|
+6. pants 1. |
6. pants 1.Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu. Dalībvalstis var izvēlēties, kuras ēkas iekļaut 3 % renovācijas prasībā, renovējamo ēku izvēlē pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un tehnisko iespējamību. Dalībvalstis no šā punkta pirmajā daļā minētā pienākuma renovēt var atbrīvot sociālos mājokļus, ja renovācija izmaksu ziņā nebūtu neitrāla vai cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, radītu ievērojamu īres maksas pieaugumu, izņemot gadījumus, kad šādi īres maksas pieaugumi nav lielāki par ekonomiskajiem ietaupījumiem no enerģijas rēķina. Ja publiskās struktūras apdzīvo ēku, kura nav to īpašumā, tās risina sarunas ar ēkas īpašnieku, jo īpaši tad, ja tiek sasniegts tāds atskaites punkts kā īres atjaunošana, izmantojuma maiņa, nozīmīgi remontdarbi vai uzturēšanas darbi, lai izstrādātu līguma noteikumus, kas ļautu ēkai kļūt par gandrīz nulles enerģijas ēku vai nulles enerģijas ēku. Normu – vismaz 3 % – aprēķina no to publisko struktūru īpašumā esošo ēku kopējās grīdas platības, kuru kopējā izmantojamā grīdas platība pārsniedz 250 m2 un kuras 2024. gada 1. janvārī nav gandrīz nulles enerģijas ēkas. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|