EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

no agrīnas rīcības atkarīgs devums (“Fearly-action”);

no IKP uz vienu iedzīvotāju atkarīgs devums (“Fwealth”);

no energointensitātes atkarīgs devums (“Fintensity”);

izmaksu ziņā lietderīga enerģijas ietaupījuma potenciāla devums (“Fpotential”).

Koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu uzskata par vienlīdzīgu ar iekārtas kopējo gadā saražotās elektroenerģijas daudzumu, ko mēra galveno ģeneratoru izejas punktā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Koģenerācijas iekārtās, kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, koģenerācijas iekārtas, kas atbilst II daļā minētajam 2), 4), 5), 6), 7) un 8) tipam vai kuru gada kopējā efektivitāte ir zemāka par to, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, proti, koģenerācijas iekārtas, kas atbilst II daļā minētajam 1) un 3) tipam, koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

ECHP=HCHP*C

kur

ECHP ir koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums;

C ir attiecība starp elektroenerģiju un siltumu;

HCHP ir koģenerācijas režīmā saražotā lietderīgā siltuma daudzums (šim nolūkam aprēķināts kā kopējais saražotais siltuma daudzums, no kura atņemts siltuma daudzums, kas saražots atsevišķos apkures katlos vai iegūts, ekstrahējot tiešo tvaiku no tvaika ģeneratora pirms turbīnas).

Koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas aprēķinu pamato ar faktisko attiecību starp elektroenerģiju un siltumu. Ja nav zināma faktiskā attiecība starp elektroenerģiju un siltumu koģenerācijas iekārtā, attiecībā uz iekārtām, kas atbilst II daļā minētajam 1), 2), 3), 4) un 5) tipam, jo īpaši statistikas vajadzībām var izmantot šādas standarta vērtības, ja aprēķinātais koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzums ir mazāks par kopējo iekārtā saražoto elektroenerģijas daudzumu vai vienāds ar to:

Ja dalībvalstis ievieš standarta vērtības attiecībai starp elektroenerģiju un siltumu iekārtās, kas atbilst II daļā minētajam 6), 7), 8), 9), 10) un 11) tipam, šādas standarta vērtības publicē un par tām paziņo Komisijai.

Ja daļu no enerģijas, kas ir koģenerācijas procesā izmantotajā kurināmajā, atgūst ķīmisku vielu veidā un reciklē, šo daļu var atņemt no izmantotā kurināmā daudzuma pirms 1) un 2) punktā izmantotās kopējās efektivitātes aprēķināšanas.

Ja iekārta koģenerācijas režīmā darbojas ar mazāku jaudu, dalībvalstis var noteikt attiecību starp elektroenerģiju un siltumu kā attiecību starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumu, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus.

Aprēķinu veikšanai saskaņā ar 1) un 2) punktu dalībvalstis var ievērot pārskata laikposmus, kas nav gada pārskata laikposmi.

Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma atgūšanu,

Tvaika pretspiediena turbīna,

Tvaika kondensācijas turbīna,

Gāzes turbīna ar siltuma atgūšanu,

Iekšdedzes dzinējs,

Mikroturbīnas,

Sterlinga dzinēji,

Kurināmā elementi,

Tvaika dzinēji,

Organiskais Renkina cikls,

Citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, kas ietver koģenerāciju.

attiecībā uz koģenerācijas iekārtām, salīdzinājums ar atsevišķu elektroenerģijas ražošanu ir balstīts uz principu, ka salīdzina viena veida kurināmo;

katru koģenerācijas iekārtu salīdzina ar labāko šīs iekārtas izlaides gadā tirgū pieejamo un ekonomiski pamatoto tehnoloģiju atsevišķai siltuma un elektroenerģijas ražošanai;

efektivitātes atsauces vērtības koģenerācijas iekārtām, kas ir vecākas par desmit gadiem, nosaka, pamatojoties uz atsauces vērtībām desmit gadus vecām iekārtām;

efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai atspoguļo klimatiskās atšķirības starp dalībvalstīm.

ja uz ražojumu attiecas deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1369, Direktīvu 2010/30/ES vai saistīts Komisijas īstenošanas akts, iegādājas vienīgi tādus ražojumus, kuri atbilst minētās regulas 7. panta 2. punktā noteiktajam kritērijam;

ja uz ražojumu neattiecas a) punkts, bet attiecas īstenošanas pasākums saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, iegādājas tikai tādus ražojumus, kas atbilst energoefektivitātes etalonrādītājiem, kas noteikti attiecīgajā īstenošanas pasākumā;

ja ražojumu vai pakalpojumu aptver Savienības zaļā publiskā iepirkuma kritēriji vai pieejami līdzvērtīgi nacionālie kritēriji, kas attiecas uz ražojuma vai pakalpojuma energoefektivitāti, dara visu iespējamo, lai iegādātos tikai tādus ražojumus un pakalpojumus, kas atbilst vismaz “pamata” līmeņa tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības zaļā publiskā iepirkuma kritērijos vai pieejamos līdzvērtīgos nacionālajos kritērijos, tostarp datu centriem, serveru telpām un mākoņpakalpojumiem, ceļu apgaismojumam un luksoforiem un datoriem, monitoriem, planšetdatoriem un viedtālruņiem;

iegādājas vienīgi tādas riepas, kas atbilst augstākajai degvielas energoefektivitātes klasei, kas definēta Regulā (ES) 2020/740, kas neliedz publiskajām struktūrām iegādāties riepas, kas pieder pie augstākās klases tādos parametros kā saķere ar slapju ceļu vai ārējais rites troksnis, ja to var pamatot ar drošuma vai sabiedrības veselības apsvērumiem;

savos konkursos par pakalpojumu līgumiem pieprasa, lai pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot attiecīgo pakalpojumu, izmantotu vienīgi ražojumus, kas atbilst a), b) un d) apakšpunktā minētajām prasībām. Šī prasība attiecas tikai uz jauniem ražojumiem, ko pakalpojumu sniedzēji iegādājušies pilnībā vai daļēji nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu;

iegādājas tādas ēkas vai slēdz jaunus nomas līgumus par tādām ēkām, kas atbilst vismaz gandrīz nulles enerģijas līmenim, neskarot šīs direktīvas 6. pantu, ja vien pirkuma mērķis nav:

paredzamais ietaupījums: izmanto salīdzināšanu ar neatkarīgi konstatētiem iepriekšējo enerģijas ietaupījumu rezultātiem līdzīgās iekārtās. Šādu vispārējo pieeju apzīmē “ex ante”;

uzskaitītais ietaupījums: ar pasākumu vai pasākumu kopumu panākto ietaupījumu nosaka, reģistrējot faktisko enerģijas izmantojuma samazinājumu un pienācīgi ņemot vērā tādus faktorus kā papildināmība, noslogojums, ražošanas līmeņi un laika apstākļi, kas var ietekmēt patēriņu. Šādu vispārējo pieeju apzīmē “ex post”;

mērogotais ietaupījums: izmanto ietaupījuma tehniskās aplēses. Šo pieeju drīkst izmantot tikai tad, ja attiecībā uz kādu konkrētu iekārtu ir grūti iegūt pilnīgi precīzi izmērītus datus vai šādu datu ieguve būtu nesamērīgi dārga, piemēram, nomainot kompresoru vai elektromotoru, attiecībā uz kuriem tika iegūta neatkarīga informācija par ietaupījumu, ar citiem, kuru kWh rādītāji ir atšķirīgi, vai tad, ja šīs aplēses, pamatojoties uz valsts noteiktām metodēm un kritērijiem, iegūst kvalificēti vai akreditēti eksperti, kuri darbojas neatkarīgi no atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm;

aprēķinot enerģijas ietaupījumu 8. panta 3. punkta nolūkos, ko var ieskaitīt, lai izpildītu minētajā pantā paredzēto pienākumu, dalībvalstis var aplēst enerģijas ietaupījumu enerģētiskās nabadzības skartiem cilvēkiem, mazaizsargātiem lietotājiem, mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem dzīvojošiem vai, attiecīgā gadījumā, sociālos mājokļos dzīvojošiem cilvēkiem, pamatojoties uz inženiertehniskajām aplēsēm, kurās izmanto standarta apdzīvotības vai siltumkomforta apstākļus vai parametrus, piemēram, parametrus, kas noteikti valsts būvniecības noteikumos. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai, kā komforts tiek ņemts vērā attiecībā uz darbībām ēkās, iesniedzot arī paskaidrojumus par savu aprēķināšanas metodiku;

apsekotais ietaupījums: tiek noteikta patērētāju reakcija uz padomiem, informācijas kampaņām, marķējuma vai sertificēšanas shēmām vai viedo uzskaiti. Šo pieeju izmanto tikai attiecībā uz ietaupījumu, ko rada izmaiņas patērētāju paradumos. To neizmanto, lai noteiktu ietaupījumu, ko panāk, veicot fiziskus pasākumus.

dalībvalstis pierāda, ka viens no rīcībpolitikas pasākuma mērķiem – jauns vai esošais – ir panākt enerģijas galapatēriņa ietaupījumu saskaņā ar 8. panta 1. punktu, un sniedz pierādījumus un dokumentāciju, kas apliecina, ka enerģijas ietaupījumu ir radījis rīcībpolitikas pasākums, arī brīvprātīgas vienošanās;

jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu, vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu ietaupījumu, ko var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis rēķinās ar to, kā enerģijas izmantojums un pieprasījums mainītos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma, ņemot vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu Savienības un valsts līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

ietaupījumu, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumu, kas būtu radies jebkurā gadījumā, tāpēc to nedeklarē kā enerģijas ietaupījumu 8. panta 1. punkta nolūkā. Atkāpjoties no minētās prasības, ietaupījumu, kas saistīts ar esošo ēku renovāciju, tostarp ietaupījumus, ko rada ēkām piemērojamo minimālo energoefektivitātes standartu īstenošana saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES, var deklarēt kā enerģijas ietaupījumu 8. panta 1. punkta nolūkā ar noteikumu, ka tiek nodrošināts šī pielikuma 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs. Pasākumus, ar kuriem veicina energoefektivitātes uzlabojumus publiskajā sektorā saskaņā ar 5. un 6. pantu, var ņemt vērā, lai sasniegtu 8. panta 1. punktā prasīto enerģijas ietaupījumu, ar nosacījumu, ka tie rada verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu. Enerģijas ietaupījuma aprēķins atbilst šim pielikumam;

enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kas panākts, īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kuri veikti, ievērojot ārkārtas noteikumus saskaņā ar LESD 122. pantu, var deklarēt 8. panta 1. punkta nolūkā ar nosacījumu, ka tas izraisa verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, izņemot to enerģijas ietaupījumu, kas izriet no enerģijas normēšanas vai ražošanas samazināšanas pasākumiem;

pasākumus, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem SEG emisiju samazinājumiem, var uzskatīt par būtiskiem, taču dalībvalstīm ir jāpierāda, ka tie rada verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu. Enerģijas ietaupījuma aprēķins atbilst šā pielikuma prasībām;

dalībvalstis ieskaita tikai enerģijas galapatēriņa ietaupījumus no rīcībpolitikas pasākumiem nozarēs vai iekārtās, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa, ja tie izriet no šīs direktīvas 9. vai 10. panta īstenošanas un pārsniedz Direktīvā 2003/87/EK noteiktās prasības vai pārsniedz to darbību īstenošanu, kuras saistītas ar bezmaksas kvotu piešķiršanu saskaņā ar minēto direktīvu. Dalībvalstis pierāda, ka rīcībpolitikas pasākumi rada verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu. Enerģijas ietaupījuma aprēķins atbilst šā pielikuma prasībām. Ja kāds subjekts ir atbildīgā puse valsts energoefektivitātes pienākuma shēmā saskaņā ar šīs direktīvas 9. pantu un ES ETS ēku un autotransporta sektorā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, monitoringa un verifikācijas sistēma nodrošina, ka oglekļa cena, kas noteikta, nododot degvielu patēriņam saskaņā ar minēto nodaļu, tiek ņemta vērā, aprēķinot un ziņojot par enerģijas ietaupījumu, ko radījuši energotaupības pasākumi;

ietaupījumus var atzīt ar noteikumu, ka tiek atzīti tikai tādi ietaupījumi, kas pārsniedz šādus līmeņus:

ir atļauta rīcībpolitika, kuras mērķis ir veicināt ražojumu, aprīkojuma, transporta sistēmu, transportlīdzekļu un degvielu, ēku un ēku elementu, procesu vai tirgu augstāku līmeņu energoefektivitāti, izņemot rīcībpolitikas pasākumus:

enerģijas ietaupījumu, ko panāk no 2024. gada 1. janvāra no jauna īstenoto rīcībpolitikas pasākumu rezultātā attiecībā uz fosilā kurināmā tiešās sadedzināšanas izmantojumu ražojumos, aprīkojumā, transporta sistēmās, transportlīdzekļos, ēkās vai būvdarbos, enerģijas ietaupījuma pienākuma izpildē, ievērojot 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, neieskaita. Attiecībā uz tādiem rīcībpolitikas pasākumiem, kuri veicina tehnoloģiju kombinēšanu, no 2024. gada 1. janvāra nav attiecināma tāda enerģijas ietaupījuma daļa, kas saistīta ar fosilā kurināmā sadedzināšanas tehnoloģiju.

atkāpjoties no i) apakšpunkta, laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim enerģijas ietaupījumu no fosilā kurināmā tiešās sadedzināšanas tehnoloģijām, ar kurām uzlabo energoefektivitāti energoietilpīgos rūpniecības nozares uzņēmumos, var ieskaitīt kā enerģijas ietaupījumu tikai 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkos līdz 2030. gada 31. decembrim ar noteikumu, ka:

pasākumus, ar kuriem veicina maza apjoma atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ierīkošanu uz ēkām vai tajās, var ņemt vērā, lai izpildītu direktīvas 8. panta 1. punktā minēto prasīto enerģijas ietaupījumu, ar noteikumu, ka tie izraisa verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu. Enerģijas ietaupījuma aprēķins atbilst šā pielikuma prasībām;

pasākumus, ar kuriem veicina saules siltumenerģijas tehnoloģiju uzstādīšanu, var ņemt vērā, lai sasniegtu direktīvas 8. panta 1. punktā prasīto enerģijas ietaupījumu, ar noteikumu, ka tie izraisa verificējamu un izmērāmu vai aplēšamu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu. Siltumu, kas ražots ar saules siltumenerģijas tehnoloģijām no saules starojuma, no to enerģijas galapatēriņa var izslēgt;

attiecībā uz rīcībpolitikām, kas paātrina efektīvāku ražojumu un transportlīdzekļu nonākšanu apritē, izņemot no 2024. gada 1. janvāra jaunīstenotās rīcībpolitikas, kas attiecas uz fosilā kurināmā tiešās sadedzināšanas izmantojumu, ietaupījumu drīkst deklarēt pilnā apmērā, ar noteikumu, ka tiek pierādīts, ka šāda nonākšana apritē notiek pirms ražojuma vai transportlīdzekļa paredzamā vidējā kalpošanas laika beigām vai pirms ražojums vai transportlīdzeklis parasti tiktu aizstāts, un ietaupījumi tiek deklarēti tikai par periodu līdz aizstājamā ražojuma vai transportlīdzekļa paredzamā vidējā kalpošanas laika beigām;

veicinot energoefektivitātes pasākumu nonākšanu apritē, dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina ražojumu, pakalpojumu un uzstādīšanas pasākumu kvalitātes standartu uzturēšanu vai ieviešanu, ja šādu standartu nav;

lai ņemtu vērā reģionālās klimatiskās atšķirības, dalībvalstis ir tiesīgas izvēlēties ietaupījuma koriģēšanu atbilstoši standarta vērtībai vai pieskaņot dažādos enerģijas ietaupījumus, ņemot vērā reģionos pastāvošās temperatūras atšķirības;

aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu dzīves ilgumu un koeficientu, ar kādu ietaupījums laika gaitā samazinās. Minētajā aprēķinā ieskaita ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikposmā no tās īstenošanas dienas līdz katra pienākuma perioda beigām. Kā alternatīvu dalībvalstis var izveidot citu metodi, ar ko paredzēts sasniegt vismaz tādu pašu kopējā ietaupījuma apjomu. Izmantojot citu metodi, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar minēto metodi iegūtais aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikposmā no tās īstenošanas dienas līdz 2030. gadam. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas paziņoti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un 7.–12. pantu, sīki apraksta minēto citu metodi un noteikumus, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīta saistošā aprēķināšanas prasība.

ar rīcībpolitikas pasākumiem un atsevišķām darbībām tiek gūts verificējams enerģijas galapatēriņa ietaupījums;

ir skaidri noteikta attiecīgi katras iesaistītās puses, pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes atbildība;

panākto vai panākamo enerģijas ietaupījumu nosaka pārredzamā veidā;

enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk ar rīcībpolitikas pasākumu, ir izteikts kā primārās enerģijas patēriņš vai kā enerģijas galapatēriņš, izmantojot 31. pantā minēto zemāko siltumspēju vai primārās enerģijas faktorus;

tiek sniegts gada pārskats par pilnvaroto pušu, iesaistīto pušu vai īstenojošo publisko iestāžu panākto enerģijas ietaupījumu, kā arī dati par enerģijas ietaupījuma gada tendenci, un šī informācija tiek publiskota;

tiek veikts rezultātu monitorings un tiek veikti piemēroti pasākumi, ja panāktais progress nav pietiekams;

enerģijas ietaupījumu, kas gūts no atsevišķas darbības, deklarē tikai viena puse;

ir pierādīts, ka iesaistītās puses, pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes darbības ir būtiskas deklarētā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai;

iesaistītās puses, pilnvarotās puses vai īstenojošās publiskās iestādes darbībām nav nelabvēlīgas ietekmes uz enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem, mazaizsargātajiem lietotājiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem.

atzīst tikai tādu enerģijas ietaupījumu, kas gūts, piemērojot nodokļu pasākumus, kuri pārsniedz degvielai piemērojamos nodokļu minimālos līmeņus, kā paredzēts Padomes Direktīvās 2003/96/EK ( 18 ) vai 2006/112/EK ( 19 );

īstermiņa cenu elastīgums enerģijas nodokļu pasākumu ietekmes aprēķināšanas vajadzībām atspoguļo enerģijas pieprasījuma reaģēšanu uz cenu izmaiņām, un to aplēš, pamatojoties uz neseniem un reprezentatīviem oficiāliem datu avotiem, kuri attiecas uz konkrēto dalībvalsti, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz neatkarīga institūta veiktiem papildu pētījumiem. Ja izmanto cenu elastību, kas nav īstermiņa elastība, dalībvalstis paskaidro, kā bāzlīnijā, kas izmantota, lai aplēstu enerģijas ietaupījumu, ir iekļauti ar citiem Savienības tiesību aktiem panāktie energoefektivitātes uzlabojumi vai kā ir novērsta ar citiem Savienības tiesību aktiem panāktā enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite;

enerģijas ietaupījumu, ko dod nodokļu rīcībpolitikas papildu instrumenti, tostarp fiskāli stimuli vai iemaksas fondā, uzskaita atsevišķi;

lai izvairītos no pārklāšanās ar Savienības tiesību aktiem un citiem rīcībpolitikas pasākumiem, ar nodokļu pasākumiem gūtā enerģijas ietaupījuma novērtēšanai būtu jāizmanto īstermiņa elastības aplēses;

dalībvalstis nosaka nodokļu un līdzvērtīgu pasākumu sadales ietekmi uz enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem, mazaizsargātajiem lietotājiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem un demonstrē saskaņā ar 24. panta 1., 2. un 3. punktu īstenoto ietekmes mazināšanas pasākumu efektu;

dalībvalstis iesniedz pierādījumus, arī aprēķina metodiku, kas apliecina, ka gadījumos, kad enerģijas vai oglekļa nodokļu pasākumu vai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK veiktās emisijas kvotu tirdzniecības ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.

enerģijas ietaupījuma līmeni, kas prasīts saskaņā ar 8. panta 1. punkta pirmo daļu, vai ietaupījumu, ko paredzēts sasniegt visā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;

to, kā saskaņā ar 8. panta 1. punkta pirmo daļu prasītā jaunā enerģijas ietaupījuma vai enerģijas ietaupījuma, ko paredzēts sasniegt, aprēķinātais apjoms tiks pakāpeniski sadalīts visā pienākuma periodā;

atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm, vai īstenojošām publiskām iestādēm;

mērķa nozarēm;

rīcībpolitikas pasākumiem un atsevišķām darbībām, tostarp paredzamo katra pasākuma kopējā kumulatīvā enerģijas ietaupījuma apmēru;

rīcībpolitikas pasākumiem vai programmām, vai pasākumiem, ko finansē no valsts energoefektivitātes fonda un ko prioritāri īsteno enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū;

to enerģijas ietaupījuma daļu un apjomu, ko panāk enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū;

attiecīgā gadījumā – izmantotajiem rādītājiem, vidējo aritmētisko īpatsvaru un iznākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu izveidotajiem rīcībpolitikas pasākumiem;

attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 8. panta 3. punktu īstenoto rīcībpolitikas pasākumu ietekmi un nelabvēlīgo ietekmi uz enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem, mazaizsargātajiem lietotājiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošajiem cilvēkiem;

energoefektivitātes pienākuma shēmas pienākuma laikposma ilgumu;

attiecīgā gadījumā – tā enerģijas ietaupījuma apjomu vai izmaksu samazinājuma mērķrādītājiem, kas atbildīgajām pusēm jāsasniedz enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū;

rīcībpolitikas pasākumā paredzētajām darbībām;

aprēķina metodoloģiju, tostarp to, kā noteikta papildināmība un būtiskums un kādas metodoloģijas un etaloni ir izmantoti paredzamā un mērogotā ietaupījuma noteikšanai, un attiecīgā gadījumā par izmantoto zemāko siltumspēju un pārrēķina koeficientiem;

pasākumu ilgumiem un to, kā tie tiek aprēķināti vai uz ko tie pamatojas;

pieeju, kas izmantota, lai ņemtu vērā dalībvalstī pastāvošās klimatiskās atšķirības;

pārraudzības un verifikācijas sistēmas pasākumiem saskaņā ar 9. un 10. pantu un to, kā tiek nodrošināta to neatkarība no atbildīgajām, iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm;

gadījumos, kas attiecas uz nodokļiem:

ir balstīti uz jaunākajiem, izmērītiem, izsekojamiem darbības datiem par enerģijas patēriņu un slodzes profiliem (attiecībā uz elektroenerģiju);

ietver sīku pārskatu par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās darbības vai iekārtas, tostarp pārvadājumu, enerģijas patēriņa profilu;

apzina energoefektivitātes pasākumus, ar ko samazina enerģijas patēriņu;

apzina atjaunīgās enerģijas izmaksu lietderīga izmantojuma vai ražošanas potenciālu;

pēc iespējas balstās uz dzīves cikla izmaksu analīzi, nevis uz vienkāršiem atmaksāšanās periodiem, lai ņemtu vērā ilgtermiņa ietaupījumu, ilgtermiņa investīciju atlikušās vērtības un diskonta likmes;

ir samērīgi un pietiekami reprezentatīvi, lai varētu iegūt ticamu priekšstatu par vispārējo energoefektivitāti un ticami apzināt visnozīmīgākās iespējas veikt uzlabojumus.

datu centra nosaukums, datu centra īpašnieka un operatoru nosaukums/vārds, datums, kurā datu centrs sāka savu darbību, un pašvaldība, kurā bāzēts datu centrs;

datu centra grīdas platība, uzstādītā jauda, ikgadējā ienākošo un izejošo datu plūsma un datu centrā glabāto un apstrādāto datu apjoms;

datu centra energoefektivitāte pēdējā pilnajā kalendārajā gadā saskaņā ar galvenajiem snieguma rādītājiem cita starpā par energopatēriņu, jaudas lietderīgu izmantojumu, temperatūras iestatījumiem, atlikumsiltuma utilizāciju, ūdens izmantojumu un atjaunīgās enerģijas izmantojumu, attiecīgā gadījumā par pamatu izmantojot CEN/CENELEC dokumentu EN 50600-4 “Informācijas tehnoloģijas – Datu centru iekārtas un infrastruktūra”, līdz stājas spēkā deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot 33. panta 3. punktu.

pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš vai kopējā siltummaksa un siltummaksas sadalītāju rādījumi;

izmantotā kurināmā struktūra un ar to saistītais ikgadējais SEG emisiju apjoms, tostarp galaizmantotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi, un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu apraksts;

galaizmantotāju pašreizējā enerģijas patēriņa salīdzinājumi grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā un ar klimatisko apstākļu korekciju siltumapgādei un aukstumapgādei;

informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galaizmantotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas;

informācija par dalībvalstīs piemērojamajām saistītajām sūdzību iesniegšanas procedūrām, ombuda pakalpojumiem vai alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galaizmantotāju. Elektronisko rēķinu gadījumā šādus salīdzinājumus var darīt pieejamus tiešsaistē un rēķinos sniegt norādes uz tiem.

mājokļu nozare;

pakalpojumu nozare;

rūpniecības nozare;

jebkura cita nozare, kas atsevišķi veido vairāk nekā 5 % no kopējā valsts lietderīgās siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma.

pa tehnoloģijām (GWh gadā ( 22 )) 1. punktā minētajās nozarēs, ja iespējams, enerģiju, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, nošķirot no tās, kas iegūta no atjaunīgajiem energoresursiem:

apzinātās iekārtas, kas ģenerē atlikumsiltumu vai atlikumaukstumu, un to siltumapgādes vai aukstumapgādes potenciāls (GWh gadā):

ziņotais atjaunīgo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma enerģijas īpatsvars centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes ( 23 ) sektora enerģijas galapatēriņā pēdējos piecos gados saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001.

primārās enerģijas patēriņš;

kopējā efektivitāte;

primārās enerģijas ietaupījums;

CO2 emisijas faktori.

kopējais primārās enerģijas patēriņš;

koģenerācijas iekārtu primārās enerģijas patēriņš;

koģenerācijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē vai aukstumapgādē;

centralizētās siltumapgādes sistēmas zudumi;

centralizētās aukstumapgādes sistēmas zudumi;

savienojuma blīvums;

sistēmu īpatsvars sadalījumā pa dažādām darba temperatūras grupām.

siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma zonas, kas izriet no 1. punkta analīzes, izmantojot konsekventus kritērijus, lai fokusā būtu energoietilpīgas zonas pašvaldībās un konurbācijās;

pašreizējos siltumapgādes un aukstumapgādes punktus, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, un centralizētās siltumapgādes pārvades iekārtas;

tāda tipa plānotos siltumapgādes un aukstumapgādes punktus, kas aprakstīti 2. punkta b) apakšpunktā, un saistībā ar centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi apzinātās jaunās zonas.

rūpnieciskais atlikumsiltums un atlikumaukstums;

atkritumu sadedzināšana;

augstas efektivitātes koģenerācija;

atjaunīgie energoresursi, piemēram, ģeotermālā enerģija, saules siltumenerģija un biomasa, izņemot tos, ko izmanto augstas efektivitātes koģenerācijā;

siltumsūkņi;

siltuma un aukstuma zudumu samazināšana pašreizējos centralizētajos tīklos;

centralizēta siltumapgāde un aukstumapgāde;

Apsvērumi:

Izmaksas un ieguvumi

Izmaksas un ieguvumi, kas minēti a) apakšpunktā, ietver vismaz šādas izmaksas un ieguvumus:

Pamatscenārijam atbilstošie scenāriji:

ņem vērā visus pamatscenārijam atbilstošos scenārijus, tostarp efektīvas individuālās siltumapgādes un aukstumapgādes nozīmi. Lai plānošanas nolūkā noteiktu izmaksu ziņā visefektīvāko un vislietderīgāko siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājumu – salīdzinājumā ar pamatscenāriju – konkrētai ģeogrāfiskajai teritorijai, izmaksu un ieguvumu analīze var aptvert vai nu viena projekta novērtējumu, vai plašākam vietējam, reģionālam vai valstu novērtējumam – projektu grupu.

Robežas un integrēta pieeja:

Pieņēmumi:

Jutīguma analīze: lai novērtētu projekta vai projektu grupas izmaksas un ieguvumus, veic jutīguma analīzi, kuras pamatā ir mainīgi faktori, kam ir būtiska ietekme uz aprēķinu rezultātiem, piemēram, atšķirīgas enerģijas cenas, pieprasījuma līmeņi, diskonta likmes un citi faktori.

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem;

primārās enerģijas ietaupījumu (GWh gadā);

ietekmi uz augstas efektivitātes koģenerācijas īpatsvaru;

ietekmi uz atjaunīgo energoresursu īpatsvaru valsts energoresursu struktūrā un siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē;

saikni ar valsts finanšu plānošanu un izmaksu ietaupījumiem publiskā sektora budžetā un tirgus dalībniekiem;

aplēsi par publiskā atbalsta pasākumiem, ja tādi ir, norādot to gada budžetu un potenciālo atbalsta elementu.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

Direktīvas 26. panta 13. punktā minētajā izcelsmes apliecinājumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Izcelsmes apliecinājums attiecas uz standarta apjomu 1 MWh. Tas attiecas uz tīro saražoto elektroenerģiju, kas izmērīta pie stacijas robežas un eksportēta uz tīklu.

galalietotājiem slodzes pārvirzīšanu no maksimālā slodzes laika uz mazāk noslogotu laiku, ņemot vērā atjaunīgās enerģijas, koģenerācijas režīmā saražotas enerģijas un kliedētas ražošanas pieejamību;

enerģijas ietaupījumu no izkliedētu patērētāju pieprasījumreakcijas, izmantojot neatkarīgus agregatorus;

pieprasījuma samazinājumu, pateicoties energoefektivitātes pasākumiem, ko veic energopakalpojumu sniedzēji, ieskaitot ESCO;

ražošanas avotu pieslēgšanu un dispečēšanu ar zemāku sprieguma līmeni;

patēriņa vietai tuvāku ražošanas avotu pieslēgšanu; un

enerģijas uzglabāšanu.

lietošanas laika tarifus;

kritiskās maksimālās slodzes cenas;

reālā laika cenas; un

maksimālās slodzes laika atlaides.

izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem, tīkla pastiprinājumiem un jaunu tīklu ieviešanu, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;

katram jaunajam augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā iegūtās elektroenerģijas ražotājam, kurš vēlas pieslēgties sistēmai, nodrošina plašu nepieciešamo informāciju, tostarp:

decentralizētiem augstas efektivitātes koģenerācijas ražotājiem nodrošina standartizētas un vienkāršotas pieslēgšanas procedūras, lai veicinātu viņu pieslēgšanos tīklam.