarifu noteikšanā ņemt vērā regulēto subjektu investīcijas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (19) būtu jāgroza, lai Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) uzdotu darīt pieejamu indikatoru kopumu un atsauces vērtības, lai būtu iespējams salīdzināt vienības investīciju izmaksas, kas saistītas ar metāna emisiju mērīšanu, kvantificēšanu, monitoringu, ziņošanu, verifikāciju un samazināšanu salīdzināmos projektos.

(82)

Lai būtu iespējams noteikt, kādi elementi vajadzīgi, lai pakāpeniski pārtrauktu novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā koksa ogļraktuvēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai šo regulu papildinātu, proti, noteiktu ierobežojumus metāna novadīšanai atmosfērā no koksa ogļraktuvju ventilācijas šahtām. Turklāt, lai vajadzības gadījumā no importētājiem varētu pieprasīt papildu informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, mainot vai papildinot informāciju, kas importētājiem jāsniedz. Turklāt, lai noteiktu metodiku tam, kā ražotāja līmenī aprēķināt metāna intensitāti, kas saistīta ar Savienības tirgū laistu jēlnaftu, dabasgāzi un oglēm, kā arī lai noteiktu attiecīgās maksimālās metāna intensitātes vērtības un klases, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu. Visbeidzot, lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot saskaņotus standartus un tehniskos priekšrakstus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (20). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(83)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar LESD 291. pantu par metāna emisiju ziņošanas veidnēm, minimālajām atklāšanas robežām un atklāšanas metodēm, kas pielietojamas atklāšanas ierīcēs, par robežvērtībām, ko piemēro NAN apsekojumu pirmajam posmam, kā arī par procedūru un prasībām, un atsevišķiem lēmumiem attiecībā uz monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pasākumu līdzvērtību trešās valstīs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(84)

Komisijai būtu jāuzrauga un jāpārskata šīs regulas piemērošana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā jo īpaši būtu jānovērtē šīs regulas efektivitāte un lietderība, panāktais metāna emisiju samazināšanas līmenis un tas, vai ir vajadzīgi papildu vai alternatīvi pasākumi. Minētajā ziņojumā būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti saistītās jomās. Atkarībā no minētajā ziņojumā ietvertajiem secinājumiem, kā arī šīs regulas pārskatīšanas ietvaros Komisija var apsvērt iespēju attiecīgā gadījumā iesniegt tiesību aktu priekšlikumus.

(85)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, paredzēt noteikumus par metāna emisiju precīzu mērīšanu, kvantificēšanu, monitoringu, ziņošanu un verifikāciju, kā arī metāna emisiju samazināšanu Savienības enerģētikas sektorā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,