EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. pants Priekšmets

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, nodrošinot pareizu un nepārtrauktu gāzes iekšējā tirgus darbību, atļaujot īstenot ārkārtas pasākumus, ja tirgus vairs nevar nodrošināt vajadzīgo gāzes daudzumu, tostarp solidaritātes pasākumus kā galējus pasākumus, un skaidri definējot un sadalot pienākumus starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienību saistībā gan ar preventīviem pasākumiem, gan ar reakcijas pasākumiem uz konkrētiem gāzes piegādes traucējumiem. Šī regula arī nosaka pārredzamus mehānismus attiecībā uz plānošanas un reakcijas pasākumu koordinēšanu solidaritātes garā ārkārtas stāvokļos valsts, reģionālajā un Savienības līmenī.

2. pants Definīcijas

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼M3 —————

▼B

2)

“lietotājs” ir lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 24. punktā;

3)

“mājsaimniecības lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 25. punktā;

4)

“būtisks sabiedrisks pakalpojums” ir veselības aprūpes, būtiskas sociālās aprūpes, ārkārtas, drošības, izglītības vai publiskās pārvaldes pakalpojums;

5)

“aizsargājams lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas turklāt var būt arī viens vai vairāki no turpmāk minētajiem ar noteikumu, ka uzņēmumi vai pakalpojumi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, kopā neveido vairāk kā 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā dalībvalstī:

a)

mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam;

b)

būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam;

c)

centralizētās siltumapgādes mezgls, ciktāl tas piegādā siltumu mājsaimniecību lietotājiem, mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, ar noteikumu, ka šo mezglu nevar pārslēgt uz citu kurināmo kā gāze;

6)

“solidaritātē aizsargājams lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, un turklāt tas var ietvert vienu vai abus no turpmāk minētajiem:

a)

centralizētās siltumapgādes mezgls, ja tas ir “aizsargājams lietotājs” attiecīgajā dalībvalstī, un vienīgi tiktāl, cik tas piegādā siltumu mājsaimniecībām vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nav izglītības un publiskās pārvaldes pakalpojumu sniedzēji;

b)

būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ja tas ir “aizsargājams lietotājs” attiecīgajā dalībvalstī, kas nav izglītības un publiskās pārvaldes pakalpojumu sniedzējs;

7)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts norīkota valsts pārvaldes iestāde vai valsts regulatīvā iestāde, kurai uzticēts nodrošināt šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu.

8)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktu;

9)

“dabasgāzes uzņēmums” ir dabasgāzes uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 1. punktā;

10)

“gāzes piegādes līgums” ir gāzes piegādes līgums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 34. punktā;

11)

“pārvade” ir pārvade, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 3. punktā;

12)

“pārvades sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā;

13)

“sadale” ir sadale, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 5. punktā;

14)

“sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 6. punktā;

15)

“starpsavienojums” ir starpsavienojums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 17. punktā;

16)

“ārkārtas piegādes koridori” ir Savienības gāzes piegādes maršruti, kas palīdz dalībvalstīm efektīvāk mazināt iespējamo piegādes vai infrastruktūras darbības pārtraukumu sekas;

17)

“uzglabāšanas jauda” ir uzglabāšanas jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 28. punktā;

18)

“tehniskā jauda” ir tehniskā jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 18. punktā;

19)

“konstanta jauda” ir konstanta jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 16. punktā;

20)

“atslēdzama jauda” ir atslēdzama jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 13. punktā;

21)

“SDG iekārtas jauda” ir SDG iekārtas jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 24. punktā;

22)

“SDG iekārta” ir SDG iekārta, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 11. punktā;

23)

“uzglabāšanas objekts” ir uzglabāšanas objekts, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 9. punktā;

24)

“sistēma” ir sistēma, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 13. punktā;

25)

“sistēmas lietotājs” ir sistēmas lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 23. punktā;

26)

“palīgpakalpojumi” ir palīgpakalpojumi, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 14. punktā;

▼M4

27)

“piepildījuma trajektorija” ir saskaņā ar 6.a panta 7. punktu noteikta virkne indikatīvu starpposma mērķrādītāju katras dalībvalsts pazemes gāzes krātuvēm atbilstoši minētās dalībvalsts piepildījuma plānam;

▼M2

28)

“piepildījuma mērķrādītājs” ir saistošs mērķrādītājs attiecībā uz pazemes gāzes krātuvju agregētās jaudas piepildījuma līmeni;

29)

“stratēģiskas nozīmes krātuve” ir nesašķidrinātas dabasgāzes pazemes krātuve vai pazemes krātuves daļa, kuru pērk, pārvalda un uzglabā pārvades sistēmu operatori, vai dalībvalstu izraudzīta struktūra vai uzņēmums un kuru drīkst izmantot tikai pēc iepriekšējs paziņojuma vai publiskas iestādes izmantošanas atļaujas, un kuru parasti izmanto šādos gadījumos:

a)

liela mēroga piegādes nepietiekamība;

b)

piegādes traucējumi; vai

c)

ārkārtas stāvokļa izsludināšana, kā minēts 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

30)

“balansēšanas krājums” ir nesašķidrināta dabasgāze:

a)

ko pērk, pārvalda, un uzglabā pazemē pārvades sistēmu operatori vai dalībvalsts izraudzīta struktūra vienīgi tāpēc, lai veiktu pārvades sistēmas operatora un gāzes piegādes drošības funkcijas; un

b)

ko izmanto tikai gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt sistēmas darbību drošos un stabilos apstākļos saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 13. pantu un Regulas (ES) Nr. 312/2014 8. un 9. pantu;

31)

“pazemes gāzes krātuve” ir uzglabāšanas objekts, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 9. punktā, ko izmanto dabasgāzes uzglabāšanai, tostarp balansēšanas krājumam, un kas ir pieslēgts pārvades vai sadales sistēmai, izņemot virszemes sfērisku krātuvi vai saspiestas gāzes uzglabāšanu sistēmu;

▼M3

32)

“gāze” ir dabasgāze, kā definēts Direktīvas (ES) 2024/1788 ( 1 ) 2. panta 1) punktā;

▼M5

33)

““ņem vai maksā” noteikums” ir līguma noteikums, kas uzliek pircējam pienākumu noteiktā periodā vai nu pieņemt piegādi, vai arī samaksāt par noteiktu minimālo gāzes daudzumu neatkarīgi no tā, vai gāze faktiski tiek saņemta;

34)

““piegādā vai maksā” noteikums” ir līguma noteikums, kas uzliek pārdevējam pienākumu maksāt līgumisku naudas sodu gāzes nepiegādāšanas gadījumā.

▼B

3. pants Atbildība par gāzes piegādes drošību

4. pants Gāzes koordinācijas grupa

5. pants Infrastruktūras standarts

6. pants Gāzes piegādes standarts

6.a pants Piepildījuma mērķrādītāji un piepildījuma trajektorijas

6.b pants Piepildījuma mērķrādītāju īstenošana

6.c pants Uzglabāšanas kārtība un sloga sadales mehānisms

6.d pants Uzraudzība un izpilde

7. pants Riska izvērtējums

8. pants Preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izveide

8.a pants Kiberdrošības pasākumi

9. pants Preventīvās rīcības plānu saturs

10. pants Ārkārtas rīcības plānu saturs

11. pants Krīzes izsludināšana

12. pants Reģionāla un Savienības mēroga ārkārtas pasākumi

13. pants Solidaritāte

13.a pants Sadarbība starp netieši savienotām dalībvalstīm, kas izmanto tirgus pasākumus (brīvprātīgus pasākumus)

14. pants Informācijas apmaiņa

15. pants Dienesta noslēpums

16. pants Sadarbība ar Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējām pusēm

17. pants Komisijas veiktā uzraudzība

17. pants

Komisijas veiktā uzraudzība

Komisija pastāvīgi uzrauga gāzes piegādes drošības pasākumus un regulāri ziņo GKG.

▼M5

Komisija pastāvīgi uzrauga, kādā mērā Savienības energosistēma ir eksponēta tādas gāzes piegādēm, tostarp caur trešām valstīm, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, jo īpaši, pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai un kompetentajām iestādēm paziņota saskaņā ar 14. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2026/261 9. pantā minētajiem nacionālajiem gāzes diversifikācijas plāniem, Komisija novērtē, kā saskaņā ar minēto regulu valstu, reģionālā un Savienības līmenī tiek īstenota tādas gāzes izmantošanas pakāpeniska izbeigšana, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas, un paziņo tās novērtējumu Gāzes koordinācijas grupai.

Balstoties uz trešajā daļā minēto novērtējumu, Komisija publisko gada ziņojumu, kurā sniedz visaptverošu pārskatu par progresu, ko dalībvalstis panākušas savu nacionālo gāzes diversifikācijas plānu īstenošanā.

Attiecīgā gadījumā Komisija trīs mēnešu laikā pēc nacionālā gāzes diversifikācijas plāna iesniegšanas var sniegt ieteikumu, kurā norādītas iespējamās darbības un pasākumi, kas palīdzētu nodrošināt gāzes piegādes drošu diversifikāciju un savlaicīgu tādas gāzes izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā vai kura tiek tieši vai netieši eksportēta no Krievijas Federācijas.

Ievērojot minēto ieteikumu, attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā atjaunina tās nacionālos gāzes diversifikācijas plānus, ņemot vērā Komisijas ieteikumu.

17.a pants Komisijas ziņojums

18. pants Paziņojumi

18. pants

Paziņojumi

Riska izvērtējumu, preventīvās rīcības plānus, ārkārtas rīcības plānus un visus citus dokumentus Komisijai paziņo elektroniski CIRCABC platformā.

Visa sarakste saistībā ar paziņošanu notiek elektroniski.

19. pants Deleģēšanas īstenošana

20. pants Atkāpe

21. pants Atcelšana

21. pants

Atcelšana

Regula (ES) Nr. 994/2010 tiek atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar IX pielikumā norādīto atbilstības tabulu.

22. pants Stāšanās spēkā

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā ceturtajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. novembra.

Tomēr 13. panta 1. līdz 6. punktu, 13. panta 8. punkta pirmo un otro daļu, un 13. panta 14. un 15. punktu piemēro no 2018. gada 1. decembra.

▼M4

Regulas 2. panta 27)–31) punktu, 6.a–6.d pantu, 16. panta 3. punktu, 17.a pantu, 20. panta 4. punktu un Ib pielikumu piemēro līdz 2027. gada 31. decembrim.

▼B

I PIELIKUMS Reģionālā sadarbība

I PIELIKUMS

Reģionālā sadarbība

3. panta 7. punktā minētās dalībvalstu riska grupas, kas kalpo par pamatu sadarbībai risku sakarā, ir šādas:

1.

LNG piegādes riska grupa:

a)

Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija.

2.

Ziemeļjūras gāzes piegādes riska grupa:

b)

Beļģija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Francija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija, Somija, Zviedrija.

3.

Ziemeļāfrikas gāzes piegādes riska grupa:

c)

Spānija, Francija, Itālija, Malta, Austrija, Portugāle, Slovēnija.

4.

Dienvidaustrumu gāzes piegādes riska grupa:

d)

Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Ungārija, Austrija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija.

Ib PIELIKUMS Dalīta atbildība par piepildījuma mērķrādītāju un piepildījuma trajektoriju

Ib PIELIKUMS

Dalīta atbildība par piepildījuma mērķrādītāju un piepildījuma trajektoriju

Attiecībā uz piepildījuma mērķrādītāju un piepildījuma trajektoriju, ievērojot 6.a pantu, Slovākijas Republika un Čehija dala atbildību par krātuvēm, kas atrodas Dolni Bojanovicē. Precīzu Slovākijas Republikas un Čehijas atbildības sadalījumu un apjomu nosaka minēto dalībvalstu divpusējā nolīgumā.

Neskarot 13. pantu un saskaņā ar 11. panta 6. punkta b) apakšpunktu, Slovākijas Republika un Čehija nodrošina, ka tad, ja, ievērojot šo regulu, tiek izsludināta krīze, netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas ietekmē Dolní Bojanovices krātuvi un kas varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādi vai dabasgāzes uzņēmumu spēju piegādāt gāzi aizsargājamiem lietotājiem saskaņā ar valsts gāzes piegādes standartu.

II PIELIKUMS

N – 1 formulas aprēķināšana

1. N – 1 formulas definīcija

N – 1 formula raksturo gāzes infrastruktūras tehnisko spēju apmierināt kopējo pieprasījumu pēc gāzes aprēķina teritorijā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados.

Gāzes infrastruktūra ir gāzes pārvades tīkls, to skaitā starpsavienojumi, kā arī ražošanas kompleksi, LNG kompleksi un glabātavas, kam ir savienojums ar aprēķina teritoriju.

Vienīgās lielākās gāzes infrastruktūras darbības traucējumu gadījumā visas pārējās pieejamās gāzes infrastruktūras tehniskā jauda ir vismaz līdzvērtīga kopējam diennakts pieprasījumam pēc gāzes aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums, kas statistiski iespējams reizi 20 gados.

N – 1 formulas rezultāts, kā aprēķināts turpmāk, ir vismaz vienāds ar 100 %.

2. N – 1 formulas aprēķināšanas metode

, N – 1 ≥ 100 %

Aprēķinā izmantotie parametri ir skaidri jāapraksta un jāpamato.

Lai varētu aprēķināt EPm, ir vajadzīgs sīks ieejas punktu saraksts, kur norādīta arī katra punkta jauda.

3. N – 1 formulas parametru definīcijas

“Aprēķina teritorija” ir kompetentās iestādes noteikts ģeogrāfisks apgabals, kuram aprēķina N – 1 formulu.

Pieprasījuma puses definīcija

“Dmax” – kopējais diennakts gāzes pieprasījums (mlj.m3 dienā) aprēķinātajā platībā dienā, kad ir ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums, kas statistiski iespējams reizi 20 gados.

Piedāvājuma puses definīcijas

“EPm ”: ieejas punktu tehniskā jauda (mlj. m3 dienā), neietverot ražošanas jaudu, LNG kompleksu jaudu un glabāšanas jaudu (attiecīgi Pm, LNG m un Sm), ir visu to robežas ieejas punktu summārā tehniskā jauda, no kuriem var piegādāt gāzi aprēķina teritorijai.

“Pm ”: maksimālā tehniskā ražošanas jauda (mlj. m3 dienā) ir visu gāzes ražošanas iekārtu summārā maksimālā tehniskā dienas ražošanas jauda, ko iespējams piegādāt līdz aprēķina teritorijas ieejas punktiem.

“Sm ”: maksimālā tehniskā glabātavas resursu padodamība (mlj. m3 dienā) ir visu glabātavu summārā maksimālā tehniskā dienas izsūknēšanas jauda, ko iespējams piegādāt līdz aprēķina teritorijas ieejas punktiem, ņemot vērā to attiecīgos fizikālos raksturlielumus.

“ LNG m ”: maksimālā tehniskā LNG kompleksa jauda (mlj. m3/ ienā) ir visu aprēķina teritorijā esošo LNG kompleksu summārā maksimālā tehniskā dienas izsūtīšanas jauda, ņemot vērā tādus izšķirošus elementus kā izkraušana, palīgdienesti, pagaidu uzglabāšana un LNG regazifikācija, kā arī sistēmas tehnisko izsūtīšanas jaudu.

“Im ” ir tādas vienīgās lielākās gāzes infrastruktūras tehniskā jauda (mlj. m3 dienā), kam ir vislielākā aprēķina teritorijas apgādātspēja. Ja vairākas gāzes infrastruktūras ir savienotas un nav darbināmas atsevišķi no iepriekšējā posma vai turpmākā posma gāzes infrastruktūras, tās uzskata par vienu vienīgu gāzes infrastruktūru.

4. N – 1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus

, N – 1 ≥ 100 %

Pieprasījuma puses definīcija

“Deff ” ir daļa (mlj. m3 dienā) no Dmax, kuru gāzes piegādes traucējumu gadījumā pietiekami un savlaicīgi var nodrošināt ar pieprasījuma puses tirgus pasākumiem saskaņā ar 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 2. punktu.

5. N – 1 formulas aprēķināšana reģionālā līmenī

Aprēķināto platību, kas minēta 3. punktā, attiecīgos gadījumos paplašina līdz atbilstīgam reģionālam līmenim, kā to nosaka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes. Aprēķinu var attiecināt arī uz riska grupas reģionālo līmeni, ja par to vienojas riska grupas kompetentās iestādes. Lai aprēķinātu N – 1 formulu reģionālā līmenī, izmanto no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru. No reģiona vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra ir reģiona lielākā gāzes infrastruktūra, kas tieši vai netieši nodrošina gāzes piegādi dalībvalstīm minētajā reģionā, un tā ir definēta riska izvērtējumā.

N – 1 formulas reģionālā līmeņa aprēķins var aizstāt N – 1 formulas valsts mēroga aprēķinu tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar kopīgo riska izvērtējumu no vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra visu attiecīgo dalībvalstu gāzes piegādē ieņem ļoti nozīmīgu vietu.

Riska grupas līmenī 7. panta 4. punktā minētajiem aprēķiniem izmanto no I pielikumā uzskaitīto riska grupu vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru.

III PIELIKUMS

Pastāvīgā divvirzienu jauda

1. Šajā pielikumā noteikto pienākumu izpildes nolūkā valsts regulatīvā iestāde var darboties kā kompetentā iestāde, ja dalībvalsts tā nolemj.

2. Lai nodrošinātu vai uzlabotu divvirzienu jaudu starpsavienojumā vai lai saņemtu vai pagarinātu atbrīvojumu no minētā pienākuma, pārvades sistēmu operatori abpus starpsavienojumam pēc apspriešanās ar visiem potenciāli attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem savām kompetentajām iestādēm (“attiecīgās kompetentās iestādes”) un regulatīvajām iestādēm (“attiecīgās regulatīvās iestādes”) iesniedz:

a)

priekšlikumu nodrošināt pastāvīgu fizisko jaudu gāzes pārvadīšanai abos virzienos pastāvīgai divvirzienu jaudai attiecībā uz reverso plūsmu (“fiziskā reversās plūsmas jauda”); vai

b)

lūgumu atbrīvot no pienākuma nodrošināt divvirzienu jaudu.

Pārvades sistēmu operatori cenšas iesniegt kopīgu priekšlikumu vai atbrīvojuma lūgumu. Priekšlikuma par divvirzienu jaudas nodrošināšanu gadījumā pārvades sistēmu operatori var iesniegt pamatotu priekšlikumu par pārrobežu izmaksu sadali. Priekšlikumu vai lūgumu attiecībā uz visiem starpsavienojumiem, kas eksistēja 2017. gada 1. novembrī, iesniedz ne vēlāk kā 2018. gada 1. decembrī, bet attiecībā uz jauniem starpsavienojumiem – pēc priekšizpētes posma, bet pirms tehniskās projektēšanas posma sākuma.

3. Pēc priekšlikuma vai atbrīvojuma lūguma saņemšanas attiecīgās kompetentās iestādes to nekavējoties apspriež ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un, ja tās nav kompetentās iestādes, valsts regulatīvajām iestādēm, kuras saskaņā ar riska izvērtējumu varētu gūt labumu no reversās plūsmas jaudas, Aģentūru un Komisiju. Apspriešanā iesaistītās iestādes četros mēnešos pēc apspriešanas uzaicinājuma saņemšanas var izdot savu atzinumu.

4. Attiecīgās regulatīvās iestādes sešos mēnešos pēc kopīgā priekšlikuma saņemšanas, ievērojot 5. panta 6. un 7. punktu, pēc apspriešanās ar attiecīgajiem projekta virzītājiem pieņem saskaņotus lēmumus par to ieguldījumu izmaksu pārrobežu sadali, kuras jāsedz katram projekta pārvades sistēmas operatoram. Ja attiecīgās regulatīvās iestādes minētajā termiņā nav panākušas vienošanos, tās nekavējoties informē attiecīgās kompetentās iestādes.

5. Attiecīgās kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska izvērtējumu, informāciju, kas uzskaitīta šīs regulas 5. panta 5. punktā, atzinumiem, kas saņemti pēc apspriešanās saskaņā ar šā pielikuma 3. punktu, un ņemot vērā gāzes piegādes drošības un iekšējā gāzes tirgus sekmēšanas aspektus, pieņem saskaņotu lēmumu. Minēto saskaņoto lēmumu pieņem divos mēnešos. Divu mēnešu laikposms sākas pēc četru mēnešu laikposma, kurš atvēlēts šī pielikuma 3. punktā minēto atzinumu sniegšanai, ja vien visi atzinumi netiek saņemti pirms tam, vai pēc šī pielikuma 4. punktā minētā sešu mēnešu laikposma, kurā attiecīgajām regulatīvajām iestādēm jāpieņem saskaņots lēmums. Ar saskaņoto lēmumu:

a)

apstiprina priekšlikumu ieviest divvirzienu jaudu. Šādā lēmumā ietver izmaksu un ieguvumu analīzi, īstenošanas grafiku un tālākās izmantošanas kārtību, un tam pievieno saskaņoto lēmumu par pārrobežu izmaksu sadali, kurš minēts 4. punktā un kuru sagatavo attiecīgās regulatīvās iestādes;

b)

piešķir vai pagarina pagaidu atbrīvojumu ilgākais uz četru gadu laikposmu, ja lēmumā iekļautā izmaksu un ieguvumu analīze rāda, ka reversās plūsmas jauda neuzlabotu gāzes piegādes drošību nevienā attiecīgā dalībvalstī vai ka ieguldījumu izmaksas ievērojami pārsniegtu gaidāmos ieguvumus gāzes piegādes drošības ziņā; vai

c)

pieprasa pārvades sistēmu operatoriem ilgākais četru mēnešu laikposmā priekšlikumu vai atbrīvojuma lūgumu grozīt un iesniegt no jauna.

6. Attiecīgās kompetentās iestādes saskaņoto lēmumu nekavējoties iesniedz tām kompetentajām iestādēm un valstu regulatīvajām iestādēm, kuras iesniegušas atzinumu saskaņā ar 3. punktu, attiecīgajām regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un Komisijai, iekļaujot atzinumus, kas saņemti pēc apspriešanās saskaņā ar 3. punktu.

7. Divos mēnešos pēc saskaņotā lēmuma saņemšanas 6. punktā minētās kompetentās iestādes var nākt klajā ar iebildumiem pret saskaņoto lēmumu un šos iebildumus iesniegt attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas lēmumu pieņēmušas, Aģentūrai un Komisijai. Iebildumos aprobežojas ar faktiem un izvērtējumu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu izmaksu sadalījumu, kas nav apspriests saskaņā ar 3. punktu.

8. Trīs mēnešos pēc saskaņotā lēmuma saņemšanas saskaņā ar 6. punktu Aģentūra izdod atzinumu par saskaņotā lēmuma elementiem, ņemot vērā jebkādus iespējamos iebildumus, un iesniedz šo atzinumu visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas minētas 6. punktā, un Komisijai.

9. Četros mēnešos pēc Aģentūras saskaņā ar 8. punktu izdotā lēmuma saņemšanas Komisija var pieņemt lēmumu, kurā prasīts saskaņotajā lēmumā izdarīt grozījumus. Jebkuru šādu Komisijas lēmumu pieņem, balstoties uz 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgo iestāžu lēmuma iemesliem un Aģentūras atzinumu. Attiecīgās kompetentās iestādes izpilda Komisijas pieprasījumu, grozot savu lēmumu četru nedēļu laikposmā.

Ja Komisija minētajā četru mēnešu laikposmā nav rīkojusies, uzskata, ka tai nav iebildumu pret attiecīgo kompetento iestāžu lēmumu.

10. Ja attiecīgās kompetentās iestādes 5. punktā noteiktajā termiņā nav spējušas pieņemt saskaņotu lēmumu vai ja attiecīgās regulatīvās iestādes 4. punktā noteiktajā termiņā nav varējušas vienoties par izmaksu sadali, attiecīgās kompetentās iestādes vēlākais termiņa pēdējā dienā par to informē Aģentūru un Komisiju. Četros mēnešos pēc minētās informācijas saņemšanas Komisija pēc iespējamas apspriešanās ar Aģentūru pieņem lēmumu, kurā aptverti visi 5. punktā uzskaitītie saskaņotā lēmuma elementi, izņemot pārrobežu izmaksu sadali, un iesniedz minēto lēmumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un Aģentūrai.

11. Ja Komisijas lēmums, ievērojot šā pielikuma 10. punktu, prasa divvirzienu jaudu, Aģentūra trīs mēnešos kopš Komisijas lēmuma saņemšanas pieņem lēmumu, aptverot pārrobežu izmaksu sadali saskaņā ar šīs regulas 5. panta 7. punktu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem. Trīs mēnešu laikposmu var pagarināt uz vēl diviem mēnešiem, ja Aģentūrai jālūdz papildu informācija. Papildu laikposms sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas.

12. Komisija, Aģentūra, kompetentās iestādes, valstu regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

13. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 piešķirtie atbrīvojumi no pienākuma nodrošināt divvirzienu jaudu paliek spēkā, ja vien Komisija vai cita attiecīgā dalībvalsts nepieprasa tos pārskatīt vai nebeidzas to termiņš.

IV PIELIKUMS

Kopīgā riska izvērtējuma modelis

Šo modeli aizpilda tādā valodā, par kuru vienojas riska grupā.

Vispārīga informācija

—

Dalībvalstis riska grupā

—

Par riska izvērtējuma sagatavošanu atbildīgo kompetento iestāžu nosaukums ( 9 ).

1. Sistēmas apraksts

Jāsniedz riska grupas gāzes sistēmas īss apraksts, kas aptver šādus elementus:

a)

galvenie gāzes patēriņa rādītāji ( 10 ): gāzes galapatēriņš gadā (mld. m3) un iedalījums pēc lietotāju veida ( 11 ), pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (kopējais un iedalot pēc patērētāju kategorijas mlj. m3 dienā);

b)

gāzes sistēmas funkcionēšanas riska grupā apraksts: galvenās plūsmas (ieejošās/izejošās/tranzīta), ieejas/izejas punktu infrastrukturālā jauda virzienā uz reģionu un no reģiona un par katru dalībvalsti, t. sk. izmantošanas rādītājs, LNG kompleksi (maksimālā diennakts jauda, izmantošanas rādītājs un piekļuves režīms) utt.;

c)

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums pēc izcelsmes valsts ( 12 );

d)

riska grupas kontekstā nozīmīgu glabātavu lomas apraksts, tostarp pārrobežu piekļuves aspektā:

i)

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii)

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās);

e)

iekšējās gāzes ražošanas lomas riska grupā apraksts:

i)

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii)

maksimālā ražošanas jauda dienā;

f)

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts.

2. Infrastruktūras standarts (5. pants)

Jāapraksta N – 1 formulas(-u) aprēķināšana riska grupai reģionālā līmenī, ja par to panākta vienošanās ar riska grupas kompetentajām iestādēm, un esošās divvirzienu jaudas:

a)

N – 1 formula:

i)

norāde uz no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru riska grupā;

ii)

N – 1 formulas aprēķināšana reģionālā līmenī;

iii)

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šā parametra);

iv)

norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģiju un pieņēmumiem (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

b)

divvirzienu jauda:

i)

jānorāda, kuri starpsavienojuma punkti var darboties divvirzienu režīmā, un divvirzienu plūsmu maksimālā jauda;

ii)

jānorāda, kāda kārtība reglamentē reversās plūsmas jaudu (piem., pārtraucama jauda);

iii)

jānorāda, kuriem starpsavienojuma punktiem saskaņā ar 5. panta 4. punktu ir piešķirts atbrīvojums, kāds ir atbrīvojuma ilgums un tā piešķiršanas pamatojums.

3. Risku identificēšana

Jāapraksta būtiskais transnacionālais risks, kas ir pamatā grupas izveidei, kā arī riska faktori vairākās instancēs, kuru dēļ minētais risks varētu īstenoties, šo risku iespējamība un sekas.

Izvērtējumā iekļaujamo riska faktoru neizsmeļošs saraksts – tikai tad, ja tas ir piemērojams saskaņā ar attiecīgo kompetento iestādi:

a)

politiskie riski

—

gāzes piegādes traucējumi no trešām valstīm dažādu iemeslu dēļ,

—

politiski nemieri (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī),

—

karš / pilsoņu karš (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī),

—

terorisms;

b)

tehnoloģiskie riski

—

sprādzieni/ugunsgrēki,

—

ugunsgrēki (attiecīgā objekta iekšienē),

—

noplūdes,

—

nepietiekama apkope un uzturēšana,

—

ierīču nepareiza darbība (atteice pie iedarbināšanas, atteice darba laikā utt.),

—

elektroenerģijas (vai cita enerģijas avota) trūkums,

—

IKT atteice (aparatūras vai programmatūras atteice, SCADA problēmas utt.);

—

kiberuzbrukums,

—

rakšanas darbu (rakšana, pāļu dzīšana), zemes darbu utt. ietekme;

c)

komerciālie/tirgus/finansiālie riski:

—

vienošanās ar piegādātājiem no trešām valstīm,

—

komerciāls strīds,

—

gāzes piegādes drošībai nozīmīga infrastruktūra ir trešās valsts struktūru kontrolē, un tas, cita starpā, var novest pie tādiem riskiem kā nepietiekami ieguldījumi, pretestība diversifikācijai vai Savienības tiesību aktu neievērošana,

—

cenu svārstīgums,

—

nepietiekami ieguldījumi,

—

pēkšņs, negaidīts pieprasījuma kāpums,

—

citi riski, kas var novest pie strukturālas nesekmības;

d)

sociālie riski:

—

streiki (dažādās saistītās nozarēs, piemēram, gāzes nozarē, ostu vai transporta nozarē utt.),

—

sabotāža,

—

vandālisms,

—

zādzība;

e)

dabas riski:

—

zemestrīces,

—

zemes nogruvumi,

—

plūdi (lietusgāzes, upes),

—

vētras (jūrā),

—

lavīnas,

—

ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi,

—

ugunsgrēki (ārpus objekta, piemēram, apkaimes mežos, pļavās utt.).

Analīze:

a)

jāapraksta būtisks transnacionālais risks un jebkuri citi riska grupai nozīmīgi riska faktori, tostarp to iespējamība un ietekme, kā arī vajadzības gadījumā dalībvalstis skarošo risku mijiedarbība un korelācija;

b)

jāapraksta kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu, vai sistēmu apdraud lieli/nepieņemami riski;

c)

jāsagatavo attiecīgo riska scenāriju saraksts atbilstīgi risku avotiem un jāapraksta, kā šie riski atlasīti;

d)

jānorāda, kādā mērā ir apsvērti ENTSOG sagatavotie scenāriji.

4. Riska analīze un izvērtēšana

Jāanalizē 3. punktā norādīto nozīmīgo riska scenāriju kopums. Riska scenāriju simulācijā jāiekļauj esošie gāzes piegādes drošības garantēšanas pasākumi, piemēram, attiecīgā gadījumā, infrastruktūras standarts, kas aprēķināts, izmantojot N – 1 formulu, kā noteikts II pielikuma 2. punktā, un gāzes piegādes standarts. Par katru riska scenāriju:

a)

sīki jāapraksta riska scenārijs, tostarp visi pieņēmumi un – attiecīgā gadījumā – to aprēķināšanā izmantotā metodoloģija;

b)

sīki jāapraksta veiktās simulācijas rezultāti, tostarp kvantificētā ietekme (piem., nepadotās gāzes apjomi, sociālekonomiskā ietekme, ietekme uz centralizēto siltumapgādi, ietekme uz elektroenerģijas ražošanu).

5. Secinājumi

Jāapraksta kopīgā riska izvērtējuma galvenie rezultāti, tostarp jāidentificē riska scenāriji, kas prasa tālākus pasākumus.

V PIELIKUMS

Valsts mēroga riska izvērtējuma modelis

Vispārīga informācija

Par šā riska izvērtējuma sagatavošanu atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums ( 13 ).

1. Sistēmas apraksts

1.1.

Īsi jāapraksta reģionālā gāzes sistēma katrai riska grupai ( 14 ), kurā dalībvalstis piedalās, tostarp šādi elementi:

a)

galvenie gāzes patēriņa rādītāji ( 15 ): gāzes galapatēriņš gadā (mld. m3 un MWh) un iedalījums pēc lietotāju veida ( 16 ), pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (kopējais un iedalot pēc patērētāju kategorijas mlj. m3 dienā);

b)

gāzes sistēmas(-u) funkcionēšanas attiecīgajās riska grupās apraksts: galvenās plūsmas (ieejošās/izejošās/tranzīta), ieejas/izejas punktu infrastrukturālā jauda virzienā uz riska grupu reģionu(-iem) un no reģiona(-iem) un par katru dalībvalsti, t. sk. izmantošanas rādītājs, LNG kompleksi (maksimālā diennakts jauda, izmantošanas rādītājs un piekļuves režīms) utt.;

c)

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums procentos pēc izcelsmes valsts ( 17 );

d)

riska grupas kontekstā nozīmīgu glabātavu lomas apraksts, tostarp pārrobežu piekļuves aspektā:

i)

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii)

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie līmeņiem sezonas beigās);

e)

iekšējās gāzes ražošanas lomas riska grupā(-ās) apraksts:

i)

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii)

maksimālā ražošanas jauda dienā un apraksts, kā tā var nodrošināt maksimālo dienas patēriņu;

f)

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts.

1.2.

Jāsniedz dalībvalsts gāzes sistēmas īss apraksts, kas aptver šādus elementus:

a)

galvenie gāzes patēriņa rādītāji: gāzes galapatēriņš gadā (mld. m3) un iedalījums pēc lietotāju veida, pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (mlj. m3 dienā);

b)

gāzes sistēmas funkcionēšana valsts līmenī apraksts, tostarp infrastruktūras (tādā mērā, kādā šis jautājums jau nav apskatīts 1.1. punkta b) apakš2punktā). Attiecīgā gadījumā te iekļauj arī zemas siltumspējas gāzes sistēmu;

c)

norāde uz gāzes piegādes drošībai būtisku infrastruktūru;

d)

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums valsts līmenī pēc izcelsmes valsts;

e)

gāzes glabātavu lomas apraksts, tostarp:

i)

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii)

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās);

f)

iekšējās gāzes ražošanas lomas apraksts, tostarp:

i)

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii)

maksimālā ražošanas jauda dienā;

g)

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts.

2. Infrastruktūras standarts (5. pants)

Jāapraksta, kā tiek izpildīts infrastruktūras standarts, tostarp galvenās vērtības, ko izmanto N – 1 formulā, un alternatīvas iespējas standarta izpildei (ar tieši savienotām dalībvalstīm, ar pieprasījuma puses pasākumiem), un esošās divvirzienu jaudas.

a)

N – 1 formula:

i)

norāde uz vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru;

ii)

N – 1 formulas aprēķināšana valsts līmenī;

iii)

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šā parametra);

iv)

norāde uz N – 1formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

v)

N – 1 formulas aprēķina rezultātu skaidrojums, pieņemot, ka gāzes līmenis glabātavās ir 30 % un 100 % no maksimālā aktīvā tilpuma;

vi)

galveno rezultātu, kas gūti N – 1 formulas simulācijā ar hidraulisko modeli, skaidrojums;

vii)

ja dalībvalsts tā nolēmusi – N – 1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus:

—

N – 1 formulas aprēķināšana, saskaņā ar II pielikuma 2. punktu,

—

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (ja atšķiras no 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītajiem lielumiem),

—

norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā),

—

skaidrojums par gāzes piegādes traucējumu kompensēšanas nolūkā jau pieņemtajiem vai iecerētajiem pieprasījuma puses tirgus pasākumiem un to paredzamo ietekmi (Deff);

viii)

ja par to ir panākta vienošanās ar attiecīgās(-o) riska grupas(-u) kompetentajām iestādēm vai tieši savienotām dalībvalstīm – N – 1 formulas kopīgs(-i) aprēķins(-i):

—

N – 1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu,

—

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (ja atšķiras no 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītajiem lielumiem),

—

jānorāda N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā),

—

jāizskaidro, kāda ir saskaņotā kārtība N – 1 formulas pienākuma izpildes nodrošināšanai;

b)

divvirzienu jauda:

i)

jānorāda, kuri starpsavienojuma punkti var darboties divvirzienu režīmā, un divvirzienu plūsmu maksimālā jauda;

ii)

jānorāda, kāda kārtība reglamentē reversās plūsmas jaudu (piem., pārtraucama jauda);

iii)

jānorāda, kuriem starpsavienojuma punktiem saskaņā ar 5. panta 4. punktu ir piešķirts atbrīvojums, kāds ir atbrīvojuma ilgums un tā piešķiršanas pamatojums.

3. Risku identificēšana

Jāapraksta riska faktori, kas var negatīvi ietekmēt gāzes piegādes drošību dalībvalstī, šo risku iespējamība un sekas.

Izvērtējumā iekļaujamo riska faktoru veidu neizsmeļošs saraksts – tikai tad, ja tas ir piemērojams saskaņā ar kompetento iestādi:

a)

politiskie riski:

—

gāzes piegādes traucējumi no trešām valstīm dažādu iemeslu dēļ,

—

politiski nemieri (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī),

—

karš/pilsoņu karš (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī),

—

terorisms;

b)

tehnoloģiskie riski:

—

sprādzieni/ugunsgrēki,

—

ugunsgrēki (attiecīgā objekta iekšienē),

—

noplūdes,

—

nepietiekama apkope un uzturēšana,

—

ierīču nepareiza darbība (atteice pie iedarbināšanas, atteice darba laikā utt.),

—

elektroenerģijas (vai cita enerģijas avota) trūkums,

—

IKT atteice (aparatūras vai programmatūras atteice, SCADA problēmas utt.),

—

kiberuzbrukums,

—

rakšanas darbu (rakšana, pāļu dzīšana), zemes darbu utt. ietekme;

c)

komerciālie/tirgus/finansiālie riski:

—

vienošanās ar piegādātājiem no trešām valstīm,

—

komerciāls strīds,

—

piegādes drošībai nozīmīga infrastruktūra ir trešās valsts struktūru kontrolē, un tas, cita starpā, var novest pie tādiem riskiem kā nepietiekami ieguldījumi, pretestība diversifikācijai vai Savienības tiesību aktu neievērošana,

—

cenu svārstīgums,

—

nepietiekami ieguldījumi,

—

pēkšņs, negaidīts pieprasījuma kāpums,

—

citi riski, kas var novest pie strukturālas nesekmības;

d)

sociālie riski:

—

streiki (dažādās saistītās nozarēs, piemēram, gāzes nozarē, ostu vai transporta nozarē utt.),

—

sabotāža,

—

vandālisms,

—

zādzība;

e)

dabas riski:

—

zemestrīces,

—

zemes nogruvumi,

—

plūdi (lietusgāzes, upes),

—

vētras (jūrā),

—

lavīnas,

—

ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi,

—

ugunsgrēki (ārpus objekta, piemēram, apkaimes mežos, pļavās utt.);

Analīze:

a)

jāidentificē dalībvalstij nozīmīgi riska faktori, tostarp to iespējamība un ietekme;

b)

jāapraksta kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu, vai sistēmu apdraud lieli/nepieņemami riski;

c)

jāsagatavo attiecīgo riska scenāriju saraksts saskaņā ar riska faktoriem un to iespējamību un jāapraksta, kā šie riski atlasīti.

4. Riska analīze un izvērtēšana

Jāanalizē 3. punktā norādīto nozīmīgo riska scenāriju kopums. Riska scenāriju simulācijā jāiekļauj esošie gāzes piegādes drošības garantēšanas pasākumi, piemēram, infrastruktūras standarts, kas aprēķināts, izmantojot N – 1 formulu, kā norādīts II pielikuma 2. punktā, un gāzes piegādes standarts. Par katru riska scenāriju:

a)

sīki jāapraksta riska scenārijs, tostarp visi pieņēmumi un – attiecīgā gadījumā – to aprēķināšanā izmantotā metodoloģija;

b)

sīki jāapraksta veiktās simulācijas rezultāti, tostarp kvantificētā ietekme (piem., nepadotās gāzes apjomi, sociālekonomiskā ietekme, ietekme uz centralizēto siltumapgādi, ietekme uz elektroenerģijas ražošanu);

5. Secinājumi

Jāapraksta kopīgā riska izvērtējuma, kurā dalībvalstis bija iesaistītas, galvenie rezultāti, tostarp jāidentificē riska scenāriji, kas prasa tālākus pasākumus.

VI PIELIKUMS

Preventīvās rīcības plāna modelis

Vispārīga informācija

—

Dalībvalstis riska grupā

—

Par šā plāna sagatavošanu atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums ( 18 )

1. Sistēmas apraksts

1.1.

Īsi un konsolidēti jāapraksta reģionālā gāzes sistēma katrai riska grupai ( 19 ), kurā dalībvalstis piedalās, tostarp šādi elementi:

a)

galvenie gāzes patēriņa rādītāji ( 20 ): gāzes galapatēriņš gadā (mld. m3) un iedalījums pēc lietotāju veida ( 21 ), pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (kopējais un iedalot pēc patērētāju kategorijas mlj. m3 dienā);

b)

gāzes sistēmas funkcionēšanas riska grupās apraksts: galvenās plūsmas (ieejošās/izejošās/tranzīta), ieejas/izejas punktu infrastrukturālā jauda virzienā uz riska grupas reģionu(-iem) un no riska grupas reģiona(-iem) un par katru dalībvalsti, t. sk. izmantošanas rādītājs, LNG kompleksi (maksimālā diennakts jauda, izmantošanas rādītājs un piekļuves režīms) utt.;

c)

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums pēc izcelsmes valsts ( 22 );

d)

reģiona kontekstā nozīmīgu glabātavu lomas apraksts, tostarp pārrobežu piekļuves aspektā:

i)

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii)

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās);

e)

iekšējai gāzes ražošanas lomas reģionā apraksts:

i)

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii)

maksimālā ražošanas jauda dienā;

f)

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts;

g)

energoefektivitātes pasākumu lomas un to ietekmes uz gāzes galapatēriņu gadā apraksts.

1.2.

Jāsniedz katras dalībvalsts gāzes sistēmas īss apraksts, kas aptver šādus elementus:

a)

galvenie gāzes patēriņa rādītāji: gāzes galapatēriņš gadā (mljrd. m3) un iedalījums pēc lietotāju veida, pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (milj. m3 dienā);

b)

gāzes sistēmas funkcionēšana valsts līmenī apraksts, tostarp infrastruktūras (tādā mērā, kādā šis jautājums jau nav apskatīts 1.1. punkta b) apakšpunktā);

c)

norāde uz piegādes drošībai būtisku infrastruktūru;

d)

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums valsts līmenī pēc izcelsmes valsts;

e)

gāzes glabātavu lomas dalībvalstī apraksts, tostarp:

i)

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii)

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās);

f)

iekšējās gāzes ražošanas lomas apraksts, tostarp:

i)

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii)

maksimālā ražošanas jauda dienā;

g)

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts;

h)

energoefektivitātes pasākumu lomas un to ietekmes uz gāzes galapatēriņu gadā apraksts.

2. Riska izvērtējuma kopsavilkums

Īsi jāapraksta saskaņā ar 7. pantu veiktā attiecīgā kopīgā un valsts mēroga riska izvērtējuma rezultāti, tostarp:

a)

izvērtēto scenāriju saraksts un īss apraksts par katram scenārijam izmantotajiem pieņēmumiem, kā arī par identificētajiem riskiem/trūkumiem;

b)

riska izvērtējuma galvenie secinājumi.

3. Infrastruktūras standarts (5. pants)

Jāapraksta, kā tiek izpildīts infrastruktūras standarts, tostarp galvenās vērtības, ko izmanto N – 1 formulā, un alternatīvas iespējas standarta izpildei (ar kaimiņu dalībvalstīm, ar pieprasījuma puses pasākumiem), un esošās divvirzienu jaudas:

3.1. N – 1 formula

i)

norāde uz no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru reģionā;

ii)

N – 1 formulas aprēķināšana reģionālā līmenī;

iii)

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šā parametra);

iv)

norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju un pieņēmumiem (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

3.2. Valsts līmenis

a)

N – 1 formula:

i)

norāde uz vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru;

ii)

N – 1 formulas aprēķināšana valsts līmenī;

iii)

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šā parametra);

iv)

norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

v)

ja dalībvalsts tā nolēmusi – N – 1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus:

—

N – 1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 2. punktu,

—

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (ja atšķiras no šā pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītajiem lielumiem),

—

jānorāda N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

—

skaidrojums, kādi ir gāzes piegādes traucējumu kompensēšanas nolūkā jau pieņemtie vai iecerētie pieprasījuma puses tirgus pasākumi un to paredzamā ietekme (Deff);

vi)

ja par to ir panākta vienošanās ar attiecīgās(-o) riska grupas(-u) kompetentajām iestādēm vai tieši savienotām dalībvalstīm – N – 1 formulas kopīgs(-i) aprēķins(-i):

—

N – 1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu,

—

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (ja atšķiras no šā pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītajiem lielumiem),

—

norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā),

—

skaidrojums saskaņotās kārtības N – 1 formulas izpildes nodrošināšanai;

b)

divvirzienu jauda:

i)

jānorāda, kuri starpsavienojuma punkti var darboties divvirzienu režīmā, un divvirzienu plūsmu maksimālā jauda;

ii)

jānorāda, kāda kārtība reglamentē reversās plūsmas jaudu (piem., pārtraucama jauda);

iii)

jānorāda, kuriem starpsavienojuma punktiem saskaņā ar 5. panta 4. punktu ir piešķirts atbrīvojums, kāds ir atbrīvojuma ilgums un tā piešķiršanas pamatojums.

4. Piegādes standarta izpilde (6. pants)

Jāapraksta pasākumi, kas pieņemti, lai izpildītu piegādes standartu, kā arī jebkādu paaugstinātu piegādes standartu vai papildu pienākumu, kas uzlikts gāzes piegādes drošības iemeslu dēļ:

a)

izmantotā aizsargājamo lietotāju definīcija, tostarp aptverto lietotāju kategorijas un to gāzes patēriņš gadā (pēc kategorijas, neto vērtības un procentuālā īpatsvara no valsts kopējā gāzes galapatēriņa gadā);

b)

gāzes apjomi, kas nepieciešami, lai izpildītu piegādes standartu atbilstīgi 6. panta 1. punkta pirmajā daļā aprakstītajiem scenārijiem;

c)

jauda, kas nepieciešama, lai izpildītu piegādes standartu atbilstīgi 6. panta 1. punkta pirmajā daļā aprakstītajiem scenārijiem;

d)

esošais(-ie) piegādes standarta izpildes pasākums(-i):

i)

pasākuma(-u) apraksts;

ii)

adresāti;

iii)

apraksts par jebkādu ex-ante piegādes standarta izpildes uzraudzības sistēmu, ja tāda ir;

iv)

sankciju režīms, ja tāds ir;

v)

par katru pasākumu jāapraksta:

—

pasākuma ekonomiskā ietekme, lietderība un efektivitāte,

—

pasākuma ietekme uz vidi,

—

pasākuma ietekme uz patērētājiem,

vi)

ja tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi (par katru pasākumu):

—

pasākuma nepieciešamības pamatojums (t. i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem),

—

pasākuma samērīguma pamatojums (t. i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai),

—

analīze par šāda pasākuma ietekmi:

1)

uz citas dalībvalsts piegādes drošību;

2)

uz valsts tirgu;

3)

uz iekšējo tirgu.

vii)

ja pasākumi ir ieviesti 2017. gada 1. novembrī vai pēc tam, jāiekļauj ietekmes izvērtējuma īss kopsavilkums vai saite uz pasākuma(-u) publisko ietekmes izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. panta 4. punktu;

e)

attiecīgā gadījumā jāapraksta jebkāds paaugstināts piegādes standarts vai papildu pienākums, kas uzlikts gāzes piegādes drošības iemeslu dēļ:

i)

pasākuma(-u) apraksts;

ii)

mehānisms paaugstinātā piegādes standarta samazināšanai līdz parastajām vērtībām solidaritātes labad un saskaņā ar 13. pantu;

iii)

attiecīgā gadījumā jāapraksta jebkāds jauns paaugstināts piegādes standarts vai papildu pienākums, kas uzlikts gāzes piegādes drošības iemeslu dēļ un kas pieņemts 2017. gada 1. novembrī vai pēc tam;

iv)

adresāti;

v)

skartie gāzes apjomi un jaudas;

vi)

jānorāda, kā minētais pasākums atbilst 6. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

5. Preventīvi pasākumi

Jāapraksta ieviestie vai pieņemamie preventīvie pasākumi:

a)

jāapraksta katrs pieņemtais preventīvais pasākums attiecībā uz katru riska izvērtējumā identificēto risku, tostarp:

i)

pasākuma valsts vai reģionālais mērogs;

ii)

pasākuma ekonomiskā ietekme, lietderība un efektivitāte;

iii)

pasākuma ietekme uz lietotājiem.

Attiecīgā gadījumā jānorāda:

—

starpsavienojumu uzlabošanas pasākumi starp kaimiņu dalībvalstīm,

—

gāzes piegādes maršrutu un avotu diversifikācijas pasākumi,

▼M3

—

pasākumi, kas nepieļauj jaudas iekrāšanu;

▼B

—

piegādes drošībai būtiskas infrastruktūras aizsardzības pasākumi situācijās, kad šāda infrastruktūra ir kādas trešās valsts struktūru kontrolē (tostarp attiecīgā gadījumā vispārīgi vai konkrētai nozarei paredzēti normatīvie akti par ieguldījumu izvērtēšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.);

b)

jāapraksta citi pasākumi, kas pieņemti nevis riska izvērtējuma, bet citu iemeslu dēļ, bet kam var būt pozitīva ietekme uz piegādes drošību attiecīgās(-o) riska grupas(-u) dalībvalstī;

c)

ja tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi (par katru pasākumu):

i)

pasākuma nepieciešamības pamatojums (t. i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem);

ii)

pasākuma samērīguma pamatojums (t. i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai);

iii)

analīze par šāda pasākuma ietekmi:

—

pasākuma nepieciešamības pamatojums (t. i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem);

—

pasākuma samērīguma pamatojums (t. i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai);

—

analīze par šāda pasākuma ietekmi:

1)

uz citas dalībvalsts piegādes drošību;

2)

uz valsts tirgu;

3)

uz iekšējo tirgu;

4)

jāpaskaidro, kādā mērā piegādes drošības uzlabošanas labad ir apsvērti efektivitātes pasākumi (tostarp pieprasījuma puses pasākumi);

5)

jāpaskaidro, kādā mērā piegādes drošības uzlabošanas labad ir apsvērta atjaunojamo energoresursu izmantošana.

6. Citi pasākumi un pienākumi (piem., sistēmas droša ekspluatācija)

Jāapraksta citi pasākumi un dabasgāzes uzņēmumiem un citām šajā sakarā nozīmīgām struktūrām uzliktie pienākumi, kas, visticamāk, varētu ietekmēt gāzes piegādes drošību, piemēram, pienākums nodrošināt gāzes piegādes sistēmas drošu ekspluatāciju; jānorāda arī, ko minētais pienākums ietekmēs un par kādiem gāzes apjomiem ir runa. Jāpaskaidro precīzi, kad un kā šādi pasākumi tiktu piemēroti.

7. Infrastruktūras projekti

a)

jāapraksta nākotnes infrastruktūras projekti, tostarp vispārējas ieinteresētības projekti attiecīgajās riska grupās, tostarp to paredzamais realizācijas grafiks, jaudas un prognozētā ietekme uz gāzes piegādes drošību riska grupā;

b)

jānorāda, kā infrastruktūras projektos ņemts vērā Savienības TYNDP, ko, ievērojot Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 10. punktu, izstrādājis ENTSOG.

8. Ar piegādes drošību saistītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības

Jānorāda un īsi jāapraksta esošās ar piegādes drošību saistītās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (sīkāka informācija jāsniedz pielikumā). Jāizskaidro, kam un kā šādas saistības jāpilda. Attiecīgā gadījumā jāapraksta, kā un kad minētās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības būtu jāsāk pildīt.

9. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu jāapraksta plāna un ārkārtas rīcības plāna izstrādes gaitā izmantotais apspriešanās mehānisms un šīs apspriešanās rezultāti; apspriešanās notiek ar:

a)

gāzes uzņēmumiem;

b)

attiecīgām mājsaimniecību intereses pārstāvošām organizācijām;

c)

attiecīgām rūpniecisko gāzes lietotāju, t. sk. elektroenerģijas ražotāju, intereses pārstāvošām organizācijām;

d)

valsts regulatīvo iestādi.

10. Reģionālā dimensija

Jānorāda jebkādi valstij specifiski apstākļi un pasākumi, kas skar piegādes drošību, bet nav aplūkoti iepriekšējās plāna sadaļās.

Jānorāda, kā ir ņemti vērā iespējamie komentāri, kas saņemti pēc 8. panta 2. punktā aprakstītās apspriešanās.

11.1. N – 1 aprēķināšana riska grupas līmenī, ja par to vienojušās riska grupas kompetentās iestādes.

N – 1 formula:

a)

norāde uz no vispārējo interešu viedokļa vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru riska grupā;

b)

N – 1 formulas aprēķināšana riska grupas līmenī;

c)

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp aprēķināšanā izmantotie starplielumi (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šā parametra);

d)

norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju un pieņēmumiem (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā).

11.2. Sadarbībai izstrādātie mehānismi

Jāapraksta mehānismi, ko izmanto sadarbībai starp dalībvalstīm attiecīgajās riska grupās, tostarp mehānismi preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna pārrobežu pasākumu izstrādei.

Jāapraksta mehānismi, ko izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm 13. panta piemērošanai nepieciešamo noteikumu izstrādē un pieņemšanā.

11.3. Preventīvi pasākumi

Jāapraksta preventīvie pasākumi, kuri jau pastāv vai kurus paredzēts pieņemt riska grupā vai reģionālu nolīgumu rezultātā:

a)

jāapraksta katrs pieņemtais preventīvais pasākums attiecībā uz katru riska izvērtējumā identificēto risku, tostarp:

i)

pasākuma ietekme uz riska grupas dalībvalstīm;

ii)

pasākuma ekonomiskā ietekme, lietderība un efektivitāte;

iii)

pasākuma ietekme uz vidi;

iv)

pasākuma ietekme uz lietotājiem.

Attiecīgā gadījumā jānorāda:

—

starpsavienojumu uzlabošanas pasākumi starp kaimiņu dalībvalstīm;

—

gāzes piegādes maršrutu un avotu diversifikācijas pasākumi;

▼M3

—

pasākumi, kas nepieļauj jaudas iekrāšanu;

▼B

—

piegādes drošībai būtiskas infrastruktūras aizsardzības pasākumi situācijās, kad šāda infrastruktūra ir kādas trešās valsts struktūru kontrolē (tostarp attiecīgā gadījumā vispārīgi vai konkrētai nozarei paredzēti normatīvie akti par ieguldījumu izvērtēšanu, īpašas tiesības kādiem akcionāriem utt.);

b)

jāapraksta citi pasākumi, kas pieņemti nevis riska izvērtējuma, bet citu iemeslu dēļ, bet kam var būt pozitīva ietekme uz piegādes drošību riska grupā;

c)

ja tiek piemēroti ārpustirgus pasākumi (par katru pasākumu):

i)

pasākuma nepieciešamības pamatojums (t. i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem);

ii)

pasākuma samērīguma pamatojums (t. i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai);

iii)

analīze par šāda pasākuma ietekmi:

—

pasākuma nepieciešamības pamatojums (t. i., kāpēc piegādes drošību nevar sasniegt tikai ar tirgus pasākumiem),

—

pasākuma samērīguma pamatojums (t. i., kāpēc šis ārpustirgus pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis iecerētā mērķa sasniegšanai),

—

analīze par šāda pasākuma ietekmi:

1)

uz citas dalībvalsts piegādes drošību;

2)

uz valsts tirgu;

3)

uz iekšējo tirgu;

d)

jāpaskaidro, kādā mērā piegādes drošības uzlabošanas labad ir apsvērti efektivitātes pasākumi (tostarp pieprasījuma puses pasākumi);

e)

jāpaskaidro, kādā mērā piegādes drošības uzlabošanas labad ir apsvērta atjaunojamo energoresursu izmantošana.

VII PIELIKUMS

Ārkārtas rīcības plāna modelis

Vispārīga informācija

Par šā plāna sagatavošanu atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums ( 23 )

1. Krīzes līmeņu definēšana:

a)

jānorāda par katra krīzes līmeņa izsludināšanu atbildīgā struktūra un procedūras, kas jāievēro katrā šādas izsludināšanas gadījumā;

b)

te jāiekļauj rādītāji vai parametri (ja tādi ir), ko izmanto, lai noteiktu, vai notikuma rezultātā var ievērojami pasliktināties apgādātība, un nolemtu par konkrēta krīzes līmeņa izsludināšanu.

2. Katrā krīzes līmenī pieņemamie pasākumi ( 24 )

2.1. Agrīnas brīdināšanas stāvoklis

Jāapraksta šajā posmā piemērojamie pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

attiecīgajā gadījumā – ievērojamās procedūras apraksts;

iii)

jānorāda, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt pārvarēt jebkāda notikuma sekas vai laikus sagatavoties šādam notikumam;

iv)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem.

2.2. Trauksmes stāvoklis:

a)

jāapraksta šajā posmā piemērojamie pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

attiecīgajā gadījumā – ievērojamās procedūras apraksts;

iii)

tas, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt pārvarēt trauksmes stāvokli;

iv)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem;

b)

jāapraksta dabasgāzes uzņēmumiem uzliktie ziņošanas pienākumi trauksmes stāvoklī.

2.3. Ārkārtas stāvoklis:

a)

jāsagatavo saraksts ar iepriekšnoteiktiem piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumiem gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas stāvoklī, tostarp komerciāliem līgumiem starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un – attiecīgā gadījumā – kompensācijas mehānismiem dabasgāzes uzņēmumiem;

b)

jāapraksta šajā posmā piemērojamie tirgus pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

ievērojamās procedūras apraksts;

iii)

tas, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt atvieglot ārkārtas stāvokli;

iv)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem;

c)

jāapraksta ārkārtas stāvoklī plānotie vai īstenojamie ārpustirgus pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

jāizvērtē, cik nepieciešams šāds pasākums ir krīzes pārvarēšanai, tostarp tā izmantošanas pakāpe;

iii)

sīki jāapraksta pasākuma īstenošanas procedūra (piem., kādi apstākļi ierosina pasākuma ieviešanu, kas pieņem lēmumu);

iv)

jānorāda, kādā mērā pasākums, papildinādams tirgus pasākumus, varētu palīdzēt atvieglot ārkārtas stāvokli;

v)

jāizvērtē pasākuma cita veida ietekme;

vi)

jāpamato, kā pasākums atbilst 11. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

vii)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem;

d)

jāapraksta dabasgāzes uzņēmumiem uzliktie ziņošanas pienākumi.

3. Specifiski pasākumi elektroapgādē un centralizētajā siltumapgādē:

a)

centralizētā siltumapgāde:

i)

īsi jānorāda, kāda būtu gāzes piegādes traucējumu iespējamā ietekme uz centralizētās siltumapgādes sektoru;

ii)

jānorāda pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi, vai arī jānorāda, kāpēc specifisku pasākumu pieņemšana nav lietderīga;

b)

no gāzes saražotas elektroenerģijas apgāde:

i)

īsi jānorāda, kāda būtu gāzes piegādes traucējumu iespējamā ietekme uz elektroenerģijas sektoru;

ii)

jānorāda pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas sektoru, vai arī jānorāda, kāpēc specifisku pasākumu pieņemšana nav lietderīga;

iii)

jānorāda mehānismi / esošie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgu koordināciju, tostarp informācijas apmaiņu, starp galvenajiem gāzes un elektroenerģijas sektoru dalībniekiem, jo īpaši pārvades sistēmu operatoriem, dažādos krīzes līmeņos.

4. Krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa

Jānorāda, kas ir krīzes pārvaldītājs, un jādefinē tā loma.

5. Dažādu dalībnieku loma un atbildība:

a)

attiecībā uz katru krīzes līmeni ir jānorāda šādu dalībnieku loma un atbildība, tostarp par saziņu ar kompetentajām iestādēm un – attiecīgā gadījumā – valsts regulatīvo iestādi:

i)

dabasgāzes uzņēmumi;

ii)

rūpnieciskie lietotāji;

iii)

attiecīgie elektroenerģijas ražotāji;

b)

attiecībā uz katru krīzes līmeni ir jānorāda kompetento iestāžu un struktūru, kam uzdevumi deleģēti, loma un atbildība.

6. Pasākumi, kas skar to lietotāju nepienācīgu patēriņu, kas nav aizsargājamie lietotāji

Jāapraksta esošie pasākumi, kuru mērķis ir, cik lielā mērā iespējams un neapdraudot gāzes sistēmas drošu un uzticamu darbību vai neradot nedrošas situācijas, novērst, ka ārkārtas stāvokļa laikā lietotāji, kas nav aizsargājamie lietotāji, patērē aizsargājamiem lietotājiem domāto gāzi. Jānorāda pasākuma raksturs (administratīvs, tehnisks utt.), galvenie dalībnieki un ievērojamās procedūras.

7. Ārkārtas stāvokļa testi:

a)

jānorāda grafiks, kādā tiek reāllaikā simulēti ārkārtas stāvokļa reakcijas pasākumi;

b)

jānorāda iesaistītie dalībnieki, procedūras un konkrēti simulētie smagu un vidēji smagu seku scenāriji.

Ārkārtas rīcības plāna atjauninājumos īsi jāapraksta, kādi testi ir veikti kopš pēdējā ārkārtas rīcības plāna iesniegšanas, un to galvenie rezultāti. Jānorāda, kādi pasākumi ir pieņemti minēto testu rezultātā.

8. Reģionālā dimensija

8.1. Katrā krīzes līmenī pieņemamie pasākumi:

8.1.1. Agrīnas brīdināšanas stāvoklis

Jāapraksta šajā posmā piemērojamie pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

attiecīgajā gadījumā – ievērojamās procedūras apraksts;

iii)

jānorāda, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt pārvarēt jebkāda notikuma sekas vai laikus sagatavoties šādam notikumam;

iv)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem.

8.1.2. Trauksmes stāvoklis

a)

jāapraksta šajā posmā piemērojamie pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

attiecīgajā gadījumā – ievērojamās procedūras apraksts;

iii)

jānorāda, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt pārvarēt jebkāda notikuma sekas vai laikus sagatavoties šādam notikumam;

iv)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem;

b)

jāapraksta dabasgāzes uzņēmumiem uzliktie ziņošanas pienākumi trauksmes stāvoklī.

8.1.3. Ārkārtas stāvoklis:

a)

jāsagatavo saraksts ar iepriekšnoteiktiem piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumiem gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas stāvoklī, tostarp komerciāliem līgumiem starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un – attiecīgā gadījumā – kompensācijas mehānismiem dabasgāzes uzņēmumiem;

b)

jāapraksta šajā posmā piemērojamie tirgus pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

ievērojamās procedūras apraksts;

iii)

tas, kādā mērā pasākums varētu palīdzēt atvieglot ārkārtas stāvokli;

iv)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem;

c)

jāapraksta ārkārtas stāvoklī plānotie vai īstenojamie ārpustirgus pasākumi, un par katru pasākumu jānorāda:

i)

īss pasākuma un galveno iesaistīto dalībnieku apraksts;

ii)

jāizvērtē, cik nepieciešams šāds pasākums ir krīzes pārvarēšanai, tostarp tā izmantošanas pakāpe;

iii)

sīki jāapraksta pasākuma īstenošanas procedūra (piem., kādi apstākļi ierosina pasākuma ieviešanu, kas pieņem lēmumu);

iv)

jānorāda, kādā mērā pasākums, papildinādams tirgus pasākumus, varētu palīdzēt atvieglot ārkārtas stāvokli;

v)

jāizvērtē pasākuma cita veida ietekme;

vi)

jāpamato, kā pasākums atbilst 11. panta 6. punkta nosacījumiem;

vii)

jāapraksta informācijas plūsmas starp iesaistītajiem dalībniekiem;

d)

jāapraksta dabasgāzes uzņēmumiem uzliktie ziņošanas pienākumi.

8.2. Sadarbības mehānismi:

a)

jāapraksta esošie mehānismi, ko izmanto sadarbībai katrā attiecīgajā riska grupā un pienācīgas koordinācijas nodrošināšanai katrā krīzes līmenī. Jāapraksta lēmumu pieņemšanas procedūras (ciktāl tādas ir un nav apskatītas 2. punktā) attiecībā uz pienācīgiem reģionāla mēroga reakcijas pasākumiem katrā krīzes līmenī;

b)

jāapraksta esošie mehānismi, ko izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm ārpus riska grupām un darbības koordinācijai katrā krīzes līmenī.

8.3. Dalībvalstu solidaritāte:

a)

jāapraksta, par kādu kārtību vienojušās tieši savienotās dalībvalstis, lai nodrošinātu 13. pantā minētā solidaritātes principa piemērošanu;

b)

ja tā ir piemērojama, jāapraksta, par kādu kārtību vienojušās dalībvalstis, kas ir viena ar otru savienotas caur trešo valsti, lai nodrošinātu 13. pantā minētā solidaritātes principa piemērošanu.

VIII PIELIKUMS

Gāzes piegādes drošībai veltīto ārpustirgus pasākumu saraksts

Izstrādājot preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, kompetentā iestāde ņem vērā šādu orientējošā un neizsmeļošā sarakstā uzskaitīto pasākumu lietderību tikai ārkārtas stāvokļa gadījumā:

a)

piedāvājuma puses pasākumi:

—

stratēģisko gāzes krājumu izmantošana,

—

alternatīva kurināmā krājumu piespiedu izmantošana (piemēram, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2009/119/EK ( 25 )),

—

tādas elektroenerģijas piespiedu izmantošana, kas saražota nevis no gāzes, bet gan citiem avotiem,

—

gāzes ražošanas apjoma piespiedu palielināšana,

—

piespiedu izsūknēšana no krājumiem;

b)

pieprasījuma puses pasākumi:

—

dažādi pasākumi pieprasījuma obligātai samazināšanai, to skaitā:

—

piespiedu pāreja uz citu kurināmo,

—

pārtraucamu līgumu piespiedu izmantošana, ja tie pilnībā jau nav izmantoti kā daļa no tirgus pasākumiem,

—

garantētās slodzes piespiedu nomešana.

IX PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (ES) Nr. 994/2010	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
6. pants	5. pants
8. pants	6. pants
9. pants	7. pants
4. pants	8. pants
5. pants	9. pants
10. pants	10. pants
10. pants	11. pants
11. pants	12. pants
—	13. pants
13. pants	14. pants
12. pants	4. pants
—	15. pants
—	16. pants
14. pants	17. pants
—	18. pants
—	19. pants
16. pants	20. pants
15. pants	21. pants
17. pants	22. pants
I pielikums	II pielikums
7. pants	III pielikums
IV pielikums	I pielikums
—	IV pielikums
—	V pielikums
—	VI pielikums
—	VII pielikums
II pielikums	—
III pielikums	VIII pielikums
—	IX pielikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti